Alt

Source text	Haricarita by Parameśvara Bhaṭṭa (of Payyūr), with Pandit Krishnamacharya commentary. Vasanta Press (ed.), Madras, 1948.
Scanned book	Archive.org: https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.368501

śrīḥ haricaritam

parameśvarakṛtam

gīrnaḥ śreyaḥ paraṁ dadyādajā sā caturākṛtiḥ |

anurūpamajaṁ vavre yā patiṁ caturānanam ||1||

haricaritavyākhyā sugamā

kasya mano na spṛhayeccaritāya hareraghaughasaṁhartre |

yatpadanakhendubhāsā babhūva samrāḍapāsujāto’pi ||

gīrnaḥ śreya iti | yā caturānanaṁ caturmukham ajaṁ brahmāṇam anurūpaṁ pati vavre, sā caturākṛtiḥ ramaṇīyarūpiṇī ajā gīḥ sarasvatī naḥ paraṁ śreyaḥ niḥśreyasaṁ dadyāt ||1||

dhenavaḥ śrīpaterīpsitāstadvapuḥṣvādriye dhainavaṁ nānyadityāttadhīḥ |

tena gatvābravīdbhārakhedaṁ vidhiṁ bhartṛpārśve svayaṁ vartamānaiva bhūḥ ||2||

dhenavaḥ śrīti | dhenavaḥ śrīpateḥ īpsitāḥ iṣṭāḥ | tasmāt tadvapuḥṣu taccharīrabhūteṣu vastuṣu madhye dhainavaṁ dhenubhāvameva ādriye | anyat vastu nādriye iti āttadhīḥ gṛhītaniścayā bhūḥ tena rūpeṇa gatvā svayaṁ bhartuḥ pārśve vartamānaiva vidhiṁ bhārakhedaṁ durjanavahanajanyaṁ svakīyaṁ śramam abravīt ||2||

rudrastu namyo hariradya namyaḥ prāheti daive viśaye sma vedhāḥ |

namyo harirmartyaśarīriṇaite daityā hi vadhyāḥ kṛtamartyabhāvāḥ ||3||

rudrastu namya iti | adya bhūbhārakhedāpanodanāya rudro namyo vā harirnamyo vā iti daive viśaye saṁśaye vedhāḥ iti vakṣyamāṇaprakāreṇa prāha sma | hi yasmāt kṛtamartyabhāvāḥ mānuṣaṁ rūpaṁ bibhrāṇāḥ ete daityāḥ martyaśarīriṇā līlāmānuṣavigraheṇa devena vadhyāḥ ato harireva namyaḥ ||3||

bhavo hi yājyaḥ sa tadāsya yuddhe yadātmanaḥ saṁvaraṇaṁ na kāryam | amāyinaitatparameśvareṇa kṛtaṁ hi dṛśyaṁ bahuśo viśuddham ||4||

bhavo hi yājya iti | rudra eva mānuṣaṁ rūpamāsthāya daityahananāya prārthyatāmityatrāha | saḥ prasiddhaḥ bhavaḥ rudraḥ tadā yājyaḥ pūjanīyaḥ | yadā asya anenetyarthaḥ, yuddhe ātmanaḥ svasya saṁvaraṇaṁ rūpāntareṇa tirodhānaṁ na kāryam | amāyinā parameśvareṇa viśuddham amāyikam etat yuddhaṁ kṛtamiti bahuśaḥ dṛśyaṁ hi; asmābhiriti śeṣaḥ ||4||

dhanyeyaṁ nārīṇāṁ bhūtānāmeva vā guṇātiśayāt |

bhāryā te bhārārtătyākhyāsyāmo vayaṁ hariṁ tasmāt ||5||

**dhanyeyaṁ nārīṇām **iti | tasmāt iyaṁ bhūmiḥ nārīṇāṁ madhye, athavā kiṁ nārīṇāmiti saṁkocakaraṇena, sarveṣāṁ bhūtānāmeva madhye guṇātiśayāt dhanyā | tādṛśī te bhāryā bhūmiḥ bhārārtā iti vayaṁ harim ākhyāsyāmaḥ ||5||

dhanavān putro’muṣyā yo’bhūdbhavatāṁ prasiddhamūladhanaiḥ |

narakastamapi sa kāle sutrāmṇokto haniṣyati tridaśāḥ ||6||

dhanavān putra iti | he tridaśāḥ, amuṣyāḥ bhūmeḥ narako nāma yaḥ putraḥ bhavatāṁ prasiddhairmūladhanaiḥ dhanavānabhūt, bhavatāṁ dhanānyapahṛtya svayaṁ dhanavānabhūt, tamapi saḥ hariḥ kāle yogyasamaye sutrāmṇā indreṇa uktaḥ haniṣyati ||6||

gṛhyāsurārājjñānasya phalaṁ tu svaḥstriyo’ñjasā |

janitvā bhuvi līlābhiḥ svābhirārādhya keśavam ||7||

gṛhyāsurārājjñānasyeti | svaḥstriyaḥ devastriyaḥ añjasā śīghraṁ bhuvi janitvā svābhiḥ svakīyābhiḥ līlābhiḥ rāsakrīḍādibhiḥ keśavam ārādhya jñānasya yat phalaṁ paripūrṇabrahmānubhavarūpaṁ tat ārāt samīpakāla eva gṛhyāsuḥ, labhantāmityarthaḥ ||7||

bāle nākulamīśe syādāsāṁ hṛdayamāsu cāsya tadā |

matsaṁkalpāditi tānuktvāgamattairvṛto vidhirviṣṇum ||8||

bāle nākulam iti | tadā keśavārādhanasamaye matsaṁkalpāt āsāṁ hṛdayaṁ bāle bālarūpe īśe harau viṣaye ākulaṁ vyākulaṁ na syāt | asya hareśca hṛdayam āsu viṣaye vyākulaṁ na syāt | ityevaṁ prakāreṇa tān uktvā vidhiḥ taiḥ vṛtaḥ parivṛtaḥ san viṣṇum agamat ||8||

**dhanurbhiḥ khalairudvahadbhiḥ samatvaṁ guṇaprahṛvatākarkaśairjihmarūpaiḥ | **

viyadbhāsayanto vimānaiśca śubhraiḥ samabhyetya devā hariṁ tuṣṭuvuste ||9||

**dhanurbhiḥ khalair **iti | te devāḥ khalaiḥ khe līyanta iti khalāni, taiḥ | ākāśaṁ vyāpnuvadbhirityarthaḥ | samatvaṁ maurvyā bandhanābhāvasamaye ṛjutām udvahadbhiḥ, tathā guṇaprahvatākarkaśaiḥ jyābandhanasamaye namrabhūtaiḥ, ata eva karkaśaiḥ krūraiḥ, apica jihmarūpaiḥ kuṭilākāraiḥ dhanurbhiḥ, tathā śubhraiḥ śobhamānaiḥ sitavarṇairvā vimānaiḥ viyat ākāśaṁ bhāsayantaḥ hariṁ samabhyetya tuṣṭuvuḥ ||9||

daśa sūnava ekasya piturātmā hi dṛśyate |

tathā tvameko bhūtānāmātmabhūto vibhurdhruvaḥ ||10||

daśa sūnava iti | ekasya piturātmā hi daśa sūnavaḥ iti dṛśyate | ātmā vai putranāmāsi iti daśāsyāṁ putrānādhehi iti ca śruteḥ | tathā tvameka eva san bhūtānām atmabhūtaḥ vibhuḥ dhruvaśca dṛśyase ||10||

homasya sruvamātre’pi bahu takṣādyapekṣyate |

antataḥ khalu yajñārthāstava tāstā vibhūtayaḥ ||11||

homasya sruveti | homasyāpekṣito yaḥ sruvaḥ yajñapātraṁ tanmātre’pi karaṇīye takṣādi bahu apekṣyate | tasmāt tava tāstāḥ vibhūtayaḥ pṛthivyādayaḥ antataḥ yajñārthāḥ khalu | sarve’pi padārthāḥ tvadārādhanaikaprayojanāḥ, kṛṣṇasya hi kṛte sarvam iti smṛterityarthaḥ ||11||

dīnāste’nṛṇajanmāno nāyajvāna iti śrutiḥ |

vakti varṇatrayīsṛṣṭiṁ sākṣādyajñaparāṁ tava ||12||

dīnāste’nṛṇeti | ye ayajvānaḥ pañcamahāyajñādīn na kurvanti te anṛṇajanmāno na bhavanti, devapitṛmanuṣyaṛṇebhyo mocitātmāno na bhavanti | ata eva dīnāḥ śocanīyā bhavanti | iti vadantī jāyamāno vai brāhmaṇastribhi ṛṇavā jāyate iti śrutiḥ varṇatrayīsṛṣṭiṁ brāhmaṇādivarṇatrayasya sṛṣṭiṁ tava devasya yajñaparām ārādhanaparāṁ sākṣāt pratyakṣaṁ, niḥsaṁśayamityarthaḥ, vakti ||12||

mukhaṁ nārīṇāṁ bhūrjalaśikhimarudvayomakakubho

mano’nehā sṛṣṭvā sakalamapi vede yaduditam |

svaniśvāsaṁ vedaṁ munimukhata udbhāvya puruṣān

niyuṅkte vedārthe nikhilapuruṣārthe khalu bhavān ||13||

mukhaṁ nārīṇām iti | nārīṇāṁ madhye mukhaṁ pradhānabhūtā bhūḥ, tathā jalaśikhimarudvayomakakubhaḥ aptejovāyvākāśadiśaḥ, tathā manaḥ anehā kālaḥ iti yat padārthajātaṁ vede uditaṁ tat sakalamapi sṛṣṭvā tathā svaniśvāsaṁ vedaṁ munimukhāt udbhāvya prakaṭīkṛtya bhavān puruṣān nikhilapuruṣārthe tattatkāmanānuguṇyena dharmārthakāmamokṣākhye puruṣārthe vedārthe vedapratipādye arthe niyuṅkte | tava jagatsṛṣṭiḥ vedapravartanamityādikaṁ sarvamapi puṁsāṁ kṣemamuddiśyaiva pravṛttam, na svārthamiti bhāvaḥ ||13||

**bhavabhagnāste martyā bhavadabhimatakarmakaraṇavimukhā ye | **

tvayyarpitakarmāṇastvāmeva tu muktasaṁśayā yānti ||14||

bhavabhagnāsta iti | ye martyāḥ bhavadabhimatasya bhavadiṣṭasya karmaṇaḥ karaṇe ācaraṇe vimukhāḥ te bhavabhagnāḥ jananamaraṇaduḥkhādirūpasaṁsāreṇa pīḍitā bhavanti | ye punaḥ muktasaṁśayāḥ karmācaranta eva tvayi sarvakarmasamārādhye samarpitakarmāṇo bhavanti te tvāmeva yānti; tvatpadaṁ prāpyāpunarāvartino bhavantītyarthaḥ ||14||

**śrīrnidhīyata evāsmin puṁsi yasmin smṛte harau | **

sa puraḥ stuvatāmevamāvirbhūyābhyadhātprabhuḥ ||15||

śrīrnidhīyata iti | yasmin harau smṛte sati asmin puṁsi śrīḥ bhagavadbhaktirūpā saṁpat nidhīyata eva | sa tu nāgavaraḥ śrīmān ityādinirdeśa iha bhāvyaḥ | saḥ prabhuḥ stuvatāṁ devānāṁ puraḥ āvirbhūya evaṁ vakṣyamāṇaprakareṇa abhyadhāt ||15||

śaṁ kila nāthavatīyaṁ dharaṇiḥ saṁtyājitā vinātheva |

brahman jihmaikadhanairdaityairvedmyetadakhilamapi ||16||

śaṁ kila nātheti | śamiti maṅgalārthe | he brahman, yuṣmākaṁ śaṁ maṅgalamastu | nāthavatī mayā nāthena yuktā iyaṁ dharaṇiḥ jihmaikadhanaiḥ kapaṭaikadhanaiḥ daityaiḥ vinātheva nātharahiteva saṁtyājitā kila | etadakhilamapi ahaṁ vedmi ||16||

śreṣṭhā sā kathanādeva devakī kalmaṣāpahā |

tasyāṁ janiṣye śeṣeṇa śeṣeṇa bhavatā saha ||17||

śreṣṭhā sā kathanād iti | kathanādeva kīrtanādeva kalmaṣāpahā samastapāpanāśanī sā devakī nāma vasudevapatnī śreṣṭhā vartate | tasyām ahaṁ śeṣeṇa bhavatā mama śeṣabhūtena, macchandānuvartinetyarthaḥ | śeṣeṇa nāgarājenānantena saha janiṣye ||17||

saukhyasyānandano nandaḥ padaṁ syāṁ putriṇāmiti |

saparyo kurute kāryā sāpi siddhaphalādhunā ||18||

saukhyasyānandana iti | nandaḥ nandagopaḥ ahaṁ putriṇāṁ putravatāmānandanaḥ, ata eva saukhyasya padaṁ sthānaṁ ca syāmiti matvā saparyo mama pūjāṁ kurute | ataḥ sā pūjāpi adhunā asmin samaye siddhaphalā kāryā | sa ca putravān karaṇīya ityarthaḥ ||18||

dhyānaṁ mānyaṁ hitaṁ bibhrannaro’pyavatariṣyati |

jāyadhvaṁ yūyamapi tānityuktvāha sma caṇḍikām ||19||

dhyānaṁ mānyaṁ hitam iti | mānyaṁ ślāghanīyaṁ hitaṁ sakalapuruṣārthasādhanabhūtaṁ dhyānaṁ mayi parāṁ bhaktiṁ bibhrat naro’pi naranāmā maharṣirarjunātmanā nara iti nāma dharan avatariṣyati | he devāḥ, yūyamapi jāyadhvaṁ gokule gopādiveṣeṇotpadyadhvamiti tānuktvā caṇḍikāṁ devīm āha sma ||19||

dhīro’hirājaḥ khalu saptamo’yaṁ garbhe ṣaḍanyānnaya garbhamādau |

enaṁ tu rohiṇyudaraṁ svagarbhānnītvāśu nandasya sutā bhaveti ||20||

dhīro’hirāja iti | dhīraḥ dhīmān ayam ahirājaḥ śeṣaḥ garbhă devakīgarbhe saptamaḥ bhavitā | ādau anyān ṣaṭ devān garbhaṁ devakīgarbhaṁ naya prāpaya | enaṁ saptamagarbhabhūtaṁ śeṣaṁ tu svagarbhāt svakīyagarbhasthānāt devakīgarbhādityarthaḥ; rohiṇyudaraṁ rohiṇyākhyāyāḥ anyasyāḥ vasudevapatnyāḥ udaraṁ garbhaṁ nītvā tvamāśu nandasya sutā bhaveti āha sma ||20||

śrutvāsya yuddhahananena ripūnapāpān

kartuṁ nijādbhutakathābhyasanena cānyān |

anvicchato bhagavato vacanāni devī

sarvaṁ vyadhāt sa ca balo’jani rauhiṇeyaḥ ||21||

śrutvāsya yuddheti | ripūn kaṁsādīn yuddhe hananena anyāṁśca akrūravidurādīn nijādbhutakathābhyasanena apāpān kartum anvicchataḥ asya bhagavato vacanāni śrutvā devī caṇḍikā sarvaṁ tathaiva vyadhāt | sa cānantaśca rauhiṇeyaḥ rohiṇīputraḥ bala:ḥ balarāmanāmā ajani ||21||

abhāve śrāddhamasatāṁ jīvantaṁ rohiṇīvaśāt |

balaṁ dṛṣṭvaiva kṛṣṇaṁ ca mātāsūtādhirohiṇī ||22||

abhāve śrāddham iti | rohiṇīvaśāt rohiṇyā hetubhūtayā jīvantam asatām abhāve śrāddhaṁ śraddhāvantaṁ balaṁ balarāmaṁ dṛṣṭvaiva adhirohiṇī śrīkṛṣṇajananītvāt sarvaślāghyapadādhirohaṇaśīlā, rohiṇyapekṣayā adhikā vā mātā devakī kṛṣṇaṁ śrīkṛṣṇākhyaṁ sutam asūta ||22||

gorasanna nāsyuruvyathā vidhātumakṣama

stvāṁ nayāmyasattvamityahaṁ nihanmi cennṛpam |

adya māṁ vidurjanāstato vraje paśoḥ kṛte

rākṣasānnihatya kāla āgate’stu tadvadhaḥ ||23||

gorasanna nāsīti | tvam asan avidyamānaḥ hata iti yāvat; nāsi na bhaviṣyasīti na; kiṁ tu hato bhaviṣyasyevetyarthaḥ | goḥ bhūmyāḥ uruvyathāḥ vidhātum akṣamaḥ ahaṁ tvām asattvaṁ nayāmi; asantaṁ karomītyarthaḥ | iti ahaṁ nṛpaṁ kaṁsaṁ nihanmi cet adyaiva māṁ janāḥ viduḥ | tataḥ vraje gokule paśoḥ kṛte paśūnāmarthe rākṣasān nihatya sthitena mayā, kāle ucite kāle āgate sati tadvadhaḥ kaṁsasya vadhaḥ astu ||23||

drumā dhanyā neyatā syāt tṛṇatoyena pāvanam |

paśavyaṁ yatra rakṣobhirbhakṣyate gopagokulam ||24||

drumā dhanyā neyateti | yatra vraje tṛṇatoyena tṛṇairjalaiśca pāvanaṁ paśavyaṁ paśūnāṁ hitaṁ ca gopagokulaṁ rakṣobhiḥ bhakṣyate, tatra drumā vṛkṣasaṁpat iyatā kaṁsahananamātreṇa dhanyā na syāt | ataḥ kaṁcitkālaṁ vraje sthitvā drumāṇāṁ dhanyatāṁ, saṁpādyānantaraṁ sa hantavya iti bhāvaḥ ||24||

iṣṭaṁ rājñaḥ kuryāt so’rijano nūnametya mayi yatnam |

itthaṁ cintayadeva jyotirjātaṁ tadāstutāṁ pitarau ||25||

iṣṭaṁ rājñaḥ kuryād iti | kiṁca saḥ arijanaḥ kaṁsaparijanaḥ etya mayi rājñaḥ kaṁsasya iṣṭaṁ yatnaṁ mannigrahe prayatnaṁ nūnaṁ kuryāt | itthaṁ cintayadeva jyotiḥ jyotiḥsvarūpaṁ jātam | tadā pitarau devakīvasudevau astutām ||25||

dhanyā vidyeyaṁ syoddhanyāstretāgnayo dvijā dhanyāḥ |

yānāśritya vayaṁ tvāṁ paśyāmo daragadābjacakradharam ||26||

dhanyā vidyeyaṁ syād iti | iyaṁ vidyā dhanyā syāt | tretāgnayaḥ dakṣiṇagārhapatyāhavanīyābhidhāḥ trayaḥ śrautāgnayaḥ dhanyāḥ | dvijāḥ dhanyāḥ | yān vidyādīnāśritya vayaṁ daragadābjacakradharaṁ śaṅkacakragadāpadmadharaṁ tvāṁ paśyāmaḥ ||26||

svaṁ rakṣā rājyasya prabhavo’ntastrayamidaṁ vibho karma |

dehaḥ svo guṇamukuratrayanihito mūrtayaśca tāstisraḥ ||27||

svaṁ rakṣyā rājyasyeti | svaṁ dhanam, kośa iti yāvat | rājyasya rakṣā | tathā prabhavaḥ rājāna iti prasiddhamidam antaḥ vidyamānaṁ trayaṁ he vibho te karma | sarvaṁ tvadicchāparikalpitamityarthaḥ | svaḥ ātmīyo dehaḥ svarūpamityarthaḥ | guṇamukuratrayanihitaḥ sattvarajastamaḥsaṁjñakaguṇarūpe ādarśatale trividhe nihitaḥ, pratibimbita iti yāvat | tāḥ prasiddhāḥ tisraḥ mūrtayaḥ yathākramaṁ viṣṇubrahmarudramūrtayo bhavanti ||27||

svaṁ rakṣā rājyasya svasya pumān vedarakṣitaḥ puruṣaḥ |

vedāḥ praṇavastvaṁ ca praṇavamayastvamasi deva sarvamidam ||28||

svaṁ rakṣā rājyasyeti | svaṁ, dhanam, kośa iti yāvat | svasya svakīyasya rājyasya rakṣā | pumān rakṣitā bhūpālaḥ | tathā vedarakṣitaḥ puruṣaḥ | vedāḥ, praṇavaḥ, praṇavasvarūpaḥ tvamiti sarvamidaṁ he deva tvamevāsi | tvameva etadrūpeṇa vartasa ityarthaḥ ||28||

kṣetrajaḍatvaṁ matvā tatpatanātpurata eva manasi sadā |

ye tanvanti bhavantaṁ hanta labhante ta eva jananaphalam ||29||

kṣetrajaḍatvam iti | ye jñāninaḥ puruṣāḥ kṣetrajaḍatvaṁ kṣetrasya śarīrasya jaḍatvaṁ jaḍātmakaprakṛtyārabdhatvaṁ matvā tatpatanāt purata eva tasya kṣetrasya patanāt pūrvameva sadā manasi bhavantaṁ tanvanti, dhyāyantītyarthaḥ | ta eva jananaphalaṁ janmasāphalyaṁ labhante | hantetyāścarye | atra—

mahatā puṇyapaṇyena krīteyaṁ kāyanaustvayā |


pāraṁ duḥkhodadhergantuṁ tvara yāvanna bhidyate ||

iti vacanaṁ bhāvanīyam ||29||

**kṣetrajaparamātmaikyapratibhābhāve jagadbhramaprabhavaḥ | **

śuktitvājñāne’syāṁ yathaiva kaladhautadhīrtṝṇāṁ bhavati ||30||

kṣetrajeti | kṣetrajaḥ, kṣetre dehe vidyamānaḥ kṣetrajñaḥ jīvātmā, tasya paramātmanaścaikyasyāpṛthagbhāvasya pratibhāyāḥ jñānasyābhāve sati jagadbhramaprabhavaḥ jagadviṣaye bhramaḥ paramātmanaḥ pṛthagbhūtaṁ jagaditi bhramaḥ udeti | tatra nidarśanamāhaśuktitvājñāne sati asyāṁ śuktau nṛṇāṁ yathā kaladhautadhīḥ rajatajñānaṁ bhavati, tathetyarthaḥ ||30||

nīle netre makaravilasatkuṇḍalau karṇapāśau

**ghoṇo’kṣīṇaḥ śitimaṇikṛtādarśadṛśyau ca gaṇḍau | **

śrīvatsaśrīmaṇivarakṛtāvāsametacca vakṣo

madhyaḥ pādau tava mayi vibho śaśvadete sphurantu ||31||

nīle netre iti | he vibho tava nīle netre, makaravilasatkuṇḍalau makarākāravirājamānakuṇḍalayuktau karṇapāśau ramaṇīyau karṇau, akṣīṇaḥ unnataḥ ghoṇaḥ nāsikā, śitimaṇikṛtādarśadṛśyau gārutmataratnamayādarśavat sundarau gaṇḍau kapolau, śrīvatsasya tannāmakasya lakṣmaṇaḥ śriyā maṇivareṇa kaustubhena ca, athavā śrīvatsena śrīmaṇivareṇa kaustubhena ca kṛtāvāsam etat vakṣaḥ, madhyaḥ, pādau ityete mayi śaśvat avicchinnaṁ sphurantu ||31||

nīle netre vipule ghoṇaśravaṇaṁ vikāsi vadanamidam |

vakṣaḥśrīḥ śrīvatso bāhā madhyaṁ padadvayaṁ sphuratāt ||32||

nīle netre iti | vipule vistṛte nīle netre, ghoṇaśca śravaṇe ca ghoṇaśravaṇaṁ nāsikā śrotre ca, vikāsi idaṁ vadanam, vakṣasaḥ śrīḥ, śrīvatsaḥ, bāhā bāhū, madhyaṁ padadvayaṁ ca sphuratāt, mama manasīti śeṣaḥ ||32||

jalaṁ prājñā yasmai draviṇamiva datvā kṛtadhiyaḥ

prapadyante kāmān prakṛtiriyataiva prakaṭitā |

kathaṁ tvāṁ paśyāmaḥ sahajatimirāndhā vayamato

variṣṭhaṁ tvāṁ śaure śaraṇamupayātāḥ sma bhiṣajām ||33||

jalaṁ prājñā yasmā iti | he śaure, yasmai bhavate prājñāḥ kṛtadhiyaḥ jalaṁ, kevalaṁ jalamapītyarthaḥ, draviṇamiva dhanamiva datvā kāmān prapadyante, iyataiva etāvataiḥ tasya tava prakṛtiḥ svabhāvaḥ mahodārateti yāvat, prakaṭitā | taṁ tvāṁ sahajatimirāndhāḥ svabhāvasiddhājñānākhyatamasā svabhāvasiddhatimirākhyena cakṣurogeṇa cāndhāḥ vayaṁ kathaṁ paśyāmaḥ | ataḥ bhiṣajāṁ saṁsāraroganivartakānāṁ cikitsakānāṁ ca variṣṭhaṁ śreṣṭhaṁ tvāṁ śaraṇaṁ rakṣakamupayātāḥ sma ||33||

