3

atha sthāyi-bhāva-prakaraṇam

|| 14.1-2 ||

sthāyi-bhāvo’tra śṛṅgāre kathyate madhurā ratiḥ ||

**sā, **yathā govinda-vilāse—

kālāhi-vaktra-vilasad-rasanāgra-jāgrad-

gopī-dṛg-añcala-camatkṛti-viddha-marmā |

śarmādiśatv aruṇa-ghūrṇita-locanāntaḥ-

sañcāra-cūrṇita-satī-hṛdayo mukundaḥ ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ: **atha sthāyi-bhāvāḥ |

namaś caitanya-rūpāya mādhurya-sthāyine sadā |

sva-sāmarthye’py aho sāmya-sāmañjasyānuvartine ||

tad-grantha-kṛd eva granthārambhe maṅgalam ācarati—kālāhīti | kālāheḥ kāla-sarpasya vaktre vilasantī yā rasanā, tasyā agram iva jāgrat sva-śauryam āviṣkurvat yad gopī-dṛg-añcalaṁ, tasya camatkṛtyā camatkṛti-mātreṇaiva viddhaṁ marma yasya sa iti gopī-viṣayā śrī-kṛṣṇa-ratiḥ sthāyi-bhāvo viddheti-padenāsvāda-vyañjakena rasatāṁ prāptaḥ |

tatra gopī-viṣayālambanaḥ, tat-kaṭākṣa uddīpana-vibhāvaḥ | jṛmbhā-romāñcādaya ākṣepa-labdhā anubhāvāḥ | autsukya-cāpalyādayo vyabhicāriṇaḥ | tathā aruṇo ghūrṇito jāta-ghūrṇo yo locanāntas tasya saṁcāreṇa cūrṇitaṁ **satīnāṁ hṛdayaṁ **yena sa iti śrī-kṛṣṇa-viṣayā gopī-ratiḥ sthāyi-bhāvaś cūrṇiteti padenāsvāda-vyañjakena rasatāṁ prāptaḥ | śrī-kṛṣṇa-tadīya-kaṭākṣādayaḥ pūrvavad vibhāvādyāḥ | evaṁ ca madhurā ratiḥ paraspara-viṣayāśrayoktā | yad uktaṁ—

mitho harer mṛgākṣyāś ca sambhogasyādi-kāraṇam |


madhurāpara-paryāyā priyatākhyoditā ratiḥ || [bha.ra.si. 2.5.36] iti ||1-2||

viṣṇudāsaḥ : atha sthāyīti | tasya lakṣaṇaṁ, yathā tatraiva—

aviruddhān viruddhāṁś ca bhāvān yo vaśatāṁ nayan |


surājeva virājeta sa sthāyī bhāva ucyate || [bha.ra.si. 2.5.1] iti |

sthāyi-bhāvo’treti madhura-rater lakṣaṇaṁ, yathā tatraiva—

mitho harer mṛgākṣyāś ca sambhogasyādi-kāraṇam |


madhurāpara-paryāyā priyatākhyoditā ratiḥ |


asyāṁ kaṭākṣa-bhrū-kṣepa-priya-vāṇī-smitādayaḥ || [bha.ra.si. 2.5.36] ||1||

sā yatheti | kālāhīti tad-grantha-kartā granthārambhe maṅgalam ācaryate | mukundaḥ śrī-kṛṣṇaḥ śarma sukham ādiśatu pradadātu, viśveṣām iti śeṣaḥ | kīdṛśaḥ ? kālāhiḥ kṛṣṇa-varṇa-sarpaḥ, tasya vaktre mukhe vilasantī yā rasanā jihvā, tasyā yad agraṁ, tad iva jāgrad rāgatvād āsaktyānavacchinna-tan-nirīkṣaṇa-parāṇāṁ gopīnāṁ yad dṛg-añcalaṁ netrāntaḥ, tena yā camatkṛtiś camatkāraḥ, tayā viddhaṁ tāḍitaṁ marma antar-hṛdayaṁ yasya saḥ | atra gopī-dṛg-añcalam ahi-jihvāgropamānena cāñcalyātiśayo dyotitaḥ |

evaṁ gopīnāṁ dṛg-añcalena kṛṣṇasya vaivaśyam udāhṛtya rater ubhaya-niṣṭhatvāt tāsām api kṛṣṇa-kṛta-kaṭākṣeṇa tad darśayituṁ viśeṣaṇāntaram āha—punaḥ kīdṛśo mukundaḥ ? aruṇaṁ nisargād eva lohitaṁ ca tad ghūrṇitaṁ bhrāntaṁ ca yan netrāntam apāṅgaḥ, tasya yaḥ sañcāraḥ dhārevāvyavahita-prakṣepaṇaṁ, tena cūrṇitāni samyak mathitāni satīnāṁ sādhvīnāṁ hṛdayāni manāṁsi yena saḥ ||2||

—o)0(o—

|| 14.3 ||

yathā vā, dāna-keli-kaumudyām (30)—

govardhana-girim upetya kaṭākṣa-bāṇān

karṇa-sphuran-maṇi-śilopari saṅkṣuvānā |

kā bhrū-dhanur-dhuvana-sūcita-luñcaneyaṁ

vyagrīkaroty ahaha mām api sambhrameṇa ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ: **gopī-mātrāṇāṁ sthāyi-bhāvam uktvā tan-mukuṭa-maṇeḥ śrī-rādhāyāḥ sarvādhikyena tam udāhartum āha—yathā veti |

govardhane ghaṭṭa-śulka-miṣeṇa yuvatīr nirotsyan śrī-kṛṣṇaḥ śrī-rādhām ālokyāha—**maṇi-śilā-**kuṇḍala-sthaṁ padma-rāga-khaṇḍaṁ, tad-upari saṅkṣuvāṇā tejayantīti netrāntasya kuṇḍala-paryantaṁ punaḥ punar yātāyātena śrī-kṛṣṇa-darśana-spṛhā, tayā ca tad-viṣayā ratiḥ sūcitā | kā ? iti madhumaṅgalaṁ prati praśnaḥ | bhrū-dhanuḥ-kampanena sūcitaṁ luñcanaṁ cauryaṁ yatheti, śarair viddhvā mām acetanīkṛtya dhairya-mati-smṛty-ādi-dhanaṁ me hariṣyatīti bhāvaḥ | vyagrīkarotīti śara-tejana-dhanur-dhavana-darśanenaiva tāvad ahaṁ vyagro vikala-citto’bhūvaṁ, na jāne śarair viddhaḥ kīdṛśo bhaviṣyāmīti bhāvaḥ | mām api śūrāṇāṁ śiromaṇim apīti bhāvaḥ | tena ca śrī-rādhā-viṣayā ratiḥ sūcitā ||3||

**viṣṇudāsaḥ: **sāmānyato gopī-mātrāṇāṁ kaṭākṣeṇa kṛṣṇa-vaivaśyaṁ, tasyāpi tena tāsāṁ ca darśayitvā śrī-vṛndāvaneśvarī-kaṭākṣa-kṣepeṇa tasya tad-atiśaya-vivakṣayā udāharaṇāntaram āha—yathā veti |

govardhaneti | yajñārthaṁ haiyaṅgavīṇa-hāriṇīṁ sa-parijanāṁ śrī-rādhāṁ govardhana-taṭa-vartmani gacchantīṁ dṛṣṭvā śrī-kṛṣṇaḥ subalādibhiḥ saha nīla-maṇḍapikopari vartamānaḥ san nāndīmukhīm abhipṛcchan sautsukyam āha | upetya svayam āgatya kaṭākṣā vakrālokanāny eva bāṇāḥ śarās tān karṇe sphuranto ye maṇayaḥ kuṇḍala-jaṭitāni ratnāni, ta eva śilā śāṇa-pāṣāṇaḥ, tasyā upari saṅkṣuvāṇā niśātān kurvāṇā | bhrūr eva dhanus tasyā yad dhuvanaṁ kampanaṁ tena sūcitaṁ vyañjitaṁ luñcanam apanayanaṁ dasyu-karma yayā sā | ahaha āścarye | mām api iti sthairya-gāmbhīrya-maryādādi-guṇavattvena prasiddham apīty aper arthaḥ | **sambhrameṇa **saṁvegena hetunā, kiṁ vā sahārtha-tṛtīyeyam |

purva-rasāmṛte ca, yathā [govinda-vilāsato dhṛtaḥ]—

ciram utkuṇṭhita-manaso rādhā-mura-vairiṇoḥ ko’pi |


nibhṛta-nirīkṣaṇa-janmā pratyāśā-pallavo jayati || [bh.ra.si. 2.5.37]

tatraiva madhura-rase [bha.ra.si. 3.5.20]—

bhrū-valli-tāṇḍava-kalā-madhurānana-śrīḥ \

kaṅkelli-koraka-karambita-karṇa-pūraḥ |
ko’yaṁ navīna-nikaṣopala-tulya-veṣo
vaṁśī-raveṇa sakhi mām avaśīkaroti || [padyāvalī 158] iti |

tatraiva śrī-rādhā-mādhavālambanāyā rateḥ kiñcid vaiśiṣṭyam apy uddiṣṭam asti, yathā—

rādhā-mādhavayor eva kvāpi bhāvaiḥ kadāpy asau | \

sajātīya-vijātīyair naiva vicchidyate ratiḥ || [bha.ra.si. 3.5.21]

yathā—

ito'dūre rājñī sphurati parito mitra-paṭalī \

dṛśor agre candrāvalir upari śailasya danujaḥ |
asavye rādhāyāṁ kusumita-latā saṁvṛta-tanau

dṛg-anta-śrīr lolā taḍid iva mukundasya valate ||


ghorā khaṇḍita-śaṅkhacūḍam ajiraṁ rundhe śivā tāmasī \

brahmiṣṭha-śvasanaḥ śama-stuti-kathā prāleyam āsiñcati |
agre rāmaḥ sudhā-rucir vijayate kṛṣṇa-pramodocitaṁ
rādhāyās tad api praphullam abhajan mlāniṁ na bhāvāmbujam ||

<p style="text-align: right">

iti [bha.ra.si. 3.5.22-23]

pūrvatra sajātīya-vijātīyair bhāvair viccheda-kāraṇair api taiḥ kṛṣṇasya rādhāyāṁ raty-abhāvābhāva uktaḥ | uttaratra tu taiḥ sarvair api vijātīyaiḥ śrī-rādhāyās tasmin ||3||

—o)0(o—

|| 14.4 ||

abhiyogād viṣayataḥ sambandhād abhimānataḥ |

sā tadīya-viśeṣebhya upamātaḥ svabhāvataḥ |

ratir āvirbhaved eṣām uttamatvaṁ yathottaram ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : tasyā rateḥ prādurbhāve loka-rītyā kāraṇāny āha—abhiyogād iti | siddhānta-rītyā tu proktā atrābhiyogād yā [u.nī. 14.42] ity agre samādhāsyate sā ratiḥ ||4||

viṣṇudāsaḥ : tasyā rater utpattau kāraṇāny āha, uttarottara-śreṣṭhatva-vivakṣayā krameṇa—abhiyogād iti | abhiyogādīnāṁ saptānāṁ sāvāntara-bhedānāṁ lakṣaṇodāharaṇe agre vaktavye| yathottaraṁ yathā yathā uttaraṁ, tatra tatra uttamatvaṁ śreṣṭhatvam | eṣām abhiyogādīnām ||4||

—o)0(o—

|| 14.5-6 ||

tatra abhiyogaḥ—

abhiyogo bhaved bhāva-vyaktiḥ svena pareṇa ca ||5||

tatra svenābhiyogād, yathā—

mad-adhara-viluṭhad-vilocanāntaṁ

mṛdula-latā-nava-pallavaṁ daśantam |

sakhi harim avalokya bhānujāyās

taṭa-vipine sphuṭad-antarāsmi jātā ||6||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : abhiyogo bhāvasya vyaktir vyañjanaṁ, sā ca svena pareṇa amitārthādi-dūtī-janena | atra nāyakasya svābhiyogo nāyikāyā rati-prādurbhāve kāraṇam | tathā nāyikāyāḥ sa nāyakasya tad iti jñeyam ||5||

vṛttāntaṁ pṛcchantīṁ viśākhāṁ prati śrī-rādhāha—mad-adhareti | viluṭhad ity anena na kevalaṁ tal-locanāntasya mad-adhare sparśa eva, kintu mad-adhara-sīdhunā tathā tal-locanānto matto’bhūt, yathā patitvaiva sthito nāsmād utthātum aśakad iti dhvanitam | evaṁ ca sva-locanāntaṁ kṛtārthīkṛtya sva-darśana-rasanābhyām imam āsvādayitum aprāpya mad-adharopamaṁ pallavaṁ daśantaṁ vilokya sphuṭad-antarāsmīti rati-prādurbhāvo darśitaḥ | atra taṁ prati dayodrekeṇa, tat-kālodita-kandarpa-jvālayā ceti dhvani-dvayam | tatrādyaṁ sakhīṁ prati jñāpayitum iṣṭaṁ, dvitīyaṁ tu rahasyam | tena ca māṁ śīghram abhisārayeti pratyanudhvaniḥ ||6||

viṣṇudāsaḥ : bhāva-vyaktir bhāvasya vyañjanaṁ prakāśam ity arthaḥ | svena pūrvaṁ dūtya-prakaraṇokta-vācikāṅgika-cākṣuṣair bhāva-vyañjanair ātma-dvārā pareṇāmitārthādi-dūtī-dvārā ||5||

mad-adhareti | kadācid yamunā-puline śrī-rādhāṁ dṛṣṭvā ceṣṭitenaiva svābhiprāyān prakāśayantaṁ śrī-kṛṣṇam avadhārya sātivikalā satī pṛṣṭa-nija-vaivaśya-kāraṇāṁ viśākhāṁ prati rahasy uvāca | he sakhi viśākhe ! bhānujāyāḥ kālindyās taṭa-sambandhi yad vipinaṁ vanaṁ, tasmin harim avalokya sphuṭad bhindat antaraṁ hṛdayaṁ yasyās tathā-bhūtā jātāsmi vṛttāsmi|

kiṁ kurvantaṁ harim ? mad-adhara-viluṭhad-vilocanāntaṁ mamādhare viluṭhan anavicchinna-dhārā-rūpeṇa sañcaran vilocanāntaḥ apāṅgo yatra, tad yathā syāt tathā mṛdulā komalā yā latā, tasyā nava-pallavam atyaruṇa-kiśalayaṁ daśantaṁ dantair ākramantam | atrāṅgika-cākṣuṣau abhiyogau uktau ||6||

—o)0(o—

|| 14.7 ||

yathā vā—

kuvalaya-vipināny asau sṛjantī

diśi diśi locana-cāpalāc calākṣī |

harati taraṇijā-taṭe puraḥ kā

subala balān mama citta-cañcarīkam ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ: nāyaka-svābhiyogān nāyikāyā raty-udbhavam udāhṛtya nāyikā-svābhiyogān nāyakasya raty-udbhavam udāhartum āha—yathā veti | śrī-kṛṣṇaḥ subalaṁ pṛcchati—kuvalayeti | locana-cāpalād iti cākṣuṣo’bhiyogaḥ ||7||

viṣṇudāsaḥ: śrī-kṛṣṇa-kartṛkaṁ svābhiyogam udāhṛtya śrī-rādhā-kartṛkaṁ tam udāharati—yathā veti |

kuvalayeti—yamunā-taṭe śrī-kṛṣṇa-darśanajollāsa-bhareṇa svaṁ prati svābhiprāyaṁ netra-vibhrama-vaiśiṣṭyenaiva nivedayantīṁ śrī-rādhām avalokya śrī-kṛṣṇaḥ subalaṁ tāṁ pṛcchati | he subala ! taraṇijāyā yamunāyās taṭe keyaṁ yā mama cittam eva cañcarīko madhupaḥ, taṁ balād haṭhād eva harati ākarṣati ? kim-bhūtā ? calākṣī lola-netrā | kiṁ kurvatī ? locanasya cāpalāt aviśrānta-tiryak-cāñcalyāt hetoḥ diśi diśi prati-diśaṁ kuvalayānām indīvarāṇāṁ vipināni sṛjantī āvirbhāvayantī | vipinasya bahutvaṁ vṛtti-bāhulyāt tad-atiśaya-vivakṣayā ca | asyābhiyogasya dūtya-prakaraṇe atraiva pūrvaṁ vistareṇa prapañcitatvād atra raty-āvirbhāva-prasaṅge diṅ-mātraṁ sūcitam ||7||

—o)0(o—

|| 14.8 ||

pareṇābhiyogād, yathā—

tvadīyam āpīya gatāvalambā

saṁvāda-mādhvīkam atīva sādhvī |

āghūrṇamānā vraja-rāja-sūno

nīvīṁ skhalantīṁ na vidāñcakāra ||

śrī-jīvaḥ: atīva sādhvī sa-maryādāpi tvadīyaṁ saṁvādaṁ mayā saha tvad-anurāga-mayaṁ saṅkathanaṁ tadaiva mādhvīkaṁ matto nipīya āsvādya gatāvalambā sarvatrodāsīnā satī ghūrṇamānā sthairya-vinā-bhūtā nīvīṁ skhalantīm api na vidāṁcakāra ||8||

viśvanāthaḥ: kācit patra-hārī dūtī śrī-rādhānurāgaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati vakti | nīvīṁ skhalantīm iti raty-udbhavaḥ ||8||

**viṣṇudāsaḥ: **pareṇeti | tvadīyam iti | kācit patra-hārikā dūtī śrī-kṛṣṇa-preṣaṇena kasyāścid vraja-devyāḥ sannidhim āsādya tad-anumodanato hṛṣṭa-manāḥ punaḥ śrī-kṛṣṇāntikam āgatya nivedayati | tvadīyaṁ tāvakaṁ saṁvādaḥ sandeśa eva mādhvīkaṁ madhu āpīya atyādarataḥ śrutvā gato’valambo dhairyaṁ yasyāḥ sā, ānandollāsena mattatayā vivaśety arthaḥ |

nanv evaṁ cet tarhi kim iti sva-vivakṣitaṁ vacasaiva na prakaṭitam ? tatrāha—atīva sādhvī parama-pativratā prāṇa-koṭito’pi priyatayā lajjaika-sarvasvā | kiṁ kurvāṇā ? harṣodrekodayād āghūrṇamānā paribhramantī satī skhalantīṁ sraṁsamānāṁ nīvīṁ paridhānīyaṁ vāsaḥ na vidāñcakāra jñātavatī |

vidagdha-mādhave ca—

so’yaṁ vasanta-samayaḥ samiyāya yasmin


pūrṇaṁ tam īśvaram upoḍha-navānurāgam |


gūḍha-grahā rucirayā saha rādhayāsau


raṅgāya saṅgamayitā niśi paurṇamāsī || [vi.mā. 1.10] iti |

parābhiyogasyāpy atraiva dūtya-prakaraṇe pūrvam āpta-dūtī-prakaraṇe amitārthādi-bhedato bahuśaḥ prapañcitatvād atra raty-āvirbhāva-prasaṅge diṅ-mātram udāhṛtam||8||

—o)0(o—

|| 14.9-10 ||

atha viṣayāḥ—

śabda-sparśādayaḥ pañca viṣayāḥ kila viśrutāḥ ||

tatra śabdād, yathā vidagdha-mādhave (1.34)—

nādaḥ kadamba-viṭapāntarato visarpan

ko nāma karṇa-padavīm aviśan na jāne |

hā hā kulīna-gṛhiṇī-gaṇa-garhaṇīyāṁ

yenādya kām api daśāṁ sakhi lambhitāsmi ||

śrī-jīvaḥ : nādo’tra veṇu-nādaḥ prakaraṇāl labhyate ||9-10||

viśvanāthaḥ : kathaṁ vivaśāsi ? iti lalitayā pṛṣṭā śrī-rādhā prāha—nādo veṇu-dhvaniḥ | kulīnety-ādinā sva-pātivratya-dhvaṁso vyañjitaḥ | kām api daśām iti vaiṇavika-puruṣa-viṣaya-raty-udbhavaḥ ||9-10||

viṣṇudāsaḥ : atha viṣayā iti | śabdeti | ādi-śabdād rūpa-rasa-gandhāś ceti pañca | tatreti—tatra pañcānāṁ madhye | nāda iti—aśruta-pūrvaṁ śrī-kṛṣṇa-vādita-veṇu-ravaṁ śrutvā vivaśāṁ śrī-rādhāṁ dṛṣṭvā lalitayā jñāta-tad-rahasyayāpi tan-mukhata eva śuśrūṣayā vaivaśya-kāraṇe pṛṣṭe sati, sā prāha | kadambasya kadamba-taror viṭapāḥ śākhāḥ, teṣām antarataḥ madhyataḥ sakāśāt visarpan prasaran nāma prākāśye ko nādaḥ karṇa-padavīṁ śravaṇa-patham aviśat praviveśa ? iti na jāne na vedmi | hā viṣāde | vīpsā tad-atiśaye | kulīna-gṛhiṇyaḥ kula-vadhvaḥ, tāsāṁ gaṇaiḥ sajātīya-vṛndair garhaṇīyāṁ nindyāṁ kām apy anirvacanīyāṁ vaktum ayogyāṁ daśām avasthāṁ yena nādena kartrā, sakhi he lalite, lambhitāsmi prāpitāsmi ||10||

—o)0(o—

|| 14.11 ||

yathā vā, tatraiva (2.9)—

ekasya śrutam eva lumpati matiṁ kṛṣṇeti nāmākṣaraṁ

sāndronmāda-paramparām upanayaty anyasya vaṁśī-kalaḥ |

eṣa snigdha-ghana-dyutir manasi me lagnaḥ sakṛd¹** vīkṣaṇāt**

kaṣṭaṁ dhik puruṣa-traye ratir abhūn manye mṛtiḥ śreyasī ||

śrī-jīvaḥ : ekasyeti | atrāyaṁ tatratya-prabandhaḥ–rādheyaṁ prathamaṁ kṛṣṇa-nāma-mātraṁ śrutvā parama-madhuratvenānubhūya tan-nāmani ratim uvāha | tataś ca vaṁśī-nādaṁ parama-madhuratvenāsvādya tad-vādini ratim uvāha | tataś ca kṛṣṇākāraṁ citraṁ netrābhyāṁ tathā sakṛd evāsvādya tad-bhedena tasmin ratim uvāha |

tatra yadyapi trīṇy api tāni svāśrayaṁ śrī-kṛṣṇam eva sphorayitvā ratim udbhāsayāmāsuḥ, tat-sphūrty-asambhave sā na sambhavet, vakṣyate cāntika eva lokottara-padārthānām [u.nī. 14.16] iti, tathāpi tad-eka-sphūrtāv api tat-tritayo manasyaikaika-rūpye’pi pṛthak pṛthak anubhavād eka-vastutvaṁ na pratītim ity ata eva jñeyam | kaccid eka-jātitvaṁ syād iti vitarkāt | ata āha—puruṣa-traye ratir abhūd iti | prathamaṁ tāvat para-puruṣe ratir evāyogyā, kim uta tat traye ? tasmāt mṛtir eva śreyasī iti mṛtiṁ vinā duṣparihareyaṁ ratiḥ dhik-kāriṇy eveti bhāvaḥ ||11|| (10)

viśvanāthaḥ : na kevalaṁ tat-kartṛka eva śabdaḥ kāraṇaṁ, kiṁ tu tat-sambandhy-anya-kartṛko’pīti jñāpayitum āha—yathā veti | pṛcchantīḥ sakhīḥ prati śrī-rādhāha—ekasya puruṣasya | śrī-kṛṣṇa iti nāmākṣaram iti | kasyedaṁ vṛndāvanam ? iti mat-pṛṣṭayā lalitayā kṛṣṇasyeti yad uktaṁ tadā kṛṣṇasyeti nāmno’kṣaram ekam api, kim uta tat-sampūrṇaṁ nāma, śrutam eva karṇa-randhre praviṣṭam eva ? kiṁ punar hṛdaye dhṛtaṁ me matiṁ lumpatīti tat-puruṣa-viṣayā ratir me jāteti bhāvaḥ | lumpatīti vartamāna-nirdeśena tat-saṁskāro’dhunāpi tat-pratiyogi-vastv-antarābhiniveśe’pi na yātīti dyotitam |

tathānyasya puruṣasya vaṁśī-kalaḥ sāndrām unmāda-paramparām iti | buddhi-lopaḥ pūrvam eva nāmnā kṛtaḥ, yad avaśiṣṭaṁ me manas tasyāpi unmāda-bāhulyam abhūd iti bhāvaḥ | vartamāno nirdeśo’trāpi pūrvavad vyākhyeyaḥ |

evaṁ ca tasminn api puruṣe ratir abhūd ity abhivyajya punar āha—eṣa iti | viśākhā-darśita-citra-paṭa-madhya-vartīty arthaḥ | ata eva tasminn api ratir abhūd iti |

dhig iti kulaṅganāyā mama para-puruṣe ratir anucitā, kim uta tat-tritaya iti | atra nitya-siddhā svābhāvikī tasyā ratir eva sva-viṣayaṁ śrī-kṛṣṇaṁ svayaṁ paricinoti | sā tu tam ekam api śrī-kṛṣṇa iti, vaiṇavika iti, śyāmala-kiśora iti, puruṣa-trayaṁ matvā khidyati smeti sakhībhyāṁ tattvaṁ jñātvā samāśvastā babhūveti tatratyā kathā ||11|| (10)

viṣṇudāsaḥ : brahma-śiva-śakrādīnām api mohakasya śrī-kṛṣṇa-mukha-candra-viniḥsṛta-veṇu-nādāmṛtasya vārtā tāvad dūre’stu, anyoccārita-tan-nāmākṣara-śabda-śravaṇenāpi raty-āvirbhāvaṁ pūrvatra kaimutyāpādanena darśayati—yathā veti |

ekasyeti vastuta ekasminn eva śrī-kṛṣṇe—kṛṣṇaḥ, vaiṇavikaḥ, śyāma-kiśoraś ceti—puruṣa-traya-buddhyā tatra jātām ātmano ratiṁ dhik-kṛtya deha-tyāga evātra yogya iti niścinvānāṁ śrī-rādhām ālokya jñāta-tad-dhṛdaya-stha-śaṅkābhyāṁ lalitā-viśākhyābhyāṁ punar nibandhataḥ pṛṣṭā sā te sva-sakhyau pratyāha |

ekasya puruṣasya lumpati kṛntati sāndrānandasya paramparāṁ pravāham upanayati samīpe prāpayati vaṁśyāḥ kalaḥ madhurāsphuṭa-dhvaniḥ |

eṣa dṛśyamāna iti viśākhā-hasta-stha-citra-paṭaṁ paśyanty āha | snigdhaḥ sajalo yo ghano meghas tasya dyutir iva dyutiḥ kāntir yasya saḥ |

ataḥ kaṣṭaṁ dhik | dhik yoge ṣaṣṭhī-sthāne dvitīyā | yataḥ puruṣa-traye viṣaye ratir bhāvo’bhūt | atra mṛtir maraṇam eva śreyasī śreṣṭhatarā parama-maṅgalodarkatvād yuktety arthaḥ | atra kṛṣṇa-nāma-śravaṇa-veṇu-rava-śravaṇayor eva raty-utpattau udāharaṇatvaṁ, citrastha-śrī-kṛṣṇa-pratikṛti-darśanaṁ tv ānuṣaṅgikatayoktam | tad-dhetuka-raty-utpatteḥ pṛthag-vakṣyamāṇatvāt ||11||

—o)0(o—

|| 14.12 ||

sparśād, yathā—

vrajaṁ muṣṭi-grāhye tamasi nigiraty aṅgam iha me

sakhi sparśaṁ daivād yad-avadhi paraṁ kasyacid agāt |

gṛhītā jāgaryā tad-avadhi sadaivāṅgaja-gaṇaiḥ

sa-śaṅkair yā paśya kṣaṇam api na sādyāpy uparatā ||

**śrī-jīvaḥ : **sadya eva dūrād āgatāyā nava-vadhvā svena sahāgatāṁ sakhīṁ prati vacanaṁ—vrajam iti | astu tāvad aṅga-vārtā aṅgaja-gaṇair aṅgāj jātais tanūruha-samūhair api jāgaryā gṛhītā, jāgaryā udgamaḥ śleṣeṇa nidrā-cchedaḥ | aṅgaja-gaṇa-padena kāmasya gaṇāḥ śliṣyante | sa-śaṅkaiḥ—“aho ko’yaṁ sukha-sparśaḥ ?” iti vitarka-sahitair ity arthaḥ | evaṁ mano-dharmo’pi camatkāra-viśeṣeṇa hṛtsv āropyate ||12|| (11)

**viśvanāthaḥ : **sva-vaiyagrya-kāraṇaṁ pṛcchantīṁ sva-sakhīṁ kācid gopī hyastanaṁ sva-vṛttam āha—vrajam iti | tamasi muṣṭyā grāhye iti kavi-nibaddha-vaktṛ-prauḍhoktyā atiniviḍe ity arthaḥ | vrajaṁ vraja-nagaraṁ nigirati grasati satīti sparśa-kartur ajñāne hetuḥ sūcitaḥ, me mama rathyāyāṁ gacchantyā ity arthāt | aṅgaṁ gātraṁ aṅgaja-gaṇair aṅgāj jātair lomabhir ity arthaḥ | gṛhītā jāgaryeti | nirantaram eva me romāñco jāyata iti bhāvaḥ | sa-śaṅkair iti | tatra me śaṅkeva kāraṇam ity avahitthā | atra mano-dharmaḥ śaṅkā aṅgajeṣv āropitā śaṅkādhikya-jñāpanārtham ||12|| (11)

viṣṇudāsaḥ : sparśād yatheti | vrajam iti kvacid rātrau daiva-vaśāt śrī-kṛṣṇasyāṅga-sparśaṁ labdhvā samudita-sāttvikādi-vikāravatīṁ kāñcid vraja-devīṁ vitarkya tat-priya-sakhyā nirbandhataḥ pṛṣṭā sā tat-kāraṇaṁ tāṁ praty āha | muṣṭyā grāhye grahaṇārha iti tamaso’tiśaya-vivakṣayā sparśa-kartur ajñāne hetur dhvanitaḥ | nigirati āvṛṇvati sati kasyacit puruṣasya sparśaṁ me mamāṅgaṁ kartṛ yad-avadhi yadārabhya agāt prāpa, paraṁ kevalaṁ sparśam eva karma-bhūtaṁ, tad-avadhi tadārabhya mamāṅgaja-gaṇair loma-samūhair indriya-gaṇaiś ca sadaiva aviśrāntam eva sa-śaṅkair āśaṅkayā saha vartamānais tair jāgaryā jāgarā gṛhītā yā jāgaryā paśyety atra vākyārtha eva karma | adyāpy adhunāpi kṣaṇam api noparatā nāpagatā ||12||

—o)0(o—

|| 14.13 ||

rūpād, yathā haṁsadūte (77)—

kṛtākṛṣṭi-krīḍaṁ kim api tava rūpaṁ mama sakhī

sakṛd dṛṣṭvā dūrād ahita-hita-bodhojjhita-matiḥ |

hatāśeyaṁ²** premānalam anu viśantī sarabhasaṁ**

pataṅgīvātmānaṁ murahara muhur dāhitavatī ||

śrī-jīvaḥ : kṛtākṛṣṭi-krīḍaṁ premānanda-svarūpaṁ tava rūpaṁ dṛṣṭvā anuviśantīty anvayaḥ | tato hatāśeyam ity eva kiṁ vaktavyam | ātmānaṁ ca dāhitavati | muhur iti taj-jāla-deśād apagatyāpagatyety arthaḥ ||13|| (12)

viśvanāthaḥ : mathurā-sthaṁ śrī-kṛṣṇaṁ lalitā haṁsa-dvārā śrī-rādhā-viraha-daśāṁ sandiśati—kṛtākṛṣṭir ākarṣaṇaṁ saiva krīḍā yasyeti | tava rūpasyaiva doṣo mama sakhī kiṁ kariṣyatīti bhāvaḥ | ahita-hiteti | atyārjavād iti bhāvaḥ | hatāśeyam iti | asyā adṛṣṭam evaitādṛśaṁ tava ko doṣa iti bhāvaḥ | sarabhasaṁ sānandam | muhur iti | pataṅgī-pakṣe dvi-tri-vāram analān niḥsṛtyāpi punar analaṁ praviṣṭā | śrī-rādhā-pakṣe vraja-sthe tvayi tadānīṁ māna-samaye kati-vāram eva prema-tyāgaṁ saṅkalpyāpi punaḥ premāṇam evāviśad ity arthaḥ ||13|| (12)

viṣṇudāsaḥ : rūpād iti | kṛteti śrī-kṛṣṇe mathurām adhivasati sati pūrvoddiṣṭa-prakāra-haṁsa-dvārā lalitā devī śrī-rādhāyā viraha-daśā-kṛta-kleśaṁ śrī-kṛṣṇe sandiśati | he murahareti tasya kāṭhinyātiśaya-dyotakaṁ sambodhanam | iyaṁ mama sakhī śrī-rādhā ātmānaṁ dāhitavatī dagdhaṁ krṭavatī | muhur iti premānalasya sāmānyānalato vaiśiṣṭyād dāhasyātiduḥkhadatvaṁ vyañjitam |

keva ? pataṅgīva śalabheva | kim-bhūtā ? hatā āśāḥ sukhecchā yasyāḥ sā | pakṣa-dvaye sāmyam | kiṁ kurvatī ? sa-rabhasaṁ satvaraṁ yathā syāt tathā premā evānalaḥ agnis tam anu tasmin viśantī praviśantī |

punaḥ kim-bhūtā ? kim api anirvacanīyaṁ kṛtā ākṛṣṭir ākarṣaṇaṁ tad-rūpā krīḍā kautukaṁ yena tad iti rūpa-viśeṣaṇe na hitāhita-vicāra-pūrvakaṁ premānale satvara-praveśe hetur uktaḥ |

evam-bhūtaṁ tava rūpaṁ sakṛd eva eka-vāram eva dūrād eva dṛṣṭvā ahita-hitayoḥ pratikulānukulayor bodhe vicāre jñāne vā ujjhitā tyaktā apagateti yāvat matir yasyās tathā-bhūtā satīti | atra rūpakotprekṣe alaṅkārau ||13||

—o)0(o—

|| 14.14 ||

rasād, yathā—

**pulakayati yad aṅgaṁ sevate gātra-bhaṅgaṁ **

vahati hṛdi taraṅgaṁ sadya evādya mugdhā |

tad aghadamana-vaktrodgīrṇa-tāmbūlam alpaṁ

sphuṭam aviditam āsye nyastam asyās tvayāli ||

śrī-jīvaḥ : kāpi sakhī sakhyā mukhe sadyastanaṁ tāmbūla-cihnaṁ dṛṣṭvā kañcid ekākitayā tan-nikaṭa-sthāṁ datta-tāmbūlāṁ vitarkya tāṁ cāghadamanānugatāṁ jñātvā tad-udīrṇa-tāmbūlasya tādṛśaṁ prabhāvaṁ pūrvam anubhūya sakhyaś ca sadyastanaṁ vikāraṁ dṛṣṭvā tāmbūla-dātrīṁ praty āha—pulakayatīti | pulakavat karotīty arthaḥ | vin-mator luk [pā. 5.3.65] ceti śābdikāḥ ||14|| (13)

viśvanāthaḥ : kācit sakhī sva-yūtheśvaryāḥ śrī-kṛṣṇe ratim āśāsānā tat-sukha-sādhanaṁ ca tadīya-tāmbūla-carvitam anubhūya tad eva vīṭikā-madhya-gataṁ kṛtvā tām alakṣitaṁ bhojayāmāsa | tataś ca tāṁ sadya evotpanna-vikārāṁ vivaśāṁ jāta-ratiṁ vitarkya kācid anyā sakhī tāmbūla-dātrīṁ praty āha—pulakayatīti | pulakayati aṅgaṁ pulakavat karoti | vin-mator luk [pā. 5.3.65] iti matupo luk | hṛdi taraṅgaṁ sadya evānurāga-samudrasya laharīm | tat tasmād asyā āsye nyastam ||14|| (13)

viṣṇudāsaḥ : rasād iti | pulakayatīti | kasyāścin mugdhāyā vraja-sundaryāḥ priya-sakhyā śrī-kṛṣṇe raty-āvirbhāvanam upāyāntarāsādhyaṁ matvā, śrī-kṛṣṇāsvādita-tāmbūla-carvita-leśe’lakṣitam eva tan-mukhe nyaste sati, jāta-bhāvāyāṁ tasyāṁ sāttvikādi-vikārān ālakṣya, paurṇamāsī tāṁ sakhīṁ sambodhya tat-kāraṇaṁ niścinoti |

āli ! he sakhi ! itthaṁ tava sakhī mugdhāprauḍhāpi adya samprati sadyas tat-kālam eva | itaḥ-pūrvam asyā etādṛg-daśā-lokanābhāvāt yad yasmāt aṅgaṁ pulakayati pulaka-yuktaṁ karoti, tathā gātra-bhaṅgam aṅga-moṭanaṁ ca sevate racayati bhṛśaṁ, tathā hṛdi hṛdaye taraṅgaṁ kampātiśayaṁ vahati dadhāti, tat tasmāt sphuṭaṁ śaṅke aghadamanasya śrī-kṛṣṇasya vaktrāt mukhād udgīrṇaṁ tāmbūlam alpaṁ kiñcit aviditam ajñātaṁ yathā syāt tathāsyās tava sakhyā āsye mukhe tvayā nyastam arpitam ||14||

—o)0(o—

|| 14.15 ||

gandhād, yathā—

vibhrājante kva sakhi sukhinaḥ śākhino mohanās te

yeṣāṁ puṣpair iyam anupamā vaijayantī kṛtāsti |

paśyākṛṣṭa-bhramara-paṭalā yāta-yāmāpi kāmaṁ

yā bhūyobhir mama parimalaiḥ stambhayaty³** adya cetaḥ ||**

**śrī-jīvaḥ : **jīrṇaṁ ca paribhuktaṁ ca yāta-yāmam idaṁ dvayam iti nānārtha-vargaḥ ||15|| (14)

viśvanāthaḥ : sva-sakhyā darśitām ajñāpita-tattvāṁ śrī-kṛṣṇa-nirmālya-mālāṁ vaijayantīm āghrāya saṁmuhya punaḥ prabuddhyā ca sa-vismayam āha—vibhrājanta iti | sukhino mohanā iti yeṣāṁ puṣpāṇy api sukhavanti sukhenaiva mūrcchāṁ prāpayanti ca te punar aparimita-sukhavanto bhavantīty anumime iti bhāvaḥ | yātayāmam iti—jīrṇaṁ ca paribhuktaṁ ca yātayāmam idaṁ dvayam ity amaraḥ ||15|| (14)

viṣṇudāsaḥ : gandhād iti | vibhrājanta iti | śrī-kṛṣṇe raty-utpādanāya kenāpi vyājena vṛndā-dvārato nija-sakhyā prāpitāṁ śrī-kṛṣṇāṅga-parimalodgāriṇīṁ vaijayantīm āghrāyālaukika-saurabha-bhara-jāta-bhāvenānandonmādākrānta-hṛdayā kācid vraja-sundarī tām eva nija-sakhīṁ pṛcchati |

he sakhi ! te śākhino vṛkṣāḥ kva kutra vibhrājante virājante ? kim-bhūtāḥ ? sukhinaḥ paramānanda-bhara-tundilāḥ, anyathā mamaitādṛśānandonmādo nābhaviṣyat | yato dhanina evānyān api dhanavataḥ kartuṁ śaknuvanti | punaḥ kīdṛśāḥ ? mohanāḥ mohayanti vivekād bhraṁśayantīti te tathā | te ke ? ity apekṣayām āha—yeṣām iti | iyaṁ dṛśyamānā vaijayantī pañca-varṇa-puṣpa-racitā mālā nirupamā atulyā |

nanu teṣāṁ mohanatvādikaṁ bhavatyā kuto niścitam ? tatrāha—paśyeti sākṣād darśayati yā vaijayantī yāta-yāmā paryuṣitāpi kāmaṁ yatheṣṭaṁ bhūyobhir bahubhiḥ parimalaiḥ karaṇa-bhūtaiḥ ākṛṣṭaṁ bhramara-paṭalaṁ yayā sā | mohayati hṛta-vivekaṁ karoti mama cetaḥ karma-bhūtam | adyeti vaijayantī-saurabhāt pūrvam etādṛk-cetaso mohatvābhāvāt | mohayaty atra stambhayatīti pāṭhaś ca ||15||

—o)0(o—

**|| 14.16 || **

lokottara-padārthānāṁ prabhāvaḥ ko’py anargalaḥ |

ratiṁ tad-viṣayaṁ cāsau bhāsayet tūrṇam ekadā ||

śrī-jīvaḥ : tatra tatrāsambhāvanārtham āha—loketi | lokottara-padārthānāṁ maṇi-mantra-mahauṣadhīnām api, kim uta śrī-kṛṣṇa-sambandhinām ity arthaḥ ||16|| (15)

**viśvanāthaḥ : **nanu rūpāt tāvad ālambana-svarūpa-niścayena tad-viṣayaka-raty-upapattir yuktaiva avijñāta-tattvebhyaḥ śabdādibhyas tu viṣayālambana-rūpājñānāt kim-ākārā ratir āvirbhavet ? iti saṁśaye samādadhāti—lokottara-padārthānāṁ mahā-camatkāravatām aprākṛta-vastūnāṁ śrī-kṛṣṇa-sambandhināṁ tad-viṣayaṁ tasyā rater ālambanaṁ bhāsayet prakāśayet | ekadā sahaiva tatrāpi tūrṇam eva ||16|| (15)

**viṣṇudāsaḥ : **nanu rūpāt tāvad-ālambana-svarūpa-niścayena tad-viṣayaka-raty-āvirbhāvo yukta eva, śabdādibhyaś caturbhyas tu parokṣatvenālambana-svarūpasyā aniścayāt kim-ālambanā ratir āvirbhavati ? iti mahān evātra sandehaḥ | tatra samādadhāti—lokottareti |

lokottarā aprākṛtā ye padārthāḥ vastūni, teṣāṁ prabhāvaḥ śaktiḥ ko’pi anirvacanīyaḥ apratarkya iti yāvat anargalaḥ niraṅkuśaḥ durnivāraḥ ity arthaḥ | asau prabhāvaḥ ratiṁ bhāvaṁ, tasyā rater viṣayam ālambanaṁ ca ekadā eka-kāla eva tatrāpi tūrṇam avilambitaṁ bhāsayet prakāśayet||16||

—o)0(o—

|| 14.17-18 ||

atha sambandhaḥ—

sambandhaḥ kula-rūpādi-sāmagrī-gauravaṁ bhavet ||

tato yathā—

vīryaṁ kandukitādri-rūpam akhila-kṣmā-maṇḍalī-maṇḍanaṁ

janmābhīra-purandarasya bhavane pāre-parārdhaṁ guṇāḥ |

līlā kvāpi jagac-camatkṛti-karīty etasya lokottarā

vṛttir veṇu-dharasya durmukhi dhṛtiṁ kasyāḥ kṣaṇaṁ rakṣati ||

śrī-jīvaḥ : sambandha-śabdenātra sambandha-hetur lakṣyate | gauravam ādhikyam ||17|| vīryam iti | kasyāścid vraja-kumāryā vacanam ||18|| (16)

viśvanāthaḥ : kula-rūpa-śaurya-sauśīlyādīnāṁ sāmagrī samagratvaṁ tasyā gauravaṁ kulādīnāṁ sampūrṇatvādhikyam ity arthaḥ ||17||

kulāṅganāyās tava para-puruṣe ratir nociteti tat-prema-parīkṣārthaṁ vadantīṁ sakhīṁ prati kācid āha—vīryam iti | he durmukhīti | yad eva mukhe āyāti, tad eva tvaṁ brūṣe | buddhis tu tava nāsty eveti bhāvaḥ | vṛttiś caritraṁ | kandukitaḥ kanduka-sadṛśī-kṛto’drir yasmāt tad vīryaṁ parākramaḥ | parārdhasyāpi pāre guṇā gaṇayitum aśakyā ity arthaḥ |

veṇudharasyeti | yadyapi pūrvokteṣu vīrya-rūpādiṣu manaḥ-praṇidhānam akurvatyā mayā kathañcit dhṛtiḥ saṅgopyate, tad api veṇunaiva balād eva smāritāni tasya sādguṇyādīni me ratim utpādayantīti bhāvaḥ ||18|| (16)

viṣṇudāsaḥ : atha sambandha iti | kula-rūpādīty atrādi-śabdena vaidagdhya-mādhurya-gāmbhīrya-śaurya-sauśīlyādayo’nantā kalyāṇa-guṇā gṛhītāḥ | kula-rūpādīnāṁ yā sāmagrī samāveśas tasyā yad gauravaṁ gurutātiśayiteti yāvat ||17||

vīryam iti | śrī-kṛṣṇa-saundarya-śauryādi-guṇa-gaṇānubhavena tasmin jāta-rateḥ kasyāścid vraja-devyāḥ priya-sakhī tasyāḥ manasaḥ parīkṣārthaṁ tāṁ tato nivartayitum ivopadiśantī tayā sa-roṣam ūce | durmukhi he niṣṭhura-bhāṣiṇi ! veṇudharasyeti śrutvā ca tat-kvaṇita-veṇu-vicitra-gītaṁ [bhā.pu. 10.21.12], savanaśas tad-upadhārya sureśāḥ śakra-śarva-parameṣṭhi-purogāḥ [bhā.pu. 10.35.15] ity-ādinā parama-mohana-kala-gītāmṛta-varṣi-veṇor dhartur ity api dhṛty-apanayane mukhya-kāraṇam ekam |

etasyeti tad-vīryādi-kathanāveśāt tadānīṁ sākṣād iva tat-sphūrtir jñeyā | iti vīryādi-sāmagryātiśayāśrayād dhetoḥ vṛttir varttanaṁ tat-tat-kula-rūpa-śīlādy-āśrayatvena sthitiḥ | kīdṛśī? lokottarā loke pradhānā viraleti yāvat alaukikīty arthaḥ | kasyāḥ kṣaṇam api dhṛtiṁ dhairyam, api tu na kasyā api |

iti śabdenānuktaṁ hetum eva prapañcayati—vīryam iti | vīryaṁ parākramaḥ balaṁ ca | kim-bhūtam ? kandukito līlayā geṇḍukavad dhṛto’drir govardhanācalo yena tat |

tathā rūpaṁ ca kim-bhūtam ? akhilā yā kṣmā-maṇḍalī pṛthivī-cakraṁ tad-upalakṣita-trailokya-varti-padārtha-vṛndaṁ, tasyā maṇḍanaṁ bhūṣaṇam | kiṁ vā, tāṁ maṇḍayatīti tathā tat | asya rūpasyaiva lava-mātrasya tatra tatrābhāsa-rūpeṇa prakāśāt |

tathā janma prādurbhāvaś ca ābhīra-purandarasya gopendratvena khyātasya śrīman-nandasya bhavane gṛhe, anena vaṁśa-gatātiśayoktā, tasya parama-dhārmikatvādi-guṇa-gaṇena saha mahā-kulīnatvena prasiddheḥ |

tathā guṇāś ca pāre-parārdhaṁ parārdhānām asaṅkhyānāṁ pāre, parārdha-saṅkhyān apy atikramya vartanta ity arthaḥ | pāre madhye ṣaṣṭhyā vā [pā. 2.1.18] iti dvitīyā |

tathā līlā caritraṁ ca kāpi anirvācyā jagatāṁ trijagad-vartināṁ camatkṛtiś camatkāras tāṁ karoti utpādayatīti tathā ||18||

—o)0(o—

|| 14.19 ||

atha abhimānaḥ—

santu ramyāṇi bhūrīṇi prārthyaṁ syād idam eva me |

iti yo nirṇayo dhīrair abhimānaḥ sa ucyate ||

śrī-jīvaḥ : abhimānasya gāḍha-prācīna-mamatābhyāsa eva svarūpam | sa ca saundaryādikam anapekṣyaiva ratim utpādayati | tam eva kārya-bhedenāha—santu ramyāṇīti ||19|| (17)

viśvanāthaḥ : santu ramyāṇīti | abhimāno’yaṁ mamatvāspade ko’py ananyatā-mayaḥ saṅkalpa-viśeṣaḥ | sa ca rūpādikam anapekṣyāpi ratim utpādayati | yadyapi vakṣyamāṇāt svabhāvād eva bhidyate, tad api bahir-hetu-sāpekṣatva-nirapekṣatvābhyām etayor bhedaḥ kalpanīyaḥ | dṛśyate ca yathā sādhaka-bhaktānāṁ kasyacid bhagavaty ananyatvaṁ tādṛśa-saṅga-śikṣādi-janitaṁ, kasyacit sāhajikaṁ ca bhavati, tatheti jñeyam ||19|| (17)

viṣṇudāsaḥ : athābhimāna iti santv iti | ramyāṇi manojñāni bhūrīṇi bahūni sāmānyato nirdeśāt klībatvam ||19||

—o)0(o—

|| 14.20 ||

tato yathā—

sphurantu bahavaḥ kṣitau madhurimormi-dhaureyakā

vidagdha-maṇayo guṇāvali-patiṁ-varābhir vṛtāḥ |

**na yasya śikhi-candramā śirasi naiva veṇur mukhe **

na dhātu-racanā tanau sakhi tṛṇāya manye na tam ||

śrī-jīvaḥ : tathaivodāharati—sphuratv iti | tac cābhimataṁ vyatirekeṇopalakṣaṇa-dvārā darśayati—na yasyeti | ebhir upalakṣaṇaiḥ śrīman-nanda-nandana evopalakṣyate nānyaḥ | tair apy upalakṣyata eva, na tu viśiṣyate | bhojana-śayanādau tair vināpi raty-avicchedāt | anyasya tat-paricchedatve’pi rati-viṣayatvāyogyatvāt | kiṁ tu, atra sakhi tṛṇāya manye na tam iti vaiśiṣṭyoktyā rati-janma vyajyate | tad idaṁ ca vacanaṁ sva-manaḥ-prekṣikāṁ kāñcin nija-sakhīṁ pratīti jñeyam ||20|| (18)

**viśvanāthaḥ : **sakhi ! bahu-vallabhaṁ prema-śūnyam atirūkṣa-ceṣṭaṁ kāminaṁ śrī-kṛṣṇaṁ parityajya kasmiṁścid anyasmin mahā-guṇavati puruṣe ratiḥ kāryeti prema parīkṣamāṇāṁ parihasantīṁ nāndīmukhīṁ śrī-rādhā prāha—sphurantv iti |

dhaureyakā mādhurya-taraṅga-bhāvaṁ vahanta ity arthaḥ | vidagdha-maṇayo vidagdha-śreṣṭhāḥ | guṇāvalaya eva patiṁ-varāḥ svayam eva patiṁ vṛṇvatyaḥ, tābhir vṛtā iti mahato’pi guṇān ye nāpekṣyante, kintu guṇā eva sarve svayam atyāgraheṇa yān āśrayante ity arthaḥ |

evaṁ-bhūtāś ca vaikuṇṭha-nātha-raghunāthādayo ye, teṣāṁ madhye kasmiṁścid api me rucir notpadyata iti bhāvaḥ | ruceḥ punaḥ kā vārtā ? man-manogataṁ tu śṛṇv ity āha—na yasyety-ādi ||20|| (18)

viṣṇudāsaḥ : sphurantv iti | śrī-kṛṣṇe mathurāṁ prasthite sati tasmin jāta-bhāvām apy aprāpta-tad-aṅga-saṅgām anūḍhāṁ kāñcid vraja-bālām udyad-vayaḥ-suṣamayā pratipadam ujjvalāṅgīm ālocya, tat-priya-sakhī jñāta-tad-dhṛdayāpi niṣṭhā-dārḍhyāya kadācid rahasi tāṁ prati—“he sakhi! śrī-kṛṣṇas tāvad itaḥ prayātaḥ | tava vaya-ādy-ujjṛmbhaṇam īdṛśam | ata evātra parama-sundarā vidagdha-varā guṇavanto’pi bahavo vartante | tan-madhye sva-varatvena kam apīha varaya | tarhi tava mātrādibhyas tad-anurūpaṁ nivedayāmi” ity uktavatī | tatas tāṁ prati sā vraja-bālā tad-upadeśaṁ pratyākhyātuṁ bhaṅgyā tad-vacanāṅgīkāraṇa-pūrvakaṁ sva-niṣṭhā-niścayaṁ sa-prauḍhi prāha |

sphurantu virājantāṁ nāma | vidagdha-maṇaya iti viśeṣya-padaṁ vidagdhānāṁ vilāsināṁ madhye śreṣṭhāḥ | bhaṅgī-pakṣe maṇaya eva, na tu cūḍāmaṇayaḥ | sāmānya-maṇīnāṁ caraṇa-bhūṣaṇe nūpurādāv api yogāt | evam eteṣu vyatireka-sūcanayā śrī-kṛṣṇe vidagdha-cūḍāmaṇitvaṁ dhvanitam | evam uttaratra viśeṣaṇa-dvaye’pi jñeyam | madhurimṇaṁ yā ūrmayas tad-atiśayāḥ, tāsāṁ dhaureyakā āśrayāḥ | bhaṅgī-pakṣe tāsāṁ dhurāvahā bhāra-vāhakā eva te, na tu svābhāvika-madhurā iti bhāvaḥ |

punaḥ kīdṛśāḥ ? guṇānām āvalayaḥ śreṇaya eva patiṁvarā svayaṁvarās tābhir vṛtāḥ, varatvenāṅgīkṛtāḥ | bhaṅgī-pakṣe, na tu te nija-nityāśrita-sahaja-vivdhānanta-kalyāṇa-guṇā iti bhāvaḥ | kintu he sakhi ! yasya śirasi mastake śikhi-candrakaḥ mayūra-pucchaṁ na vidyate tathā mukhe veṇuś ca na, tathā tanau gātre ca dhātūnāṁ gairika-manaḥ-śilādīnāṁ racanā ākalpa-nirmāṇaṁ na, taṁ janaṁ tṛṇāya na manye, api tu tucchatayā tṛṇād api laghuṁ taṁ jānāmīty arthaḥ | anena śikhi-candrakādi-trayaṁ tasyāsādhāraṇaṁ cihnaṁ jñeyam | tad-viśiṣṭatvena tasya sarvatra prasiddheḥ | atra viśeṣe prastute sāmānya-kathana-rūpāprastuta-praśaṁsālaṅkāreṇāpi sa evoktaḥ | sa cālaṅkāro vaktṛ-prastāvādi-balād iti sarvam anavadyam |

lalita-mādhave ca—

yasyottaṁsaḥ sphurati cikure keki-patra-praṇīto


hāraḥ kaṇṭhe viluṭhati kṛtaḥ sthūla-guñjāvalībhiḥ |


veṇur vaktre racayati ruciṁ hanta cetas tato me


rūpaṁ viśvottaram api harer nānyad aṅgīkaroti || [la.mā. 7.6]


śāstu dvāravatī-patis trijagatīṁ saundarya-paryācitaḥ


kiṁ nas tena viramyatāṁ katham asau śokāgnir ujjvālyate |


yuṣmābhiḥ sphuṭa-yukti-koṭi-garima-vyāhāriṇībhir balād


ākarṣṭuṁ vraja-rāja-nandana-padāmbhojān na śakyā vayam || [la.mā. 7.2]

—o)0(o—

|| 14.21-23 ||

atha tadīya-viśeṣāḥ—

tadīyānāṁ viśeṣāḥ syuḥ pada-goṣṭha-priyādayaḥ ||

tatra padāni—

padāny atra padāṅkāḥ syuḥ ||

tato yathā—

sphurati sakhi rathāṅgāmbhoja-dambholi-bhājāṁ

taṭa-bhuvi viśadeyaṁ kasya paṅktiḥ padānām |

hṛdayam aghṛṇa-ghūrṇāghrātam udghāṭayantī

mama tanu-latikāyāṁ kuḍmalaṁ yā tanoti ||

śrī-jīvaḥ : tadīyānāṁ viśeṣā iti pūrvavad eṣām api prakāra-viśeṣo mantavyaḥ ||21|| (19)

sphuratīti | kasyāścid dūrato nava-pariṇītāyāḥ prathamam eva vraje’sminn āgantuṁ labdha-vṛndāvana-praveśāyāḥ sāścaryaṁ vacanam | tatrāpi sāścaryaṁ hṛdayam iti | aghṛṇā kṛpā-rahitā | pīḍā-kartrīti yāvat | tādṛśī yā ghūrṇā vyākulatvaṁ, tayā ghrātam āviṣṭam | hṛdayam udghāṭayantī vyaktīkurvatī mama śruta-caram api tanu-latikāyāṁ kuḍmalaṁ tad-rūpaṁ romāñcam ātanoti | nahi pīḍā-janakāl latikāyāṁ kuḍmalaṁ jāyata iti bhāvaḥ ||23|| (20)

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā viśākhāṁ praty āha—aghṛṇā kṛpā-rahitā yā ghūrṇā atikaṣṭa-dātrīty arthaḥ | tayā āghrātam āviṣṭaṁ hṛdayam udghāṭayantī āviṣkṛtya lokān api darśayantīty arthaḥ| tathā-bhūtāpi kuḍmalaṁ harṣotthaṁ pulakaṁ vistārayatīty ato mahad āścaryam idaṁ tvām ahaṁ pṛcchāmīti sva-raty-utpattiṁ sakhīṁ jñāpayāmāsa ||23|| (20)

viṣṇudāsaḥ : atha tadīya-viśeṣā iti viśeṣā bhedāḥ ||21||

tatra padānīti | sphuratīti—kācid vraja-sundarī yamunā-taṭa-parisare’dṛṣṭa-cara-parama-manohara-śrī-kṛṣṇa-padāṅka-rāji-darśanāt tasmin jāta-bhāvā satī sāścaryam iva sva-sakhīṁ pṛcchati | iyaṁ padānāṁ pada-cihnānāṁ paṅktiḥ śreṇiḥ taṭa-bhuvi yamunā-tīra-bhūmau kasya janasya sphurati ? kim-bhūtā ? viśadā nirmalā suvyaktety arthaḥ |

kim-bhūtānāṁ padānām ? rathāṅgaṁ cakram ambhojaṁ padmaṁ dambholir vajram ity etān rekhā-svarūpān bhajanta iti tathā teṣām | atrāṅkuśa-dhvaja-mīnādi-samagra-cihnānāṁ sad-bhāve’pi kramāṇām evoktis teṣām upalakṣaṇatveneti jñeyam |

nanu yasya kasyacid bhavatu, tad-vicāreṇāsmākaṁ kiṁ prayojanam ? tatrāha—hṛdayam iti | vā pada-paṅktiḥ kartrī mama tanur eva latikā latā, tasyāṁ kuṭmalaṁ mukulam | tanu-pakṣe kuṭmalākāratvāt pulakaṁ tanoti vistārayati | kiṁ kurvatī ? hṛdayam etad-darśanaja-hṛdayastha-kṣobha-bharam udghāṭayantī rañjayantī mamety asyātrāpi sambandhaḥ |

kim-bhūtaṁ hṛdayam ? na vidyate ghṛṇā kṛpā yasyāṁ sā aghṛṇā niṣṭhurātitīvrā aghṛṇā cāsau ghūrṇā sambhramaś ceti tathā tayā āghrātam ākrāntam ||21-23||

