So, similar dialectal variation in pitch-positioning is not at all difficult to imagine across Sanskrit. Sanskrit was a natural language, and displayed the same kind of variation as our languages today do.
TW
संस्कृतस्य संस्कृतत्वं कथम्? भवतु “संस्कृतं” त्यजत।
छान्दसी भाषाऽपि वीक्ष्यताम् - कस्याम् भाषायाम् उदात्तस्योदात्तत्वम् अङ्गीकृत्यान्यथोच्चार्यते? न क्वापि।
उदात्तस्यार्थः स्पष्ट एव -
उच्चैर् इति। अर्वाचीनैर् अप्य् अङ्गीकृतम् ।
न खलु लौकिकभाषायाम् हस्तमात्रम् उन्नीय “उदात्तं” सूचयन्ति स्म पुरा - “गाम् आनये"त्यादौ।