śaśivandyasya vadane putrasya pitarau girā |

smāritārthāvathāmuṣya mānuṣyakamapaśyatām ||34||

śaśivandyasyeti | vadane śaśinā vandanīyasya candramasamapekṣyādhikasuṣamavadanayuktasyetyarthaḥ, putrasya girā smāritārthau smāritapūrvajanmavṛttāntau pitarau amuṣya mānuṣyakaṁ manuṣyarūpam apaśyatām ||34||

gorasapriya eṣa syāditi matveva bālakam |

ghoṣaṁ ninīṣau janake jagale nigalena ca ||35||

gorasapriya iti | eṣaḥ gorasapriyaḥ syāt iti matveva bālakaṁ ghoṣaṁ gopālānāmāvāsaṁ janake vasudeve ninīṣau sati nigalena pādayorbaddhena lohamayena śṛṅkhalena svayameva jagale galitena babhūve ||35||

vanāni yatra vavṛṣurghanāḥ puṣpāṇi cādhvani |

sa dundubhiravastena yayāvānakadundubhiḥ ||36||

vanāni yatreti | yatra adhvani ghanāḥ meghāḥ vanāni jalāni puṣpāṇi ca vavṛṣuḥ, tenādhvanā dundubhiravaḥ dundubheriva gasmīraḥ dhvaniḥ yasya saḥ ānakadundubhiḥ vasudevaḥ yayau, vrajamiti śeṣaḥ ||36||

annaṁ gotrastriyo dadyuriti vijñāpayanniva |

ananto vrajamāyāntamanantarajamāgamat ||37||

annaṁ gotrastriya iti | gāḥ trāyanta iti gotrāḥ gopāḥ, teṣāṁ striyaḥ annaṁ dadyuriti vijñāpayanniva anantaḥ balabhadraḥ vrajamāyāntam anantarajam anujaṁ śrīkṛṣṇamāgamat ||37||

ruṣṭāste nāgānāṁ nāthasya phaṇāmaṇiprabhānikarāḥ |

tatratyeṣu na śekurnidrārpitamandhakāramapanetum ||38||

**ruṣṭāste nāgānām **iti | nāgānāṁ nāthasya te phaṇāmaṇiprabhānikarāḥ ruṣṭāḥ santaḥ tatratyeṣu vraje vidyamāneṣu janeṣu nidrārpitam andhakāraṁ bāhyavastujñānāsamarthyaṁ tamaśca apanetuṁ na śekuḥ ||38||

dhigandhaḥ kila loko’yaṁ nidrayeti svayaṁ phaṇī |

phaṇaiḥ sitacchatravidhiṁ vyadhānniṣkrāmaṇotsave ||39||

dhigandhaḥ kileti | ayaṁ lokaḥ vrajastho janaḥ nidrayā andhaḥ kila | dhik, asya nindāstu | iti phaṇī śeṣaḥ svayaṁ phaṇaiḥ niṣkrāmaṇotsave sitacchatravidhiṁ vyadhāt ||39||

purogā abhiyānti sma pārśvagān pārśvaghaṭṭanaiḥ |

didṛkṣavastaṁ gīrvāṇāḥ saṁbādhaṁ te na menire ||40||

purogā abhīti | taṁ didṛkṣavaḥ purogāḥ puro gacchanto gīrvāṇāḥ pārśvagān pārśvaghaṭṭanaiḥ abhiyānti sma | te gīrvāṇāḥ saṁbādhaṁ na menire ||40||

mānyaḥ sa kavinā nītau tātaḥ potena sūnunā |

uttīrya yamunāṁ suptamaviśannandamandiram ||41||

mānyaḥ sa kavineti | nītau viṣaye kavinā śukreṇa mānyaḥ sa tātaḥ vasudevaḥ sūnunaiva potena yamunāmuttīrya suptaṁ nandamandiram aviśat ||41||

ariṣṭanāśamaprāptāmiva niśvāsavarjitām |

svasutena sutāṁ tasya vyatyasya gṛhamānayat ||42||

ariṣṭanāśam iti | ariṣṭasya bālāriṣṭasya nāśam aprāptāmiva niśvāsavarjitāṁ tasya nandasya sutāṁ svasutena vyatyasya vinimayaṁ kṛtvā tasya sutāyāḥ sthāne svasya sutaṁ nikṣipyetyarthaḥ, gṛhamānayat ||42||

bālo me keśamurāryaṁśo’pyaparaḥ smaranniti kṣitipaḥ |

dūtāhūtaḥ kanyāṁ prākṣipadaśmanyasau tu gaganamagāt ||43||

bālo me keśeti | keśamurāryaṁśaḥ brahmarudraviṣṇūnāmaṁśabhūto’yaṁ bālo’pi me aparaḥ na bālaḥ iti smaran kṣitipaḥ kaṁsaḥ dūtāhūtaḥ san kanyām aśmani prākṣipat | asau kanyā tu gaganamagāt; aśmanyapatitvaivākāśamagāt ||43||

**kuśadhāriṇāmiva kulaṁ bhavadvidhairvyathatāṁ tavāpi hṛdayaṁ dayojjhitam | **

dharaṇitale kvacana dhāma vaiṣṇavaṁ bhavato vadhāya samapādi daivataiḥ ||44||

kuśadhāriṇām iti | gaganaṁ gatāyāḥ kanyāyā vacanaṁ ślokadvayenāha | bhavadvidhaiḥ durātmabhiḥ kuśadhāriṇāṁ munīnāṁ kulamiva dayojjhitaṁ tava hṛdayamapi vyathatām | dharaṇitale kvacana pradeśe bhavato vadhāya daivataiḥ vaiṣṇavaṁ viṣṇusaṁbandhi dhāma tejaḥ viṣṇvaṁśabhūto bāla ityarthaḥ | samapādi saṁpāditaṁ vartate ||44||

iṣṭirvidyata evāsya na paraṁ te jagaddruhām |

unmūlane visattvānāmityuktvāntardadhe śivā ||45||

iṣṭirvidyata iti | asya vaiṣṇavasya dhāmnaḥ, te unmūlane paraṁ na, kiṁ tu jagaddruhāṁ jagato drohaṁ kurvatāṁ visattvānāṁ durvalānāṁ, sattvaguṇarahitānāṁ tāmasaprakṛtīnāṁ duṣṭānāmiti vā, unmūlane nāśane iṣṭiḥ saṁkalpaḥ vidyata eva, ityuktvā śivā caṇḍikā antardadhe ||45||

sa rājā prīta etasya pitrorjaiminivartmanā |

dadau vimuktiṁ kṛṣṇo’pi svayaṁ vaiyāsikīṁ tayoḥ ||46||

sa rājā prīta iti | sa rājā kaṁsaḥ prītaḥ, diṣṭagatireva balīyasī | kimiti mudhā svasāraṁ tatpatiṁ ca hinasmi iti jātānuśayaḥ tayorviṣaye prītaḥ san etasya pitroḥ devakīvasudevayoḥ jaiminivartmanā jaiminisaṁmataprakāreṇa vimuktiṁ nigalānmocanaṁ dadau | jaiminisaṁmatā vimuktirhi naśvaraḥ svargādibhoga eva | tameva naśvarasukhabhogaṁ tayordadāvityarthaḥ | bhagavān kṛṣṇo’pi tayoḥ devakīvasudevayoḥ svayaṁ vaiyāsikīṁ vyāsasaṁmatāṁ vimuktim apunarāvṛttilakṣaṇāṁ paripūrṇabrahmānubhavarūpāmanaśvarasukhamayīṁ svasāyujyarūpāṁ paramamuktiṁ dadau ||46||

sa rājā prīta etasya pitarau tāvamūmucat |

yau vimuktau bhavanaitau kiṁ nu kaṁsaḥ kariṣyati ||47||

sa rājā prīta iti | sa rājā kaṁsaḥ prītaḥ san etasya pitarau tau devakīvasudevau amūmucat nigalabandhāt amocayat | yau bhavena saṁsāreṇa vimuktau etau devakīvasudevau kaṁsaḥ kiṁ nu kariṣyati, na kimapītyarthaḥ ||47||

suguprāyo’sau vanāntastatra goyajñabhūsurāḥ |

bālāśca vadhyā yuṣmābhiḥ śrutaṁ cedambikāvacaḥ ||48||

suguprāyo’sāv iti | atha keśyādīnāsurāṁśānuddiśya kaṁsasya vacanamāha | asau vanāntaḥ suguprāyaḥ śobhanābhirgobhiḥ pracuraḥ | ambikāvacaḥ caṇḍikāvacanaṁ yuṣmābhiḥ śrutaṁ cet, tatra vanānte vidyamānāḥ gāvaḥ yajñāḥ bhūsurāḥ bālāśca yuṣmābhirvadhyāḥ ||48||

dhigastu hrāsa eteṣāṁ kāryo’nnasya makhāśinām |

yatante saṁtataṁ te māṁ hantumantarhitā api ||49||

dhigastu hrāsa iti | eteṣāṁ makhāśināṁ makhabhujāṁ devānām annasya haviṣaḥ hrāsaḥ kāryo’stu | dhik, etāniti śeṣaḥ | te devā antarhitā api bhūtvā māṁ hantuṁ satataṁ yatante ||49||

aṅgāni yadamātyaprotānyevetarāṇi ṣaḍapi yataḥ |

yuṣmadadhīnāḥ prāṇā mametyuvāca nṛpo’tha keśyādīn ||50||

aṅgāni yadeti | atha nṛpaḥ kaṁsaḥ yataḥ itarāṇi ṣaḍapi aṅgāni svāmisuhṛtkośarāṣṭradurgabalāni amātyaprotānyeva, amātyāyattānīti yāvat, tataḥ mama prāṇāḥ yuṣmadadhīnāḥ iti keśyādīnuvāca ||50||

senāvān rājājñāmāśu gṛhītvā bhuvastale sakale |

rākṣasadaityasamūhaḥ prasasāra prāṇināṁ haran prāṇān ||51||

senāvān rājeti | āśu śīghrameva, avicāritamevetyarthaḥ | rājājñāṁ gṛhītvā rākṣasadaityasamūhaḥ senāvān san sakale bhuvaḥ tale prāṇināṁ prāṇān | haran prasasāra ||51||

dhīrāḥ saṁnaddhamatayo rājñe kṛtakarārpaṇāḥ |

nandādayo yayurghoṣaṁ nandanatrāṇatatparāḥ ||52||

dhīrāḥ saṁnaddheti | dhīrāḥ manīṣiṇaḥ saṁnaddhamatayaḥ pratyutpannamatayaḥ tattatkālocitadhiya ityarthaḥ, nandādayaḥ sāmantabhūpālāḥ rājñe kaṁsāya kṛtakarārpaṇāḥ, kararūpeṇa deyāni dhanādīni datvā nandanatrāṇatatparāḥ santaḥ ghoṣaṁ yayuḥ ||52||

śālīnapradhanaṁ vidyātapasī yasya kevalam |

sa gargo jātakarmādīn vyadhādgūḍhaṁ kumārayoḥ ||53||

śālīnapradhanam iti | yasya śālīnaṁ prakṛṣṭaṁ dhanaṁ kevalaṁ vidyātapasī, nānyaddhanamityarthaḥ, tapodhana iti yāvat, sa gargo muniḥ kumārayoḥ balarāmaśrīkṛṣṇayoḥ jātakarmādīn saṁskārān gūḍhaṁ vyadhāt ||53||

kṣīraṁ gorno nayenaiva dhvastamityasya duṣkriyāḥ |

yathā gūheyurevaṁ sa kṛṣṇo’bhūd vrajavallabhaḥ ||54||

kṣīraṁ gorno nayeneti | naḥ goḥ kṣīraṁ nayenaiva aucityenaiva dhvastam; nānena bāleneti asya kṛṣṇasya duṣkriyāḥ duṣṭāḥ bālaceṣṭāḥ yathā gūheyuḥ, evaṁ sa kṛṣṇaḥ vrajavallabhaḥ vrajasthānāṁ gopānāṁ gopīnāṁ ca priyatamo’bhūt ||54||

ratnacayo nṛpatiḥ kanakaṁ vā yasya hi tejasi leśavaśena |

iṣṭatamaṁ jagatīha sa pitrostuṣṭimagāditi kiṁ nu vadāmaḥ ||55||

**ratnacayo nṛpatir **iti | yasya bhagavato hi tejasi vidyamānena leśavaśena tejaso’yutāyutāṁśenetyarthaḥ; ratnacayaḥ nṛpatiḥ kanakaṁ vā iha jagati sarveṣāmiṣṭatamaṁ bhavati saḥ pitrostuṣṭimagāt, tuṣṭikaro’bhūdityarthaḥ | iti kiṁ nu vadāmaḥ kiṁ vaktavyam | bhagavatastuṣṭikaratvaṁ kaimutikanyāyasiddhamityarthaḥ ||55||

tāḥ prajāḥ prajñāḥ syurimā jananyo’sya samantataḥ |

viṣaṁ dāsye tathāpīti dadatī pūtanā gatā ||56||

**tāḥ prajāḥ prajñāḥ syur **iti | tāḥ etā ityarthaḥ; prajāḥ prajñāḥ syuḥ vivekakuśalāḥ syuḥ, ato mama kapaṭakarma jānīyurityarthaḥ | asya bālasaṁghasya samantataḥ imāḥ jananyaḥ vartante; ato’tra na gantavyam | tathāpi viṣaṁ dāsye iti viṣaṁ dadatī pūtanā gatā; vrajamiti śeṣaḥ ||56||

**aśvānāṁ ko yogya ābhīravarge vyāghrāḥ prāptāḥ kiṁ nu siṁhāśca goṣṭham | **

saivaṁ tattatsattvasattānumāne yogyā nādenāpa dehaṁ svamante ||57||

aśvānāṁ ko yogya iti | atha śrīkṛṣṇena nipītaprāṇāyāḥ pūtanāyāḥ maraṇasamaye saṁjātaṁ bhayaṅkaraṁ śabdaṁ śrutvā vrajasthānāṁ bhītimāha | ābhīravarge gopānāṁ samūhe kaḥ aśvānāṁ yogyaḥ, aśvān niyantuṁ kaḥ samarthaḥ | athavā vyāghrāḥ siṁhāśca goṣṭhaṁ vrajaṁ kiṁ nu prāptāḥ | evam uktaprakāreṇa tattatsattvānāṁ tattaduṣṭaprāṇināṁ sattāyā anumāne yogyā sā pūtanā nādena saha ante svaṁ dehamāpa ||57||

tadvairaṁ priyayātyarthamasatāṁ hatayā tayā |

daityeṣu nihitaṁ yena hatāḥ syustena cakriṇā ||58||

tadvairaṁ priyayeti | asatām atyarthe priyayā hatayā tayā daityeṣu tat tādṛśaṁ vairaṁ nihitaṁ, yena te sarve tena cakriṇā hatāḥ syuḥ ||58||

dhavastvambhodhikanyāyāḥ stanyāyārabdharodanaḥ |

anaso’dhaḥ śayāno’daḥ padā dūramapātayat ||59||

dhavastv iti | ambhodhikanyāyāḥ dhavastu śriyaḥ patiḥ śrīkṛṣṇastu stanyāyārabdharodanaḥ san anasaḥ śakaṭasyādhaḥ pradeśe śayānaḥ adaḥ śakaṭaṁ padā dūramapātayat ||59||

grāmastasya ravāt trāsamāsasāda vrajaukasām |

nandastu harināmāni japan jagrāha bālakam ||60||

grāmastasyeti | tasya ravāt vrajokasāṁ grāmaḥ trāsamāsasāda | nandastu bālakasya śubhamāśaṁsamānaḥ harināmāni japan bālakaṁ jagrāha ||60||

janmajarārahitamamuṁ vātyātanuraharadatha tṛṇāvartaḥ |

gaganāttamapi śilāyāṁ nipātya tasyorasi svayaṁ vyaharat ||61||

janmajareti | atha vātyātanuḥ tṛṇāvarto nāmāsuraḥ janmajarārahitam amuṁ kṛṣṇam aharat | kṛṣṇastu tamapi tṛṇāvartamapi gaganāt śilāyāṁ nipātya tasyorasi svayaṁ vyaharat ||61||

iṣṭakāḥ kāryā munibhiryajñāyādyābhayairiti |

dṛṣṭavanto vadanti sma martyā daityakalevaram ||62||

iṣṭakāḥ kāryā iti | adya munibhiḥ abhayaiḥ sadbhiḥ yajñāyeṣṭakāḥ citikaraṇārthaṁ mṛnmayaśilākhaṇḍāḥ kāryāḥ | ityevaṁ daityakalevaraṁ dṛṣṭavanto martyāḥ vadanti sma ||62||

kulaguruḥ syādayaṁ rakṣito viṣṇune

tyatha sutaṁ vakṣaso rākṣasādādade |

anapadīśasya nāmāni cāmuṁ spṛśan

bhramayati smānane cāsya govāladhim ||63||

kulaguruḥ syād iti | atha viṣṇunā rakṣitaḥ ayaṁ kulaguruḥ syāt iti vadan nandaḥ rākṣasāt rakṣaḥsaṁbandhinaḥ vakṣasaḥ sutamādade | amuṁ spṛśan īśasya nāmāni cājapat | asyānane govāladhiṁ ca bhramayati sma ||63||

munista ugro bhūteśaḥ śūlapāṇirumāsakhaḥ |

karotu rakṣāmaniśamiti rakṣāmathākṣipat ||64||

munista ugra iti | atha muniḥ ugraḥ bhūteśaḥ śūlapāṇiḥ umāsakhaḥ te aniśaṁ rakṣāṁ karotu ityuktvā rakṣāṁ tadupari akṣipat ||64||

pramodakaratāṁ pitro rakṣantau rāmakeśavau |

kvaṇatkiṅkiṇikāvetau jātau prārabdhariṅkhaṇau ||65||

pramodakareti | pitroḥ yaśodānandayoḥ pramodakaratāṁ rakṣantau; pramodaṁ janayantāvevetyarthaḥ | etau rāmakeśavau kvaṇatkiṅkiṇikau śabdāyamānābhiḥ kaṭyāṁ pādayośca baddhābhiḥ kṣudraghaṇṭikābhiḥ yuktau prārabdhariṅkhaṇau ārabdhacaṅkramaṇau jātau ||65||

śaśāṅkānugatāṁ lakṣmīṁ bibhratau vadanāmbuje |

acirādiva pādābhyāmapunītāmubhau vrajam ||66||

śaśāṅkānugatām iti | ubhau rāmakṛṣṇau vadanāmbuje śaśāṅkānugatāṁ candrasadṛśīṁ lakṣmīṁ śobhāṁ bibhratau acirādiva pādābhyāṁ vrajam apunītām ||66||

vakṣyāmi kālamakhilānapi vañcayitvā

pātuṁ payo’nugṛhamanvahamityudīrya |

kṛtvā vaśe śiśughaṭāmapibattathaiva

sārdhaṁ tayā sa khalu nandasuto mukundaḥ ||67||

**vakṣyāmi kālam **iti | nandasutaḥ saḥ mukundaḥ akhilānapi vañcayitvā anugṛhaṁ pratigṛham anvahaṁ pratyahaṁ payaḥ pātuṁ yogyaṁ kālaṁ vakṣyāmi ityudīrya śiśughaṭāṁ bālānāṁ samūhaṁ svavaśe kṛtvā tayā sārdhaṁ bālasamūhena saha tathaiva apibat ||67||

saṁbhedaḥ khalavṛttyā nāsya tathāpyeṣa dadhirasālaghaṭān |

bhaṅktvāhani pītapayā dhenuṣu vatsān yuyoja rajanīṣu ||68||

saṁbhedaḥ khaleti | asya khalavṛttyā duṣṭācāreṇa saṁbhedaḥ saṁgamaḥ yadyapi na; yadyapi na duṣṭācāra ityarthaḥ | tathāpi eṣaḥ ahani dadhirasālaghaṭān dadhirasapūrṇān ghaṭān bhaṅktvā pītapayāḥ san rajanīṣu vatsān dhenuṣu yuyoja yojayāmāsa ||68||