—o)0(o—

|| 14.24-25 ||

atha goṣṭham—

goṣṭhaṁ vṛndāvanāśritam ||

tato, yathā—

**madayati hṛdayaṁ sakhi vrajo’yaṁ **

madhurimabhiḥ kvacid apy adṛṣṭa-pūrvaiḥ |

iha viharati ko’pi nāgarendras

tribhuvana-maṇḍala-mūrtir ity avehi ||

śrī-jīvaḥ : tathaiva darśayati—madayatīti | pūrvavad eva kasyāścin navāgatāyāḥ śvaśura-gṛhaṁ śrī-vṛṣābhānu-gṛhānugatam eva śrī-vraja-rāja-gṛhaṁ tv atidūram | goṣṭhasyāṣṭa-kośī-parimitatvāt | tatas tasyā gurubhiḥ śrī-kṛṣṇa-prastāvas tasyāś citta-kṣobhaka ity ālakṣyāsau tato nivāritaḥ | pitṛ-geham āgatāyāṁ śrī-rādhikāyāṁ tasyās tat-saṅginīnāṁ ca jāḍyādi-mayīm avasthām āśaṅkya tad-darśanam api nivāritam ||25|| (21)

viśvanāthaḥ : kenacid gopena deśāntarāt pariṇīya śrīman-nanda-vrajaṁ sva-vāsa-sthalam ānītā kācin nava-vadhūr vraja-bhūmi-sparśa-mātreṇaiva jāta-bhāvā sva-sakhīṁ praty āha—madayati harṣayati mattaṁ karoti tadaivādṛṣṭā śrī-kṛṣṇaṁ hṛdi sphuritam anubhūya sarvajñeva sakhīm avadhāyayanty āha—ihety ādi | atra kāraṇaṁ goṣṭhasyaiva śakti-viśeṣaḥ | yad uktaṁ—ratiṁ tad-viṣayaṁ cāpi bhāsayet tūrṇam ekadā iti ||25|| (21)

viṣṇudāsaḥ : atha goṣṭham iti | madayatīti goṣṭhāntarāt kenacid gopena pariṇīya vrajendra-vrajam ānītā kācin nava-vadhūḥ prathamaṁ vrajasya śobhā-bhara-darśanenaiva kṛṣṇe jāta-bhāvā satī svānubhavenaiva vrajasya madhurimātiśaya-hetuṁ niścinvānā sva-sakhīṁ prati prāha | madayati ānandayati | kvacid api kutrāpi adṛṣṭāḥ na dṛṣṭāḥ pūrvam ete’dṛṣṭa-pūrvās taiḥ śobhātiśayaiḥ, tasmāt iha vraje ko’pi anirvacanīyo nāgarendraḥ vidagdha-mauli-ratnaṁ viharati | iti avehi jānīhi kim-bhūtaḥ ? tribhuvanasya trailokyasya maṇḍanaṁ śirobhūṣaṇa-rūpā mūrtir vigraho yasya saḥ ||24-25||

—o)0(o—

|| 14.26-27 ||

atha priya-janaḥ—

prauḍha-bhāvānuviddho yas tasya priya-jano’tra saḥ ||

tato, yathā—

**gurubhir api niṣiddhā tām ahaṁ yāvad akṣṇoḥ **

padam anayam ananta-śreyasāṁ sadma rādhām |

tṛṣitam iva mano me prekṣate tanvi tāvad

diśi diśi viharantīṁ śyāmalāṁ śālabhañjīm ||

śrī-jīvaḥ : tathāpi kathañcid darśanaṁ prāptāyās tasyā nija-saṅgāgatāṁ sakhīṁ prati vacanam—gurubhir apīti | tatrānanta-śreyasām iti | tasyāṁ sva-ruciṁ vyajyāpi kim āścaryam āha—tṛṣitam iti | śālabhañjī pratimā ||26-27|| (22-23)

viśvanāthaḥ : he madīya-snuṣe, mahā-kula-prasūtāpi rādhā sampraty unmattābhūd iti tasyāḥ saṅgaṁ tvaṁ mākārṣīr iti śrī-kṛṣṇād āśaṅkamānābhiḥ śvaśrv-ādibhir nivāritāpi kācit sakṛd eva tām avalokya jāta-bhāvā kām api sva-suhṛdaṁ vaivaśya-kāraṇaṁ pṛcchantīm āha—gurubhir iti| taj-jātīya-prema-sukham anubhūyāha—ananteti | tasyām api svāśaktiṁ dyotayāmāsa—tṛṣitam iti | anurāgaṁ ca śrī-kṛṣṇe | śālabhañjīṁ pratimām ||27|| (23)

**viṣṇudāsaḥ : **atha priya-jana iti | prauḍheti rāgānurāga-mahābhāvāḥ prauḍha-bhāvās tair anuviddha ākrāntaḥ | atra madhure rase ||26||

gurubhir apīti | kācin nava-vraja-vadhūḥ śrī-kṛṣṇād āśaṅkamānābhiḥ śvaśrv-ādibhir nivāritāpi śrī-rādhāyā darśanenaiva śrī-kṛṣṇe jāta-bhāvatayā sarvatra tat-sphuraṇād antar-manā āsīt | tad-anu tat-kāraṇaṁ pṛcchantīṁ sva-sakhīṁ prati prāha—tāṁ prasiddhām akṣṇoḥ padaṁ netrayoḥ panthānaṁ yāvat yad-avadhi anayaṁ nītavatī, gurūṇāṁ niṣedhe’pi tad-darśane hetum āha—anantāny asaṅkhyāni yāni śreyāṁsi puṇyāni tad-upalakṣita-kalyāṇa-guṇa-vṛndāni, teṣāṁ sadma āśrayaṁ, tāvat tad ārabhya me mama manaḥ kartṛ tṛṣiṭam iva tṛṣṇā-yuktaṁ sat, prathamam eva raty-aṅkurotpattyā prauḍha-tṛṣṇāyā abhāvād ivety uktam | tanvi he kṛśāṅgi ! śālabhañjīṁ pratimām ||27||

—o)0(o—

|| 14.28-29 ||

atha upamā—

yathā kathañcid apy asya sādṛśyam upamoditā ||

tato, yathā—

navāmbudhara-mādhurī sphurati mūrtir urvī-tale

kṛśodari dṛśor iyāt pathi kim īdṛśo vā yuvā |

puraḥ sumukhi gopateḥ sadasi sanniviṣṭasya me

pitur vitanute naṭo yam anukṛtya nṛtya-kramam ||

śrī-jīvaḥ : tato yatheti | seyaṁ prācīna-tadīya-sādhanātiśaya-bhāvitā ratis tam upamānaṁ sopānaṁ vidhāyopameye eva cittaṁ prāpayantī rañjayantīti bhāvaḥ ||28-29|| (24)

viśvanāthaḥ : anya-deśīya-goṣṭhādhyakṣasya kasyacid gopasya kumārī sabhāyāṁ nṛtyantaṁ kam api naṭaṁ jāla-randhryād vīkṣya sva-sakhīṁ sa-vismayam āha—navāmbudhareti | kiṁ-śabdaḥ praśne | he kṛśodari ! tava dṛśoḥ pathi īdṛśo yuvā kim iyāt prāpnuyāt ? tena tvaṁ yadi taṁ paricinoṣi tadā tad-deśam eva tvaṁ mām api naya, yathā tam eva dṛṣṭvā jīveyam iti sva-raty-udbhavo vyañjitaḥ | yam anukṛtya yadīya-svabhāva-ceṣṭādikam abhinayena pradarśyety arthaḥ ||29|| (24)

**viṣṇudāsaḥ : **athopameti | navāmbudhareti | goṣṭhāntare kasyacit tad-goṣṭhādhyakṣasya gopasya sabhāyāṁ śrī-kṛṣṇa-veṣeṇa tat-tal-līlānukāriṇaṁ nartakaṁ gavākṣāt prekṣamāṇā tasya kumārī śrī-kṛṣṇe jāta-ratiḥ satī sva-sakhīṁ prati tat-praśaṁsayā svābhiprāyaṁ prakāśayati |

kṛśodari he kṣīṇa-madhye ! īdṛśa etad-ākāraḥ yuvā taruṇaḥ **dṛśoḥ pathi **nayanayoḥ padavyām iyāt prāpnuyāt kim ? atra kiṁ-śabdaḥ praśne | kiṁ pṛcchāyāṁ jugupsane ity avyaya-nānārthaḥ | ūrvī-tale ity etādṛśasya svar-loke’py asambhavāt |

kīdṛśaḥ ? navāmbudharasya nava-jaladasya yā mādhurī tato’pi sphuritā virājitā mūrtir vigraho yasya saḥ |

nanu, kaṁ yuvānaṁ pṛcchasīti vadantīṁ sa-manda-smita-mukhī sva-sakhīṁ nirīkṣyāha—he sumukhi ! me mama pituḥ puro‘grata evāyaṁ dṛśyamāno naṭaḥ yaṁ yuvānam anukṛtya nṛtya-kramaṁ naṭana-paripāṭīṁ vitanute | kiṁ-bhūtasya pituḥ ? sadasi sabhāyāṁ niviṣṭasya yato gopateḥ go-gopādhyakṣasya ||29||

—o)0(o—

|| 14.30 ||

yathā vā—

sphuraty eṣa preyān iva nava-ghanas tasya subhage

śikhaṇḍīnāṁ śreṇīṁ tulayati surendrāyudham idam |

asau vāso-lakṣmīr iva viharate vidyud iti sā

niśamyodasrākṣī tvayi nihita-buddhir nivasati ||

**śrī-jīvaḥ : **tādṛśa-nāyakatayā tādṛśa-rañjanāyogyasyāpi tasya tad-anukartuḥ sopānatā mātraṁ kim uta jaḍa-padārthatayā tad-ayogyasyety āha—sphuraty eṣa iti ||30|| (25)

**viśvanāthaḥ : **kṛtrimaṁ sādṛśyam udāhṛtya laukikaṁ sādṛśyam udāhartum āha—yathā veti | sva-kāritāṁ kasyāścid vraja-bālāyā raty-utpattiṁ śrī-kṛṣṇaṁ vijñāpayantī vṛndā āha—sphurad iti | sā evaṁ tvayi nihita-buddhir arpita-cittā nivasati | nanu tad-ukta-lakṣaṇaḥ sa preyān kīdṛśaḥ ? ity apekṣāyām āha—eṣa dṛśyamāno nava-ghanaḥ preyān iva śrī-kṛṣṇa ivety ādi ||30|| (25)

**viṣṇudāsaḥ : **anukāri-dvārā sādṛśyam udāhṛtya tad-aṅga-kānty-ādi-sādṛśya-darśana-dvārā raty-āvirbhāvodāharaṇaṁ prakārāntareṇāha—yathā veti |

sphuratīti kācid vraja-sundarī nija-sakhī-mukhāt sāmānyata eva śrī-kṛṣṇotkarṣādikaṁ śrutvā samutsukā satī tad-ākārādi-viśeṣaṁ tāṁ pṛṣṭavatī | tatas tayā sakhyā tad-varṇādi-sādṛśyaṁ meghādi-darśana-dvārā nirūpitam | tad anu sā śrī-kṛṣṇe jāta-bhāvā satī yad adhyavasāyitavatī, tat sarvaṁ tasyāḥ sakhī śrī-kṛṣṇāntikam āgatya nivedayati |

eṣa nava-ghana iti sākṣād darśayati | preyān prakaraṇa-balāt śrī-kṛṣṇaḥ sa iva | subhage he sundari he saubhāgyavatīti vā | tasya preyasaḥ śikhaṇḍānāṁ barhāṇāṁ śreṇīṁ **tulayati **spardhate surendrāyudhaṁ śakra-dhanuḥ | idam iti dṛśyamānaṁ |

tathā asau dṛśyamānā vidyuc ca vāso-lakṣmīḥ vastra-śobhā iva viharate vilasati | tasya ity atrāpi sambandhaḥ | sākṣād-darśane’pi yad atrādaḥ-śabda-prayogaḥ, tat tu vidyutaś cāñcalyātiśayenāspaṣṭatva-vivakṣayā | pūrvatraitad-idamoḥ prayogād anyathā vyākhyā na saṅgacchate |

ity evaṁ niśamya śrutvā man-mukhād iti jñeyaṁ, sā mat-sakhī tvayi viṣaye nihitā arpitā buddhiḥ, tad-upalakṣita-mana-ādiś ca yayā tathābhūtā satī nivasati āste | kim-bhūtā ? udgatāni yāny asrāṇi tair yukte akṣiṇī netre yasyāḥ sā ||30||

—o)0(o—

|| 14.31 ||

atha svabhāvaḥ—

bahir-hetv-anapekṣī tu svabhāvo’rthaḥ prakīrtitaḥ |

nisargaś ca svarūpaṁ cety eṣo’pi bhavati dvidhā ||31||

śrī-jīvaḥ : bahir-hetv-anapekṣīti | svata eva kramād āvirbhavatīty arthaḥ ||31|| (26)

viśvanāthaḥ : atra rateḥ kāraṇeṣu abhiyogādiṣu madhye | atha svabhāvasyāpi kāraṇatvam ananvayopamaivocyate | rater nirhetutva-jñāpanārtham eva | na hi svābhāvikī ratir iyam ity ukte rater hetu-janyatvaṁ pratīyate | kiṁ ca, proktā atrābhiyogādyā iti vakṣyamāṇa-vākyenābhiyogādīnām api kāraṇatvaṁ nirasyate iti sarvasyā api rater vastuto nirhetutvam eveti siddhānte vyañjite lokokti-rītyaivaite hetava uktā iti ||31|| (26)

viṣṇudāsaḥ : atha svabhāva iti | bahir iti abhiyogādayaḥ bahir-hetavaḥ, teṣām yāpekṣā āvaśyakatvenākāṅkṣā, tad-rahito’rthaḥ svabhāvaḥ ||31|

—o)0(o—

|| 14.32 ||

atra nisargaḥ—

nisargaḥ sudṛḍhābhyāsa-janyaḥ saṁskara ucyate |

tad-udbodhasya hetuḥ syād guṇa-rūpa-śrutir manāk ||

śrī-jīvaḥ : nisarga iti | sādhāraṇaṁ tal-lakṣaṇam | atra tu madhura-rati-sambandho jñeyaḥ | tathā ca sati bahubhir janmabhiḥ sucira-siddhatvāt | sudṛḍho yo madhuravatyā abhyāsaḥ, punaḥ punar ādhikyenodayaḥ, tasya janmāntara-bāhulyādinā tirodhāne’pi taj-janyas tadīyo yaḥ saṁskāraḥ sūkṣmatayā sthitaḥ, sa nisarga ity arthaḥ | yathā suṣuptau śubhāśubha-tat-karmaṇa iti bhāvaḥ |

tataś ca tasya saṁskāra-rūpeṇa sthitasya madhura-raty-ākhyasya bhāvasyodbodhe vardhamānāvasthatve śrī-kṛṣṇa-guṇa-rūpa-śrutir yad-dhetuḥ syāt, tan manāg eva syāt, anāvaśyakatayaiva syād ity evārthaḥ | bahir-hetv-anapekṣīti sāmānya-lakṣaṇasyāvyāpter iti bhāvaḥ ||32|| (27)

viśvanāthaḥ : nanu bahir-hetavaḥ para-sambandhagā upamā tadīya-janādayaḥ | antar-hetavaś cānuṣaṅgika-tac-chravaṇādayaḥ | sa eva bahir-hetv-anapekṣīty ukte antar-hetum apekṣata iti labhyate | satyam asya nisarga-rūpe’ntar-hetv-ābhāsasyāpekṣā kvacit syād eva ity ata āha—tad udbodhasyeti | tadīyodbodhasya hetur api tasyāpi hetur ity arthaḥ |

sudṛḍhābhyāsa-janya iti | sudṛḍhābhyāso’pi nitya-siddha eva jñeyaḥ | taj-janya-saṁskāro’pi pravāha-paramparayaiva | tathā sa ca līlā-śakti-dvāraiva śrī-kṛṣṇa-rūpa-guṇa-śravaṇam upasthāpayatīti | nāma-mātreṇaiva hetor hetutety arthaḥ | ata eva manāg iti pada-prayogaḥ ||32|| (27)

viṣṇudāsaḥ : atra nisarga iti | saṁskāro vāsanā | tad-udbodhe tasya saṁskārasyāvirbhāve guṇa-rūpayoḥ śrutiḥ śravaṇa-mātram eva | sā ca manāk alpam eva ||32||

—o)0(o—

|| 14.33 ||

tato, yathā—

sa tarjatu batāgrajas tyajatu māṁ suhṛn-maṇḍalaḥ

pitā kila vilajjatāṁ ghana-dṛg-ambur ambāstu me |

manaḥ sakhi samīhate śruta-guṇa-śriyaṁ sarvathā

tam eva yadu-puṅgavaṁ na tu kadāpi caidyaṁ nṛpam ||

śrī-jīvaḥ : ataḥ śruta-guṇa-śriyam ity uddīpanam eva na tūtpādakam | utpādakas tu tam eveti | yadu-puṅgavam ity anayor vācya eva jñeyaḥ | tad idaṁ ca vākyaṁ śrī-rukmiṇyā eva ||33|| (28)

viśvanāthaḥ : kula-kanyāyāḥ parama-lajjāvatyās tava bandhu-janān abhimate puruṣe svāsakti-vyañjaka-kāma-lekha-preṣaṇam anucitam iti bruvāṇāṁ prema-parīkṣamāṇāṁ sva-sakhīṁ prati śrī-rukmiṇī-devī sva-niṣṭhām āvedayanty āha—sa tarjatv iti | śruta-guṇa-śriyam iti | nāradādi-mukhād dharmādi-śravaṇa-prasaṅga eva tad-guṇasyāpi śravaṇaṁ sva-nitya-siddha-svabhāvodbodhakam ||33|| (28)

viṣṇudāsaḥ : sa tarjatv iti śrī-rukmiṇī-devyā udvāha-prasaṅge śiśupālāya dātuṁ nirbandhataḥ prauḍhim ākarṇya tad-vaśatayā bhīṣmakāder api lajjā-śokādikam ālocya śrī-rukmiṇī-devī bhrātr-ādīnāṁ prātikulyādikam aṅgīkṛtyāpi tāṁ prati sva-niṣṭhām āha |

tarjatu bhartsayatu, bata khede, agrajo jyeṣṭhatvād aparihārya-śāsano’pi, suhṛn-maṇḍalaḥ bandhu-samūhaḥ nirupādhi-hitāśaṁsy api tyajatu nāṅgīkarotu | pitā janma-dātṛtvāt poṣakatvāc ca parama-pūjyaḥ parama-kartā cāpi | ambā mātā garbha-dhāraṇādinā pitṛto’pi garīyasy api ghanāni dṛg-ambūni locana-jalāni yasyās tathā-bhūto’stu | kintu sakhi ! he mādhavi ! me mamety atrāpi yojyaṁ me manaḥ | taṁ prasiddham | eva-kāro niścayārthaḥ| yadu-puṅgavaṁ yaduṣu śreṣṭhaṁ śrī-kṛṣṇaṁ samīhate samyag vāñchati |

kim-bhūtam ? śrutvā guṇāḥ śrīḥ saundarya-mādhurya-sampattiś ca yasya tam | vyatireke āha—na tu caidyaṁ śiśupālaṁ | kim-bhūtaṁ ? nṛpam api | atrāsyā loka-veda-maryādā-tyāgād dṛṣṭādṛṣṭa-duḥkhāṅgīkārāc ca rater atiprauḍhatvaṁ sūcitam | tat tu—uttamatvaṁ yathottaram [u.nī. 14.4] ity ukta-rītyā carama-hetoḥ svabhāvād āvirbhūtāyāṁ ratāv anantaram eva vakṣyamāṇa-premāṁśasya saṅkramaṇād yuktam eva | yataḥ pūrva-rasāmṛte’pi, kṣantir avyartha-kālatvam [bha.ra.si. 1.3.25] ity-ādi sāmānya-rati-lakṣaṇe’pi likhitam asti | atra tu tad-atiśayo vivakṣitaḥ ||33||

—o)0(o—

|| 14.34 ||

yathā vā—

asundaraḥ sundara-śekharo vā

guṇair vihīno guṇināṁ varo vā |

dveṣī mayi syāt karuṇāmbudhir vā

śyāmaḥ sa evādya gatir mamāyam ||

śrī-jīvaḥ : tasyā nitya-preyasītvena svarūpa-siddhām eva ratiṁ vitarkyānyasyām eva naisargikīṁ ratim udāharan guṇa-svarūpa-śravaṇasyānāvaśyakatām eva darśayati—asundara iti | sphurantu bahavaḥ kṣitau [u.nī. 14.20] ity atra yo’bhimāna udāhṛtaḥ, sa khalu vināpi ratiṁ gurūpadeśādi-jātāgraha-mātra-mayaḥ | tena ca jāta-ratis tatroktā | atra tv abhimāna-samavetatayaivānādito’neka-janmato vā siddheti bhedaḥ ||34|| (29)

viśvanāthaḥ : pura-sundaryāṁ nisargam udāhṛtya, vraja-sundaryām udāhartum āha—yathā veti | yad vā, guṇa-rūpādi-śravaṇa-hetutvam anāvaśyakam iti jñāpayitum āha—yathā veti | pūrvavat prema-parīkṣamāṇāṁ sva-sakhīṁ prati kācid āha—asundara iti | śyāma iti | anena rūpasya śruta-caratvaṁ vyaktam ||34|| (29)

viṣṇudāsaḥ : nisargata utpanna-ratiṁ śrī-rukmiṇyām udāhṛtya prāyas tat-pracurāsu vraja-devīṣu tāṁ dig-darśanatayā udāharati—yathā veti |

asundara iti kutrāpy ānuṣaṅgikatayā sakṛd eva śrī-kṛṣṇasya kiñcid-rūpa-guṇa-śravaṇodbuddha-saṁskāratas tasminn utpanna-ratiṁ kāñcid vraja-devīṁ samīkṣya tattva-jñayāpi tat-priya-sakhyā tan-manaḥ-parīkṣārthaṁ kenāpi vyājena tasya prasaṅgam utthāpya tad-guṇa-rūpāder anya-sādhāraṇatve kathyamāne sā tad-asahamānāntaḥ-sāmarṣaṁ tāṁ prati sva-niścayaṁ prāha | arthas tu spaṣṭa eva ||34||

—o)0(o—

|| 14.35 ||

atha svarūpam—

ajanyas tu svataḥ-siddhaḥ svarūpaṁ bhāva iṣyate |

etat tu kṛṣṇa-lalanobhaya-niṣṭhatayā tridhā ||

śrī-jīvaḥ : ajanyo bhāvaḥ svarūpam iṣyata ity anvayaḥ | nanv ajanyaḥ khalv abhāva eva syāt ? tatrāha—svataḥ-siddha iti | candrādīnām āhlādakatvādivad iti bhāvaḥ | tatra candrasyāhlādakatā sāmānye’py āśrayi-viśeṣāṁś cakora-kumuda-samudra-candrakāntādīn prāpya, tad-viśeṣā udayante yena teṣām āsvāda-prakāśa-samucchūnatā-dravatā-rūpā bhāvā mitho-vilakṣaṇā dṛśyanta iti tat-tad-dhetavas tad-viśeṣā vitarkyante | tadvac chrī-kṛṣṇasya tad-āśrayiṇāṁ ca svarūpata eva tad-bhāva-hetutve sthite |

atra tu rase śrī-kṛṣṇa-niṣṭho lalanā-niṣṭhas tad-ubhaya-niṣṭhaś ca svarūpa-viśeṣo draṣṭavya ity āha—etat tv iti | yathāgrata iyaṁ vyaktir iti | anyad dvayaṁ ca spaṣṭatvam eva yāsyati | tad evāha—tridheti ||35|| (30)

viśvanāthaḥ : svataḥ-siddho bhāvo raty-utpādako vastu-viśeṣaḥ svarūpam iṣyata ity anvayaḥ | ajanyas tv iti viśeṣaṇaṁ nisarga-vyāvṛtty-artham | tataś cāyam arthaḥ—tu bhinnopakrame, ajanya iti viśeṣaṇasya vaiyarthyād ajanyatvena na pratīyamāna ity arthaḥ | tena śrī-kṛṣṇa-rūpa-guṇādibhir janyatvena pratīyamāno nitya-siddho bhāvo nisargaḥ | tair ajanyatvenaiva sadā susthiraṁ tu svarūpam iti bhedo draṣṭavyaḥ |

nanu svarūpam iti kim iti spaṣṭaṁ na vyavasthīyate ? maivaṁ | pura-sundarīṇāṁ rateḥ samañjasatvena lalanā-niṣṭha-svarūpāsambhavāt, tāsu nisarga eva vaktum ucitaḥ | na ca tāsāṁ sarvāsām eva sādhana-siddhatvaṁ vaktuṁ śakyam, ato nisargaḥ | sa tarjatu [u.nī. 14.33] ity-ādinā nitya-siddhāyāṁ śrī-rukmiṇyām evodāhṛtaḥ | tena mahā-kṣaya-kūpa-jala-samudra-jalayor janyatva-svataḥ-siddhatve iva nisarga-svarūpayor janyatva-svataḥ-siddhatve jñeye ||35|| (30)

viṣṇudāsaḥ : atha svarūpam iti | svarūpaṁ svabhāva-bhedaḥ | ajanyaḥ anutpādyaḥ ata eva svataḥ-siddhaḥ svayam āvirbhūtaḥ bhāvo ratiḥ svarūpam iṣyata ity arthaḥ ||35||

—o)0(o—

|| 14.36 ||

atha kṛṣṇa-niṣṭham—

kṛṣṇa-niṣṭhaṁ svarūpaṁ syād adaityaiḥ sugamaṁ janaiḥ ||

śrī-jīvaḥ : kṛṣṇa-niṣṭhaṁ svarūpam iti sāmānyato lakṣitam api rase’smin viśeṣato’vagantavyam| tarhi kathaṁ keṣāñcit tatra ratir udeti ? tatrāha—adaityair iti |

dvau bhūta-sargau loke’smin daiva āsura eva ca |


viṣṇu-bhakti-paro daiva āsuras tad-viparyayaḥ || iti |

viṣṇu-dharmāgneyādy-anusāreṇa daitya-prakṛtibhyo’nyair iti bhāvaḥ | nāhaṁ prakāśaḥ sarvasya yoga-māyā-samāvṛtaḥ [gītā 7.25] iti śrī-bhagavad-upaniṣadbhyaḥ ||36|| (31)

viśvanāthaḥ : etat svarūpaṁ śrī-kṛṣṇa evādhāre nitarāṁ tiṣṭhatīti kṛṣṇa-niṣṭhaṁ svarūpaṁ sva-draṣṭṛ-jana-mātra-raty-utpādako vastu-viśeṣaḥ | tac cādaityair daitya-prakṛtibhyo’nyair janaiḥ sugamaṁ suprāpaṁ, daitya-prakṛtibhir duṣprāpaṁ pecakaiḥ sūrya-svarūpam ivety arthaḥ | yad uktaṁ svayaṁ bhagavatā—

dvau bhūta-sargau loke’smin daiva āsura eva ca |


viṣṇu-bhakti-paro daiva āsuras tad-viparyayaḥ || iti |


na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ |


māyayāpahṛta-jñānā āsuraṁ bhāvam āśritāḥ || [gītā 7.15] iti |


nāhaṁ prakāśaḥ sarvasya yoga-māyā-samāvṛtaḥ | [gītā 7.25] iti ca ||36|| (31)

viṣṇudāsaḥ : etat svarūpaṁ kṛṣṇaś ca lalanā ca ubhayaṁ ca teṣu yā niṣṭhā, tat tayā tridhā trividham | adaityaiḥ āsura-prakṛtīn varjayitvā sarvair janair evety arthaḥ | tathā hi śrī-bhagavad-gītāsu—

na māṁ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ |


māyayāpahṛta-jñānā āsuraṁ bhāvam āśritāḥ || [gītā 7.15] iti |

kṛṣṇa-niṣṭham iti kṛṣṇe eva niṣṭhā yasya tat ||36||

—o)0(o—

|| 14.37 ||

tato, yathā—

iyaṁ vyaktir gopī na bhavati puraḥ kintu kutukī

harir nārī-veśo yad akhila-sura-strīr dhuvati naḥ |

jagan-netra-śreṇī-timira-haraṇāyāmbara-maṇiṁ

vinā kasyānyasya priya-sakhi bhaved aupayikatā ||

śrī-jīvaḥ : atha prastutavād viśeṣa evodāharati—tato yatheti ||37|| (32)

viśvanāthaḥ : sva-preyasī-mānopaśamanārthaṁ strī-veṣa-dhāriṇaṁ śrī-kṛṣṇaṁ vraja-nagara-vīthyāṁ calantam ālokya vimāna-cāriṇyo devyaḥ parasparaṁ sva-vitarkam ūcuḥ—iyam iti | dhuvati antaḥ-kandarpa-preraṇena kampayatīti sva-sva-raty-utpattiṁ jñāpayāmāsuḥ | na kevalam asmān sura-strīr eva rati-matīḥ karoti, api tu jagaty asmin sarvāṇy eva strī-puṁsa-mātrāṇi ratimanti karotīty āhuḥ—jagad ity-ādi |

aupayikatā yogyatā vraja-pura-sundarīṣu lalanā-niṣṭha-svarūpa-nisargayor api raty-utpādakayoḥ sattvāt pārthakyena jñāpanārthaṁ tad-vinābhūtāsu sura-strīṣv eva śrī-kṛṣṇa-niṣṭhaṁ svarūpam udāhṛtam ||37|| (32)

viṣṇudāsaḥ : iyam iti | śrī-rādhāyā mānam anyopāyair asādhyaṁ matvā tad-upaśamanāya gopa-kiśorī-veśam aṅgīkṛtya tasyāṁ bhaginī-sambandham ākhyāya ca tad-gṛhāya āgacchantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā vimāna-cāriṇyo’mara-vadhvaḥ sva-hṛdayāveśānusārata eva kṛṣṇo’yaṁ, na tu gopīty avadhārya nija-priya-sakhīṁ pratyūcuḥ |

iyaṁ dṛśyamānā vyaktiḥ strī-rūpaḥ padārthaḥ yat yasmāt akhila-sura-strīr eva no’smān na tv ekāṁ dhuvati kampayati | pūrvoktaṁ niścayam eva vidharmyato dṛṣṭāntālaṅkāreṇa draḍhayati—jagad iti | ambara-maṇiṁ sūryam | aupayikatā yogyatvam ||37||

—o)0(o—

|| 14.38 ||

atha lalanā-niṣṭham—

svarūpaṁ lalanā-niṣṭhaṁ svayam udbuddhatāṁ vrajet |

adṛṣṭe’py aśrute’py uccaiḥ kṛṣṇe kuryād drutaṁ ratim ||

śrī-jīvaḥ : svarūpaṁ lalanā-niṣṭham iti | ikṣu-nālīnām iva janmata eva madhura-rasa-yogyatā | kṛṣṇa iti | tādṛśīnāṁ prācīna-saṁskāreṇa tad-eka-samavāyatvāt ||38|| (33)

**viśvanāthaḥ : **lalanā-niṣṭham iti | lalanāś cātra gopya eva jñeyāḥ | svayam udbuddhatāṁ vrajed iti | nisarge yathā nijodbodhakaṁ rūpa-guṇa-śravaṇaṁ manāg apekṣate tathā nety arthaḥ | atibaliṣṭhatvād iti bhāvaḥ | tad evāha—adṛṣṭe’pīti | kṛṣṇe kṛṣṇa eveti vyākhyeyam | janmārabhya śrī-kṛṣṇa-darśana-śravaṇādikaṁ vināpi tatraiva ratiṁ kuryāt, svayam eva śrī-kṛṣṇa-sphūrter iti bhāvaḥ | atra kṛṣṇa eveti sāmānyataḥ puruṣa-viṣayaka-raty-utpādaka-lalanā-niṣṭhaṁ svarūpaṁ vyāvṛttam ||38|| (33)

viṣṇudāsaḥ : atha lalanā-niṣṭham iti | lalanāyāṁ nāyikāyāṁ niṣṭhā yasya tat ||38||

—o)0(o—

|| 14.39 ||

tato, yathā—

jihīte yaḥ kakṣāṁ kvacid alam adṛṣṭāśruta-cara-

trilokyām astīti kṣaṇam api na sambhāvana-mayīm |

ghana-śyāmaṁ pītāmbaram ahaha saṅkalpayad amuṁ

janaṁ kañcid goṣṭhe sakhi mama vṛthā dīryati manaḥ ||

śrī-jīvaḥ : atividūra-sthitāyāḥ kasyāścid gopa-kanyāyā vacanam | jihīta ity anvayaḥ | sambhāvana-mayīṁ kakṣāṁ na prāpnotīty arthaḥ | kakṣā prakoṣṭhaḥ sambhāvanāspadatām | goṣṭha iti goṣṭha-viśeṣa ity arthaḥ ||39|| (34)

viśvanāthaḥ : atidūra-sthitā kāpi gopa-kumārī kiṁ vā śrī-rādhaiva śrī-kṛṣṇa-darśana-śravaṇāt pūrvam eva svayaṁ sphuritaṁ śrī-kṛṣṇam anubhūya jāta-bhāvā aunmanasya-kāraṇaṁ pṛcchantīḥ sakhīḥ praty āha—yo janaḥ trilokyāṁ kvacid api deśe kāle vā astīti sambhāvana-mayīṁ kakṣāṁ padavīṁ kṣaṇam api na jihīte na prāpnoti | tam eva janaṁ saṅkalpayan sva-ramaṇatvena varītum icchat mama mano vṛthā dīryatīti | taṁ vinā anyasmin na svīkārāt, tasya ca trilokyām asattvāt saṅkalpasyāpy aphaliṣyatvād iti bhāvaḥ ||39|| (34)

viṣṇudāsaḥ : jihīta iti | pūrva-rāgāt pūrvam api śrī-rādhikā kevala-sva-niṣṭhatvāt svānubhavenaiva svayam eva hṛdaye sphuritaṁ śrī-kṛṣṇam avagatyānudinam anavasthityā sā vartate sma | tatas tad-unnayana-caturayā tad-antar-manastva-kāraṇe lalitayā pṛcchati sati sā prāha—he sakhi lalite ! yaḥ kaścij janaḥ trailokyām astīti sambhāvana-mayīṁ pratīti-mayīṁ kakṣāṁ padavīṁ na jihīte prāpnoti nāmātīty arthaḥ [?] | kim-bhūtaḥ ? kvacid api adṛṣṭaś cāśrutaś ca adṛṣṭāśrutaḥ pūrvaṁ yaḥ adṛṣṭāśruta-caraḥ, bhūta-pūrva caraṭ [pā. 5.3.53] pratyayaḥ | ahaheti khede | amuṁ taṁ kañcij janaṁ mama manaḥ kartṛ goṣṭhe vraja-madhye saṅkalpayat bhāvayat sat dīryati vidīrṇaṁ bhavati |

nanu kim-ākāraṁ kiṁ-veśādikaṁ vālambya te manaḥ-saṅkalpaḥ ? tatrākāra-veśāder upalakṣaṇatayā viśeṣaṇa-dvayam āha—ghana-śyāmaṁ pītāmbaram iti ca | vṛtheti saṅkalpa-siddher asambhavāt | asambhavatvaṁ tu trilokyām astīty-ādinādṛṣṭāśruta-cara iti tad-viśeṣaṇena ca vyaktam evoktam ||39||

—o)0(o—

|| 14.40-41 ||

atha ubhaya-niṣṭham—

tat syād ubhaya-niṣṭhaṁ yat svarūpaṁ kṛṣṇa-subhruvoḥ ||

tato, yathā lalita-mādhave (2.12)—

sahacari harir eṣa brahma-veśaṁ prapannaḥ

kim ayam itarathā me vidravaty antarātmā |

śaśadhara-maṇi-vedī sveda-dhārāṁ prasūte

na kila kumuda-bandhoḥ kaumudīm antareṇa ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇa-subhruvor dvayor eva svarūpaṁ yugapad yatropalabhyata iti śeṣaḥ ||40||

sūrya-pūjā-prasaṅge brāhmaṇa-veṣa-dhāriṇaṁ śrī-kṛṣṇam ālokya tat-kālam avijñāta-tattvāpi tad-darśana-jena svīya-raty-udbhavenaiva taṁ śrī-kṛṣṇam anumimānā śrī-rādhā lalitāṁ praty āha—sahacarīti | brahma-veśaṁ brāhmaṇa-veṣam |

nanu kena prakāreṇa brāhmaṇa-veṣam apy enaṁ śrī-hariṁ niścinoṣi ? ity ata āha—kim ayam ity-ādi | anyathānupapattir evātra pramāṇam iti bhāvaḥ | etena kṛṣṇa-niṣṭhaṁ svarūpam abhivyaktam | lalanā-niṣṭhaṁ svarūpam api tadaivābhivyaktam |

arthāntara-nyāsena spaṣṭīkṛtam—śaśadhareti | candrakānta-maṇi-nirmitā vedī candrasya jyotsnāṁ vinā na svidyatīti | atra candra-niṣṭhaṁ svarūpam āhlādakatvaṁ prakāśa-śaityayoḥ sāhityaṁ ca | tac ca sarva-vastu-gatam evātaś candrakānta-maṇāv api dṛṣṭam | svedas tu candrakānta-maṇi-niṣṭham eva svarūpam, anyatra mṛt-pāṣāṇādiṣu tad-adarśanāt| sa ca svedaś candraṁ vinā candrakānta-maṇer anyatra na bhavati |

candrakānta-maṇeś candra-mātra-drāvya-svarūpatvaṁ yathā, tathā ca candrakānta-drāvakatva-lakṣaṇaḥ svarūpa-viśeṣaś candrasyāpy aṅgīkartavya iti candrakānta-candrayor ubhaya-niṣṭha-svarūpam iva gopī-kṛṣṇayor ubhaya-niṣṭhaṁ svarūpaṁ kṛṣṇa-niṣṭha-lalanā-niṣṭhābhyāṁ svarūpābhyāṁ pṛthag evāvagantavyam | ata eva bheda-trayaṁ kṛtam |

tathā hi—saj-jana-mātra-rati-dāyakatvaṁ kṛṣṇa-niṣṭhaṁ svarūpaṁ, adṛṣṭāśrutasyāpi kṛṣṇasya sphūrtimattvaṁ lalanā-niṣṭhaṁ svarūpam | śrī-kṛṣṇa-darśana-mātraṁ drautyātiśayakatvaṁ gopī-kṣobhātiśaya-kāritvaṁ ceti dvayam ubhaya-niṣṭha-svarūpam |

kiṁ ca, candraṁ prāpya kumuda-candrakānta-cakora-samudrādayaḥ praphullatva-dravatva-rasāsvāda-samucchūnatvādi-dharmavanto bhavanti | tathā candro’pi tān prāpya tat-tad-dharma-prado bhavati | evaṁ gopī-jana-viśeṣa-śrī-kṛṣṇa-sāhityād ubhaya-niṣṭha-svarūpasya bahu-bhedakaṁ tāratamyaṁ jñeyam | atra svarūpasya bheda-trayaṁ taṁ ca jñāna-vyutpatty-artham eva kṛtam | vastutas tu lalanā-niṣṭha-svarūpam ekam eva vraja-devīṣu vivakṣitaṁ, tad eva nisargād utkṛṣyate | anyad dvayaṁ tūddīpanatve eva paryāpnoti ||41|| (35)

viṣṇudāsaḥ : athobhaya-niṣṭham iti | sahacarīti | sva-vadhvāḥ sūrya-pūjanārthaṁ kañcid brāhmaṇa-baṭum ānetuṁ jaṭilayā prārthitā kundalatā śrī-kṛṣṇam eva tatra brāhmaṇa-baṭu-veśenāvṛtaṁ prāpitavatī | tatas tasya darśanataḥ ubhaya-niṣṭha-svarūpatvena kṣubdha-cittā satī śrī-rādhā tasmin sva-manaḥ-prasattyaiva kṛṣṇo’yam iti nirṇīya lalitāṁ prati prāha |

ayaṁ svayam anubhūyamāna eva antar-ātmāntar-hṛdayaṁ vidravati dravo bhavati prasyandata ity arthaḥ | itarathā anyathā kṛṣṇād anyatve satīty arthaḥ | pūrva-niścitārtham eva prativastūpamālaṅkāreṇa draḍhayati—śaśadhareti | śaśadhara-maṇiś candrakānta-śilā tad-racitā vedī pariṣkṛta-bhūmiḥ prasūte saṁsravati | kumuda-bandhoś candrasya kaumudīṁ kiraṇam antareṇa vinā ||41||

—o)0(o—

|| 14.42 ||

proktā atrābhiyogādyā vilāsādhikya-hetave |

ratiḥ svabhāvajaiva syāt prāyo gokula-subhruvām ||

śrī-jīvaḥ : nanu gokula-subhruvaḥ prāyo nitya-preyasya eva itas tāsāṁ līlā-śakti-prāpita-janmāntarīṇāṁ svabhāvajaiva syāt, tarhi kathaṁ tāsām api kvacid abhiyogādayo rati-hetutayā varṇyante ? tatrāha—proktā iti | abhiyogo raty-abhivyañjanā, tad-ādyā rūpa-guṇānubhavādayaḥ||42|| (36)

viśvanāthaḥ : evaṁ raty-utpatteḥ kāraṇāni lokoktir ity evoktāni,⁴ vāstavaṁ siddhāntam āha—proktā iti | vilāsādhikyeti abhiyogādīnām uddīpanatvādhikyam eva, vastutaḥ phalitam iti bhāvaḥ| svabhāvajeti kāsāñcid atiśreṣṭhānāṁ śrī-rādhādīnāṁ svarūpajā, aparāsāṁ kāsāñcin nisargajā ca syād ity arthaḥ | prāyaḥ-padeneti kāsāñcid arvācīna-kalpa eva sādhana-siddhānāṁ nisarga-svarūpayoḥ sambhavād abhiyogādaya eva raty-utpatteḥ kāraṇāni bhavantīti jñāpitam | pura-subhruvāṁ tu nisargajaiva, tāsv eva sādhana-siddhānāṁ kāsāñcid abhiyogādijā ceti jñeyam ||42|| (36)

viṣṇudāsaḥ : proktā iti | prāyaḥ grahaṇaṁ sādhaka-carīr devāṅganādīr apy apekṣā | udāharaṇaṁ ca vidagdha-mādhave paurṇamāsī-vacasi—

daivata-sevā kevalam iha vana-yātrānusāriṇī mudrā |


vraja-subhruvās tu kṛṣṇe sahajaḥ premā sa jāgarti || [vi.mā. 1.16] iti ||42||

—o)0(o—

|| 14.43-44 ||

sādhāraṇī nigaditā samañjasāsau samarthā ca |

kubjādiṣu mahiṣīṣu ca gokula-devīṣu ca kramataḥ ||

maṇivac-cintāmaṇivat-kaustubha-maṇivat tridhābhimatā |

nātisulabheyam abhitaḥ sudurlabhā syād ananya-labhyā ca ||

śrī-jīvaḥ : sādhāraṇy-ādīnāṁ lakṣaṇaṁ tāvac chabdārtha-vaśād eva gamyate | tathā hi—samarthā khalu saiva syāt yā loka-dharmādy atikramya parama-kāṣṭhāpannāṁ puṣṭim āpnoti | tad uktaṁ parakīyā-lakṣaṇe—rāgeṇaivārpitātmāno loka-yugmānapekṣiṇā [u.nī. 3.17] iti | vakṣyate ca—iyam eva ratiḥ prauḍhā mahābhāva-daśāṁ vrajet [u.nī. 14.57] iti |

atha yānyā ratiḥ samañjasākhyā, sā khalu loka-dharmāpekṣayā tathocyate ca | ata eva nātisamarthā | ata eva ca bhāvāntimāṁ sīmāṁ na prapadyata iti bhāvaḥ | na cāsyāḥ samañjasākhyatvena samarthāyā asamañjasatvam āyātīti vācyam | tau hi loka-dharmau tan-mahimānubhavād bahir-vartinām eva gṛhītau | tatas tais tad-anusāreṇaiva tasyāḥ samañjasety ākhyā kṛtā | parama-pāramārthikānusāreṇa tu samarthaiva parama-samañjasā| tad uktaṁ—etāḥ paraṁ tanu-bhṛtaḥ [bhā.pu. 10.47.58] ity-ādibhiḥ |

atha yānyā sādhāraṇī, sā tu nyūnatvād eva tat tayocyate | loke ca tac-chabda-prayogas tatra dṛśyate | nyūnatvaṁ ca sambhogecchā-mūlatayā tiraskṛtatvāt | tata evānya-dvayavat puṣṭi-yogatvābhāvāt | sambhogecchā-raty-āder bhedas tu samarthā-lakṣaṇe vyaktībhaviṣyati, tad-anusāreṇaivāsāṁ lakṣaṇāni vyākhyāsyante | ananya-labhyeti anyenālabhyety arthaḥ | tatra dṛṣṭānte śrī-kṛṣṇād anyeneti | dārṣṭāntike gokula-devībhyo’nyeti vyākhyeyam ||42-44|| (36-38)

viśvanāthaḥ : evaṁ rateḥ kāraṇāny uktvā rater bhedāṁs tair eva tāratamyaṁ cāha—sādhāraṇī kubjādiṣu, maṇivat nātisulabheti kubjādibhyo’nyair api yatnato labhyety arthaḥ| ādi-padena devāṅganā mathurāṅganā vidarbhāṅganāś ca grāhyā iti kecit, kubjāyām eva sakhyo dāsyaś cety anye | samañjasā mahiṣīṣu cintāmaṇivad abhitaś catur-dikṣu sudurlabheti mahiṣībhyo’nyaiḥ kaiścid eva kadācid eva mahābhāgyata eva labhyety arthaḥ | yad uktaṁ—

agni-putrā mahātmānas tapasā strītvam āpire | \

bhartāraṁ ca jagad-yoniṁ vāsudevam ajaṁ vibhum || iti mahā-kaurma-vacanam |⁵

samarthā gokula-devīṣu | kaustubha-maṇiḥ śrī-kṛṣṇād anyair na labhyate, tathaiva gokula-devībhyo’nyair eva kair api na labhyety arthaḥ | yad uktaṁ, nāyaṁ śriyo’ṅga u nitānta-rateḥ [bhā.pu. 10.47.60] ity-ādi | rāgānuga-vartma-sthaiḥ sādhaka-bhaktair labhyatve tu teṣāṁ gokula-devī-bhāva-bhāvitatvena tad-ananyatvāt |

atra kubjā-ratiḥ sādhāraṇīti samañjasā-samarthe asādhāraṇye jñeye | mahiṣī-ratiḥ samañjaseti sādhāraṇī-samarthe asamañjase jñeye | loka-dharmānabhimatatvam eva tayor asāmañjasyam | yad uktaṁ—uttarīyāntam ākṛṣya [bhā.pu. 10.42.9] iti, tathā yā dustyajaṁ sva-janam ārya-pathaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.61] iti |

evaṁ gokula-devī-ratiḥ samartheti sādhāraṇī-samañjase asamarthe jñeye | tayor asamarthatvaṁ śrī-kṛṣṇa-vaśīkārādiṣu vakṣyamāṇa-rītyā jñeyam | kiṁ ca, samarthety atra viṣaya-viśeṣānupādānād yathā-sambhavaṁ viṣayo’vaśyam arpaṇīya eva | tathā hi, sva-ramaṇasya śrī-kṛṣṇasya sarvato-bhāvena vaśīkāre tad-rūpa-guṇa-mādhuryāṇāṁ sāmastyenāsvādanāyāṁ, tathā sva-mādhuryānubhāvyamānasya tasyāpi mohane para-camatkāra-prāpaṇe ca svato’pi mahaiśvaryasya vismāraṇe, tathā sādhāraṇasya rūpa-guṇa-kalā-mādhuryāṇāṁ sāmastyenāsvādanāyāṁ nitya-navīnī-karaṇe sarvotkarṣe ca sāmarthyavatīti samarthā ||43-44|| (37-38)

viṣṇudāsaḥ : evaṁ raty-āvirbhāva-prakāra-dig-darśanam ākhyāya tasyā rater bhedān darśayati—sādhāraṇīti yugmakena | kramataḥ yathā-saṅkhyalaṅkāreṇa | sādhāraṇī ratiḥ kubjādiṣu nigaditā , sā tu maṇivan nātisulabhā | samañjasā mahiṣīṣu śrī-rukmiṇy-ādiṣu, sā tu cintāmaṇivat abhitaḥ sudurlabhā atiduṣprāpā | cintāmaṇer yatra kutrāpi darśanābhāvāt | dārṣṭāntika-pakṣe’pi mahiṣībhyo’nyatra taj-jātīya-rater vairalyāt | samarthā gokula-devīṣu, sā tu kaustubha-maṇivad ananya-labhyā | śrī-kṛṣṇaika-labhyatvāt kaustubha-maṇeḥ | dārṣṭāntike’pi vraja-devībhyo’nyatra samarthāyā rater gandha-leśasyāpi kvacid api darśana-śravaṇābhāvāt | yathāha śrīmad-uddhavaḥ—

etāḥ paraṁ tanu-bhṛto bhuvi gopa-vadhvo


govinda eva nikhilātmani rūḍha-bhāvāḥ |


vāñchanti yad bhava-bhiyo munayo vayaṁ ca


kiṁ brahma-janmabhir ananta-kathā-rasasya || [bhā.pu. 10.47.58] iti ||43-44||

—o)0(o—

|| 14.45 ||

tatra sādhāraṇī—

nātisāndrā hareḥ prāyaḥ sākṣād-darśana-sambhavā |

sambhogecchā-nidāneyaṁ ratiḥ sādhāraṇī matā ||

śrī-jīvaḥ : nātisāndreti vyākhyāsyate | tādṛśatvān nyūnatvam apy āyātam ||45|| (39)

viśvanāthaḥ : evaṁ sādhāraṇī-samañjasā-samarthānām anvarthānām api spaṣṭa-pratipatty-arthaṁ lakṣaṇam āha—nātisāndreti nātiniviḍā | sambhogecchayā bahudhā vidhyamānatvenaivānumīyata ity arthaḥ | prāyaḥ-padena kvacic-chravaṇa-sambhavāpi | sambhogecchā-nidānā iti | yadaivaṁ śrī-kṛṣṇa-saundaryaṁ dṛg-gocarībabhūva tadaivānena puruṣeṇa me saṅgo bhūyād iti sva-sukha-tātparya-raty-ākāṅkṣā ajaniṣṭa | tataś ca yo’yaṁ māṁ sampraty eva cākṣuṣa-sambhogenaiva niravadhikam asukhayat tam enam aham api kṣaṇam eva samucita-saparyā-pūrvaka-svāṅga-saṅga-dānena sukhayāmīti saṅkalpa-mayī ratir abhūt | kubjādīnāṁ tena sākṣād-darśana-sambhavety asya sākṣād darśanena paramparayā sambhavo yasyā ity artho vyākhyeyaḥ ||45|| (39)

viṣṇudāsaḥ : tatra sādhāraṇīti | sambhogecchā nidānam ādi-kāraṇaṁ yasyāṁ sā ||45||

—o)0(o—

|| 14.46 ||

yathā śrī-daśame (10.48.9)—

sahoṣyatām iha preṣṭha dināni katicin mayā |

ramasva notsahe tyaktuṁ saṅgaṁ te’mburuhekṣaṇa ||

śrī-jīvaḥ : ramasveti sambhogecchā-nidānatvaṁ vyaktam ||46|| (40)

viśvanāthaḥ : sambhuktā kubjā jāta-ratiḥ śrī-kṛṣṇam āha—ramasveti | śrī-kṛṣṇasya sukha-tātparyaṁ rati-lakṣaṇam | tasyāḥ sva-sukha-tātparyeva mayety uktaḥ syāt ||46|| (40)

viṣṇudāsaḥ : sahoṣyatām iti kubjāyā gṛham āgatya tayā saha krīḍitvā nija-gṛhāyāyiyāsuṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati tasyāḥ prārthanā | uṣyatāṁ sthīyatāṁ | preṣṭheti sambhodya tasya sva-gṛhe vāsārhatvaṁ svasya ca tat-saṅga-tyāgānarhatvaṁ sūcayitvā punar apy utkaṇṭhayā tat-saṅga-tyāgāsahatvaṁ svasya prakaṭam eva nivedayati—notsaha iti | ramasveti prakaṭam eva sambhogecchā-nidānatvam asyāṁ darśitam | kintu amburuhekṣaṇeti tasya saundaryādi-sambandho’pi sambhogecchānugatatvena gauṇa-kāraṇatvenāvaśyam aṅgīkāryaḥ | lakṣaṇe nidāna-śabdena mukhya-kāraṇatvokteḥ, nidānaṁ tv ādi-kāraṇam ity amaraḥ ||46||

—o)0(o—

|| 14.47 ||

asāndratvād rater asyāḥ sambhogecchā vibhidyate |

etasyā hrāsato hrāsas tad-dhetutvād rater api ||

**śrī-jīvaḥ : **asyāḥ sambhogecchā-nidānāyāḥ sādhāraṇyākhyāyāṁ rater asāndratvāt tad-icchāvidatvenāniviḍitvād asau sambhogecchā vibhidyate, sādhāraṇyā nāyikayā yā pṛthaktayā bhāvyate | tad-dhetutvāt sambhogecchā-hetukatvāt | tasyāḥ sambhogecchāyā hrāsataḥ etasyā rater api hrāsaḥ syād ity arthaḥ | hrāsata iti padena tasyā iti sambandhi-padam atrākṣipyate | etasyāḥ sambhogecchāyā hrāsata iti vyākhyāyāṁ tad-dhetutvād ity etad-gatasya tac-chabdenānuvādo na syāt | kiṁ tv etad-dhetutvād ity evokte na syāt | na hy eṣa gacchati, taṁ paśyety ukte tayor abhinna-vācakatā gamyata iti ||47|| (41)

**viśvanāthaḥ : **asyāḥ sādhāraṇyā rater asāndratvān naiviḍyābhāvāt asyāḥ sakāśāt sambhogecchā vibhidyate, pṛthaktayā dṛśyamānā tiṣṭhati |

nanv etasyāḥ sādhāraṇyā rates tāratamyaṁ vartate, na vā ? ity āśaṅkāyām āha—etasyāḥ sambhogecchāyā hrāsato rater api hrāsaḥ | tatra hetuḥ—tad-dhetutvāt sambhogecchā-hetukatvāt | ayam arthaḥ—kubjādiṣu yasyāḥ sambhogecchā adhikā tasyā ratir apy adhikā | yasyā alpā tasyā ratir apy alpā, kāraṇa-tāratamyenaiva kārya-tāratamyād iti | atra etad-dhetutvād iti vaktavye tad-dhetutvādiḥ prayoga etat-pada-vācyāyāḥ sambhogecchāyā bahiraṅgatva-vyañjakaḥ | yathā eṣa caura ito niḥsṛtya tad-deśaṁ yāsyaty atas tvaṁ ca śīghraṁ tatra gatvā taṁ suṣṭhu daṇḍayeti tat-padenāpi etat-padasya parāmarśo dṛṣṭaḥ ||47|| (41)

viṣṇudāsaḥ : asāndratvād iti | asāndratvāt adṛḍhatvāt hetoḥ | asyāḥ sādhāraṇyāḥ vibhidyate, svayam eva bhinnā bhavati | ata eva etasyāḥ sambhogecchāyāḥ hrāsato’bhāvato rater api hrāsaḥ syāt | tad-dhetutvāt tasyāḥ sambhogecchāyāḥ kṛṣṇa-viṣayaka-ratau kāraṇatvāt ||47||

—o)0(o—

|| 14.48 ||

atha samañjasā—

patnī-bhāvābhimānātmā guṇādi-śravaṇādijā |

kvacid bhedita-sambhoga-tṛṣṇā sāndrā samañjasā ||

śrī-jīvaḥ : patnī-bhāveti loka-dharmāpekṣitā darśitā | guṇādi-śravaṇādijeti tat-prādurbhūtety evārthaḥ | na tūtpadyamāneti janī prādurbhāve iti dhātu-pāṭhāt | śrī-rukmiṇy-ādīnāṁ svābhāvika-tat-preyasītvena svābhāvika-tad-bhāvatvāc ca | kvacit svato’py adhika-premavatī sāmyābhilāṣe sati kheditā svabhāva-siddha-prema-paripāṭītaḥ pṛthaktayā darśitā sambhoga-tṛṣṇā tad-dhetuṁ vaśīkṛtya nija-nikaṭe sthāpayitum icchā tad-ucita-hāva-bhāvādi-paripāṭī-mayī taraṅgiṇyām iva taraṅgāntarāyamāṇa-varima-vīcīr yasyāṁ sā | sāndreti tad-antas tv anya-praveśo’sāmarthya-darśanayā bahir eva tādṛśa-bhāvāntara-sthitir darśitā ||48|| (42)

viśvanāthaḥ : patnī-bhāvābhimānasya ātmā buddhir yato yasyāṁ vā sā | ātmā yatno dhṛtir buddhiḥ ity amaraḥ | yasyāṁ ratau patnītvābhimāna-sambandhinī buddhir bhavatīty arthaḥ | patnī-bhāvābhimāna evātmetvātmā yasyā iti | tad-abhimānasya tiraskāre sthity-abhāvaś ca vyakta iti śrī-jīvya-gosvāmi-caraṇāḥ | atra patnī-pada-prayogeṇa patyur yajña-saṁyoga ity anuśāsanād viprāgni-sākṣika-vivāhavatya eva samañjasa-ratimatya iti gāndharva-vivāhavatyo gokula-kanyā vyāvṛttāḥ | guṇādi-śravaṇādijeti | sādhana-siddhāpekṣayā rukmiṇy-ādiṣu nitya-siddhāsu tu nisargād eva prādurbhūtā tad-udbodhasya hetuḥ syād guṇa-rūpa-śrutir manāk [u.nī. 14.32] iti vyākhyāna-yukteḥ | kvacit kadācid eva bheditā svataḥ sakāśād bhinnī-kṛtya sthāpitā sambhoga-tṛṣṇā yayā sā | sarvadā tu ratyā tādātmyaṁ prāptaiva tiṣṭhatīty arthaḥ | sādhāraṇyāṁ ratau sambhoga-tṛṣṇā sadaiva pṛthaktayā tiṣṭhati, samañjasāyāṁ tu kvacid eveti bhedaḥ | tena samañjasāyā rater api kvacid aṁśe sambhoga-tṛṣṇā-hetur bhavatīty arthād āyātaṁ pūrvokta-yukter eva | tena caivam avasīyate rukmiṇy-ādīnāṁ vayaḥ-sandhāv eva nāradādi-mukha-varṇita-śrī-kṛṣṇa-guṇa-śravaṇādinodbuddhān nisargād eva śrī-kṛṣṇe ratis tathā kāmodgama-sama-vayaḥ-sandhi-svābhāvyāt | sambhoga-tṛṣṇā-janyā ca ratir yugapad evābhūt | tatra prathamā bahutara-pramāṇā, dvitīyā alpa-pramāṇeti dvayo ratyor melanena samañjasābhidhā ratir vyākhyāyate | tāsāṁ tad-anantaraṁ ca sambhoga-tṛṣṇā dvidhābhūtaivānvavartata nisargottha-raty-anubhāva-rūpā sambhoga-tṛṣṇottha-raty-anubhāva-rūpā ca | prathamā rateḥ pṛthaktayā naiva tiṣṭhati tat-kāraṇatvena tan-mayatvenaiva pratīteḥ | dvitīyā rateḥ pṛthaktayaiva bhāsate sambhoga-tṛṣṇāyā ādi-kāraṇatvena tan-mayatvenaiva pratīty-aucityāt | kvacid iti padeneyaṁ sambhoga-tṛṣṇotthā ratir na sarvadā saumdetīty arthaḥ | sāndreti | nisargottha-rateḥ sāndratvāt dvitīyāyā api sāndratvaṁ bhavati hi tat-sāhityāt tāddharmyam iti nyāyāt ||48|| (42)

viṣṇudāsaḥ : atha samañjaseti | patnīti aham asya patnī pāṇi-gṛhītīti | bhāvena yo’bhimānaḥ ātmany āropita-sambandha-viśeṣaḥ sa evātmā svarūpaṁ yasyāḥ sā | guṇādīty atrādinā carita-kīrty-ādayaś ca jñeyāḥ | kvacit kadācit na tu sarvadā bheditā bhinnī-kṛtā sambhoga-tṛṣṇā svaika-sukhārtha-surata-lālasā yayā sā | sāndrā niviḍā niścaleti yāvat ||48||