śīlapriyastvaṅganānāmatīvāyaṁ tato na tāḥ |

iyatāpi yadā celustadājyādīnyanāśayat ||69||

śīlapriya iti | ayam aṅganānām atīva śīlena priyaḥ | tataḥ tā iyatāpi karmaṇā yadā na celuḥ kṛṣṇaviṣaye calitamanaso na babhūvurityarthaḥ; tadā ājyādīnyapi anāśayat ||69||

velātarava ivaitau nadyeva mayārjunāvulūkhalataḥ |

salilajavādiva bhagnau kāryāviti vikriyāśatānyatanot ||70||

velātarava iti | etau arjunau arjunavṛkṣau nadyeva mayā salilajavādiva ulūkhalataḥ velātarava iva bhagnau kāryau iti matvā vikriyāśatāni atanot ||70||

vibhinnaṁ karmaṇā tasya gopyaḥ śikyādi cikṣipuḥ |

māturagre’tha sā kṛṣṇaṁ dāmnābadhnādulūkhale ||71||

vibhinnaṁ karmeti | tasya karmaṇā ceṣṭayā vibhinnaṁ śikyādi; śikyaṁ nāma dadhibhāṇḍādinikṣepāya kalpito rajjumayo lambamāna ādhāraviśeṣaḥ | gopyaḥ mātuḥ yaśodāyāḥ agre cikṣipuḥ | atha sā yaśodā kṛṣṇaṁ dāmnā rajjvā ulūkhale abadhnāt ||71||

dharmavān rāmāsi payastvaṁ pibetyasya paśyataḥ |

dadau rāmāya sā tāsāmapyadādyadvināśitam ||72||

dharmavān rāmeti | he rāma, tvaṁ dharmavān asi | ataḥ tvaṁ payaḥ piba | ityuktvā asya paśyata eva; asmin kṛṣṇe paśyatyeva tamanādṛtya | yat vināśitaṁ tat payaḥ rāmāya tathā tāsāmapi gopīnāmapi sā yaśodā adāt ||72||

sa vyālo nāsti yo’trainaṁ cānayāmīti sā yayau|

karṣannulūkhalaṁ tena sa babhañjārjunadrumau ||73||

sa vyālo nāstīti | yaḥ saḥ vyālaḥ duṣṭaḥ atra nāsti, enaṁ cānayāmītyuktvā sā yayau | saḥ kṛṣṇaḥ ulūkhalaṁ karṣanaṁ tena ulūkhalena arjunadrumau babhañja ||73||

te bālā bhrāntātmatayā cukruśustasya ye’nugāḥ |

tau kuberasutau śāpakṛcchrāducchrāyamāpatuḥ ||74||

te bālā bhrānteti | tasya ye anugā bālāḥ te bhrāntātmatayā vibhrāntamanaskatayā cukruśuḥ | kuberasutau tau arjunavṛkṣarūpiṇau nalakūbarau śāpakṛcchrāt ucchrāyam unnatasthānam āpatuḥ ||74||

kāmāḥ sannāḥ sa kiṁ na syādavasthāṁ yāti me sutaḥ |

ityadhāvadyaśodārtā tatra yatra drumadhvaniḥ ||75||

kāmāḥ sannā iti | kāmāḥ asmākamabhīpsitāni sarvāṇi, sannāḥ naṣṭāḥ | saḥ me sutaḥ avasthāṁ yātītyetat kiṁ na syāt, avasthāṁ kiṁ na yāyādityarthaḥ | iti vadantī yaśodā ārtā satī yatra drumadhvaniḥ saṁjātaḥ tatra adhāvat ||75||

homaṁ putrārthamatanonnanda uddiśya yaṁ prabhum |

ānarca viprānannādyaiḥ sa no viṣṇuḥ prasīdatu ||76||

**homaṁ putrārtham **iti | yaṁ prabhum uddiśya nandaḥ putrārthaṁ homamatanot, annādyaiḥ viprān ānarca ca, sa viṣṇuḥ naḥ prasīdatu ||76||

maṇirmānada evāyaṁ kṛṣṇo muṣṇaṁstamo niśi |

dhiṅ mayā pāpayā tyaktaḥ śraddheyaḥ sarvadehinām ||77||

maṇirmānada iti | ayaṁ kṛṣṇaḥ niśi tamaḥ muṣṇan apaharan mānadaḥ . gauravapradaḥ maṇireva iti sarvadehināṁ śraddheyaḥ saḥ pāpayā mayā tyaktaḥ | māṁ dhik ||77||

nāviddhaḥ pāde vā bāhvorvā nūnameṣa yadi jīvet |

itthaṁ vyākulamanasā mātrā prāpe nirāmayaḥ putraḥ ||78||

nāviddhaḥ pāda iti | eṣaḥ pāde vā bāhvorvā nāviddhaḥ anāviddha ityarthaḥ | nūnam asaṁdigdhaṁ yadi jīvet, jīvedvā; itthaṁ vyākulamanasā mātrā nirāmayaḥ putraḥ prāpe prāptaḥ ||78||

utpalaṁ nidhirasau dṛśā śriyāmānanena kamalaṁ kadarthayan |

kairavaṁ ca hasitena bālako dṛśyate sma bata vismitairjanaiḥ ||79||

**utpalaṁ nidhir **iti | śriyāṁ nidhiḥ asau dṛśā utpalam, ānanena kamalaṁ hasitena kairavaṁ ca kadarthayan bālaḥ vismitairjanaiḥ dṛśyate sma | bateti harṣe ||79||

śūdrastu yoddhā rājā vā nedṛśāpadi tārakāḥ |

ityāha nityaṁ no viṣṇuriti nando’grahītsutam ||80||

śūdrastu yoddheti | īdṛśāpadi śūdro vā yoddhā rājā vā anye ye’pi ke’pi vā na tārakāḥ, āpadaṁ nivārayituṁ na samarthāḥ | iti bhagavān viṣṇuḥ naḥ nityamāha | iti vadan nandaḥ sutam agrahīt ||80||

viruddhaṁ strīdhanādīnāṁ nimittamiha dṛśyate |

vayaṁ vṛndāvanaṁ yāma iti saṁmantrya te yayuḥ ||81||

viruddhaṁ strīdhanetyādi | iha gokule strīdhanādīnāṁ viruddhaṁ nimittaṁ dṛśyate | tasmāt vayaṁ vṛndāvanaṁ nāma sthalāntaraṁ yāmaḥ ityevaṁ saṁmantrya te nandādayo vṛndāvanaṁ yayuḥ ||81||

hīnaprāyo naṭajanastena gopījanaiḥ saha |

haridvayena vipine saṁgītamanutiṣṭhatā ||82||

hīnaprāyo naṭajana iti | gopījanaiḥ saha vipine saṁgītamanutiṣṭhatā haridvayena rāmakṛṣṇarūpeṇa naṭajano hīnaprāyaḥ prāyaśo hīno’bhavata ||82||

dhigaśvaḥ khinno’yamaho mṛṣetyāsphālitairmuhuḥ |

aśvādilīlāṁ kurvāṇaiḥ kvacid vyaharatāmubhau ||83||

**dhigaśvaḥ khinno’yam **iti | ayamaśvaḥ khinnaḥ dhik | aho mṛṣā mithyaitat | iti muhuḥ āsphālitaiḥ karatalaghaṭṭanaiḥ aśvādilīlāṁ kurvāṇaiḥ gopabālaiḥ saha ubhau rāmakṛṣṇau kvacit vanasthale vyaharatāṁ vihāramakurutām ||83||

diśatu naḥ pathyamityaniśamāśaṁsatāṁ vrajavadhūcetasāṁ smaradurantajvaram |

nijaśarīrārpaṇairaśamayanmādhavaḥ prativadhūdbhāvitaprathitakolāhalaiḥ ||84||

**diśatu naḥ pathyam **iti | no’smākaṁ pathyaṁ diśatu | ityaniśaṁ sadā āśaṁsatāṁ vrajavadhūcetasāṁ saṁbandhinaṁ smarajanitaṁ durantaṁ jvaraṁ mādhavaḥ prativadhūbhiḥ udbhāvitaḥ prathitaḥ kolāhalo yeṣāṁ taiḥ nijaśarīrārpaṇaiḥ aśamayat | gāḍhāliṅganena tāsāṁ madanatāpaṁ śamayāmāsetyarthaḥ ||84||

jano’ndhaḥ pāpakalilaḥ kāliyapramukho viṣaiḥ |

māmapaśyan dūṣayati viṣamasyā yamasvasuḥ ||85||

jano’ndhaḥ pāpakalila iti | pāpakalilaḥ pāpairnibiḍaḥ ata evāndhaḥ kṛtyākṛtyavivekaśūnyaḥ kāliyapramukho janaḥ māmapaśyan duṣṭanigrahārthamavatīrṇa māmajānan svakīyaviṣaiḥ asyā yamasvasuḥ yamunānadyāḥ viṣaṁ jalaṁ dūṣayati anupabhogyaṁ karoti ||85||

garhyā syānmā tṛṣārtānāmiyamityāttadhīrhariḥ |

jātu rāmaṁ vinā gatvā nyapatatkāliyahrade ||86||

garhyā syād iti | iyaṁ yamunā tṛṣārtānāṁ pipāsāpīḍitānāṁ gogopakulādīnāṁ garhyā, nindanīyā mā syāt mā bhūdityāttadhīḥ kṛtaniścayo hariḥ śrīkṛṣṇaḥ jātu kasmiṁścitsamaye rāmaṁ balabhadraṁ vinā svayameka eva gatvā kāliyahrade kāliyayukte hrade nyapatat ||86||

mānyo lokeṣu naḥ kṛṣṇo nīpāgrādugrapannage |

salile patito mohāditi gopā vicukruśuḥ ||87||

mānyo lekeṣv iti | lokeṣu mānanīyo naḥ kṛṣṇaḥ nīpavṛkṣasyāgrapradeśāt ugreṇa bhayaṅkareṇa pannagena kāliyākhyasarpeṇa yukte salile mohāt patitaḥ | iti gopāḥ vicukruśuḥ ||87||

dhanyaḥ śarairathodvelaviṣadigdhajalokṣitaḥ |

vanānto’syāḥ prajajvāla samantātpatite harau ||88||

dhanyaḥ śarair iti | atha śaraiḥ sitapuṣpagucchairjalaprāntaprarohibhiḥ sthūladarbhākṛtipatraistṛṇaviśeṣaiḥ dhanyaḥ dhanavān, śarapracura ityarthaḥ | asyāḥ yamunāyāḥ vanāntaḥ tattīravartivanamadhyapradeśaḥ harau śrīkṛṣṇe patite sati samantāt udvelena velāmatikramya pravṛddhena viṣadigdhena jalenokṣitaḥ siktaḥ san prajajvāla viṣavegajena vahninā dagdho’bhūt ||88||

sukhi sannityamasmākaṁ cittamadya tu vepate |

iti cintākulo nandaḥ śuśrāva rudatāṁ rutam ||89||

sukhi sannityam iti | nityaṁ sukhi sat asmākaṁ cittamadya vepate | tatra kiṁ nidānaṁ syāditi cintayā vyākulo nandaḥ rudatāṁ gopānāṁ rutaṁ śabdaṁ śuśvāva ||89||

lābho dhānyasya yo’smākaṁ sa sarvo viprasātkṛtaḥ |

iti nando’bhyagādgopaiḥ kālindīkūlamākulaḥ ||90||

lābho dhānyasyeti | asmākaṁ yo dhānyasya lābhaḥ sa sarvo’pi; samagramapi labdhaṁ dhānyamityarthaḥ | viprasātkṛtaḥ brāhmaṇādhīnaḥ kṛtaḥ, brāhmaṇebhyo datto bhaviṣyatīti niścitya nandaḥ ākulaḥ san gopaiḥ saha kālindyā yamunāyāḥ kūlaṁ tīramabhyagāt ||90||

aṅkūraṁ nirayasyāpi na paraṁ laukikāpadām |

śoṣayiṣyati yo’smākaṁ tamṛte jīvanaṁ vṛthā ||91||

aṅkūraṁ nirayasyeti | yaḥ śrīkṛṣṇaḥ laukikāpadām aihalaukikānāmāpadām aṅkūraṁ prathamaprarohaṁ paraṁ śoṣayiṣyatīti na, kiṁ tu nirayasya pāralaukikasya narakasyāpi aṅkūraṁ śoṣayiṣyati; bhagavati vinyastacittānāṁ narakaprāptyabhāvāditi bhāvaḥ | taṁ śrīkṛṣṇam ṛte vihāya asmākaṁ jīvanaṁ vṛthā vyarthaṁ bhavati ||91|||

dhāvedvaidyo’tra mitraṁ vā naivādya trātumāpadaḥ |

bhakṣyā bhavāma nāgasya bhagavatyarpitāśayāḥ ||92||

dhāvedvaidya iti | adyāsmānāpadaḥ trātuṁ vaidyo mitraṁ vā atra na dhāvet | bhagavati śrīkṛṣṇe arpitāśayāḥ vinyastacittāḥ vayaṁ nāgasya kāliyasya bhakṣyāḥ bhavāma ||92||

gatvā surāṣṭraṁ tadviṣṇoḥ sadyo modāma mā ciram |

iti ghoṣe sthite rāmastamasmārayadīśvaram ||93||

gatvā surāṣṭram iti | nāgena bhakṣitānāṁ sveṣāṁ paramapuruṣārthaprāptimāha | sadyaḥ avilambena viṣṇoḥ tat paramapuruṣārthatvena śrutyādiṣu prasiddhaṁ surāṣṭraṁ śrīvaikuṇṭhākhyaṁ nagaraṁ gatvā mā ciram acirādeva modāma | iti ghoṣe gopānāṁ kolāhale jāte rāmo balarāmaḥ taṁ śrīkṛṣṇam īśvaraṁ sarvalokeśvaraṁ duṣṭanigrahāya martyaloke avatīrṇam asmārayat ||93|||

gamanakālamamuṣya nivedayannijagṛhādadhivāridhi mādhavaḥ |

śirasi niṣṭhurapādavighaṭṭanairgalitadarpamathākṛta darpakam ||94||

gamanakālam iti | atha mādhavaḥ śrīkṛṣṇaḥ amuṣya kāliyasya nijagṛhāt yamunāhradāt adhivāridhi vāridhiṁ prati gamanakālaṁ nivedayan śirasi kāliyaphaṇāmaṇḍale niṣṭhurapādavighaṭṭanaiḥ kaṭhoraiḥ pādatāḍanaiḥ darpakaṁ dṛptaṁ taṁ kāliyaṁ galitadarpam akṛta ||94||

dayāvān rogiṇamamuṁ bhartāraṁ tvaṁ prayaccha naḥ |

iti svīkṛtya taṁ patnyo yayurabdhiṁ vihāyasā ||95||

dayāvān rogiṇam iti | he kṛṣṇa dayāvān tvaṁ rogiṇaṁ bhavatpādatāḍanena saṁjātavyatham amuṁ bhartāraṁ naḥ asmabhyaṁ prayaccha | iti saṁprārthya patnyaḥ kāliyapatnyaḥ taṁ bhartāraṁ svīkṛtya labdhvā vihāyasā viyanmārgeṇa abdhiṁ yayuḥ ||95||

homasthānaṁ vanamabhūttadviśeṣeṇa yajvanām |

nīpaśca pāpaśamanaḥ so’pyasau yamunāhradaḥ ||96||

homasthānaṁ vanam iti | tat vanaṁ yamunātīravanaṁ kāliyanirāsānantaraṁ viśeṣeṇa yajvanāṁ yajanaśīlānāṁ homasthānamabhūt | bhagavatpadakamalavinyāsadhanyam, ata eva paramapāvanaṁ caitadvanamiti matvā sarve’pi yajvānastatrāgatya yajñamakurvanityarthaḥ | evaṁ saḥ nīpaḥ kadambavṛkṣo’pi pāpaśamano babhūva | tathā asau yamunāhrado’pi pāpaśamano babhūva ||96||

śrīmān putro vāripūramiva nandasya yāmunam |

suśītamatanodbāṣpaṁ svāṅgasaṅgād vrajaukasām ||97||

śrīmān putra iti | nandasya śrīmān putraḥ śrīkṛṣṇaḥ yāmunaṁ yamunāsaṁbandhinaṁ vāripūramiva jalapravāhamiva vrajaukasāṁ gopānāṁ bāṣpaṁ svāṅgasaṅgāt suśītam atanot ||97||

tanmama nāmāvanyāṁ kṛtyamiti prāpya parivṛto gopaiḥ |

rāmo rāsabhadaityāṁstālavane dhenukādikānavadhīt ||98||

tanmama nāmeti | rāmo balarāmaḥ avanyāṁ bhuvi mama tannāma kṛtyamiti matvā bhuvaṁ prāpya gopaiḥ parivṛtaḥ san tālavane tālavṛkṣāṇāmaraṇye sthitān dhenukādīn rāsabhadaityān rāsabharūpiṇo’surān avadhīt ||98||

dānānāṁ kramakartraikyaniyamecchā kadaryatā |

iti tasyānugān kāṁścidyamāyādātsvayaṁ hariḥ ||99||

dānānāṁ krametyādi | hariḥ śrīkṛṣṇaḥ dānānāṁ viṣaye kramakartraikyaniyamecchā pūrvamidaṁ deyaṁ paścādidamiti kramasya ekenaiva kartrā sarvaṁ deyaṁ nānyena tatsaṁbandhināpīti kartraikyaniyamasya cecchā kadaryatā kadaryasya lubdhasya karma bhavati | lubdha evaitadvyājena vilambaṁ kuryādityarthaḥ | iti matvā tasya dhenukasyānugān kāṁściddaityān yamāya svayameva balarāmamapratīkṣyaivādāt | tadanugān svayaṁ jaghāne tyarthaḥ ||99||

kṣetravānastu deśena śaśvanmunijano’munā |

iti tau jagmaturgopaiḥ stūyamānau nijaṁ vrajam ||100||

kṣetravānastv iti | munijanaḥ amunā deśena yamunātīrapradeśena śaśvat nirantaraṁ kṣetravān astu | amuṁ deśaṁ svāvāsakṣetraṁ karotvityarthaḥ | iti matvā tau rāmakṛṣṇau gopaiḥ stūyamānau nijaṁ vrajaṁ jagmatuḥ ||100||

śaṁmurjayati daiteyān saṁbhāvayati ca kvacit |

viṣṇurabhyarthito hanyādyuvāṁ svayamaho hathaḥ ||101||

śaṁbhurjayatīti | stutiprakāramevāha | śaṁbhuḥ daiteyān andhakādīnasurān kvacijjayati | kvacittu bāṇādīnasurān suhṛdbhūtvā saṁbhāvayati ca | na tu sarvadā daiteyān hanti | viṣṇuḥ abhyarthitaḥ san daiteyān madhukaiṭabhādīn hanyāt, na tvanabhyarthitaḥ | yuvāṁ tu svayamevānabhyarthitāveva tān hathaḥ | aho ityāścarye ||101||

**ratnāṅganārthadāyādi vivādālambanaṁ vinā | **

vadhyānavadhyānaparairapadhyānaparān bhuvaḥ ||102||

ratnāṅganārthetyādi | vivādasya parasparavairasyālambanabhūtaṁ ratnāṅganārthadāyādi vinā vadhyān, tathā aparaiḥ anyaiḥ avadhyān, tathā bhuvaḥ apadhyānaparān pīḍanacintāparān; asurānityagrimaślokasthenānvayaḥ ||102||

rakṣyā sā pārthivī nityaṁ janateti vratādiva |

nighnatorasurānnityamadbhuteyaṁ pragalbhatā ||103||

rakṣyā sā pārthivīti | pārthivī pṛthivyāṁ jātā sā janatā janasamūhaḥ nityaṁ rakṣyā iti vratādiva nityamasurān nighnatoḥ yuvayoriyaṁ pragalbhatā prauḍhimā adbhutā āścaryakarī | devatāntareṣu īdṛśī prauḍhirna dṛśyeti bhāvaḥ ||103||

sāpatyanindā nandena kriyate yuvayoḥ kṛte |

apāyaśaṅkayetyāsan sakhāyo mukharāḥ śatam ||104||

sāpatyanindeti | nandena nandagopena yuvayoḥ kṛte viṣaye apāyaśaṅkayā kadā kīdṛśo’pāya etayoḥ saṁbhavet iti śaṅkayā sāpatyanindā sāpatyānām apatyavatāṁ janānāṁ nindā garhā kimarthaṁ loke janāḥ śaṅkāspadairapatyairyujyante | yadi nirapatyā bhaveyuḥ tadā niḥśaṅkāḥ sukhino bhaveyuḥ iti nindā kriyate | iti anayoḥ śataṁ sakhāyaḥ mukharāḥ śabdāyamānā āsan ||104||

jano mānyaṁ hi bhāṇḍīravaṭaṁ prāpya cakāra saḥ |

dvandvakrīḍāmatha prāpa pralambo goparūpadhṛt ||105||

jano mānyaṁ hīti | sa jano gopajanaḥ mānyaṁ mānanīyaṁ bhāṇḍīravaṭaṁ bhāṇḍīrākhyaṁ vanasthaṁ vaṭavṛkṣaṁ prāpya dvandvakrīḍāṁ dvābhyāṁ dvābhyāṁ saha militvā karaṇīyāṁ krīḍāṁ cakāra | atha pralambo nāmāsuraḥ goparūpadhṛta goparūpaṁ dhṛtvā taṁ deśaṁ prāpa ||105||

sa vājirājavatprāha jitastvanyaṁ vahatviti |

svayaṁ jito’vahadrāmaṁ kṣaṇād vyoma jagāma ca ||106||

**sa vājirājavad **iti | saḥ pralambaḥ jitaḥ krīḍāyāṁ yaḥ parājitaḥ saḥ,

anyaṁ tatra vijetāraṁ vājirājavat aśvaśreṣṭhavat vahatu skandhena dadhātu iti gopān prāha | anantaraṁ svayaṁ jitaḥ san rāmaṁ balarāmam avahat | kṣaṇādeva vyoma ākāśaṁ jagāma ca | balarāmaṁ skandhe dhṛtvotpatya ākāśe jagāmetyarthaḥ ||106||

ākāro yuddhametena kāṅkṣato vavṛdhe dviṣaḥ |

muṣṭyā musalino daityo gatāsurapatacca saḥ ||107||

ākāro yuddham iti | etena balarāmeṇa saha yuddhaṁ kāṅkṣataḥ dviṣaḥ pralambasyākāraḥ dehaḥ vavṛdhe | goparūpaṁ vihāya mahadāsuraṁ rūpamuvāhetyarthaḥ | atha musalinaḥ musalāyudhavato balarāmasya muṣṭyā saḥ daityaḥ pralambaḥ gatāsuḥ vigalitaprāṇaḥ bhūmau apatacca ||107||

dāsyāmaḥ śrāddhamasmai no bāndhavāyeti vallavāḥ |

sotprāsaṁ gośakṛtpiṇḍāṁstanmukhe kila cikṣipuḥ ||108||

dāsyāmaḥ śrāddham iti | vallavāḥ gopāḥ no’smākaṁ bāndhavāya goparūpavahanena bandhubhūtāyāsmai śrāddhaṁ dāsyāmaḥ ityuktvā sotprāsaṁ saparihāsaṁ gavāṁ śakṛtpiṇḍān tanmukhe tadāsye cikṣipuḥ kila ||108||

kāryā hānirnāryāḥ śulkārthe saptavṛṣavarāṇāṁ vā |

iti kumbhakasaṁdeśādgopāḥ prāpurdrutaṁ vrajaṁ tasya ||109||

kāryā hānirnāryā iti | nāryāḥ hāniḥ kāryā | athavā śulkārthe kalpitānāṁ saptasaṁkhyākānāṁ vṛṣavarāṇāṁ vā hāniḥ kāryā | iti kumbhakasya saṁdeśāt gopāḥ drutaṁ tasya vrajaṁ goṣṭhaṁ prāpuḥ ||109||

dambhā narā naṣṭabhayā gopāleṣu vṛṣāsuraiḥ |

bahavo nihatāste’pi vṛṣāḥ kṛṣṇena muṣṭibhiḥ ||110||

dambhā narāḥ naṣṭabhayā iti | gopāleṣu madhye dāmbhikāḥ naṣṭabhayāśca bahavo vṛṣarūpairasuraiḥ nihatāḥ | te vṛṣā api kṛṣṇena muṣṭibhirnihatāḥ ||110||

vikalānāṁ kāryāptirnaiva baleneti vallavā jagmuḥ |

harirapi nīlāṁ kanyāmādāyāgāt svayaṁvare labdhām ||111||

vikalānāṁ kāryāptir iti | vikalānāmalpānāṁ balena kāryasyābhīṣṭasya prāptirnaiva bhavati | alpāḥ kevalaṁ balenaiva kāryaṁ sādhayituṁ na prabhavantītyarthaḥ | ityuktvā vallavā gopāḥ jagmuḥ; pratinivṛtya svaṁ deśaṁ prāpuḥ | harirapi śrīkṛṣṇo’pi svayaṁvare labdhāṁ nīlāṁ nāma kanyāmādāyāgāt ||111||

haraṇaṁ pādyasya hariḥ śakramakhārthasya kārayan gopaiḥ |

tān giripūjāniratāṁstatāna tāmeva gurutarāmuktvā ||112||

haraṇaṁ pādyasyeti | hariḥ śrīkṛṣṇaḥ śakramakhārthasya mahendrapūjārthaṁ parikalpitasya pādyasya pūjādravyasya haraṇaṁ gopaiḥ kārayan, tāmeva giripūjāṁ gurutarāmindrapūjāpekṣayā ślāghanīyāmuktvā tān gopān giripūjāniratān tatāna ||112||

tulāsaṁpratyayaprāyaṁ svoktapratyayamāvahan |

girimūrdhni sa muñjānaṁ mahadbhūtamadarśayat ||113||

tulāsaṁpratyayetyādi | tulayā dhāraṇe sati yo dṛḍhaḥ saṁpratyayo viśvāso bhavati tatsadṛśaṁ svokte viṣaye janānāṁ pratyayaṁ viśvāsam āvahan saḥ śrīkṛṣṇaḥ girimūrdhniṁ bhuñjānaṁ gopairdattaṁ baliṁ bhakṣayat mahat bhūtam adarśayat ||113||

dhigandho’yaṁ vrajaḥ paśyatyasmannindāphalaṁ na yaḥ |

ityamuṁ dharṣayāmāsa varṣeṇāmarṣito vṛṣā ||114||

dhigandha iti | ayaṁ vrajaḥ gokulastho janaḥ sarvo’pi andhaḥ dṛṣṭiśūnyaḥ; yuktāyuktavivekarahita iti yāvat | dhik; tamiti śeṣaḥ | yo vrajastho janaḥ asmannindāphalaṁ mahendrasya mama nindāyāṁ yat phalaṁ jāyeta tat na paśyati | iti matvā amarṣitaḥ saṁjātakrodho vṛṣā indraḥ varṣeṇa vṛṣayā amuṁ vrajaṁ dharṣayāmāsa pīḍayāmāsa ||114||

kaviḥ putro’tha nandasya saptāhaṁ vāmabāhunā |

vahan mahīdharaṁ sveṣāṁ varṣārtimaharatprabhuḥ ||115||

kaviḥ putra iti | atha kaviḥ sarvajñaḥ prabhuḥ nandasya putraḥ śrīkṛṣṇaḥ saptāhaṁ vāmena bāhunā mahīdharaṁ giriṁ vahan sveṣāṁ svakīyānāṁ gopālānāṁ gavāṁ ca varṣārtiṁ vṛṣṭijanyāṁ pīḍām aharat apanodayāmāsa ||115||

tadvāṅganeyaṁ vāyaṁ vā bhavānatrāvadhāryate |

sarvātmā tu smarāmyetadadyāpetamadajvaraḥ ||116||

tadvāṅganeyam iti | pañcaṣaiḥ padyairmahendrakṛtāṁ śrīkṛṣṇastutiṁ varṇayati | sarvātmā, antaḥ praviṣṭaḥ śāstā janānāṁ sarveṣāmantarātmā san bhavān atra loke tattadvasturūpo vā puro dṛśyamānāṅganājanarūpo vā dṛśyamānatattatpuruṣanikararūpo vāvadhāryate niścīyate | sarveṣāmātmabhūtaḥ san tattadrūpeṇa tvaṁ prakāśasa ityarthaḥ | adya bhavatkṛtaparvatoddharaṇadarśanasamaye apetamadajvaraḥ vigalitamadajanitavikāraḥ san etat tava māhātmyaṁ smarāmi ||116||

jīrṇo me kāyamāśritya rajasā janito madaḥ |

saṁgamātsattvarūpeṇa tvayādya balaśālinā ||117||

jīrṇo me kāyam iti | me kāyaṁ dehamāśritya sthitena rajoguṇena janito madaḥ sattvarūpeṇa rajastamo’saṁvalitaśuddhasattvarūpeṇa balaśālinā ca tvayā saha saṁgamāddhetoḥ adya jīrṇaḥ naṣṭaḥ ||117||

deyo harasya bhāgo’bhūddakṣeṇāpi purā kratau |

tvayā tu me hato darpastasya tena hṛtaṁ śiraḥ ||118||

deyo harasyeti | purā kratau yāge dakṣeṇa dakṣanāmnā yajamānenāpi harasya bhāgo havirbhāgo deyaḥ abhūt | tena hareṇa tasya dakṣasya śiraḥ hṛtam | tvayā tu me darpaḥ hataḥ ||118||

aśanaparaḥ śiśukaḥ svāṁ jananīmiva pīḍayatyayaṁ gopān |

iti nūnaṁ cakrasya krodhāccakre bhavānna lakṣaṁ mām ||119||

aśanapara iti | aśanaparaḥ aśanārthī śiśukaḥ svāṁ nijāṁ jananīmiva, ayaṁ mahendraḥ gopān pīḍayati; yāge deyaṁ haviruddiśyeti śeṣaḥ | iti matvā bhavān dayānidhistvaṁ māṁ cakrasya bhavadīyasudarśanasya krodhāt lakṣaṁ lakṣyaṁ na cakre | ityetat nūnaṁ niścitamityarthaḥ ||119||

tālalekho’tra ko bāhvorathavā bālavaiṣṇavān |

pīḍayenmāmṛte hanta mayā svātmāpi vismṛtaḥ ||120||

tālalekho’treti | athavā atra gopālānāṁ pīḍanaviṣaye me bāhvoḥ tālalekhaḥ kṛtaḥ tālapatre vilikhya nindārūpo lekhaḥ kṛtaḥ | māmṛte māmekaṁ vinā anyaḥ kaḥ bālān vaiṣṇavān viṣṇubhaktān pīḍayet, na ko’pītyarthaḥ | mayā svātmāpi svasvarūpamapi vismṛtaḥ, yato’haṁ tvadāśrito bhūtvā tvadīyāneva bhaktān apīḍayamiti bhāvaḥ ||120||

saṁgato nāgarājena mayi kakṣīkuru kṣamām |

iti natvātha govindamabhiṣicya yayau hariḥ ||121||

saṁgato nāgarājeneti | atha hariḥ indraḥ nāgarājena anantena tadaṁśāvatārabhūtena balabhadreṇetyarthaḥ; saṁgataḥ yuktaḥ san mayi kṛtāparādhe tvāṁ śaraṇaṁ gate ca mayi, kṣamāṁ kakṣīkuru svīkuruṣva, iti vadan natvā govindamabhiṣicya govindapade abhiṣekaṁ kṛtvā yayau gataḥ, divamiti śeṣaḥ | gavāṁ saṁrakṣaṇāt govinda iti divyena nāmnā śrīkṛṣṇamāhūyendreṇa tasyābhiṣekaḥ kṛta iti śrībhāgavatādau prasiddham ||121||

viśuddhayogināmātmā yathaiva kleśasaṁkṣaye |

ghane līne tathākāśaḥ svacchāyāmabhajatparām ||122||

viśuddhayoginām iti | kleśasaṁkṣaye sāṁsārikajanmajarāmaraṇādiduḥkhahetubhūtakarmarūpakleśānāṁ saṁkṣaye nāśe sati, saṁsārānmokṣa ityarthaḥ | yathā viśuddhayoginām; viśuddhe kleśāspṛṣṭe paramātmani yogaśīlānāṁ mahatām ātmā svacchāyāṁ svābhāvikīṁ jñānānandāpahatapāpmatvādiguṇaśobhāṁ bhajeta paraṁ jyotirupasaṁpadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate iti śruteḥ, tathaiva ākāśaḥ ghane meghe līne apagate sati parāṁ svacchāyāṁ svasya svābhāvikīṁ nairmalyaguṇaśobhām abhajat ||122||

tārāṅkaṁ nabhaso rūpaṁ tārāpatisamanvitam |

ātmarūpamivānekakratvapūrvayutaṁ babhau ||123||

tārāṅkaṁ nabhasa iti | tārāṅkama; nakṣatracihnitam | tārāpatisamanvitam; candrasahitaṁ ca nabhasaḥ rūpam; ākāśasya svarūpam | anekakratvapūrvayutam; anekaiḥ bahubhiḥ naikavidhaiḥ kratujanyaiḥ yajñānuṣṭhānajanyaiḥ apūrvaiḥ apūrvākhyadharmaiḥ yutam ātmarūpamiva yajvātmasvarūpamiva babhau | viśvajidādibhiryajñairanuṣṭhitaiḥ ātmani apūrvākhyāḥ dharmā utpadyante | ta eva yajvanāṁ tattatphalāni saṁpādayanti; na tu yajñā eva, teṣāṁ kriyārūpāṇāṁ kṣayiṣṇutvena cirakālānantarabhāviphalajanakatvāsaṁbhavāditi karmaṭhānāṁ mīmāṁsakānāṁ rāddhāntaḥ ||123||

priyārthaṁ kavinā kṛṣṇenāgāyi madhurākṣaram |

gumbhastambhaharastrīṇāṁ samālokya śaranniśām ||124||

priyārthaṁ kavineti | kavinā manīṣiṇā sarvajñena śrīkṛṣṇena śaraniśāṁ sudhākarakaradhavalitāṁ kāmoddīpanīṁ niśāṁ samālokya gumbhastambhaharastrīṇāṁ gumbhanārthaṁ navanītasyaikīkaraṇārthaṁ, manthanārthamiti yāvat, yaḥ stambhaḥ manthadaṇḍaḥ, tadvāriṇīnāṁ strīṇāṁ, gopastrīṇāmityarthaḥ | prītyarthaṁ prītimutpādayituṁ madhurākṣaraṁ yathā tathā agāyi gānaṁ kṛtam ||124|||

pāpo’yaṁ niśi nityaśo nijagṛhe śete kvacidvañcayan

yo māṁ mārahatāmasau vidhivaśādāste vane’syāṁ niśi |

yāmyadyeti muhuḥ praṇamya śirasā viṣṇuṁ drutāyāṁ harer

gītau tatpratiśabdavadyuvatayo yānti sma tasyāntikam ||125||

pāpo’yaṁ niśīti | yo’yaṁ pāpaḥ mārahatāṁ madanapīḍitāṁ māṁ vañcayan niśi nityaśaḥ sadā kvacit nijagṛhe śete asau kṛṣṇaḥ vidhivaśāt daivādhīnatayā asyāṁ niśi vane āste | tasmāt ahamadya yāmi tatsamīpaṁ gacchāmi | iti vadantyaḥ yuvatayaḥ gopataruṇyaḥ viṣṇuṁ bhagavantaṁ śriyaḥ patiṁ svārādhyadaivataṁ muhuḥ punaḥ punaḥ śirasā praṇamya; śiraseti jānvorapyupalakṣaṇam | jānubhyāṁ śirasā ca praṇāmaḥ strīṇāṁ vihitaḥ | hareḥ śrīkṛṣṇasya drutāyāṁ gītau tatpratiśabdavat tasyā gīteḥ pratiśabdavat | pratidhvanayaḥ yathā pratinivṛtya dhvanyutpattipradeśamāgacchanti, tadvat | tasya śrīkṛṣṇasyāntikaṁ samīpaṁ yānti sma yayuḥ ||125||

dhanyo mānye śeṣabhāvamagamadgopikājane |

pratyekaparikḷptābhiracyutaḥ svīyamūrtibhiḥ ||126||

dhanyo mānya iti | dhanyaḥ; viśvaṁ jagat svīyadhanatvena labdhā, sarvaśeṣyapītyarthaḥ | acyutaḥ pratyekaparikḷptābhiḥ ekaikasyā gopikāyā ekaikaḥ kṛṣṇa iti rītyā parikalpitābhiḥ svīyamūrtibhiḥ mānye gopikājane śeṣabhāvaṁ śeṣavṛttimagamat | svayaṁ sarvaśeṣyapi āśritavatsalatayā gopīnāṁ viṣaye śeṣavṛttimalabhatetyarthaḥ ||126||

bhogārdhaṁ rāmābhiḥ kṛṣṇairardhaṁ ca kārayanmāyī |

bhogānadbhutarūpān rāsākhyānanvabhūtkṛṣṇaḥ ||127||

bhogārdhaṁ rāmābhir iti | rāmābhiḥ svasmin ramaṇaśīlābhiḥ gopikābhiḥ bhogārdhaṁ kārayan tathā kṛṣṇaiḥ svayaṁ parigṛhītarūpaiḥ bahubhiḥ kṛṣṇaiḥ ardhaṁ ca bhogasyārdhabhāgaṁ ca kārayan māyī evamāścaryaceṣṭitaḥ kṛṣṇaḥ adbhutarūpān rāsākhyān rāsakrīḍākhyān bhogān anvabhūt aṅganāmaṅganāmantare mādhavo mādhavaṁ mādhavaṁ cāntareṇāṅganā ityuktarītyā anubabhūva ||127||

rāmā gīyata etāḥ kṛṣṇena kveti dattakarṇapuṭāḥ |

satataṁ tadgatacittāḥ sakhyamivākhyāpanmuniśreṣṭhaiḥ ||128||

rāmā gīyata iti | etāḥ rāmāḥ gopikāḥ kṛṣṇena kva gīyate iti dattakarṇapuṭāḥ satyaḥ satataṁ tadgatacittāḥ śrīkṛṣṇaniviṣṭamanaskāśca satyaḥ muniśreṣṭhaiḥ yogivaryaiḥ samaṁ sakhyamakurvanniva | yathā yoginaḥ kṛṣṇena kathaṁ gītāyāṁ gīyate iti tadarthavicāraparāḥ sadā tanniviṣṭacetasaśca bhavanti evaṁ gopikā apyavartanteti bhāvaḥ ||128||

atyāhārastu daityo’timahānatibalānvitaḥ |

ariṣṭo duṣṭahṛdayaḥ kṛṣṇaṁ kṛṣṇataro’bhyayāt ||129||

atyāhārastv iti | anantaramekadā atyāhāraḥ atimahadrūpaḥ atibalānvitaḥ duṣṭahṛdayaḥ atīva kālavarṇaśca ariṣṭo nāmāsuraḥ kṛṣṇamabhyayāt kṛṣṇamabhidrutyājagāma ||129||

aṅgārako’sau dhiṣaṇena yuktaḥ sākṣādivodvejitajīvalokaḥ |

ityeṣa roṣādṛṣabhaṁ murārirgrīvāmudagrāṁ valayanmamarda ||130||

aṅgārako’sāv iti | asau ariṣṭaḥ dhiṣaṇena guruṇā yuktaḥ saṁyuktaḥ sākṣāt aṅgāraka iva udvejitajīvaloko bhavatīti matvā eṣa murāriḥ roṣāt hetoḥ ṛṣabhaṁ vṛṣabharūpadharamariṣṭam udagrām unnatāṁ grīvām ariṣṭasya kaṁdharaṁ valayan vivṛttāṁ kurvan mamarda ||130||

lolacakrasthaturagān sapta saptahayasya saḥ |

tarasā vijitān kurvannaśvaḥ keśyāyayau harim ||131||

lolacakrastheti | saptahayasya raveḥ lolacakrasthaturagān lolacakre rathe baddhān turagān sapta saptasaṁkhyākān tarasā vegena vijitān kṛtvā; sūryāśvāpekṣayā adhikavegena dhāvannityarthaḥ | aśvaḥ aśvarūpadharaḥ keśī tannāmā asuraḥ hariṁ śrīkṛṣṇamabhidrutya āyayau ||131||

prāganiṣpadamapyenaṁ narakeṣu svakarmabhiḥ |

svaḥsthameva hariścakre moghayaṁstanmanoratham ||132||

prāganiṣpadam iti | svakarmabhiḥ svakīyaiḥ prāṇihiṁsanarūpaiḥ karmabhiḥ prāk narakeṣu aniṣpadamapi; nirgataṁ padaṁ yasya saḥ na bhavatīti aniṣpadaḥ tam, dṛḍhapratiṣṭhitamapītyarthaḥ | enaṁ keśinaṁ hariḥ śrīkṛṣṇaḥ tanmanorathaṁ moghayan vyarthe kurvan svaḥsthameva svargasthameva cakre | śrīkṛṣṇena hato’sau vinirmuktasakaladuritaḥ svarge jagāmetyarthaḥ ||132||

divyavān rājeva divo bhogaiḥ kaṁso’tha nāradāt |

jñātvā vārto dhanuryāgamārabhyākrūramānayat ||133||

divyavān rājeti | atha kaṁsaḥ divo rājeva mahendra iva bhogaiḥ divyavān divyaṁ bhogamanubhavannityarthaḥ | nāradāt nāradamukhāt vārto śrīkṛṣṇasyodantaṁ keśyādihananarūpaṁ jñātvā dhanuryāgamārabhya tadartham akrūramānayat ||133||

aṁśārthinordhiyā viṣṇościramakrūrakaṁsayoḥ |

yogaḥ kṛto’yaṁ tenaiva samameva praseduṣā ||134||

aṁśārthinor iti | ciraṁ cirakālamārabhya dhiyā viṣṇoḥ aṁśārthinoḥ viṣṇoraṁśabhūtaṁ śrīkṛṣṇamarthayamānayoḥ bhaktyā vaireṇa ca śrīkṛṣṇaṁ sadā dhyāyatorityarthaḥ | akrūrakaṁsayoḥ ayaṁ yogaḥ tayorviṣaye samameva yugapadeva praseduṣā prasādaṁ prāptavatā tenaiva śrīkṛṣṇenaiva kṛtaḥ kāritaḥ ||134||

senāyāḥ krodhavān bhaṅgenāsuryastaṁ nyayuṅkta saḥ |

nandātmajāvānayeti sa rathena vrajaṁ yayau ||135||

senāyāḥ krodhavān iti | senāyāḥ ariṣṭakeśyādirūpasenāyāḥ bhaṅgena nāśena krodhavān kupitaḥ asuryaḥ asurebhyo hitaḥ saḥ kaṁsaḥ tam akrūraṁ nandātmajau rāmakṛṣṇau ānayeti nyayuṅkta niyojayāmāsa | saḥ akrūraśca rathena vrajaṁ gokulaṁ yayau ||135||

dānaṁ bhānornaṣṭamapāṁ na syādapratyavāyataḥ |

hareccāghaṁ dvijātīnāṁ yadadyekṣe harermukham ||136||

dānaṁ bhānor iti | bhānoḥ bhānumuddiśya sūryodayāstamayayoḥ kṛtam apāṁ dānam ardhyadānam apratyavāyataḥ pratyavāyābhāvāddhetoḥ naṣṭaṁ viphalaṁ na syāt | nityakarmaṇāmakaraṇajapratyavāyaparihāraphalatayā sārthakyaṁ śāstrasiddham | apica dvijātīnām adhaṁ ca haret | pāpanivṛttiśca tatphalamityarthaḥ | yat yasmātkāraṇāt adya hareḥ śrīkṛṣṇasya mukhamīkṣe acirādīkṣiṣye | vartamānasāmīpye vartamānavatprayogaḥ | dharmeṇa pāpamapanudati iti dharmācaraṇamṛditakaṣāyasya hi bhagavatsevānuśiṣṭeti bhāvaḥ ||136||

bhūmistasya niyantuḥ syādyaśaḥ śrīrvijayo nayaḥ |

hariryasya vaśe hanta hataḥ kaṁso’dya sānugaḥ ||137||

bhūmistasyeti | bhaktaparādhīno hariryasya vaśe vartate tasya niyantuḥ janādhipasya bhūmiḥ, yaśaḥ, śrīḥ, vijayaḥ, nayaḥ iti sarvamapi syāt | adya kaṁsaḥ sānugaḥ saparijano hataḥ | hanteti harṣe | atra

yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ |


tatra śrīrvijayobhūtirdhruvā nītirmatirmama ||

iti saṁjayavacanamavadheyam ||137||

cakrārdhaṁ prājñā yasyāyūṁṣi brahmaṇāṁ vadanti yataḥ |

jagadudabhūdyasya jagattādṛśamantarnato’smi tamanantam ||138||

cakrārdhaṁ prājñā iti | prājñāḥ yasya cakrārdhaṁ brahmaṇāmāyūṁṣi vadanti | yataḥ jagadudabhūt | tādṛśamudbhūtaṁ jagat yasyāntaḥ vartate | tam anantaṁ śrīkṛṣṇaṁ nato’smi ||138||

tā bhāryāḥ pāpo’yaṁ vatsau nayatīti māṁ vraje gopānām |

kṣepsyanti mādhurāṇāmāśīrbhiḥ subhruvo’pi nandiṣyanti ||139||

**tā bhāryāḥ pāpo’yam **iti | ayaṁ pāpaḥ pāpiṣṭhaḥ akrūro’pi krūraḥ vatsau rāmākṛṣṇau nayati iti vraje sthitāḥ gopānāṁ tāḥ śrīkṛṣṇapremabandhurāḥ bhāryāḥ māṁ kṣepsyanti nindiṣyanti | mādhurāṇāṁ madhurāsthānāṁ narāṇāṁ subhruvaḥ bhāryāḥ āśīrbhiḥ māṁ nandiṣyanti | āryāgītiḥ ||139||

**daśāmbarāṇyasya mahattvayogācchatāni pādākṣiśirāṁsi yasya | **

yaścāyamatyantamaṇustamenaṁ drakṣyāmi gopālaśiśuṁ kadā nu ||140||

daśāmbarāṇyasyeti | yasyāsya śrīkṛṣṇasya ambarāṇi vastrāṇi pādākṣiśirāṁsi ca daśa śatāni, sahasrāṇītyarthaḥ | atra sahasraśīrṣā puruṣaḥ | sahasrākṣaḥ sahasrapāt ityādikā śrutiranusaṁdheyā | yaścāyam atyantamaṇuḥ; durvijñeya ityarthaḥ | aṇoraṇīyān mahato mahīyān iti śrutiratra bhāvyā | tam, tādṛśamahimānam | enam; athāpi bhaktānujighṛkṣayā māṁsacakṣuṣāmapi dṛṣṭigocaram | gopālaśiśuṁ kadā nu drakṣyāmi | atra śrīkṛṣṇadarśanābhāve svasvarūpānavasthitiparyavasāyinī tadāparokṣyābhilāṣiṇī paramabhaktidaśā vivakṣitā ||140||