—o)0(o—

|| 14.49 ||

yathā tatraiva (10.52.38)—

kā tvā mukunda mahatī kula-śīla-rūpa-

vidyā-vayo-draviṇa-dhāmabhir ātma-tulyam |

dhīrā patiṁ kulavatī na vṛṇīta kanyā

kāle nṛ-siṁha nara-loka-mano-’bhirāmam ||

śrī-jīvaḥ : kā tvā mukundeti | astu tāvan mamānanya-gater vārtā parāpi keti tvad-guṇānāṁ sarvāsām apy ākarṣaṇe sāmarthy iti sva-dhārṣṭya-doṣaḥ parityājitaḥ ||49|| (43)

viśvanāthaḥ : śrī-rukmiṇī śrī-kṛṣṇaṁ prati sandeśa-patrīṁ likhati—astu tāvad mamānanya-gater vārtā parā ca kā tvety ādi | kintu mahatī dhīrā yadi syād ity arthaḥ | kāle sva-pariṇaya-samaye ātmanā svenaiva tulyaṁ nirupamam ity arthaḥ | he nṛsiṁha ! kā na vṛṇīta ity atas tvad-guṇānāṁ sarvotkarṣakatvān mamedaṁ dhārṣṭyaṁ na cintanīyam iti ratir ātmano vyānañja ||49|| (43)

viṣṇudāsaḥ : kā tvā mukundeti | śrī-rukmiṇī-devyāḥ brāhmaṇa-dvārā śrī-kṛṣṇa-sandeśaḥ | he mukunda ! tvāṁ kā kanyā, tatrāpi kulavatī, tatrāpi mahatī sauśīlyādi-guṇa-gaṇodārā, tatrāpi dhīrā buddhimatī kāle nija-pāṇi-grahaṇa-samaye na vṛṇīta ? api tu sarvā eva vṛṇvate ity arthaḥ| evaṁ sarvāsām api varaṇīyārhatvam asya nirṇīya svasya svayam upetya varaṇārthodyame cāpalādi-doṣaḥ parihṛtaḥ | kim-bhūtam ? kula-śīlādibhir ātmana eva tulyaṁ nirupamam | punaḥ kim-bhūtam ? nara-lokasya jīva-mātrasya manasām abhirāmaṁ abhiramaṇaṁ yasmāt tvam | pūrvaṁ tasya pūtanāghādīnām api muktidattva-guṇa-smaraṇān mukundeti sambodhya, samprati tasya govardhanoddharaṇādinā nija-bhakta-prīṇanādi-pauruṣaṁ smṛtvā sambodhayati—nṛsiṁha ! he puruṣa-śreṣṭha ! ||49||

—o)0(o—

|| 14.50 ||

samañjasātaḥ sambhoga-spṛhāyā bhinnatā yadā |

tadā tad-utthitair bhāvair vaśyatā duṣkarā hareḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **sambhoga-spṛhāyāḥ pūrvavad bhāva-hāvādi-vyañjanā-mayyāḥ ||50|| (44)

**viśvanāthaḥ : **samañjasākhya-rateḥ prathamam utkṛṣṭaṁ mahāntam aṁśam udāhṛtya dvitīyam apakṛṣṭam alpam aṁśam udāhartuṁ tasyāpakarṣaṁ vyācaṣṭe | samañjasātaḥ samañjasā-rateḥ sakāśāt sambhoga-spṛhāyā yadā bhinnatā pārthakyena pratītis tadā tad-utthitaiḥ sambhoga-spṛhotthair bhāvair bhāva-hāva-hela-kilkiñcitādibhir vaśyatā duṣkareti | tasya premaika-vaśyatva-siddhāntāt sarva-śāstra-saṁmatād iti bhāvaḥ | yad ety anena sarvadā tu nisargottha-rateḥ sambhoga-spṛhāyā bhinnatā nāstīti tad-utthitair bhāvaiś ca harer vaśyatā sukaraiveti gamyate | ata eva pūrvoktā kā tvā mukundeti bhāvanaya-sandeśa-mātreṇaiva śrī-kṛṣṇasya dvārakāto vidarbhāgamanaṁ vaśyatā-vyañjakam eveti jñeyam ||50|| (44)

viṣṇudāsaḥ : kvācitka-bhedita-sambhoga-tṛṣṇātvam asyā darśayati—samañjasāta iti | samañjasāto rateḥ sakāśāt tad-utthitaiḥ tasyāḥ sambhoga-spṛhātaḥ prādurbhūtair bhāvais tad-upalakṣita-bhāva-hāva-helādibhiḥ sāmānyato bhāva-śabdenaiva sarveṣām eva vyapadeśāt | kiṁ vā, svābhiyoga-lakṣaṇair bhāvaiḥ svasya bhāva-prakāśana-rūpair ity arthaḥ ||50||

—o)0(o—

|| 14.51 ||

tathā hi tatraiva (10.61.4)—

smāyāvaloka-lava-darśita-bhāva-hāri-

bhrū-maṇḍala-prahita-saurata-mantra-śauṇḍaiḥ |

patnyas tu ṣoḍaśa-sahasram anaṅga-bāṇair

yasyendriyaṁ vimathituṁ karaṇair na śekuḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **smāyeti | ṣoḍaśa-sahasram api patnyo yasya śrī-kṛṣṇasya indriyaṁ mana-ādikaṁ vimathituṁ na śekuḥ | kair ne śekuḥ ? karaṇair bhāva-hāvādi-ceṣṭitaiḥ | kīdṛśaiḥ? anaṅgasya kāmasya bāṇa-rūpaiḥ | bāṇa-rūpatve’pi kīdṛśaiḥ ? smāyaṁ smitaṁ tad-yukto yo’valoka-lavaḥ, tena darśito yo bhāvo’bhiprāyaḥ, tena hārī hartuṁ samartho yo dhanū-rūpo bhrū-maṇḍalaḥ, tena prahitaiḥ | tathā sauratena surate niyuktena mantreṇa śauṇḍaiḥ pragalbhair apīti | patnyas tv ity asmāt karaṇair ity atra tu-śabdasyānvayāt | vi-śabdasya balāt karaṇais tu viśeṣeṇa mathituṁ na śekur iti labdhe yāvān tatra premāṁśaḥ, tāvad eva mathituṁ śekur iti labhyate ||51|| (45)

viśvanāthaḥ : śrī-śukaḥ siddhāntaṁ bodhayan śrī-parīkṣitam āha—smāyeti | ṣoḍaśa-sahasram api patnyo yasya śrī-kṛṣṇasya indriyaṁ mana-ādikaṁ vimathituṁ na śekuḥ | kair ne śekuḥ ? karaṇair bhāva-hāvādi-ceṣṭitaiḥ | kīdṛśaiḥ ? anaṅgasya bāṇa-rūpaiḥ | bāṇa-rūpatve’pi kīdṛśaiḥ? smāyaṁ smitaṁ tad-yukto yo’valokana-lavaḥ, tena darśito yo bhāvo’bhiprāyaḥ, tena hāri mano-haraṇa-śīlaṁ yad bhrū-maṇḍalaṁ, tena prahitāḥ preṣitāḥ saurata-mantrāḥ surata-sambandhi-rahasya-yuktayaḥ, teṣu tat-prāpaṇeṣu śauṇḍaiḥ pravīṇaiḥ ||51|| (45)

**viṣṇudāsaḥ : **smāyeti śrī-śukoktiḥ | karaṇaiḥ kāma-śāstra-prasiddha-kānta-vaśīkaraṇopāya-kṛtibhir iti viśeṣya-padam | anaṅga-bāṇair ity asyaiva rūpakam | kim-bhūtais taiḥ ? smāyo gūḍha-smitaṁ tad-yukto yo’valoka-lavaś cakita-nirīkṣaṇaṁ, tena darśito jñāpito yo bhāvaḥ svābhiprāyaḥ, tena hāri mano-haraṇa-śīlaṁ yad bhrū-maṇḍalaṁ, tena prahitāḥ vyañjitā ye saurata-mantrāḥ surata-sambandhi-rahasya-yuktayaḥ, teṣu śauṇḍaiḥ pravīṇaiḥ | anye bāṇā api mantreṇa śauṇḍā bhavantīty anaṅga-bāṇa-pakṣe’pi | yasyendriyaṁ manaḥ vimathituṁ kṣobhayituṁ ṣoḍaśa-sahasrāpi patnyaḥ na śekuḥ, kintu sva-sva-premānurūpam eva yathāyathaṁ mathituṁ śekur iti vi-śabdārthaḥ | tasya premaika-vaśyatvaṁ prasiddham ||51||(45)

—o)0(o—

|| 14.52 ||

atha samarthā—

kañcid viśeṣam āyantyā sambhogecchā yayābhitaḥ |

ratyā tādātmyam āpannā sā samartheti bhaṇyate ||

śrī-jīvaḥ : yayā ratyā tādātmyam ekībhāvam āpannā sambhogecchā, sā ratiḥ samartheti bhaṇyate | kīdṛśī satī ? tatrāha—kañcid viśeṣam āyantīti | ayam arthaḥ—sambhogaḥ khalu dvividhaḥ—priya-jana-dvārā sendriya-tarpaṇa-sukhamayaḥ, sva-dvārā tad-indriya-tarpaṇa-sukha-bhāvanā-mayaś ceti | tatra pūrvecchā kāmaḥ, sva-hitonmukhatvāt | uttarecchā tu ratiḥ, priya-jana-hitonmukhatvāt | tatra cottara-sambhoge priya-jana-sparśa-sukhaṁ ca bhavaty eveti | yadyapi tad-icchā durvārā, tathāpi balavattvāt kañcid viśeṣam āyāntyā yayā ratyā militatvāt tat-tādātmyam āpannā bhavati, sā ratiḥ sarvātikrāmi-sāmarthyāt samartheti bhaṇyata iti ||52|| (46)

viśvanāthaḥ : yayā ratyā sambhogecchā tādātmyam tad-ātma-mātraṁ rati-rūpatvam āpannā syāt sā samarthā | ratyā kīdṛśyā ? kañcid viśeṣam svarūpotthatvāt sādhāraṇī-samañjasābhyāṁ sakāśāt kam apy anirvacanīya-viśeṣaṁ śrī-kṛṣṇa-vaśīkāratvātiśayaṁ prāpnuvatyā ||52|| (46)

viṣṇudāsaḥ : atha samartheti | kañcid viśeṣam āyantyā prāpnuvatyā yayā ratyā saha tādātmyam rati-svarūpatām āpannā prāptā abhitaḥ samantāt ||52||

—o)0(o—

|| 14.53 ||

sva-svarūpāt tadīyād vā jātā yat-kiñcid-anvayāt |

samarthā sarva-vismāri-gandhā sāndratamā matā ||

śrī-jīvaḥ : tad evaṁ samarthāyāṁ kārya-dvārā svarūpa-dvārā ca lakṣaṇam uktvā kāryāntara-dvārā punas tad vadaṁs tad-utkarṣam āha—svasya lalanā-sambandhinaḥ svarūpāj jātā, kiṁ vā śrī-kṛṣṇa-sambandhino yat kiñcid anvayāt svarūpādīnām ekatarasya sambandha-mātrāj jātā sarva-vismāri-leśa-mātrā samarthā sā sāndratamā bahir api bhāvāntareṇa bhettum aśakyā matā ||53|| (47)

viśvanāthaḥ : sva-svarūpāl lalanā-niṣṭha-svarūpāj jāteti pūrvokta-rati-dvayāt, asya hetur api parama-vilakṣaṇa eveti bhāvaḥ | tadīyāt śrī-kṛṣṇa-sambandhinaḥ śabdādeḥ kiñcin-mātrād anvayād veti nāma-mātrata eva hetoḥ | vastutas tu svata eveti bhāvaḥ, samarthā anvartha-nāmnīty arthaḥ | sāmarthyam eva dig-darśanenāha—sarvaṁ kula-dharma-dhairya-loka-lajjādikaṁ vismārayituṁ śīlaṁ yasya, tathā-bhūto gandho’pi yasyāḥ sā | yad uktaṁ—yā dustyajam ārya-pathaṁ svajanaṁ ca hitvā bhejuḥ [bhā.pu. 10.47.61] iti | ata eva sāndratamā bhāvāntareṇa praveṣṭum aśakyatamā ||53|| (47)

viṣṇudāsaḥ : sva-svarūpāt svabhāva-bhedāt lalanā-niṣṭha-rūpāt tadīyāt kṛṣṇa-niṣṭha-rūpāt svabhāva-bhedād vā yat-kiñcid-anvayāt yathā kathañcit sambandhād iti dvayor eva viśeṣaṇaṁ jātā prādurbhūtā | sarvaṁ vismārayituṁ śīlaṁ yasya tathā-bhūto gandho’pi yasyāḥ, ata eva sāndratamā niviḍatamā ||53||

—o)0(o—

|| 14.54 ||

prekṣyāśeṣe jagati madhurāṁ svāṁ vadhūṁ śaṅkayā te

tasyāḥ pārśve gurubhir abhitas tvat-prasaṅgo nyavāri |

śrutvā dūre tad api bhavataḥ sā tulākoṭi-nādaṁ

hā kṛṣṇety aśruta-caram api vyāharanty unmadāsīt ||

śrī-jīvaḥ : tatra svarūpasyodāharaṇaṁ jihīta [u.nī. 14.39]** **ity-ādinā darśitam iti dvitīyaṁ āha—prekṣyeti| tulākoṭir nūpuram | atronmadety anena bhāvāntara-sparśo bahir api nāstīti dyotitam ||54|| (48)

viśvanāthaḥ : kasyāścid vraja-bālāyāś caritaṁ vṛndā kṛṣṇam āvedayati—prekṣyeti | te śaṅkayā nārī-gaṇa-manohāritva-lakṣaṇaṁ tava svabhāvaṁ parāmṛśyety arthaḥ | nyavāri asyāḥ karṇa-gataḥ śrī-kṛṣṇaś citte lagiṣyatīti śaṅkayā nivārayāmāsa | bhavato’dṛṣṭāśruta-carasyāpi tulākoṭi-nādaṁ śrutveti yat-kiñcid-anvaya uktaḥ | paricayas tu tasyā lalanā-niṣṭha-rūpatvāt pūrva-pūrva-sphūrtir eva jñeyaḥ | aśruta-caram apīti | na lalanā-niṣṭha-svarūpaṁ vyāharantīti guru-gaurava-lajjādi-vismāraṇam | unmadāsīd iti rateḥ sāndratamatvaṁ ca vyañjitam ||54|| (48)

**viṣṇudāsaḥ : **prekṣyeti | kasyāścin navoḍhāyā vraja-sundaryāḥ adṛṣṭāśruta-pūrva-śrī-kṛṣṇa-nūpura-dhvaniṁ dūrād api sakṛd eva śrutvā jātonmādāyā vṛttaṁ śrī-vṛndā śrī-kṛṣṇāntike nivedayati | madhurāṁ sundarīṁ, te tava śaṅkayeti sambandha-mātre ṣaṣṭhī | tvat-prasaṅgas tava prastāvaḥ | gurubhiḥ śvaśrv-ādibhiḥ nyavāri nivāritaḥ | tad api tathāpi hā kṛṣṇeti vyāharantī kathayantī unmadāsīt babhūva ||54||

—o)0(o—

|| 14.55 ||

sarvādbhuta-vilāsormi-camatkāra-kara-śriyaḥ |

sambhogecchā-viśeṣo’syā rater jātu na bhidyate |

ity asyāṁ kṛṣṇa-saukhyārtham eva kevalam udyamaḥ ||

śrī-jīvaḥ : kañcid viśeṣam āpannā [u.nī. 14.52] ity atra yad uktaṁ, tad eva punar vyanakti—sarvādbhuteti sārdhena | asyāṁ samarthāyām | ity asyām ity atra yad asyām iti pāṭhaḥ saṁyojya pūrvatra tv enaṁ vyākhyeyam | itīti etad-dhetor ity arthaḥ |

etat kim ? tatrāha—asyām ity-ādi | kṛṣṇa-saukhyārtha-mātrodyamatvād asyā rateḥ śuddhatvam | ata eva svatantratvena sarvādbhutety ādy ukta-rūpatvam | evaṁ kevalam ity etayoś ca tasyāṁ svātantryātiśaya evāgrahaḥ | athavā nirṇīte kevalam iti ity amaraḥ | uttarārdhaṁ hetu-garbham | tataś ca asyāṁ kṛṣṇa-saukhyārtham evodyama iti nirṇītam ity arthaḥ ||55|| (49-50a)

viśvanāthaḥ : asyā rateḥ sakāśāt sambhogecchā-viśeṣo jātu kadācid api na bhidyate | pṛthaktayā pratīto na bhavatīty arthaḥ | tathā hy asyā rateḥ svarūpa-siddhatvād guṇādi-śravaṇānapekṣitatvena prābalyād vayaḥ-sandheḥ pūrvam eva vraja-bālāsu kāsucit tathāparāsu nanda-pura-nikaṭa-vartinīṣu rateḥ svarūpa-siddhatve’pi śrī-kṛṣṇena saha dhūli-khelanādibhiḥ paricayādhikyenāpi prādurbhāvaḥ | sāmānyākāreṇa prādurbhūtāyāṁ ca tasyāṁ tāsāṁ śrī-kṛṣṇa evaṁ prīti-matīnāṁ sarvendriya-vṛttayaḥ śrī-kṛṣṇa-sukha-tātparyavatya evābhuvan | athāyāte vayaḥ-sandhau kandarpodgamena yā sambhoga-tṛṣṇā raty-ākrānte manasy ajaniṣṭa sāpi tat-sukha-tātparyavaty evābhūd iti sambhoga-tṛṣṇāyā ratyā saha tādātmyam | tām avasthām ārabhyaiva tāsāṁ svāṅga-saṅga-ditsayaiva tat-sukha-viśeṣotpādane saṅkalpavatīnāṁ ratir madhurābhidhānābhūt | ity ata eva sambhoga-tṛṣṇā pṛthaktayā na bhāsate | ata evātra sambhogecchā-viśeṣa ity atra viśeṣa-śabda-prayogaḥ |

rateḥ kīdṛśyāḥ ? sarvato’py adbhutāḥ śrī-kṛṣṇa-vaśīkāritvena vismayāvahā yā vilāsormayas tābhiś camatkāra-kāriṇī śrīr yasyās tasyā iti hetor asyāṁ samarthāyāṁ ratyāṁ satyām udyamo mano-vāk-kāyānāṁ vyāpāras tathā buddhi-pūrvako’buddhi-pūrvako vā yaḥ sa śrī-kṛṣṇa-saukhyārtham eva | tenodyamena śrī-kṛṣṇaḥ sukham eva prāpnotīty arthaḥ | tathā hi śrī-mukha-vākyam—na pāraye’haṁ niravadya-saṁyujāṁ [bhā.pu. 10.32.22] iti tāsāṁ sva-sukha-tātparyābhāva eva niravadyatvam | ata evātra tasya vaśīkāraḥ prasiddhaḥ ||55|| (49-50a)

viṣṇudāsaḥ : nanu asyā apy antaḥ-sambhogecchāsty eveti samañjasāto’syāḥ ko viśeṣaḥ ? tatrāha—sarvādbhuteti | sambhogecchā-viśeṣaḥ asyāḥ samarthāyā rateḥ sakāśāt jātu kadācid api na bhidyate, bhinnā na bhavati ratyā tādātmyāpanneti lakṣitatvāt | kim-bhūtāyā rateḥ ? sarvādbhutāḥ sarvato’dbhutāḥ yā vilāsormayaḥ, līlātiśayās tābhiś camatkāra-karī viśeṣa-vismayotpādinī śrīḥ śobhā sampattir vā yasyās tasyāḥ | iti hetoḥ asyāṁ samarthā-rūpāyāṁ ratau kṛṣṇa-saukhyārtham | evety eva-kāro niścayārthaḥ | kevalam iti sva-saukhya-leśasyāpy anabhisandhiḥ sūcitaḥ | asyāṁ kṛṣṇa-saukhyārthaikodyamatvaṁ hi śrī-bhagavataivoktaṁ—evaṁ mad-arthojjhita-loka-veda- [bhā.pu. 10.32.21] ity ādau, mad-arthaṁ mat-sukhārtham eva, na ca kenāpy aṁśena sva-sukha-leśārtham api | ujjhitās tyaktā lokādayo yābhis tāsām iti dhvany-artha-vyākhyānusāreṇa | tathā na pāraye’haṁ niravadya-saṁyujāṁ [bhā.pu. 10.32.22] ity ādau tatra niravadya-śabdena nija-saukhyānapekṣeṇa pūrvaka-tad-ekānukūlya-maya-prema-viśeṣatvena nirdoṣā saṁyuk saṁyogo yāsām ity arthaḥ saṅgamanīyaḥ | nija-virahe’pi tāsāṁ tām avasthāṁ smaran klinna-hṛdayaḥ sann uddhavaṁ prati, tā man-manaskā mat-prāṇā [bhā.pu. 10.46.4] ity ādau, mad-arthaṁ tyakta-daihikāḥ ity asya ca pūrvavad vyākhyānena | tathā, rāmeṇa sārdhaṁ mathurāṁ praṇīte [bhā.pu. 11.12.10] ity-ādinā ca tāsāṁ svaika-jīvitatvaṁ nija-sukhāpekṣā-rāhityaṁ ca punaḥ punaḥ śrī-mukhenaiva varṇayati sma ||55||

—o)0(o—

|| 14.56-57 ||

pūrvasyāṁ sva-sukhāyāpi kadācit tatra sambhavet ||

iyam eva ratiḥ prauḍhā mahābhāva-daśāṁ vrajet |

yā mṛgyā syād vimuktānāṁ bhaktānāṁ ca varīyasām ||

śrī-jīvaḥ : patnī-bhāva [u.nī. 14.48] ity atra yad uktaṁ tad api punar vyanakti—pūrvasyām ity ardhena | pūrvasyāṁ samañjasāyām udyamaḥ sambhaved ity anvayaḥ ||56|| (50)

iyam eveti samarthaiṣety arthaḥ | pūrvasyām ity uktatvāt samarthāyā eva prakṛtatvaṁ gamyate | mṛgyaiva na tu prāpyā | tan-mārgaṇa-paripāṭīnāṁ durbodhatvāt | tat-paripāṭī hi tādṛśa-bhāva-mādhurīṇāṁ krameṇānubhavaḥ | eṣāṁ tu mahima-jñānam eva, na tu tad-anubhavaḥ | āstām anyeṣāṁ śrīmad-uddhavasyāpi mahima-jñānam eva vyajyate—aho yūyaṁ sma pūrṇārthāḥ [bhā.pu. 10.47.23] ity-ādi tad-vākyena | tad-anubhavārtham eva hi—āsām aho ity-ādinā prārthitam | tad-anubhave sati tāsām iva tasyāpi rodanādikaṁ varṇyate | sarveṣām api tad-anubhave ca bhaktānāṁ pañcavidhatvaṁ bādhyeta ||56-57|| (50b, 51)

viśvanāthaḥ : pūrvasyāṁ samañjasāyāṁ | kadācid iti na tu sarvadety arthaḥ | tena śrī-rukmiṇyāḥ patrīśravaṇa-mātreṇaiva dvārakāto vidarbhāgamanaṁ śrī-satyabhāmāyāḥ kṛte pārijātānyanam ity-ādi līlā-vyañjita-tad-vaśīkāro’pi dṛṣṭa eva | evaṁ ca sādhāraṇyā rateḥ sākṣād-darśana-janya-sambhoga-tṛṣṇaiva hetuḥ | rateḥ svabhāvāt śrī-kṛṣṇasya kubjā-gṛha-gamanasya jñāpya īṣad vaśīkāro durbhagedam ayācata [bhā.pu. 10.48.8] iti śrī-śukokti-jñāpyaḥ sarvathā vaśīkārābhāvaś ca tathā samañjasāyā hetur nisargaḥ sambhoga-tṛṣṇā ca śrī-śukokti-jñāpyo vaśīkāro’vaśīkāraś ca tatra tatra sāmañjasye patnītvābhimāna eva liṅgaṁ, tathā samarthāyā rateḥ svarūpam eva hetus tasyātiprābalyāt sambhoga-tṛṣṇāyā api ratimayīti bhāvaḥ | na pāraye’haṁ [bhā.pu. 10.32.22] iti, āsām aho [bhā.pu. 10.47.61] iti, nāyaṁ śriyo’ṅga u nitānta-rateḥ [bhā.pu. 10.47.60] ity-ādi śrī-kṛṣṇādara-śukādy-ukti-jñāpya-sarvathaivātivaśīkāra eva tatra tatra sāmarthye, yā mābhajan durjara-geha-śṛṅkhalāḥ saṁvṛścya [bhā.pu. 10.32.22] iti, yā dustyajam svajanam ārya-pathaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.61] iti, rāgeṇaivārpitātmāno loka-yugmānapekṣitaḥ [u.nī. 3.17] ity-ādi-vacana-vyaṅgyaḥ parakīyātvābhimāna eva liṅgam iti prakaraṇārtha-saṅkṣipyokteḥ ||56-57|| (50b, 51)

viṣṇudāsaḥ : pūrvasyāṁ samañjasā-rūpāyāṁ | patnī-bhāvābhimānātmatvena nirūpaṇāt tasyāḥ | ata eva kadācit sva-sukhārtha-sambhogecchā-rūpa udyamaḥ sambhavet | smāyāvaloka [bhā.pu. 10.61.5] ity-ādinā tathaivodāhṛtam iti | kiṁ ceti | iyaṁ sarvathā prauḍhā procchalitā satī mahā-bhāva-daśām aṣṭama-kakṣām ||56-57||

—o)0(o—

|| 14.58 ||

yathā śrī-daśame (10.47.58)—

etāḥ paraṁ tanu-bhṛto bhuvi gopa-vadhvo

govinda eva nikhilātmani rūḍha-bhāvāḥ |

vāñchanti yad bhava-bhiyo munayo vayaṁ ca

kiṁ brahma-janmabhir ananta-kathārasasya ||

śrī-jīvaḥ : tathaivodāharati—etāḥ param iti | etāḥ kevalaṁ saphala-tanudhāriṇyaḥ | yato bhavatī-prabhṛtayo yaṁ yaṁ bhāvaṁ paramotkarṣa-dṛṣṭyā vāñchanty eva, na tu prāpnuvanti tan mādhuryānubhavasyābhāvaś ca teṣu darśitaḥ kiṁ brahma-janmabhir iti | anantasya līlānantyād anantadhā sphurtasya tasya kathāsu kathā-mātreṣu kim uta tāsāṁ sambandhinīṣu| araso rasābhāvo yasya tasya brahma-janmabhir viriñcitayāpi yad ebhir janmabhiḥ kim ? na kiñcit prayojanam ity arthaḥ ||58|| (52)

viśvanāthaḥ : vandamāna uddhavo gopīḥ stauti—etāḥ param etā eva kevalaṁ tanu-bhṛtaḥ saphala-tanu-dhāriṇyo, na tv anyā nāpy asmad-ādyā iti dhvaniḥ | bhagavat-parikaratvena saphala-tanutve’py uddhavādīnām īdṛśa-bhāvavattvena vinā kiṁ tanubhir iti tad-bhāvautsukyaṁ vyañjayati | gopa-vadhva ity ārjya-patha-tyāga-lakṣaṇā samarthā ratir vyañjitā | govinda evam anena prakāreṇa akhilā evātmāno deha-mano-buddh-yatna-svabhāva-dhṛty-ādayo yasmin tasminn iti | bhrātṛ-putra-pautrādiṣv api snehavatībhyo rukmiṇyādibhyo bhāva-vaiśiṣṭyena vailakṣaṇyaṁ vyañjitam | ātmā yanto dhṛtir buddhiḥ svabhāvo brahma varṣma ca iti amaraḥ | tatrāpi govinda-padena gavāṁ pālaka evaiśvarya-jñānābhāvena mādhuryādhikyaṁ, tatrāpi rūḍha-bhāvā rūḍhākhyo mahā-bhāva-prabheda eva bhāvo yāsāṁ tāḥ |

nanu ruh bīja-janmani prādurbhāve iti yogārthenotpanna-bhāvā ity evārthaḥ pratīyate ity ata āha—yat yaṁ bhāvaṁ bhava-bhiyo mumukṣavo munayo muktā vāñchanti, vayaṁ ca bhaktā vāñchāma ity arthaḥ | vayaṁ kim utpanna-bhāvā na bhavāmas tenātra rūḍha-śabdo na yogārthaḥ, kintu rateḥ saptama-kakṣāyāṁ mahābhāva-prabheda eva rūḍhaḥ | ata eva ślokāntare’pi jātādi-padam aprayujya, kṛṣṇe kva caiṣa paramātmani rūḍha-bhāvaḥ iti punar api rūḍha-śabda eva |

kiṁ ca, rasāsvāda-vijña-jana īḍrśa-bhāva-prāptiṁ vinā nija-mahā-māhātmyam api tuccham eva manyata ity āha—kiṁ brahma-janmabhir iti | anantasya kathā-mātra eva raso yasya tasyāpi kiṁ punar mahā-svabhāva-rasikasya brahma-janmabhir bahubhiḥ parameṣṭhi-janmabhiḥ kim ? na kiñcid api prayojanam ity arthaḥ ||58|| (52)

viṣṇudāsaḥ : etā iti | vrajān nivṛttya mathurāṁ prayāsyann uddhavaḥ śrī-vraja-devīnāṁ rāga-svarūpatvāt adṛṣṭāśruta-caraṁ rūḍha-mahā-bhāvaṁ nirīkṣya parama-camatkāra-kāṣṭhām āpannas tāḥ praṇamann uvāca | etāḥ śrī-vraja-sundaryaḥ paraṁ kevalaṁ tanubhṛtaḥ saphala-janmānaḥ | tat kutaḥ ? ity ata āha—govinda iti | evam iti vrajāgamana-dinam ārabhyādyāvadhi sākṣād anubhūtenānirvacanīya-prakāreṇa govinde parama-rūpa-guṇa-śīlādy-avadhitayā vikhyāte śrī-gokulendre kim-bhūte ? paramātmani sarvāṁśi-rūpatvān nirupadhi-parama-prema-yogye rūḍha-bhāvā utpanna-mahābhāvāḥ | yat yaṁ rūḍha-bhāvaṁ bhava-bhiyo mokṣepsavaḥ munayo muktā vayaṁ bhaktāś ca kevalaṁ vāñchanti, vayaṁ ca vāñchāma eveti puruṣa-vyatyayena yojyaṁ, na tu prāpnuvanti | ata evānantasya mādhuryādi-vaibhavair apy apārasya kathāsu raso rāgo yasya tasya brahma-janmabhiḥ krameṇa bhaubhir api brahma-janmabhiḥ vipra-sambandhibhiḥ kiṁ vā caturmukha-janmabhiḥ kiṁ ? ko vā viśeṣaḥ ? yatra kutrāpi jātaḥ sa evottama ity arthaḥ | yad vā, akāra-praśleṣa-pāṭhe anantasya kathāsu araso yasya tasyeti pūrvavat pakṣa-dvayam api vyākhyeyam | īdṛśa-bhāvābhāvena brahma-janmabhir apy alam iti bhāvaḥ ||58||

—o)0(o—

|| 14.59-61 ||

syād dṛḍheyaṁ ratiḥ premā prodyan snehaḥ kramād ayam |

syān mānaḥ praṇayo rāgo’nurāgo bhāva ity api ||

bījam ikṣuḥ sa ca rasaḥ sa guḍaḥ khaṇḍa eva saḥ |

sa śarkarā sitā sā ca sā yathā syāt sitopalā ||

ataḥ prema-vilāsāḥ syur bhāvāḥ snehādayas tu ṣaṭ |

prāyo vyavahriyante’mī prema-śabdena sūribhiḥ ||

śrī-jīvaḥ : tasyāḥ paramotkarṣaṁ darśayati—iyaṁ madhurākhyā ratir dṛḍhā viruddhenābhedyā satī premā syāt | sa cāyaṁ premā prodyan kramān nija-mādhuryaṁ prakāśayan sneho māna ity-ādi-rūpaḥ syāt | bhāva iti | bhāvas tv asyātraiva prakarṣān mukhyatayā tac-chabdas tv atraiva paryavasyati, īśvara-śabdo bhagavatīvety abhiprāyaḥ | kintu mahābhāva-śabdas tv atra maheśvara-śabdavaj jñeyaḥ ||59|| (53)

atra dṛṣṭāntenaikasya vastunas tasyāvasthā-bhedena tāratamyaṁ bodhayati—bījam iti | khaṇḍa iti | syāt khaṇḍaḥ śakale cekṣu-vikāra-maṇi-doṣayoḥ iti viśva-prakāśa-kośāt puṁstvam | udīyata ity etat, īṅ gatau daivādikasya rūpam ||60-61|| (54-55)

viśvanāthaḥ : evaṁ rater bheda-trayam uktvā tasyā evāvasthā-bhedenotkarṣa-vaiśiṣṭyān nāma-bhedān sa-dṛṣṭāntān āha—syād iti | iyaṁ ratir dṛḍhā baddha-mūlatvenāntarāyair acālyā cet premā syāt | premeti-nāmnābhidhīyata ity arthaḥ | sa ca premā udyan san sūrya iva citta-navanītaṁ svātapena drutīkurvan snehaḥ syāt | evam ayam eva snehaḥ kramāt sva-vṛddhyā mānaḥ, sa ca sva-vṛddhyā praṇaya ity-ādi | bhāvo mahābhāvaḥ ||59|| (53)

ekam eva vastv avasthā-bhedenotkarṣa-tāratamyān nāma-bhedaṁ labhata ity atra dṛṣṭāntam āha—bīja-mātrekṣu-daṇḍāgra-bhāga-granthy-avasthito’ṅkuras tad eva yathā kālenekṣu-daṇḍaḥ syāt, evaṁ ratir eva premā syāt | evaṁ sa ca rasa iti | rasa iva snehaḥ, guḍa iva mānaḥ, khaṇḍa iva praṇayaḥ, śarkareva rāgaḥ, śarkarā cinīti khyātā | sitā sita-śarkarevānurāgaḥ | sita-śarkarā miśrīti khyātā | sitopaleva mahā-bhāvaḥ | sitopalā olā ity ākhyātā | sitopalaiva miśrīti kecid āhus tac cintyam | kṣipraṁ yāti sitopaleva vilayam ity uktes tasyā jale kṣipraṁ layādarśanāt | atra cekṣoḥ pāka-bhedenaiva guḍādayo bhavanti yathā, tathaiva premṇo’vasthā-bhedenaiva sneha-rāgādayo bhavanti | na tu guḍa eva khaṇḍaḥ syāt, khaṇḍa eva śarkarā syād ity evaṁ vācyam asambhavād iti ca kecid āhuḥ ||60|| (54)

tan-matam anusṛtyaivāha—ata iti ||61|| (55)

viṣṇudāsaḥ : evaṁ sāmānyataḥ sādhāraṇyādinā rater bheda-trayaṁ darśayitvādhunā tasyā evottarottara-vaiśiṣṭyād avasthā-bhedena nāma-bhedān ikṣu-bījādy-upamānena darśayati—syād dṛḍheyam it yugmakena | iyaṁ ratiḥ yadā dṛḍhā syāt tarhi premā syāt, premeti saṁjñāṁ prāpnotīty arthaḥ | sa premā prodyan vṛddhiṁ gacchan, asya paratrāpi sarvatra sambandhaḥ, snehaḥ syāt | ayaṁ snehaḥ prodyan mānaḥ syāt | kramāt mānaḥ prodyan praṇayaḥ syāt | praṇayaḥ prodyan rāgaḥ syāt | rāgaḥ prodyann anurāgaḥ syāt | anurāgaḥ prodyan bhāvo mahābhāva-nāmā syāt ||59||

ratyādaya uttarottara-vaiśiṣṭya-sādṛśyāṁśena bījādibhir yathā-saṅkhyam upamīyante | tatra ratir bījaṁ | premā ikṣur ikṣu-daṇḍam | snehaḥ rasaḥ ikṣu-rasaḥ | māno guḍaḥ | praṇayaḥ khaṇḍaḥ | rāgaḥ śarkarā | anurāgaḥ sitā | mahābhāvaḥ sitopaleti ||60||

yato rāgādayaḥ sitopalāntāḥ ṣaṭ ikṣor evottarottara-vaiśiṣṭyāt tat-tan-nāmāno’pi sarve aikṣavā evaṁ ataḥ ikṣu-sthānīyasya premṇa eva vilāsāḥ snehādayaḥ ṣaṭ prema-śabdena vyavahriyante nirdiśyante sūribhiḥ śāstravidbhiḥ ||61||

—o)0(o—

|| 14.62 ||

yasyā yādṛśa-jātīyaḥ kṛṣṇe premābhyudañcati |

tasyāṁ tādṛśa-jātīyaḥ sa kṛṣṇasyāpy udīyate ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : nanu samartha-ratimatīnāṁ śrī-kṛṣṇa-preyasīnām āsāṁ premādayo’mī bhāvāḥ kim eka-jātīyāḥ kiṁ vā bhinna-jātīyāḥ syuḥ ? tathā tāsu tāsu śrī-kṛṣṇasya vā te kīdṛśā ity apekṣāyām āha—yasyā iti | sa premā | evaṁ ca samartha-ratimatīnāṁ śrī-kṛṣṇa-preyasīnām ānantyam iva tat-premādīnām api sūkṣma-vicāreṇa jāter ānantyaṁ jñeyam | tathaiva samarthātaḥ sthūlata eva jāti-bhedena samañjasāyā rateḥ premādayas tad-atideśena jñeyā yad upariṣṭād vakṣyate—

ādyā premāntimāṁ tatrānurāgāntāṁ samañjasā |


ratir bhāvāntimāṁ sīmāṁ samarthaiva prapadyate || [u.nī. 14.232] iti |

udīya iti īṅ gatau ity asya daivādikasya rūpam ||62|| (56)

**viṣṇudāsaḥ : **nanu śrī-kṛṣṇa-preyasīnām asaṅkhyatvāt bhāvānāṁ ca sāmānyato’ṣṭa-vidhatve’pi tāsūttama-madhyama-kaniṣṭhāsu pratyekam anya-svabhāva-vaśena nānā-vidhāśayāsu prākaṭya-tāratamyena tat-tad-avāntara-bhedataḥ svarūpa-tāratamyena cāsaṅkhya-bhedāt tās tāvann eka-jātīya-bhāvāḥ sambhavanti | śrī-kṛṣṇaḥ kintu tāsu sarvāsv eva samāna-bhāve vartate | athavā bhāva-tāratamyavān | ratyāder ubhaya-niṣṭhatvenaiva rasāvahatva-prasiddheḥ| tatrāha—yasyā iti | udañcati udeti sa premā | udīyate iti ut-pūrva-īṅ gatau divādiḥ udgacchatīty arthaḥ ||62||

—o)0(o—

|| 14.63 ||

tatra premā—

sarvathā dhvaṁsa-rahitaṁ saty api dhvaṁsa-kāraṇe |

yad-bhāva-bandhanaṁ yūnoḥ sa premā parikīrtitaḥ ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam. (57)

**viśvanāthaḥ: **premāṇaṁ lakṣayati—sarvatheti | tathā hi prema-sampuṭe—

loka-dvayāt svajanataḥ parataḥ svato vā


prāṇa-priyād api sumeru-samā yadi syuḥ |


kleśās tad apy atibalī sahasā vijitya


premaiva tān harir ibhān iva puṣṭim eti || [pre.sa. 54] iti |

bhāvena tvaṁ me preyasī, tvaṁ me preyān iti mano’nulāpa-mayyāṁ prīti-rajjvāṁ yūnor bandhanaṁ pārasparikam ity arthaḥ ||63|| (57)

viṣṇudāsaḥ: tatra premeti—sarvathā sarva-prakāreṇa yūnor nāyikā-nāyakayor bhāvasya rater bandhanaṁ niṣkampatayā suśliṣṭatvam | asya lakṣaṇaṁ prakārāntareṇa vidagdha-mādhave ca—

stotraṁ yatra taṭasthatāṁ prakaṭayac cittasya dhatte vyathāṁ


nindāpi pramadaṁ prayacchati parīhāsa-śriyaṁ bibhratī |


doṣeṇa kṣayitām guṇena gurutāṁ kenāpy anātanvatī


premṇaḥ svārasikasya kasyacid iyaṁ vikrīḍati prakriyā || [vi.mā. 5.4]

asya durlabhatvaṁ ca tatraiva, yathā—

jagati kila vicitre kutracin niscalātmā


bhavati nirabhisandhiḥ kasyacit prema-bandhaḥ |


vilasati samudīrṇe kumbhaje khañjanālī


kalitavati tathāstaṁ hanta nāśaṁ prayāti || [vi.mā. 5.3] ||63||

—o)0(o—

|| 14.64 ||

yathā—

śape tubhyaṁ dharma-sthitim anusarantyā sakhi mayā

viśuddhām ugrābhir muhur api nirasto bhaṇitibhiḥ |

sa mugdhe śyāmātmā tyajati na hi me vartma bata māṁ

jagārāpad ghorā viracayatu śāstiṁ gṛha-patiḥ ||

śrī-jīvaḥ : viśuddhāṁ dharma-sthitim ity anvayaḥ | na tyajatīti muhur muhuḥ sphūrtiḥ sākṣātkāratayā vyañjitā ||64|| (58)

viśvanāthaḥ : prema-parīkṣaṇārthaṁ loka-dharmādibhyo bhīṣāyamāṇāṁ nāndīmukhīṁ prati pūrva-rāgavatī śrī-rādhā prāha—śape iti | yadi tvaṁ me vakṣyamāṇaṁ vākyaṁ na pratyeṣīti bhāvaḥ | viśuddhāṁ dharma-sthitiṁ dharma-maryādām anusarantyaiva mayā ity anvayaḥ | ugrābhir api bhaṇitibhiḥ | “aye lampaṭa ! yadi tvaṁ me kañcukīṁ spṛśasi, tadādhunaiva lajjām api tyaktvā phūtkṛtyāryāṁ vijñāpayiṣyāmi” iti vibhīṣikā-mayībhir api vāgbhir ity arthaḥ | na tyajatīti muhur muhuḥ sphūrtiḥ sākṣātkāratayā pratītā, tasmād āpat kartrī māṁ jagāra gilitavatī |

atra gṛhapati-kartṛka-śānti-rūpa-prema-dhvaṁsa-kāraṇasya vidyamānatve’pi premā na dhvastaḥ | tayogrābhir bhaṇitibhir nirasto’pīti śrī-kṛṣṇasyāpi svasmin premā vyañjitaḥ ||64|| (58)

viṣṇudāsaḥ : śape tubhyaṁ iti | śrī-kṛṣṇe jāta-gāḍha-premā kācid vraja-sundarī sva-hṛdaya-parīkṣaṇāya loka-dharma-bhayādi-darśanena tato nivṛttim upadiśantīṁ sva-priya-sakhīṁ prati prāha | śape tubhyam iti prathamam eva śapatha-karaṇaṁ vakṣyamāṇārtha-pratīty-āpādanāya | śapa upālambhe ity ātmanepadam | ślāgha-hnuṁ-sthā-śapāṁ jñīpsyamānaḥ [pāṇ 1.4.34] iti caturthī | dharma-sthitiṁ kula-vadhūcita-dharma-maryādām | ugrābhis tīvrābhir bhaṇitibhir vacobhiḥ nirastaḥ pratyākhyāto’pi muhuḥ punaḥ punar api sa prasiddhaḥ śyāmātmā śyāmāṅgaḥ, śleṣeṇa nija-vartmā-tyāgāt tasminn asūyotpattyāha śyāmātmā yato malina-cittaḥ | bata khede, jagāra gilitavatī | āpat vyasanaṁ| kim-bhūtā ? ghorā bhayaṅkarī | atra gṛhapati-kartṛka-śāsti-rūpa-prema-dhvaṁsa-kāraṇe saty api tad-aṅgīkāreṇa dharmānapekṣayā ca tad-dhvaṁsābhāvas tasya darśitaḥ |

vidagdha-mādhave ca paurṇamāsīṁ prati rādhoktir, yathā—

doṣodgāraṁ tvam api kuruṣe hā mayi vyākulāyāṁ


pādebhyas te bhagavati śape nāparādhyāmi sādhvi |


parṇaiḥ karnotpala-valayibhis tāḍyamāno’pi dhūrto


na śyāmātmā mama tanu-pariṣvaṅga-raṅgaṁ jahāti || [vi.mā. 2.20] iti ||64||

—o)0(o—

|| 14.65 ||

yathā vā—

rādhāyāḥ sakhi sad-guṇair anudinaṁ rūpānurāgādibhiḥ

sāndrāṁ labdhavator api vyasanitāṁ vyākṣipta-kāntāntaraiḥ |

prāpa kvāpi parasparopari yayor na mlānatāṁ yas tayos

taṁ candrāvali-candrakābharaṇayoḥ ko vetti bhāva-kramam ||

śrī-jīvaḥ : candrāvalī-pakṣe vyasanitāṁ duḥkhitām | śrī-kṛṣṇa-pakṣe āsaktatām | pūrvatra vyākṣiptam ākṛṣṭaṁ kāntasyāntaraṁ hṛdayaṁ yaiḥ | paratra vyākṣiptaṁ tucchīkṛtaṁ kāntāntaram anya-kāntā yaiḥ ||65|| (59)

viśvanāthaḥ : dhvaṁsasya kāraṇāni prapañcayitum āha—yathā veti | vṛndā kundalatāṁ praty āha—candrāvaliś candrakābharaṇaḥ śrī-kṛṣṇaś ca tayos taṁ bhāva-kramaṁ prema-paripāṭīṁ ko vetti, na ko’pīty arthaḥ | yayor dvayor eva yo bhāva-kramaḥ parasparopari kvāpi kutrāpy avasthāyāṁ kāle deśe vā mlānatāṁ daurbalyaṁ na prāpa | mlāneḥ kāraṇe prabale saty apīti bhāvaḥ | mlāni-kāraṇam eva vyañjayantī tau viśinaṣṭi—rādhāyā rūpānurāgādibhiḥ sad-guṇair sāndrāṁ vyasanitāṁ labdhavator api | candrāvali-pakṣe vyasanitāṁ svāpakarṣa-dṛṣṭyā sva-saubhāgyāpagama-sambhāvanā-lakṣaṇāṁ vipattim | śrī-kṛṣṇa-pakṣe śrī-rādhā-viṣayiṇīm āsaktim |

vyasanaṁ tv aśubhe saktau pāna-strī-mṛgayādiṣu | 


daivāniṣṭa-phale pāpe vipattau niṣkramodyame || iti viśvaḥ |

sad-guṇaiḥ kīdṛśaiḥ ? candrāvali-pakṣe vyākṣiptam ākṛṣṭaṁ kāntasya śrī-kṛṣṇasya hṛdayaṁ yaiḥ | śrī-kṛṣṇa-pakṣe vyākṣiptaṁ tucchīkṛtam kāntāntaram anya-kāntā yaiḥ | atra candrāvalyāḥ śrī-kṛṣṇe prema-dhvaṁsa-kāraṇaṁ śrī-rādhāyā rūpānurāgādy-ādhikyam|

kiṁ ca, ekasyām āsaktau satyām apy anyasyāṁ premety ananya-mamateti sāmānya-lakṣaṇā vyāptir nāśaṅkanīyā tatra ananya-mamatā viṣṇoḥ [bha.ra.si. 1.4.2] ity atra viṣṇu-padena viṣṇu-svarūpa-mātrasya tadīya-vastunaś ca grahaṇāt tataś ca bhaktānāṁ, yathā śrī-viṣṇu-viṣayake premaṇi śrī-viṣṇu-svarūpa-mātre tadīya-vastuni ca tāratamyena mamatā tathaiva śrī-kṛṣṇasyāpi bhakta-viṣayake premaṇi bhakta-mātre tadīya-vastuni ca tāratamyena mamatā yuktaiva | anyathā premavatāṁ nāradādīnāṁ viṣṇu-svarūpa-mātre vraja-sundarīṇāṁ ca sakhīṣu suhṛtsu ca mamatā naiva sidhyatīti ||65|| (59)

viṣṇudāsaḥ : bahiraṅga-dhvaṁsa-kāraṇe sati tayor anyonya-prema-dhvaṁsābhāvaṁ darśayitvā pūrvatra kaimutyāpādanāya antaraṅga-dhvaṁsa-kāraṇa-sad-bhāve’pi tad-dhvaṁsa-rāhityam udāharati—rādhāyā iti | trijagad-vilakṣaṇatayā paramālaukikīṁ candrāvali-kṛṣṇayoḥ prema-rītiṁ pratipadam anubhūya nāndīmukhī kadācit prastāva-vaśena vṛndāṁ prati varṇayati | sakhi he vṛnde ! tayoś candrāvali-candrakābharaṇayoś candrāvalī-kṛṣṇayos taṁ bhāva-kramaṁ prema-paripāṭīṁ ko vetti, api tu na ko’pi jānātīty arthaḥ | tayoḥ kayoḥ ? yayor yo bhāva-kramaḥ parasparopari anyonyopari kvāpi kutrāpi avasthāyāṁ kāle deśe ca mlānatāṁ hrāsatām api na prāpa tasyāntardhāna-vārtā tāvad dūrata evāstu |

kim-bhūtayos tayoḥ ? rādhāyā rūpānurāgādibhiḥ sad-guṇair hetubhiḥ sāndrāṁ vyasanitāṁ candrāvali-pakṣe vipannatvaṁ duḥkhitām iti yāvat, kṛṣṇa-pakṣe āsaktatvaṁ, labdhavatoḥ prāpnuvator api—

vyasanaṁ tv aśubhe saktau pāna-strī-mṛgayādiṣu | 


daivāniṣṭa-phale pāpe vipattau niṣkramodyame || iti viśvaḥ |

kim-bhūtaiḥ sad-guṇaiḥ ? vyākṣipta-kāntāntaraiḥ vyākṣiptam ākṛṣṭaṁ kāntasya śrī-kṛṣṇasyāntaraṁ hṛdayaṁ yais taiḥ candrāvali-pakṣe | kṛṣṇa-pakṣe vyākṣiptaṁ tucchīkṛtam anya-kāntā yais taiḥ | tathā rādhāyāḥ sad-guṇair ākṛṣṭa-hṛdayatayā tasyāṁ paramāsaktatva-prāpti-rūpa-kāraṇe saty api candrāvalyāṁ kṛṣṇasya ca prema-dhvaṁsa-rāhityaṁ vyaktam||65||

—o)0(o—

|| 14.66-67 ||

sa tridhā kathyate prauḍha-madhya-manda-prabhedataḥ ||

tatra prauḍhaḥ—

vilambādibhir ajñāta-citta-vṛttau priye jane |

itara-kleśa-kārī yaḥ sa premā prauḍha ucyate ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam. (59b-61a)

**viśvanāthaḥ : **sa ca premā udāharaṇa-dṛṣṭyā nāyikā-viṣayako nāyaka-viṣayakaś cāvasīyate|| tatra prathamasya tasya bhedān āha—sa tridheti || vilambādibhir iti | ādi-śabdāt kadācid anāgamanena ca priya-jane nāyikā-rūpe ajñāta-citta-vṛttau satītarasya nāyaka-rūpasya janasya kleśa-kārī, “hanta hanta sā sukumārī na jāne’dya mad-viraheṇa kīdṛśaṁ duḥkhaṁ prāpsyati” iti khedotpādakaḥ ||66-67|| (59b-61a)

viṣṇudāsaḥ : sa tridheti—sa premā | tatra prauḍha iti | vilambeti priye nāyaka-rūpe nāyikā-rūpe ca ajñāta-citta-vṛttau sati itarasya janasya nāyikā-rūpasya nāyaka-rūpasya ca kleśa-kārī vaiklavya-vidhāyī ||66-67||

—o)0(o—

|| 14.68 ||

yathā—

gatvā brūhi nikuñja-sadmani sakhe khinnāṁ mama preyasīṁ

mā kālātyayam ākalayya kamale mayy apratītiṁ kṛthāḥ |

duṣṭaṁ dānavam atra gokula-śiraḥ-śūlaṁ cikitsann ahaṁ

drāg eṣa praṇayena pallava-mayīṁ labdho’smi śayyāṁ tava ||

śrī-jīvaḥ : gatvā brūhīty-ādiṣu śrī-kṛṣṇa-premātra duṣṭa-dānava-kṛta-bādhatvādināpy anapagamāt | asya varṇanaṁ tūddīpanārtham iti vyākhyātam eva | līleyaṁ tv itthaṁ saṅgacchate, ariṣṭa-nāmā dānavo’yaṁ yadā mathurātaś calitum udyataḥ, tadaiva taṁ kuto’py avagatya tena kamalāṁ prati gatvā brūhīty-ādinā sandiṣṭam | sā khalu pūrvaṁ tena datta-pratyāśāsīd iti ||68|| (61)

viśvanāthaḥ : kamalāṁ sandiśan śrī-kṛṣṇo madhumaṅgalaṁ praty āha—gatveti | kālātyayam adya rajanyāḥ prathamāyām ābhyantara evāgamiṣyāmīti yan mayoktaṁ, tathaiva tvām abhisartum udyata eva, mayi sampraty ariṣṭāsura āyātaḥ | ato’nena saha saṅgrāmādinā mamādya kālātikramo bhaved ity arthaḥ | labdho’smīti bhaviṣyaty api bhūta-prayogaḥ, svāgamanasyātiśaighrya-vyañjakaḥ |

atra duṣṭa-dānava-kṛtasyāntarāyasyāgaṇanaṁ prema-lakṣaṇaṁ sva-vilamba-nibandhanasya kamalā-duḥkhasya svāsahyatvena madhumaṅgala-preṣaṇaṁ premṇaḥ prauḍhatva-lakṣaṇam ||68|| (61)

viṣṇudāsaḥ : gatveti | śrī-kṛṣṇābhisaraṇaṁ dūtī-dvārā niścitya saṅketa-kuñje vartma-nirīkṣaṇa-parāyāḥ kamalā-nāmnyā yūtheśvaryā akasmād vrajam āgatena kenacid asureṇa saha yoddhuṁ gacchann api śrī-kṛṣṇas tasyāḥ sva-vilamba-hetuka-kleśa-sambhāvanayā vyagraḥ san madhumaṅgala-dvārā tām āśvāsayati | sakhe he madhumaṅgala ! mama preyasīṁ kamalāṁ |

nanu kiṁ bravīmi tāṁ prati ? ity atrāha—mā kāleti | kālātyayaṁ samayasyātikramam ākalayya dṛṣṭvā mayi viṣaye apratītim aviśvāsaṁ gokulasya vrajasya śiraḥ-śūlaṁ parama-kaṣṭadatvena vyādhi-sāmyāt tad-viśeṣaṁ cikitsann apanayan, gup-tij-kidbhyaḥ san [pā. 3.1.5] iti svarthe san-vidhānāt | eṣo’haṁ drāk śīghraṁ labdo’smi prāpto bhavāmīti, vartamāna-sāmīpye vartamānavad vā [pā. 3.3.131] iti bhaviṣyaty api vartamānavat prayogas tat-sāmīpya-bodhakaḥ | pallava-mayīm iti śayyāyā viśeṣaṇaṁ tu tasyāṁ svasya ruci-viśeṣa-vyañjakam | tena ca nijāgamansyāvaśyakatvaṁ dyotitam |

lalita-mādhave ca—

viramatu nava-vṛnde gāndineyasya yātrā-


vivṛtir anusaremām agrimālekhya-lakṣmīm |


smṛti-patham adhirūḍhair bhūribhis taiḥ priyāyāḥ


karuṇa-vilapitair me visphuṭaty antarātmā || [la.mā. 9.52] iti ||68||

—o)0(o—

|| 14.69-70 ||

atha madhyaḥ—

itarānubhavāpekṣāṁ sahate yaḥ sa madhyamaḥ ||

yathā—

sarvārambha-manoharāṁ sapadi me candrāvalīṁ vindato

raṅgaḥ śārada-śarvarī-samucitaḥ paryāptim evāyayau |

tāṁ kandarpa-camū-camatkṛti-kara-krīḍormi-kirmīritāṁ

rādhāṁ hanta tathāpi cittam adhunā sākṣān mamāpekṣate ||

śrī-jīvaḥ : sarvārambhety atra ca prema-lakṣaṇam anugatam eva | tādṛśa-śrī-rādhā-premaṇi vyavadhāyake’pi mitho’nugatya parityāgāt ||70|| (63)

viśvanāthaḥ : itarasyā api kāntāyā ā samyak prakāram anubhavāpekṣāṁ sahata iti saḥ | samāsa-vṛtty-antar-bhūtād api-kārāt sva-viṣaya-kāntāyāś ca samyag anubhavāpekṣaṇān mande premaṇi nātivyāptiḥ | nātiprauḍhe premaṇy ativyāptiḥ | itara-kleśa-kārīti tācchīlyārtha-kaṇini-pratyaya-śravaṇāt tad-viṣayī-bhūta-kāntā-virahiṇo nāyakasya kleśāvaśyakatvāvagamāt | madhya-prema-viṣayī-bhūta-kāntā-virahiṇo nāyakasya tv anya-kāntānubhava-sambhavāt kleśasya naivāśyakatvam | ata eva vidagdha-mādhavādau candrāvalī-virahiṇaḥ śrī-kṛṣṇasya śrī-rādhānubhave sati kleśāpagamo dṛṣṭaḥ śrī-pañcādhyāyyām api sarva-kāntā-virahe’pi śrī-rādhā-saṅginaḥ śrī-kṛṣṇasya na kleśa-gandho’pi | śrī-rādhā-virahiṇaḥ śrī-kṛṣṇasya tu sarva-kāntā-saṅge’pi kleśa eva | yad uktaṁ śrīmaj-jayadeva-caraṇaiḥ—rādhām ādhāya hṛdaye tatyāja vraja-sundarīḥ [gī.go. 3.2] iti | itas tatas tām [gī.go. 3.3] ity-ādi ca ||69|| (62)

candrāvalīṁ sambhuñjānaḥ śrī-kṛṣṇaḥ svagatam āha—sarvārambheti | atra śrī-rādhā-viṣayāsakti-sadbhāve’pi candrāvalyāṁ madhyama-premeti madhyama-lakṣaṇaṁ tat-sambhoga-samaye’pi tāṁ kandarpety-ādinā śrī-rādhā-mādhuryānusmaraṇam iti premṇo madhyamatvam | pūrvatra kamalāyāṁ tu prauḍha eva, tasyā rādhā-priya-sakhītvāt | śrī-rādhayaiva prītyābhisāritatvāt, tasyāṁ śrī-rādhā-jātīya-sukhānubhavāt tat-sambhoge candrāvaly-āder na smaraṇa-sambhavaḥ | śrī-rādhāyāḥ smaraṇa-sambhave’pi tasyās tad-yūtheśvarītvena tad-aikyāt tad-itaratvābhāvāt | yad uktam—itarānubhavāpekṣāṁ sahate [u.nī. 14.69] iti | tad evaṁ śrī-rādhāyāṁ tat-sakhīṣu ca premṇaḥ prauḍhatvam ātyantikaṁ, candrāvaly-ādiṣv āpekṣikaṁ prauḍhatvaṁ madhyamatvaṁ ceti vivecanīyam ||70|| (63)

viṣṇudāsaḥ : atha madhya iti | itarāsām anyāsām anubhavasya upalabdheḥ apekṣāṁ sādarābhilāṣam ||69||

sarvārambheti | kadācic charadi jyotsnāvatyāṁ rātryāṁ rāsa-līlotsukaḥ śrī-kṛṣṇaś candrāvaly-ādibhiḥ saṅgato’pi śrī-rādhāyā anāgamanam ālakṣya nātihṛṣṭa-manāḥ subalaṁ praty āha—me mama śārada-śarvarī samucito raṅgaḥ kautukaṁ paryāptiṁ samāptiṁ pūrṇatām ity arthaḥ | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—candrāvalīṁ vindataḥ labhamānasya | kim-bhūtām ? sarvāṇi tad-deśa-kālocita-līlopayogīni yāni saundarya-mādhurya-vaidagdhyādīni teṣām ya ārambhaḥ prathama-prakāśas tena manoharāṁ manoramām |

sapadi sadya eveti raṅga-paryāptau hetuṁ sambhāvyāpi prāyo nātitoṣād āha—tām iti | kintu tāṁ prasiddhāṁ rādhāṁ tathāpi cittaṁ kartṛ apekṣate abhilaṣati | hanta harṣe | tat tu sākṣād ity anena nija-manasi tv asyā avicchinna-sphūrti-sad-bhāvo dhvanitaḥ |

tāṁ kim-bhūtām ? kandarpasya kāmasya yāḥ camūḥ senāḥ tad-uddīpakatayā sahāya-bhūtāś candra-bhṛṅga-kokilādayas tāsāṁ camatkṛti-karāḥ tato’py alaukika-śobhayātiśaya-tad-uddīpakatayā ca camatkāra-vidhāyakā ye krīḍormaya śrī-mukha-kānti-bhrū-netrālaka-bhaṅgī-vāṅ-mādhurya-divi-lāsātiśayās taiḥ kirmīritām |

adhunāsminn eva rāsārambha-samaye, paścāt tad-āgamane jāte’tra tu līlā nātisurasā bhaviṣyati | pratyuta tasyā mānaś ca durnivāra iti dhvanitam | atas tvaritam eva tām ānayeti dhvany-antaram ||70||

—o)0(o—

|| 14.71-72 ||

atha mandaḥ—

sadā paricitatvādeḥ karoty ātyantikāt tu yaḥ |

naivopekṣāṁ na cāpekṣāṁ sa premā manda ucyate ||

yathā—

**anunīya rūḍha-mānam **

ānaya bhāmā-sakhīm aśoka-latām |

**bhavati premavatīnāṁ **

manāg upekṣāpi doṣāya ||

---

śrī-jīvaḥ : anunīyety atrāpi sapatny-antara-jāta-bādhatvaṁ jñeyam ||72|| (65)

viśvanāthaḥ : sadā paricitatvāder iti | ādi-śabdāt sadā sāṁnidhyam api jñeyam | etac ca lokokta-rītyaivoktaṁ, vastutas tūpekṣāpekṣayo rāhitye jāti-pramāṇābhyāṁ premṇo māndyam eva kāraṇam | tasya ca nāyikā-niṣṭhaṁ prema-māndyam iti ||71|| (64)

asyodāharaṇaṁ vraja-bhūmāv asambhavam iti dvārakāyām udāharati—anunīyeti | kācit purohita-patnī śrī-kṛṣṇaṁ praty āha—bhāmā-sakhīṁ satyabhāmāyāḥ sakhīm iti | tām apekṣyāpi eṣā tvayāvaśyam evādaraṇīyaiveti bhāvaḥ ||72|| (65)

**viṣṇudāsaḥ : **atha manda iti | sadeti | atrādi-śabdena sadā sānnidhyam api jñeyam | upekṣāṁ tyāgam | apekṣām ādaram | anunīyeti satyabhāmāyāḥ kāñcit sakhīm aśokalatā-nāmnīṁ kadācij jāta-mānāṁ jñātvā śrī-kṛṣṇo madhumaṅgalaṁ tasyāḥ prasādanārthaṁ prasthāpayann āha | anunīya vinayaṁ vidhāya yataḥ premavatīnāṁ manāk alpam api upekṣā doṣāya bhavati||72||

—o)0(o—

|| 14.73-74 ||

athavā—

prauḍhaḥ premā sa yatra syād viśleṣasyāsahiṣṇutā ||

yathā uddhava-sandeśe (50)—

nirmāya tvaṁ vitara phalakam hāri kaṁsāri-mūrtyā

vāraṁ vāraṁ diśasi yadi māṁ māna-nirvāhanāya |

yat paśyantī bhavana-kuhare ruddha-karṇāntarāhaṁ

sāhaṁkārā priya-sakhi sukham yāpayiṣyāmi yāmam ||

śrī-jīvaḥ : atha sākṣād eva tāsāṁ prema-bhedā varṇanīyā ity abhipretyāha—athaveti | “priya-sakhi sukhaṁ yāpayiṣyāmi yāmam” ity atra “lava-katipayaṁ yāpayiṣyāmi kālam” iti pāṭhāntaraṁ labhyam | phalakaṁ citrādhāram ||74|| (66)

viśvanāthaḥ : śrī-kṛṣṇasya preyasī-viṣayān prema-bhedān darśayitvā preyasīnām api śrī-kṛṣṇa-viṣayāṁs tān darśayitum āha—athaveti |

yatra yatra sati | mānaṁ mā śithilayety upadiśantīṁ lalitāṁ prati śrī-rādhā prāha—nirmāyeti | phalakaṁ citra-paṭaṁ vitara dehi | yat paśyantī satī sāhaṅkārā ahaṁ mahā-māninīti tvāṁ sukhayituṁ garva-dhāriṇī muhūrtaṁ yāpayiṣye | paśyantīti vartamāna-nirdeśena citra-darśanasyāpi vicchedenaiva tatrāpi bhavana-kuhara eva, na tu bahir dakṣiṇānilāmbudādy-uddīpana-vibhāva-graste | tatrāpi ruddha-karṇa-randhreva muralī | kokilādi-bhīter iti bhāvaḥ | tatrāpi muhūrtam eva tena tad-anantaram api punar mānaṁ kurv iti yady ādekṣyasi tadāhaṁ mariṣyāmy eva | kiṁ vāham unmattā tvām anādṛtya ekākiny evābhisṛtya kaṇṭhe lagiṣyāmīti vyañjayāmāsa | atra sakhī-kṛta-vighnātikramāt premā sa ca viśleṣāsahanāt prauḍhaḥ ||73-74|| (66-67)

viṣṇudāsaḥ : prakārāntareṇāpi tasya premṇaḥ prauḍhādi-bheda-trayaṁ punar darśayati—athaveti |

nirmāyeti | kadācit kṛṣṇenāparādhe kṛte sati kācit vraja-sundarī svaṁ prati mānāyopadiśantīṁ priya-sakhīṁ prati prāha—he priya sakhi ! yadi kṛṣṇe māna-nirvāhāya vāraṁ vāraṁ māṁ diśasi upadiśasi, tarhi kaṁsāri-mūrtyā śrī-kṛṣṇa-svarūpeṇa hāri manohāri phalakaṁ citra-paṭaṁ nirmāya racayitvā vitara, dehi mahyam iti śeṣaḥ |

nanu tataḥ kim ? tatrāha—yad iti | yat phalakaṁ bhavana-kuhare gṛhābhyantare tatrāpi ruddhe karṇayor antare chidre yasyās tathābhūtā, tatrāpi muhūrtaṁ vyāpya, na tu tato’dhika-kālaṁ yāpayiṣye neṣyāmi | sāhaṅkārā ahaṁ māninīti prauḍhābhimāna-yuktā | sukhaṁ yathā syād ity anena muhūrtoparame jāte māna-nirvāho na bhaviteti dhvanitam |

bhavana-kuhare iti ruddha-karṇāntareti ca pada-dvayena śrī-kṛṣṇa-mūrtiṁ paśyantyā api mama yadi atrākasmāt kṛṣṇāgamane jāte, kiṁ vā, veṇu-rava-kokilādi-kūjite mat-karṇādhvani kathañcin manāg api ārūḍhe sati muhūrtam api tan-nirvāho na bhaviteti dhvany-antaram |

amarau ca—

mugdhe mugdhatayaiva netum akhilaḥ kālaḥ kim ārabhyate


mānaṁ dhatsva dhṛtiṁ vadhāna ṛjutāṁ dūre kuru preyasi |


sakhyaivaṁ pratibodhitā prativacas tām āha bhītānanā 


nīceḥ śaṁsa hṛdi sthito nanu sa me prāṇeśvaraḥ śroṣyati || [amaru 70] ||73-74||

—o)0(o—

|| 14.75-76 ||

kṛcchrāt sahiṣṇutā yatra sa tu madhyama ucyate ||

yathā—

avitatham asau kiṁ drāghīyān gamiṣyati vāsaraḥ

sumukhi sa niśārambhaḥ kiṁ vā sameṣyati maṅgalaḥ |

**smita-mukha-śaśī go-dhūlibhiḥ karambita-kuntalaḥ **

kṣapayati dṛśām ārtiṁ yatra vrajeśvara-nandanaḥ ||

śrī-jīvaḥ : drāghīyān iti | dīrgho’sau vāsaraḥ kim avitathaṁ satyam eva gamiṣyatīti yad brūṣe tat kiṁ satyam ? ity arthaḥ | maṅgalatvam eva darśayati—smita-mukheti | tatra tasya darśana-mātreṇa sva-mukhaṁ vyañjitam, na tu svaṁ prati prema-viśeṣaḥ | tatas tad-audāsīnya-rūpe dhvaṁsa-kāraṇe saty api tasmiṁs tu svāsaktyā premāpi vyañjitaḥ ||76|| (68)

viśvanāthaḥ : kācit sva-sakhīṁ praty āha | avitathaṁ satyam eva kim asau gamiṣyati iti brūṣe, tat satyam evety arthaḥ | drāghīyān atidīrgho niśārambhaḥ sa maṅgala iti vāsarasyāmaṅgalatvaṁ sūcayati |

atra prahara-catuṣṭayasya sthūla-kālasya kṛcchreṇa sahyamānatva-bhāvenaiva premṇo madhyamatva-vyañjikā | atra dvitīya-pade, yadi punar asāv ātmā tāvan na yāsyati hanta me, tathā caturtha-pade sumukhi sadrśām ārtiṁ kṛṣṇas tadā kṣapayiṣyati ity ukte satya-sahiṣṇutvena prauḍhatvam eva syāt | yathā vidagdha-mādhave—

nālīkinīṁ niśi ghanotkalikām aśaṅkaṁ


kṣiptvāvṛtīr atanu-vanya-gajaḥ kṣuṇatti |


atrānurāgiṇī cirād udite’pi bhānau


hā hanta kiṁ sakhi sukhaṁ bhavitā varākyāḥ || [vi.mā. 3.13] iti |

atra vrajeśvarasya nandana ity anena tasya para-puruṣatvāt tad-āsaktyā loka-dharma-nindā-rūpe dhvaṁsa-kāraṇe saty api prīter dhvaṁsābhāvaḥ prema-lakṣaṇaṁ jñeyam ||76|| (68)

viṣṇudāsaḥ : kṛcchrāt kaṣṭataḥ yatra premṇi ||75|| avitatham iti | śrī-kṛṣṇe gocāraṇa-kṛte vṛndāvanaṁ prasthite kācid yūtheśvarī tad-viraha-kleśa-khinnā satī sva-priya-sakhīṁ pṛcchati | avitathaṁ satyaṁ kim ? drāghīyān iti viraheṇa durativāhyatvād dīrghataratvād vāsarasya niśārambho’parāhnaḥ | maṅgala iti dravya-vācitvāt puṁstvaṁ yatra niśārambhe sameṣyati pratyāgamiṣyati | smita-yukto mukha-śaśī yasya saḥ godhūlibhiḥ karaṇa-bhūtaiḥ karambitā miśritāḥ kuntalāḥ keśāḥ yasya saḥ | dṛśāṁ netrāṇāṁ, bahu-vacanaṁ nija-sakhī-vargāpekṣayā | ārtiṁ pīḍāṁ kṣapayati apasārayati vrajeśvara-nandana iti vrajeśvarasyānandadatvena sarveṣām api vraja-vāsi-jīva-mātrāṇām ānanda-dātṛtva-sūcanāt svasyāḥ na kevalam ārti-hāniḥ, api tu paramānanda-prāptiś ca dhvanitā ||76||

—o)0(o—

|| 14.77-78 ||

sa mandaḥ kathito yatra bhavet kutrāpi vismṛtiḥ ||

yathā—

**pratipakṣa-janerṣyayā na me **

smṛtir āsīd vana-mālya-gumphane |

sakhi kiṁ karavai gavāṁ puro

ghana-hambā-dhvanir eṣa jṛmbhate ||

śrī-jīvaḥ : kutrāpīti | śrī-kṛṣṇa-sambandhāntareṇeti jñeyam | pratipakṣa-janaḥ khalv atra vijātīya-bhāvas tat-preyasī-rūpo, na tu sādhāraṇaḥ, tāsāṁ vyavahārāntarānāveśāt | tato dhvaṁsa-kāraṇa-rūpāyāṁ satyām api tad-īrṣyāyāṁ dhvaṁsa-rahitā ratir iyaṁ premaiva | tasya rāhityaṁ cānutāpāt pratītam | tatra ca sati tad-utthayāpi nātiyuktayā tad-īrṣyā-vaśyatayā vā priya-mālya-kṛtau mukhe vikāśa-rūpāyā jṛmbhāyā anyatrāpy āropāt ||77-78|| (69)

viśvanāthaḥ : kutrāpi kasminn apy āvaśyaka-kartavye śrī-kṛṣṇa-sambandhani vastuni viṣaya ity arthaḥ | kācit sakhīṁ praty āha—pratīti | atra vanamālā-gumphanasya śrī-kṛṣṇa-sukha-prayojanakatvenāntaraṅgatvāt pratipakṣa-jana-viṣayiṇyā īrṣyāyās tu rasa-poṣakatve’pi tad-apekṣayā bahiraṅgatvād bahiraṅga-vastunaḥ smṛtir antaraṅga-vastuno vismṛtir iti prema-māndye yuktiḥ | tatrātrerṣyaiva prema-dhvaṁsa-kāraṇaṁ tasyāṁ satyām api premeti prema-lakṣaṇam ||77-78|| (69)

viṣṇudāsaḥ : sa premā | yatra premṇi kutrāpi kāle sthāne ca ||77|| pratipakṣeti | kācid vrajadevī sva-pratipakṣa-yūtheśvaryāḥ saubhāgyādi-garveṇa sva-pakṣāvajñādi-darśana-jāta-kṣobheṇa īrṣyākrānta-cittā satī śrī-kṛṣṇārtha-nitya-nija-deya-vana-mālā-racanām api vismṛtavatī, tataḥ śrī-kṛṣṇasya vraja-praveśa-kālam avadhārya sva-sakhīṁ prati sakhedam āha |

pratipakṣa-jane yā īrṣyā akṣāntis tayā hetunā he sakhīti asmin visaṁṣṭhule iti kartavyatā-praśna-yogyatvaṁ tasyā dhvanitam | kiṁ karavai kiṁ vidadhāni ? śrī-kṛṣṇāgamana-kālo lakṣitaḥ | tena ca sarvāsāṁ yūtheśvarīṇāṁ tat-tad-avasare subalādi-hastena tat-tan-nitya-nija-deyopāyaneṣu tenāṅgīkriyamāṇeṣu satsu mat-kalā-kauśala-nirmitā vanamālā na lapsyata iti mahān evānayo’yaṁ mameti paścāttāpena viṣādātiśayo dhvanitaḥ | puro’grata eṣa śrūyamāṇa iti pada-dvayena dhvaner naikaṭyātiśaya-sūcanayā tadānīm api vanamālā-racana-prayatnānaucityaṁ dyotitam | jṛmbhate uccarati ||78||

—o)0(o—

|| 14.79 ||

atha snehaḥ—

āruhya paramāṁ kāṣṭhāṁ premā cid-dīpa-dīpanaḥ |

hṛdayaṁ drāvayann eṣa sneha ity abhidhīyate |

atrodite bhavej jātu na tṛptir darśanādiṣu ||79||

śrī-jīvaḥ : āruhya paramāṁ kāṣṭhām iti kṣaya-rāhityaṁ darśitam | tataś cid-dīpanatvasya ca paricchedo vyañjitaḥ | cid apy atra prema-viṣayopalabdhiḥ | prekṣopalabdhiś cit saṁvit ity amaraḥ | tad evaṁ sneha-rūpakeṇa darśayitvā sneha-sājātyena darśayati—hṛdayaṁ drāvayann iti | athāsya taṭastha-lakṣaṇam āha—atra iti ||79|| (70-71)

viśvanāthaḥ : kāṣṭhām utkarṣam | cic-chabdena prema-viṣayopalabdhir ucyate | prekṣopalabdhiś cit saṁvit ity amaraḥ | sā cid eva dīpas taṁ dīpayati uddīptaṁ karotīti | tena premaṇi upalabdhir āsīd eva snehe tūpalabdher atyādhikye ghṛtādi-sadbhāve dīpasyauṣṇya-prakāśayor ādhikye madanasya samyag abhidravībhāva iva hṛdayasyātidrutatvam ity arthaḥ||79|| (70-71)

viṣṇudāsaḥ : atha sneha iti | āruhyeti | kāṣṭhām avadhiṁ, cit cittaṁ, saiva dīpaḥ pradīpaḥ, taṁ dīpayati prakāśayatīti tathā-bhūtaḥ san yadā hṛdayaṁ drāvayati dravatāṁ nayati, tadā eṣa premā sneha ity abhidhīyate kathyate | atra snehe jātu kadācid api darśanādiṣu ity-atrādi-grahaṇāt tasya parama-madhura-līlā-guṇa-rūpa-śīlānāṁ śravaṇa-smaraṇānumodanādīni jñeyāni ||79||

—o)0(o—

|| 14.80 ||

yathā krama-dīpikāyām (3.27)—

tad atimadhura-rūpa-kamra-śobhā-

mṛta-rasa-pāna-vidhāna-lālasābhyām |

praṇaya-salila-pūra-vāhinīnām

alasa-vilola-vilocanāmbujābhyām ||

śrī-jīvaḥ : alasa-vilola-vilocanāmbujābhyāṁ praṇaya-salila-pura-vāhinīnāṁ sulalita-gopa-sundarīṇām ālībhiḥ satataṁ mukundaṁ sañcintayed iti pūrveṇa pareṇa vānvayaḥ | tābhyāṁ kīdṛśābhyām ? tatrāha—tad atimadhureti | tatrālasyaṁ prema-madena tathāpi vilolatvaṁ tad-upalabdhaye cāpalyena | rūpam avayavānāṁ premaṇi sauṣṭhavam | śobhā kāntiḥ | madhuratvaṁ kamratvaṁ ca manoharam eva gamyam | prematvaṁ cātra tat-sparśādy-aprāptāv api rati-glāny-abhāvāt | snehatvaṁ praṇaya-salilety-ādinā hṛdaya-dravatva-vyañjitatvāt ||80|| (72)

viśvanāthaḥ : bhakti-pratipādakāgamo mādhuryopāsakān prati smaraṇe vidadhad āha—tad iti _| _alase prema-madātibhāravahanenālasya-yukte vilāsena vilole tat-saundarya-lolupatvena cañcale ye vilocanāmbuje tābhyāṁ praṇaya-salila-pura-vāhinīnāṁ sulalita-gopa-sundarīṇām ālībhiḥ satataṁ mukundaṁ cintayed iti pūrveṇaivānvayaḥ | tābhyāṁ kīdṛśābhyām ? tasya śrī-kṛṣṇasyātimadhuraṁ yad rūpam aṅga-pratyaṅga-sauṣṭhavaṁ tasya yā kamanīya-śobhā saivāmṛta-rasas tasya pāna-vidhānenālasaiva na tu tṛptir yayos tābhyām | atra praṇaya-salilety ādinā hṛdaya-dravas tathā tad attīty-ādinā tṛpty-abhāvaś ca sneha-lakṣaṇaṁ prema-lakṣaṇaṁ cātropariṣṭād api sarvatra loka-dharma-nindā-rūpe dhvaṁsa-kāraṇe’pi dhvaṁsābhāva iti jñeyam ||80|| (72)

viṣṇudāsaḥ : tad atīti | mukundaṁ sañcintayed [kra.dī. 3.6]⁶ iti pūrveṇaiva, tāsām ālībhir niṣevitam [kra.dī. 3.30]⁷ iti pareṇānvayaḥ | kim-bhūtānāṁ tāsām ? alasa-vilola-vilocanābhyāṁ alasena vilole cañcale ye vilocane netre, te evāmbuje, tābhyāṁ karaṇa-bhūtābhyāṁ praṇaya-salilānāṁ premāśrūṇāṁ ye pūrāḥ pravāhāḥ, tad-vahana-śīlānāṁ | kiṁ vā, taiḥ pravāhair vāhinīnāṁ nadī-rūpāṇām | kim-bhūtābhyāṁ tābhyām ? tat tasya śrī-kṛṣṇasya yad atimadhuraṁ kamraṁ kamanīyaṁ ca rūpaṁ, tasya yā śobhā, saivāmṛta-rasaḥ sudhā-dravaḥ, tasya yat pāna-vidhānaṁ pāna-vidhiḥ, tatra lālasātyabhilāṣo yayos tābhyām ||80||

—o)0(o—

|| 14.81 ||

yathā vā—

jyotsnā-sīdhuṁ hari-mukha-vidhor apy analpaṁ pibantau

nāntas-tṛptiṁ tava katham api prāpnuto dṛk-cakorau |

āghūrṇantau mada-kalatayā suṣṭhu mugdhau yad etau

bhūyo bhūyas tam iha vamato bāṣpa-pūra-cchalena ||

**śrī-jīvaḥ : **mada-kalatayā mattatayā | taṁ jyotsnā-sīdhum | atra tṛpti-rūpa-vighnātikrameṇa prema bodhayitvā, tasya bāṣpātiśayena snehatvam api darśitam | evam anyatra śabdādi-balenādhyāhāreṇa vā tat-tad-aṅgāni pūrayitavyāni ||81|| (73)

viśvanāthaḥ : tāsv api madhye śrī-vṛndāvaneśvaryāḥ snehaṁ viśiṣya varṇayitum āha—yathā veti | vṛndā śrī-rādhām āha—jyotsneti | mada-kalatayā mattatayā | taṁ jyotsnā-sīdhum | suṣṭhu mugdhāv iti | evaṁ cānayos tṛptir naiva bhāvinīti pariṇāma-darśitvābhāvād iti bhāvaḥ| vamata iti | vamanaṁ vinā udara-pūrtiḥ syāt, satyāṁ codara-pūrtau pānāśakter iti bhāvaḥ | tena cātilobho vyañjitaḥ ||81|| (73)

viṣṇudāsaḥ : sāmānyataḥ sarvāsāṁ vraja-devīnāṁ śrī-kṛṣṇe sneham udāhṛtya śrī-rādhāyās tasmin tam udāharati—yathā veti |

jyotsnā-sīdhum iti | śrī-kṛṣṇa-mukha-saundaryāvakalanena dravac-cittāyāḥ śrī-rādhāyāḥ sveda-stambha-romāñcādi-sāttvikeṣu satsv api tatrāśrūṇām atyudrekatām anubhūya, tām eva sambodhya vṛndā rūpakālaṅkāreṇa varṇayati |

tava dṛśau netre eva cakorau, hari-mukham eva vidhuś candraḥ, tasya jyotsnā kāntir eva sīdhur mādhvīkaṁ, tam analpaṁ bahutaraṁ pibantāv api antar-manasi tṛptiṁ katham api prakāreṇa na prāpsyataḥ na lapsyete | tayor atṛpti-hetuṁ darśayati—āghūrṇantāv ity ardhena | yat yasmāt etau dṛk-cakorau mada-kalatayā āghūrṇantau santau, tam eva jyotsnā-sīdhuṁ bhūyo bhūyo muhur muhur iha vṛndāvana-nikuñja-pradeśe bāṣpa-pūrāṇāṁ chalena vyājena vamataḥ udgirataḥ | yataḥ suṣṭhu mugdhau jyotsnā-sīdhor apāratvena dehe’saṁvṛtatvāt punaḥ punas taṁ vamator api tayoḥ punaḥ punas tat-pāne pravṛttyātiśaya-mūḍhau | vastutas tu tat-pānodgatānandotphullatādinā parama-sundarāv ity arthaḥ | mugdhaḥ sundara-mūḍhayoḥ iti koṣaḥ |

lalita-mādhave ca—

antas tarṣaṁ jagati tṛṣitaiḥ kāmam ācamyamāṇaḥ


śaityādhāraḥ sumadhura-raso vicchinatty eva sarvaḥ |


keyaṁ rādhā-vadana-śaśinaḥ kānti-pīyūṣa-dhārā


yā bhūyiṣṭhaṁ prathayati muhuḥ pīyamānāpi tṛṣṇām || [la.mā. 2.25] iti |

anyatra ca śrī-kavi-caraṇair evoktam | tatra śrī-rādhāyā, yathā—

nīvī-bandhe’py atiśithilite sveda-sandoha-maitrī-


ruddha-śroṇī-pulina-rasanām unnatāraṅga-raṅgām |


ādya-drava-dravad-abhihṛdāṁ vismṛtāśeṣa-bhāvāṁ


gāḍhotkaṇṭhā-nicaya-racitoddāma-vaiklavya-vijñām ||

rādhā-kṛṣṇayor yugapad, yathā—

pulakita-vapuṣau śrutāśru-dhārā


snapita-mukhāmburuhau prakampa-bhājau |


kṣaṇam atigūḍha-gadgadāḍhya-vācau


madana-madonmada-cetasau smarāmi ||[^8] iti |

atra smarāmīti kriyāyāḥ pūrva-padyenāpi sambaddhaḥ ||81||

—o)0(o—

|| 14.82 ||

aṅga-saṅge viloke ca śravaṇādau ca sa kramāt |

kaniṣṭho madhyamaḥ śreṣṭhas trividho’yaṁ mano-dravaḥ ||

śrī-jīvaḥ : viloka-śravaṇayor drava-bhāve saty eveti jñeyam | yasyāḥ punas tayor api citta-dravas tasyā aṅga-saṅge’pi śreṣṭha evaṁ viloke madhyama iti śravaṇe yadi na syād iti ||82|| (74)

viśvanāthaḥ : aṅga-saṅge kaniṣṭha iti ||82|| (74)

viṣṇudāsaḥ : aṅga-saṅge iti na mano-dravaḥ | nāyaka-nāyikayor mithaḥ aṅga-saṅge saty udbhavati cet tarhi kaniṣṭhaḥ | tayor anyonya-viloke sati jātaś cen madhyamaḥ | śravaṇādau sati jāyate ced uttama ity arthaḥ ||82||

—o)0(o—

|| 14.83 ||

tatra aṅga-saṅge, yathā—

**asi ghana-rasa-rūpas tvaṁ **

pālī lāvaṇya-sāra-maya-mūrtiḥ |

**mādhava bhavad-āśleṣe **

bhavitā nāsyāḥ kathaṁ dravatā ||

śrī-jīvaḥ : lāvaṇyaṁ kānti-cākacakyam eva sāro yasya tādṛśasya, pakṣe lāvaṇyaṁ lavaṇataiva sāro yasya lāvaṇyākhya-vastunaḥ | tan-maya-mūrtiḥ ||83|| (75)

**viśvanāthaḥ : **pālyāḥ sakhī śrī-kṛṣṇam āha—asīti | ghana-raso niviḍo rasaḥ, pakṣe jalam | lāvaṇyaṁ kānti-cākacakyam | pakṣe lavaṇatvaṁ sāro yasya lavaṇākhya-vastunaḥ | tan-mayī mūrtir yasyāḥ sā ||83|| (75)

viṣṇudāsaḥ : asīti | krīḍā-kuñja-gṛhe śrī-kṛṣṇenāliṅgitāyāḥ pālī-nāmnyā yūtheśvaryāḥ svedāśru-prabhṛti-sāttvikodayam ālokya bahiḥ kuñjatas tasyāh priya-sakhī tayoḥ parokṣam eva śrī-kṛṣṇaṁ sambodhya varṇayati | he mādhava ! tvaṁ ghana-rasa-rūpaḥ niviḍa-rasa-svarūpaḥ, pakṣe jala-svarūpo’pi | tathā pālī ca lāvaṇyaṁ succhāyatvaṁ, pakṣe lavaṇatvaṁ tasya yaḥ sāraḥ sthirāṁśaḥ, tan-mayī tat-svarūpā mūrtir yasyāḥ sā | ata eva bhavad-āśleṣe bhavata āliṅgane sati, tasyāḥ pālyā dravatā rasa-rūpatvaṁ kathaṁ na bhavitā? api tu bhaved evety arthaḥ ||83||

—o)0(o—

|| 14.84 ||

viloke, yathā—

asyās tvad-vadane saroja-suhṛdi vyaktiṁ purastād gate

nāścaryaṁ dravatām avindata mano-haiyaṅgavīnaṁ yadi |

kintv āścaryam idaṁ mukunda milite śyāmā-mukhendau bhavac-

cetaś candra-maṇir dravan jalatayā bhūyo babhūvācalaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **saroja-suhṛdi kamala-tulye śleṣeṇa sūrye jalatayā dravan bhūyo’calaḥ stabdho babhūva | śleṣeṇa parvato babhūva | atrāsyā iti ca pāṭhāntaram ||84|| (76)

**viśvanāthaḥ : **śyāmāyāḥ sakhī bakulamālā śrī-kṛṣṇaṁ praty āha—asyā iti | saroja-suhṛdi kamala-tulye, pakṣe sūrye | śyāmā-viṣayakaṁ śrī-kṛṣṇasyāpi snehaṁ varṇayanty āha—kintv iti | jalatayā dravan bhūyo’calaḥ stabdho babhūva, pakṣe parvataḥ | tena śyāmā-śrī-kṛṣṇayoḥ snehāṁśena tulyatve’pi stambha-bhāvādhikyāt śrī-kṛṣṇasyādhikyaṁ, tataś ca śyāmāyāḥ saubhāgyādhikyam | anyato lakṣaṇaṁ vyañjitam ||84|| (76)

viṣṇudāsaḥ : asyā iti śrī-kṛṣṇena saha śyāmāyāḥ kuñja-gṛhe’nyonya-sandarśane jāte sati tad-ubhayor api citta-dravatayā sāttvikodrekodayaṁ vilokya śrī-kṛṣṇaṁ sambodhya śrī-vṛndā varṇayati | he mukunda ! tvad-vadane asyāḥ śyāmāyāḥ purastāt purataḥ vyaktiṁ gate sati yadi asyā mana eva haiyaṅgavīnaṁ hyo go-dohodbhavaṁ ghṛtaṁ dravatām avindata prāpa, nāścaryam idaṁ |

tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—tvad-vadane | kiṁ-bhūte? saroja-suhṛdi sūrye | pakṣe, saroja-sadṛśe | kintv āścaryam idam eva | kiṁ tat ? tatra virodhālaṅkāreṇa śrī-kṛṣṇasya mano-dravaṁ jāḍyaṁ ca varṇayati | sakhyāḥ śyāmāyāḥ mukhendau milite saṅgate sati purastād ity asyātrāpi sambandhaḥ | bhavac-ceta eva candramaṇiś candrakānta-śilā jalatayā dravan sravan san salilatvena bhūyaḥ punaḥ stabdho babhūva | virodha-pakṣe ḍa-layor ekatvāt jaḍatayā bhūyaḥ acalaḥ parvato babhūva |

lalita-mādhave ca—

kunda-danti dṛśor dvandvaṁ candrakānta-mayaṁ tava |


udeti hari-vaktrendau syandate katham anyathā || [la.mā. 9.13] ||84||

—o)0(o—

|| 14.85 ||

śravaṇe, yathā—

śruti-parisara-kakṣāṁ yāti nāmnas tavārdhe

muradamana dṛg-ambho-dhārayā dhauta-gātrī |

madana-mada-madhūlī-mugdha-medhā-samṛddhiḥ

skhalati kuvalayākṣī jṛmbhate stambhate ca ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : viśākhā śrī-kṛṣṇam āha—dṛg-ambha iti | sneha-liṅgaṁ mano-dravasyānubhāvo nayana-dravaḥ sarvatra jñeyaḥ | madana-mada eva madhulī madhu tayā mugdhā mūḍhā lupta-vivekā medhā-samṛddhir buddhi-vaibhavaṁ yasyāḥ sā ||85|| (77)

viṣṇudāsaḥ : śrutīti | kasyāścid vraja-devyāḥ purato yadṛcchayā kayācit tat-sakhyā śrī-kṛṣṇa-nāmollekhārambha-mātre kṛte sati, tasyā manodravātiśayam ākalayya tat-priya-sakhī śrī-kṛṣṇāntikam āgatya tad-daśāṁ nivedayati |

he mura-damana ! tava nāmno’rdhe śruti-parisara-kakṣāṁ karṇa-sannidhi-padaṁ yāti gacchati sati, kuvalayākṣī mat-priya-sakhī skhalati sraṁsate ity anena kampaḥ sūcitaḥ | tathā jṛmbhate iti tan-nāmodbhāsvarānubhāvaḥ | stambhate iti stabdhatvaṁ coktam |

kim-bhūtā satī ? dṛg-ambhāṁsi aśrūṇi teṣāṁ dhārayā dhautaṁ kṣālitaṁ gātraṁ sarvāvayavaṁ yasyāḥ sā | punaḥ kim-bhūtā satī ? madana-mada eva madhurī mādhvīkaṁ tayā mugdhā mūḍhā hata-vivekā medhā-samṛddhiḥ dhāraṇāvatī buddhi-vaibhavaṁ yasyāṁ sā | anena mohodgamaś ca dhvanitaḥ ||85||

—o)0(o—

|| 14.86 ||

ādi-śabdena smaraṇe, yathā—

kṛṣṇa-vartmani kṛtābhiniveśo

sāmprataṁ tvam asi kampita-gātrī |

sneha-pūra-paripāka-mayaṁ te

kiṁ bhaviṣyati mano na vilīnam ||

**śrī-jīvaḥ : **kṛṣṇa-vartmani kṛṣṇādhvani, śleṣeṇāgnau ||86|| (78)

viśvanāthaḥ : akasmād aśru-jala-snātānanāṁ śrī-rādhāṁ vilokya nāndīmukhy āha—kṛṣṇa-vartmani vahnau, pakṣe śrī-kṛṣṇādhvani | yataḥ kampita-gātrī śīta-nivṛtty-artham iti bhāvaḥ | pakṣe, kampaḥ sāttvikaḥ | etādṛśaṁ manaḥ kathaṁ na vilīnaṁ bhaviṣyatīti | vahnau prajvalite satīti bhāvaḥ | atas tatra tvayā sāvadhānatayā sthātavyam iti vyañjitam | pakṣe, tava bahir gatair aśru-pravāhair evāntar-manaso dravātiśayo’numīyata iti bhāvaḥ ||86|| (78)

**viṣṇudāsaḥ : **kṛṣṇavartmanīti | śrī-kṛṣṇe gocāraṇārthaṁ vṛndāvanaṁ prayāte sati, kasyāścid vraja-devyās tad-āgamana-cintā-pūrvaka-tad-rūpa-mādhurya-vilāsādi-bhāvanayātiśaya-citta-dravatvam ālakṣya, tatrāpy aśruṇor atyudrekatām anubhūya, vṛndā tām eva sambodhya śleṣālaṅkāreṇa tad varṇayati |

kampitaṁ gātraṁ yasyā he tathā-bhūte ! sāmprataṁ samprati kṛṣṇa-vartmani śrī-kṛṣṇasya gṛhāgamanādhvani, pakṣe agnau, kṛto’bhiniveśo yayā tathā-bhūtāsi tvam | dṛṣṭānta-garbha-śleṣālaṅkāreṇa tad eva sambhāvayati—te tava manaḥ snehasya prema-bhedasya yaḥ **pūraḥ **pravāhaḥ atiśayas tasya yaḥ paripākaḥ parākāṣṭhā, tan-mayaṁ tat-svarūpam | ata eva vilīnaṁ drutaṁ kiṁ kathaṁ na bhaviṣyati, api tu bhavitum arhaty evety arthaḥ | pakṣe, snehasya navanītasya yaḥ pūras tasya yaḥ paripākas tan-mayaṁ tat-svarūpam iti vilīnatā-dharma-sāmyāt manaso navanītatvaṁ dṛṣṭānta-garbhaṁ kṛṣṇavartma-sneha-śabdābhyāṁ śleṣaḥ sphuṭa eva ||86||

—o)0(o—

|| 14.87-89 ||

sa ghṛtaṁ madhu cety uktaṁ sneho dvedhā svarūpataḥ ||

tatra ghṛta-snehaḥ—

ātyantikādara-mayaḥ sneho ghṛtam itīryate ||

bhāvāntarānvito gacchan svādodrekaṁ na tu svayam |

ghanībhaven nisargātiśītalān mitha ādarāt |

gāḍhādara-mayas tena snehaḥ syād ghṛtavad ghṛtam ||

śrī-jīvaḥ : ātyantiketi | madhu-snehe’py ādaro’sty eveti vyajyate || yadyapi rati-mātram eva parama-madhuratvena pūrva-grantham ārabhya nirdiṣṭaṁ, tatrāpi mādhuryātiśaya-vivakṣayā rater asyā madhureti saṁjñā kṛtā, tathāpi tato’pi parama-madhura-snehāsvādi-śrī-rādhā-lalitādi-dṛṣṭyātyantikādara-mayasyāsya nātirocamānatvaṁ yat tad anusmṛtyāha—bhāvāntareti| bhāvāntaram atra kādācitko madhu-snehābhāsaḥ, tasmāt tasyaivotkṛṣṭatvāt |

tad evaṁ lalanāśrayātyantikādaras tasyāṅgam evety uktam | tatra ca sati yadā nāyakasyāpi tad-viṣaya ādaro dṛśyatvāt jahad-ajahal-lakṣaṇayā lalanāśrayātyantikādara-saṁyogi-nāyikādarāt ghanībhavet | kintu nāyakasyāpy ādara ātyantika eveṣṭaḥ | mithaḥ-śabdena sāmyāprāpteḥ |

kīdṛśāt ? nisargeṇa svabhāvenātiśītalāt | nāyakasya lalanāyām ādaraḥ svabhāva-śītalatayaiva yukto, na tu lalanāvan mānādāv uṣṇatāṁśa-dharo’pīti bharatādi-matatvād iti bhāvaḥ | tena hetunā gāḍhādara-mayaḥ sneho’yaṁ ghṛtavad iti ghṛtam eva syāt | ghṛtatayā paribhāṣyate ity arthaḥ ||89||

viśvanāthaḥ : atha tasyaiva snehasya jāti-bhedenāsvāda-viśeṣān nāma-bhedam āha—sa iti | sa sneho ghṛta-sāmyāt, madhu ca madhu-sāmyād iti | atra sneha-śabdena citta-drava-rūpasyārthasyoktatvād dravasya ca dravavatā ghṛtena madhunā ca vastunā sāmyānupapatter ghṛtasya madhunaś coktaḥ |

sa sneho dvividhaḥ—svata iti vaktuṁ yujyate | tathā sati kasyāścid ghṛta-tulyasya dravaḥ, kasyāścin madhu-tulyasyeti cittasyaiva jāti-bhedāt snehasyāpi jāti-bheda iti suṣṭhu saṅgacchate yadyapi, tad api yathā pakvasya vastuna eva svādutve’pi pāko’yam anenātisvāduḥ kṛta iti tat-kriyāyā eva vailakṣaṇya-vivakṣayocyate, tathaiva citta-drava-rūpasya snehasyaiva vailakṣaṇyaṁ vivakṣuṇā grantha-kṛtā tasyaiva dvaividhyena svādanārthaṁ sneho ghṛtam iva svādur madhv iva svādur ity uktam | yathādyānena pāko’mṛtam iva kṛta iti dharmasyāpi dharmiṇā sāmyam upapādyata eveti ||87||

ātyantiketi | tena madhu-snehatvāpekṣikaḥ kiñcin-mātra ādaro’sty eva | sva-sakhībhyas tat-priya-sakhibhyaḥ subalādibhyaś ca sakāśāt tasminn ādaraḥ kiñcid adhikaḥ śrī-rādhāyā api bhaved iti dyotitam ||88||

tasya ghṛta-sādhārmyaṁ darśayati—bhāvāntaraṁ mada-rūpasyauṣṇyasya kiñcin-mātrāviṣkārāt madhu-snehābhāsa eva ghṛta-pakṣe tenānvita eva bhāvaḥ śarkarādir dravyaṁ svādasyodrekam iti kevalasyāpi ghṛtasya svāda-mātraṁ tv asty eveti bhāvaḥ | mitha ādarāt nāyakayoḥ paraspara-gauravāviṣkārāt ghanībhaven niviḍatvaṁ prāpnoti | anyathā asāndraḥ syād iti bhāvaḥ ||89||

viṣṇudāsaḥ : sa ghṛtam iti | sa snehaḥ | tatra ghṛta-sneha iti bhāvāntarānvitaḥ garvāsūyādi-bhāva-yuktaḥ | ghṛta-pakṣe padārthāntaraṁ śarkarādi, tena yukta eva svādodrekam āsvādātiśayaṁ gacchan, na tu madhu-snehavat svayam eva mādhuryāvahaḥ | mithaḥ ya ādaras tasmāt hetoḥ | kim-bhūtāt ? nisargata evātiśītalāt ghanībhavet kaṭhinībhavet | tena gāḍhādara-mayaḥ snehaḥ ghṛtavat ghṛta-tulyaḥ | ata eva ghṛtam itīryate ity arthaḥ | ghṛtasyāpi sahaja-śītala-padārtha-saṁyogena ghanībhāvatva-prasiddheḥ madīyatātiśaya-bhāg iti vakṣyamāṇa-madhu-snehasya viśeṣaṇenāyaṁ tu tadīyatātiśaya-bhāg iti jñeyam ||89||

—o)0(o—

|| 14.90 ||

yathā—

abhyutthāya vidūrato madhubhidā yāśliṣyate sādaraṁ

yā snehena vaśīkaroti guruṇā pāvitrya-pūrṇena tam |

kṣipraṁ yāti sitopaleva vilayaṁ tat-keli-vṛṣṭyā ca yā

yuktā hanta kayopamātum api sā candrāvalī me sakhī ||

**śrī-jīvaḥ : **pāvitrya-pūrṇena madoṣmatādi-doṣa-rahiteneti tat-sakhyā madhu-snehaṁ praty asūyoktiḥ | sitopalety asmābhir garhita-mānatayā kaṭhinīkṛtāpīty arthaḥ | sitopalā matsyaṇḍī | sā ca śubhra-saindhavākāraḥ khaṇḍa-vikāraḥ ||90|| (81)

**viśvanāthaḥ : **yuvatī-sabhāsu saubhāgya-prastāve lalitādyāḥ kaṭākṣayantī padmāha—abhyutthāyeti | guruṇeti | snehasya pramāṇata ādhikyaṁ, pāvitrya-pūrṇena jātyā ca madoṣṇatā-rāhityam evātra pāvitryam iti madhu-snehaṁ praty asūyāṁ vyañjayati | sitopalā oleti khyātā vilayaṁ dravībhāvaṁ yātīti citta-tanvor ekībhāva-vivakṣayoktiḥ ||90|| (81)

**viṣṇudāsaḥ : **abhyutthāyeti | kadācit padmā sva-sakhī-viṣaye śrī-kṛṣṇa-kartṛkādarādikam ālocya rūḍha-darpā satī vṛndā-citrayoḥ purataḥ kathā-prastāve sva-pakṣa-śauṭīryam āviṣkaroti|

yā mama sakhī candrāvalī madhubhidā kṛṣṇena kartrā vidūrato’tidūrād eva abhyutthāya abhyutthānaṁ vidhāya sādaraṁ yathā syāt tathā āśliṣyate pariṣvajyate | yā ca taṁ madhubhidaṁ guruṇā snehena vaśīkaroti | kim-bhūtena ? pāvitryaṁ nirupādhitā, tena pūrṇena | tathā tat-keli-vṛṣṭyā tasya kṛṣṇasya yā kelīnāṁ krīḍānāṁ vṛṣṭir vṛṣṭivat tad-atiśayas tayā karaṇa-bhūtayā kṣipraṁ drutam eva yā vilayaṁ dravatāṁ yāti | keva ? sitopaleva | yathā sitopalā jala-vṛṣṭi-leśa-samparkata eva dravatāṁ prāpnoti, tadvad iti |

vṛṣṭi-śabdena kelīnāṁ jalatvaṁ, tena ca kṛṣṇasya meghopamatvaṁ dhvanitam | sā me sakhī hanta harṣe kayā anyayā saha upamātum api sadṛśīṁ kartum api yuktā ucitā ? api tu na kayāpīty arthaḥ | anena mat-sakhyāḥ sakāśāt adhikādara-pātrī tāvad dūre’stu iti sūcitam ||90||

—o)0(o—

|| 14.91 ||

yathā vā—

nijam agharipuṇāṁse nyastam ākṛṣya savyaṁ

bhujam iha nidadhānā dakṣam asrokṣitākṣī |

pada-yugam api baṅkaṁ śaṅkayā vikṣipantī

prati-yuvati-vayasyāṁ smerayāmāsa gaurī ||

**śrī-jīvaḥ : **tad evaṁ tat-sakhī-vacana-dvārā tat-snehotkarṣam uktvā madhu-snehasya tasya tato’py utkarṣaṁ śrī-rādhā-sakhy anubhavenāha—nijam iti | baṅkaṁ vakram | baki kauṭilye | sveṣām eva pratiyuvati-vayasyātve’pi pratiyuvatīti svato bhinnatvenoktiḥ sverṣyā-gopanāya | tad etad anuvāda-mātram asmābhiḥ kriyate ity abhiprāyāt | smerayāmāsety atra smārayāmāsety eva pāṭhaḥ sabhyaḥ ||91|| (82)

**viśvanāthaḥ : **ghṛta-snehavatīnāṁ vilāsādāv api śrī-kṛṣṇa-viṣayakam ādaram abhinayena spaṣṭaṁ vaktum āha—yathā veti | rāse ekatra nartitvā punar api maṇḍalāntare nartituṁ śrī-kṛṣṇena nīyamānāṁ candrāvalīṁ varṇayantī vṛndā nāndīmukhīṁ praty āha—agharipuṇā śrī-kṛṣṇenāṁse skandhe nyastaṁ savyaṁ bhujaṁ nijam ākṛṣya amaṅgalam imaṁ madīya-vāma-bhujaṁ kathaṁ priyasya skandhe’rpayāmīti tad-aṁsād apanīya iha priyāṁse dakṣaṁ dakṣiṇaṁ bhujaṁ nidadhānā priyasya dakṣiṇa-pārśvād vāma-pārśvam āgatyety arthaḥ, tathaiva dakṣiṇa-bhujārpaṇa-siddheḥ | tathāgamane ca sva-pada-yugaṁ baṅkaṁ, baki kauṭilye, kuṭilaṁ kṛtvety arthaḥ | śaṅkayā kadācit priyasyāṅge mama pāda-sparśaḥ syād iti bhītyety arthaḥ | pratipakṣa-yuvati-vayasyāṁ śrī-rādhā-sakhīṁ kācid dūrataḥ paśyantīṁ smerāṁ cakāra ||91|| (82)

viṣṇudāsaḥ : ghṛta-snehāyāṁ śrī-kṛṣṇasyādarādikam udāhṛtya tad-dhetutvena tasmin ghṛta-snehāyā ādarādikam udāharati—yathā veti |

nijam iti | kadācid rāsa-līlāyāṁ śrī-candrāvalī-suhṛt-pakṣa-sakhyāḥ gaurī-nāmnyāḥ śrī-kṛṣṇaṁ prati gauravātiśayāt saṅkocodreka-darśanena prahasita-mukhīṁ tat-pratipakṣa-sakhīṁ dṛṣṭvā śrī-vṛndā kundalatāṁ prāha |

gaurī kartrī prati-yuvati-vayasyāṁ pratipakṣa-yuvati-sakhīṁ smerayāmāsa | kiṁ kurvatī ? agharipuṇā śrī-kṛṣṇena aṁse nyastaṁ savyaṁ nijaṁ bhujam ākṛṣya dakṣaṁ bhujaṁ dakṣiṇaṁ bāhuṁ nidadhānā arpayantī | kim-bhūtā sā ? asreṇa aśruṇā plute vyāpte akṣiṇī netre yasyāḥ sā | punaḥ kiṁ kurvatī ? śaṅkayā sparśa-bhayena pada-yugam api baṅkaṁ kuṭilaṁ yathā syāt tathā nikṣipantī ||91||

—o)0(o—

|| 14.92 ||

ādaro gauravotthaḥ syād ity anyonyāśrita-dvayam |

raty-ādau sad api snehe suvyaktatvād ihocyate ||

śrī-jīvaḥ : nanv ādaraḥ kaḥ ? tatrāha—ādara ity ardhena | gauravaṁ gurur ayam iti buddhiḥ | tad-uttho yo bhāvaḥ sambhramākhyaḥ, sa evādara ucyata ity arthaḥ | tarhi gauravam api kathaṁ nocyate ? tatrāha—iti pūrvoktād dhetoḥ | dvayam apy anyonyāśritaṁ tasmād ādareṇaiva tal labhyata iti na pṛthag ucyata iti bhāvaḥ |

nanu tad idaṁ dvayaṁ tāsāṁ raty-ādāv asty eva, kāraṇa-guṇā hi kārya-guṇam ārabhanta iti nyāyena | nanu tarhi kathaṁ sneha eva tad ucyate ? tatrāha—raty-ādāv iti ||92|| (83)

viśvanāthaḥ : nanv ādarasya ko hetuḥ ? tatrāha—gauravād uttiṣṭhatīti saḥ | nanu gauravasyāpi ko’tra hetuḥ ? śrī-kṛṣṇasya para-puruṣatvāc candrāvalyāḥ śrī-kṛṣṇe gurur ayam iti buddhir nopapadyate, yato gauravaḥ syāt | ity āha—ity anyonyeti | śrī-kṛṣṇasya sarva-vraja ādṛtatvād ādarottham eva gauravam iti | svayam anyonyāśritam eva |

nanv evaṁ ced rati-premṇor apy ādarasya sattvaṁ sambhaved eva ? satyam ity āha—raty-ādāv iti | ayam arthaḥ—atiparicitatve’pi yady ādaraḥ sthirībhavati, tadaiva sa gaṇyata iti premṇoḥ śrī-kṛṣṇasyātiparicitatvābhāvāt tatra sann apy ādaro na pratīty-arha iti tatra noktam | snehe tv atiparicitatve’pi śrī-kṛṣṇe candrāvalyā ādarasya vṛddhir eva dṛśyata iti suvyaktatvam ||92|| (83)

viṣṇudāsaḥ : nanu pūrvatra śrī-kṛṣṇasya candrāvalīṁ praty ādaraḥ, paratra taṁ prati gauryā gauravātiśayaḥ kathitaḥ | lakṣaṇe ādaramayatvenāsya nirūpaṇāt gauravasya ullekho’pi na kṛto’sti ? ity atra samādadhāti—ādara iti gauravotthāya utthānaṁ yasya gauravotthaḥ | sthaḥ ka ca [pā. 3.2.77] iti supy upapade bhāve ka-pratyayasya vidhānāt | sad api vartamānam api ādara-gaurava-rūpaṁ dvayam | etad upalakṣaṇatvena madhu-snehoktānādarāder api raty-avasthāyāṁ ca sad-bhāvaḥ |

yathā lalita-mādhave—

api nocchvasitaṁ kṣamate, 


kṣaṇam apy anyatra man-manaḥ kvāpi |


tvayi rati-dhurāṁ yad uccair 


vahate gauravavatīṁ gauri || [la.mā. 8.5] 

atra,

yasyā yādṛśa-jātīyaḥ kṛṣṇe premābhyudañcati |


tasyāṁ tādṛśa-jātīyaḥ sa kṛṣṇasyāpy udīyate || [u.nī. 14.62] 

ity uktānusāreṇa candrāvalyāḥ kṛṣṇe tu sutarāṁ gauravam āyātam | pūrva-rasāmṛte ca—

narmoktau mama nirmitoru-paramānandotsavāyām api 


śrotrasyānta-taṭīm api sphuṭam anādhāya sthitodyan-mukhī |


rādhā lāghavam apy anādara-girāṁ bhaṅgībhir ātanvatī


maitrī-gauravato’py asau śata-guṇāṁ mat-prītim evādadhe || [bha.ra.si. 3.5.9] iti ||92||

—o)0(o—

|| 14.93-94 ||

madīyatātiśaya-bhāk priye sneho bhaven madhu |

svayaṁ prakaṭa-mādhuryo nānā-rasa-samāhṛtiḥ ||

mattatoṣma-dharaḥ sneho madhu-sāmyān madhūcyate ||

śrī-jīvaḥ : madīyatvātiśaya-bhāg ity anenedaṁ labhyate—raty-udbhavo hi dvidhā bhavati—tadīyāham iti, madīyaḥ sa iti bhāvanā-bhedāt | tasmāt pūrvaṁ yo ghṛta-sneha uktaḥ, sa tadīyāham iti bhāvanā-mayaḥ | madhu-snehas tv ayaṁ madīyaḥ sa iti bhāvanātiśaya-mayaḥ | atiśaya-śabdaḥ pūrvatrāpi yat kiñcit madīyatva-bhāvanāstu nāma tadīyatātiśayenāvṛtatvāt tu na gaṇyate iti bhāvaḥ | tad evaṁ pūrvatra ya ādarātiśaya uktas tasyāpi tadīyatā-bhāvanam eva kāraṇam iti vyañjitam ||93|| (84)

nānā-rasa- iti | nānā-rasānāṁ ghṛta-sneha-duṣprāpa-vakṣyamāṇa-lalitākhyādīnāṁ bhāvānāṁ samāhṛtiḥ sūkṣmatayā sthitir yatra saḥ | sarve’pi rasanād rasā ity uktatvāt bhāvānām api rasatvāpatteḥ | pakṣe, rasānāṁ tat-tat-puṣya-bhedena nānātvam | mattatā ānanda-vikāraḥ | ūṣmā vyākhyāsyate | tad**-dharas** tad-arpakaḥ ||94|| (85)

viśvanāthaḥ : madīyatvātiśayaṁ bhajatīti saḥ | tadīyatvātiśaya-bhāg ghṛta-sneha iti labhyate | yad bhāva-bandhanaṁ yūnoḥ [u.nī. 14.63] ity uktaṁ tad bandhanaṁ ca “tasyāhaṁ preyasī, mama sa preyān” iti bhāvanā-dvayam ayam | tatrādya-bhāvanāyā ādhikye sati citta-drave ghṛta-snehaḥ, dvitīya-bhāvanāyā ādhikye sati citta-drave madhu-snehaḥ | vastutas tūbhayatraivobhayaṁ santatatamaṁ bhūmnā vyapadeśā bhavantīti nyāyenaiva tadīyatā-mayo ghṛta-snehaḥ, madīyatā-mayo madhu-sneha ity ucyate | bhāvanayor anayoḥ kāraṇaṁ tu sva-pakṣa-vipakṣādi-bheda-prakaraṇe vivṛtam eva |

svayam eva prakaṭaṁ mādhuryaṁ yatreti | ghṛta-snehe ghṛte ca yathā bhāvāntara-samparkeṇaiva mādhuryaṁ, tathā nety arthaḥ | nānā-rasānāṁ vakṣyamāṇa-kauṭilya-narmādi-bhedena madhu-pakṣe nānā-puṣpa-sambandhināṁ samāhāro yatra saḥ | mattatā tad-ānandādi-bhareṇa vastv-antarānavadhānam ūṣmā garvaś ca tau dharata iti saḥ | pakṣe, madhu-pāne mattatauṣṇye prasiddhe eva ||93-94|| (84-85)

viṣṇudāsaḥ : atha madhu-sneha iti | madīyeti ayaṁ madīya ity asya bhāvaḥ | madīyatvaṁ tad-atiśayaṁ bhajatīti | tathā svayam eva, na tu bhāvāntara-sambandhāt prakaṭam udbhūtaṁ mādhuryaṁ yasya saḥ | nānā-rasasya hāsyādbhutādeḥ samāhṛtiḥ sammelanaṁ yatra | pakṣe nānā-puṣpa-rasānām | mattatām uṣmāṇaṁ tāpopalakṣitaṁ garvam | pakṣe, tāpaṁ dharatīti tathā pacādy ac uṣmā tāpa-nidāghayoḥ iti nānte koṣaḥ | svayaṁ prakaṭa-mādhurya-ity-ādi-viśeṣaṇena madhunaḥ sāmyān madhu ity ucyate ||93-94||

—o)0(o—

|| 14.95 ||

yathā—

rādhā sneha-mayena hanta racitā mādhurya-sāreṇa sā

saudhīva pratimā ghanāpy uru-guṇair bhāvoṣmaṇā vidrutā |

yan-nāmany api dhāmani śravaṇayor yāti prasaṅgena me

sāndrānandamayī bhavaty anupamā sadyo jagad-vismṛtiḥ ||

śrī-jīvaḥ : urur guṇair lalitatvādi-hetubhir bahubhir utkarṣair ghanāpi bhāvena priya-guṇa-bhāvanayā ya ūṣmā tad-ānukūlyotkaṇṭhā santāpaḥ, tena vidrutā sadaiva dravatayā sthitā | jagat tad-anyat ||95|| (86)

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇaḥ subalam āha—rādheti | saudhī sudhā-sambandhinī ghanā sāndrā,atiniviḍety arthaḥ | tad api vidrutābhāva autkaṇṭhyaṁ tad evoṣmā, tena | atra kiṁ pramāṇam ? iti cen, mad-anubhava eveti kaimutika-nyāyenāha—yan-nāmanīti | śravaṇayor dhāmani gṛhe karṇa-randhre ity arthaḥ | yāti gacchati sati ||95|| (86)

**viṣṇudāsaḥ : **rādheti | kadācic chrī-kṛṣṇaḥ lalitā-vṛndayor agrataḥ śrī-rādhāyāḥ ### yāni mādhuryāṇi, teṣāṁ yaḥ sāraḥ sthirāṁśaḥ, tena karaṇa-bhūtena | kim-bhūtena ? sneha-mayena sneha-svarūpeṇa racitā nirmitā, vidhātreti śeṣaḥ | sā rādhā kim-bhūtā ? uravo mahāntaḥ alaukikā iti yāvat ye guṇāḥ ālambana-vibhāvoktāḥ, pañcaviṁśati-saṅkhyakā mukhya-guṇāḥ, tair ghanā niviḍāpi bhāvoṣmaṇā bhāvaḥ pūrvokta-sāttvika-vyabhicāri-sthāyi-rūpaḥ, sa eva uṣmā nidāghaḥ, tena vidrutā samyag dravībhūtā | anena tasyā aṅgasya navanīta-tulyatā dhvanitā |

tatrotprekṣate—saudhī sudhodbhavā tan-nirmiteti yāvat pratimā mūrtir iveti mādhuryātiśayāṁśe utprekṣā | yat yasyāḥ nāmany api eka-vacanaṁ sakṛd-arthe śravaṇayoḥ karṇayor dhāmani pade tat-parisare iti yāvat prasaṅgena ānuṣaṅgika-prastāvenāpi sadyas tat-kālam eva jagad-vismṛtis tad-anyākhilānāṁ padārthānāṁ vismaraṇaṁ bhavet | kim-bhūtā ? sāndrānanda-mayīti mūrcchā-pūrvāvasthā dhvanitā | punaḥ kim-bhūtā ? anupamā alaukikānanda-mayītvād atulyā ||95||