**gaurnāstibuddheviṣayo’sti kiṁcinnabhaḥprasūnādi ca nāstibuddheḥ | **

viśvātmano’sya dvitayasya kartrīṁ māyāṁ mayi dhvaṁsaya mādhavādya ||141||

gaurnāstīti | astibuddheḥ; astīti pratīteḥ | viṣayaḥ; viṣayabhūtā | gauḥ; pṛthivī | idaṁ dṛśyaprapañcasya vyāvahārikasya sarvasyāpyupalakṣaṇam | pañca bhūtāni tadvikārajātaṁ ca sarvaṁ kiṁcidapi nāsti; paramārthataḥ sarvādhiṣṭhānabhūtatvadbhinnaṁ nāsti | etat sarvasaṁpratipannadṛṣṭāntamukhena draḍhayati—nabha iti | nāstibuddherviṣayaḥ; nāstīti buddherviṣayaḥ | nabhaḥprasūnādi ca; gaganakusumādyapi vastuto nāsti | paramārthato brahmabhinnatvenāsattve pṛthivyādipadārthānāṁ gaganakusumādīnāṁ tucchānāṁ cāviśeṣa ityarthaḥ | tathāpi viśvātmanaḥ prapañcarūpasyāsya dvitayasya pṛthivyādibhramasya gaganakusumādibhramasya ca kartrīṁ jananīm | māyām; avidyām , tajjanakaprakṛtisaṁsṛṣṭiṁ vā | mayi; vidyamānāmiti śeṣaḥ | tvāṁ prapanne mayi viṣaye iti vā, māmeva ye prapadyante māyāmetāṁ taranti te iti bhagavadukteḥ | adya; asminneva kṣaṇe; tadaiva muṣṇātyaśubhānyaśeṣataḥ ityabhiyuktokteḥ | dhvaṁsaya; apunaraṅkuraṁ yathā tathā nāśayeti prārthanā ||141||

mīnajo’yaṁ na mīnatve kūrmatve nāpi kūrmajaḥ |

devakī kena puṇyena lebhe’sya jananīpadam ||142||

mīnajo’yam iti | ayaṁ bhagavān śrīkṛṣṇaḥ | mīnatve; matsyāvatāre | na mīnajaḥ; na mīnyāṁ jātaḥ | tathā kūrmatve; kūrmāvatāre | na kūrmajaḥ; na kūrmyāṁ jātaḥ | devakīnandanāvatāre tu devakyā jaṭhare jāta iti aho devakyā mahimātiśaya ityāha—devakīti | kena puṇyena; na kenāpītyarthaḥ | jyotiṣṭomādijanyena śuṣkakarmaṭhābhimatena puṇyena naitādṛśaṁ bhāgyamavāpyaṁ bhavati | kiṁtu ananyabhaktirūpatapaḥsaṁpāditabhagavatprasādarūpeṇa sukṛtaviśeṣeṇaivāvāpyam | vedāntasiddhānte hi bhagavatprasāda eva puṇyam | tannigraha eva pāpamiti nirṇayaḥ | evaṁ cārpūkhyisya dharmāntarasya parikalpanamapi vṛtheti sidhyati ||142||

dānāni nityaṁ yāgānvā tanvadbhirapi durlabhām |

kṛṣṇaḥ kuryānmayi prītiṁ nimittāni tathā hi me ||143||

dānāni nityam iti | nityaṁ dānāni yāgān vā kurvadbhirapi puruṣaiḥ durlabhāṁ prītiṁ prasādaṁ śrīkṛṣṇaḥ mayi kuryāt | tathā hi tadanuguṇāni nimittāni bhāviśubhasūcakāni me prādurbhavanti | atra

nāhaṁ vedairna tapasā na dānena na cejyayā |

śakya evaṁvidho draṣṭuṁ dṛṣṭavānasi māṁ yathā ||

bhaktyā tvananyayā śakyaḥ ahamevaṁvidho’rjuna |

jñātuṁ draṣṭuṁ ca tattvena praveṣṭuṁ ca paraṁtapa ||

iti śrīgītāvacanamanusaṁdheyam ||143||

tapaḥ śreyaḥ syānmameti taptameva bhavāntare |

anyathā kathamadyāhaṁ sākṣādīkṣe harermukham ||144||

tapaḥ śreyaḥ syād iti | mama bhavāntare; atītabahujanmasvityarthaḥ |

janmāntarasahasreṣu tapodhyānasamādhibhiḥ |

narāṇāṁ kṣīṇapāpānāṁ kṛṣṇe bhaktiḥ prajāyate ||

iti smṛteḥ | śreyaḥ tapaḥ; ananyabhaktirūpaṁ tapaḥ | taptameva syāt | tadanyathānupapattipramāṇena sādhayati—anyatheti | anyathā; tādṛśatapaso’bhāve | ahaṁ kathamadya hareḥ śrīkṛṣṇasya mukhaṁ sākṣādīkṣe ||144||

ambubhiriṣṭaikarate cetasyevaṁ cirāya nayanotthaiḥ |

klinnāṅgo’stamaye tau dadarśa goṣṭhāṅgaṇe sa balakṛṣṇau ||145||

ambubhiriṣṭaikarata iti | evaṁ pūrvoktaprakāreṇa cetasi cirāya iṣṭaikarate; sarveṣṭe bhagavati śrīkṛṣṇe ekasmin nirate sati; ananyabhāvena nidhyānapara ityarthaḥ | nayanotthaiḥ ambubhiḥ; ānandabāṣpaiḥ | klinnāṅgaḥ saḥ akrūraḥ sūryasyāstamaye tau balarāmakṛṣṇau goṣṭhāṅgaṇe dadarśa ||145||

kṣamāstu na rameśvara śrutigiraḥ svarūpaṁ tava .

prakāśayitumañjasā vidadhire paraṁ mūḍhatām |

vigītavacanāstu te stutiṣu naiva te śaknumaḥ

prasīda namaseti tau praṇatavānasāvīśvarau ||146||

kṣamāstu neti | he rameśvara, tava svarūpaṁ prakāśayituṁ na kṣamāḥ akṣamāḥ satyaḥ śrutigiraḥ añjasā sadyaḥ paraṁ mūḍhatāṁ vidadhire | atra yato vāco nivartante | aprāpya manasā saha iti śrutyartho’bhipretaḥ | evaṁ sati vigītavacanāḥ te vayaṁ te tava stutiṣu naiva śaknumaḥ | ato namasā prasīda | iti vadan asau arakrūraḥ īśvarau tau rāmakṛṣṇau praṇatavān ||146||

loladhīḥ putrayornandasyābhyāmāśliṣṭa eva saḥ |

bhojyaiḥ supūjitaḥ kaṁsakathābhiranayanniśām ||147||

**loladhīḥ putrayor **iti | nandasya putrayoḥ rāmakṛṣṇayoḥ loladhīḥ cañcaladhīḥ | marandarasāsvāde lampaṭo lolamba iva tadguṇagaṇāsvāde lolupena manasā yuktaḥ | ekasya guṇasyāsvāde kriyamāṇe’nyasya guṇasyāsvāde utkaṭā spṛhā jāyate | tadā tadguṇāsvādaṁ tatraiva praghaṭṭake punaranubhavāya sthāpayitvā dhīḥ guṇāntaramāsvādayituṁ bhajate | evamanyamanyaṁ guṇamiti caṭulabuddhirityarthaḥ | eṣaḥ saḥ akrūraḥ ābhyāṁ rāmakṛṣṇābhyāmāśliṣṭaḥ san eṣa sarvasvabhūto me pariṣvaṅgo mayā kṛtaḥ ityuktarītyā bhagavatā balarāmeṇa ca sarvasvadānena saṁbhāvitaḥ san | bhojyaiḥ supūjitaśca san kaṁsasya kathābhiḥ tatsaṁbaddhavṛttāntakathanaiḥ niśām anayat ||147||

te raudrā nāgādyā hananopāyāśca kalpitā rājñā |

kathitāstena vibhāte prasthitavantau ca tau madhurām ||148||

te raudrā nāgādyā iti | rājñā kaṁsena kalpitāḥ hanane śrīkṛṣṇahanane upāyabhūtā raudrāḥ te nāgādyā kuvalayāpīḍākhyagajādyāḥ | ādyapadena cāṇūrādayo gṛhyante | tena akrūreṇa śrīkṛṣṇāya kathitāḥ | yadyapi sarvaśakteḥ śrīkṛṣṇasyaitatkathanena na ko’pi lābhaḥ, tathāpi bhagavadviṣaye kiṁcitkāraṁ yathāśakti cikīrṣan vibhīṣaṇo rāghavasaṁnidhau rāvaṇodantamiva kaṁsasya saṁvidhānaṁ nyavedayaditi bhāvaḥ | tau ca rāmakṛṣṇau vibhāte prabhāte madhurāṁ prasthitavantau ||148||

vilomakulamābibhradapi bālyādvapurvrajanam |

pāti sma bahuśaḥ kṛṣṇa bhavān duḥkhatrayārditam ||149||

vilomakulam iti | he kṛṣṇa, bhavān vilomakulaṁ vilomajātisaṁbaddham ābhīrajātisaṁbandhītyarthaḥ, vapuḥ bibhradapi ā bālyāt bālyamārabhya duḥkhatrayārditam ādhyātmikādiduḥkhapīḍitaṁ vrajaṁ bahuśaḥ pāti sma apālayat ||149||

sa mando rāgī nihataḥ śaṅkhacūḍo vrajāṅganāḥ |

haran vihāre yuvayorbhavatā dhanadānugaḥ ||150||

sa mando rāgīti | yuvayoḥ vihāre krīḍāyāṁ vrajāṅganāḥ haran mandaḥ rāgī ca dhanadānugaḥ kuberānucaraḥ sa śaṅkhacūḍo nāma yakṣaḥ bhavatā nihataḥ ||150||

tailapriyastvambujākṣa yathā dīpo’ntareṇa tat |

tvayi yāte bhavatyevaṁ dhruvaṁ vrajavadhūjanaḥ ||151||

tailapriyastv iti | he ambujākṣa, tailapriyaḥ dīpaḥ tat tailam antareṇa vinā yathā bhavet; vinaśyediti yāvat | evaṁ tvayi asmān hitvā yāte sati vrajavadhūjanaḥ dhruvaṁ naśyet ||151||

sāṁprataṁ raviraśmīnāṁ vigame tārakā iva |

sphurantu daṁṣṭrā daityānāṁ vraje strīmātraśeṣite ||152||

sāṁprataṁ raviraśmīnām iti | sāṁpratam adhunā raviraśmīnāṁ vigame tārakā nakṣatrāṇīva strīmātraśeṣite strīmātrāvaśeṣe vraje daityānām asurāṇāṁ daṁṣṭrāḥ sphurantu sphureyuḥ | bhavatorapagame asurāḥ vrajamāgatyāsmān pīḍayeyurityarthaḥ ||152||

kulānāṁ karmaṇāmetat gopānāṁ kiṁ nu yujyate |

yat svabhāryājanaṁ hitvā purastrīkāmuko bhavān ||153||

kulānāṁ karmaṇām iti | svabhāryājanaṁ hitvā madhurāṁ gatvā tatratyapurastrīṣu kāmuko bhavāniti yat etat gopānāṁ kulānāṁ karmaṇāṁ ca kiṁ nu yujyate? na yujyata ityarthaḥ ||153||

śrutvā svarāṇāṁ prasaramiti strīṇāṁ harirnaraiḥ |

tāḥ samāśvāsya sa yayau gopāścopāyanaiḥ saha ||154||

śrutvā svarāṇām iti | ityevaṁ pūrvoktarītyā pravṛttaṁ strīṇāṁ gopīnāṁ svarāṇāṁ prasaraṁ pracāraṁ naraiḥ gopamukhaiḥ śrutvā sa hariḥ śrīkṛṣṇaḥ tā gopīḥ samāśvāsya madhurāṁ yayau | gopāśca upāyanaiḥ saha tamanuyayuḥ ||154||

**dharmo dānaṁ tūdakasyātra kāryo madhyāhnārkasyetyamū syandanasthau | **

kṛtvākrūro dṛṣṭavānāpsu magnastatrāpyetau śeṣalakṣmīśacihnau ||155||

dharmo dānaṁ tv iti | atra samaye madhyāhnārkasya madhyāhnārke prati udakasya dānaṁ kāryaḥ avaśyakaraṇīyo dharmaḥ iti cintayan akrūraḥ amū rāmakṛṣṇau syandanasthau kṛtvā rathārūḍhāvevāvasthāpya tayoranujñayā apsu magnaḥ san snānārthaṁ jale nimagnaḥ san tatrāpi jalāntarbhāge’pi etau rāmakṛṣṇau krameṇa śeṣalakṣmīśacihnau śeṣanārāyaṇarūpadhāriṇau dṛṣṭavān | jalanimagno yadā aghamarṣaṇasūktaṁ japan bhagavantaṁ dadhyau tadā amū eva śeṣanārāyaṇarūpiṇāvapaśyadityarthaḥ ||155||

**dūṣyaṁ gotraṁ tena kaṁsena yogāt tvatsaṁbhūtyā pūtamadyāsmadīyam | **

rūpaṁ tvetattāvakaṁ śeṣasaṁsthaṁ cetodeśānmāmakānnāpayātu ||156||

dūṣyaṁ gotraṁ teneti | anantaraṁ pañcadaśabhiḥ ślokaiḥ bhagavantaṁ stauti | tena kaṁsena yogāt dūṣyaṁ dūṣaṇīyamidam asmadīyaṁ gotraṁ vaṁśaḥ tvatsaṁbhūtyā bhagavatastavāvatāreṇa adya pūtaṁ pariśuddhaṁ bhavati | tāvakaṁ śeṣasaṁsthaṁ śeṣaśāyi etat rūpaṁ māmakāt cetodeśāt nāpayātu ||156||

tulārthino’rthināmāḍhyāḥ kalyāṇasparśane nṛṇām |

tvaṁ me sakalakalyāṇaṁ dattavānatulaṁ kṣaṇāt ||157||

tulārthino’rthinām iti | āḍhyāḥ dhaninaḥ arthināṁ nṛṇāṁ dhanāpekṣiṇāṁ puruṣāṇāṁ kalyāṇasparśane suvarṇadāne tulāṁ tolanāyārthino dṛśyante | dātāraḥ suvarṇaṁ tulayā tolayitvā tāvatparimitamevārthibhyo dadati | he bhagavan, tvaṁ tu me kṣaṇādeva atulam anupamam, tulayā tolanarahitaṁ ca | na tulā yasyeti vigrahaḥ | samastakalyāṇaṁ nikhilaṁ śreyaḥ kāñcanaṁ ca me mahyaṁ dattavān ||157||

jitvāsya rasanādyakṣāṇyaniśaṁ vapuṣo budhāḥ |

sphuranti sakṛd apy asminn āparokṣyaṁ bhavediti ||158||

jitvāsya rasanādīti | budhāḥ asya vapuṣaḥ etad vapuḥ-saṁbandhīni rasanādyakṣāṇi rasanādīndriyāṇi aniśaṁ jitvā viṣayebhyo nivartya sakṛdapi asmin mayādhunā dṛśyamāne śaṅkha cakrāṅkite śeṣaśāyini bhavadrūpe āparokṣyaṁ pratyakṣaṁ bhavediti dhiyā sphuranti tvarante ||158||

śramaṇo nindā kurute bauddho’pāśritya yatkṛtiṁ vede |

vedo yaśca sa yājyo yaṣṭā yāgaśca yo namastasmai ||159||

śramaṇo nindām iti | bauddhaḥ śramaṇaḥ; bauddhaḥ saṁbhikṣuḥ | yatkṛtim; asurāṇāṁ mohanārthaṁ kṛtāṁ yadīyakṛtim | apāśritya; pramāṇatayā avalambya | vede; tattvopadeśaikapare sāttvike vede | nindāṁ kurute; vedasyāprāmāṇikatāṁ vadati | yaḥ sa pūrvoktaḥ | vedaḥ; vedasvarūpaḥ | yaśca yājyaḥ yāgenārādhyaḥ | yaśca yaṣṭā; yāgānuṣṭhātā | yaśca yāgaḥ; yajñasvarūpaḥ | tasmai bhagavate tubhyaṁ namaḥ ||159||

ṣaḍvidhānyāhuraṅgāni yeṣāṁ tāni vacāṁsi yaḥ |

jale’nviṣya dadau dhātre tasmai matsyāya te namaḥ ||160||

ṣaḍvidhānyāhur iti | ita ārabhya ekādaśabhiḥ ślokairbhagavato matsyādikān daśāvatārān stauti | yeṣām; trayīrūpāṇāṁ vacasām ṣaḍvidhāni śīkṣādīni aṅgāni āhuḥ | tāni trayīrūpāṇi vacāṁsi yaḥ bhagavān jale anviṣya pralayakāle jalaplāvitān sāṅgān vedānanviṣya | dhātre; hiraṇyagarbhāya | dadau; upadideśa | tasmai; tādṛśaṁ mahopakāraṁ kṛtavate | matsyāya te; matsyarūpiṇe tubhyam | namaḥ astu ||160||

tatra gornidhirāsīdyo bhartuḥ pīyūṣamanthane |

mandarasyodadhau dhṛtyai tasmai kūrmāya te namaḥ ||161||

tatra gornidhir iti | yaḥ goḥ svargasya bhartuḥ; indrasya | pīyūṣamanthane; amṛtotpādanāya kṛte manthane | udadhau mandarasya parvatasya dhṛtyai dharaṇāya | nidhiḥ; nidhiriva paramādaraṇīyaḥ, athavā nidhānam | āsīt; tasmai kūrmarūpāya te namaḥ ||161||

keśāste kālābhā nīlaṁ pītaṁ ca kanakanibhaṁ ca |

yasyāṅgāni mukhādīnyūḍhabhuvaṁ tvāṁ numastamādivarāham ||162||

keśāste kālābhā iti | yasya te keśāḥ kālābhāḥ kṛṣṇavarṇā abhavan | yasya mukhādīni aṅgāni pratyekaṁ yathāsaṁbhavaṁ nīlaṁ pītaṁ svarṇavarṇaṁ cābhavan | tam ūḍhabhuvaṁ bhuvamuddhṛtya nirgatavantaṁ tvām ādivarāharūpiṇaṁ numaḥ stumaḥ ||162||

yānāni no na ye yodhā hā mameti dravan nakhaiḥ |

tṛṇīkṛto ripuryena nṛsiṁhaṁ tvāmupāsmahe ||163||

yānāni no na ya iti | yānāni; vāhanāni | no; adya na santi | ye mama yodhāḥ te’pi nādya santi | hā, kaṣṭamāpatitam | ityuktvā dravan; dhāvan | ripuḥ; śatruḥ hiraṇyakaśipuḥ | yena; bhagavatā | nakhaiḥ tṛṇīkṛtaḥ; tṛṇamiva nakhaireva chinno’bhūt | nṛsiṁham; nṛsiṁharūpiṇaṁ tvām upāsmahe ||163||

yānāni no naye cārthāḥ prāṇā rakṣyāstu me’dhunā |

iti dravannakhairyena hato’rirnṛhariṁ bhaje ||164||

yānāni no naya iti | nṛsiṁhaviṣayakameva padyāntarametat | yānāni no; na saṁnihitāni vartante | arthāśca naye upayujyante | nādhunā | ataḥ me adhunā

̮yathākathaṁcit prāṇāḥ rakṣyāḥ iti cintayitvā dravan ariḥ yena nakhaireva hataḥ taṁ nṛhariṁ bhaje ||164||

śiśire pānīyamiva prātaranārto’surājjagadbhikṣām |

yaḥ prāpa vitṛṣṇastaṁ vāmanavapuṣaṁ vrajāmi śaraṇaṁ tvām ||165||

śiśire pānīyamiveti | yaḥ svayaṁ vitṛṣṇo’pi anārtaḥ pipāsayānākulaḥ puruṣaḥ śiśire śiśirartau tatrāpi prātaḥ pānīyamiva asurāt jagadbhikṣāṁ prāpa, taṁ vāmanavapuṣaṁ vāmanarūpiṇaṁ tvāṁ śaraṇaṁ vrajāmi ||165||

bhogamātraṁ nityameṣāṁ syānnārthajamiti vyadhāt |

yo rājño bahuśaḥ pūtāṁstasmai rāmāya te namaḥ ||166||

bhogamātraṁ nityam iti | eṣāṁ rājñām arthajaṁ dhanena jātaṁ bhogamātraṁ nityaṁ na syāt iti matvā yaḥ bahuśaḥ rājñaḥ pūtān pariśuddhān anityadhanajātabhogavarjitān vyadhāt tasmai rāmāya jāmadagnyarāmarūpiṇe te namaḥ ||166||

yūne dānaṁ pathyaṁ nāmaramiṣubhiḥ śamāsinā pathyam |

bahireva dānamiti yo rāvaṇamanuśiṣṭavānnamastasmai ||167||

yūne dānam iti | yūne tubhyam iṣubhiḥ bāṇaiḥ āmaram amarasaṁbandhi dānaṁ na pathyam | kiṁtu śamāsinā bahireva dānaṁ pathyamiti yaḥ rāvaṇamanuśiṣṭavān tasmai dāśarathaye rāmāya tubhyaṁ namaḥ ||167||

satyena śreyaḥ syāditi bhūtāhitavidhānapāpagurūn |

yo musalapātaśuddhān nyayuṅkta satye jayatvayaṁ musalī ||168||

satyena śreyaḥ syād iti | nṛṇāṁ satyena śreyaḥ syāt iti hetoḥ bhūtānām ahitavidhānameva pāpaṁ, tena gurūn | satyaṁ bhūtahitaṁ proktam iti bhūtahitācaraṇasyaiva satyalakṣaṇatvāt bhūtānāmahitācaraṇamasatyameveti bhāvaḥ | tādṛśān pāpiṣṭhān musalapātaśuddhān kṛtvā yaḥ punaḥ satye bhūtahitācaraṇe nyayuṅkta, ayaṁ musalī; balarāmaḥ jayatu ||168||

mukhe śrīrvakṣasi ca yasyāmūrtā vigrahiṇyapi |

keśe barhaṁ kare veṇustasmai kṛṣṇāya te namaḥ ||169||

mukhe śrīr iti | yasya mukhe amūrtā śrīḥ; ramyā śobhetyarthaḥ | vakṣasi ca vigrahiṇyapi; mūrtetyarthaḥ, śrīḥ āste | keśe barham; mayūrapiñcham | kare veṇuścāste | tasmai śrīkṛṣṇarūpiṇe tubhyaṁ namaḥ ||169||

dhārāvṛṣṭiryatkṛpāṇasya pāpaprāyaścittiḥ prāṇināṁ syādyugānte |

sa tvaṁ kalkī sarvadaiva tvadutkān kurvannasmānnāśaya kleśajālam ||170||

dhārāvṛṣṭir iti | yatkṛpāṇasya yadīyakhaḍgasya | dhārāvṛṣṭiḥ; dhārai va khaḍgāgrameva dhārā jalapravāhaḥ, tasyā vṛṣṭiḥ | yugānte kaliyugasyānte praṇināṁ pāpasya prāyaścittirbhavati | saḥ kalkī; kalkaḥ śvetāśvaḥ sa vāhanaṁ yasya saḥ | tvaṁ sarvadaiva sarvakāle’pi asmān tvadutkān tvayi niveśitamanaskān kurvan kleśajālam ādhyātmikādiduḥkhajātaṁ nāśaya ||170||

palitaṁ rājñādiṣṭe kāle bhavadasya nāvagatamiti kṛtadhīḥ |

itthaṁ stutinirate’smin haristirodhājjagāma sa ca puramābhyām ||

palitaṁ rājñeti | ādiṣṭe kāle; ājñākāle asya aṅkūrasya bhavat palitaṁ jñānavṛddhatvaṁ rājñā kaṁsena nāvagataṁ na jñātamiti kṛtadhīḥ ayaṁ hariḥ śrīkṛṣṇaḥ asmin akrūre stutinirate stotraṁ kurvāṇa eva tiro’dhāt tirobabhūva | sa ca; akrūraśca | ābhyāṁ rāmakṛṣṇābhyāṁ saha puraṁ jagāma ||171||

tailajā nāryābharaṇajanyā vā suṣamākhilā |

drutaṁ paurairdhṛtā tatra vāsudevadidṛkṣubhiḥ ||172||

tailajā nārīti | tatra pure vāsudevadidṛkṣubhiḥ vāsudevaṁ draṣṭumutsukaiḥ pauraiḥ tailajā sugandhitailaprasādhanajanyā nāryābharaṇajanyā vā; nārīṇāmābharaṇairjanyā vā yā suṣamā paramā śobhā, sā akhilāpi drutaṁ śīghrameva dhṛtā | śrīkṛṣṇasaṁdarśanārthaṁ sarve’pi paurāḥ svān alaṁcakrurityarthaḥ ||172||

**tābhirna rejuḥ prathamaṁ kṛtābhirvadhye’pyaraṁ bhedaparikriyābhiḥ | **

hanturyaśāṁsīti hariḥ praviśya cakāra karmāṇyatimānuṣāṇi ||173||

tābhirna rejur iti | prathamaṁ kṛtābhiḥ tābhiḥ vadhye aram atyantaṁ bhedaparikriyābhiḥ bhedanakriyābhiḥ hantuḥ nāśakartuḥ svasya yaśāṁsi na rejuḥ iti vicintya hariḥ madhurāṁ praviśya atimānuṣāṇi manuṣyaiḥ kartumaśakyāni karmāṇi cakāra ||173||

mīnalagno’tra keturna na sa cāpastathāpyamum |

ananyasadṛśaṁ rūpaṁ vijñāpayati manmatham ||174||

mīnalagno’treti | atra śrīkṛṣṇe ketuḥ dhvajaḥ na mīnalagnaḥ; na matsyasahitaḥ | manmathasya keturiva na mīnasaṁbaddha ityarthaḥ | cāpaśca na saḥ; na tādṛśaḥ, na kusumarūpa ityarthaḥ | tathāpi ananyasadṛśam ananyasādhāraṇaṁ rūpaṁ amuṁ śrīkṛṣṇam manmathaṁ vijñāpayati lokasyeti śeṣaḥ | madhurāyāṁ vidyamānā janā amuṁ manmathameva menire ityarthaḥ ||174||

tālamadhye śriyaḥ sadma dhanaṁ nīlaṁ yadīṣyate |

upamīyeta tenāsya dormadhyaṁ vasatiḥ śriyaḥ ||175||

tālamadhya iti | tālamadhye; tālavṛkṣayormadhye dhanaṁ sāndraṁ nīlaṁ nīlavarṇaṁ śriyaḥ sadma vāsasthānaṁ yadīṣyate, tadā śriyaḥ vasatiḥ vāsasthānam asya śrīkṛṣṇasya dormadhyaṁ bāhumadhyaṁ vakṣaḥ tena upamīyeteti kavikalpitopamā ||175||

nogro bhāro rājñā cāṇūro yojyatāmanena raṇe |

iti pauravarṇitaguṇaḥ pathi rajakamayācatātha vasanāni ||176||

nogro bhāra iti | rājñā kaṁsena raṇe yuddhe anena saha ugraḥ bhāraḥ asahyabhāravat atyugraḥ cāṇūraḥ tadākhyaḥ mallaḥ na yojyatām | iti pauraiḥ janairvarṇitaguṇabharitaḥ saḥ śrīkṛṣṇaḥ pathi madhyemārgaṁ rajakaṁ kaṁsasya vasanāni upaharantaṁ nirṇejakaṁ vasanāni ayācata ||176||

**dhānyasya kālaṁ naya mā vṛthātra kakṣyeṣvalabhyasya kuruṣva yācñām | **

paureṣu jīrṇakṣatavāsasāṁ cetyuccaiḥ kṣipantaṁ rajakaṁ nṛpasya ||177||

dhānyasya kālam iti | alabhyasya labdhumaśakyasya dhānyasya kakṣyeṣu pakṣyeṣu kālaṁ vṛthā mā naya | alabhye vastuni spṛhayā kālaṁ vṛthā mā kṣapayetyarthaḥ | paureṣu gatvā jīrṇānāṁ kṣatānāṁ ca vāsasāṁ vasanānāṁ yācjāṁ kuruṣvetyuccaiḥ kṣipantaṁ nṛpasya rajakam, uttamāṅgahīnamakarodityuttareṇānvayaḥ ||177||

**varge tvaṁ khala bhava rājake’dya yāmye procyeti pramurakṛtottamāṅgahīnam | **

gopālaiḥ saha ruciraṁ harirvasitvā vāsāṁsyapyatha gṛhamīyatuḥ sudāmnaḥ ||178||

varge tvaṁ khaleti | he khala duṣṭa rajaka, tvaṁ yāmye yamasaṁbandhini rājake rajakasaṁbandhini varge rajakasamūha ityarthaḥ | bhava; iti procya prabhuḥ śrīkṛṣṇaḥ tam uttamāṅgahīnaṁ chinnaśiraskam akṛta | avadhīdityarthaḥ | atha tadvadhānantaraṁ vāsāṁsi tena hṛtāni vasanāni ruciraṁ yathā tathā gopālaiḥ saha svayamapi vasitvā dhṛtvā sudāmnaḥ tannāmakasya mālākārasya gṛhaṁ tau rāmakṛṣṇau īyatuḥ prāpatuḥ ||178||

**śvāno dīno vāgatā ye gṛhānnaḥ prāptāḥ pūjyā viṣṇubuddhyeti paśyan | **

mālābhistau pūjayitvā sa lebhe yāvatkalpaṁ tantumattāṁ śriyaṁ ca ||179||

śvāno dīno veti | naḥ asmākaṁ gṛhān gṛhāṇi ye śvānaḥ dīno vā ārto vā āgatāḥ te prāptāḥ sarve’pi viṣṇubuddhyā pūjyāḥ iti paśyan saḥ sudāmā tau rāmakṛṣṇau mālābhiḥ pūjayitvā yāvatkalpaṁ brahmakalpāvasānaparyantaṁ tantumattāṁ saṁtatiṁ śriyaṁ ca lebhe ||179||

**dhavaḥ kāravarūpādyairdhanye tvanyāṁ na yātu te | **

iti kubjāṁ vyadhādṛjvīmathaiṣa pathi saṁcaran ||180||

dhavaḥ kāraveti | anena kubjāvṛttāntamāha | he dhanye, te dhavaḥ patiḥ te kāravarūpādyaiḥ; kāravaḥ kākaḥ iti trikāṇḍaśeṣaḥ | tasyeva yāni rūpādīni, taiḥ | anyāṁ kāntāṁ na yātu | tava vikṛtāni rūpādīni dṛṣṭvā tvayi aprītyā anyāṁ striyaṁ tava bhartā na yātvityarthaḥ | iti uktvā pathi saṁcaran eṣaḥ śrīkṛṣṇaḥ kubjāṁ bhugnākṛtiṁ kaṁsasya gandhānupanayantīṁ kāṁcit sairandhrīm ṛjvīṁ vyadhāt ||180||

kṣobhaḥ śanaiḥ śanaiḥ smārastasyāḥ kṛṣṇāṅgasaṅgajaḥ |

tayā taṁ vārayāmāsa mā gā iti nṛpādhvani ||181||

**kṣobhaḥ śanaiḥ śanair **iti | kṛṣṇāṅgasaṅgajaḥ śrīkṛṣṇasyāṅgasaṁbandhena jātaḥ tasyāḥ sairandhryāḥ śanaiḥ śanaiḥ kramaśaḥ abhivṛddhaḥ smāraḥ kāmajaḥ kṣobhaḥ manasaḥ capalatā nṛpādhvani rājamārge eva taṁ śrīkṛṣṇaṁ mā gāḥ mā gaccheti tayā sairandhryā prayojyakartryā vārayāmāsa | atra smārakṣobhasyātyutkaṭatvaṁ darśayituṁ tasyaiva prayojakakartṛtvaṁ sairandhryaḥ prayojyakartṛtvaṁ ca vivakṣitaṁ kavinā | nṛpādhvanītyanena bahujanasaṁnidhānamapyanādṛtya kāmāvedanamucyate | kāmāturāṇāṁ na bhayaṁ na lajjā iti hi lokoktiḥ ||181||

gośuddhikāmāḥ kimu gāḥ spṛśanti martyā yuktyāṁ ca tathaiva yūnām |

svārthāni karmāṇi tadāgamiṣyāmyuktveti tāmāpa sa cāpaśālām ||182||

gośuddhikāmā iti | martyāḥ janāḥ gāḥ dhenūḥ gośuddhikāmāḥ gavāṁ śuddhimutpādayitukāmāḥ spṛśanti kimu? naivetyarthaḥ | kiṁ tu ātmanāṁ śuddhimutpādayitumeva spṛśanti | tathaiva yūnāṁ yuvatyāṁ pravṛttāni karmāṇi svārthānyeva, na tu yuvatyarthāni | ato’haṁ tvayā na prārthanīya ityarthaḥ | yata evaṁ, tat tasmāt ahameva punarāgamiṣyāmīti tāṁ sairandhrīm uktvā saḥ śrīkṛṣṇaḥ cāpaśālām āpa ||182||

dīno vo jñātirapi śrāvyo rājñeti cāparakṣibalam |

hatvā cāpacchedakṣubhitaṁ tau prasthitau harī rathyām ||183||

dīno vo jñātir iti | dīnaḥ; yuṣmākaṁ vadhena śocan vaḥ yuṣmākaṁ jñātiḥ bandhuḥ rājñā kaṁsenaiva śrāvyaḥ | yuṣmadvipattimiti śeṣaḥ | yuṣmān niḥśeṣaṁ haniṣyāmi, yathā kaścidapi vo bandhūnāṁ vārtāharo na pariśiṣyeteti bhāvaḥ | ityuktvā cāpacchedakṣubhitaṁ cāpaśālāsthasya kaṁsacāpasya chedena kruddhaṁ cāparakṣivalaṁ cāparakṣaṇāya niyuktaṁ sainyaṁ hatvā tau harī rāmakṛṣṇau rathyāṁ vīthyāṁ prasthitau ||183||

satre dīyata evātmā tena svenaiva mṛtyave |

yo’nugacchedimau yoddhumiti tau nānvayurbhaṭāḥ ||184||

satre dīyata iti | yaḥ imau rāmakṛṣṇau yoddham anugacchet tena svenaiva mṛtyave ātmā satre dhanuryāge dīyate | iti matvā bhaṭāḥ tau rāmakṛṣṇau na anvayuḥ nānvagacchan ||184||

śobhā rājñāṁ senā virodhinotsāditeva no dṛśyā |

tāvapi bāhyopavane nandādyairūṣatuśca tāṁ rajanīm ||185||

śobhā rājñāṁ seneti | rājñāṁ śobhā śobhāvahā senā kaṁsasya senā virodhinā śatruṇā utsāditeva nāśiteva no dṛśyā na dadṛśe | tāvapi rāmakṛṣṇāvapi bāhyopavane nagarāt bahiḥ sthite upavane nandādyaiḥ saha tāṁ rajanīm ūṣatuścā ||185||

ājñā sādhyā sakalā kaṁsakṛtetyāttaniścayā mallāḥ |

udite raṅgaṁ jagmurddhāraṁ hastī didṛkṣavo mañcān ||186||

ājñā sādhyeti | kaṁsakṛtā sakalā ājñā sādhyā sādhanīyā; asmābhiriti śeṣaḥ | ityevam āttaniścayāḥ kṛtaniścayā mallā dvandvayuddhaviśāradāḥ yodhāḥ udite sūrye udite sati raṅgaṁ yuddhāya parikalpitaṁ sthānaṁ jagmuḥ | hastī ca dvāraṁ jagāma | didṛkṣavo janāśca mañcān raṅgasthāsanāni jagmuḥ ||186||

naṭasyānandanasyākṣṇāmiva kṛṣṇasya raṅgiṇaḥ |

yadā praveśadhīreṣa tadādṛśyata sāgrajaḥ ||187||

naṭasyānandanasyeti | akṣṇāṁ nāṭyaraṅgasthajanalocanānām ānandanasya ānandakarasya raṅgiṇaḥ raṅgaviharaṇaśīlasya naṭasyeva kṛṣṇasya yadā praveśe raṅgapraveśe dhīḥ icchā, udiyāyeti śeṣaḥ, tadaiva eṣa śrīkṛṣṇaḥ sāgrajaḥ balarāmeṇa saha raṅge adṛśyata ||187||

dhaneśo’yaṁ janaḥ satyaṁ mādhuraḥ sindhurottamaḥ |

mārgarodhinamenaṁ tu hanmi hastipa hastinam ||188||

dhaneśo’yam iti | ayaṁ janaḥ; raṅge āsanopaviṣṭaḥ agrato dṛśyamāno’yaṁ janaḥ | satyaṁ dhaneśaḥ; rājā kaṁsa iti niścitaḥ | tathā aya ca mādhuraḥ madhurāyāṁ bhavaḥ sindhurottamaḥ gajavaraḥ kuvalayāpīḍa eva | mārgarodhinam; raṅgapraveśamārgamavarudhya tiṣṭhantam | enaṁ hastinam; te gajam | he hastipa, ahaṁ hanmi ||188||

sa mando hṛdavattasmin hastipaḥ kālacoditaḥ|

evamābhāṣyamāṇo’pi hariṇācodayadgajam ||189||

sa mando hṛdavad iti | evam; uktaprakāreṇa hariṇā ābhāṣyamāṇo’pi | hṛdavat jalāśayavat mandaḥ jaḍaḥ saḥ hastipaḥ kālena mṛtyunā coditaḥ | gajaṁ tasmin śrīkṛṣṇe acodayat | śrīkṛṣṇaṁ hantuṁ niyojayāmāsa ||189||

nāgaro yuddhametena janaḥ paśyatviti prabhuḥ |

svayamāhatya bhaṅktvāsya prahārān vyaharacciram ||190||

nāgaro yuddham iti | nāgaro janaḥ; madhurāyāṁ vidyamāno janaḥ sarvo’pi | etena; gajena saha | yuddhaṁ paśyatu iti matvā prabhuḥ śrīkṛṣṇaḥ svayam āhatya; gajaṁ prahṛtya | asya gajasya prahārān bhaṅktvā bhagnān kṛtvā ca ciraṁ vyaharat cikrīḍa ||190||

dhīvaśakrodhatāṁ cāsya bhaṅktuṁ hastī tu nāśakat |

hatvebhaṁ tadbhaṭāṁścātha mallānāpa sa keśavaḥ ||191||

dhīvaśakrodhatām iti | hastī tu asya śrīkṛṣṇasya dhīvaśakrodhatām svecchāvatāritaṁ kopaṁ bhaṅktuṁ nāśakat na śaśāka | atha sa keśavaḥ ibhaṁ gajaṁ tadbhaṭāṁśca tatpālakān yodhāṁśca hatvā mallān cāṇūrādīn bāhuyuddhaviśāradān āpa ||191||

śramo dīno nityameva niyuddhe kriyate tvayā |

taccāturīṁ darśayādya mayi rājā didṛkṣate ||192||

śramo dīna iti | he kṛṣṇa, tvayā nityameva niyuddhe bāhuyuddhe śramaḥ dīnaḥ kriyate | tatra śramaṁ na vahasītyarthaḥ | adya mayi taccāturīṁ bāhuyuddhacāturyaṁ darśaya | rājā kaṁsamahārājaḥ didṛkṣate draṣṭumicchati | yataḥ prajānāṁ rājaprītisaṁpādanaṁ dharmaḥ | tato darśayetyarthaḥ ||192||

dhūlī syādrājñā yaḥ kṛto dṛḍho’smin padārdite raṅge |

iti jalpaṁścāṇūro hariṇāryeṇetare hatā mallāḥ ||193||

dhūlī syādrājñeti | yaḥ raṅgaḥ rājñā dṛḍhaḥ kaṭhinaḥ kṛtaḥ, asmin raṅge padā ardite sati; niyuddhasamaye āvayoḥ pādatāḍanena pīḍite satītyarthaḥ | dhūlī syāt; prādurbhavatu | iti jalpan cāṇūro mallaḥ hariṇā hataḥ | itare; cāṇūrāditare mallāḥ muṣṭikādyāḥ āryeṇa śrīkṛṣṇāgrajena balabhadreṇa hatāḥ ||193||

bāhyavane yogyamito niḥsāraṇametayoriti kṣitipe |

krudhyati tamapi nipātya prāsādāgrādaśātayatkṛṣṇaḥ ||194||

bāhyavane yogyam iti | etayoḥ rāmakṛṣṇayoḥ itaḥ asmāt pradeśāt bāhyavane nagarāt bahirbhave vane niḥsāraṇaṁ yogyamiti kṣitipe kaṁse rājani krudhyati sati śrīkṛṣṇaḥ tamapi kaṁsamapi prāsādāgrāt nipātya adhaḥ pātayitvā aśātayat avadhīt ||194||

**vigatapāpo’yamapyāpa dehī hariṁ tadanujāṁstvaṣṭa tān rauhiṇeyo’vadhīt | **

pitaramapyānatau mātaraṁ cātha tau galitabandhaṁ nṛpaṁ cakratuścāhukam ||195||

vigatapāpo’yam iti | ayaṁ dehyapi kaṁso’pi vigatapāpaḥ san harim āpa; muktiṁ prāpa | kāmādgopyo bhayātkaṁsaḥ ityuktarītyā satataṁ śrīkṛṣṇadhyānamahimnā taddhastavadhena ca aśva iva romāṇi vidhūya pāpam iti śrutyarthānusāreṇa sakalamapi pāpaṁ vidhūya hareḥ padamavāpetyarthaḥ | tadanujān; kaṁsānujān kaṅkādīn aṣṭa tān dehinaḥ rauhiṇeyaḥ balabhadraḥ avadhīt | atha tau rāmakṛṣṇau pitaramapi mātaraṁ ca vasudevaṁ devakīmapi ānatau praṇematuḥ | tathā āhukaṁ nṛpaṁ galitabandhaṁ cakratuśca ||195||

tāvadatra kuryuge kṛte yathā tathābhavat

**tāvapi dvijanmatāṁ prapadya jagmaturgurūn **

āttavidyakau tataḥ saṣaṣṭibhiścaturdinair

abdhikukṣimīyaturmṛtārbhakepsayā guroḥ ||196||

tāvadatra kuryuga iti | kuḥ bhūmiḥ kṛte yuge yathā; dharmapracure kṛtayuge yathā abhavat , tathā atra asmin yuge’pi tāvadabhavat sākalyenābhavat | yāvattāvacca sākalye iti nighaṇṭuḥ | tāvapi; rāmakṛṣṇāvapi | dvijanmatām; jātakarmādisaṁskāraiḥ dvijatvam, janmanā jāyate śūdraḥ karmaṇā jāyate dvijaḥ iti smaraṇāt | prapadya; prāpya | gurum; ācāryaṁ sāṁdīpinim | jagmatuḥ; gurukulavāsāya tatsamīpamupaseduḥ | tataḥ; tasmādācāryāt | saṣaṣṭibhiḥ caturdinaiḥ; catuḥṣaṣṭiparimitairdinaiḥ | āttavidyakau; avāptasamastavidyau | guroḥ; ācāryasya sāṁdīpineḥ mṛtārbhakepsayā mṛtaputrapratyājihīrṣayā abdhikukṣiṁ samudrakuharam īyatuḥ prāpatuḥ ||196||

**grāmo naṣṭo yena taṁ brāhmaṇānāṁ hatvā daityaṁ pāñcajanyaṁ tadasthi | **

labdhvāvāpya pretanāthāt kumāraṁ datvācāryāyāpatustau purīṁ svām ||197||

grāmo naṣṭa iti | yena daityena brāhmaṇānāṁ grāmaḥ naṣṭaḥ abhavat taṁ pañcajanaṁ nāma daityaṁ hatvā tadasthi pāñcajanyaṁ tannāmakaśaṅkhātmakaṁ labdhvā pretanāthāt yamāt kumāram ācāryakumāram avāpya tamācāryāya datvā tau svāṁ purīṁ madhurām āpatuḥ prāpatuḥ ||197||

śaśī rātrau sākṣī ravirahani yadbhaktyatiśaye

hariḥ saṁdeśaistaṁ vrajamasukhayaccoddhavahṛtaiḥ |

ṛtāṁ cakre kubjāṁ prati giramapi svalpasukṛtām

athāṅkrūrātithyaṁ svayamabhajatāryoddhavayutaḥ ||198||

śaśī rātrāv iti | yadbhaktyatiśaye; yasya vrajasya vrajasthajanasyetyarthaḥ, bhakteratiśaye | rātrau śaśī sākṣī | ravirahani; sākṣīti śeṣaḥ | taṁ vrajam; tatratyaṁ janam | uddhavahṛtaiḥ; uddhavamukhena preṣitaiḥ saṁdeśaiḥ hariḥ asukhayat; sukhitamakarot | svalpasukṛtāṁ kubjāṁ prati pūrvodāhṛtāṁ svasya giramapi punarāgamiṣyāmīti vācamapi ṛtāṁ satyāṁ cakre | tasyā manorathamapūrayadityarthaḥ | atha āryoddhavayutaḥ; āryeṇa balabhadreṇoddhavena ca sahitaḥ san svayam akrūrātithyam akrūreṇa kṛtamatithisatkāram abhajata ||198||

duḥśivā naṣṭapatayaḥ kaṁsadārāstu māgadham |

prārudan prāpya so’pyāyāt trayoviṁśatyanīkapaḥ ||199||

duḥśivā naṣṭapataya iti | kaṁsadārāḥ; kaṁsasya patnyaḥ | naṣṭapatayaḥ, ata eva duḥsthityāpannaśivāḥ bhūtvā māgadhaṁ magadhadeśādhipaṁ jarāsandhaṁ prāpya prārudan | trayoviṁśatyanīkapaḥ, trayoviṁśatisaṁkhyākānāmanīkānām akṣauhiṇīnāmadhipaḥ so’pi jarāsandho’pi āyāt yuddhārthamājagāma ||199||

**bhānuḥ satyasyeva śaurervaśe’bhūcchastragrāmaḥ sīriṇaścātha pūrvaḥ | **

sainyadhvānte tena śānte dravantaṁ bhītyā rāmo māgadhaṁ bandhumaicchat ||200||

bhānuḥ satyasyeti | satyasya bhānuriva; yathā satyavaśo bhānuḥ pratyahaṁ niyate kāla udeti astamayate ca, tathā śaureḥ śrīkṛṣṇasya sīriṇo balarāmasya ca pūrvaḥ avatārātpūrvakālasaṁbandhī śastragrāmaḥ āyudhajātaṁ vaśe abhūt | tena śastragrāmeṇa sainyadhvānte sainya eva tamasi śānte sati padbhyāṁ bhītyā dravantaṁ palāyamānaṁ māgadhaṁ jarāsandhaṁ rāmaḥ balarāmaḥ bandhuṁ nigalayitum aicchat ||200||

**dayārdhaṁ śreyasā hīnaṁ kṛtaghnaviṣayaṁ kṛtam | **

tanoti viṣayaṁ hyādyetyamocayadamuṁ hariḥ ||201||

dayārdhaṁ śreyaseti | ādyā dayā; prathamāparādhe kriyamāṇā mahatāṁ dayā śreyasā hīnamapi kṛtaghnānāṁ viṣayatayā kṛtamapi puruṣam ardhaṁ viṣayaṁ tanoti īṣat dayanīyaṁ karoti iti matvā hariḥ amuṁ jarāsandham amocayat ||201||

prabhā yāḥ putrayornandasyāsan yuddhe jayaśriyā |

tayoḥ ṣoḍaśakṛtvastā bhūyo’pyāsannatho hareḥ ||202||

prabhā yāḥ putrayor iti | nandasya tayoḥ putrayoḥ rāmakṛṣṇayoḥ yuddhe jayaśriyā jarāsandhena saha yuddhe saṁjātayā jayalakṣmyā yāḥ prabhāḥ āsan, tāḥ prabhāḥ jayaśrīsaṁjātāḥ śobhāḥ atho anantaramapi hareḥ śrīkṛṣṇasya ṣoḍaśavāraṁ bhūyaḥ punaḥ punaḥ āsan | ṣoḍaśakṛtvaḥ jarāsandhaṁ vijitya śuśubhe ityarthaḥ ||202||

haryaśvaśreṣṭhagīrvāṇabhayado yavanaḥ purīm |

rurodha madhurāmabdhau tadā sa dvārakāṁ vyadhāt ||203||

haryaśvaśreṣṭheti | haryaśvaḥ indraḥ sa śreṣṭho yeṣāṁ teṣāṁ gīrvāṇānāṁ bhayadaḥ bhayajanakaḥ yavanaḥ kālayavano nāma kaścit madhurāṁ purīṁ rurodha | tadā saḥ śrīkṛṣṇaḥ abdhau dvārakāṁ tadākhyāṁ nagarīṁ vyadhāt nirmitavān ||203||

dhanuḥ senāṅgaṁ vā rathaturagadantyādi nijakaṁ

nidhāyāsyāṁ māyī nikhilamatha niṣkramya nagarāt | dravannadrernidrāvivaśamucukundoṣitaguhāṁ

nilīno’bhūtkṛṣṇaḥ sa ca ripuramuṁ deśamaviśat ||204||

dhanuḥ senāṅgam iti | atha; dvārakānirmāṇānantaram | māyī; icchāmātreṇa vicitrasṛṣṭikartā śrīkṛṣṇaḥ | icchamātraṁ prabhoḥ sṛṣṭiḥ - so’kāmayata | bahu syāṁ prajāyeyeti | idaṁ sarvamasṛjata ityādyuktirītyā saṁkalpamātreṇa nikhilajagatsraṣṭuḥ dvārakāmātranirmāṇaṁ kiyaditi vismayate kaviḥ | nijakam; nijaṁ svakīyam | dhanuḥ, rathaturagadantyādi senāṅgaṁ vā anyadapi yadyat svāsādhāraṇaṁ vastu, tannikhilamapi asyāṁ dvārakāyāṁ nidhāya nagarāt dvārakāyāḥ niṣkramya dravan dhāvan; mucukundasya paramabhāgavatasya svadivyarūpapradarśanenānugrahaṁ kartuṁ dhāvanamabhinayan | adreḥ; kasyacit gireḥ nidrāvivaśamucukundoṣitaguhāṁ nidrāyā vivaśo yaḥ mucukundaḥ, tenoṣitāṁ guhāṁ dravannityanvayaḥ | nilīnaḥ abhūt | sa ca ripuḥ; yavanaśca | taṁ deśam; tāmeva giriguhām aviśat ||204||