—o)0(o—

|| 14.96 ||

atha mānaḥ—

snehas tūtkṛṣṭatāvāptyā mādhuryaṁ mānayan navam |

yo dhārayaty adākṣiṇyaṁ sa māna iti kīrtyate ||

śrī-jīvaḥ : adākṣiṇyaṁ bahiḥ kauṭilyaṁ yo dhārayati sa mānaḥ | kiṁ kurvan ? navaṁ purānanubhūtaṁ mādhuryam āsvāda-viśeṣaṁ mānayan jñāpayan | anubhūtaṁ kārayann ity arthaḥ ||96|| (87)

**viśvanāthaḥ : **utkṛṣṭatāvāptyā utkarṣa-prāptyā yaḥ snehaś citta-drava adākṣiṇyaṁ svasyācchādanārthaṁ vāmyaṁ dhārayati | tena ca kiṁ syāt ? ity ato viśinaṣṭi—navaṁ mādhuryaṁ mānayann anubhāvayan ||96|| (87)

**viṣṇudāsaḥ : **atha māna iti | utkṛṣṭatā utkarṣaḥ, tad-avāptyā hetunā | mānayan jñāpayan anubhāvayann ity arthaḥ | adākṣiṇyaṁ vāmyam | nāyikā-nāyaka-yugalam aṇy-anta-kartṛ-rūpaṁ karma-padam atrākṣepa-labhyam ||96||

—o)0(o—

|| 14.97 ||

yathā—

**sravad-asra-bhare kṛte dṛśau me **

tava go-dhūlibhir eva gopa-vīra |

adhunā vadanānilaiḥ kim ebhir

virameti bhrū-kuṭiṁ babhāra subhrūḥ ||

śrī-jīvaḥ : dākṣiṇya-bhāg api gahana-kramaṁ durbodha-rītim adākṣiṇyaṁ gāmbhīryān manaḥ-sthita-bhāva-gopanam | vāmya-gandhaṁ ca kutracit bahir api kiñcit kopa-prakaṭanaṁ dhārayan ghṛta-sneha udāttākhya-mānaḥ syāt ||97|| (88)

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇena saha vane viharantī śrī-rādhā sva-citta-dravātiśayenāśrubhiḥ plutā syāt | tatra satī dūre caratām api gavāṁ dhūlim eva hetum avahitthayā vadantī śrī-kṛṣṇam upālabhate—sravad-asreti | nanu tarhy ehi hanta hanta mukha-phūtkāra-mārutair netre eva śītala-yāmīti tathā kurvantaṁ taṁ punar āha—adhuneti | virameti | tavānane prakaṭa-premṇā kim ahaṁ prasīdāmīti bhāvaḥ ||97|| (88)

**viṣṇudāsaḥ : **sravad iti | krīḍānantaraṁ śrī-kṛṣṇena saha vana-vihāra-līlām ācarantī śrī-rādhā vastutaḥ snehodrekād evāśru-pluta-vadanāpi snehotkarṣa-svabhāvata eva vāmyātiśayodayāt tato dūre caratām api gavāṁ dhūlliṁ tatra hetuṁ vadantī mānam āśritā satī śrī-kṛṣṇam upālabhate | sravan asra-bharaḥ netra-jalātiśayo yayos te dṛśau netre tava godhūlibhir eve kartṛbhiḥ kṛte eva-kāro niścayārthaḥ | he gopa-vīreti taveti ca pada-dvayena vāmya-kāraṇa-tad-aparādhārpaṇe hetur upakṣiptaḥ | tad anu sa-sambhramaṁ mukha-phutkāra-mārutair godhūli-cayam apasārayantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ praty āha—adhunā samprati ebhir vadanānilair mukhottha-samīraiḥ kim ? na kim apīty arthaḥ | sravad-asrāṇāṁ rodhanābhāvāt | ato virama asmād vyartha-kapaṭa-sambhramān nivartasva | bhrūkuṭiṁ bhruvoḥ kauṭilyaṁ babhāra dhṛtavatī subhrūḥ sundarīti tayā bhrū-kuṭyā tadā mukha-śobhāyāḥ paramāvadhitvaṁ dhvanitam ||97||

—o)0(o—

|| 14.98-99 ||

udātto lalitaś ceti māno’yaṁ dvividho mataḥ ||

tatra udāttaḥ—

udāttaḥ syād ghṛta-sneho dhārayan gahana-kramam |

dākṣiṇya-bhāg adākṣiṇyaṁ vāmya-gandhaṁ ca kutracit ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : ukta-lakṣaṇād vividhāt snehān māno’pi vakṣyamāṇa-lakṣaṇo dvividho bhavatīty āha—udātta iti | ghṛta-sneha eva udāttaḥ syāt | sa ca dvividhaḥ | gahana-kramaṁ durlakṣya-paripāṭīkaṁ yathā syāt tathā dākṣiṇyaṁ bhajate, yad adākṣiṇyaṁ bahu-durlakṣyāvahitthaṁ dākṣiṇyam antar-dākṣiṇyābhāvaṁ dhārayann ity ekaḥ, tathā vāmyasya gandho yatra tathā-bhūtam adākṣiṇyaṁ gahana-kramaṁ yathā syāt tathā dhārayan bahir vāmya-gandhām antaḥ pūrṇam adākṣiṇyaṁ dhārayann iti dvitīyaḥ |

atrādākṣiṇyam iti mūla-lakṣaṇena sahāsaṅgates tathottamāṅganānāṁ rati-prema-sneheṣv api vāmya-gandhasya sthātum ucitatvān māna-lakṣaṇo sampūrṇam adākṣiṇyam evāvaśyaṁ khalv apekṣaṇīyam eva | adākṣiṇyasyaiva vyakty-anabhivyaktibhyāṁ madhu-sneha-ghṛta-snehau vyavasthīyate | tathā anabhivyakter eva sampūrṇatvābhyāṁ dākṣiṇyodātta-vāmya-gandhodāttau ||98-99|| (89)

viṣṇudāsaḥ : udātta iti | tatrodātta iti | ghṛta-sneha-dākṣiṇya-bhāk ca tat, adākṣiṇyaṁ vāmyaṁ ca tad iti dākṣiṇya-bhāg-adākṣiṇyam ity ekam eva padam | bahir dākṣiṇya-bhāk, antar-manasy adākṣiṇyam ity arthaḥ | kim-bhūtaḥ ? ata eva gahanaḥ sudurbodhaḥ kramaḥ paripāṭī gatir vā yasya tat | tathā vāmya-gandhaṁ ca vāmya-leśaṁ ca dhārayan udāttaḥ syāt| sa ca dhāraṇa-kriyāyāḥ karma-dvayena tat-tan-nāmnā kramād vividha ity arthaḥ | kutracid iti kasyāñcid eva, na tu sarvatra | nisarga-śītala-svabhāvāsu tāsu vāmyābhāsodayasyāpi viralatvāt ||99||

—o)0(o—

|| 14.100 ||

tatra dākṣiṇyodātto, yathā—

rādheti skhalitābhidhe mayi haṭhād viddhāntarāpy ārtibhir

mad-vailakṣya-śamāya sā dviguṇayanty āsyāravinde smitam |

jalpe ca mradimānuviddham adhikaṁ mādhuryam ātanvatī

citrāṇīva cakāra mat-priya-suhṛd-vṛndāni candrāvalī ||

śrī-jīvaḥ : vailakṣyam atra vaiyagryam | haṭhād ity asya dviguṇayantīty anenānvayaḥ | mat-priya-suhṛd-vṛndāni ity atra sā priya-sakhī-vṛndāni iti pāṭhaḥ iṣṭaḥ ||100|| (90)

**viśvanāthaḥ : **dākṣiṇyodātta iti | dākṣiṇya-sambandhī udātto dākṣiṇyodātta ity arthaḥ | evam eva vāmya-gandhodātto vyākhyeyaḥ | śrī-kṛṣṇaḥ kundavallīm āha—rādhetīti | vailakṣyaṁ vaiyagryam | haṭhād ity asya dviguṇayantīty anenānvayaḥ | citrāṇīva kim iyaṁ gotra-skhalane’pi prasannā na veti vismayena jāḍyodayād ālekhyānīvety arthaḥ | **ālekhyāścaryayoś citram ity **amaraḥ | agre lakṣayiṣyamāṇayoḥ sahetuka-nirhetuka-mānayor madhye sahetuko’yaṁ mānaḥ | atrārtibhir viddhāntareti prathamam ārti-hetukaś citta-dravas tato mānaḥ | smitādikaṁ tu tad-ubhaya-gopanārtham ||100|| (90)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra dākṣiṇyeti | rādhetīti | krīḍā-nikuñje candrāvalyā saha viharataḥ śrī-kṛṣṇasya gotra-skhalane vṛtte sati tayā nija-dākṣiṇyenākāra-guptiṁ vidhāya yac ceṣṭitaṁ śrī-kṛṣṇo vṛndāṁ prati sāścaryaṁ tad āha—candrāvalīti vaktuṁ yukte’pi rādheti skhalitā vicyutābhidhā nāma yasmāt tasmin mayi sati haṭhāt pramādata eva biddham antaraṁ mano yasyās tathābhūtāpi haṭhād ity atrāpi kākākṣi-golaka-nyāyena yojyaṁ haṭhāt prasabhād ity arthaḥ | ārtibhiḥ manaḥ-pīḍābhiḥ mad-vailakṣyaṁ mama vismayānvitatva-kāraṇaṁ vaiyagryaṁ tasya śamāya śāntaye | kiṁ vā, mat mattaḥ sakāśāt ātmano yad vailakṣyaṁ mayā saha virahato’py asya hṛdaye saivāntīty ādya-sambhāvanāsambhavanayā vismayānvitatvaṁ tasya śamāya apahnutaye sā candrāvalī āsyāravinde smitaṁ dviguṇayantī dviguṇī-kurvatī tathā jalpe vacasi ca adhikaṁ yathā syāt tathā mrdimnā mṛdutayānubiddhaṁ saṁyuktaṁ mādhuryam ātanvatī priya-suhṛd-vṛndāni subalojjvalādīni citrāṇīva āścarya-yuktāni iva cakāra |

māyāyāṁ sarpa-nakṣatre nadī-bhedeṣu ca striyām | 


tilakālekhyayoḥ klībaṁ karburādbhutayor api ||


tad yuktayor vācyāliṅgaṁ citraṁ jhiṇṭyāṁ napuṁsakam | 


gostane vastra-bhede ca rekhālikhana-bhedayoḥ || iti medinī ||100||

—o)0(o—

|| 14.101 ||

atha vāmya-gandhodātto, yathā śrī-viṣṇu-purāṇe (5.13.45)—

kācid bhrū-bhaṅguraṁ kṛtvā lalāṭa-phalakaṁ harim |

vilokya netra-bhṛṅgābhyāṁ papau tan-mukha-paṅkajam ||

śrī-jīvaḥ : papāv ity-ādinā dākṣiṇya-bhāvatvam āyāti ||101|| (91)

viśvanāthaḥ : rāsāntardhānānantaram āvirbhūtaṁ śrī-kṛṣṇaṁ vilokya mānavatyāḥ kasyāścic ceṣṭitaṁ pārāśaro varṇayati—kācid iti | bhruvā bhaṅguraṁ kṛtveti bahir vāmya-gandha-yuktaṁ netra-bhṛṅgābhyāṁ papāv iti | bahir dākṣiṇyam | atra kṛtveti ktvā-pratyayena bhruvā bhaṅgurī-karaṇaṁ prāthamikam īṣad eveti vāmyasya gandha eva papāv iti bhūta-kāla-nirdeśena pāna-kriyāyāḥ pravāha-rūpatvam abhivyajya tatra netrayor bhṛṅgatvena mukhasya paṅkajatvenāsaktim abhivyajya dākṣiṇyasya pūrvatvam eveti vāmya-gandhodāttatā | kācit karāmbujam [bhā.pu. 10.32.4, u.nī. 14.112] ity-ādinā karāmbuja-dhāriṇyādīnām ivāsyāḥ śrī-kṛṣṇa-pārśvāgamanāt tad-aṅgāsparśanāc cādākṣiṇyam antar-gatam asty eveti vyākhyeyam | atra cirād darśanena roṣeṇa citta-dravas tato māno jñeyaḥ ||101|| (91)

**viṣṇudāsaḥ : **atha vāmya-gandheti | kācid iti | rāsa-līlāyām antardhānād āvirbhūte śrī-kṛṣṇe kasyāścid vraja-devyās tasmin vāmya-leśa-ceṣṭitaṁ bhagavān parāśaro varṇayati | bhrūbhyāṁ bhaṅguraṁ vakraṁ lalāṭa-phalakaṁ kṛtvā netre eva bhṛṅgau madhupau tābhyāṁ hariṁ vilokya tat tasya mukha-paṅkajaṁ papau, gāḍhāsaktyā tan-mukha-mādhuryam āsvāditavatīty arthaḥ ||101||

—o)0(o—

|| 14.102 ||

yathā vā—

akṣa-saṁsadi jitāpi mṛgākṣī

mādhavena parirambha-paṇena |

bhugna-dṛṣṭir iha vipratipannā

taṁ kareṇa rurudhe pariripsum ||

śrī-jīvaḥ : karābhyām ity anuktvā kareṇety ekatvoktir vāmya-gandham eva vyanakti ||102|| (92)

viśvanāthaḥ : atrāntar-adākṣiṇyam spaṣṭaṁ nopalabdham ity aparituṣyann āha—yathā veti| candrāvalyāḥ kācit sakhī kām apy āha—akṣa-saṁsadi pāśaka-krīḍā-sabhāyāṁ parirambhaḥ paṇo yasya, tena mādhavena jitāpi bhugna-dṛṣṭir iti bahir-vāmya-gandhaḥ | kareṇa rurudhe, na tu karābhyām iti dākṣiṇyam eva | yadyapi dvābhyām api nāyikāyāḥ karābhyāṁ nāyaka-rodho na sambhavati, tad apy avahittā tu siddhyaty eveti | ekena kareṇa nirodhe sāpi na samyak siddhyatīti dākṣiṇyam eva | vipratipannety anenāntar-gatam adākṣiṇyaṁ ca darśitam |

spaṣṭasyāntar-adākṣiṇyasya tūdāharaṇaṁ vidagdha-mādhave jñeyam, yathā—

yathārtheyaṁ vāṇī tava cakita-sāraṅga-nayane


suvarṇālaṅkāro madhurayati yat te śruti-yugam |


mukhendor antas te bahir api suvarṇa-cyutir iyaṁ


mama śrotra-dvandvaṁ nayana-yugalaṁ cākulayati || [vi.mā. 4.10] iti ||102|| (92)

viṣṇudāsaḥ : hetv-antarottham api svābhāvikam api tāsāṁ bhrū-bhaṅgādi sambhaved ity āśaṅkayā spaṣṭam udāharaṇāntaram āha—yathā veti |

akṣeti | kadācit krīḍā-kuñjāṅgane padmayā sahākṣa-keliṁ kurvataḥ śrī-kṛṣṇasya nyāya-prāptatvāt yathārtha-ceṣṭite’pi vāmya-gandhena tasyā ananumitaṁ bahiḥ kuñjāt kāpi tat-sakhī kāñcid aparāṁ prati varṇayati | akṣa-saṁsadi pāśaka-krīḍā-sabhāyāṁ mādhavena kartrā parirambhaḥ āśleṣe eva paṇaḥ glaho yasya tena | paṇo’kṣeṣu glaho’kṣās tu devaṇāḥ pāśakāś ca te ity amaraḥ | bhugnā kuṭilā dṛṣṭir īkṣaṇaṁ yasyāḥ sā | iha akṣa-saṁsadi vipratipannā ananumatā taṁ mādhavaṁ pariripsum āliṅgitum icchuṁ rurudhe nyaṣedhat| atra bhugna-dṛṣṭir ity anena rurudha ity anena ca tasyā vāmya-gandhaḥ spaṣṭa eva ||102||

—o)0(o—

|| 14.103 ||

atha lalitaḥ—

madhu-snehas tu kauṭilyaṁ svātantrya-hṛdayaṅgamam |

bibhran-narma-viśeṣaṁ ca lalito’yam udīryate ||

śrī-jīvaḥ : svātantryaṁ svādhīna-bhartṛkātvaṁ, tena hṛdayaṅgamaṁ kānta-hṛdayāvagāham||103||

**viśvanāthaḥ : **kauṭilyaṁ kīdṛśaṁ ? svātantryeṇa hṛdayaṅgamaṁ, na tu ghṛta-sneha iva madhu-snehāṁśa-grāhitvenety arthaḥ ||103||

**viṣṇudāsaḥ : **atha lalita iti | madhu-snehas tv iti | kauṭilyaṁ vakratāṁ | kiṁ-bhūtam ? snehodreka-svābhāvyāt, yat svātantryaṁ nirargalatā, tena hṛdayaṅgamaṁ | suṣṭhu madhuraṁ bibhrad dadhānaḥ, tathā narma-viśeṣaṁ ca bibhrat | atrāpi pūrvavad bhṛti-kriyāyāḥ karma-dvayena tat-tan-nāma-pūrvo dvividhaḥ ||103||

—o)0(o—

|| 14.104 ||

tatra kauṭilya-lalito, yathā śrī-daśame (10.32.6)—

ekā bhrū-kuṭim ābaddhya prema-saṁrambha-vihvalā |

ghnatīvaikṣat kaṭākṣepaiḥ sandaṣṭa-daśana-cchadā ||

**śrī-jīvaḥ : **kaṭākṣepaiḥ kaṭākṣaiḥ ||104||

viśvanāthaḥ : narma-viśeṣam iti | vācika-kauṭilyaṁ tena prathamaṁ kauṭilyaṁ mānasaṁ kāyikaṁ ca jñeyam | rāsāntardhānānte śrī-kṛṣṇam ālokayantyāḥ śrī-rādhāyā mānavatyāś ceṣṭitaṁ śrī-śuka-devo varṇayati—bhrūkuṭim ābadhya, ā samyak pragāḍhatayā, na tu śaithilyena baddhvā | dhanuṣīva śaraṁ sandhāyety arthaḥ | prema-saṁrambha-vihvaleti citta-dravo mānaś ca vyañjitaḥ | kaṭākṣepaiḥ kaṭākṣa-nikṣepair iti kaṭākṣasya śaratvam āropitam | aikṣad aikṣata ||104||

**viṣṇudāsaḥ : **tatra kauṭilyeti—eketi rāsa-līlāyāṁ tirodhānānām antaram āvirbhūtaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā kasyāścid vraja-devyāś ceṣṭitaṁ śrīyuta-śukadevena varṇyate | premṇā praṇayena yaḥ saṁrambhaḥ kopas tena vihvalā vivaśā satī bhrūkuṭim ābadhya bhruvau kuṭilīkṛtya kaṭākṣepaiḥ kaṭākṣa-vikṣepaiḥ aikṣat dṛṣṭavatī taṁ kṛṣṇam iti pūrva-karmaṇaivānvayaḥ | kim-bhūtā ? ni nitarāṁ daṣṭo dantaiḥ pīḍito darśana-cchadaḥ adharoṣṭho yayā sā | atra bhrūkuṭim āvadhyety ādinā kauṭilyaṁ spaṣṭam eva ||104||

—o)0(o—

|| 14.105 ||

yathā vā—

adatta me vartmani manmathonmadā

svayaṁ grahāśleṣam asau sakhī tava |

ity uktavantaṁ kuṭilī-bhavan-mukhī

kṛṣṇaṁ vataṁsena jaghāna maṅgalā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : bhūmnā vyapadeśā bhavantīti nyāyena śrī-rādhā suhṛtsv api madhu-snehaṁ tad-utthaṁ kauṭilya-lalitaṁ ca vaktum āha—yathā veti | maṅgalāyāḥ sakhī kām api sva-suhṛdaṁ prāha—adatta dadau | svayam eva graho grahaṇaṁ yatra tādṛśam āśleṣam ity uktavantam iti tad-uktyaiva citta-dravo gamyaḥ kuṭilībhavan-mukhī lajjayā tiraścīna-vadaneti bhrū-kuṭyādy-abhāvād atisūkṣma-dākṣiṇyāṁśābhivyaktyā so’yam antar-bhūta-dākṣiṇyāṁśa-kauṭilya-lalito jñeyaḥ ||105|| (95)

viṣṇudāsaḥ : kauṭilyasya tāratamya-darśanād uttarottaraṁ madīyatābhimānatayā kauṭilyasya vaiśiṣṭyaṁ vadann anyad apy udāharṇa-dvayaṁ krameṇāha—adatteti maṅgalā-nāmnyā yūtheśvaryāḥ priya-sakhīṁ prati śrī-kṛṣṇena tad-dhārṣṭyātiśaye prakāśite sati tayā yad ācaritaṁ tat kavi-caraṇair varṇyate | asau iti sākṣād api parokṣavan nirdeśaḥ sakhyāḥ parokṣe tad-dhārṣṭyātiśaya-sūcanārthaḥ | tava sakhī maṅgalādhunā tavāgrataḥ saivānya-svabhāvā dṛśyata iti bhāvaḥ | me mahyaṁ vartmani kuñja-vartanyāṁ manmathena unmadā satīti svayam āśleṣa-dāne hetur uktaḥ | anyathā tādṛśīnāṁ parama-vidagdha-ramaṇī-vṛnda-pūjya-pādānāṁ kadāpi tan na sambhaved ity arthaḥ | iti evam uktavantaṁ śrī-kṛṣṇam | kuṭilībhavat mukhyaṁ yasyāḥ sā | vataṁsena karṇābharaṇotpalena jaghāna tatāḍa | atra tāḍana-kriyāyā pūrvato madīyatātiśayatvāt svātantryodrekatvaṁ dyotitam ||105||

—o)0(o—

|| 14.106 ||

yathā vā—

citraṁ cira-sparśa-sukhāya cūcuke

kurvantam akṣipram iyaṁ calekṣaṇā |

svinnāṅgulīkaṁ pulakāñcita-śriyā

savyena cikṣepa kucena keśavam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : kiṁ ca, śuddha-madhu-snehavatyāḥ śrī-rādhāyā māne kadācit svīkṛto’pi dākṣiṇyāṁśaḥ kuṭilībhavan-madhu-maya eva, na tu ghṛta-gandha-vyañjī bhavatīti punaḥ darśayitum āha—yathā veti | rūpa-mañjarī rati-mañjarīṁ praty āha—citraṁ patrāvallyādi | akṣipram iti māne kāraṇam | calekṣaṇeti | kadācit ko’pi jano’trāgatya paśyed iti śaṅkayā kucena cikṣepa tad-āghātena cālayāmāsa | savyeneti | strīṇāṁ vāmāṅgasya balavattvādhikyād atra roṣa-vyañjaka-bhrū-netrādi-kauṭilyābhāvāt dākṣiṇyaṁ kuca-kṣepo’pi yadyapi prāgalbhyaṁ vyanakti, na tu kauṭilyaṁ tad apy ālekhya-karmaṇy anabhijñenākṣi-prakāriṇā tvayā kucāvahaṁ na citrayāmi kintu sva-kiṅkarībhir evety etāvad artha-vyañjakena kuca-kṣepeṇātyanādare dyotite ghṛta-snehasya prasakty-abhāvāt śuddha-madhu-sneha-pravṛttyā māne’smin dākṣiṇyāṁśo’pi śuddha-madhu-snehamaya evātisurasanīya iti vivecanīyam ||106|| (96)

viṣṇudāsaḥ : citram iti svādhīna-kāntāṁ śrī-rādhikāṁ krīḍā-kuñje patra-bhaṅgādinā bhūṣayaty api śrī-kṛṣṇe vāmyodrekodayāt tasyā avadhīraṇaṁ kavi-caraṇair varṇyate | citraṁ mṛgamadādi-racitaṁ makary-ādi | ciraṁ cira-kālaṁ vyāpya yat sparśa-sukhaṁ tasmai hetave cūcuke kucāgra-bhāge akṣipraṁ mandaṁ yathā syāt tathā iyaṁ śrī-rādhā calekṣaṇeti viśeṣaṇena vāmyātiśayodayāt śrī-kṛṣṇaṁ prati tasyā muhur muhuḥ sa-bhrū-bhaṅga-nirīkṣaṇaṁ sūcitam | savyena vāmena kucena payodhareṇa karaṇa-bhūtena cikṣepa kṣiptavatī| pūrvatra lajjā-dāyi-vacanollekha-rūpa-kāraṇābhāsād eva vāmyodaya uktaḥ | atra tu nijepsita-citrādi-bhūṣaṇa-kāriṇyāpi tasmin tasyā vāmyodayāt tato’pi madīyatvātiśayatayā svātantryātiśayatvaṁ dhvanitam |

vidagdha-mādhave ca—

samaroddhura-kāma-kārmuka-śrī-


vijayi-bhrū-yugam ākulākṣi-padmām |


vidhurī-kṛtam apy atikrudhāgre


mama rādhā-vadanaṁ mano dhinoti || [vi.mā. 7.51] ||106||

—o)0(o—

|| 14.107 ||

atha narma-lalito, yathā dāna-keli-kaumudyām (90)—

mithyā jalpatu te kathaṁ nu rasanā sādhvī-sahasrasya yā

bimboṣṭhāmṛta-sevanād agharipo puṇyā prayatnād abhūt |

kasmād eva balāt-karotu ca karaḥ soḍhuṁ kṣamaḥ subhruvāṁ

raktaḥ suṣṭhu na nīvi-bandham api yaḥ kā vānya-bandhe kathā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : hanta kiṁ karomi ? janmāvadhi maj-jihvā mithyā vaktuṁ na jānāti, mat-pāṇiś ca haṭha-vṛttau vimukha iti mat-satyavāditva-dayālutve evānartha-kāriṇī | ata evaitā rāja-śulke vipratipadyanta iti vadantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati śrī-lalitā prāha—mithyeti |

amṛta-sevanād iti | yathāmṛta-bhojino devā mithyā na bhāṣante iti bhāvaḥ | karo’pi kasmād balātkārotu mahā-dayālur iti bhāvaḥ | dayālutvam evāha—rakto’nurāgī subhruvāṁ nīvī-bandhanam api soḍhuṁ na kṣamate | hanta hanta āsāṁ madhya-deśo bandhanena duḥkhaṁ prāpnoti tad imaṁ mocayāmīti śīghram āgatya subhrūbhis tiraskṛtas tarjitas tāḍito’pi taṁ svāvamānam agaṇayitvā nīvī-bandhanān madhya-deśaṁ mocayety evety arthaḥ | anya-bandhe veṇy-ādi-bandhe kā katheti dhvanitam | taṁ taṁ bandhaṁ tu prathamam eva dṛṣṭi-mātrād eva mocayatīty arthaḥ | atra vakṭr-boddhavyādi-vaiśiṣṭyād viparīta-lakṣaṇayā atyanta-tiraskṛta-vācya-dhvaninā ca mithyā-vāditvaṁ nirdayatvaṁ cātilāmpaṭyaṁ ca bodhitam ||107|| (97)

viṣṇudāsaḥ : atha narmeti | mithyeti pūrvoddiṣṭa-dāna-vartanyāṁ mitho jigīṣayā spardhamānayoḥ rādhā-kṛṣṇayoḥ satoḥ tatra kṛṣṇena nija-nija-jihvāyā mithyā-vṛtti-rāhitye, karasya ca haṭha-vṛtti-vaimukhye prakaṭite sati, śrī-lalitā sa-narma-smitam uvāca |

te tava rasanā jihvā kathaṁ kutaḥ mithyā mṛṣā jalpatu ? tatra hetum āha—sādhvīti | yā rasanā sādhvīnāṁ sahasrasya asaṅkhyasya yat bimbauṣṭhāmṛtaṁ, tasya sevanāt pānato hetoḥ prayatnāt nirbandhataḥ iti sevana-kriyayā sambandhaḥ, puṇyā pāvanī abhūt babhūva | atra vaktṛ-vaiśiṣṭyād boddhavya-prastāvādi-vaiśiṣṭyāc ca rasanāyā apuṇyātvaṁ dhvanitaṁ viparīta-lakṣaṇayā |

tathā eṣa tava karaś ca kasmāt hetoḥ balātkarotu, balākāraṁ vidadhātu ? tatra hetum āha—soḍhum iti yaḥ karaḥ subhruvāṁ sundarīṇām nīvīnāṁ bandham api soḍhuṁ marṣituṁ na kṣamaḥ samartho na yogya ity arthaḥ | kim-bhūtaḥ ? suṣṭhu raktaḥ atyantānurāgavān, vāstavārthe tu atyaruṇaḥ | anya-bandhe kā kathā ? na kāpi sā kathaiva na bhavatīty arthaḥ | atrāpi pūrvavad vaktrādi-hetunā viparīta-lakṣaṇayā karasya balātkāritvaṁ dhvanitam |

vidagdha-mādhave ca vaṁśī-haraṇa-līlā-prasaṅge lalitoktiḥ, yathā—

na kācid gopīnāṁ bhavati para-vitta-praṇayinī


satīnām asmākaṁ na vada parivādaṁ nanu mudhā |


alaṁ jalpair ebhir vraja nija-niketam drutam ito 


vayaṁ kiṁ saṁvṛttās tava kitava veṇoḥ pratibhuvaḥ || [vi.mā. 4.49] iti ||107||

—o)0(o—

|| 14.108-109 ||

atha praṇayaḥ—

māno dadhāno viśrambhaṁ praṇayaḥ procyate budhaiḥ ||

yathā—

kucopānte spṛṣṭā mura-vijayinā tad-bhuja-śiras-

tiro-nyasta-grīvā bhruvam anṛju-dṛṣṭir vibhajatī |

**paṭenāsya mlānīkṛta-puraṭa-bhāsā pulakinī **

pramodāsrair dhautaṁ nija-mukham iyaṁ mārṣṭi sumukhī ||

śrī-jīvaḥ : praṇayasya lakṣaṇam āha—māna iti | viśrambhaṁ priya-janena saha svayābheda-mananam ||108|| (98-99)

viśvanāthaḥ : viśrambho viśvāsaḥ sambhrama-rāhityaṁ, tac ca sva-prāṇa-mano-buddhi-deha-paricchadādibhiḥ kānta-prāṇa-mano-buddhy-āder aikya-bhāvana-janyaṁ tatra saty api roṣādikaṁ tu rasa-svābhāvyād eva nānupapannaṁ jñeyam ||108|| (98)

śrī-kṛṣṇena sambhukta-prasādhitāyās tena saha kuñjāṅgane sukham upaviṣṭāyāḥ śrī-rādhāyā līlāṁ dūrataḥ paśyantī rūpa-mañjarī varṇayati—kucopānta iti | tasya śrī-kṛṣṇasya bhuja-śirasi vāma-skandha-pradeśe tiro-nyastā svālambatayā tiryag-arpitā grīvā yayā sā | anṛjuḥ kuṭilā tiraścīnā dṛṣṭir darśanaṁ yasyāḥ sā | śrī-kṛṣṇam apāṅgena paśyantīty arthaḥ | bhruvaṁ vibhajatī kuṭilayantīty asahiṣṇutā-vyañjanayā mānaḥ | pramodāsrair iti citta-dravaḥ | asya śrī-kṛṣṇasya paṭena pītāmbareṇa nija-mukhaṁ mārṣṭīti niḥsambhrameṇaikya-vyañjanayā praṇayaḥ ||109|| (99)

viṣṇudāsaḥ : atha praṇaya iti | māna iti | ukta-lakṣaṇo māno viśrambhaṁ gāḍha-viśvāsaḥ||108||

kucopānta iti | kadācit krīḍānantaraṁ nikuñja-vedyāṁ śrī-kṛṣṇena saha niviṣṭāyāḥ śrī-rādhāyāḥ praṇaya-ceṣṭitaṁ kavi-caraṇair varṇyate | kucopānte stana-parisare mura-vijayinā kṛṣṇena spṛṣṭā satī tat tasya kṛṣṇasya yad-bhuja-śiro’ṁsas tasmin tiraḥ tiryak nyastā grīvā nija-kandharā yayā tathābhūtā iyam iti tal-līlā-varṇanāveśena sākṣād iva tat-smaraṇāt | sumukhī śrī-rādheti tadānīṁ kānta-sparśajānandenollāsato mukhasya śobhā-bharodayād atiramyety arthaḥ | asya śrī-kṛṣṇasya paṭena nija-mukhaṁ mārṣṭi śodhayati | paṭena kim-bhūtena ? mlānīkṛtā nyakkṛtā puraṭasya suvarṇasya bhāḥ kāntir yena tena | nija-mukhaṁ kīdṛśam ? pramodāsraiḥ ānandāśrubhiḥ dhautaṁ kṣālitam | kiṁ kurvatī ? bhruvaṁ vibhujatī kuṭilayantī | kim-bhūtā sā ? anṛjuḥ vakrā dṛṣṭir īkṣaṇaṁ yasyāḥ sā | punaḥ kim-bhūtā ? pulakinī pulaka-yuktā | atra kṛṣṇāṁse nijāṅgālambanenāsambhramatvāt tasya paṭena nija-mukha-mārjanena ca viśrambhitā vyaktaiva ||109||

—o)0(o—

|| 14.110 ||

svarūpaṁ praṇayasyāsya viśrambhaḥ kathito budhaiḥ |

viśrambho’pi dvidhā maitraṁ sakhyaṁ ceti nigadyate ||

śrī-jīvaḥ : punaḥ praṇayasya janma vivṛṇoti—svarūpam iti | svarūpaṁ kāraṇam | ayam arthaḥ—viśrambhaṁ dadhāna [u.nī. 14.98] iti yad uktaṁ tatra khalu viśrambhasya cāṁśena upādānatvaṁ mataṁ, na tu nimittatvam | yathā haritāle hiṅgulāṁśa-praveśena camatkāra-rāga-viśeṣo bhavati, tathātrāpi praṇayākhya iti | yac ca pūrva-granthe—

prāptāyāṁ sambhramādīnāṁ yogyatāyām api sphuṭam |


tad-gandhenāpy asaṁspṛṣṭā ratiḥ praṇaya ucyate || [bha.ra.si. 3.3.108] ity uktam |

tat tu lakṣaṇam iti dvayor ekam eva pratipādyaṁ jñeyam | atha viśrambhasya bheda-dvayaṁ bruvan tad-abheda-vivakṣayā praṇayasyāpi tad abhipraiti—viśrambho’pīti ||110|| (100)

viśvanāthaḥ : nanu viśrambhaṁ dadhāno māna eva praṇaya [u.nī. 14.98] iti nirucyate cet, katham agre vakṣyate janitvā praṇayaḥ snehāt kutracin mānatāṁ vrajed [u.nī. 14.119] iti ? satyam | tarhi praṇayasya pṛthag eva lakṣaṇaṁ kāryam ity āha—svarūpam iti | tena mānāt pūrva-bhūmikā uttara-bhūmikā vā praṇayo’stv ity atra na vivāda iti bhāvaḥ ||110|| (100)

viṣṇudāsaḥ : svarūpam iti | svarūpaṁ vigrahaḥ svabhāvaś ca | tatra maitram iti—vinayānvitaḥ gaurava-yuktaḥ ||110||

—o)0(o—

|| 14.111-112 ||

tatra maitraṁ—

bhāvajñaiḥ procyate maitraṁ viśrambho vinayānvitaḥ ||

yathā śrī-daśame (10.32.4)–

kācit karāmbujaṁ śaurer jagṛhe’ñjalināṁ mudā |

kācid dadhāra tad-bāhum aṁse candana-rūṣitam ||

śrī-jīvaḥ : _na vyākhyātam. _||112|| (101)

viśvanāthaḥ : rāsāntardhānānantaraṁ śrī-kṛṣṇam ālokayantyāś candrāvalyāś ceṣṭitaṁ śrī-śuko varṇayati—karāmbujaṁ jagṛhe iti viśrambhataḥ | añjalineti tatra vinayaḥ | mānas tu dākṣiṇyād aspaṣṭo vartata eva—īṣat-kupitā babhāṣire [bhā.pu. 10.32.15] ity agre vyaktībhāvād iti | citta-dravas tu tad-darśana-janyo gamyaḥ | atra padye prathamā candrāvalī, dvitīyā śyāmalā śrī-vaiṣṇava-toṣaṇy-ukta-yuktyā jñeyā | aṁsaṁ tad-bāhuṁ tena kṣiptaṁ dadhārovāhety atra vinayasya vyakty-abhāvāt ||112|| (101)

viṣṇudāsaḥ : kācid iti | rāsa-līlāyāṁ tirodhānāntaram āvirbhūtaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prāpya kasyāścid vraja-sundaryāś ceṣṭitaṁ śrī-śukhadevena varṇyate | śaureḥ śrī-kṛṣṇasya jagṛhe gṛhītavatī aṁse skandhe | candanena rūṣitaṁ liptaṁ tat tasya śaurer bāhum | atra prathamāyām eva udāhṛtir jñeyā, na tu dvitīyāyām | tad-bāhu-mūle svayam eva nija-karārpaṇena sambhrama-vinayayor nyak-kārāt ||110-112||

—o)0(o—

|| 14.113 ||

yathā vā—

na hi saṅkuca paṅkajekṣaṇaḥ

pādayos te nidadhātu nūpurau |

anayor dhvanibhir vilajjatāṁ

kalahaṁsīva vipakṣa-kāminī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : mānottara-bhūmikā-rūpaṁ praṇayam udāhṛtya mānāt pūrva-bhūmikā-rūpam api tam udāhartum āha—yathā veti | candrāvalyāḥ kāpi kiṅkarī svādhīna-kāntāṁ tāṁ praty āha—na hi saṅkuceti | śrī-kṛṣṇasya pāṇyoḥ kathaṁ sva-pādau sparśaryāmīti vinayaṁ tyajety arthaḥ |

nanu śrī-kṛṣṇa-viṣayakaṁ mad-gauravaṁ kim iti nāśayasi tvam eva kiṁ na nidadhāsīti tatrāha—anayor ity-ādi | śrī-kṛṣṇa-hastārpitābhyāṁ nūpurābhyāṁ saubhāgyādhikya-vyakter iti bhāvaḥ | atra praṇayaḥ spaṣṭaḥ | citta-dravas tu śrī-kṛṣṇa-sparśa-gamyaḥ ||113|| (102)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-padyokta-mitho’nya-jātīya-bhāva-dvayasya muninā ekatra kathanāt śrotrādīnāṁ sandehāpāta-śaṅkayā tatraiva pūrva-vyākhyā-rītyā prathamāsadṛśyāṁ kasyāñcit tad eva spaṣṭam udāharati—yathā veti | na hīti | svādhīna-kāntāyāś candrāvalyāḥ śrī-kṛṣṇe sambhramātiśayāt tat-kṛta-veśādi-karmaṇy asvīkāram ālokya padmā tāṁ praty āha—na hi saṅkuca sādhvasaṁ mā kuru, paṅkajekṣaṇaḥ śrī-kṛṣṇaḥ padayoś caraṇayor viṣayayoḥ nidadhātu nyasyatu | nanu kim evaṁ durvinayatāṅgīkāreṇa ? tatra nija-pakṣotkarṣe hetutāṁ darśayann āha—anayor nūpurayoḥ kalahaṣsīveti vipakṣa-kāminyā upamānena dhvanīnāv api kalahaṁsa-ravād apy atiśayitvaṁ dhvanitam ||113||

—o)0(o—

|| 14.114-115 ||

atha sakhyam—

viśrambhaḥ sādhvasonmuktaḥ sakhyaṁ sva-vaśatā-mayaḥ ||

yathā—

sarabhasam adhikaṇṭham arpitābhyāṁ

danuja-ripor nija-bāhu-vallarībhyām |

niṭilam avanamayya tasya karṇe

sakhi kathitaṁ kim iva tvayā rahasyam ||

śrī-jīvaḥ : nija-bāhu-vallarībhyām ity atra vallarī-śabdena latāpy ucyate | dīrghaṁ roditi nikṣipaty ata itaḥ kṣāmāṁ bhujā-vallarīm [sā.da. 3.126ad] iti sāhitya-darpaṇenodāharaṇāt ||115|| (103-104)

viśvanāthaḥ : viśākhā śrī-rādhāṁ praty āha—adhikaṇṭhaṁ śrī-kṛṣṇa-kaṇṭhasya pārśva-dvaye’rpitābhyāṁ nija-bāhu-latābhyāṁ niṭilaṁ tasya śiro’vagamya ||115|| (104)

viṣṇudāsaḥ : atha sakhyam iti | viśrambha iti sādhvasena sambhrameṇa unmuktaḥ santyaktaḥ sva-vaśatā svādhīnatvaṁ tanmayas tat-pracuraḥ |

sarabhasam iti | sakhyonmukta-sambhramatayā śrī-kṛṣṇa-kaṇṭhe nija-bhuja-yugalam arpayitvā tena ca tan-mastakam ānamayya tasya karṇe kiñcid rahasya-bhāṣiṇīṁ śrī-rādhāṁ dṛṣṭvā lalitā tataḥ kṣaṇāt kṛṣṇa-parokṣaṁ tāṁ tad-rahasyaṁ pṛcchati | he sakhi rādhe ! sa-rabhasaṁ sa-kautukaṁ yathā syāt tathā danuja-ripoḥ śrī-kṛṣṇasya niṭilaṁ śiraḥ nija-bāhū eva vallaryau late tābhyāṁ karaṇa-bhūtābhyām avanamayya | kim-bhūtābhyām? adhikaṇṭhaṁ śrī-kṛṣṇasya kaṇṭhaṁ lakṣyīkṛtya arpitābhyāṁ nyastābhyāṁ, tasya kṛṣṇasya karṇe kim iva tvayā rahasyaṁ kathitaṁ tan māṁ prati kathayeti śeṣaḥ |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

api saha viharantyā kṛṣṇam ullaṅghya ramye


surabhiṇi kusume’haṁ-pūrvikā-kautukena | \

aniyata-gati-bhaṅgyā pārśva-saṅghaṭṭanena

stana-hati-paribhūtā rādhayāsau vyadhāyi || [a.kau. 5.136] ||114-115||

—o)0(o—

|| 14.116 ||

yathā vā, śrī-viṣṇu-purāṇe (5.30.34)—

yadi te tad-vacaḥ satyaṁ satyātyarthaṁ priyeti me |

mad-geha-niṣkuṭārthāya tadāyaṁ nīyatāṁ taruḥ ||

śrī-jīvaḥ : taruḥ pārijātākhyaḥ ||116|| (105)

viśvanāthaḥ : mānāt pūrva-bhūmikā-rūpaṁ praṇaya-bhedaṁ sakhyam udāhṛtya mānottara-bhūmikā-rūpaṁ taṁ darśayitum āha—yathā veti | satyabhāmā śrī-kṛṣṇam āha—yadīti | taruḥ pārijātākhyaḥ | tadaivāhaṁ prasīdāmi nānyatheti bhāvaḥ | atraiva tādṛśo nideśa eva sakhyaṁ vyañjayati ||116|| (105)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvaṁ sādhvasonmuktatva-pradhāna-sakhyam udāhṛtya svādhīnatā-mayatva-pradhāna-sakhyam āha—yathā veti |

yadi ta iti | naraka-vadhānantaram aditeḥ kuṇḍala-maṇi-parvatārpaṇārtham indra-nagaram āptena śrī-kṛṣṇena saha gatāyāḥ satyabhāmāyāḥ kṛṣṇaṁ prati prārthanā | yadi te tava tat prasiddham asādhāraṇaṁ vā vacaḥ satyaṁ, tat kim ? ity apekṣāyām āha—satyā satyabhāmā sarvābhyo mahiṣībhyo’tyartham atiśayaṁ yathā syāt tathā priyā premāspadam iti, tadā tarhi taruḥ pārijāta-nāmā ayam iti sākṣād darśayitvā taṁ prerayati—nīyatām iti |

nanu kim anenaikena vṛkṣeṇa ? dvārakāyām ito’pi mahā-prabhāvāḥ kalpa-vṛkṣa-jātīyāḥ subahutarāḥ santi ? tatrāha—mad-geheti | ayaṁ bhāvaḥ—dvārakāyāṁ santy eva, kintu madīyaṁ yad asāpatnyaṁ gehaṁ, tasya niṣkuṭaḥ upavanaṁ, tasya yo’rthaḥ prayojanaṁ viharaṇa-krīḍā-puṣpādy-ādānaṁ, tasmai taṁ niṣpāditum ity arthaḥ ||116||

—o)0(o—

|| 14.117 ||

yathā vā—

**vinyasya vakṣoruha-koraka-dvayīṁ **

vakṣaḥ-sthale kaṁsa-harasya hāriṇīm |

patrāṅkuraṁ kuṅkuma-bindu-nālike

likhaty asau candra-mukhī sakhī mama ||

śrī-jīvaḥ : alike lalāṭe ||117|| (106)

viśvanāthaḥ : na kevalaṁ śrī-rādhā-satyabhāmayor eva sakhyaṁ, tat-sakhīṣv api tat sambhavatīti darśayitum āha—yathā veti | candramukhyāḥ sakhī sva-saṅginīṁ kām apy āha—vinyasyeti ||117|| (106)

viṣṇudāsaḥ : evaṁ padya-dvayena sādhvasonmuktatvaṁ sva-vaśatātvaṁ ca sakhyasya kramād darśayitvā, nijāśraya-caraṇa-padmāyāḥ śrī-rādhāyāḥ priyatvāt punar api tasya sakhyasya tad dvayam ekatra darśayitum udāharaṇāntaram āha—yathā veti |

vinyasyeti | candramukhī-nāmnī kācic chrī-rādhā-sakhī svādhīna-kāntāvasthāpannā satī śrī-kṛṣṇasya lalāṭa-candre kuṅkumena citraṁ kurvaty āsīt | tatas tat-priya-sakhī kuñjāntarataḥ sthitvā tasyāḥ saubhāgyātiśaya-darśana-jātollāsā satī nija-sakhīṁ prati sa-harṣam uvāca |

asāv iti kiñcid dūrata eva nirūpaṇāt | mama sakhī iti mamatātiśaya-vyañjakam | kaṁsaharasya śrī-kṛṣṇasya alike lalāṭe kuṅkuma-bindunā karaṇena patrāṅkuraṁ patra-bhaṅgaṁ likhati | kiṁ kṛtvā ? kaṁsaharasyety atrāpi sambandhaḥ | vakṣaḥ-sthale vakṣoruha eva korakaḥ kuṭmalaḥ, tasya dvayīṁ** vinyasya** vinidhāya tad-dvayīṁ | kim-bhūtāḥ ? hāriṇīṁ hāra-yuktāṁ manoharām iti vā ||117||

—o)0(o—

|| 14.118 ||

yathā vā, śrī-daśame (10.30.38)—

tato gatvā vanoddeśe dṛptā keśavam abravīt |

na pāraye’haṁ calituṁ naya māṁ yatra te manaḥ ||

śrī-jīvaḥ : pūrvaṁ mānāt praṇayasya janmoktam | samprati tu viveka-viśeṣam upalabhya vaiparītyenāpy āha—tatra yadyapi praṇaye jāte eva kauṭilyaṁ saṅgacchate, tathāpi nāyikā-viśeṣasya premaiva khalv īdṛśaḥ | yad asau kauṭilyena sahotpadyate | yathoktaṁ—

aher iva gatiḥ premṇaḥ svabhāva-kuṭilā bhavet |


ato hetor ahetoś ca yūnor māna udañcati || [u.nī. 15.102] ity abhiprāyaḥ |

kintu, māno dadhāno viśrambham [u.nī. 14.108] iti yat prathamam uktaṁ tad eva mataṁ nijam iti lakṣyate ||118|| (107)

viśvanāthaḥ : śrī-śukadeva-vākyaṁ pramāṇayati—tato gatveti | dṛpteti mānaḥ ||118|| (107)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-padya-trayoktād api niḥsādhvasatva-svādhīnamayatvayoḥ parākāṣṭhāṁ darśayati—yathā veti |

tata iti rāsa-līlāyāṁ parama-vidagdha-śirobhūṣaṇena śrī-kṛṣṇena kayāpi rahaḥ-krīḍayā riraṁsunā puline tāḥ sarvā vraja-devīs tyaktvā sahānītāyāḥ śrī-rādhāyās taṁ prati nija-vaśatā-sūcikoktiḥ dṛptā saubhāgyātiśaya-lābhāt garvitā | na pāraye na śaknomi | calituṁ gantuṁ | yatra te tava manaḥ mano’bhilaṣitaṁ tatra naya prāpaya ||118||

—o)0(o—

|| 14.119-120 ||

janitvā praṇayaḥ snehāt kutracin mānatāṁ vrajet |

snehān mānaḥ kvacid bhūtvā praṇayatvam athāśnute ||

kārya-kāraṇatānyo’nyam ataḥ praṇaya-mānayoḥ |

ity atra pṛthag evāsau viśrambhodāhṛtiḥ kṛtā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : ukta-lakṣaṇaṁ praṇayaṁ vyavasthāpayati—janitveti | aśnute prāpnoti | atra sthāyi-bhāva-prakaraṇe pṛthag eva mānānantaram uktvāpīty arthaḥ ||119-120|| (108-109)

viṣṇudāsaḥ : praṇaya-svarūpasyāpi viśrambhasya pṛthak-kathane hetum āha—janitveti śloka-dvayena | janitvā āvirbhūya | kutracid viṣaye aśnute prāpnoti | ato hetoḥ praṇaya-mānayor anyo’nyaṁ kārya-kāraṇatā ca | kutracit praṇayasya mānaḥ kāryam, evaṁ mānasya praṇayaḥ kvacit kāryam ity arthaḥ | iti hetoḥ pṛthak praṇayād bhinnā | udāhṛtir udāharaṇam |

ayaṁ bhāvaḥ—praṇaya-mānayor utpattau paurvāparī-bhāvāniyamād yadi kutracit snehānantaram eva praṇayotpattiḥ syāt, tadā tat-svarūpasya viśrambhasyodāharaṇaṁ vinā kutas taj jñānaṁ bhavatu ? grantha-krame snehānantaraṁ mānasyodāhṛtatvāt ||119-120||

—o)0(o—

|| 14.121 ||

udātta-lalitābhyāṁ tu maitrya-sakhye susaṅgate |

dve sumaitrya-susakhyākhye yathā-saṅkhyam udīrite ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : udātteti | udāttena suṣṭhu saṅgataṁ, maitryaṁ cet sumaitryaṁ tathā lalitena suṣṭhu saṅgataṁ sakhyaṁ cet susakhyam ity arthaḥ ||121|| (110)

viṣṇudāsaḥ : udātteti | māna-bhedābhyām udātta-lalitābhyāṁ saha susaṅgate sammilite | viśrambha-bhede maitra-sakhye dve sumaitrya-susakhyākhye yathā-saṅkhyam udāttena susaṅgataṁ maitryaṁ sumaitryaṁ, lalitena susaṅgataṁ sakhyaṁ susakhyam udīrite kathite ||121||

—o)0(o—

|| 14.122 ||

tatra sumaitryam—

ālī-puraḥ kathayituṁ rajanī-rahasyaṁ

tatrodyate madhuripau mṛdulā bhramad-bhrūḥ |

utkṣipya tan-mukha-puṭāvaraṇāya hastaṁ

nyañcan-mukhī samavariṣṭa punar varākṣī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : prātastanaṁ candrāvalyāś caritaṁ tat-sakhī kācid āha—ālīti | bhramad-bhrūr iti vāmya-gandhaḥ | tasya śrī-kṛṣṇasya mukha-puṭāvaraṇārthaṁ hastam utkṣipya punaḥ samavariṣṭa vraja-rāja-kumāre etāvad dhārṣṭyam anucitam iti lajjā-saṅkocābhyāṁ hastaṁ saṁvṛttavatī nyañcan-mukhī nija-dhārṣṭya-prakāśena lajjitā | atra madhu-sneha-sambandhi-vāmya-gandhodayāt |

yathā mānasya vāmya-gandhodāttatvaṁ tathaiva hastokṣepa-prathama-lakṣaṇeṣu saṅkocānudayāt maitryasyāpi sakhya-gandhavattvam api udāttena saha maitryasyāntar bahir api susaṅgatatvāt sumaitryam | kācit karāmbujaṁ [bhā.pu. 10.32.4, u.nī. 14.112] ity atra tu dākṣiṇyodātta-mānasya bahir-anabhivyaktyā antar-bahir-abhivyakta-vinaya-maitryeṇa saha susaṅgatvābhāvāt tatra maitryam eva, na tu sumaitryam ||122|| (111)

viṣṇudāsaḥ : tatreti | ālī-pura iti | krīḍā-kuñje rātrau candrāvalyā saha vihāram ācarya śrī-kṛṣṇaḥ prātas tatrāgatāṁ padmāṁ prati raho-līlā-prāgalbhyādikam asyāḥ sa-smitam udghāṭayitum utsuke śrī-kṛṣṇe tasyāś ceṣṭitaṁ bahiḥ-kuñjāt kācit tasyā eva sakhī kāñcin nija-sakhīṁ prati varṇayati | ālī-puraḥ sakhyāḥ purastāt vrīḍāmarṣābhyāṁ bhramantau ghūrṇantyau bhruvau yasyāḥ sā | utkṣipya utthāpya | mukha-puṭasya āvaraṇāya ācchādanāya nyañcat nīcair gacchat mukhaṁ yasyāḥ sā | samavariṣṭa saṁvṛtam akarot nyavartayatety arthaḥ | tatra yadyapi bhrū-bhramaṇa-hastotthāpana-kriyābhyāṁ vāmya-gandho’py asti, tathāpi mukhāvaraṇato nivṛttyā gauravātiśayāpekṣayā evānte sad-bhāvād dākṣiṇyodātta-milita-maitryam idaṁ vyaktam eva ||122||

—o)0(o—

|| 14.123 ||

yathā vā—

kṣipte varṇaka-bhājane taraṇijā-pure parīhāsataḥ

kṛṣṇena bhruvam āracayya kuṭilām ālokayantī tiraḥ |

tārā vakṣasi citram ardha-likhitaṁ śrī-vatsa-vibhrājite

kāśmīreṇa ghana-śriyā nija-kucākṛṣṭena pūrṇaṁ vyadhāt ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : kāsucit śrī-kṛṣṇa-viṣayakam adīyatvābhimānāṁśavattve’pi māne dākṣiṇye sati, bhūmnā vyapadeśā bhavanti iti nyāyena ghṛta-snehavattvam eva vyavastheyaṁ tathā sati sumaitryam eva, na tu susakhyam iti darśayitum āha—yathā veti | taraṇijā-pūre kṣipte ity anena jala-nikaṭa-bṛhat-sopānāsana evopaveśo nāyakayor bodhitaḥ | bhurvaṁ kuṭilām āracayya durlīle’pi vraja-rāja-nandane īrṣyā sampraty anuciteti matvā tira ālokayantī svīyena svābhāvikenāpāṅga-darśanena mānābhāvaṁ jñāpayantīty arthaḥ | tārā kartrī vakṣasīty atra śrī-kṛṣṇasyeti sambandhi-padāny uktvā nyūna-padatā nāśaṅkanīyā | śrīvatsa-vibhrājite iti viśeṣaṇenaiva sambandhasya viśeṣa-jñātatvāt | nija-kucākṛṣṭena kāśmīreṇa citraṁ pūrṇaṁ vyadhād iti śrī-kṛṣṇe gauravasyānudayo madhu-snehāṁśaṁ vyanaṣṭi | atra vāmya-gandhodāttena saha sakhya-gandha-maitryasyāntar-bahir api susaṅgatyā sumaitryaṁ kucākṛṣṭenety etāvatā avinayo māśaṅkanīyaḥ | anyāṅgāpekṣayā kucasyābhyarhitatvāt | atra tasyāḥ prārabdha-kāryāsiddhi-rūpo doṣaḥ śrī-kṛṣṇena prasañjayitum iṣṭo’pi nābhūd iti camatkāraḥ ||123|| (112)

viṣṇudāsaḥ : dākṣiṇyodātta-milita-maitryam udāhṛtya vāmya-gandhodātta-saṁyuktaṁ maitryam udāharati yathā veti | kṣipte iti tārā-nāmnī yūtheśvarī yamunā-puline krīḍā-kuñje vihārānantaraṁ śrī-kṛṣṇena prathamaṁ maṇḍitā satī tasyāpi citrādi kartum ārabdhavatī, tatas tasyāṁ tasya narmācaritaṁ tasyāś ca kiñcid vāmyodaya-pūrvaka-tad-vakṣaś-citra-samāpanaṁ dṛṣṭvā vṛndā bahiḥ-kuñjāt sa-kautukaṁ kāñcit prati kathayati | varṇaka-bhājane kuñkumādi-dravādhāra-pātre taraṇijā-pūre yamunāyāḥ pravāhe parīhāsato hetoḥ | kṛṣṇeneti narmaika-sarvasvatayā parama-kutukitayā ca prasiddhena | anena kṛṣṇasyāpi kiñcid vāmyodayaḥ sūcitaḥ | kuṭilāṁ vakrāṁ bhruvam āracayya vidhāya tiraḥ tiryak yathā syāt | vakṣasi śrī-kṛṣṇasyeti jñāpanārthaṁ viśinaṣṭi śrī-vatsena vibhrājite śobhite | citraṁ makarādi-patra-bhaṅgam | kāśmīreṇa kuṅkumena karaṇena kim-bhūtena? ghanā niviḍā śrīḥ rucir yasya tena | punaḥ kim-bhūtena ? nijau asādhāraṇau yau kucau vakṣojau bābhyāṁ sakāśāt ākṛṣṭena āhṛtena pūrṇaṁ samāptaṁ vyadhād akārṣīt | atra bhrū-kauṭilya-vakrālokanayoḥ citra-kṛtya-samāpana-kāle’pi sad-bhavād vāmya-gandhodātta-yukta-maitryaṁ vyaktam ||123||

—o)0(o—

|| 14.124 ||

atha susakhyam—

dyūte sakṛt pāna-vidhau paṇī-kṛte

jitvā dviroṣṭhaṁ pibati svam acyute |

**babandha kaṇṭhe kuṭilī-kṛtekṣaṇā **

taṁ vāmayā dor-latayāsya vallavī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : śyāmāyāś ceṣṭitaṁ vṛndā nāndīmukhīṁ praty āha—dyūte viṣaye sakṛd eva pānasya vidhau paṇīkṛte sati śrī-kṛṣṇa oṣṭhaṁ dviḥ pibati sati tam anyāyam asahamānā vallavī babandha | atra kuṭilekṣaṇatva-dorlatā-bandhayor yaugapadyāt kauṭilya-lalitena sakhyasya susaṅgatatvāt susakhyam ||124|| (113)

viṣṇudāsaḥ : atheti | dyūte iti | krīḍā-nikuñjāṅgane’kṣa-krīḍāṁ vidadhatoḥ śyāmā-kṛṣṇayoś ceṣṭita-kautukaṁ bahiḥ kuñjān nirīkṣamāṇā vṛndā kāñcit prati varṇayati | sakṛt eka-vāram eva pāna-vidhiḥ pāna-vidhāneṣu arthād oṣṭhasya yatra tasmin paṇīkṛte glahatayā nirṇīte dyūte’kṣa-līlāyāṁ viṣaye svaṁ śyāmāyāḥ svakīyam oṣṭhaṁ dviḥ lobhān nirbaddham ullaṅghya dvir vāram adcyute nija-rasikatā-vaidagdhī-vilāsa-kalātaś cyuti-rahite tābhiḥ pūrṇe ity arthaḥ | śrī-kṛṣṇe pibati sati kuṭilīkṛtaṁ tiryak kṣiptam īkṣaṇaṁ, yathā sā vallavī śyāmā kartrī tam acyutaṁ vāmayā dor bāhur eva latā tayā babandha veṣṭitavatīit sva-vaśatām ayatnaṁ, vāmayeti sādhvasonmuktatvam | anenaiva svātantrātiśayatvam api sūcayitvā kauṭilya-lalita-yuktaṁ sakhyam udāhṛtam ||124||