śākyajño rāgī tadvihite’sau nāpnuyādvadhaṁ mattaḥ |

narakaṁ yātviti sādhukrodhahataṁ vyadhita tatra śaurirarim ||205||

śākyajño rāgīti | asau; śatruryavanaḥ | śākyajñaḥ; śako nāma yavanānāṁ bhūpatiḥ | tena pravartito mārgaḥ śākyaḥ | taṁ jānāti | tadvihite; śākyamārgavihite prāṇihiṁsanādirūpe asau rāgī rāgavān bhavati | tasmāt mattaḥ vadhaṁ nāpnuyāt | mayā hatasya hi sarvakarmakṣayapūrvakaniḥśreyasaprāptiḥ phalam | tacca phalamadhunā asau nārhati | kiṁ tu narakaṁ yātu iti matvā śauriḥ śrīkṛṣṇaḥ ariṁ yavanaṁ tatraiva sādhukrodhahataṁ sādhormucukundasya krodhena hataṁ bhasmasātkṛtaṁ vyadhita ||205||

salilaṁ navameghastvaṁ vahanniva mahāprabhaḥ |

ko’sīti pṛcchate rājñe svātmajñānamadātprabhuḥ ||206||

salilaṁ navamegha iti | salilaṁ vahan navo megha iva mahāprabhaḥ mahatyā prabhayā virājamānaḥ tvaṁ ko’si? iti pṛcchate rājñe mucukundāya aikṣvākāya rājñe prabhuḥ śrīkṛṣṇaḥ svātmajñānaṁ brahmajñānam adāt ||206||

vaidyaḥ sa kavinā gargeṇoditaṁ ca vacaḥ smaran |

stutvā hariṁ yayau rājā tapase gandhamādanam ||207||

vaidyaḥ sa kavineti | vaidyaḥ; vidyāṁ vettīti vaidyaḥ | pūrvaślokoktarītyā brahmavidyāvedī saḥ rājā mucukundaśca kavinā trikālajñena gargeṇa muninā uditaṁ vacaḥ smaran hariṁ stutvā tapase tapasaḥ ācaraṇāya gandhamādanaṁ parvataṁ yayau ||207||

menakā nāma yuddhe’dya jayaśrīrvā vṛṇotu mām |

na nivarte’nyathetyāgādyoddhuṁ bhūyo’pi māgadhaḥ ||208||

menakā nāmeti | adya asminnahani kriyamāṇe yuddhe māṁ menakā nāma menaketi prasiddhā suravanitā athavā jayaśrīrvā vṛṇotu | ahaṁ vā śatruṁ haniṣyāmi, ahaṁ vā śatruṇā haniṣye | ubhayoranyatarat niścitamityarthaḥ | anyathā; pūrvoktayoranyatarat aprāpya na nivarte iti vadan māgadhaḥ magadhādhipatiḥ jarāsandhaḥ bhūyo’pi yoddhum āgāt ājagāma ||208||

senāmadhyamasau gatidvayaparo’dhyāste paraṁ sāṁprataṁ

tatraikā mṛtisaṁśrayā mṛtiramuṣyānyena kālāntare |

nānyā matpratiyoddhurityuditadhīrāruhya śailaṁ javā

dahlāyākṛta sāgrajo hariramuṁ jihmena moghodyamam ||209||

senāmadhyamasāv iti | asau jarāsandhaḥ sāṁpratam adhunā senāmadhyaṁ gatidvayaparaḥ dvividhāṁ gatiṁ niścitya param adhyāste | tatra tayorgatyoḥ ekā gatiḥ mṛtisaṁśrayā maraṇaprāptiviṣayā | amuṣya mṛtiḥ anyena bhīmena kālāntare bhaviṣyati | ato’tra sa mayā na hantavya ityarthaḥ | anyā gatiḥ jayasaṁśrayā jayaprāptiviṣayā | matpratiyoddhuḥ; mayā saha pratikūlaṁ yuddhaṁ kurvataḥ na; bhavituṁ na yogyā | mayā saha pratiyuddhaṁ kurvataḥ jayaḥ kadāpi kasyacidapi na bhavedityarthaḥ | iti uditadhīḥ hariḥ śrīkṛṣṇaḥ sāgrajaḥ balarāmeṇa saha ahrāya śīghraṁ javāt vegena śailam āruhya jihmena kapaṭena amuṁ jarāsandhaṁ moghodyamaṁ vyarthaprayatnam akṛta | śailamāruhya durgaṁ pradeśaṁ jagāma | jarāsandho’pi śrīkṛṣṇagamanamārgamanavagacchan vitathaprayatno nijaṁ puraṁ pratyājagāmetyarthaḥ ||209||

saṁyuddhakramanirataḥ śucirvadānyo

nānyo’smādgiramiti vaidhasīṁ niśamya |

rāmāyādiśadatha revatīṁ kakudmī

so’pyenāmatulamavāpya śarma lebhe ||210||

saṁyuddhakramanirata iti | saṁyuddhasya gadāyuddhasya krame nirataḥ vyāpṛtaḥ śuciḥ trikaraṇaśuddhimān vadānyo dātā ca puruṣaśreṣṭhaḥ asmāt anyaḥ balabhadraṁ vinā itaraḥ nāsti iti vaidhasīṁ brahmaṇodīritāṁ giraṁ niśamya śrutvā kakudmī nāma nṛpatiḥ revatīṁ nāma kanyāṁ rāmāya balarāmāyādiśat | so’pi balabhadro’pi enāṁ revatīm avāpya atulaṁ śarma sukhaṁ lebhe ||210||

svargaloko’sti vāstavyamātraṁ sutrāmasodare |

bhūmiṣṭhe tu variṣṭhāni bhogyānyatraiva yatra saḥ ||211||

svargaloko’stīti | sutrāmasodare upendre viṣṇau bhūmiṣṭhe bhūmau śrīkṛṣṇarūpeṇāvatīrṇe sati svargalokaḥ vāstavyamātraṁ kevalaṁ vāsasthānamevāsti, na bhogasthānamityarthaḥ | saḥ śrīkṛṣṇaḥ yatra sthale avatīrṇaḥ, atraiva variṣṭhāni bhogyāni santi ||211||

guṇo’rtharatiputrādipoṣakaḥ kamitṛpriyaḥ |

yasyāṁ sarvo’pyasau rukmiṇyāha dūtīgirā harim ||212||

guṇo’rtharatiputrādīti | yasyāṁ rukmiṇyāṁ devyāṁ guṇaḥ spṛhaṇīyo guṇaḥ, arthasya rateḥ putrādeḥ poṣakaḥ kamituḥ priyaśca, anyaśca yaḥ kaścit abhilaṣaṇīyaḥ guṇaḥ sa sarvo’pyasti, asau rukmiṇī nāma vidarbharājasya duhitā dūtīgirā harim āha ||212||

kāvyapriyo’sau hi janaḥ samastaḥ pumarthadāyyasti ca kāvyamatra |

tena sphuratveṣa janaḥ sanāthaḥ kṣiṇoti yannāma śivetarāṇi ||213||

kāvyapriyo’sāv iti | asau loke vāstavyaḥ samasto’pi janaḥ kāvyapriyo hi; satkāvyaśravaṇe utsuko hi | atra pumarthadāyi puruṣārthadānasamarthaṁ kāvyamasti ca | yannāma yasya puruṣottamasya nāma śivetarāṇi nikhilānyamaṅgalāni kṣiṇoti uccāritamātrameva nāśayati, tena puruṣottamena bhavatā eṣaḥ janaḥ kāvyapraṇetā janaḥ sanāthaḥ nāthasahitaḥ sphuratu prakāśatām | mama tvaṁ nātho bhaveti yāvat ||213||

bhadrataro’rthī vāṇī bhadratamāsyeti cābhinandya muhuḥ |

śrutvetthaṁ dūtigiraṁ śrīpatiratanonmanīṣitaṁ tasyāḥ ||214||

bhadrataro’rthīti | itthaṁ pūrvoktaprakāreṇoditāṁ dūtigiraṁ śrutvā śrīpatiḥ arthī ayaṁ janaḥ bhadrataraḥ | asya janasya vāṇī ca bhadratamā | iti muhuḥ abhinandya tasyāḥ rukmiṇyāḥ manīṣitam abhīṣṭam atanot saphalīcakāra | tāmudavahadityarthaḥ ||214||

dhū rājñaḥ pāde yasyābhaktairnāpyate nijaiva nṛpaiḥ |

te kanyāṁ tena hṛtāṁ jighṛkṣavo yudhi jitā na citramidam ||215||

dhū rājñaḥ pāda iti | yasya śrīkṛṣṇasya pāde abhaktaiḥ nṛpaiḥ nijaiva svakīyaiva rājñaḥ dhūḥ rājñaḥ sthānaṁ nāpyate, tena śrīkṛṣṇena hṛtāṁ kanyāṁ rukmiṇīṁ jighṛkṣavaḥ grahītumicchavo ye te nṛpāḥ jitā abhūvanniti idaṁ na citram ||215||

gururvaradamukhyasya tasya jāmbavatīṁ sutām |

datvābhūjjāmbavānyasya svayaṁ śiṣyaḥ purā hareḥ ||216||

gururvaradamukhyasyeti | purā pūrvaṁ śrīrāmāvatāre svayaṁ yasya hareḥ śrīrāmasya śiṣyaḥ abhūt, tasya śrīkṛṣṇasya hareḥ adhunā jāmbavatīṁ nāma sutāṁ datvā jāmbavān ṛkṣarājaḥ varadamukhyasya varadānāṁ yo mukhyaḥ śreṣṭhaḥ, tasya śrīkṛṣṇasya guruḥ śvaśuraḥ abhūt ||216||

mānado nidhivaraḥ prasenato yo maṇirharivaraṁ purāpa tam |

tasya sodarakare samarpayaṁstatsutāmalabhatottamo hariḥ ||217||

mānado nidhivara iti | mānadaḥ; bahumānadaḥ | nidhivaraḥ; pratidinamaṣṭau svarṇabhārān prayacchan nidhiriva bhūtaḥ yaḥ maṇiḥ; syamantako nāma maṇiḥ prasenataḥ tannāmno rājñaḥ sakāśāt purā pūrvaṁ harivaraṁ jāmbavantaṁ prāpa samāgāt, taṁ maṇiṁ tasya prasenasya sodarakare sodarasya satrājitaḥ kare samarpayan uttamaḥ hariḥ śrīkṛṣṇaḥ tatsutāṁ satrājitaḥ sutāṁ satyabhāmām alabhata | atreyaṁ paurāṇikī kathā—pūrvaṁ satrājinnāma kaścana nṛpaḥ sūryasya sakhā avartata | tasmai sūryaḥ saṁtoṣeṇa syamantakaṁ nāma maṇiṁ prādāt | sa ca maṇiḥ pratyahamaṣṭau

suvarṇabhārān pradāya svasya dhāriṇaṁ puruṣaṁ dāridryādirahitamakarot | taṁ maṇiṁ kaṇṭhe dhārayan satrājit kadācit dvārakāmājagāma | tatra śrīkṛṣṇasatrājitoḥ samāgame śrīkṛṣṇenārthito’pi satrājit taṁ maṇiṁ tasmai dātuṁ naicchat | athaikadā satrājito bhrātā prasenaḥ taṁ maṇiṁ kaṇṭhe bibhrat hayamāruhya mṛgayāṁ vane cacāra | tatra kaścana siṁhaḥ sahayaṁ prasenaṁ hatvā taṁ maṇimādāya jāmbavatādhiṣṭhitāṁ giriguhāṁ viveśa | jāmbavāṁśca maṇilobhena taṁ siṁhaṁ hatvā maṇimādāya svabālakasya krīḍanakamakarot | vastutattve evaṁ sthite, bhrātuḥ prasenasya vanāta apratinivartanaṁ śrutvā satrājit kṛṣṇena mama bhrātā prāyo nihato bhavet | ata eva bahūn divasānatītyāpi sa na pratinivṛttaḥ | maṇyākāṅkṣī ca kṛṣṇaḥ iti kāṁcana kiṁvadantīṁ janapade utpādayāmāsa | bhagavān śrīkṛṣṇastu ātmano duryaśaḥ apamārṣṭukāmaḥ maṇyanveṣaṇe pravṛttaḥ prasenasya padavīṁ nāgaraiḥ sahānvadravat | tatra ca vane prasenaṁ sahayaṁ siṁhena hataṁ vīkṣya kiṁcid dūraṁ gatvā taṁ ca siṁhaṁ kenacit ṛkṣeṇa hataṁ dṛṣṭvā paurāṇāmadarśayat | tato’pi kiṁcid dūraṁ gatvā kiṁcana bhīmaṁ bilaṁ vīkṣyaṁ tatra svayamekākī praviveśa | tatra bālakasya krīḍanakatayā parikalpitaṁ maṇiṁ syamantakaṁ vīkṣya tajjighṛkṣayā bālakāntikamupajagāma | atrāntare viditavṛttānto jāmbavānetya śrīkṛṣṇena saha aṣṭāviṁśatiṁ dināni dvandvayuddhamakarot | ekonatriṁśe dine śrīkṛṣṇena parājito jāmbavān tasya pādayornipatya prāṇabhikṣāṁ yācamānaḥ śrīkṛṣṇāya syamantakamaṇinā saha svasutāṁ jāmbavatīṁ dadau | tataḥ śrīkṛṣṇaḥ jāmbavatyā syamantakena ca saha bilānnirgasya paurān viditatattvān kṛtvā dvārakāyāṁ sabhāmāsīnaḥ satrājitamāhūya paurāṇāṁ saṁnidhau maṇiṁ tasmai prādāt | satrājit maṇerlābhenātitarāṁ prīto’pi pūrvaṁ svakṛtāt maṇiviṣaye śrīkṛṣṇārthanānirākaraṇāt śrīkṛṣṇaviṣayakāpavādotpādanācca nitarāṁ vilakṣaḥ śrīkṛṣṇaṁ kṣamāṁ prārthayāmāsa | svasutāṁ satyabhāmāṁ syamantakaṁ ca śrīkṛṣṇāyādāt | śrīkṛṣṇastu syamantakaṁ tasmai pratipradāya satyabhāmāṁ paraṁ svīcakāreti ||217||

raṅge’sya śraddhā no drupadāhūtastathāpi saha yadubhiḥ |

pārthahitāya prāyāt sabalaḥ kṛṣṇāsvayaṁvaraṁ śauriḥ ||218||

raṅge’sya śraddheti | asya śrīkṛṣṇasya raṅge yuddharaṅge śraddhā āsthā nāsīt | tathāpi drupadenāhūtaḥ san yadubhiḥ saha sabalaḥ sasainyaśca san pārthānāṁ hitaṁ kartuṁ śauriḥ śrīkṛṣṇaḥ kṛṣṇāyāḥ draupadyāḥ svayaṁvaraṁ prāyāt ||218||

svabhāvo jñānasya svayamatha sukhasyāpi sa hari

stayā bhūmyā caitān vidhivadabhisaṁyojya nagare |

vasannindraprasthe mayakṛtasabhāśobhini vane

mṛgānnighnandṛṣṭvā striyamavadadālocya vijayam ||219||

svabhāvo jñānasyeti | atha svayaṁ jñānasya sukhasyāpi svabhāvabhūtaḥ jñānānandasvarūpa ityarthaḥ | sa hariḥ tayā draupadyā bhūmyā ca rājyena ca etān pārthān vidhivat abhisaṁyojya yojayitvā mayakṛtasabhāśobhini mayena nirmitayā sabhayā prakāśamāne indraprasthe tannāmake nagare vasan kadācit vane mṛgān nighnan mṛgayāmaṭannityarthaḥ | striyaṁ kāṁcana dṛṣṭvā svayaṁ manasi ālocya vijayam arjunam avadat ||219||

avastheyaṁ nāryāstanumanupamuktāṁ kathayati

**smarārūḍhāmasyā hṛdayamavagacchākhilamiti | **

sa gatvāpṛcchattāmakathayadasau bhāskarasutā

vasāmyasyāṁ nadyāṁ harimabhilaṣantī patimaham ||220||

avastheyaṁ nāryā iti | asyā nāryāḥ iyamavasthā tanuṁ tasyāḥ vapuḥ anupabhuktāṁ smarārūḍhāṁ ca kathayati | asyāḥ hṛdayam akhilaṁ saṁpūrṇaṁ yathā tathā avagaccha jānīhi | iti vijayamavadaditi pūrveṇānvayaḥ | sa arjunaśca gatvā tasyāḥ samīpaṁ prāpya tām apṛcchat | asau strī ahaṁ bhāskarasutā sūryasya duhitā hariṁ śrīkṛṣṇaṁ patimabhilaṣantī asyāṁ nadyāṁ vasāmīti akathayat ||220||

putro jñānāḍhyo’yaṁ devakyā haririhāgataḥ sakhyā |

iti matvā kālindī nāmnā prāptāsmi devamadhuneti ||221||

putro jñānāḍhyo’yam iti | ayaṁ jñānāḍhyaḥ jñānasaṁpūrṇaḥ | jñānapadaṁ śaktyādīnāmitareṣāmapi guṇānāmupalakṣaṇam |

jñānaśaktibalaiśvaryavīryatejāṁsyaśeṣataḥ |


bhagavacchabdavācyāni vinā heyairguṇādibhiḥ || 

iti hi munivacanam | hariḥ devakyāḥ putraḥ san sakhyā samānakhyānavatā samānajñānādiguṇena balabhadreṇa saha iha dharātale āgataḥ avatīrṇaḥ | devakīputrabhāvenāvatāre’pi tasya bhagavataḥ jñānaśaktyādayo guṇāḥ na parihīyante iti bhāvaḥ | gītaṁ ca bhagavataiva—

ajo'pi sannavyayātmā bhūtānāmīśvaro'pi san |


prakṛtiṁ svāmadhiṣṭhāya saṁbhavāmyātmamāyayā ||  

iti | tatra hi—aham ajaḥ sanneva jñānaśaktyādibhirapracyutātmā sanneva bhūtānāmīśvaraḥ sanneva cātmamāyayā atmanaḥ saṁkalpena saṁbhavāmi rāmakṛṣṇādirūpeṇāvatarāmītyartho vivakṣitaḥ | iti tadavatāraṁ jñātvā ahaṁ kālindī nāmnā devaṁ śrīkṛṣṇam adhunā prāptāsmi ||221||

dhavaḥ śreyaḥ pathyaṁ pradiśati vadhūbhyo laghurapi

prabhustubhyaṁ bhadre vitarati hi niḥśreyasamapi |

praśasyaivaṁ viṣṇurgaditamanayācaṣṭa haraye

sa tāmādāyāgānnarapatiratha svāṁ ca nagarīm ||222||

**dhavaḥ śreyaḥ pathyam **iti | loke laghurapi pāmaro’pi dhavaḥ patiḥ puruṣaḥ vadhūbhyaḥ kāntābhyaḥ śreyaḥ pathyaṁ ca pradiśati | he bhadre kalyāṇi, prabhuḥ sarveśvaraḥ śrīkṛṣṇaḥ tubhyaṁ niḥśreyasamapi vitarati; na kevalamaihalaukikaṁ bhogaṁ, kiṁtu mokṣamapi dadāti | evam uktaprakāreṇa jiṣṇuḥ arjunaḥ tāṁ praśasya anayā yat gaditaṁ tat haraye śrīkṛṣṇāya ācaṣṭa avadat | saḥ narapatiḥ; bhagavān śrīkṛṣṇaḥ | tām; kālindīm | ādāya svāṁ nagarīm agāt ||222||

**tena śaraiḥ paṭunārīn jitvāvantyā tu mitravindāptā | **

vṛṣavaraniyamanalabdhā kausalyā cārimadhyataḥ satyā ||223||

tena śaraiḥ paṭuneti | paṭunā samarthena tena śrīkṛṣṇena arātīn pratyarthino nṛpān jitvā āvantyā avantīrājaduhitā mitravindā nāma kanyā āptā | vṛṣavaraniyamanalabdhā; durdāntānāṁ vṛṣabhavarāṇāṁ niyamanarūpeṇa paṇena labdhā satyā nāma kausalyā kosalarājaduhitā ca arimadhyataḥ arīṇāṁ pratyarthināṁ madhyāt āptā ||223||

vaśyo’sau bhaktānāṁ bhūpān kṛṣṇo virodhino hatvā |

upayeme kaikeyīṁ bhadrāṁ vapuṣā ca nāmnā ca ||224||

vaśyo’sau bhaktānām iti | bhaktānāṁ vaśyaḥ vaśaṁ gataḥ asau śrīkṛṣṇaḥ virodhino bhūpān hatvā kaikeyīṁ kekayarājaduhitaraṁ vapuṣā nāmnā ca bhadrām; maṅgalyavapuḥsaundaryavatīṁ bhadrāṁ nāma kāntām upayeme udavahat ||224||

hayo dhanyo yo yo rathanaragajāścaitadakhilaṁ

sutāṁ coccairlakṣye jalasamadhigamye vidalite |

adānmadreśo’smai tadanu murabhaumādyarigaṇān

surārthe hatvāsāvudavahadameyā nṛpasutāḥ ||225||

hayo dhanya iti | jale samadhigamye pratibimbatayā saṁlakṣye uccaiḥ ūrdhvadeśasthe lakṣye śaravye vidalite sati śrīkṛṣṇeneti śeṣaḥ | yaḥ yaḥ dhanyaḥ anarghaḥ hayaḥ, rathāśca narāśca gajāśca | dhanyā ityatrāpi saṁbadhyate | etadakhilaṁ sutāṁ ca lakṣmaṇākhyāmasmai madreśaḥ madradeśādhipaḥ adāt | tadanu asau śrīkṛṣṇaḥ surārthe; devānāmarthe prayojanāya, surān parirakṣitumityarthaḥ; murabhaumādyarigaṇān muranarakādyasuragaṇān hatvā ameyāḥ aparimitāḥ nṛpasutāḥ udavahat upayeme ||225||

apriyo’nayena yaḥ śivasya dagdhadehavāṁ

statprasādato haristamātmano’ṁśamātmanā |

bhāvayan harācalaṁ yayau piśācako’ntarā

bhaktito dvijāmiṣaṁ dadannanāma tam ||226||

apriyo’nayeneti | yaḥ kāmaḥ anayena tapobhaṅgarūpeṇāvinayena śivasya apriyaḥ san dagdhadehavān abhūt taṁ kāmaṁ tatprasādataḥ śivasya prasādāt ātmanaḥ aṁśaṁ tanayam ātmanā manasā cintayan hariḥ śrīkṛṣṇaḥ harācalaṁ kailāsaṁ yayau | antarā madhyemārgaṁ piśācakaḥ kaścana piśācaḥ dvijāmiṣaṁ dvijamāṁsaṁ bhaktyā dadat taṁ śrīkṛṣṇaṁ nanāma ||226||