—o)0(o—

|| 14.125 ||

yathā vā—

āviṣkurvati visphuran nava-nakhollekhaṁ sva-vakṣas-taṭaṁ

kṛṣṇe pīta-dukūla-saṅkalanayā smitvā sakhīnāṁ puraḥ |

**abhra-śyāmam uro rurodha valita-bhrūr ānanaṁ dhunvatī **

romāñcodgama-kañcukena kucayor dvandvena gāndharvikā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **ukta-padye oṣṭhaṁ dviḥ pibati sati babandhety ukte sakṛt pibati sati na babandhety arthe āyāte dākṣiṇyāṁśasya vyañjitatve ghṛta-snehāṁśa-gandhaḥ prasajjate | sa ca śrī-rādhā-suhṛdi śyāmalāyāṁ samucita eveti sva-pakṣādi-bheda-vikṛtau vyākhyātam eva | bhūmnā vyapadeśa-nyāyenaivātra madhu-snehatvam iti śuddha-madhu-snehavatyāṁ śrī-rādhāyāṁ śuddhaṁ susakhyam udāhartum āha—yathā veti |

rūpa-mañjarī sva-suhṛdam āha—āviṣkurvati sati kena prakāreṇa pīta-dukūlasyottarīyasya saṅkalanayā utkṣepeṇa smitveti tat-sakhīṣu paśyatsu sakhyāś caritram iti sva-viśrambha-dyotanā tayā caitāvān adyāsmat-priya-sakhyā vihāro’bhūd iti pratyāyitānāṁ tāsām ānandanam| tataś ca gāndharvikā prathamaṁ valita-bhrūr itīrṣyāsūye vyañjitavatī ānanaṁ dhunvatī huṅkāreṇa satyam eva brūṣe iti viparīta-lakṣaṇoktiḥ | tad api tam anivṛttam ālakṣya sva-ruṣāyitatvaṁ nihnuvānā uro vakṣas tasya rurodha | kena kacayor dvandveneti kara-talābhyāṁ sarva-cihna-saṅgopanāśakteḥ | tathā antarīyaṁ vinā śayyāyāṁ tasyā vastrāntarasya kṛṣṇena prathamam eva dūrīkṛtatvāc ca | kiṁ vā, parama-susakhyasyodaya evātra hetur jñeyaḥ | ata āha—romāñceti |ata eva valita-bhrūr iti valita-padena kauṭilya-lalitātiśayaḥ | kucayor dvandveneti, sakhyātiśayaś ca tayoḥ susaṅgateḥ susakhyātiśayaś ca jñeyaḥ ||125|| (114)

**viṣṇudāsaḥ : **kauṭilya-lalita-saṁyukta-sakhyam udāhṛtya narma-lalita-saṁyukta-sakhyam udāharati—yathā veti | āviṣkurvatīti | krīḍā-kuñjāṅgane vihārānantaraṁ nisarga-narmaika-sarvasvena śrī-kṛṣṇena lalitādīnām agrataḥ śrī-rādhāyā raho-līlā-prāgalbhya-prakāśanodyame kṛte tasyāś ceṣṭitaṁ kavi-caraṇair varṇyate | kṛṣṇe sva-vakṣas-taṭa-mālīnāṁ lalitādi-sakhīnāṁ puraḥ agrataḥ smitvā mandaṁ vihasya pīta-dukūlasya saṁvyāna-rūpasya pīta-paṭṭa-vastrasya vā saṅkalanā yā saṅkalanā utsāraṇaṁ tayā āviṣkurvati udghāṭayati sati | kim-bhūtaṁ sva-vakṣas-taṭe ? visphuranto vyaktam eva vibhrājamānāḥ nava-navollekhās tat-kāla-jāta-nakharāṅkā yasmin tat | gāndharvikā śrī-rādhā abhram iva megha iva śyāmam uraḥ vakṣaḥ arthāt tasya nija-kuca-dvandvena karaṇena rurodha āvavre | kīdṛśena ? romāñcodgamaḥ pulakodbheda eva kañcuko varma | kiṁ vā, kañcukopalakṣita-kañculikā yatra teneti sāttvikodrekodaya uktaḥ | kim-bhūtā ? valite kuṭile bhruvau yasyāḥ sā | kiṁ kurvatī ? ānanaṁ mukhaṁ dhunvatī cālayantī | atra pūrvārdhe kṛṣṇa-kartṛka-narmācaraṇaṁ vyaktam eva | parārdhe tu śrī-rādhāyāḥ sva-vaśatāmayatvaṁ niḥsādhvasatvaṁ svātantryātiśayatvaṁ ca sphuṭam eva ||125||

—o)0(o—

|| 14.126 ||

atha rāgaḥ—

duḥkham apy adhikaṁ citte sukhatvenaiva rajyate |

yatas tu praṇayotkarṣāt sa rāga iti kīrtyate ||

śrī-jīvaḥ : duḥkham apīti | śrī-kṛṣṇa-lābhe sambhāvite’pi satīti śeṣaḥ | tad evaṁ tad-alābhe tu sukham api duḥkhatvena bhāsata iti jñeyam ||126|| (115)

viśvanāthaḥ : yatas tu praṇayotkarṣād iti | anye’pi praṇayasyotkarṣo vaktum aśakyā bahavo vartante eveti bhāvaḥ | duḥkhaṁ duḥkha-kāraṇaṁ sukhatvenaiva sukha-kāraṇatvenaiva vyajyata iti śrī-kṛṣṇa-lābha-sambhāvanāyām iti jñeyam | tena ca tad-alābha-sambhāvanāyāṁ sukham api duḥkhatveneti jñeyam | sukhatvena sukha-dharmeṇa duḥkhaṁ vyajyata iti yatra duḥkhe sukha-dharma evānubhūyate, na tu duḥkha-dharmo, yathā hiṅgula-rakte madane hiṅgula-dharma evānubhūyate, na tu madanam ity arthaḥ | yathā ca mañjiṣṭhayā rakte vāsasi mañjiṣṭaivānubhūyate, na tu vastra-dharmaḥ śauklam ity arthaḥ | yad vā, rajyate bhāsate | rañj rāge daivādikobhaya-padī dhātuḥ ||126|| (115)

viṣṇudāsaḥ : atha rāga iti | duḥkham iti | duḥkham atra nijālambana-dayita-jana-darśanāprāptyādi-hetukaṁ sukhatvenaivety eva-kāro niścayārthaḥ | rajyate anuraktam anukūlaṁ bhavati | rañja-rāge divādir ubhaya-padī | yataḥ yasmāt praṇayotkarṣāt hetoḥ ||126||

—o)0(o—

|| 14.127 ||

yathā—

tīvrārka-dyuti-dīpitair asi-latā-dhārā-karālāsribhir

mārtaṇḍopala-maṇḍalaiḥ sthapuṭite’py adres taṭe tasthuṣī |

paśyantī paśupendra-nandanam asāv indīvarair āstṛte

talpe nyasta-padāmbujeva muditā na spandate rādhikā ||

**śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.**127|| (116)

viśvanāthaḥ : śrī-rādhikāṁ dūrād ālokayantī lalitā sva-sakhībhiḥ saha tadīya-rāgam āsvādayati—tīvreti | adres taṭe tasthuṣī sthitavatī rādhikā | kīdṛśe ? mārtaṇḍopala-maṇḍalaiḥ sūrya-kānta-śilā-samūhaiḥ sthapuṭite natonnatī-kṛte | tatrāpi kīdṛśaiḥ ? tīvrārko jyeṣṭha-māsīyam avyāhna-stha-stha-sūryas tad-dyutibhir dīpitais taptīkṛtaiḥ | tatrāpy asiḥ khaḍga eva latā, tasyā dhārā iva karālā bhīṣaṇā asrayaḥ koṇā yeṣāṁ taiḥ | koṇas tu striyaḥ pāly-aśri-koṭayaḥ ity amaraḥ | āstṛte ācchādite |

talpe nyasta-padā iti | atyuṣṇa-tīkṣṇa-kaṭhora-giri-taṭa-sparśa-janyaṁ duḥkham api tad-viparītena sukha-dharmeṇātiśaitya-saukumāryādinā raktam anubhūtam iti pratyakṣāny api auṣṇya-taikṣṇya-kaṭhoratvāni taṭasthatayā nānubhūtāni |

nanu nidrālunā maśaka-daṁśana-duḥkhāni yadyapi nānubhūyante, tad api prātar jāgratā tad-daṁśanotthaḥ sva-gātre raktodgamo yathā dṛśyate tathaiva tayātisukumāra-sva-caraṇa-tala-dāhādis tad-anantaraṁ draṣṭavya eva ? maivaṁ | śrī-kṛṣṇa-darśanānanda-nimagnāyās tasyā ānakha-śikham eva vapuś candra-koṭer api suśītalaṁ tad ābhūn na tu tat-taptībhavitum arhati, na hi sūrya-kiraṇaiś candras taptīkartuṁ kadāpi śakyata iti | tathā loke tūla-khaṇḍasyāpi tīkṣṇa-śilayā parābhavādarśanāt tūla-khāṇḍebhyo’py atisukumāra-caraṇāyās tasyās tayoḥ parābhāvābhāvo jñeyaḥ | yad vā, sarva-samādhātrī yogamāyaiva sadā līlāsu jāgarūkā vartata iti ||127|| (116)

**viṣṇudāsaḥ : **tīvrārketi | kadācin nidāghartau govardhana-taṭānte vayasyaiḥ saha gocāraṇa-līlayā viharantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ tataḥ kiñcid dūre latāntare nihnutya paśyantyāḥ śrī-rādhāyāḥ parama-duḥsaha-duḥkham api priya-darśanānande sukhātiśayatvena vṛttam iti śrī-kavi-caraṇaiḥ sama-camatkāra-harṣaṁ varṇyate |

adrer govardhana-śailasya taṭe parisare tasthūṣī sthitavatī satī śrī-rādhā na spandate īṣad api na calati | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—paśupendra-nandanaṁ śrī-kṛṣṇaṁ paśyantī tad-darśanajānanda-sindhu-magnatvena indriya-gaṇa-vṛtti-rāhityād ity arthaḥ |

kīdṛśe taṭe ? mārtaṇḍopala-maṇḍalaiḥ sūryākānta-śilā-samūhaiḥ sthapuṭite natonnatī-bhūte | taiḥ kīdṛśaiḥ ? tīvraś caṇḍo yo’rkaḥ sūryas tasya yā dyutayaḥ raśmayas tābhir dīpitaiḥ jvālitaiḥ | punaḥ kathambhūtaiḥ ? asiḥ khaḍgaḥ sa eva latā, tasyā dhārā iva karālā bhayaṅkaryaḥ kṣobhakā iti yāvat asrayaḥ koṭayaḥ agra-bhāgā yeṣāṁ taiḥ, koṇasya striyaḥ pāly-aśri-koṭayaḥ ity amaraḥ |

tatrotprekṣate—kutra keva ? indīvarair āstṛte ācchādite racite talpe śayyāyāṁ nyaste arpite padāmbuje yayā tathā-bhūteva muditā hṛṣṭā |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

śirīṣa-kusumād api prakṛti-komalaṁ tad-vapuḥ


kukula-viṣa-śūlayor vyatikaro’nurāga-jvaraḥ |


tathāpi sahatetarāṁ tam amunaiva rādhā ciraṁ


na vāṅ-mānasa-gocaraḥ sahaja-bhāva-bandha-kramaḥ || [a.kau. 8.164]

viṣamālaṅkāraḥ ||127||

—o)0(o—

|| 14.128 ||

yathā vā padyāvalyāṁ (179)—

tārābhisāraka caturtha-niśā-śaśāṅka

kāmāmbu-rāśi-parivardhana deva tubhyam |

argho namo bhavatu me saha tena yūnā

mithyāpavāda-vacasāpy abhimāna-siddhiḥ ||

śrī-jīvaḥ : tārābhisāraketi | kasyāścit kātyāyany-upāsikāyāś caturthī-candra-sandarśane ratiḥ | caturtha-niśā-śaśāṅka he caturthī-candra ! so’yam ajāta-tallābhākhya-phalatvenāsiddho’pi loke tal-lābha-mithyāpavāda-rūpeṇa vacasā sarvataḥ khyātyā siddha iva yadi syāt tarhi ca tal-lābham eva matvā sukham eva bhajāmīty arthaḥ | tad etan-nivedana-viṣayatāyās tvam eva yogyaḥ | tatas tārābhisārakatayāsmādṛk tathā kāmātiśaya-vardhanaś ca dṛśyata iti sambodhana-dvayenaiva sūcitam—tārābhisāraketi | kāmāmburāśi-parivardhaneti | bhādra-māsasyeti jñeyam | tubhyam argho namaḥ | arghaṁ dadāmīty arthaḥ |

nanu darśane’pi kalaṅkam utpādayitre mahyaṁ katham arghaṁ dadāsi ? tatrāha—me saheti | tena śrī-kṛṣṇākhyena yūnā saha me yo’bhimānas tasya seyaṁ mama kānteti, mama ca so’yaṁ kānta ity etat-lakṣaṇas tasya siddhir mithyāpavāda-vacasāpi bhavatv iti ||128||

**viśvanāthaḥ : **rāgodaye’kasmāt prāptaṁ duḥkhaṁ sukhamayaṁ bhavatīti kiṁ vaktavyam | yato rāgavatībhiḥ sva-duḥkha-kāraṇaṁ prārthyate ca tac cāpi sukha-kāraṇaṁ bhavatīti darśayitum āha—yathā veti | pūrvaṁ rāgavatī kācid vraja-bālā kenāpi prakāreṇa śrī-kṛṣṇam alabhamānā dainyena svaṁ tad-ayogyaṁ matvā sva-nivṛtty-upāyaṁ svayam eva niścitya bhādramāsya-caturthyāś candraṁ kalaṅka-dāyitvena prasiddhaṁ jñātvā taṁ prati kalaṅkaṁ prārthayate | tārā aśvinyādayas tā abhisārayasīti kānta-prāpty-abhāva-duḥkhaṁ tvaṁ jānāsīti bhāvaḥ | caturthī yā niśā tasyāḥ śaśaṅketi śrī-kṛṣṇa-prāpty-ayogyāyai mahyaṁ kalaṅka-dānena kṛtārthī-kurv iti bhāvaḥ |

kāmāmbu-rāśīti | tvaṁ samudraṁ vardhayasīti prasiddhaḥ | sa ca samudraḥ kāma-maya eva, na tu jala-mayas tathaivāsmābhir anubhavād iti | tenātra mama na ko’pi doṣaḥ iti bhāvaḥ | he deveti | devatvāt tvaṁ mad-duḥkhaṁ tat-pratīkāraṁ ca jānāsy eveti bhāvaḥ | tubhyam argho nama iti | darśana-mātreṇāpi kalaṅka-dāyine’pi tubhyaṁ tad-artham atyutkaṇṭhayā argho’pi mayā dīyate tena tatra kāla-vilambo na kārya iti bhāvaḥ |

nanu, kalaṅke sati loka-nindayā duḥkham eva labhyate na ca kṛṣṇāsaṅgaś cety ata āha—tena yūnā kṛṣṇeneti | atra śrī-kṛṣṇa-prāpti-sambhāvanāyā abhāve’pi tat-prasaṅgābhāsa-mātre’pi duḥkhaṁ sukhaṁ bhavatīti rāgasya parā kāṣṭhā darśitā ||128|| (117)

viṣṇudāsaḥ : pūrva-padye daihika-duḥsaha-duḥkhasyāpi sukhatvam udāhṛtya mānasa-duḥkhasyāpi tad udāharati—yathā veti | tāreti bhādra-caturthyā rātrau sphurantaṁ candraṁ dṛṣṭvā kācid vraja-sundarī tasmai argham āvedayantī sa-kāku-dainyaṁ prārthayate—he tārābhisāraka ! aśviny-ādīnām abhisāraka ! anenānurāgiṇīnāṁ nija-kāntā-prāptija-duḥkhaṁ tvam api jānāsīti dyotitam | he caturtha-niśāyām udita-śaśāṅka bhādrasyeti kalaṅkadatva-prasiddheḥ boddhavya-vaiśiṣṭyāj jñeyam | kāmaḥ smara evāmburāśiḥ samudras taṁ parivardhayati uddīpayatīti he tathābhūta he deveti tasya devatātvena vara-dāna-sāmarthyaṁ vyañjitam | tubhyam argho namaḥ | nanu rākāsthaṁ parityajya caturtha-niśāsthaṁ māṁ kim iti stauṣi ? tatrāha—tena śrī-kṛṣṇākhyena yūnā saha tan-nāmānuktir lajjayā, ayaṁ devatā-śreṣṭhaḥ mama mad-viṣayaka-rāgas tam ayaṁ jānāty eveti buddhyā ca | mithyā ca tat apavāda-vacaḥ kalaṅka-vāk tenāpi mamābhimāna-siddhiḥ—ayaṁ mama dayitaḥ, ahaṁ ca tasya kāntā iti yo’bhimānaḥ mitho mananaṁ tasya siddhir bhavatu | bhādra-caturthy-udita-candrasya darśanena kalaṅkotthāna-prasiddheḥ | lalita-mādhave ca svīkṛtābhimanyu-veśaṁ kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā rādhāha—

aṇahiṭṭho bi padattho pieṇa aṅgīkio suhābedi |


garale bi giri-sagahi e guruaṁ gorī ṇa ki ramai || [la.mā. 4.34]

padyāvalyāṁ ca—

tuṣyantu me chidram avāpya śatravaḥ


karotu me śāsti-bharaṁ gṛheśvaraḥ |


maṇis tu vakṣoruha-madhya-bhūṣaṇaṁ


mamāstu vṛndāvana-kṛṣṇa-candramā || [pa. 174]


svāmī nihantu vihasantu puraḥ sapatnyo


bhartur bhajantu guravaḥ pitaraś ca lajjām |


etāvatā yadi kalaṅki kulaṁ tathāstu


rāmānuje mama tanotu mano’nurāgam || [pa. 175]


svāmī kupyati kupyatāṁ parijanā nindanti nindantu mām,


anyat kiṁ prathatām ayaṁ ca jagati prauḍho mamopadravaḥ |


āśāsyaṁ punar etad eva yad idaṁ cakṣuś ciraṁ vardhatāṁ


yenedaṁ paripīyate muraripoḥ saundarya-sāraṁ vapuḥ || [pa. 176]


lajjaivodghaṭitā kim atra kulśodbaddhā kapāṭa-sthitir


maryādaiva vilaṅghitā pathi punaḥ keyaṁ kalindātmajā |


ākṣiptā khala-dṛṣṭir eva sahasā vyālāvalī kīdṛśī


prāṇā eva samarpitāḥ sakhi ciraṁ tasmai kim eṣā tanuḥ || [pa. 210]

hari-bhakti-kalpa-latikāyāṁ ca—

nindantu priya-bāndhavā guru-janā gañjantu muñcantu vā


durvādaṁ parighoṣayantv ai janā vaṁśe kalaṅko’stu vā |


tādṛk prema-navānurāga-madhunā mattāyamānaṁ tu me


cittaṁ naiva nivartate kṣaṇam api prāṇeśa-pādāmbujāt || (5.25) 128||

—o)0(o—

|| 14.129-130 ||

nīlimā raktimā ceti rāgo’yaṁ dvividho mataḥ ||

tatra nīlimā—

nīlī-śyāmā-bhavo rāgo nīlimā kathyate budhaiḥ ||

śrī-jīvaḥ : tad evaṁ lakṣayitvā prācīnānāṁ matam upalakṣya tad-bhedāv upadiśati—nīlimeti | tatra teṣāṁ mataṁ, yathā—

na cātiśobhate yan nāpaiti prema mano-gatam |


tan nīlī-rāgam ākhyānti yathā śrī-rāma-sītayoḥ ||


kusumbha-rāgaṁ taṁ prāhur yad apaiti ca śobhate |


māñjiṣṭha-rāgaṁ tat prāhur yan nāpaity atiśobhate || iti |

tatra dvividhaṁ īlimānaṁ dṛṣṭāntena vyañjayituṁ dṛṣṭānta-dvaidham āha—nīlī-śyāmābhava iti | nīlī-śyāme auṣadha-viśeṣau | nīlī-bhavaḥ śyāmā-bhavaś ceti dvividho nīlimety arthaḥ | sāmānyokter ekatvam ||129-130|| (118)

viśvanāthaḥ : yathā duḥkham api sukhaṁ sa rāga ity anubhāvenaiva rāgaṁ lakṣayitvā samprati rāga-śabdārthaṁ dṛṣṭāntenaiva bodhayituṁ prathamaṁ tad-bhedāv uddiśati—nīlimeti | nīlī-śyāme vṛkṣa-latā-viśeṣau | nīlī-bhavaḥ śyāmā-bhavaś ceti dvividho’pi rāgo nīlima-saṁjñakaḥ ||129-130|| (118)

viṣṇudāsaḥ : evaṁ padya-dvayena sāmānyato rāgam udāhṛtya tad-viśeṣān āha—nīlimeti | tatreti nīlī-śyāmābhyāṁ rāgābhyāṁ bhava utpattir yasya saḥ ||129-130||

—o)0(o—

|| 14.131 ||

tatra nīlī-rāgaḥ—

vyaya-sambhāvanā-hīno bahir nātiprakāśavān |

sva-lagna-bhāvāvaraṇo nīlī-rāgaḥ satāṁ mataḥ |

yathāvalokyate caiṣa candrāvali-mukundayoḥ ||

śrī-jīvaḥ : tad evaṁ dṛṣṭānto vivṛtya tad-dharmābhyāṁ dārṣṭāntikaṁ lakṣayati—tatra nīlī-rāga ity-ādinā | atra varṇātmaka-nīlī-rāga-sāmyena raty-ātmaka-nīlī-rāgaṁ lakṣayati—vyayeti | vyaya-sambhāvanā-hīnatvenātra rāgatā-hetu-dharma-gata-vyayo niṣidhyate | ato na prema-lakṣaṇena sāṅkaryam | bahir nātiprakāśavān iti vakṣyamāṇa-śyāmā-rāgādi-vyavacchedārtham | sva-lagna-bhāvāvaraṇa iti | varṇa-pakṣe varṇāntaram | rati-pakṣe mānādi | evam evaṁbhūto duḥkhe’pi sukha-bhāvano yaḥ pūrvokto rāgākhyaḥ praṇayotkarṣaḥ sa nīlī-rāga iti prakaraṇodyojanīyam ||131|| (119)

viśvanāthaḥ : varṇātmaka-nīlī-rāga-sāmānyenaiva premātmaka-nīlī-rāgaṁ lakṣayati—vyayeti | nīlī-rāga iti nīlī-rāga ity arthaḥ | vyayasya sambhāvanayāpi rahitaḥ sañcāri-bhāvenāpakartum aśakya ity arthaḥ | sarvathā dhvaṁsa-rahitaṁ saty api dhvaṁsa-kāraṇe iti prema-lakṣaṇe dhvaṁsa-kāraṇaṁ sañcāri-bhāva-vyatiriktaṁ dharmāpekṣādikam eva vyākhyātaṁ sañcāri-bhāvānāṁ sahakāritvena sthāyi-dhvaṁsakatvāyogād atas tatra nāsya sāṅkaryaṁ śakyam | bahir nātiprakāśavān iti śyāmā-rāga-vyavacchedārtham | dārṣṭāntika-pakṣe ghṛta-snehasya svataḥ svādutātiśayābhāvāt tad-utthasya rāgasyāpi prakāśātiśayābhāvaḥ | sva-lagna-bhāvāvaraṇa iti dṛṣṭānte bhāvo varṇāntaraṁ dārṣṭāntike īrṣyādiḥ ||131|| (119)

viṣṇudāsaḥ : tatra nīlī-rāga iti | vyayeti | vyayasya tirodhānasya sambhāvanā āśaṅkā tayā hīnaḥ rahitaḥ | sva-lagna-bhāvān cāpalāmarṣa-madāsūyādīn avahitthayā āvṛṇoti ācchādayatīti tathā saḥ | pakṣe bhāvāḥ padārthāḥ | pīta-raktādi-guṇa-yuktās tān āvṛṇotīti tathā saḥ ||131||

—o)0(o—

|| 14.132 ||

yathā—

prasanna-viśadāśayā vividha-mudrayā nirmitaṁ

pratāraṇam api tvayā guṇatayā sadā gṛhṇatī |

tathā vyavajahāra sā vraja-kulendra candrāvalī

sakhībhir api tarkitā tvayi yathā taṭasthety asau ||

**śrī-jīvaḥ : **tathaivodāharati—prasanneti | pratāraṇam atra viṣāda-kāraṇam api sukha-kāraṇatayā gṛhṇātīti rāgasya sāmānya-lakṣaṇam anugamitam | vyaya-sambhāvanā-hīnatvaṁ ca darśitam | tad evam āgantukasya viṣādasyāvaraṇaṁ cāyātam | yac ca vyavajahārety ādinā taṭasthatvam uktam | tat tu kṛtrimatvād bhāveṣv apraviśad api yad varṇitaṁ tat khalu sakhī-vaśatayāpi nānyathā manaḥ kṛtam iti viṣāda-bhāvāvarṇasyaivādhikyaṁ darśitam ||132|| (120)

**viśvanāthaḥ : **bhadrā śrī-kṛṣṇam āha—prasannaḥ sarvatra prasādavattvāt | sadayo viśadaḥ para-doṣasyāgrahaṇān nirmalaḥ sa ca āśayo’ntaḥkaraṇaṁ yasyāḥ seti tad-guṇa-mādhurye’pi tarala-lobha utpadyata iti śrī-kṛṣṇa-pratyupalambhaḥ | māstu te tad-guṇāmodanaṁ pratyuta tāṁ bahudhā vañcanena duḥkhayitum icchasīty āha—vividheti | hanta hanta tad api sā duḥkhaṁ na prāpnoti, kintu parama-sukhinī bhavatīty āha—guṇatayeti | dhanyās tā yāsu sa mahā-guṇa-jño ramamāṇaḥ sukhaṁ labhate sva-sukha-jñāpanayā māṁ ca sukhayatīty aho vaidagdhyam eva mat-kāntasyedaṁ, na tu pratāraṇam iti manasi vibhāvyety arthaḥ | he kṛṣṇa, tad-duḥkha-dāne prayatamānasya te manoratho vidhinā na sādhita iti pavitra-bhartsana-dhvanir duḥkham api sukhaṁ syād iti rāga-lakṣaṇaṁ ca darśitam | kiṁ ca, sakhī-vaśāyās tasyāḥ sva-sakhī-samādhānārtham atigāmbhīrya-garbhaṁ cāturyaṁ ca śṛṇv ity āha—tathety ādi | tena sva-tāṭasthya-jñāpanayā sakhyaś ca harṣitāḥ sva-premā ca guptīkṛtya rakṣita iti punar api sādguṇyaṁ darśitam | iha sakhī-śaṅkā-rūpa-sañcāriṇā rāgasya vyayābhāvaḥ | taṭasthā tarkiteti | anatiprakāśo bhadrayā antas-tattva-jñānād īṣat-prakāśaś ca | śrī-kṛṣṇe sva-vipakṣe cerṣyāsūyādy-āvaraṇaṁ tu spaṣṭam eva | tathā tadīyatā-mayo ghṛta-snehaḥ pratīyata eva ||132|| (120)

**viṣṇudāsaḥ : **prasanneti | candrāvalyāh śrī-kṛṣṇe’tyantādṛṣṭa-śruta-carīṁ rāga-rītim anubhūya vṛndā śrī-kṛṣṇāntike sāścaryollāsam āvedayati | he vraja-kulendra ! candrāvalī tvayi viṣaye tathā vyavajahāra vyavahāram ācaritavatī, yathā tasyāḥ sadā saha-sthityā tan-marma-jñābhiḥ sakhībhir apy asau candrāvalī tvayi taṭastheti tarkitā niścitā | kiṁ kurvatī ? tayā vividhā yā mudrā paripāṭī tayā pratāraṇaṁ vañcanāṁ nirmitam api guṇatayā sadā sarvadaiva gṛhṇatī | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—kim-bhūtā ? prasanneti prasanno’kuṭilo viśadaḥ nirmalaḥ bhāvāntarālepa-rahitaś cāśayaḥ antaḥkaraṇaṁ yasyāḥ sā | atra prasanna-viśadāśayeti vyaya-sambhāvanā-hīnatvaṁ, pratāraṇasya guṇatvena grahaṇāt sva-lagna-bhāvāvaraṇatvaṁ, nija-sakhībhir api taṭasthātva-jñānād bahir aprakāśitatvaṁ ca darśitam ||132||

—o)0(o—

|| 14.133 ||

atha śyāmā-rāgaḥ—

bhīrutauṣadhi-sekādir ādyāt kiñcit prakāśa-bhāk |

yaś cireṇaiva sādhyaḥ syāt sa śyāmā-rāga ucyate ||

śrī-jīvaḥ : pūrvavat śyāmā-rāgam api prāyaḥ śyāmalādīnāṁ yojayati—atha śyāmā-rāga ity-ādinā | bhīruteti | śyāmā-rāgaḥ khalv auṣadhi-viśeṣasya sekaṁ prathamam apekṣate | atra varṇa-pakṣe bhīruteti | khaṇḍa-śleṣatvān nānveti | rati-pakṣe tv anveti | bhīrutā cāvahitthārthaṁ kṛtrimaivety udāharaṇe vyaktībhaviṣyati | tataś ca saivauṣadhiḥ tasyāḥ sekaḥ sambheda ādir yatra saḥ ||133|| (121)

viśvanāthaḥ : bhīrutaivauṣadhi-sekaḥ puṭa-bhāvanam ādiḥ prathamaṁ yatra saḥ | dṛṣṭānte śyāmā-rāge auṣadhi-viśeṣakaḥ prathamam apekṣitaḥ | so’tra dārṣṭānte bhīrutaivety arthaḥ | nanu bhīrutvaṁ sarvāsāṁ strīṇāṁ sāhajikam eva praṇayotthatvaṁ tasya katham iva | satyam | madhu-snehāṁśa-miśrita-ghṛta-snehavatīnāṁ vayaḥ-sandhau ratyādy-udgame saty anyato vailakṣaṇyena bhīrutvam adhikam utpadyate | tathā hi, madhu-snehasya sampūrṇatve sati sampūrṇa-mattatā-janakatvaṁ yukti-siddham eva | tataś ca sampūrṇa-mattatā-janyena sampūrṇa-garveṇa kānte snehasya madīyatāmayatvaṁ syāt madhu-snehasyāṁśatve mattatāyā apy aṁśavattve taj-janya-garvāṁśo ghṛta-snehottha-dākṣiṇya-grastībhavan svābhāvika-bhīrutvātiśayavatīnāṁ kiñcid avahitthā-miśra-bhīrutva-rūpeṇa pariṇamati, tac ca bhīrutvaṁ cakita-sajātīyam | yad uktam—priyāgre cakitaṁ bhīter asthāne’pi bhayaṁ mahat [u.nī. 11.67] iti | tac cāpy antar-garbhavattva eva sambhavati daurbhāgye tad-asambhava-dṛṣṭeḥ | kintu tat priyāgra eva bhavet | etat tu sarva-janāgra eva syād iti bhāvaḥ | ādyāt nīlī-rāgāt sakāśād iti dṛṣṭānte tathaiva prasiddhiḥ | dārṣṭāntike madhu-snehāṁśavattvam eva prakāśe kāraṇaṁ cireṇaiveti dṛṣṭānte spaṣṭam eva dārṣṭāntike’lpatara-madhu-snehasya bahutara-ghṛta-snehena samyaṅ-melane’lpatara-madhuno bahutara-śītala-ghṛtenaiva kāla-vilambasyaucityād evety arthaḥ ||133|| (121)

viṣṇudāsaḥ : atha śyāmā-rāga iti | bhīruteti bhīrutā niṣkāraṇa-bhaya-śālitaivauṣadhis tasya sekaḥ puṭa-bhāvanam ādi prathamaṁ yatra saḥ | ādyāt nīlī-rāgāt ||133||

—o)0(o—

|| 14.134 ||

yathā—

purā kuñje mañjuny avatamasa-yukte’pi cakitā

murārer yā pārśve na taruṇi divāpy antaram agāt |

tamālaiḥ saivādya dviguṇita-tamisre’pi muditā

tamisrārdhe māniny ahaha bhavatī taṁ mṛgayate ||

śrī-jīvaḥ : yā kācin māninī nijābhisaraṇaṁ prārthayamānāyāṁ yasyāṁ bhayaṁ vyājaṁ kṛtvā nābhisṛtavatī paścāt tām utkaṇṭhitatayā svayam abhisarantīṁ sā dūtī parihasati—pureti| avatamasaṁ kṣīnaṁ tamaḥ | divāpy antaram iti | divase yo madhya-bhāgas tam abhivyāpya | kālādhvanor atyanta-saṁyoge dvitīyā | muditeti | tatra priyasyāstitva-niścayāt taṁ mṛgayate ||134|| (122)

viśvanāthaḥ : kalahāntaritāṁ bhadrāṁ tat-sakhī kācit parihasati—pureti | avatamasa-yukte’pi alpāndhakāravaty api kuñje | kṣīṇe’vatamasaṁ tamaḥ ity amaraḥ | cakitā trastā | he taruṇi ! bhavatī divāpi antaraṁ divasasya madhyaṁ vyāpya dina-madhya ity arthaḥ | nāgāt | saiva bhavatī tamisrārdhe kṛṣṇa-pakṣīya-rātre niśīthe tatrāpi tamālair iti | trāsa āstāṁ pratyuta muditeti | yathā yathāndhakāra-vṛddhyābhisāra-vartmani kaṣṭaṁ tathā tathā tavānanda iti rāga-lakṣaṇaṁ tatrāpi māninī kalahāntariteti śrī-kṛṣṇa-kṛta-pratāraṇa-duḥkhaṁ sukhaṁ manyamānety arthaḥ | śloke’smin bhīrutā-prāthamyaṁ cira-sādhyatvaṁ prakāśādhikyaṁ ca rāgasya spaṣṭam eva ||134|| (122)

viṣṇudāsaḥ : pureti | kāñcic candrāvalyāḥ sakhīṁ kalahāntaritā bhūtvāpi bahir māna-mudrāṁ darśayitvā kenāpi vyājena tāmasyāṁ rātrau kṛṣṇam anveṣayantīṁ dṛṣṭvā kācit tat-suhṛt-pakṣa-sakhītāṁ prati sāścaryam āha | purā itaḥ-pūrvam avatamasaṁ kṣīṇa-tamas tad-yukte, cakitā bhītā satī yā bhavatī divā divasasyāpi antaraṁ madhyaṁ ṁurāreḥ pārśve nāgāt | tamālaiḥ kṛṣṇa-varṇa-vṛkṣa-viśeṣair dviguṇita-tamisre tamisrārdhe tāmasī-rātry-ardhe’pi tathāpi muditeti tad-anveṣaṇe’tiśayollāsena rāgasya parākāṣṭhā sūcitā | he mānini ! iti pūrvaṁ mañjuni manojñe svalpāndhakāra-yukta-kuñje’pi dina-madhye’pi tat-pārśvam api nāgāt | adhunā māniny api tamisrārdhe’pi muditā satī taṁ mṛgayate | ahahety āścarye mahad evāścaryam idam ity arthaḥ | atra purety anena cira-sādhyatvaṁ divā-madhye’pi kṛṣṇa-pārśve’py anāgamanāt prathama-bhīrutvaṁ, mṛgayate nīlī-rāgāt kiñcit-prakāśa-bhāktvaṁ ca darśitam ||134||

—o)0(o—

|| 14.135 ||

atha raktimā—

rāgaḥ kusumbha-mañjiṣṭhā-sambhavo raktimā mataḥ ||

śrī-jīvaḥ : rāga iti | raktimākhyo rāgaḥ kusumbha-sambhavo mañjiṣṭhā-sambhavaś ceti dvividha ity arthaḥ | sāmānyatayā prayuktatvenobhaya-vācitvāt ||135|| (123)

viśvanāthaḥ : rāga iti | tena raktimā dvividha ity arthaḥ ||135|| (123)

viṣṇudāsaḥ : atha raktimeti | rāga iti kusumbha-mañjiṣṭhābhyāṁ sambhava utpattir yasya saḥ||135||

—o)0(o—

|| 14.136 ||

tatra kusumbha-rāgaḥ—

kusumbha-rāgaḥ sa jñeyo yaś citte sajjati drutam |

anya-rāga-cchavi-vyañjī śobhate ca yathocitam ||

śrī-jīvaḥ : tatra kusumbha-rāge dṛṣṭāntaḥ prasiddha eveti | tad-anusāreṇa dārṣṭāntikaṁ yojayati—kusumbheti | citte paṭa-sthānīye sādhana-vaśāt tat-kālam eva siddha-vallavī-dehānāṁ tat-priyāsu praveṣṭum icchūnāṁ manasi sukara-prabodhatvāt drutam eva sajjati, āsakto bhavatīty arthaḥ |

nanu nitya-siddhānāṁ citta iti vyākhyeyam | tad-rāga-svabhāvatvāt | anyeti | anya-rāgaḥ prathama-dvitīya-tṛtīya-krameṇa tasyānyo’nyo yo rāgas tenaiva chavi-vyañjī, na tu māñjiṣṭhavat sakṛd evoditena parama-rāgeṇa tad-vyañjīty arthaḥ | ekāṁśenaiva dṛṣṭāntatvāt, dārṣṭāntike tv asya māñjiṣṭha-rāgāśrayatvāt | cirād eva tat-sajjena chavi-vyañjīty api vyajyate | śobhate ca yathocitam iti sarvasminn api | pakṣe, svānurūpam eva śobhate, na tu māñjiṣṭha-tulyam ity arthaḥ ||136|| (124)

viśvanāthaḥ : kusumbha-rāga iva kusumbha-rāga ity arthaḥ | dṛṣṭānta-pakṣaḥ prasiddha eveti, dārṣṭāntika-pakṣaṁ yojayati | citte paṭādi-sthānīye drutaṁ sajjatīti alpatara-ghṛta-snehasya bahutara-madhu-snehena saṁmelane bahu-madhuna auṣṇya-samparkeṇa praklinnasyālpa-ghṛtasya bahutara-madhuneva kāla-vilambābhāvasya yukti-siddhatvād iti bhāvaḥ | anya-rāgo’tra māñjiṣṭha-lākṣādi tasyaiva chaviṁ vyañjayatīti śyāmalādīnāṁ rāgaḥ śrī-rādhikādi-rāga-sādṛśyaṁ prāpnotīty arthaḥ | yathocitam iti | pātra-sādguṇyānurūpam ity arthaḥ ||136|| (124)

viṣṇudāsaḥ : tatra kusumbheti sajjati yuñj saṅge laṭ sañcaratīty arthaḥ | drutaṁ śīghram | anyeṣāṁ nīly-ādīnāṁ rāgāṇāṁ chaviṁ śobhāṁ vyañjituṁ śīlaṁ yasya saḥ | na tu nīlī-rāgavat sva-lagna-bhāvāvaraṇaḥ | svayam api ca yathocitaṁ śobhate ||136||

—o)0(o—

|| 14.137 ||

yathā—

tvayy eva śravaṇāvadhi priya-sakhī yā kṛṣṇa-baddhāntarā

yā dṛṣṭe bhujage’pi tāvaka-bhujā-sāmyāt pramodonmadā |

prekṣya tvāṁ purato’dya kām api daśāṁ prāptāsti seyaṁ tathā

na jñāyeta yathā kim eṣa balavān rāgo virāgo’thavā ||

**śrī-jīvaḥ : **tvayy evety asya pūrvārdhe rāga-sāmānya-vyañjanā | tatra śravaṇāvadhīti | yāś citte sajjati drutam ity asya vyañjakam | śravaṇam ārabhyaiva citte sajjanāt | anya-rāga-cchavīty asya yā dṛṣṭe bhujage’pīti vyañjakam | yā spṛṣṭe’pīty anuktatvāt prathamam eva sopānam idam iti krama-vyañjanāt, śobhate ca yathocitam ity asya prekṣya tvām ity-ādikaṁ vyañjakam | kām api daśām ity anenoktā daśā hy atra praṇaya-mānaḥ | sā cāsyāḥ sakhī-ślāghitām api māñjiṣṭha-rāgiṇya iva na bhrūkūṭi-bandhādi-parikarā kintu saṅkocena tad-ācchādana-mayīti tadvan na śobhata iti kavi-caraṇānām abhiprāyaḥ ||137|| (125)

**viśvanāthaḥ : **śyāmalāyāḥ sakhī kācid amitārthā śrī-kṛṣṇaṁ praty āha—tvayīti | śravaṇāvadhīti | yāś citte sajjati drutam ity asya vyañjakaṁ śravaṇam ārabhyaiva citte sajjanāt| yā dṛṣṭer bhujage’pīty anya-rāga-cchavi-vyañjīty asya vyañjakaṁ spṛṣṭe bhujage’pīti anuraktatvenopamāna-bhūtasya śrī-rādhikāyā māñjiṣṭha-rāgasya durgrahatvaṁ darśitam ādhikyena sthāpanāt | pramodonmadeti rāga-sāmānya-lakṣaṇam | prekṣya tvām ity-ādi | śobhate ca yathocitam ity asya vyañjakam | kām api daśāṁ tvad-autsukya-bhara-nigīrṇāntaḥ-karaṇatvād bahir-vṛtty-anusandhāna-rūpāṁ, balavān rāgo virāgo’thavā ity anena rāgasya virāgasya ca balavattve saty ahantā-mamatāspadayos tyāga-sambhavāt | tāṁ yadi tvam adya nābhisariṣyasi tadā sā na jīviṣyatīty artho vyañjitaḥ ||137|| (125)

**viṣṇudāsaḥ : **tvayy eveti śrī-kṛṣṇa-darśana-mātreṇaiva jāta-rāgāyāḥ śyāmāyāḥ kām api daśāṁ gāmbhīrya-gūḍhāṁ dṛṣṭvā śrī-kṛṣṇe rāgaṁ niścityāpi pāṭavena sandigdheva tasyāḥ sakhī śrī-kṛṣṇaṁ prati nivedayati | he kṛṣṇeti tasya sarvākarṣakatvaṁ, yā mama priya-sakhī śyāmalā tvayi viṣaye śravaṇāvadhi tvan-nāma-guṇādi-śravaṇa-dinam ārabhya baddhaṁ sanditam antaraṁ hṛdayaṁ yayā sā | yā ca bhujage’pi dṛṣṭe tāvaka-bhujā-sāmyāṁ tvadīya-bāhu-sādṛśyāt pramodenonmadā syād iti śeṣaḥ | kim eṣa balavān rāgaḥ, kiṁ vā virāgas tad-itaro veti | atra darśana-leśa-mātra eva rāgodayād druta-sañcāritvaṁ, rāgo virāgo’thaveti niścaya-jñānābhāvād anya-rāga-cchavi-vyañjitvaṁ ca sūcitam ||137||

—o)0(o—

|| 14.138 ||

sadādhāra-viśeṣeṣu kausumbho’pi sthiro bhavet |

iti kṛṣṇa-praṇayiṣu mlānir asya na yujyate ||

śrī-jīvaḥ : nanu kusumbha-rāga-tulyatvena kālād vyayitety api gamyata ity āśaṅkyāha—sadādhāreti | sadādhāratvenātra guṇa-viśeṣaḥ khyāpyate | tatra paṭa-pakṣe sadādhāratvaṁ kenacit kvāthena kaṣāyitatvam | citta-pakṣe māñjiṣṭha-rāgiṇyāḥ saṅgena bhāvitatvam ||138|| (127)

viśvanāthaḥ : nanūktodāharaṇe śrī-rādhikādi-niṣṭhasya māñjiṣṭha-rāgasyaiva kusumbha-rāgasyāsya śobhādhikyam eva sūcitam | vastutas tu kusumbha-rāgasya sthiratvābhāvāt tathanaucityam ity ata āha—sadādhāreti | tādṛśa-guṇena kenacit kvāthena kaṣāyiteṣu paṭādiṣv ity arthaḥ | kṛṣṇa-praṇayiṣu śyāmalādi-yūtheṣu māñjiṣṭha-rāgiṇī-saṅgiṣu ||138|| (127)

viṣṇudāsaḥ : nanu kusumbha-rāgasya kālāntare vaivarṇyādināsthiratvaṁ dṛśyate ? tatrāha—sadādhāreti santaḥ uttamā ye ādhāra-viśeṣāḥ āśraya-bhedās teṣu | iti hetoḥ asya kusumbha-rāgasya kṛṣṇa-praṇayiṣu iti yadi sāmānya-sadādhāre’sya mlānir na syāt tarhi kṛṣṇa-praṇayitvād aprākṛtādhāreṣu yat tasya mlāny-abhāvas tat kiṁ vaktavyam iti ||138||

—o)0(o—

|| 14.139 ||

atha mañjiṣṭha-rāgaḥ—

ahāryo’nanya-sāpekṣo yaḥ kāntyā vardhate sadā |

bhaven māñjiṣṭha-rāgo’sau rādhā-mādhavayor yathā ||

**śrī-jīvaḥ : **ahāryaḥ kathañcid apy apagamayitum aśakya ity arthaḥ | pūrvasyādhāra-guṇenāhāryatvam ity atra tu svarūpa-guṇenāpīti viśeṣād atraivāhāryatvam uktam | ananya-sāpekṣa iti | dṛṣṭānta-pakṣe kausumbhavan na tat-tad-aṁśatā-sāpekṣaḥ | kintu sarvāṁśenaiva tādṛśa ity arthaḥ | dārṣṭāntike’pīdṛg eva | yaḥ kāntyā vardhata iti dṛṣṭānta-pakṣe prasiddham eva dārṣṭāntika-pakṣe tādṛśo rāga evānurāga-cchaviṁ vyañjayatīti bhāvaḥ | tato’nurāga-lakṣaṇena na sāṅkaryam ||139|| (127)

**viśvanāthaḥ : **ahāryo varṇa-pakṣe jalādinā kālena vā anāśyaḥ | prema-pakṣe sañcāri-bhāvaiś cālayitum aśakyaḥ | ananya-sāpekṣa svataḥ-siddha eva, na tu śyāmā-rāga iva kim apy auṣadham apekṣata ity arthaḥ | kāntyā sadā vardhata eva, na tu kusumbha-rāgādir iva parimita-kāntir ity arthaḥ | kiṁ cāsya kāntyā sadā vṛddhir eva, na ca nava-navībhāva ity anurāga-lakṣaṇena sāṅkaryaṁ na mantavyam ||139|| (127)

**viṣṇudāsaḥ : **atha māñjiṣṭha-rāga iti | ahārya iti ahāryaḥ apahārānarhaḥ kathañcid api mlāni-sambhāvanā-rahitaḥ na ca nīlī-kusumbhādivat kālāntare mlānim āptaḥ | ananya-sāpekṣaḥ anyāpekṣā-śūnyaḥ svataḥ-siddha ity arthaḥ, na ca nīly-ādi-kusumbhādivat kaṣāyādi-sāpekṣaḥ| kāntyā chavyā | mañjiṣṭhayā [raktam ity aṇ] rajyate’neneti rāgaś ceti māñjiṣṭha-rāgaḥ ||139||

—o)0(o—

|| 14.140 ||

yathā—

dhatte drāg anupādhi janma vidhinā kenāpi nākampate

sūte’tyāhita-sañcayair api rasaṁ te cen mitho vartmane |

ṛddhiṁ sañcinute camatkṛti-karoddāma-pramodottarāṁ

rādhā-mādhavayor ayaṁ nirupamaḥ premānubandhotsavaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **dhatta iti | atrāhāryatvādikaṁ sphuṭam eva | anupādhi iti vināpi śravaṇādi-lakṣyam ity arthaḥ | tādṛśam api janma drāg eva dhatte, na tu kausumbhavat tad-aṁśa-krameṇety arthaḥ| yaś citte sajjati drutam [14.136] ity atra citta-vyañjanāyā eva drutatvam uktaṁ, na tu rāgotpattir iti bhedaḥ |

vidhinā kenāpi nākampata iti | kampanam atra sthāne sthitasyaiva kiñcid āndolaḥ | tatra ca-śabdenātra īṣad apīti vyajyate, tac-ceṣṭatvam atra nātivyaktam eva | tad uktaṁ, na jñāyeta yathā [14.137] ity-ādi | tato nākampate iti kausumbha-rāgavad asya kampā-sambhāvanāpi na jāyata ity arthaḥ | tatra dṛṣṭānta-pakṣe dvayos tayo rāgayor loke tad-rūpatā dṛṣṭair asambhāvanā-sambhava-viṣayatvam | dārṣṭāntike pūrvatra taṭāsthatāyā, uttaratra svādhīna-bhartṛkatāyā vyakter iti bhāvaḥ| atyāhitaṁ mahā-bhītiḥ karma-jīvānapekṣi ca ity amaraḥ | te atyāhita-saṁjñayā mitho vartmane vartma prāpayituṁ cet, tadā tair api samāsvādaṁ sūte | “te cen mitho lambhakāḥ” iti vā pāṭhaḥ ||140|| (128)

**viśvanāthaḥ : **nāndīmukhyā rāga-lakṣaṇaṁ paripṛṣṭā paurṇamāsī tāṁ praty āha—dhatta iti | anupādhy upādhiṁ vinaiva janma dhatta ity ananya-sāpekṣatvam | kenāpi prakāreṇa vijātīya-bhāvam-milanenāpīty arthaḥ | ā īṣad api na kalpate, sthāne sthita eva spandanam api nāpnotīty ahāryatvam | atyāhita-sañcayair guru-janādi-nibandhana-bhaya-kaṣṭa-samūhair api rasam āsvāda-viśeṣam eva, tena na tu kam apy udvegam ity arthaḥ | te’tyāhita-sañcayā yadi mitho vartmane paraspara-vartma prāpayituṁ bhavantīti rāga-sāmānya-lakṣaṇam uktam | atyāhitaṁ mahā-bhītiḥ ity amaraḥ | ṛddhiṁ sañcinute iti sadā kānti-vṛddhir uktā ||140|| (128)

viṣṇudāsaḥ : dhatta iti śrī-rādhā-kṛṣṇayoḥ pratipada-samucchalal-lokottara-prema-paripākam ālokya vismita-cittayā nāndīmukhyā paripṛṣṭā paurṇamāsī tām prati provāca | rādhā-mādhavayor ayaṁ premṇo’nubandhaḥ nirantara-dārḍhyātiśayaḥ, sa eva utsava ānandaḥ nirupamaḥ atulyaḥ, prākṛtāprākṛta-loka-sṛṣṭiṣu tat-sāmya-darśana-śravaṇādy-abhāvāt |

nirupamatvam evāha anvaya-vyatirekataḥ kriyā-catuṣṭayena | kiṁ kurute ? nirgatam upādhito hetor nirupādhi janma prādurbhāvaṁ dhatte bibharti | drāk śīghram iti svabhāvajatvād asyānanya-sāpekṣatvaṁ sūcitam | punaḥ kiṁ kurute ? kenāpi vidhinā prakāreṇa **na ākampate **īṣad api na calatīti ahāryatvam uktam | punaḥ kiṁ kurute ? atyāhitānāṁ vanādau mahāndhakāra-yukta-prāvṛṭ-rajanyādiṣu abhisārādinā jīvanānapekṣi-karmaṇā ye sañcayāḥ, tair hetubhir api rasaṁ sukhaṁ sūte janayati, sukha-pariṇāmatvāt teṣāṁ, atyāhitaṁ mahā-bhītiḥ karma-jīvānapekṣi ca ity amaraḥ | jīvānapekṣi karma sāhasākhyaṁ, te atyāhita-sañcayā **ced **yadi mithaḥ anyonyaṁ tayoḥ vartmane prāpty-upāyāya syur ity arthaḥ | punaḥ kiṁ kurute ? ṛddhiṁ samṛddhiṁ sañcinute vardhayati | kim-bhūtām ? camatkṛti-karaś camatkāra-kārī āsau uddāmo nirargalaś ca yaḥ pramodaḥ ānandātiśayaḥ, sa eva uttaraṁ pradhānaṁ yasyā, tām | anena sūta ity-ādi kriyā-dvayena kāntyā sarvadā vardhanaṁ sūcitam ||140||

—o)0(o—

|| 14.141 ||

yathā vā vidagdha-mādhave (3.17)—

mayā te nirbandhān murajayini rāgaḥ parihṛtya

mayi snigdhe kintu prathaya paramāśīs-tatim imām |

mukhāmododgāra-grahila-matir adyaiva hi yataḥ

pradoṣārambhe syāṁ vimala-vana-mālā-madhu-karī ||

**śrī-jīvaḥ : **mayā te nirbandhād iti | pūrva-rāge paurṇamāsīṁ prati śrī-rādhā-vacanam | tatra tan-nivāraṇa-mayātyanta-bhīti-bhī-rāga-prakāraś cātyantam eva jātaḥ | adyaiva vimala-vana-mālā-madhukarī syām iti sva-deha-tyāgo’pi sukhāya mataḥ | pūrvata evedṛśatvād ananya-sāpekṣatā ca ||141|| (129)

viśvanāthaḥ : uktodāharaṇaṁ māñjiṣṭha-rāgasya lakṣaṇākāram abhūd ity aparituṣyann āha—yathā veti | pūrva-rāge prema-parīkṣamāṇāṁ śrī-kṛṣṇa-prāpty-ayogyatve yuktiṁ bruvāṇāṁ paurṇamāsīṁ prati śrī-rādhā prāha—mayeti | te tava nirbandhād iti | tena svatas tat-tyāge’sāmarthyaṁ dyotayati | murajayini śrī-kṛṣṇe rāgas tat-prāpty-āśā-lakṣaṇaḥ parihṛtas tyaktaḥ | kintu he snigdhe mayi snehavati āśīs-tatiṁ prathamaṁ mahātāpasyās tavāśīs-tatir avaśyaṁ phaliṣyaty eveti bhāvaḥ |

nanu tvaṁ cira-jīvanī bhūyā ity eva mamāśīs-tatiḥ ? tatrāha—imāṁ vakṣyamāṇa-prakārām eva, na tu tad-anyathā-bhūtāṁ kām apīty arthaḥ | tvayaiva śithilite mad-āśā-bandhe tato vicyutā mat-prāṇā imāṁ tanuṁ samprati tyajanty eva, na punas tān tvad-āśīs-tatir api rakṣituṁ prabhavatīti bhāvaḥ |

nanu yadi tvaṁ jīviṣyasy eva, tarhi kiṁ mamāśīs-tatyā ? ity ata āha—mukhety ādi | yad-āśīs-tater hetor vanamālā-sambandhinī madhukarī ahaṁ syāṁ madhukaryā vanamālā-prāpti-yogyatā asty eva | jaratyās tvaṁ naptrī sa tu kamalayā lālitapadaḥ [vi.mā. 3.16] itivat | tatrāpi tvayā prāpty-ayogyatā vaktum aśakyeti bhāvaḥ |

nanu tatra te ko lābhaḥ ? tatrāha—mukhāmodasyāntarīṇasya bāhyasya ca jṛmbhādinā ya udgāras tatra grahilā matir yasyāḥ sā | etaj-janmanā tiryag-janmanā vā mama tatraiva vāñcheti bhāvaḥ | adyaiveti | kāla-vilambasyāsahyatvāt | tatrāpi pradoṣārambha eva samprati sāyaṁ-kāle etad dehaṁ tyaktvaiveti bhāvaḥ | ata evāśiṣāṁ tatim iti tat-siddhy-arthaṁ punaḥ punar āśīs tvayā kartavyeti bhāvaḥ |

prathayeti | eṣā khyātis tava ca mama ca bhavatv iti bhāvaḥ | tatrāhāryatvaṁ paurṇamāsyās tādṛśa-vākyottha-dainya-sañcāri-prābalyenāpi rāgasyāpy anapagamāt | ananya-sāpekṣatvaṁ tu spaṣṭam eva | kāntyā vṛddhis tad-arthaṁ tiryag-janma-prārthanān mayi snigdhe kintu prathayety ādi-vākyasya sollāsatvāt deha-tyāga-duḥkham api sukham iti rāga-sāmānya-lakṣaṇam ||141|| (129)

viṣṇudāsaḥ : paurṇamāsyā anuvādena tayor dvayo rāgam udāhṛtya tad-atiśayam ākhyātuṁ sākṣād eva śrī-rādhāyā rāgam udāharati—yathā veti | mayā ta iti śrī-rādhāyāḥ pūrva-rāga-daśāyām eva paurṇamāsyā śrī-kṛṣṇaṁ saṅketa-sthaṁ kṛtvā tad-āgamanāya viśākhāṁ niyojyāgatayāpi tasyā rāgodreka-lapita-śuśrūṣayā mṛṣaiva kṛṣṇasyānaṅgīkāre khyāpite sati śrī-rādhāpāra-cintā-sāgara-nimagnatvāt tyakta-lajjā satī tāṁ praty uvāca | te tava nirbandhāt āgrahāt, anena svatas tat-tyāgāsāmarthyaṁ dhvanitam | murajayini śrī-kṛṣṇe parihṛtaḥ santyaktaḥ, kintu mayi viṣaye paraḥ kevalam imām vakṣyamāṇām āśīs-tatim āśiṣāṁ śreṇiṁ prathaya vistāraya | tatra hetu-garbha-sambodhanaṁ—snigdhe ! he sneha-yukte ! tām evāha—mukheti | adyaiva, na tu dināntare | tatrāpi pradoṣārambha eva, na tu tan-madhye tad-antaretirāgasya parākāṣṭhā sūcitā | yataḥ āśīs-tater hetoḥ arthā murajayinaḥ vimalā ujjvalā cāsau vanamālā ca tasyāṁ madhukarī bhramarī syāṁ bhaveyam | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—atrāpi pūrvavat murajayini iti saṁyojyam | yaḥ mukhasyāmodaḥ atinirhārī gandhaḥ tasya ya udgāraḥ, udgaraṇaṁ prasaraṇam iti yāvat, tasmin grahilā nirbandhinī matir yasyās tathābhūtā ||141||