śāstrabāhyo’yamartho yannṛmāṁsādanamityamum |

jīvayan dvijamasmai ca jñānaṁ datvā yayau hariḥ ||227||

śāstrabāhyo’yam iti | nṛmāṁsādanaṁ manuṣyamāṁsabhakṣaṇamiti yat ayamarthaḥ śāstrabāhyaḥ śāstraniṣiddhaḥ iti vadan hariḥ śrīkṛṣṇaḥ amuṁ piśācahataṁ dvijaṁ jīvayan asmai piśācāya jñānaṁ divyajñānaṁ datvā yayau kailāsaṁ jagāma ||227||

bhogamātrasya dātāsau putrabhogepsayātmanaḥ |

ardhamardhena dehasya vratinātoṣayatprabhuḥ ||228||

bhogamātrasya dāteti | bhogamātrasya sarvasyāpi brahmānandānubhavaparyantasya bhogasya aihalaukikasyāmuṣmikasya ca dātā asau prabhuḥ śrīkṛṣṇaḥ ātmanaḥ putrabhogepsayā putralābhajanyabhogaṁ prāptumanāḥ vratinā vratavatā dehasyārdhena ardhabhāgena śrīkṛṣṇarūpeṇa ardham anyamardhabhāgaṁ hararūpam atoṣayat ||228||

**grāmārthī narasuranātha sadguṇānāṁ pradyumnastava tanujo bhavetsamānaḥ | **

ityuktvā dṛḍhamupaguhya śaṁkarastaṁ prasthāpya svapuramagātsvayaṁ ca dhāma ||229||

grāmārthīti | he narasuranātha, sadguṇānāṁ grāmārthī samūhārthī tava samānaḥ sadṛśaḥ pradyumno nāma tanujo bhavet | iti uktvā śaṁkaraḥ taṁ śrīkṛṣṇaṁ dṛḍhaṁ yathā tathā upaguhya svapuraṁ prasthāpya ca svayaṁ ca dhāma sthānam agāt ||229||

yatrānnaṁ śreṣṭhaṁ yaccitratamaṁ tatra māṁ niveśya gṛhe |

svayamapi tatraiveti prītiṁ yānti sma haridārāḥ ||230||

yatrānnaṁ śreṣṭham iti | yatra gṛhe śreṣṭham annaṁ bhogasādhanaṁ vidyate | yacca gṛhaṁ citratamam atiśayenāścaryāvahaṁ tatra gṛhe māṁ niveśya svayamapi tatraiva gṛhe hariḥ mayā saha bhogānanubhavan vasati | iti haridārāḥ śrīkṛṣṇamahiṣyaḥ pratyekaṁ prītiṁ yānti sma ||230||

bhinnāṅgo nāgāridhvajādabhinno guṇaistu rukmiṇyām |

madano’jani taṁ bhāryā ripujaladhijhaṣodarakramāllebhe ||231||

bhinnāṅgo nāgārīti | bhinnāṅgaḥ dehamātreṇa vibhinnaḥ | guṇaistu jñānaśaktyādiguṇaistu nāgāridhvajāt garuḍadhvajāt abhinnaḥ tatsadṛśaḥ madanaḥ kāmaḥ rukmiṇyāṁ śrīkṛṣṇamahiṣyāṁ pradyumnanāmnā putrarūpaḥ ajani saṁjātaḥ | taṁ pradyumnaṁ bhāryā māyāvatīnāmnā śambarasya gṛhe’vatīrṇā ratiḥ, ripujaladhijhaṣodarakramāt prathamaṁ śatruṇā śambarāsureṇāpahṛtaḥ, anantaraṁ jaladhau pātitaḥ, tato jhaṣeṇa nigīrṇaḥ, tato matsyakhaṇḍane sati bahirāgata iti kramāt lebhe patitvena āpa | atreyaṁ paurāṇikī kathā—rudramanyudagdho manmathaḥ rukmiṇyāṁ pradyumnanāmnā janimalabhata | taṁ ca sūtikāgehāt śambaraḥ apahṛtya jaladhau pracikṣepa | tato matsyaḥ kaścana taṁ śiśuṁ jagrase | ekadā dhīvarāḥ matsyametaṁ viśeṣato bhāsamānavapuṣaṁ gṛhītvā yadā nyakṛntan tadā niratiśayasaundaryaṁ śiśuṁ tadudare vīkṣya vismitāḥ śambaragṛhavāsinyai māyāvatyai daduḥ | māyāvatī taṁ paripoṣayantī samārūḍhayauvanaṁ taṁ kāmayamānā patimalabhateti ||231||

prajñāto yogīśaḥ śambarahantaiṣa te patiḥ kārṣṇiḥ |

iti śambaramaṭhinīṁ tāṁ smāha tayokto’vadhītsa taṁ kāle ||232||

prajñāto yogīśa iti | kārṣṇiḥ śrīkṛṣṇasyātmajaḥ eṣa te patiḥ pradyumnaḥ śambarahantā iti prajñātaḥ viditacaraḥ yogīśaḥ śambaramaṭhinīṁ śambarasya maṭhe niyuktāṁ tāṁ māyāvatīm āha sma avadat | tayā māyāvatyā bhāryayā uktaḥ saḥ pradyumnaḥ taṁ śambaraṁ kāle ucite samaye avadhīt ||232||

mukhyo dhīro līnaḥ putrāṇāmiti bhṛśāturāṁ jananīm |

prāpa ca ratyā nītaḥ so’pyāgānnārado munirghaṭayan ||233||

mukhyo dhīra iti | dhīraḥ me putrāṇāṁ mukhyaḥ līnaḥ kutrāpi adṛśyo’bhavat iti bhṛśāturāṁ bhṛśaṁ pīḍitāṁ jananīṁ rukmiṇīṁ ratyā bhāryayā māyāvatyā nītaḥ māyābalādākāśamārgeṇa prāpitaḥ san prāpa | saḥ prasiddhaḥ nārado munirapi ghaṭayan atītavṛttāntāvedanena tān parasparaṁ saṁghaṭayan āgāt ājagāma ||233||

gāvaḥ priyā vaḥ kimu rukmamevaṁ yacchantamicchāviṣayaṁ narāṇām |

tatāna kṛṣṇaḥ pṛthukaikamuṣṭiṁ gṛhṇan kucelaṁ gurugehabandhum ||234||

gāvaḥ priyā va iti | śrīkṛṣṇaḥ gurugehabandhuṁ bahubandhuyutaṁ mahākuṭumbinamityarthaḥ | kucelaṁ malinajīrṇavastradharaṇena kucela iti prasiddhiṁ gataṁ sudāmanāmānaṁ daridraṁ vipraṁ tasmāt pṛthukaikamuṣṭiṁ dhānāmuṣṭimekāṁ gṛhṇan svīkurvan taṁ mahādhaninaṁ tatāna | tadevāha—vaḥ pratigrahārthamāgatānāṁ yuṣmākaṁ kiṁ gāvaḥ priyāḥ? athavā rukmaṁ suvarṇaṁ priyam? ityāpṛcchya narāṇāṁ yācanayā āgatānām icchāviṣayaṁ yacchantaṁ dadataṁ tatāneti saṁbandhaḥ ||234||

surataṁ strībhiḥ svapne dṛṣṭasyāpyarthyate bhṛśaṁ yasya |

aniruddhaṁ taṁ lebhe kārṇirvajrāhvayaṁ sa yadusiṁham ||235||

**surataṁ strībhir **iti | svapne dṛṣṭasyāpi yasya yūnaḥ surataṁ strībhiḥ bhṛśam atyantam arthyate tam aniruddhaṁ nāma tanayaṁ kārṣṇiḥ pradyumnaḥ lebhe | saḥ aniruddhaśca yadusiṁhaṁ vajrāhvayaṁ tanayaṁ lebhe ||235||

trirājñāṅkuśavaśyāni hareḥ sapta śatāni ca |

tripañcāśatsahasrāṇi cāsannātmajadantinām ||236||

trirājñāṅkuśetyādi | hareḥ śrīkṛṣṇasya atmajadantinām ātmajāḥ tanayāḥ dantina iva, teṣām | ājñāṅkuśavaśyāni; ājñaivāṅkuśaḥ tasya vaśyāni paramavidheyānītyarthaḥ | triḥ tribhirāvṛttāni sapta śatāni, tripañcāśatsahasrāṇi cāsan ||236||

dhārābhiḥ śramamiva toyadaḥ prajānāṁ

rāmo’tha vrajasuhṛdāṁ manorathaiḥ svaiḥ |

kāruṇyādaśamayadārtimetya ghoṣaṁ

kālindyā sabhayaptabhājitaḥ sragādyaiḥ ||237||

dhārābhiḥ śramam iti | atha rāmaḥ balarāmaḥ ghoṣaṁ gokulam etya kālindyā yamunayā sragādyaiḥ puṣpamālyādyaiḥ sabhayaṁ yathā tathā sabhājitaḥ pūjitaḥ san toyadaḥ dhārābhiḥ jalavarṣaiḥ prajānāṁ śramamiva ātapajanyaṁ śramamiva vrajasthānāṁ gopānāṁ gopīnāṁ ca ārti kaṣṭaṁ kāruṇyāt svaiḥ manorathaiḥ paripūritaiḥ aśamayat | teṣāṁ manorathān pūrayāmāseyarthaḥ ||237||

tribhirhāniste syādaridarakṛpāṇaiḥ samucito

‘smyahaṁ yadyeteṣāṁ mama yadi bhavān pauṇḍrakanṛpaḥ |

iti proce kṛṣṇaṁ svayamatha hareścakramacirāt

parasyāviśyāntastruṭitamatanotsaṁśayamimam ||238||

tribhirhānista iti | atha pauṇḍrakanṛpaḥ pauṇḍrakanāmā karūśādhipatiḥ he kṛṣṇa, te aridarakṛpāṇaiḥ cakraśaṅkhanandakairāyudhaiḥ tribhiḥ hāniḥ virahaḥ syāt | tvametān parityajetyarthaḥ | ahaṁ yadi eteṣām āyudhānāṁ samucito’smi; bhavāṁśca yadi mama madadhīnaḥ, tadā etān parityajeti pūrveṇānvayaḥ | atra

yadīti vedāścetpramāṇam itivat asaṁdigdhe saṁdigdhavacanam | eteṣāmahameva samucitaḥ, bhavāṁśca madadhīna evetyarthaḥ | iti śrīkṛṣṇaṁ prati svayaṁ proce | atha hareścakraṁ sudarśanam acirādeva parasya śatroḥ pauṇḍrakasya antaḥ hṛdayaṁ praviśya imaṁ saṁśayam asaṁdigdhatvābhiprāyeṇa tenoktamapi saṁdigdhameva vastuta iti taṁ saṁśayaṁ truṭitaṁ chinnam atanot | bhagavān śrīkṛṣṇa evaiteṣāṁ samucitaḥ | sa ca na tvadadhīna iti niścayamutpādayāmāsetyarthaḥ ||238||

anaṅgāśritatāṁ hitvā śarvamārādhya tatsutaḥ |

kṛtyāṁ kṛṣṇaṁ nayan dagdhastayāsau cakrabhītayā ||239||

anaṅgāśritatām iti | tatsutaḥ, pauṇḍrakasutaḥ | kāśīpatisuta iti tu śrībhāgavatam | anaṅgāśritatāṁ kāmaparavaśatāṁ hitvā śarvaṁ rudramārādhya kṛtyāṁ jvalanamayīṁ kṛṣṇaṁ nayan cakrabhītayā sudarśanāt bhītayā tayā kṛtyayā asau kṛtyāniyoktā tatsuta eva dagdhaḥ abhūt ||239||

**dhanyaḥ sa nātho’stu tavāniruddhaḥ svapnopalabdhastamihānayāmi | **

ityāttanidraṁ viyatānayattaṁ bāṇasya putrīmatha citralekhā ||240||

dhanyaḥ sa nātha iti | atha citralekhā nāma uṣāyāḥ sakhī he sakhi, yaḥ svapnopalabdhaḥ tvayā svapne dṛṣṭaḥ saḥ dhanyaḥ aniruddhaḥ pradyumnaputraḥ tava nāthaḥ bhartā astu | tam aniruddham iha pradeśe ānayāmi | ityuktvā āttanidraṁ prāptanidrameva tam aniruddham viyatā ākāśamārgeṇa bāṇasya putrīm uṣām anayat ||240||

tilasya rasavatso’pi dīpikāmiva tāṁ priyām |

jīvayannavasadgūḍho mūḍhairbaddhaśca śatrubhiḥ ||241||

tilasya rasavad iti | so’pi aniruddho’pi tilasya rasavat tile tailamiva gūḍhaḥ san dīpikāmiva tāṁ priyām uṣāṁ jīvayan tailaṁ dīpikāmiva saṁjīvayan avasat | mūḍhaiḥ śatrubhiḥ baddhaśca ||241||

**tava mānadādya yudhi bāṇabāhubhirvijitastanūja iti nāraderitam | **

vacanaṁ niśamya harisīrimanmathā yayureva śoṇitapuraṁ paraṁtapāḥ ||242||

tava mānadeti | mānada pradyumna, adya tava tanūjaḥ aniruddhaḥ yudhi bāṇabāhubhiḥ vijitaḥ iti nāradeneritaṁ vacanaṁ niśamya śrutvā paraṁtapāḥ śatrusaṁhāriṇaḥ harisīrimanmathāḥ śrīkṛṣṇabalarāmapradyumnāḥ śoṇitapuraṁ bāṇāsuranagaraṁ yayuḥ ||242||

ṣaḍvivaṁ padamasyoccaiḥ sālaiḥ sainyaṁ caturvidham |

bhujāṁśca bhaṅktvā tākṣyorḍhāste’gacchan savadhūvarāḥ ||243||

ṣaḍvidhaṁ padam iti | asya dhanvamahīnaravṛkṣajalagirirūpaṁ durgaṁ, caturvidhaṁ rathagajaturagapadātirūpaṁ sainyaṁ bhujāṁśca sahasrasaṁkhyākān bhaṅktvā tārkṣyeṇa garuḍenoḍhāḥ te hariharamanmathā savadhūvarāḥ uṣayā aniruddhena ca sahitā agacchan dvārakāṁ jagmuḥ ||243||

maṅgalaṁ nīḍamātmīyamagāttārkṣyo’pyanujñayā |

sāmbo’tha baddhaḥ kurubhirduryodhanasutāṁ haran ||244||

maṅgalaṁ nīḍam iti | tārkṣyaḥ garuḍo’pi anujñayā śrīkṛṣṇānujñayā maṅgalaṁ maṅgalakaram ātmīyaṁ nīḍaṁ svakīyamāvāsasthānam agāt | athaikadā duryodhanasutāṁ lakṣmaṇākhyāṁ svayaṁvarodyatāṁ sāmbaḥ śrīkṛṣṇasya jāmbavatyāmutpannaḥ putraḥ haran balādapaharan kupitaiḥ kurubhiḥ duryodhanādibhiḥ baddhaḥ nigalitaḥ abhūt ||244||

yogyaṁ saṁyuddhamāstāṁ sa prakṣeptuṁ sapuraṁ janam |

jāhnavyāmiti sīreṇa vicakarṣa puraṁ balaḥ ||245||

yogyaṁ saṁyuddham iti | saḥ balaḥ vasarāmaḥ ebhiḥ saha saṁyuddham āstām; dūre tiṣṭhatu | sapuraṁ hāstinapureṇa saha janaṁ tatratyaṁ kauravajanaṁ sarvaṁ jāhnavyāṁ prakṣeptuṁ yogyamiti niścitya sīreṇa halena puraṁ hāstinaṁ cakarṣa ||245||

yo gojñānī tasyaivāstyakṣṇā nekṣyate bhavattattvam |

adya tu jānīmastvāmiti datvā daṁpatī nṛpā nemuḥ ||246||

yo gojñānī tasyeti | yaḥ puruṣaḥ gojñānī vedavita, tasyaiva asti, bhavattattvajñānamiti śeṣaḥ; nāvedavinmanute taṁ bṛhantam iti śruteḥ | bhavattattvam akṣṇā nekṣyate; na saṁdṛśe tiṣṭhati rūpamasya na cakṣuṣā paśyati kaścanainam iti śruteḥ | adya tvāṁ yathāvasthitaṁ jānīmaḥ | iti vadanto nṛpāḥ kauravāḥ daṁpatī lakṣmaṇāsāmbau tasmai datvā nemuḥ praṇemuḥ ||246||

**śailālayo namyatamaṁ kapīndro vṛkṣairbalaṁ raivatakaprasūtaiḥ | **

vivyādha so’mūn musalena hatvā bhaumapriyaṁ taṁ dvividaṁ mamarda ||247||

śailālayo namyatamam iti | śailālayaḥ parvatanivāsī yaḥ dvivido nāma kapīndraḥ vānaraśreṣṭhaḥ nānyatamaṁ balaṁ balarāmaṁ raivatakaprasūtaiḥ raivatakākhyaparvatotpannaiḥ vṛkṣaiḥ vivyādha, taṁ bhaumapriyaṁ narakāsurasuhṛdaṁ dvividaṁ saḥ balarāmaḥ amūn svasyopari pātitān vṛkṣān musalena hatvā mamarda ||247||

mantritaṁ prājñāya nṛpairdātuṁ caidyo mahārhaṇam |

na sehe rājasūye taṁ caidyaṁ cakraṁ ca no hareḥ ||248||

mantritaṁ prājñāyeti | prājñāya cetanaścetanānām - ayaṁ puruṣaḥ prājñenātmanā saṁpariṣvaktaḥ ityādiṣu pratipāditāya paramātmane śrīkṛṣṇāya rājasūye yāge dātuṁ nṛpaiḥ yudhiṣṭhirādibhiḥ mantritam ālocya nirṇītaṁ mahārhaṇaṁ mahat saṁmānanaṁ caidyaḥ śiśupālaḥ na sehe na marṣayāmāsa | hareḥ śrīkṛṣṇasya cakraṁ sudarśanaṁ ca taṁ caidyaṁ no sehe jīvantaṁ na marṣayāmāsa; tamavadhīdityarthaḥ ||248||

anidhānaṁ kaveryasya na dhvajāgraṁ dharābharam |

hartuṁ tenātra kalyaṁśe harirbījamayojayat ||249||

anidhānaṁ kaveryasyeti | yasya kaveḥ śrīkṛṣṇasya dhvajāgraṁ dharābharaṁ hartuṁ nānidhānaṁ, sa hariḥ tena kāraṇena atra kalyaṁśe kalahe bījamayojayat | yadūnāṁ parasparaṁ kalahaṁ saṁkalpayan tatkāraṇatayā muniśāpaṁ pravartayāmāsetyarthaḥ ||249||

śrotriyapriyasya tasya vaidyabhaṅgakopitāḥ

sālvadantavakrakau viḍūrathaśca māritāḥ |

pāṇḍavānatho hariḥ prakāśagān prapadya taiḥ

kṣīṇavedanāṁ vyadhādbhuvaṁ sa pārthasārathiḥ ||250||

śrotriyapriyasyeti | śrotriyapriyasya śrotriyāṇāṁ sāṅgavedādhyetṛṇāṁ mahātmanāṁ priyasya tasya śrīkṛṣṇasya caidyabhaṅgakopitāḥ śiśupālasya vadhena saṁjātakopāḥ sālvaḥ dantavakraḥ viḍūrathaḥ ityete māritāḥ | atho anantaraṁ hariḥ śrīkṛṣṇaḥ prakāśagān ajñātavanavāsāt pratinivṛtya sarvajanānāṁ pratyakṣagocaratāmāpannān pāṇḍavān prapadya prāpya taiḥ karaṇabhūtaiḥ sa pārthasārathiḥ bhuvaṁ kṣīṇavedanāṁ vyadhāt | pāṇḍavānāṁ kurūṇāṁ ca yuddhaṁ pravartya tatra sasainyānāṁ sabāndhavānāṁ ca kurūṇāṁ nāśaṁ pāṇḍavairakārayadityarthaḥ | anena kurūṇāṁ saṁhāre bhagavān śrīkṛṣṇa eva pradhānakartā, pāṇḍavāstu upakaraṇabhūtā ityuktaṁ bhavati | mayaivaite nihatāḥ pūrvameva nimittamātraṁ bhava savyasācin iti hyagāyi bhagavatā ||250||

maṅgalaṁ paramamātmani rāmo bhāvayanniva parītya dharitrīm |

yāni tīrthajajalāni dharitryāṁ tāni maṅgalatarāṇi vitene ||251||

maṅgalaṁ paramam iti | rāmaḥ balarāmaḥ dharitrīṁ parītya parito gatvā tena ātmani paramaṁ niratiśayaṁ maṅgalaṁ bhāvayanniva utpādayitumiva dharitryāṁ yāni tīrthajajalāni tāni sarvāṇi maṅgalatarāṇi vitene svasyābhiṣekeṇa puṇyatarāṇi cakāra | tīrthāṭanamakarodityarthaḥ ||251||

kaveḥ śakyaṁ trātuṁ tava paramimaṁ valvalabhayāt

kratuṁ rāma svāminniti tamṛṣayo naimiśagatāḥ |

praṇemuḥ smṛtvāsau halamusalamābhyāṁ tamavadhī

datho kṛṣṇaḥ puryo sa ca haladharaḥ svairamavasat ||252||

kaveḥ śakyaṁ trātum iti | he svāmin rāma balabhadra, kaveḥ sarvajñasya tava paraṁ tavaiva imaṁ kratum asmābhirārabdhaṁ yajñaṁ valvalabhayāt valvalanāmnaḥ ilvalaputrāt asurāt bhayāt trātuṁ gopāyituṁ śakyam | imaṁ yajñaṁ rakṣituṁ tvameva prabhavasītyarthaḥ | iti vadantaḥ naimiśāraṇyagatāḥ ṛṣayaḥ taṁ balarāmaṁ praṇemuḥ | asau balarāmaḥ svakīyaṁ halaṁ musalaṁ ca smṛtvā tadaiva saṁnidhimupagatābhyāṁ tābhyāmāyudhābhyāṁ taṁ valvalam avadhīt | atho kṛṣṇaḥ sa haladharaśca puryāṁ dvārakāyāṁ svairamavasat ||252||

**bhavetsukhaṁ paramaparaṁ dhanaṁ tapaḥ suputratā viśadatarā matiryaśaḥ | **

yayā nṛṇāṁ bhagavati bhaktimāśu tāmidaṁ paṭhan haricaritaṁ samaśnute ||253||

iti haricaritaṁ samāptam |

bhavetsukham iti | yayā bhagavadbhaktyā nṛṇāṁ paraṁ niratiśayotkṛṣṭaṁ sukhaṁ, mokṣasukhamityarthaḥ, aparaṁ kiṁca dhanaṁ, tapaḥ, suputratā, viśadatarā nirmalā matiḥ, viśadataraṁ yaśaśca bhavet, tāṁ tādṛśīṁ bhagavati śrīkṛṣṇe bhaktim idaṁ haricaritaṁ tadākhyaṁ kāvyaṁ paṭhan puruṣaḥ āśu samaśnute prāpnoti |

atra—

śarīrārogyamaiśvaryaṁ bhogāṁścaivānuṣaṅgikān |

dadāti dhyāyināṁ puṁsāmapavargaprado hariḥ ||

iti vacanamanusaṁdheyam |

haricaritamanarghapadyahṛdyaṁ vyavṛṇuta kṛṣṇasudhīḥ sudhīvidheyaḥ |

hariradhaharaṇo dayodayeddho muditamanā mudamādadhātvamandām ||253||

iti haricaritavyākhyānaṁ saṁpūrṇam |

…