—o)0(o—

|| 14.142-145 ||

pūrva-pūrvas tu yo bhāvaḥ somābhādau sa rājate |

tathā bhīṣma-sutādau ca śrī-harer mahiṣī-gaṇe ||

ya uttarottaro dviyo rādhikādau sa dīvyati |

tathā śrī-satyabhāmāyāṁ lakṣmaṇāyām api kvacit ||

itthaṁ bhedena bhāvānāṁ sarva-gokula-subhruvām |

ātma-pakṣa-vipakṣādi-bhedāḥ pūrvam udīritāḥ ||

yā bhāvāntara-sambandhāj jāyante vividhā bhidāḥ |

aparā api bhāvānāṁ jñeyās tāḥ prajñayā budhaiḥ ||

śrī-jīvaḥ : punar ghṛta-snehādīn saṅgraheṇa vyavasthāpayati—pūrva-pūrva iti | ghṛta-sneha udātto maitraṁ sumaitraṁ nīlimety-ādiḥ pūrva-pūrvaḥ | somabhā candrāvalī | anye bhāvāḥ | te caika-catvāriṁśat | tatra sthāyī madhurākhyaḥ, vyabhicāriṇas trayastriṁśat, hāsādayaḥ sapteti jñeyāḥ ||142|| (130)

viśvanāthaḥ : snehādi-rāgāntānāṁ dvividhatvenoktānāṁ prema-bhedānām āśrayaṁ vyavasthayā niścinoti | pūrva-pūrvaḥ ghṛta-snehodātta-maitrya-sumaitrya-nīlima-rāga-rūpaḥ | somābhā candrāvalī tatrādi-śabdāc candrāvalyāṁ nīlī-rāgaḥ, tat-suhṛdi bhadrāyāṁ śyāmā-rāgaḥ | evaṁ tatra pūrvatra snehe pralaye ca sann api bheda-sūkṣmatvān na gaṇitaḥ|

kiṁ ca, samartha-ratimatīṣv api samañjasa-matiṣv api sa sa yathocitaṁ bhavatīty āha—tathā bhīṣma-suteti | uttarottaro madhu-sneha-lalita-sakhya-susakhya-raktima-rāga-rūpaḥ| tatra śrī-rādhā-lalitādau māñjiṣṭha-rāgaḥ | tat-suhṛdi śyāmalāyāṁ kusumbha-rāgaḥ| lakṣmaṇāyāṁ śyāmalā-sthānīyāyām | atra ghṛta-madhunor udātta-lalitayor maitrya-sakhyayoḥ sumaitrya-susakhyayor nīlima-raktimnoḥ pūrva-pūrvaś candrāvaly-ādau, uttaras tat-suhṛdi bhadrādau | evaṁ raktimani kusumbha-māñjiṣṭhayor uttarottara ity uktatvāt | pūrvaḥ śyāmalādau, uttaraḥ śrī-rādhādāv iti vyākhyeyam |

bhāvānāṁ ghṛta-snehādīnāṁ pūrvaṁ sva-pakṣa-vipakṣādi-bheda-prakaraṇe |

na kevalaṁ syāt supakṣaḥ suhṛt-pakṣas taṭasthaḥ pratipakṣakaḥ iti pūrvoktāś catasra eva bhedā gaṇanīyāḥ, kiṁ tu grantha-vistara-bhayād anuktā api bahvyo’parā bhidāḥ santīty āha—yā iti | ayam arthaḥ—yathā śukla-nīla-rakta-pītānāṁ caturṇāṁ varṇakānāṁ miśraṇa-bhedenānantā eva varṇā bhavanti, evaṁ ghṛta-sneha-madhu-snehayor bhāvayoḥ parasparam ardha-pādaika-pāda-sārdha-pādādi-miśraṇa-bhedena tathaiva nīly-ādi-rāgānām apy ardha-pādādi-krameṇa paraspara-miśraṇena vividha-nāma-rūpā eva bhāvāḥ sthāyinaḥ sambhavanti | tadvatyo vraja-subhruvo’pi vividha-bhedā bhavantīti ||142-145|| (130-133)

viṣṇudāsaḥ : snehādi-rāgāntānāṁ catūrṇāṁ dvi-dvividhatvenoktānām āśraya-nirṇayaṁ dig-darśanatayāha—pūrva-pūrva iti | pūrva-pūrvaḥ ghṛta-snehodātta-maitrya-nīlima-rūpaḥ somābhādau candrāvaly-ādyau, bhīṣma-sutā rukmiṇī saivādir yasya tasmin mahiṣī-gaṇe | uttarottaro madhu-sneha-lalita-sakhya-susakhya-raktima-rūpaḥ divyaḥ paramotkṛṣṭaḥ dīvyati virājate ||142-143||

ittham evaṁ prakāreṇa bhāvānāṁ bhedenaiva hetunā udīritāḥ ālambana-vibhāva-kathane vivicya darśitāḥ ||144||

bhāvāntarāṇāṁ pūrva-rasāmṛtoktaika-catvāriṁśan-mukhya-bhāvānāṁ sambandhāt anyonya-miśraṇa-rūpāt jāyante sambhavanti ||145||

—o)0(o—

|| 14.146 ||

atha anurāgaḥ—

sadānubhūtam api yaḥ kuryān nava-navaṁ priyam |

rāgo bhavan nava-navaḥ so’nurāga itīryate ||

śrī-jīvaḥ : nava-navatvaṁ muhur-ananubhūta-pūrvatvam_ ||_146|| (134)

viśvanāthaḥ : priyaṁ prīti-viṣayaṁ janaṁ nāyaka-rūpaṁ vā sadā anubhūtam api āsvādita-rūpa-guṇa-mādhuryam api nava-navam ananubhūta-pūrvam iva yo rāgaḥ pūrvokta-lakṣaṇo’tra tu tṛṣṇā-viśeṣatvena pariṇato nava-navam ananubhūta-caram iva nitya-navāsvādyamānam eva kuryāt, sa svayam api nava-navo bhavan rāga eva anurāgaḥ syāt | atrānubhūtasyāpi priyasya yad ananubhūtatvaṁ tat kvacid ekāṁśena, kvacid sarvāṁśenāpy udāharaṇa-dvayāj jñeyam ||146|| (134)

viṣṇudāsaḥ : athānurāga iti | sadeti—priyaṁ priya-janaṁ nāyaka-rūpaṁ nāyikā-rūpaṁ ca | rāgaḥ pūrvokta-rūpaḥ nava-navo bhavan san | śrī-rādhālambanasyāsya vaiśiṣṭyam, yathā dāna-keli-kaumudyām—

vibhur api kalayan sadābhivṛddhiṁ


gurur api gaurava-caryayā vihīnaḥ |


muhur upacita-vakrimāpi śuddho


jayati muradviṣi rādhikānurāgaḥ || [dā.ke.kau. 2] iti ||146||

—o)0(o—

|| 14.147 ||

yathā dāna-keli-kaumudyām (28)—

prapannaḥ panthānaṁ harir asakṛd asman-nayanayor

apūrvo’yaṁ pūrvaṁ kvacid api na dṛṣṭo madhurimā |

pratīke’py ekasya sphurati muhur aṅgasya sakhi yā

śriyas tasyāḥ pātuṁ lavam api samarthā na dṛg iyam ||

śrī-jīvaḥ : pratīke’vayave | eka-deśa iti yāvat ||147|| (135)

viśvanāthaḥ : govardhane dāna-ghaṭṭe tiṣṭhantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dūrād ālokayantī śrī-rādhā vṛndām āha—prapannaḥ prāptaḥ | asakṛd bahu-vāram eva | kintv asyāyam adyatano madhurimā apūrvo’dbhutaḥ | madhurimāṇam eva vivṛṇoti—ekasyāṅgasya hasta-pādādeḥ pratīka ekasminn apy avayave’ṅguly-ādau yā śrīḥ śobhā sphurati, tasyāḥ śriyo lavam api, ekaṁ leśam api | aṅgaṁ pratīko’vayavo’paghanaḥ ity amaraḥ | atra tadīya-madhurimṇo muhur anubhūtasyāpy ananubhūtatva-bhāna-samarpako yo’titṛṣṇā-viśeṣaḥ so’yam anurāgaḥ ||147|| (135)

viṣṇudāsaḥ : prapanna iti | govardhane nīla-maṇḍapikā-ghaṭṭopari adṛṣṭāśruta-cara-mahā-mohana-rūpeṇa sphurantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā “ko’yam ?” iti vṛnḍāṁ prati śrī-rādhāyāṁ pṛṣṭavatyāṁ satyāṁ vṛndayā tad-anu “kṛṣṇo’yam” iti jñāpite sati śrī-rādhā sa-camatkāraṁ parāmṛśyanty āha |

prapannaḥ prāptaḥ | asakṛt naika-vārān nirantaram ity arthaḥ | ayaṁ madhurimā mādhuryātiśayaḥ | ekasyāpy aṅgasya pratīke avayavaika-deśe muhuḥ śaśvat sphurati yā śrīḥ śobhā, tasyāḥ śriyaḥ lavaṁ bindum ekam api pātum āsvādituṁ, he sakhi vṛnde ! iyaṁ mama dṛk netraṁ na samarthā na śakteti tan-mādhuryasya pratikṣaṇa-vardhana-śīlatvam ananta-pāratvaṁ ca dyotitam ||147||

—o)0(o—

|| 14.148 ||

yathā vā—

ko’yaṁ kṛṣṇa iti vyudasyati dhṛtiṁ yas tanvi karṇaṁ viśan

rāgāndhe kim idaṁ sadaiva bhavatī tasyorasi krīḍati |

hāsyaṁ mā kuru mohite tvam adhunā nyastāsya haste mayā

satyaṁ satyam asau dṛg-aṅganam agād adyaiva vidyun-nibhaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **atra tātkālikīm api kṛṣṇa-saṅgatim utkaṇṭhayā vismṛtāṁ vidhāya pṛcchantyāḥ sakhyāḥ sakhyā saha praśnottara-mayaṁ vacanam udāharaṇam āha—ko’yam iti | tatra ko’yam iti, rāgāndha iti, hāsyam iti, mohite iti, satyaṁ satyam iti cārabhya tat-tad-vacanaṁ jñeyam | tatra kim idam ? iti kim idaṁ brūṣe ? ity arthaḥ | adhunā sampraty eva nyastā ānīya samarpitā ||148|| (136)

**viśvanāthaḥ : **ekāṁśenānurāgam uktvā sarvāṁśenāpi taṁ vaktum āha—yathā veti | kadācit kṛṣṇa-kathopakrame’tyutkaṇṭhāvatī śrī-rādhā anurāga-nāmnaḥ sthāyino hṛdi samyag-udaye sati lalitayā saha saṁlapati—ko’yaṁ kṛṣṇa iti | kṛṣṇa ity akṣara-dvayī yasya saṁjñā so’yaṁ ka iti praśnaḥ |

nanu yaḥ sa bhavatu, kiṁ te praśnena ? ity āha—yaḥ karṇam ekam eva, na ca dvau karṇau viśan praviśanena, na tu praviśya mama dhṛtiṁ viśeṣeṇodasyati sāmastyenaiva lumpati | na jāne netraṁ praviśan me kiṁ kariṣyati ? ato’yaṁ jñātum arha iti dhvaniḥ | tasmāt sakāśāt svīya-kula-dharmasya rakṣaṇe yuktiś cintanīyety anudhvaniḥ |

lalitāha—he rāgeṇātyutkaṇṭhayāndhe ! kim idaṁ ? tvam idaṁ kiṁ brūṣe ? ity arthaḥ | taṁ kiṁ tvaṁ na paricinoṣīti bhāvaḥ |

nanu satyaṁ vacmi nāhaṁ paricinomi ? ity ata āha—sadety ādi | śrī-rādhā prāha—hāsyaṁ mā kurv iti | asambhava-vacanasya hāsya eva paryāpter iti bhāvaḥ |

lalitāha—he mohite iti | atitṛṣṇayeva tvam adhunā lupta-jñānīkṛteti bhāvaḥ |

nanu tarhi tvam eva smāraya ! ity ata āha—tvam ity-ādi | adhuneti, kāla-vilambo’pi na jāta iti bhāvaḥ | tatrāpi mayaiva, na tv anya-jana-dvārā | tatrāpy asya hasta eveti sambhogādikam api kāritam iti bhāvaḥ | śrī-rādhā prāha—satyaṁ satyam iti | tvayā sādhu smāritāsmīti bhāvaḥ |

nanu tarhi kathaṁ na paricinomīty apalapasi ? tatrāha—adyaiva maj-janma-madhya iti bhāvaḥ | tatrāpi vidyun-nibho’tisūkṣma-kṣaṇa-mātram eva | tatrāpi dṛśor aṅgaṇam evāgāt, na tu samyag-antaram iti kathaṁ samyak paricetuṁ prabhavāmīti bhāvaḥ ||148|| (136)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-padye kaimutyāpādanāya tad atiśayaṁ vivakṣur udāharaṇāntaram āha—yathā veti | ko’yam iti | kadācit lalitayā kenacit prasaṅgena śrī-rādhāyāḥ purataḥ kṛṣṇa-nāmny uccārite sati vastu-prabhāveṇa sā vivaśā bhūtvā tayā saha saṁlapati | śrī-rādhāha—he tanvi ! kṛśodari ! ko’yaṁ kṛṣṇaḥ iti yaḥ karṇaṁ viśann eva dhṛtiṁ dhairyaṁ vyudasyati apanayati | lalitā sāścaryam āha—he rāgāndhe ! idaṁ tad-ajñāna-rūpa-vacanaṁ kiṁ katham ? yataḥ sadaiva sarvadaiva bhavatī tasya kṛṣṇasya urasi vakṣasi krīḍati | śrī-rādhāha—sakhi ! hāsyaṁ parihāsaṁ mā kuru | lalitāha—he mohite ! viveka-śūnye ! adhunaiva mayā asya haste tvaṁ nyastā arpitā | śrī-rādhā ciraṁ praṇidhāya saśiraś cālam āha—satyam iti vīpsā smaraṇāvegena | asau kṛṣṇaḥ adyaiva adhunaiva kevalaṁ dṛg-aṅganam netra-patham agāt gatavān | vidyun-nibhaḥ cāñcalyāṁśena vidyut-tulyaḥ |

dāna-keli-kaumudyām anyad api—

yadā yadā paśyasi mādhavaṁ puras


tadā tadaivāsya vadasy apūrvatām |


navaḥ sadā syāt kim ayaṁ tavātha vā


rāgonmade vismarataḥ kim akṣiṇī || [dā.ke.kau. 29] ||148||

—o)0(o—

|| 14.149 ||

paraspara-vaśībhāvaḥ prema-vaicittyakaṁ tathā |

aprāṇiny api janmāptau lālasā-bhara unnataḥ |

vipralambhe’sya visphūrtir ity-ādyāḥ syur iha kriyāḥ ||

śrī-jīvaḥ : paraspara-vaśībhāvaḥ premādiṣu sann apy atra vilakṣaṇo jñeyaḥ | vailakṣaṇyaṁ ca paraspara-navanavāyamāna-vaśībhāvatvam ||149|| (137)

viśvanāthaḥ : anurāgasyānubhāvān āha—paraspara-vaśībhāva iti | premādiṣu nāyakasyaiva vaśībhāvaḥ spaṣṭo bhavet | nāyikāyās tu lajjāvahitthādibhir avaśībhāva eva tatra tatra suraso’pi sa evocyate | anurāge tu tṛṣṇādhikyād avahitthā-garvāsūyāder avakāśābhāvān nāyikāyā api spaṣṭa eva vaśībhāva ity atraiva paraspara-vaśībhāvo vyakto bhaved ujjvala-rase | dāsyādi-rase tv avahitthādi-sañcāri-bhāvābhāvāt premārambham ārabhyaiva paraspara-vaśībhāvo bhavet | yad uktaṁ—

sādhavo hṛdayaṁ mahyaṁ sādhūnāṁ hṛdayaṁ tv aham |


mad-anyat te na jānanti nāhaṁ tebhyo manāg api || [bhā.pu. 9.4.68] iti |

bhagavato bhakta-vaśyatā bhaktānām api bhagavad-vaśyatā sarva-śāstra-prasiddhaiva ||149|| (137)

viṣṇudāsaḥ : asyaivānurāgasyānubhāvānāṁ dig-darśanam āha—paraspareti | nāyikā-nāyakayor anyonya-vaśatvaṁ paraspara-vaśaṁ-bhāvaḥ | aprāṇini sthāvare’pi janmāptyai nijotpatti-labdhaye | vipralambhe viśleṣe asya nāyasyeti prācuryato nāyikāyā evāprāṇini janma-lālasādeḥ prāyaḥ sambhavāt | tathaivodāhariṣyanta evaite ||149||

—o)0(o—

|| 14.150-151 ||

atra paraspara-vaśībhāvo, yathā—

samārambhaṁ pārasparika-vijayāya prathayator

apūrvā keyaṁ vām aghadamana saṁrambha-laharī |

mano-hastī baddhas tava yad anayā rāga-nigaḍais

tvayāpy asyāḥ premotsava-nava-guṇaiś citta-hariṇaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **tathā hy udāharaṇam—samārambham iti | pārasparika-vijayāya samārambhaṁ prathayator vāṁ yuvayoḥ keyam apūrvā saṁrambha-laharī utsāha-paramparā, tāṁ na budhyāma ity arthaḥ | abodhane ca hetuṁ vivṛṇoti—mana iti | anayā tava mano-hastī baddha eva | tvayāpy asyāś citta-hariṇo baddhaḥ | tarhi kim-arthaṁ punaḥ punar udyamaḥ? ity arthaḥ | tasmān navanavatayaiva yuvayor mithaḥ sphūrtir iti bhāvaḥ | atra hastitvena tasya manaso durvaśatām | hariṇatvena tasyās tu suvaśatāṁ vyajya tasminn upālambhāṁśo’pi vyañjitaḥ ||150|| (138)

**viśvanāthaḥ : **parasparam anviṣyatoḥ śrī-rādhā-kṛṣṇayor atyuktaṇṭhayā kasyāñcit kuñja-pratolyāṁ militayor ānanda-dhārā-snapitayor uditam adbhuta-mādhuryam āsvādayantī tatraikasmād āyātā kundalatā savismayānandam āha—samārambham iti | pārasparikaḥ paraspara-sambandhī yo vijayas tasmai parasparaṁ vijetuṁ hasta-vaśīkartum iti yāvat | samyag ārambhaṁ prathayator loka-vikhyātam api kurvator atyāsakti-vaśān nāpi lajjamānayor iti bhāvaḥ | vāṁ yuvayoḥ saṁrambha-laharī darśana-sparśana-cumbanādiṣu atyautsukya-vaśād āveśa-paramparā

**viṣṇudāsaḥ : **samārambham iti | śrī-rādhā-kṛṣṇayor anupadam edhamānānurāgatayā anyonya-vaśatātiśayam ālokya parama-tuṣṭa-hṛdayā paurṇamāsī śrī-kṛṣṇaṁ sambodhya samanda-smitam uvāca | paraspareṇācaritaḥ pāraspariko yo vijayas tasmai hetave samārambhaṁ samyag udyamaṁ prathayatoḥ vistārayatoḥ vāṁ yuvayoḥ saṁrambha-laharī autsukyātiśayaḥ apūrvā atyadbhutā | keyam ity anirṇayatoktyāsyā anirvācyatvaṁ dyotitam | tayor anyonya-viśleṣa-janya-nija-duḥkhābhāvato’tyullāsena sambodhayati—aghadamana he mad-dustara-duḥkha-śamana ! tām evāha—mana iti | yat yato hetoḥ tava mana eva hastī anayā rādhayā kartryā rāgā anurāgā eva nigaḍāḥ śṛṅkhalāni taiḥ karaṇaiḥ baddhaḥ | tathā tvayāpi kartryā premotsavā eva nava-guṇāḥ sudṛḍha-rajjavas taiḥ karaṇaiḥ asyāḥ rādhāyāḥ cittam eva hariṇaḥ baddha ity anuṣaṅgaḥ |

govinda-līlāmṛte ca—

rādhā-dhairya-dharādharoddhṛti-vidhau ke’nye samarthā vinā


kṛṣṇaṁ kṛṣṇa-sumatta-kuñjara-vaśīkāre’py alaṁ śṛṅkhalāḥ |


anyāḥ kāḥ vṛṣabhānujām iha vinā dhanyām itīvādṛtāḥ


kekāḥ kiṁ samudīrayantī śikhinas tau bodhayantaḥ prage || [go.lī. 1.19]

—o)0(o—

|| 14.151 ||

prema-vaicittya-saṁjñas tu vipralambhaḥ sa kathyate ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : premeti agre śṛṅgāra-bheda-kathane vakṣyate kathayiṣyate ||151||

—o)0(o—

|| 14.152 ||

**aprāṇiny api janma-lālasā-bharo, **yathā dāna-keli-kaumudyām (17)—

tapasyāmah kṣāmodari varayituṁ venuṣu janur

vareṇyam manyethāḥ sakhi tad akhilānāṁ sujanuṣām |

tapaḥ-stomenoccair yad iyam urarīkṛtya muralī

murārāter bimbādhara-madhurimānam rasayati ||

śrī-jīvaḥ : tapasyāma iti | atra ca prakaraṇa-vaśāt tal-lābhe’vagate’py atṛpti-vyañjanān navanavāyamānatvam ||152|| (140)

viśvanāthaḥ : ātmānam akṛtārthaṁ manyamānā śrī-rādhā lalitām āha—veṇuṣu veṇu-jātiṣu janur janma varayitum iti | vara īpsāyāṁ curādy-ad-antaḥ | he kṣāmodari kṛśodarīti tava vā mama vā saundaryavatā manuṣya-janmanānena kiṁ kāryaṁ yadi kṛṣṇo na labhyate ? iti bhāvaḥ |

nanu devādi-janma hitvā kiṁ tiryag-janma prārthayase ? tatrāha—vareṇyam ity-ādi | atra hetuḥ—tapaḥ-stomenety-ādi | iyaṁ muralī yad veṇuṣu janur urarīkṛtyāṅgīkṛtya | atra śrī-rādhāyāḥ prakaraṇa-vaśād rātrindivaṁ tena saha divya-līlayā dīvyatyā api atitarṣa-bharāt tat-tad-anubhūtatvena bhāvana-samarpako’nurāga eva jñeyaḥ ||152|| (140)

viṣṇudāsaḥ : aprāṇinīti tapasyāma iti śrī-rādhā muralyāḥ śrī-kṛṣṇādhara-śīdhu-mādhurya-mattatām utprekṣya tāṁ ślāghamānā lalitāṁ praty āha—he kṣāmodari kṛśamadhye ! veṇuṣu vaṁśa-jātiṣu januḥ janma varayituṁ prārthayituṁ vara īpsāyāṁ curādy-ad-antaḥ | tapasyāmaḥ tapo vidhāsyāmaḥ | tat januḥ akhilānāṁ sarveṣāṁ sujanuṣāṁ śobhanānāṁ janmanāṁ madhye vareṇyaṁ śreṣṭhaṁ manyethāḥ jānīhi |

nanu parama-puṇya-labhyeṣu devādi-janmasu satsu kim iti veṇuṣv eva janma prārthayasi? teṣāṁ śreṣṭhatvaṁ vā katham ? tatra tad-vaṁśa-jātāṁ muralīṁ ślāghamānāha—tapa iti | yat yato hetoḥ | iyam iti tatrāveśena sākṣād iva sphūrtyā tapasāṁ stomena samūhena hetunā uccaiḥ atiśayena murārāteḥ śrī-kṛṣṇasya bimbādharayor madhurimāṇam urarīkṛtya svīkṛtya rasayati āsvādayati ||152||

—o)0(o—

|| 14.153 ||

atha vipralambhe visphūrtir, yathā—

brūyās tvaṁ mathurādhvanīna mathurā-nāthaṁ tam ity uccakaiḥ

sandeśaṁ vraja-sundarī kam api te kācin mayā prāhiṇot |

tatra kṣmāpati-pattane yadi gataḥ svacchanda gacchādhunā

kiṁ kliṣṭām api visphuran diśi diśi kliśnāsi hā me sakhīm ||

śrī-jīvaḥ : brūyās tvam iti | atra ca nava-navatvaṁ vyaktam | pratinavatā-sphūrteḥ | kiṁ ca so’yaṁ sandeśas tat-paryanta-gamanāsamarthe’py ayogye’pi pathikaṁ yat-kṛtis tena tasyā vicāra-rāhityam eva sūcitam | sakhī-vaiyagryasya svasmin sparśāt | lakṣaṇaṁ tv ādya-grahaṇād idam api gamyam | kliśnāsi vyathayasi ||153|| (141)

viśvanāthaḥ : visphūrtir viśiṣṭā sphūrtḥ | sākṣād-darśanākārety arthaḥ | sphūrti-sāmānyasya raty-ādāv api dṛṣṭeḥ | yad uktaṁ rati-mātravatā bilvamaṅgalenāpi—

hastam utkṣipya yāto’si balāt kṛṣṇa kim adbhutam |


hṛdayād yadi niryāsi pauruṣaṁ gaṇayāmi te || [kṛ.ka. 3.93][^9]

iti bilvamaṅgalasya ratimattvaṁ pūrva-granthe sādhaka-bhakta-lakṣaṇe—

utpanna-ratayaḥ samyaṅ nairvighnyam anupāgatāḥ |


kṛṣṇa-sākṣāt-kṛtau yogyāḥ sādhakāḥ parikīrtitāḥ || [bha.ra. 2.1.276] ity atroktam |

tathā karṇāmṛte’pi—

hā hanta hasta-patha-dūram aho kim etad


āśā-kiśoram ayam amba jagat-trayaṁ me || [kṛ.ka. 1.60] iti sphūrtir eva |

mathurā-sthaṁ śrī-kṛṣṇaṁ pāntha-dvārā lalitā sandiśati—brūyā iti | mayā dvāra-bhūtena te tubhyaṁ kam api sandeśaṁ vraja-sundarī prāhinod iti tvaṁ mathurā-nāthaṁ brūyāḥ |

nanu, kaḥ sandeśaḥ ? tatrāha—tatrety ādi | kliśnātīty-ādi | ayaṁ bhāvaḥ—tvat-sphūrtau satyām anayā āliṅgana-cumbanādiṣu tvāṁ sākṣād-vartinaṁ matvā prathamam atihṛṣyate kṣaṇāntaraṁ sphūrti-bhaṅge sati duḥkha-samudre nimajjate | atidhvāntodarkāt vidyut-prakāśāt kevalāndhakāro varam iva sphūrtimad-virahāt varaṁ kevala-viraho nātikleśada iti ||153|| (141)

viṣṇudāsaḥ : atha vipralambheti | brūyās tam iti śrī-kṛṣṇe mathurām āvasati sati, rādhāyās tat-sphūrtija-vyākulatāṁ vīkṣya lalitā pāntha-dvārā taṁ sandiśati | he mathurādhvanīna mathurā-pathika ! taṁ prasiddhaṁ mathurā-nāthaṁ śrī-kṛṣṇaṁ brūyāḥ kathaya iti vakṣyamāṇam | uccakair iti tatra rājadhānyāṁ yādava-kula-saṅghaṭṭa-madhya-sthitasya tasya tvayā āgantukena saha nibhṛtālāpāsambhavāt |

nanu kiṁ brūyām ? tatrāha—kācit vraja-sundarī mayā dvāra-bhūtena kañcit sandeśaṁ prāhiṇot preṣitavatīti | tam evāha—tatreti | kṣmāpati-pattane rāja-nagare mathurāyāṁ yadi tvaṁ gatas tarhi gaccha | tatra hetu-garbha-viśeṣeṇa sambodhayati—svacchanda ! he svatantra ! iti tad-eka-prāṇāsv api tāsu nirapekṣatvāt tasya kāṭhinyātiśayo’pi vyañjitaḥ |

adhunā samprati tvad-viraheṇa kliṣṭāṁ duḥkhitām api diśi diśi pratidiśaṁ iti sarvatra tat-sphuraṇād asyāḥ kleśa-viśrānti-sthāna-rāhityaṁ dhvanitam | kliśnāsi vyathayasi | ayaṁ bhāvaḥ—tvad-ekālambanatvād asyāś citte tvat-sphūrtau jātāyām anayā sākṣād-buddhyā prathamam sannidhīyate, tataḥ sphūrtir eveyaṁ, na tu satyam iti niścayād dviguṇād eva viraha-bādhām āsādayantyā mahā-mūrcchā samprāpyata ity arthaḥ | me mama sakhīṁ rādhām |

vidagdha-mādhave ca—

krūrāṇām alināṁ kulair malinayā kṛtyaṁ na me mālayā


bālāhaṁ kim u narmaṇas tava padaṁ dūrībhava prāṅgaṇāt |


ity ādīni durakṣarāṇi paritaḥ svapne tathā jāgare


jalpanti jalajekṣaṇā kṣapayati kleśena rātrindivam || [vi.mā. 2.1]


kṛtāṁ bhakti-cchedair ghusṛṇa-ghana-carcām adhivahan


punar labdho lubdhaḥ priyaka-taru-mūle caṭula-dhīḥ |


lapantyāḥ sākṣepaṁ nahi nahi nahīti smita-mukho


haṭhān me durlīlaḥ sa kila bhuja-vallī-dalam adhāt || [vi.mā. 2.5]


krośantyāṁ kara-pallavena balavān sadyaḥ pidhatte mukhaṁ


dhāvantyāṁ bhaya-bhāji vistṛta-bhujo rundhe puraḥ paddhatim |


pādānte viluṭhaty asau mayi muhur daṣṭādharāyāṁ ruṣā


mātaś caṇḍi mayā śikhaṇḍa-mukuṭād ātmābhirakṣyaḥ katham || [vi.mā. 2.21]


yamunā-tīra-kadambāḥ


samprati mama hanta sākṣiṇo yūyam |


eṣa balān mām abalāṁ


gokula-dhūrtaḥ kadarthayati || [vi.mā. 5.9]


rādhā puraḥ sphurati paścimataś ca rādhā


rādhādhi-savyam iha dakṣiṇataś ca rādhā |


rādhā khalu kṣiti-tale gagane ca rādhā


rādhā-mayī mama babhūva kutas tri-lokī || [vi.mā. 5.18]


bhramare’pi guñjati nikuñja-koṭare


manute manas tu maṇi-nūpura-dhvanim |


anilena cañcati tṛṇāñcale’pi tām


purataḥ priyām upagatāṁ viśaṅkate || [vi.mā. 4.17]

gīta-govinde ca—

tāni sparśa-sukhāni te ca taralaḥ snigdhā dṛśor vibhramās


tad-vaktrāmbuja-saurabhaṁ sa ca sudhā-syandi girā-vakrimā |


sa bimbādhara-mādhurīti viṣayāsaṅge’pi cen mānasaṁ


tasyāṁ lagna-samādhi hanta viraha-vyādhiḥ kathaṁ vardhate || [gī.go. 3.15]


dṛśyase purato gatāgatam eva me vidadhāsi |


kiṁ pureva sasambhramaṁ parirambhaṇaṁ na dadāsi || [gī.go. 7.8]

padyāvalyāṁ ca—

saṅgama-viraha-vikalpe


varam iha viraho na tu saṅgamas tasya |


ekaḥ sa eva saṅge 


tribhuvanam api tan-mayaṁ virahe || [padyā. 239]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

rādhāgrataś ca purato’pi ca pārśvataś ca |


śrotre ca cakṣuṣi ca vāci ca mānase ca |


kenādhvanaiṣa madano hṛdi me praviśya


māṁ hanti hanta kim iyaṁ na nirācakāra || [a.kau. 8.185] ||153||

—o)0(o—

|| 14.154 ||

atha bhāvaḥ—

anurāgaḥ sva-saṁvedya-daśāṁ prāpya prakāśitaḥ |

yāvad-āśraya-vṛttiś ced bhāva ity abhidhīyate ||

śrī-jīvaḥ : anurāga iti | prāg-ukto’nurāgo yāvad-āśraya-vṛttiś cet, tarhi sva-saṁvedya-daśāṁ prāpya prakāśitaḥ, bhāva ity abhidhīyata ity anvayaḥ | bhāva-śabbdasya tatraiva vṛttiḥ parā kāṣṭhā, bhagavac-chabdasya śrī-kṛṣṇa iveti bhāvaḥ | mahābhāva-śabdasya tu kvacit tatra prayogaḥ svayaṁ-bhagavac-chabdasyeva jñeyaḥ|

ayam arthaḥ—yāvad-āśrayam iti iyattāyām avyayī-bhāvaḥ, yāvat-pātraṁ brāhmaṇānām āmantrayasvetivat | aśrayaś cātra rāga eva | tam āśrityaivānurāgas tādṛśatāṁ prāpnoti | nava-rāga-hiṅgula-bharaiś citrāya svayam anvarañjayat [u.nī. 14.155] ity udāharaṇe’pi tathā maṁsyate vakṣyate ca |

rāgo’nurāgatām ādau snehaḥ prāpyaiva satvaram |


mānatvaṁ praṇayatvaṁ ca kvacit paścāt prapadyate ||


ata eva prabandheṣu śrūyate rādhikādiṣu |


pūrva-rāga-prasaṅge’pi prakaṭaṁ rāga-lakṣaṇam || [u.nī. 14.228-9] iti ca | 

tataś ca yāvad-āśrayam āśrayasyeyattāpannā vṛttir yatra sa ity avyayī-bhāva-garbha-bahu-vrīhitve yāvatī rāgasyeyattā sambhavati, tāvatī tām āpannā vṛttir vartanaṁ yasyeti gamyate|

tataś cāyaṁ vākyārthaḥ—sva-saṁvedya-daśāṁ svasya bhāvonmukhatā-prāptānurāgavatas tat-preyasī-jana-viśeṣasyaiva, na tu kevalānurāgavataḥ saṁvedyā yā daśā tāṁ prāpya prakāśitaḥ | yathāvasaram uddīptādi-sāttvikaiḥ prakāśamānaś ced bhāva ity ābhidhīyate iti|

ayaṁ bhāvaḥ—rāgaḥ khalu,

yad duḥkham adhikaṁ citte sukhatvenaiva vyajyate |


yatas tu praṇayotkarṣāt sa rāga iti kathyate || [u.nī. 14.126] ity ukta-lakṣaṇaḥ | 

duḥkhasya parama-kāṣṭhā kula-vadhūnāṁ svayam api parama-maryādānāṁ svajanārya-pathābhyāṁ bhraṁśa eva, nāgny-ādir na ca maraṇam | tataś ca tat-kāritayā pratīto’pi śrī-kṛṣṇa-sambandhaḥ sukhāya kalpate cet, tarhy eva rāgasya parameyattā | tataś ca tām āśrityaiva pravṛtto’nurāgo bhāvāya kalpate | sā cārambhata eva vraja-devīṣv eva dṛśyate | paṭṭa-mahiṣīṣu tu sambhāvayitum api na śakyate | ārambhata eva iti vyañjayituṁ nava-rāga-hiṅgula-bharair [u.nī. 15.155] ity atra nava-śabdo dāsyate | tad evam eva tā evoddiśyoddhavaḥ sa-camatkāram āha—yā dustyajam ārya-pathaṁ svajanaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.61] iti | īdṛśoktyā ca yadyapi tāsāṁ tyāgo na sambhavati, tathāpi kṛta iti kulāṅganātvaṁ parama-maryādātvaṁ ca darśitam ||154|| (142)

**viśvanāthaḥ : **anurāgaḥ svenaivānurāgeṇaiva saṁvedyā saṁvedanārhā yā daśā, tāṁ prāpya prakāśitaḥ prakāśa-yuktaḥ sann, ata eva yāvad-āśraya-vṛttiḥ syāt, tadā bhāva ity abhidhīyata ity anvayaḥ | tena ca prakāśābhāve yāvad-āśraya-vṛttitvābhāvaḥ, tadā ca sva-saṁvedyatve’py anurāga eva, na tu bhāva ity artha āyāti | tataś ca daśā-śabdenānurāgasya sarvoparitany evāvasthocyate, tatraiva prakāśasyāvaśyakatvāt |

āruhya paramāṁ kāṣṭhāṁ premā cid-dīpa-dīpanaḥ |


hṛdayaṁ drāvayann eṣa sneha ity abhidhīyate || [u.nī. 14.79] itivat |

daśā-mātrasyoktatve’nurāgasya sarvā eva daśāḥ sva-saṁvedyā eveti ko’nurāgaḥ ? ko vā mahābhāva ? ity anayor bheda eva na syāt, raty-ādīnāṁ mahābhāvānāṁ sarveṣām eva sva-saṁvedyatvāt |

nanu tarhy alaṁ sva-saṁvedya-padenopanyastena, anurāgo nijotkarṣa-daśāṁ prāpya ucyatām| satyam | bhāvānām eṣāṁ svarūpa-trayaṁ—prathamaṁ sva-saṁvedya-rūpatvaṁ hlādāṁśena, tataḥ śrī-kṛṣṇādi-karmaka-saṁvedana-rūpatvaṁ saṁvid-aṁśena, tataḥ saṁvedya-rūpatvaṁ tad-ubhayāṁśena | yad uktaṁ—

vastutaḥ svayam āsvāda-svarūpaiva ratis tv iyam |


kṛṣṇādi-karmakāsvāda-hetutvaṁ ca prapadyate || [bha.ra.si. 1.3.5] iti |

tataś cānurāgaḥ sva-saṁvedya-daśāṁ prāpyety ukte’nurāga-daśāyā bhāvatva-karaṇatva-karmakatvānāṁ prāptau satyām, anurāgotkarṣo’yaṁ śrī-kṛṣṇānubhava-rūpa iti prathamaṁ sukham | tataś ca premādibhir anubhūta-caro’pi śrī-kṛṣṇaḥ sampraty anurāgotkarṣeṇānubhūyata iti dvitīyaṁ sukham | tataś ca śrī-kṛṣṇānubhavato’yam anurāgotkarṣo’nubhūyata iti tṛtīyaṁ sukham | iti sukha-trayaṁ prāpyety artha āyāti |

kiṁ ca, raso vai saḥ [tai.u. 2.6.1] iti śruty-anantaraṁ, saiṣānandasya sīmā bhavati [tai.u. 2.7.1]⁸ iti śrutau yathānandasya sīmā anurāgotkarṣa eva | tatra yathā śītoṣṇādi-padārtheṣu madhye śaityādy-utkarṣa-sīmavantaś candra-sūryādayaḥ sva-samīpa-dūrastha-padārthān api sva-guṇāśrayān śaityādimataḥ kurvanti, tathaivāyam anurāgotkarṣo’pi śrī-rādhā-hṛdaye samyag uditaḥ śrī-kṛṣṇa-prītimaj-jana-mātram eva premānanda-mayī-karotīty āha—yāvad iti | yāvanta evāśrayāḥ sādhaka-bhaktāḥ siddha-bhaktāś ca tāvatsu vṛttir yasyeti samāse yāvat-padasyāntarbhāvaḥ | yad uktaṁ bhāṣā-vṛttau—dadhnā upasikta odano dadhy-odana itivat kvacid antarbhāvaḥ iti | atra vṛtti-śabdena sattā nocyate, sarveṣāṁ mahābhāvatvāpatteḥ, kintu vṛttir vyāpāraḥ kriyeti yāvat | ata eva vakṣyate—āsanna-janatā-hṛd-viloḍanam [u.nī. 15.161] iti, brahmāṇḍa-kṣobha-kāritvam [u.nī. 14.181] iti ca | sā ca vṛttir yathocitam eva jñeyā vastv-anta-padopanyāsāt | yāvanto yat-pramāṇāśrayās teṣu tāvatī tāvat-pramāṇaiva vṛttir yasyeti vyutpatter yathā candraḥ sarvam eva jagad yat sva-kiraṇa-kṣepaiḥ śītalīkaroti, tat tāratamyenaiveti tathaiva lakṣito yoga-viyogayor mahābhāvaḥ | yad uktaṁ prema-sampuṭe—

āhlādayann amṛta-raśmir iva trilokīṁ 


santāpayan prabala-sūrya ivāvabhāti [pre.saṁ. 56] iti ||154|| (142)

**viṣṇudāsaḥ : **atha bhāva iti | anurāga iti svasyātmanaḥ saṁvedya-daśām anubhavāvasthāṁ prāpya prakāśitaḥ san yāvantaḥ āśrayāḥ sajātīya-bhaktāḥ siddha-sādhaka-bhedena dvidhās teṣu vṛttir vyāptir yasya saḥ | yad-anubhavataḥ sarve te’nurāga-vivaśā bhavantīty arthaḥ ||154||

—o)0(o—

|| 14.155 ||

yathā—

rādhāyā bhavataś ca citta-jatunī svedair vilāpya kramāt

yuñjann adri-nikuñja-kuñjara-pate nirdhūta-bheda-bhramam |

citrāya svayam anvarañjayad iha brahmāṇḍa-harmyodare

bhūyobhir nava-rāga-hiṅgula-bharaiḥ śṛṅgāra-kāruḥ kṛtī ||

śrī-jīvaḥ : etat sarvānantaram asya bhāvasyodāharaṇam āha—rādhāyā bhavataś ceti | svedais tadākhya-sāttvika-viśeṣa-vṛttibhiḥ, antar-bahir-dravībhāva-rūpābhiḥ, pakṣe muhur-agni-tāpaiḥ | citrāyāś caryāya, pakṣe citra-lekhāya | atra parasparam abhinna-cittatvāt tatrānyasyā paraveśā sva-saṁvedya-daśā darśitā | tad evam uttareṣv api ||155|| (143)

viśvanāthaḥ : kvāpi nikuñje paraspara-mādhuryāsvāda-nimagnayor uddīpta-sāttvika-bhāvālaṅkṛtayoḥ śrī-rādhā-kṛṣṇayor mahābhāva-mādhurīm anumodayantī vṛndā śrī-kṛṣṇam āha | tatra svayaṁ bhagavati puruṣādy-avatārāṇāṁ sarveṣāṁ lakṣaṇam iva mahā-bhāve raty-ādi-bhāvānāṁ sarveṣāṁ cihnaṁ ca sūcayati—rādhāyā iti | śṛṅgāra-rasa eva kāruḥ śilpī kṛtī svīya-karmaṇi paṇḍita iti ratir dhvanitā | rādhāyā bhavataś ca iti sūcitenaupapatyena loka-dvaya-nindānapekṣaṇāt premā vyañjitaḥ | citte eva jatunī lākṣe karma-bhūtaiḥ svedaiḥ premoṣmabhiḥ, pakṣe agni-santāpaiḥ, vilāpya dravīkṛtya iti snehaḥ | yuñjann ekībhāvena melayann iti praṇayaḥ | kramāt śanaiḥ śanair iti vāmyasya sūcitatvān mānaḥ | nirdhūta-bheda-bhramaṁ yathā syāt tathā yuñjann iti susakhyaṁ dyotitam | he adrīṇāṁ govardhanādīnāṁ nikuñjeṣu kuñjara-pate! mahāmatta-gajendra-līleti sukumāra-caraṇayor adri-gahvara-kuñjādiṣu paraspara-milanārthaṁ rātriṁ-divam abhisarator yūnoḥ kaṣṭam api sahyam eveti rāgaḥ | navo nitya-navatvena bhāsamāno rāga eva | hiṅgula-bharas tair ity anurāgaḥ | bhūyobhis taiś ca bahutarair iti mahābhāvaḥ | navo rāgo raktimā yeṣāṁ tair hiṅgula-bharair iti viśleṣaś ca | citta-jatunī anvarañjayad iti hiṅgulāraktasya jatuno’ntar-bahir-hiṅgulākāratvam evety ubhaya-cittayor mahābhāvākāratvam anurāgotkarṣasya sva-saṁvedyatvaṁ ca | brahmāṇḍa-harmyodare citrāya citraṁ kartum | pakṣe, brahmāṇḍādiṣu yāni harmyāṇi dhanināṁ vāsāḥ, tad-udare tad-varti-dhani-jana-hṛdaye’tiśayoktyā bhakta-janāntaḥ-karaṇeṣu citrāya citraṁ vismayaṁ prāpayituṁ mahābhāva-kriyā-kṣobham anubhāvyeti bhāvaḥ | etena yāvad-āśraya-vṛttitvam uktam | evam uttaratrāpy udāharaṇeṣu mahābhāva-cihnāni kvacid vyastāni, kvacit samastāni gamyamānāni ca jñeyāni ||155|| (143)

**viṣṇudāsaḥ : **rādhāyā iti | govardhana-śaila-kuñje viharatoḥ rādhā-kṛṣṇayor atyantābhedānurāga-parākāṣṭhām anubhūya vṛndā kṛṣṇaṁ sambodhya tad-atiśayaṁ varṇayati| he adri-nikuñja-kuñjara-pate ! śaila-kuñjecara-matta-gajendra ! anena svacchanda-līlatvaṁ dyotitam | rādhāyā bhavatas tava ca citte eva jatunī lākṣe karma-bhūte, śṛṅgāras tan-nāmā rasarājaḥ, sa eva kāruḥ śilpī svedair bhāvoṣmābhiḥ, pakṣe agni-tāpaiḥ, vilāpya dravībhūtaṁ vidhāya nirdhūtau apagatau bheda-bhramau | kiṁ vā, bheda-rūpa-bhramo yatra, tad yathā syāt | kramāt śanaiḥ śanaiḥ yuñjann ekatra melayan san brahmāṇḍam eva harmyaṁ devādi-gṛhaṁ, tasya udare abhyantare anvarañjayat anurakte cakāra | citta-pakṣe premāpara-paryāya-yukte cakāra | jatu-pakṣe varṇe cakāra | yataḥ kṛtī vicakṣaṇaḥ | atra nirdhūta-bheda-bhramam iti sva-saṁvedya-daśā-prāptatvam | brahmāṇḍety-ādinā yāvad-āśraya-vṛttitvam | anvarañjayad iti prakāśitaṁ ca sūcitam ||155||

sarasvatī-ṭhakkuraḥ : he adri-nikuñja-kuñjara-pate ! giri-govardhana-nikuñjāraṇya-gaja-pate govardhana-kuñja-vihārin ! śṛṅgāra-kāru-kṛtī śṛṅgāraḥ kāru-karmaṇi sunipuṇaḥ | rādhāyā bhavataś ca citta-jatunī citta eva jatunī lākṣe svedair antar-bahir-drava-rūpaiḥ vikāraiḥ, agni-tāpair vā, kramāt śanaiḥ śanaiḥ, vilāpya dravīkṛtya nirdhūta-bheda-bhramaṁ bheda eva bhramaḥ, taṁ nirdhūtaṁ dūrībhūtaṁ yuñjan kurvan iha brahmāṇḍa-harmyodare brahmāṇḍam eva harmyaṁ, tasyodare, citrāya citrārthaṁ vismaya-vardhanārthaṁ bhūyobhiḥ nānā-vidhaiḥ nava-rāga-hiṅgula-bharaiḥ navānurāga-rūpa-hiṅgula-rañjanaiḥ svayam anvarañjayat ||155|| (caitanya-caritāmṛta madhye 8.194)

—o)0(o—

|| 14.156 ||

mukunda-mahiṣī-vṛndair apy asāv atidurlabhaḥ |

**vraja-devy-eka-saṁvedyo mahābhāvākhyayocyate ||
**

śrī-jīvaḥ : tataś ca vraja-devīṣv eva mahābhāvo’yaṁ sambhavatīty āha—mukunda-mahiṣī-vṛndair apīty ekena ||156|| (144)

**viśvanāthaḥ : **mahiṣī-vṛndair atidurlabha iti | yadyapi vraja-vartinaḥ prema-snehādyā api tair durlabhā eva, tathāpi jāti-pramāṇābhyāṁ kiñcin nyūnatvena samañjasa-raty-ucitās te nātidurlabhāḥ | ayaṁ mahābhāvas tu sarvathaivātidurlabha eva, yato vraja-devy-eka-saṁvedya iti | mahiṣī-gaṇasya tu samañjasa-ratimattvāt sambhogecchāyāḥ samyak-prema-rūpatvābhāvād ārambhato jātyaiva premānanda-sarvāṁśāparipūrtiḥ | tat-pariṇāma-bhūto’nurāgo notkarṣa-sīmāṁ prāpnotīti na tāsāṁ mahābhāvaḥ sambhavet | śrīmaj-jīva-gosvāmi-caraṇās tu duḥkhasya paramākāṣṭhā kula-vadhūnāṁ svayam api parama-sumaryādānāṁ svajanāryādīnāṁ svajanārya-pathābhyāṁ bhraṁśa eva nāgryādir na ca maraṇam | tataś ca tat-kāritayā pratīto’pi śrī-kṛṣṇa-sambandhaḥ sukhāya kalpate, tarhy eva rāgasya parameyattā | tataś ca tām āśrityaiva pravṛtto’nurāgo bhāvāya kalpate, sā cārambhata eva vraja-devīṣv eva dṛśyate | paṭṭa-mahiṣīṣu tu sambhāvayitum api na śakyate | tad evam eva tā uddiśyoddhavaḥ sa-camatkāram āha—yā dustyajam svajanam ārya-pathaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.59] ity āha | yathā pūrvoktaṁ līlety ādi-guṇa-catuṣṭayaṁ śrī-govindaika-niṣṭhayaiva tathaiva mahābhāvo’yaṁ vraja-devyai kaniṣṭha iti mahābhāvākhyayocyate | premṇah prathamāvasthā hi bhāvo raty-apara-paryāyaḥ | sarvotkarṣa-paramāvadhi-rūpāv apy eṣa bhāvo vivekena jñāpanārthaṁ mahābhāvāpara-paryāya iti | matsyo’pi parameśvaras tathā śrī-kṛṣṇaḥ svayaṁ bhagavān api parameśvara itivat ||156||

**viṣṇudāsaḥ : **mukunda-mahiṣī-vṛndaiḥ śrī-rukmiṇy-ādibhiḥ asau bhāvaḥ vraja-devy-eka-saṁvedyaḥ śrī-rādhikādi-vraja-sundarībhir eva kevalam anubhavanīyaḥ | mahābhāvākhyayā mahābhāva iti nāmnā ||156||

—o)0(o—

|| 14.157-8 ||

varāmṛta-svarūpa-śrīḥ svaṁ svarūpaṁ mano nayet ||

sa rūḍhaś cādhirūḍhaś cety ucyate dvividho budhaiḥ ||

śrī-jīvaḥ : tan-mahima-dvārāpi tad eva pratipādayait—varāmṛtety ardhena | varāmṛtasyeva svarūpa-śrīr yasya so’yaṁ mahā-prabhāvaḥ | svaṁ svarūpaṁ mano nayed ity anena, patnyaḥ ṣoḍaśa-sahasram anaṅga-bāṇair yasyendriyaṁ vimathituṁ na śekuḥ itivad vṛttāntaraṁ niṣiddham | tad evam asya sarvato’tiparamāścarya-rūpatvaṁ darśitam | atraiva ca lakṣaṇasya parā kāṣṭhā | yāvad-āśraya-vṛttir ity asya yāvanta āśrayā draṣṭāras tāvatsu vṛttir vyāptir yasyety arthe tāvac-chagasyādhyāhāre kaṣṭāpattiḥ syāt | sva-saṁvedya-daśāṁ prāpyeti ca virudhyet ||

tad-draṣṭṝṇāṁ sarveṣām api tat-sāmyāpattiḥ syād iti rati-mātrasyāpi sva-saṁvedya-daśāsty eveti tasyodaya-krameṇotkarṣaṁ darśayati—sa rūḍhaś ceti ||157-158 (145)

viśvanāthaḥ : varāmṛtasyeva svarā-śrīr yasya saḥ | laukikeṣu svādanīya-vastuṣu madhye’mṛtād adhikaṁ paraṁ nāsti tathaiva laukikeṣu prema-viśeṣeṣu mahā-bhāvād iti bhāvaḥ | manaḥ svaṁ svarūpaṁ nayet mahā-bhāvātmakam eva manaḥ syāt | mahābhāvāt pārthakyena manaso na sthitir ity arthaḥ | tenedriyāṇāṁ mano-vṛtti-rūpatvād vraja-sundarīṇāṁ mana-ādi-sarvendriyāṇāṁ mahābhāva-rūpatvāt tat-tad-vyāpāraiḥ sarvair eva śrī-kṛṣṇasyātivaśyatvaṁ yukti-siddham eva bhavet | paṭṭa-mahiṣīṇāṁ tu sambhogecchāyāḥ pārthakyenāpi sthitatvāt samyak-premātmakam api mano na syāt | kuto’sya mahābhāvātmakatva-śaṅkā ? iti ||157-158||

viṣṇudāsaḥ : varam alaukikaṁ yad amṛtaṁ tad eva svarūpa-sampattir yasya saḥ | svaṁ svarūpaṁ varāmṛta-svarūpaṁ prati manaḥ karma-bhūtaṁ nayet ātmanaikyaṁ prāpayet ||157||

tasya mahābhāvasya bhedam āha—sa rūḍha iti | sa mahābhāvaḥ ||158|| \

—o)0(o—

|| 14.159 ||

tatra rūḍhaḥ—

uddīptā sāttvikā yatra sa rūḍha iti bhaṇyate ||159||

śrī-jīvaḥ : tatra prathamāvasthā-rūpaṁ rūḍha-bhāvam āha—uddīptā iti ||159|| (146a)

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : tatra rūḍha iti | uddīptāḥ pūrva-lakṣitāś caturtha-kakṣām āśritāḥ | stambhādayaḥ aṣṭau sāttvikāḥ ||159||

—o)0(o—

|| 14.160 ||

yathā—

unmīlat-kalahaṁsa-gadgada-ravā kampātivikṣobhataḥ

saṅkīrṇā pṛthu-romaharṣa-gatir bāṣpa-cchaṭodgāriṇī |

**jāḍyotseka-pariplutā kuvalayollāsaṁ muhur bibhratī **

gopīnām anurāgitā-sarid iyaṁ rāse vitene rasam ||

śrī-jīvaḥ : udāharati—unīlad iti | bhāva-pakṣe kalahaṁsānām iva sarit | pakṣe teṣām eva | kampātīti spaṣṭam | pakṣe, kampātino jala-pātino ye vayaḥ pakṣiṇas tat-kṛta-kṣobhata iti | pṛthuṁ mahāntaṁ romaharṣaṁ dadātīti pṛthu-romaharṣadā gatiḥ prakāro yasyāḥ sā | pakṣe pṛthu-romāṇo matsyāś ca | bāṣpo harṣāśrus tasya cchaṭā | saṭā chaṭā bhinna-ghanena iti māgha-kāvyāt | pakṣe pṛthu-romaharṣada-gatitvād eva yā bāṣpa-tulyā cchaṭā jala-vikṣepās tad-udgāriṇī | jāḍye stambhaḥ pakṣe śaityam | kuvalayaṁ pṛthvī-maṇḍalaṁ, pakṣe nīlotpalam | anurāgitā sarid iti sarit-padena tad-udrekatā-sūcanāt tad-bhāva eva pratipāditaḥ | tataś ca sāmānya-lakṣaṇam apy antarbhāvanīyam ||160|| (146)

viśvanāthaḥ : rāsa-darśinyo vimāna-cāriṇyaḥ parasparam āhuḥ—unmīlad iti | anurāgitā—

bhūma-nindā-praśaṁsāsu nitya-yoge’tiśāyane |


saṁsarge’sti vivakṣāyāṁ bhavanti matub-ādayaḥ || iti |

darśanād bhūmārthakena iti pratyayo nānurāga-bhūmatvaṁ mahābhāva eva | sarin nadī rasaṁ jalaṁ śṛṅgārādikaṁ ca śleṣeṇāsvādaṁ ca vitene | kīdṛśī ? unmīlad ityādi | sarit-pakṣe kalahaṁsānām | bhāva-pakṣe, kalahaṁsānām iva | kaṁ jalaṁ tat-pātino ye vayaḥ pakṣiṇas tat-kṛta-kṣobhataḥ | pakṣe, kampaś cātivikṣobhaś ca tābhyāṁ pṛthur-romṇāṁ matsyānāṁ harṣadā gatiḥ pravāho yasyāḥ sā | pakṣe, pṛthuṁ mahāntaṁ romaharṣaṁ dadāti gatiś ceṣṭā yasyāḥ sā | bāṣpa-cchātā-vegādhikyād ūṣma-leśaḥ, harṣāśrūṇāṁ kāntiś ca tad-udgāriṇī | jāḍyaṁ śaityam | pakṣe, jāḍya-bhāvotthaḥ stambhaḥ | kuvalayaṁ nīlotpalaṁ bhū-maṇḍalaṁ ca | atra sarid-rūpakeṇa bhāvānāṁ pravāha-rūpatvam udrekaś ca dhvanitaḥ | mahābhāvasya sāmānya-viśeṣa-lakṣaṇāni ekasmin padye nirdeṣṭum aśakyānīti tāni yathā-sambhavaṁ gamyamānāni jñeyāni ||160|| (146)

viṣṇudāsaḥ : unmīlad iti rāsa-mahā-mahotsave śrī-vraja-sundarīṇām anurāgonnāham adṛṣṭāśruta-caramākalayya vimānasthā devāṅganāḥ parasparaṁ varṇayanti | gopīnām anurāgitā eva sarit nadī kartrī, rūpakālaṅkāro’yam | rāse rāsa-līlāyāṁ rasaṁ jalaṁ pakṣe sukhaṁ vitene vistāritavatī tām eva ṣaḍbhir viśeṣaṇaiḥ pakṣa-dvaye’pi śleṣālaṅkāreṇa viśinaṣṭi| kim-bhūtā sarit ? unmīlantaḥ prakāśamānāḥ ye kalahaṁsā kādambākhyāḥ haṁsa-viśeṣās teṣāṁ gadgadā ānanda-vaivaśayārdha-niḥsṛtā ravāḥ śabdā yatra sā | anurāgitā-pakṣe teṣāṁ gadgada-ravā iva ravā yatra | tathā kampātino jala-pātino ye vayaḥ pakṣiṇas teṣāṁ kṣobhata itas tataḥ sambhrameṇa vegena saṅkīrṇā vyāptā | pakṣe, kampo vepathus tena yo’tivikṣobhaḥ ānanda-vegātiśayas tasmāt hetoḥ saṅkīrṇā | tathā pṛthu-romāṇo matsyās teṣāṁ harṣadā gatir yasyāḥ | pakṣe, pṛthuṁ viśālaṁ romaharṣaṁ romāñcaṁ dadāti tathābhūtā gatiḥ parakaro yasyāḥ | tathā bāṣapa-cchaṭā uṣma-leśaḥ | pakṣe, svedāśruṇoḥ śobhātiśayaḥ | tathā jāḍyotsekaḥ śaityātiśayaḥ | pakṣe, tan-nāmnā vyabhicāribhāvodrekaḥ, yathā kuvalayānām indīvarāṇām | pakṣe, kṣiti-maṇḍalasya ullāsam ānandaṁ bibhratī dadhānā | muhuḥ śaśvat||160||

—o)0(o—

|| 14.161-162 ||

nimeṣāsahatāsanna-janatā-hṛd-viloḍanam |

kalpa-kṣaṇatvaṁ khinnatvaṁ tat-saukhye’py ārti-śaṅkayā ||

mohādy-abhāve’py ātmādi-sarva-vismaraṇaṁ sadā |

kṣaṇasya kalpatetyādyā yatra yoga-viyogayoḥ ||

śrī-jīvaḥ : tad evaṁ sāttvika-dvārā rūḍha-bhāvaṁ pradarśyānubhāva-dvārāha—nimeṣāsahateti| yoga-viyogau tat-tad-udāharaṇe yathāyathaṁ jñeyau ||161-162|| (147-148)

viśvanāthaḥ : rūḍha-bhāvasyādhirūpa-bhāvasyānubhāvān eva vadaṁs tal-lakṣaṇaṁ jñāpayati—nimeṣety ādi | yoga-viyogayor yathā-sambhavam udāharaṇebhyo jñeyāḥ ||161-162|| (147-148)

viṣṇudāsaḥ : idānīm asyānubhāvān āha—nimeṣeti | nimeṣasyāsahatā duḥsahyatvam | āsannā nedīyasī yā janatā jana-samūhas tasyā hṛdaḥ hṛdayasya viloḍanam unmathanaṁ kṣobhaṇam ity arthaḥ | ity ādyā anubhāvā bhavantīti śeṣaḥ | yatra rūḍhākhya-mahābhāve yoga-viyogayoḥ saṁyoga-viśleṣayoḥ ||161-162||

—o)0(o—

|| 14.163 ||

tatra nimeṣāsahatā, yathā śrī-daśame (10.82.38)—

gopyaś ca kṛṣṇam upalabhya cirād abhīṣṭaṁ

yat-prekṣaṇe dṛśiṣu pakṣma-kṛtaṁ śapanti |

dṛgbhir hṛdī-kṛtam alaṁ parirabhya sarvās

tad-bhāvam āpur api nitya-yujāṁ durāpam ||

śrī-jīvaḥ : nanv anurāge vaiccittya-vipralambho varṇyate | sa ca saṁyoge’pi viyoga-sphūrtiḥ | nimeṣāsahatvaṁ tu tādṛśātyalpa-kāla-vicchedāsahatvam | tataḥ pūrvasyāssantam api tad-viyogaṁ kalpayitvā tad-asahanamayatvaṁ uttarasya tu svalpatamaṁ tad-viyogaṁ bahutamaṁ matvā na tu tam asantaṁ kalpayitvā tad-asahanamayatvaṁ tad evam idaṁ mahā-bhāva-gataṁ nimeṣāsahatvam anurāga-gata-vaicittya-vipralambhān nāticamatkāraḥ pratīyate tad etad āśaṅkya śrī-bhāgavata-padyena samādadhāti—gopyaś ceti | tad idaṁ kurukṣetra-gatānāṁ tāsāṁ prathama-darśana-vṛttam | dṛśiṣu netreṣu pakṣma-kṛtaṁ brahmāṇaṁ śapanti etad-vacanābhiprāyāt tu yasyānanaṁ makara-kuṇḍala- [bhā.pu. 9.24.65] ity ādau, nāryo narāś ca muditāḥ kupitā nimeś ca ity atra, nāryo narāś ca muditāḥ sāmānyato babhūvuḥ | tatra kāścin nāryas tu nimiṁ prati ca kupitā babhūvur ity arthaḥ | sādhāraṇye sati yad-darśana ity anenāmūṣāṁ prema-viśeṣasyānarthakyāt | hṛdīkṛtaṁ hṛdi-kṛtaṁ tatra kṛtatayā vibhāvyamānaṁ parirabhya parirabdham iva vibhāvya tad iti taṁ bhāvaṁ mahābhāva-vikāram āpur ity arthaḥ | kīdṛśaṁ ? nitya-yujām etā viyoginyo vayaṁ tu nitya-yuja ity abhimāninyo yāḥ paṭṭa-mahiṣyas tāsām api durāpam | nitya-yujām api yoginām api durāpam iti tu na vyākhyeyaṁ pratyāsanna-parityāgena gauravāpatteḥ | vāñchanti yad bhava-bhiyo munayo vayaṁ ca [bhā.pu. 10.47.58] iti tāsāṁ prācīna-bhāvasyāpi tair durāpatvāt | ata eva tad-bhāvaṁ tad-aikyaṁ prāpuri it tu vyākhyānaṁ dūrata eva parāstam |

tad etad uktaṁ bhavati—vaicittya-vipralambhaḥ khalu adṛṣṭe darśanotkaṇṭhā dṛṣṭe viccheda-bhīrutā iti nyāyena prema-maya-bhaya-vaicittyāt sato’py anavadhāna-mayaḥ | nimeṣāsahatvaṁ tu svalpatamasyāpi kālasyātivistīrṇatā-kalpana-mayam | tad evaṁ sati bhayād vaicittyenānavadhānatvaṁ loke dṛśyate | nimeṣeṇa tu vyavadhānam atisūkṣmatvān nānubhavituṁ śakyate | tad etad asambhava-kāritvādhikye nāsty evottarādhikyaṁ yatra khalu tādṛg-alpatama-viyogāsahiṣṇutayā sarvato mahān brahmāpi paśyati iti pūrvoktasya loka-dharma-maryādātikramitvasyātiśaya-darśitā | tad evaṁ vaiśiṣṭyam uttareṣv api darśanīyam iti | etāni tu nimeṣāsahatvādīni yathāvasaram upalabhyamānāpi samud ity eva lakṣaṇāni yathā sarva-bhūteṣu yaḥ paśyed [bhā.pu. 11.2.43] ity atroktaṁ bhāgavatottama-lakṣaṇam | punar gṛhītvāpīndriyair arthānityādy aṣṭasv aṣṭadhā darśyate tadvad iti ||163||

viśvanāthaḥ : kurukṣetra-yātrā-prāptānāṁ vraja-devīnāṁ śrī-kṛṣṇa-darśanānandaṁ śrī-śuko varṇayati—gopya iti | gopyaḥ kṛṣṇam upalabhya sva-premānurūpaṁ tan-mādhuryam āsvādyety arthaḥ | dṛgbhir drg-dvārair hṛdīkṛtam | dīrgha ārṣaḥ | hṛdi ānītam alaṁ dṛḍhaṁ parirabhya tasmin bhāvaṁ mahābhāvam | mahā-bhāvottham ānandam ity arthaḥ | āpuḥ | kīdṛśam ? nitya-yujām etā viyoginyo vayaṁ tu nitya-yoginya ity abhimānavatyo yāḥ paṭṭa-mahiṣyas tāsām api durāpam | yad vā tad-bhāvaṁ tad-aikyam | tasmin layam iti yāvat | nanu, tarhi jñānibhya āsāṁ ko viśeṣas te’pi paramātmani śrī-kṛṣṇe layaṁ labhanta ity ata āha—nitya-yujām ārūḍha-yogināṁ durāpaṁ tair durlabham | jñāna-hetukāl layāt prema-mūrcchottha-layam ānandasya jāti-pramāṇābhyām ativiśeṣyata iti śrī-parīkṣit-sabhāsado jñāninaḥ prati kaṭākṣaḥ | nanu, kā gopya iti tāsām asādhāraṇaṁ lakṣaṇam āha—yat-prekṣaṇe yasyāvaloke dṛśiṣu pakṣma-kṛtaṁ brahmāṇaṁ śapantīty atisūkṣma-durlakṣya-nimeṣa-kāla-gata-virahasyāpi tathāsahyatvaṁ yathātisahiṣṇavo’pi deva-mātra-bhaktā api yā brahmāṇaṁ śapanti are brahmann etādṛśa-duḥkha-dāyiṁs tvaṁ śīghraṁ mriyasva, anyaḥ kaścana brahmā bhavatu yo’smākaṁ pakṣma na sṛjatīti | yat tu, yasyānanaṁ makara-kuṇḍala- ity ādau nāryo narāś ca muditāḥ kupitā nimeś ca [bhā.pu. 9.24.65] ity uktaṁ tatra nāryo gopya eva narāś ca priya-narma-sakhāḥ subalādaya eva jñeyāḥ ||163||

viṣṇudāsaḥ : tatreti | gopya iti | kurukṣetre śrī-kṛṣṇa-darśanena śrī-vraja-sundarīṇāṁ ceṣṭitaṁ śrī-muninā varṇyate | gopyaś ceti tv-arthe ca-kāraḥ | kṛṣṇam upalabhya samīpe prāpya cirāṁ cira-kālata eva | kim-bhūtam ? abhīṣṭam iṣṭatamam | tatra hetuḥ—yat yasya prekṣaṇe sandarśane dṛśiṣu netreṣu pakṣma-kṛtaṁ darśana-vyavadhāyaka-locaka-sraṣṭāraṁ śapanti | jaḍa udīkṣitāṁ pakṣma-kṛd dṛśām [bhā.pu. 10.31.15] ity-ādinā ākṣipanti | dṛgbhir netrair dvārair hṛdīkṛtaṁ hṛdaye dhṛtaṁ taṁ parirabhyāśliṣya alam atiśayena tad-bhāvaṁ tasmin śrī-kṛṣṇe bhāvaṁ nijālambana-kānta-bhāva-rūpa-mahā-bhāvam āpuḥ āviścakruḥ | kim-bhūtaṁ bhāvam ? nityā yuk saṁyogo yāsāṁ śrī-rukmiṇy-ādīnāṁ mahiṣī-vargāṇāṁ durāpaṁ durlabham | idaṁ yoga eva ||163||

—o)0(o—

|| 14.164 ||

āsanna-janatā-hṛd-viloḍanaṁ, yathā—

sakhyaḥ prokṣya kurūn guru-kṣiti-bhṛtām āghūrṇayantī śiraḥ

svasthā viślathayanty aśeṣa-ramaṇīr āplāvya sarvaṁ janam |

gopīnām anurāga-sindhu-laharī satyāntaraṁ vikramair

ākramya stimitāṁ vyadhād api parāṁ vaikuṇṭha-kaṇṭha-śriyam ||

śrī-jīvaḥ : kurūn kuru-vaṁśyān | pakṣe kuru-deśam | guru-kṣiti-bhṛtāṁ mahārājānāṁ, pakṣe parvatānām | svasthāḥ prakṛtisthāḥ, pakṣe svargasthāḥ | aśeṣa-ramaṇī viślathayantī sarvataḥ śithilāḥ kurvatī, janaṁ lokaṁ, pakṣe tad-ākhya-bhuvana-viśeṣaḥ | satyā satyabhāmā tad-antaraṁ tan-manaḥ, pakṣe satya-lokasya madhya-bhāgaḥ | stimitāṁ stabdhāṁ, pakṣe ārdrām | vaikuṇṭho’tra śrī-kṛṣṇas tasya kaṇṭha-śriyaṁ tat-tulyāṁ pāriśeṣya-pramāṇena śrī-rukmiṇīm | pakṣe vaikuṇṭha-lokasya yā kaṇṭha-śrīḥ sarvordhva-śobhā tām | yadyapi kuru-vaṁśyādibhya etāḥ kṛṣṇena gopitā eva sutarāṁ tv etāsāṁ bhāvā gopane saty eva hitās te ca rasāvahā bhavanti tathāpi tad etad varṇanam udāttālaṅkāra-maya-kavi-prauḍhokti-siddhi-sarvātiśayatā-mātra-vyañjanā-tātparyatvād rasāvahaṁ sampadyate, yathā yaśasā sarvasya śuklīkaraṇaṁ tadvad iti ||164|| (150)

viśvanāthaḥ : kāścid dvārakā-vāsinyo rasa-viduṣyo bhaktā nāryaḥ kurukṣetra-militāḥ parasparam āhuḥ—kurūn deśān kuru-vaṁśyāṁś ca prokṣya jalena samyag āplāvya aśrubhir abhiṣicya ca guru-kṣiti-bhṛtāṁ mahā-parvatānāṁ mahārājānāṁ ca śiraḥ śikharaṁ mastakaṁ cāghūrṇayantī jala-vegena premānubhāvottha-vismayena ceti jñeyam | sarvaṁ janaṁ jana-lokaṁ manuṣyaṁ cāplāvya svasthāḥ svargasthā aśeṣa-ramaṇīr viślathayantī sajjana-bhayād vyākulayantī, pakṣe svasthāḥ sthirāḥ pati-vratā api vivaśāḥ kurvatī satyāntaraṁ satya-lokasya madhya-bhāgaṁ satyabhāmāyā antaḥkaraṇaṁ ca vaikuṇṭhasya kaṇṭha-śriyaṁ kaṇṭha-deśa-śobhāṁ stimitāṁ jalair ārdrām, pakṣe vaikuṇṭhaḥ śrī-kṛṣṇas tasya kaṇṭha-sambandhinī yā śrī-rukmiṇī tām api stimitāṁ harṣottha-stambhavatīṁ vyadhāt |

atrāsanna-janatā-hṛd-viloḍanam iti janatāyā āsannatvaṁ cākṣuṣaṁ śrāvaṇaṁ ca jñeyam | tatrāyātānāṁ mahārājānāṁ tathā sva-sva-paṭa-geha-guptānāṁ satyabhāmādīnāṁ ca prāyo vraja-sundarībhiḥ saha tatra sākṣān milanāśravaṇāt ||164|| (150)

**viṣṇudāsaḥ : **āsanneti | sakhya iti tatraiva kurukṣetre śrī-vraja-sundarīṇām alaukikānurāga-mahimānam anubhūya śrī-rukmiṇy-ādīnāṁ priya-sakhyaḥ sva-sadasi sa-camatkāraṁ parasparaṁ varṇayanti | he sakhyaḥ ! gopīnām anurāga evāpāratvāt duravagāhyatvāc ca sindhur iva sindhuḥ samudras tasya laharī taraṅgaḥ kartrī vaikuṇṭha-kaṇṭha-śriyaṁ vaikuṇṭha-lokasya yā kaṇṭha-śrīḥ upakaṇṭha-śobhā tāṁ parāṁ sarvopari virājamānām api stimitām ārdrāṁ vyadhāt | pakṣe, vaikuṇṭhaḥ kṛṣṇas tasya kaṇṭha-śrīḥ rukmiṇī tāṁ parāṁ śreṣṭhām api stimitāṁ stabdhāṁ vyadhāt akārṣīt | kiṁ kṛtvā ? kurūn kuru-deśān, pakṣe kuru- vaṁśa-jān prokṣya jalenāplāvya pakṣe bāṣpa-jalenābhiṣicya | kiṁ kurvatī ? guru-kṣiti-bhṛtāṁ mahā-parvatānām, pakṣe guravo ye kṣitibhṛtaḥ rājāno yudhiṣṭhirādayas teṣāṁ śiraḥ śikharaṁ, pakṣe mastakam āghūrṇayantī | punaḥ kiṁ kurvatī ? svasthāḥ svargasthāḥ, atra vaikalpiko visarga-lopaḥ | pakṣe, prakṛtisthā api aśeṣa-ramaṇīḥ viślathayantī vegātiśayena nija-nija-vihārāditaḥ śithilāḥ kurvatī, pakṣe’nurāgāgiśayānubhavāt paramānurāgavatyo vayam iti garvataḥ śithilāḥ kurvatī | punaḥ kiṁ kṛtvā ? sarvaṁ janaṁ janalokaṁ, pakṣe lokaṁ sthāvara-jaṅgama-rūpam āplāvya majjayitvā pakṣa-dvaye’pi samānārthaḥ | punaḥ kiṁ kṛtvā ? vikramaiḥ parākramaiḥ viśiṣṭa-gatibhir vā, pakṣe mahimabhiḥ satyāmbaraṁ satya-lokasya madhyaṁ, pakṣe satyabhāmāyāḥ hṛdayam ākramya avagāhya, pakṣe gṛhītvā | idam api yoga eva ||164||

—o)0(o—

|| 14.165 ||

kalpa-kṣaṇatvam, yathā—

śaraj-jyotsnī rāse vidhi-rajani-rūpāpi nimiṣād

atikṣudrā tāsāṁ yad ajani na tad vismaya-padam |

sukhotsekārambhe nimiṣa-lava-kalpām iva daśāṁ

mahā-kalpākalpāpy ahaha labhate kāla-kalanā ||

śrī-jīvaḥ : śaraj-jyotsnī-rāse vidhi-rajani-rūpāpīti | śaśāṅkaś ca sa-gaṇo vismito’bhavad [bhā.pu. 10.33.19] ity atra śrī-svāmi-caraṇais tasyā rātrer atidīṛghatva-sthāpanāt, brahma-rātra upāvṛtte [bhā.pu. 10.33.38] ity atra ekeṣāṁ vyākhyānād ghaṭamānāṁ jñeyam | tac ca jyotiś cakasyaiva tan-mādhuryeṇa nadyādīnām iva stambhanāt sambabhūveti ||165|| (151)

**viśvanāthaḥ : **paurṇamāsī nāndīmukhīm āha—śaradi jyotsnāvatī rātrir vidhi-rajani-rūpā brahma-rātri-tulyāpi yatas tāsāṁ sukhotsekasyārambha eva mahā-kalpo brahmaṇo varṣa-śatam api akalpo’samartho’tikṣudro yatra evam-bhūtāpi kāla-kalanā kāla-saṅkhyā nimiṣa-lava-kalpāṁ nimiṣa-leśa-sadṛśīṁ daśāṁ labhata iti | kala saṅkhyāne dhātuḥ ||165|| (151)

**viṣṇudāsaḥ : **kalpeti | śaraj-jyotsnīti kadācit prastāvāvasare śrī-vraja-sundarīṇāṁ rāsa-līlā-gata-sukha-bharānubhavena kalpa-pramāṇa-kālo’pi kṣaṇa eka iva jāta iti paurṇamāsī nāndīmukhīṁ prati dṛṣṭāntālaṅkāreṇa varṇayati | rāse rāsa-mahotsave tāsāṁ śrī-vraja-devīnāṁ śart-sambandhinī jyotsnāvatī rātriḥ | kim-bhūtā ? vidhi-rajani-rūpā brahma-rātri-rūpāpi nimiṣāt tad-upalakṣita-tad-unmeṣa-kālād api sakāśāt yat kṣudrā atyalpo’jani jātā, tat vismaya-padam āścaryāspadaṁ na | tatra dṛṣṭāntaḥ—sukheti | sukhasya ya utsekaḥ samṛddhis tasyārambhe upakrama-mātre sati, ahaha āścarye, mahā yaḥ kalpo brahmaṇo dvi-parārdha-rūpaḥ kālaḥ sa evākalpo bhūṣanāṁ yasyās tathābhūtāpi kāla-kalanā kāla-saṅkhyā kartrī nimiṣa-lava-kalpāṁ nimiṣāvacchedya-kāla-leśa-sadṛśīṁ labhate prāpnoti tat-sukhānubhavinām iti śeṣaḥ | idaṁ ca yoga eva | lalita-mādhave ca—

nava-madana-vinodaiḥ keli-kuñjeṣu rādhe


nimiṣavad uparāmaṁ kāma āseduṣīṇām |


upacita-paritoṣa-proṣitāpatrapāṇāṁ


smarasi kim iva tāsāṁ śāradīnāṁ kṣapāṇām || [la.mā. 9.47] ||165||

rasmāmṛte ca—

brahma-rātri-tatir apy agha-śatro


sā kṣaṇārdhavad agāt tava saṅge |


hā kṣaṇārdham api vallavikānāṁ


brahma-rātri-tativad virahe’bhūt || [bha.ra.si. 2.1.212] iti ||

—o)0(o—

|| 14.166 ||

tat-saukhye’py ārti-śaṅkayā khinnatvam, yathā śrī-daśame (10.31.19)—

yat te sujāta-caraṇāmbu-ruhaṁ staneṣu

bhītāḥ śanaiḥ priya dadhīmahi karkaśeṣu

tenāṭavīm aṭasi tad vyathate na kiṁ svit

kūrpādibhir bhramati dhīr bhavad-āyuṣāṁ naḥ ||

śrī-jīvaḥ: na cāniṣṭāśaṅkītni bandhu-hṛdayānīti prācāṁ saṁmatyā tadvad ity āsāṁ kṛṣṇa-saukhyārtham eva kevalam udyama iti pūrvokta-rītyā rati-mātre’pi sambhavāt tat-saukhya ity-ādi mahā-bhāva-lakṣaṇaṁ na viśiṣṭam iti vaktavyam | asti hy atra vaiśiṣṭyam iti śrī-bhāgavata-saṁmatyā draḍhayati yathā śrī-daśame | tathā hi—**yat te sujātam **ity asyāyam arthaḥ—he priya ! aparihārya-prema-viṣaya ! te tava yat sujāta-caraṇāmburuhaṁ sukomalaṁ kamala-rūpakeṇāpi nirūpya komalatayā punas tādṛśa-śabdena viśeṣyaṁ staneṣu śanair dadhīmahi | bahutvaṁ sarvānubhava-siddhyā nedam anyathā vyanakti | śanair ity atra hetuḥ **karkaśeṣv **iti | tarhi dadhīmahīty anena kartr-artha-kriyā-phalatāsūcakātmanepada-nirdeśena sveṣāṁ kāminītvam eva bhavatīti vyaktam ity āśaṅkya tvat-saṁnihita-padena priyety anenaivottarayati priyeti | priyatvād eva tad dadhīmahi priyasya sparśāt tatrāpi hṛdi sparśāt yat sukhaṁ tat tad dhi jānanti tad-vida iti nyāyāt tair eva kāmyaṁ na tu bhavad-vidhaiḥ | tatraiva caraṇa-sparśe hetuṁ vadantyaḥ sopālambham iva sākṣād iva pṛcchanti tenāṭavīm aṭasīti | tena yady aṭasi tarhi kiṁ svin na vyathate tathāpi svit kūrpādibhir api na vyathate kintu vyathata eva | bhavān eva tu svāṅge’pi nirdaya ity arthaḥ | vyathatāṁ nāma bhavatīnāṁ kiṁ tatrāhuḥ | no’smākaṁ dhīr bhramati tad-vyathayā vyākulā bhavati | aho tad etat kathaṁ tatrāhuḥ bhavad-āyuṣām iti | yadāsmākaṁ pṛthag-āyur bhavati tadā yuktam eva bhavad-uktam | bhavān eva ced āyus tadā nijāyuṣaḥ svalpāpi hāniḥ kathaṁ sahyeti | ayaṁ bhāvaḥ aniṣṭāśaṅkinīty ādau tat-sambhāvanāspada eva śaṅkā syāt | na tv āsām iva tac-caraṇa-sparśenāpīti gamyate | ity āsāṁ kṛṣṇa-saukhyārtham evety ādau rati-mātrasya tādṛśatvaṁ cet tarhi mahā-bhāve tu tad atīva sphuṭaṁ bhavati | ikṣūṇāṁ mādhuryaṁ paripāka-daśāyām ivety atraiva sarvata ādhikyam iti jñeyam ||166|| (152)

viśvanāthaḥ:** **tat-saukhye’pīti | yat tv aniṣṭāśaṅkīni bandhu-jana-hṛdayānīti prāñca āhus tad-duḥkha-leśe’pi maraṇādi-paryantam aniṣṭaṁ kalpayanti bandhava iti tasyārthaḥ | idaṁ tu tasya śrī-kṛṣṇasya saukhye’pi kevala-mahā-sukhe jñāte duḥkha-leśasyāpy asambhāvanāyām ārti-śaṅkayā na jāne atra pīḍā vāsya syād iti śaṅkāyā vṛthaiva pīḍāyā āropeṇa khinnatvam iti sarvato vilakṣaṇaṁ mahā-bhāva-lakṣaṇam eva | rāsāntardhāne vraja-devyo vilapanti yad iti | tava sujātam iti sukumāraṁ caraṇāmburuhaṁ staneṣu dadhīmahi tad-bhītāḥ satya eva |

nanu kim atra bhīti-lakṣaṇaṁ tatra viśiṁṣanti **karkaśeṣv **iti | stanānāṁ kaṭhoratvam evety arthaḥ | nanu tarhi kim iti dhandhe ? tatrāhuḥ he priyeti | tvaṁ teṣv eva sva-caraṇārpaṇe prīṇāsīti tvat-sukham ālakṣyaiveti bhāvaḥ |

kiṁ ca, tadānīṁ caraṇena stana-pīḍane tvat-sukhe sākṣād-dṛṣṭe’pi caraṇe vyathā sambhaved iti śaṅkayāsmākaṁ khedo jāyata evety āhuḥ śanair dadhīmahīti | tena tvat-saṁyoge’py asmākaṁ duḥkhaṁ vidhātrā lalāṭe likhitam eveti dhvaniḥ| kiṁ kartavyaṁ tapo’smābhir vidhiṁ prati stanānāṁ komalatve prārthyamāne tava sukhaṁ na bhavati, karkaśatve ca tvac-caraṇe vyathety ubhayathaiva saṅkaṭam asmākam ity anudhvaniḥ | bhavatv asmākam evaṁ saṁyoga-viyogayoḥ kaṣṭam | tvaṁ tu svairitve’pi kiṁ kaṣṭaṁ sahasa ity āhuḥ | tena caraṇāmburuheṇāṭavīm aṭasi hā hā kiṁ mahā-sāhasaṁ kuruṣe kim etad aṭavy-aṭana-yogyaṁ caraṇa-kamalam iti sopālambhaḥ praśnaḥ | vyathata eva kintu tvam evāsmāsv iva svāṅgeṣv api nirdaya eva |

kiṁ vā, etā mad-duḥkhenāpi duḥkhinyo bhavanti | tasmād etā duḥkhayituṁ pravṛttena mayā sva-duḥkham api kartavyaṁ soḍhavyaṁ cety āśayena tāṁ vyathām api sahase |

kiṁ vā, asmad-duḥkha-darśana eva tava mahā-sukham atas tāṁ vyathām api tvaṁ sukham eva manyase ?

kiṁ vā saṁsarga-jā doṣa-guṇā bhavanti iti nyāyena yat pūrvaṁ te hṛdayaṁ kusuma-sukumāram āsīt tad evāsmākaṁ kaṭhora-stana-saṅgena samprati kaṭhoram abhūt yathā tathaiva tvac-caraṇam api stana-saṅgenaiva kaṭhoram abhūd ataḥ kūrpādibhir api na vyathate|

kiṁ vā, tvac-caraṇa-sparśa-māhātmyāt kūrpādayo’pi komalā eva bhavanti |

kiṁ vā, dharaṇyaivātikāruṇyād vā tvan-mādhuryāsvāda-lobhād vā tvac-caraṇa-vinyāsa-sthale sva-jihvā utthāpyate | kiṁ vā, tvam asmatto’pi prema-sindhur daiva-vaśād asmad-viraha-santapto bhramann unmāda-daśāṁ prāptaḥ sva-caraṇa-vyathām api nānusandhatse, ity evaṁ nānā kāraṇāni parāmṛśantī no’asmākaṁ dhīr bhramati | na tu kvāpi niścayaṁ labhata iti bhāvaḥ |

nanv etat kiyat sva-duḥkhaṁ vyañjayatha | ahaṁ tu tad-duḥkhaṁ na manye, yena prāṇās tiṣṭhanty ata āhur **bhavad-āyuṣām **iti | bhavati tvayy evāyūṁṣi yāsāṁ tāsām | kalyāṇavati tvayi sthitatvād etāvadbhir api kaṣṭair asmad-āyuṣāṁ na nāśa ity arthaḥ | ayaṁ bhāvaḥ—bhavān ivāsmān duḥkhayituṁ pravṛtto vidhir etad vicārayati sma yady āsām āyūṁṣi sampraty āsv eva sthāpayiṣyāmi | tadā mad-dattair atisantāpair dagdhāyuṣa imāḥ sadyo mariṣyanti | tato’haṁ punaḥ kābhyo duḥkhaṁ dāsyāmi | tad āsām āyūṁṣi mat-sadharmaṇi mad-bandhau śrī-kṛṣṇe nidhāya yatheṣṭam imā amriyamāṇā apāram eva duḥkhaṁ bhojayāmīti | ata eva vayaṁ na mriyāmahe iti |

yad vā, evaṁ kāraṇāniścayenāsmākaṁ dhīr eva bhramati na tv etāvadbhir api kaṣṭair nāśaḥ | tatra hetuḥ bhava-āyuṣām iti | bhavanti vartamānāy āyūṁṣi yāsāṁ tāsām | āyur marmāṇi rakṣatīti ṛjur evārthaḥ |

yad vā, evaṁ dhīr eva tad-aniścayād bhramati | prāṇās tv asmākaṁ niścayena dehān nirgacchanty eveti tvaṁ samprati paśyeti bhāvaḥ |

nanv āyuṣi sthite kathaṁ nāśaḥ ? tatrāhuḥ—bhavad-āyuṣāṁ tvat-samarpitāyuṣāṁ svāyūṁṣi tubhyam asmābhiḥ samprati dattāni, taiś ciraṁ vraje kheleti bhāvaḥ ||166|| (152)

viṣṇudāsaḥ: tat-saukhya iti | yat te iti rāsa-līlāyāṁ śrī-kṛṣṇe’ntarhite sati tad-ārti-śaṅkayā śrī-vraja-devīnāṁ vilāpaḥ | he priya ! te tava yat caraṇāmburuham amburuha-rūpakeṇa caraṇasya komalatve siddhe’pi sujāteti viśeṣaṇaṁ tad-atiśaya-vivakṣayā | vayaṁ staneṣu śanair dadhīmahi arpayāma | tatra hetuḥ—bhītā iti | atra ca hetuḥ karkaśeṣu kaṭhineṣu | staneṣv evārpaṇe hetuḥ priyeti | priyatvena tatraiva tad-dhāryam iti bhāvaḥ | tena caraṇenāṭavīm aṭasi gacchasi | tac-caraṇāmburuhaṁ kartṛ kūrpādibhiḥ sūkṣma-pāṣāṇādibhiḥ kiṁ svid iti vitarke na vyathate | api tu vyathata eva | nanu, nijārti-vṛndasya pratīkāraś cintyatāṁ, mama caraṇārti-śaṅkā-cintayā kim ? tatrāha—naḥ asmākaṁ dhīr bhramati muhyati | nanu, tad api katham ? tatra hetur garbha-viśeṣaṇam—bhavad-āyuṣāṁ bhavān evāyur yāsāṁ tāsām | idaṁ viyoge ||166||

—o)0(o—

|| 14.167 ||

**mohādy-abhāve’pi sarva-vismaraṇaṁ, **yathā ekādaśe (11.12.12)—

tā nāvidan mayy anuṣaṅga-baddha-

dhiyaḥ svam ātmānam adas tathedam |

yathā samādhau munayo’bdhi-toye

nadyaḥ praviṣṭā iva nāma-rūpe ||

śrī-jīvaḥ: mohādy-abhāve’pi sarva-vismaraṇam iti kṛṣṇa-sphūrty-avacchedena mohādy-abhāvaḥ | tad-anya-vismaraṇāt sarva-vismaraṇam ity ubhayam api saṅgacchata ity udāharati—tān nāvidann iti | atra hi mayy anuṣaṅgeti tad-eka-sphūrtitā darśitā, tā nāvidann ity atra mohaś ceti ||167|| (153)

**viśvanāthaḥ: **moho mūrcchā | ādi-śabdād āvega-viṣādādyāḥ | sarveṣām ahaṁtāspadedaṁtāspadānāṁ vismaraṇaṁ tatra hetur mamatāspadasya śrī-kṛṣṇa-rūpa-guṇādes tu smṛty-atiśaya eva jñeyaḥ | gṛha-pati-śvaśrv-ādiṣu mamatvābhāvān na teṣāṁ mamatāspadatvaṁ tathaivodāharaṇe’pi dṛṣṭam |

uddhavaṁ prati śrī-kṛṣṇaḥ sādhu-saṅga-prastāve mad-viṣayaka-prītimattvaṁ sādhutvam iti sādhu-lakṣaṇasya parā kāṣṭhā śrī-gopīṣv eveti tās tat-paricitā api lakṣaṇa-viśeṣeṇa punaḥ paricāyayati—tā iti | mayy anuṣaṅgena nirantarāsaṅgena baddhā dhiyo yābhis tāḥ | atra baddha-padena śrī-kṛṣṇasya trijagan-mohana-vicitra-līla-stambhatvaṁ anuṣaṅgasya balavad-dāmatvaṁ, dhī-vṛttīnāṁ śrī-kṛṣṇasya vāñchita-sampādaka-kāma-dhenu-ghaṭātvam āropitam | svam ātmānaṁ dehaṁ na viduḥ, rāsābhisārādau kva sthitaṁ kva vāyāntam iti nānusandadhuḥ | tathā adaḥ para-lokaṁ dharmātikramād iti bhāvaḥ | idam imaṁ lokaṁ lajjā-bhayādy-atikramād iti bhāvaḥ | samādhau munaya iti teṣāṁ yathā sarva-vismaraṇe brahmānubhavo’tiricyate, tathaitāsāṁ mad-anubhava iti sarva-vismaraṇāṁśe dṛṣṭāntaḥ | nadyo yathābdhi-toye praviṣṭā nāma-rūpe svīye na vidur iti rasa-carvaṇāṁśe dṛṣṭāntaḥ ||167|| (153)

viṣṇudāsaḥ: mohādy-abhāva iti | tā iti | śrī-bhagavān śrīmad-uddhavaṁ prati sat-saṅga-mahima-kathanāvasare śrī-vraja-devīnāṁ paramālaukikānurāga-smaraṇa-vivaśaḥ san, atraiva pūrvokta-vigāḍha-bhāva-rūpa-kāṣṭhāṁ varṇayan tāsāṁ sarva-vismṛtitvaṁ darśayati| tāḥ gopyaḥ, svaṁ svīyaṁ mamatāspadaṁ gṛha-paty-ādi, ātmānaṁ sva-deham, adaḥ para-lokaṁ, idaṁ imaṁ lokaṁ ca nāvidan na jñātavatyaḥ | tatra hetuḥ—mayi yo’nuṣaṅgaḥ nirantarāsaktiḥ āveśa iti yāvat, tena baddhā dhīr yābhis tāḥ | tatra dṛṣṭāntaḥ—yathā samādhau dhyāna-layodreke munayaḥ svīyātmādīni na vidanti, tadvat tāsāṁ svasminn atyāvegena dhiyo magnatve hetuṁ vadann utprekṣate—tāḥ kiṁ-bhūtāḥ ? abdhi-toye nadya iva mama nāma-rūpe karma-bhūte praviṣṭā magnāḥ ||167||

—o)0(o—

|| 14.168 ||

**kṣaṇa-kalpatā, **yathā tatraiva (11.12.11)—

tās tāḥ kṣapāḥ preṣṭha-tamena nītā

mayaiva vṛndāvana-gocareṇa |

kṣaṇārdha-vat tāḥ punar aṅga tāsāṁ

hīnā mayā kalpa-samā babhūvuḥ ||

śrī-jīvaḥ: ādya-śabdād ity atra kṛṣṇāvirbhāva-kāritā tu, **gopyas tapaḥ kim acarad **[bhā.pu. 10.21.7] ity ādau, **tāsām āvirabhūc chauriḥ **[bhā.pu. 10.32.2], **tatrātiśuśubhe tābhiḥ **[bhā.pu. 10.33.6] ity ādau, **yathā śrutā tathā jñeyā, na tu bhaktāntareṣv api **āvirbhāva mātram ||168|| (154)

**viśvanāthaḥ: **śrī-kṛṣṇas tathaivāha—tās tā iti | asminn eva padye kṣaṇa-kalpatā-kalpa-kṣaṇate viyoga-saṁyogayor draṣṭavye ||168|| (154)

viṣṇudāsaḥ: kṣaṇeti | tās tā iti samanantaram evodāhṛta-padyasya pūrva-padyam idaṁ sa eva taṁ prati tatra tāsāṁ pūrva-padyokta-tīvrādhitvaṁ varṇayati | yā yāḥ kṣapāḥ rātrayaḥ mayā saha tābhiḥ kṣaṇārdhavan nītāḥ prāpitāḥ | kim-bhūtena mayā ? preṣṭhatamena | punaḥ kim-bhūtena ? vṛndāvana-gocareṇa vṛndāvanam eva gocaraḥ indriyārtho netrādīnāṁ viṣayo yasya tena | aṅga he uddhaveti mad-aṅga-nirviśeṣatvena tavāpy anubhūta-caro’yaṁ tāsāṁ mad-viśleṣaja-santāpa-bhara iti dhvanitam | tās tāḥ kṣapāḥ anirvacanīyāḥ mayā hīnā rahitāḥ satyaḥ punas tāsāṁ kalpa-samā brahmaṇo dviparārdha-kāla-tulyā babhūvur jātāḥ |

lalita-mādhave ca—

mamāyāsīd dūre dig api hari-saṅga-praṇayinī


prapede khedena truṭir api mahā-kalpa-padavīm |


dahaty āśā-sarpir viracita-pada-prāṇa-dahano


balān māṁ durlīlaḥ kam iva karavai hanta śaraṇam || [la.mā. 7.1]

govinda-līlāmṛte ca—

smita-kamala-mukhī sā yāvad āyāti tāvat


jaladhi-śata-gabhīro’py asta-dhairyaḥ sa mene |


kṣaṇam api yuga-lakṣaṁ hanta yat tan na citraṁ


praṇayini sahajeyaṁ prema-bhājāṁ hi ceṣṭā || [go.lī. 7.132] ||168||

—o)0(o—

|| 14.169 ||

ādya-śabdād iha proktā kṛṣṇāvirbhāva-kāritā |

sambhoga-bhede vispaṣṭaṁ sā purastāt pravakṣyate ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : sambhoga-bhede sampannākhye śrī-kṛṣṇāvirbhāva-kāritety āvirbhāvo’yaṁ samprayogādi-sarva-sukha-nirvāhako’gretana-grantha-dṛṣṭyā jñeyaḥ | premi-mātra-bhakta-janeṣv āvirbhāvas tu saṁnidhi-mātram ||169|| (155)

viṣṇudāsaḥ : ādyeti kṣaṇasya kalpatety ādyā ity atra pūrvam uddiṣṭād ādya-śabdāt | sambhoga-bhede saṅkṣiptādi-mukhya-caturvidha-bhedeṣu sampannākhyasya bhede purastād (14.201) agre ||169||

—o)0(o—

|| 14.170-171 ||

atha adhirūḍhaḥ—

rūḍhoktebhyo’nubhāvebhyaḥ kām apy āptā viśiṣṭatām |

yatrānubhāvā dṛśyante so’dhirūḍho nigadyate ||

yathā śiva-vākyam—

lokātītam ajāṇḍa-koṭigam api traikālikaṁ yat sukhaṁ

duḥkhaṁ ceti pṛthag yadi sphuṭam ubhe te gacchataḥ kuṭatām |

naivābhāsa-tulāṁ śive tad api tat kuṭa-dvayaṁ rādhikā-

premodyat-sukha-duḥkha-sindhu-bhavayor vindeta bindvor api ||

śrī-jīvaḥ: kām apy anirvacanīyām ||170|| (156)

lokātītam iti | śrī-rādhāyāṁ tādṛśān anubhāvān śivā-kṛta-prastāvān niśamya śivāṁ prati śivaḥ—tatra lokātītaṁ duḥkham anyeṣāṁ śrī-bhagavad-viraha-kṛtaṁ jñeyam | kūṭatāṁ rāśitām ||171|| (157)

viśvanāthaḥ: anubhāvāḥ sāttvikāḥ kām apy anirvacanīyāṁ viśiṣṭatāṁ prāptāḥ, na tu sūddīptā ity arthaḥ | teṣāṁ mohana eva vakṣyamāṇatvāt ||170|| (156)

śivayā rādhikā-prema-vaiśiṣṭya-vikramaṁ pṛṣṭaḥ śivas tām āha—lokātītaṁ vaikuṇṭha-gataṁ sukhaṁ prasiddhaṁ mokṣa-sukhaṁ ca | duḥkhaṁ tu tatratya-bhaktānāṁ premautkaṇṭhyottham | ajāyā māyāyā ajasya brahmaṇo vā aṇḍa-koṭi-gataṁ tac ca traikālikaṁ bhūtaṁ bhaviṣyad vartamānaṁ ca sukhaṁ duḥkhaṁ ca yat te ubhe sukha-duḥkhe yady ekadaiva ekasmin deśa eva pṛthak pṛthak kūṭatām rāśitāṁ gacchataḥ prāpnutas tad api tathāpi tat-kūṭa-dvayaṁ kartṛ śrī-rādhāyāḥ premṇā udyantau ucchalantau yau sukha-duḥkha-sindhū tad-utthayor bindvor leśayor api ābhāsa-tulām ekāṁśa-sādṛśyam api naiva vindeta naiva labheta | na caivaṁ duḥkha-śrutyā prekṣāvat pravṛtty-abhāve mahābhāvasyāpuruṣārthatvaṁ kalpanīyaṁ bhakti-mātrasyāpi hlādinī-saṁvidoḥ svarūpa-bhūtayoḥ sāratvena |

brahmānando bhaved eṣa cet parārddha-guṇīkṛtaḥ |


naiti bhakti-sukhāmbhodheḥ paramāṇu-tulām api || [bha.ra.si. 1.1.38] iti |

muktiṁ dadāti karhicit sma na bhakti-yogam [bhā.pu. 5.6.18] ity-ādi-pramāṇebhyo brahmānanda-koṭito’py ādhikyena sthāpanāt tadīya-duḥkhasyāpy ūṣmāṇam api vamantī sudhāṁśu-koṭer api svādv ity ādau sukha-rūpatvenaiva siddhāntān mahābhāve tv atikaimutyād iti bhāvaḥ | tathā hi, loke ūṣma-sad-bhāva eva śītaṁ sukhamayaṁ bhavati | śīta-sad-bhāve coṣmāpīti dvayor api sukha-rūpatvaṁ dṛṣṭam | ekaikābhāve dvayor eva duḥkha-rūpatvaṁ ca |

yathā ca, kṣud-bhojya-vastunor dvayor eva yaugapadye sukham, bhojya-vastv-abhāve kṣud duḥkham eva | kṣud-abhāve bhojyam api na sukhaṁ, raty-ādi-bhāveṣu saṁyoge’py autkaṇṭhya-lakṣaṇa-virahasya sarvarthaivānapagamād alam-buddhy-abhāvād eva sa saṁyogaḥ sadā sukha-mayo bhavati | virahe’pi smaraṇa-sphūrty-āvirbhāvādi-janita-mānasa-svāpna-sākṣāt-sambhogāviccheda-viraho’pi sukhamaya eveti adhirūḍha-mahābhāve tu saṁyoga-viyoga-lakṣaṇa-sukha-duḥkhayor ukta-prakāreṇa nistulayor dvayor eva yaugapadyād eva nistula-sukha-rūpatvam | prākṛte tu svarga-narakādyoḥ sukha-duḥkhayor yaugapadya-bhāvāt| kvacid bhojanārambhādiṣu sukha-duḥkhayor yaugapadye’pi duḥkhābhāvāt sukham apy asukhāyamānam iti | kecit sukha-duḥkhābhāvādy-ātyantiko mokṣa iti mukter lakṣaṇam ity āhuḥ | ataḥ premṇa eva parama-puruṣārthatvaṁ netareṣām iti tu siddhānta eva vastutaḥ pravṛttis tu premṇi na sva-sukha-dṛṣṭyā, kintu bhagavat-sukha-dṛṣṭyaiveti tu bhaktānāṁ matam ||171||(157)

viṣṇudāsaḥ: athādhirūḍha iti | lokātītam iti kadācit prastāva-vivaśena śrī-pārvatyā śrī-rādhikā-prema-rītiṁ pṛṣṭaḥ śrī-śaṅkara-devas tāṁ prati dig-darśanatayā saṅkṣepād uddiśati | śive ! he pārvati ! lokātītam aprākṛtam | ajāṇḍa-koṭigaṁ brahmāṇḍa-koṭi-gatam api traikālikaṁ bhūto bhāvī vartamānaś ceti kāla-trayas tad-udbhavaṁ yat sukhaṁ duḥkhaṁ ca iti evaṁ prakāraṁ yadi te ubhe sukha-duḥkhe pṛthak kūṭatāṁ puñjatvaṁ sphuṭaṁ vyaktam eva gacchataḥ prāpnuvataḥ, tad api tathāpi tat-kūṭa-dvayaṁ sukha-duḥkha-rūpa-puñja-dvayaṁ kartṛ rādhikāyāḥ premṇā udyantau udgacchantau ucchalantau yau sukha-duḥkha-rūpa-sindhū tābhyāṁ bhava udbhavo yayos tad-utthayor ity arthaḥ | bindvor lavayor api ābhāsa-tulāṁ yathā-kathañcit ekāṁśa-sādṛśyam api naiva vindeta labheta | eva-kāro niścayārthaḥ ||170-171||

—o)0(o—

|| 14.172-173 ||

modano mādanaś cāsāv adhirūḍho dvidhocyate ||

tatra modanaḥ—

modanaḥ sa dvayor yatra sāttvikoddīpta-sauṣṭhavam ||

śrī-jīvaḥ : modano mādanaś ceti dvayaṁ nirukti-balāt sambhoga eva | mādana ity atra mitāṁ hrasvaḥ iti yan nāptaṁ tat khalu mitsu madī harṣa-glepanayor ity arthaḥ | niyamād arthāntara-kalpanayā jñeyaṁ harṣa-vācitva-modana ity anenaiva paryāptiḥ syāt | tasmān mādano’tra divya-madhu-viśeṣavan mattatākara ity arthaḥ ||172-173|| (158)

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : asyādhirūḍha-mahābhāvasya bheda-dvayam āha—modana iti | atra modana iti | yatrādhirūḍhe dvayor nāyikā-nāyakayoḥ sāttvikānāṁ stambhādīnām uddīpteḥ sauṣṭhavam atiśayatā | svarūpa-lakṣaṇam etat | taṭastha-lakṣaṇaṁ, harer yatra sakāntasya [u.nī. 14.175] ity-ādinā vakṣyamāṇānubhāva-dvāreṇaiva jñeyam ||172-173||

—o)0(o—

|| 14.174 ||

yathā lalita-mādhave (8.9)—

ātanvan kala-kaṇṭha-nādam atulaṁ stambha-śriyojjṛmbhito

bhūyiṣṭhocchalad-aṅkuraḥ phalitavān svedāmbu-muktā-phalaiḥ |

udyad-bāṣpa-maranda-bhāga-vicalo’py utkampavān vibhramai

rādhā-mādhavayor virājati cirād ullāsa-kalpa-drumaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **kala-rūpo yaḥ kaṇṭha-nādas tam | pakṣa kala-kaṇṭhaḥ kokilaḥ | stambhaḥ sāttvika-viśeṣaḥ, pakṣe svābhāvika-stambhaḥ | tat-sampattyā uccair jṛmbhitaḥ prakāśitaḥ | śriyā jṛmbhitaḥ iti vā pāṭhaḥ | bhūyiṣṭhā uccalanta udbhavanto’ṅkurā ivāṅkurā romāñcā yatra saḥ | pakṣe aṅkurā kaḍambāḥ avicalaḥ sthiro’pi vibhramair vilāsaiḥ | pakṣe, pakṣiṇāṁ bhramaṇaiḥ ||174|| (159)

viśvanāthaḥ : navavṛndā śrī-rādhā-kṛṣṇayoś cirān milanaṁ varṇayati—ātanvann iti | ullāsa eva kalpa-drumas tayoḥ parasparasya parijanānāṁ ca vāñchita-pūraṇād virājati | tatrollāsasya drumatvaṁ modana-bhāvotthatvaṁ ca viśeṣaṇaiḥ spaṣṭayati—kalakaṇṭhaḥ kokilaḥ, pakṣe kalo madhurāsphuṭo yaḥ kaṇṭha-nādaḥ svara-bhedaḥ | ā samyag eva vistārayann iti uddīpta-sauṣṭhavam | evam atulādi-padair agre’pi | stambhaḥ sthūṇā tasyeti mūloparitana-pradeśa-varṇanam | pakṣe, stambhaḥ sāttvikaḥ | aṅkurāḥ kaḍambāḥ pulakāś ca | avicalaḥ sthiro’pi vīnāṁ pakṣiṇāṁ bhramair bhramaṇaiḥ, pakṣe vilāsaiḥ ||174|| (159)** **

**viṣṇudāsaḥ : **ātanvann iti | dvārakāyāṁ navavṛndāvane sucirata eva śrī-rādhā-kṛṣṇayor milana-mahotsavam anubhūya paramānanda-sindhu-magnā navavṛndā tayos tadānīntanollāsaṁ sarveṣām eva sarvābhīṣṭa-sukha-dātṛtva-sāmyāt kalpa-druma-rūpakeṇa varṇayati | rādhā-mādhavayor ullāsa eva kalpa-drumaḥ cirāt cira-kālataḥ virājati dīvyati | kiṁ kurvan ? kalakaṇṭhaḥ kokilas tasya nādam iva nādaṁ śabdaṁ, kiṁ vā kalaḥ gadgadākrāntatvān madhurāsphuṭa-dhvaniś cāsau kaṇṭha-nādaś ca tam ātanvan vistārayan | pakṣe, tatra-sthitānāṁ kokilānāṁ nija-phalāsvādana-mattānāṁ nādaṁ vistārayan | kim-bhūtaḥ ? atulao nirupamo yataḥ stambhaḥ stabdhatvaṁ sāttvika-bhedaḥ | pakṣe, sthūṇā tasya śriyā śobhayā ujjṛmbhitaḥ praphullitaḥ pakṣa-dvaye’pi sāmyam | tathā bhūyiṣṭhāḥ subahutarāś cāmī ucchalantaḥ pronmīlanto’ṅkurā romāñcāḥ, pakṣe navodbhidaḥ pratyagra-mukulāni ca te yatra tathābhūtaḥ, tathā svedāmbūny eva muktā-phalāni taiḥ phalitavān | tathā udyanti yāni bāṣpāṇi aśrūṇi tāny eva marandāḥ makarandās tān bhajatīti tathā saḥ | atra viśeṣaṇa-dvaye upameya-padam ullāsasya viśeṣaṇam | upamāna-padaṁ tu kalpa-drumasya | tathāvicalaḥ susthiro’pi vibhramaiḥ vilāsaiḥ, pakṣe vīnāṁ pakṣiṇāṁ bhramaiḥ śākhāyāḥ śākhāntare bhramaṇaiḥ hetubhiḥ utkampavān uccair vepathu-yuktaḥ, pakṣe cāñcalyātiśayānvitaḥ ||174||

—o)0(o—

|| 14.175-176 ||

harer yatra sa-kāntasya vikṣobha-bhara-kāritā |

premoru-sampad-vikhyāta-kāntātiśayitādayaḥ ||

rādhikā-yūtha evāsau modano na tu sarvataḥ |

yaḥ śrīmān hlādinī-śakteḥ suvilāsaḥ priyo varaḥ ||

śrī-jīvaḥ : kiṁ ca, harer iti | sa-kāntasya kāntābhiḥ sahitasya | premeti premoru-sampad-vikhyātā yāḥ kāntās, tābhyaḥ | tā atikramya yā atiśayitā premādhikyaṁ, sāpy asya lakṣaṇam ity arthaḥ | ādi-grahaṇād anye’pi saṅkhyātītā guṇās tal-lakṣaṇatvena vartanta ity unneyam ||175|| (160)

kutrāsau dṛśyate ? tatrāha—rādhikā-yūtha eveti | madhu-sneham ārabhya paramotkarṣa-darśitatvāt | pūrva-granthasya ca ṭīkāyāṁ—tatrāpy ekāntināṁ śreṣthā govinda-hṛta-mānasāḥ [bha.ra.si. 1.2.58]⁹ ity atra na vayaṁ sādhvi sāmrājyaṁ [bhā.pu. 10.83.41] ity asya vyākhyāne śrī-bhāgavata-saṁmatyā viśeṣataḥ śrī-rādhāyāṁ ca darśitatvāc ca | pūrṇāḥ pulindya [bhā.pu. 10.21.17] ity anena hy etasyaika-vākyatayā dṛśyate | ubhayatra śrī-śabdena śrī-rādhikaivocyate | anya-hari-pada-parityāgena tat-pada-śrī-sambandha-parityāga-prāpteḥ | pūrṇāḥ pulindya ity-ādika-vacana-samaye śrī-rukmiṇyā aprasiddhyā tad-aprāpteś ca | śrī-rādhāyāḥ saubhāgyādhikyaṁ śrī-vraja-devībhiḥ svayam eva darśitam—anayārādhito nūnaṁ [bhā.pu. 10.30.28] ity-ādinā | śrī-rādhātvaṁ cāsyā, rādhā vṛndāvane vane iti mātsyadi-prāmāṇyenāvagatam eva | vyaktaṁ coktaṁ bṛhad-gautamīye—

devī kṛṣṇamayī proktā rādhikā para-devatā |


sarva-lakṣmī-mayī sarva-kāntiḥ sammohinī parā || iti |

ṛk-pariśiṣṭe ca—rādhayā mādhavo devo mādhavenaiva rādhikā, vibhrājante janeṣv ā iti | atha prastutam anusarāmaḥ—yaḥ śrīmān ity atra hlādinī-śakteḥ suvilāsaḥ parama-vṛtti-rūpas tāvad bhagavad-bhāva-mātram | tatrāpi priyo madhurākhyo mahā-bhāva-paryantas tatrāpi modano’yaṁ vara ity arthaḥ ||176|| (161)

**viśvanāthaḥ : **modanasyānubhāvān vadann eva tal-lakṣaṇam āha—harer iti | yatra modane vidyamāne sati sa-kāntasya kāntābhiḥ sahitasya premaiva urur mahatī sampat, tathā khyātāḥ prasiddhā yāḥ kāntāś candrāvalyādayas tābhyo’tiśayitā paramotkarṣaḥ | ādi-śabdād anye’pi tad-viruddha-jana-vijñātā bahavo vartanta ity arthaḥ | sarvataḥ sarvatra candrāvalyādāv apīty arthaḥ | hlādinī-śakteḥ suvilāsaḥ parama-vṛtti-rūpaḥ premā bhakta-mātra-vṛṭtitvāṁśena tatrāpi priyo madhura-rasa-sthāyitayā priyā-jana-vartitvāṁśena tatrāpi śrīmān mahā-bhāvo gopī-mātra-vartitvāṁśena | tatrāpi varaḥ śrī-rādhā-yūtha-vartitvāṁśenety arthaḥ ||175-176|| (160-161)

**viṣṇudāsaḥ : **asyānubhāvasya dig-darśanaṁ karoti—harer iti | yatrādhirūḍha-mahābhāvasya modanākhya-bhede sakāntasya kāntābhiḥ saha vartamānasya premaiva ūrur mahatī sampat tayā vikhyātāḥ suprasiddhāḥ yāḥ kāntāḥ śrī-gaury-ādyas tābhyo’py atiśayitā | ādi-śabdād anye’py anubhāvā jñeyāḥ ||175||

yo modanākhyaḥ,

hlādinī sandhinī saṁvit tvayy ekā sarva-saṁśraye |


hlāda-tāpa-karī miśrā tvayi no guṇa-varjite || [vi.pu. 1.12.69] 

iti viṣṇu-purāṇoktyā hlādinī ānandinī yā śaktis tasyāḥ suvilāsaḥ śobhana-vilāsa-viśeṣaḥ | suvilāsam eva viśinaṣṭi—varaḥ śreṣṭhaḥ, ata eva priyaḥ ||176||

—o)0(o—

|| 14.177 ||

tatra sakāntasya hareḥ kṣobha-bhara-kāritā, yathā**—**

hanta stambha-karambitā bhuvi kuror bhadrā sarasvaty abhūd

bāṣpaṁ bhāskarajā mumoca tarasā satyābhraman narmadā |

bheje bhīṣma-sutā ca varṇa-vikṛtiṁ gāmbhīrya-bhāg apy asau

kṛṣṇodanvati rādhikādbhuta-nadī-premormibhiḥ saṁvṛte ||

śrī-jīvaḥ : kurukṣetre vraja-devīnāṁ śrī-kṛṣṇena milanānantaraṁ tenāvahitthā-guptam api bhāva-vikāraṁ vitarkya taṁ ca bhadrādīnām api vismāpakatayānubhūya śrīmān uddhavaḥ parāmṛśati—hanta stambheti | bhadrāyāḥ sarasvatī vāṇī | pakṣe, sarasvatī nadī, tasyā viśeṣaṇaṁ bhadrā | bāṣpam aśru, pakṣe tad iva jalotkaram | satyā satyabhāmā viśeṣyaṁ, tasyā viśeṣaṇaṁ narmadā | pakṣe, vaiparītyaṁ tatra satyā sad-rūpā | bhīṣma-sutā rukmiṇī | pakṣe, bahu-vrīhiṇā gaṅgā ||177|| (162)

viśvanāthaḥ : kurukṣetra-yātrāyāṁ vraja-devībhiḥ saha śrī-kṛṣṇasya milana-vṛttāntasya camatkārātiśaye śrī-rukmiṇy-ādiṣu vraja-devī-darśanābhilāṣiṇīṣu sva-sva-paṭa-geha-guptāsv eva tatra rahasi tāsu tadānīm eva śrī-kṛṣṇa-darśanotthena śrī-rādhāyā modanākhya-bhāvenoditena śrī-kṛṣṇasya rukmiṇyādīnāṁ ca kṣobhātiśayaṁ dṛṣṭavatī kācid rukmiṇyāḥ sakhī samayāntare sva-sakhīm āha—hanteti | kathanārambhata eva vismayaḥ | rādhikaivādbhuta-nadī tasyāḥ premāṇa evormayas tābhiḥ kṛṣṇodanvati śrī-kṛṣṇa-samudre saṁvṛte ruddeh satīti nadyās taraṅgeṇa samudra-bodhād adbhutatvaṁ sa ca rodho nadyās taraṅgāṇāṁ samudra-taraṅga-vijayitvena vā samudra-jala-stambhena vā jñeyaḥ | pakṣe śrī-kṛṣṇa-premato’pi śrī-rādhā-premādhikya-vyañjanā | sarasvatī nadī | kīdṛśī ? bhadrā | pakṣe, bhadrāyāḥ sarasvatī vāṇī | bhāskarajā yamunā kālindī ca | bāṣpaṁ jaloṣmāṇaṁ ūṣmāśru ca | narmadā nadī abhramat pari paryanta-pravāhā abhūt | kim-bhūtā ? satyā sadbhyo hitā | pakṣe, narmadā parihasitum āgatāpi satyabhāmā abhramat bhramim apasmāraṁ prāpa | bhīṣmaḥ suto yasyāḥ sā gaṅgā, pakṣe bhīṣma-sutā śrī-rukmiṇī | varṇa-vikṛtir vaivarṇyam | tataś ca katipaya-kṣaṇānantaraṁ tasyā modana-bhāvasya kiñcid upaśame tā api kiñcit svāsthyam āptās tāṁ stutvā natvā sva-svāvāsaṁ jagmuḥ sā tu vaivaśya-vaśāt tāḥ nānusandhatte smeti jñeyam ||177|| (162)

viṣṇudāsaḥ : tatreti | hanteti | sūryoparāga-prasaṅge kurukṣetrāgatena śrī-kṛṣṇena saha śrī-rādhikāyā milane jāte sati tasyās tadānīntanānandātiśayocchalita-prema-vegam ākalayya parama-camatkāratayā mahiṣī-varga-sahitasya śrī-kṛṣṇasya kṣobhātiśayaḥ kavi-caraṇair varṇyate | hanta āścarye | rādhikaivādbhutā nadī tasyāḥ premāṇa eva ūrmayas taraṅgāḥ tābhiḥ kṛṣṇa eva udanvān samudras tasmin saṁvṛte samyak āvṛte ruddhe sati | adbhuteti nadyā viśeṣaṁ tu tayā samudrasyāpy avarodhanāt | ata eva bhadrāyāḥ śrī-kṛṣṇasya mahiṣyāḥ sarasvatī vāṇī stambha-karambitā stabdhatayā muktābhūt, pakṣe sarasvatī nadī bhadrety asyā eva viśeṣaṇam | tathā bhāskarajā kālindī preyasī-rūpā, pakṣe nadī-rūpā bāṣpam aśru mumoca | tathā tarasā śīghram eva satyā satyabhāmā narmadā parīhāsa-sukha-pradāpi abhramat aghūrṇat, pakṣe narmadā nadī viśeṣya-padam | kim-bhūtā ? satyā sad-rūpā kiṁ vā tarasā vegena asatyā itas tato’ñcanād asad-rūpā satī abhramat anavasthityā ghūrṇitavatī | tathā bhīṣma-sutā śrī-rukmiṇī-devī, pakṣe bhīṣmaḥ suto yasyāḥ sā gaṅgā varṇa-vikṛtiṁ vaivarṇyaṁ bheje | kim-bhūtā ? gāmbhīrya-bhāg apīti, pakṣa-dvaye’pi samānārthaḥ | asau iti gāmbhīryopalakṣita-maryādā-dhairyādi-guṇa-gaṇa-prasiddhāpi | kiṁ vā, asau-padena pratyekaṁ sarvābhir eva sambandhaḥ ||177||

—o)0(o—

|| 14.178 ||

premoru-sampadvatī-vṛndātiśayitvaṁ, yathā—

advaitād girijāṁ harārdha-vapuṣaṁ sakhyāt priyoraḥ-sthitāṁ

lakṣmīm acyuta-citta-bhṛṅga-nalinīṁ satyāṁ ca saubhāgyataḥ |

mādhuryān madhureśa-jīvita-sakhīṁ candrāvalīṁ ca kṣipan

paśyāruddha hariṁ prasārya laharīṁ rādhānurāgāmbudhiḥ ||

śrī-jīvaḥ : advaitād iti | śrīmad-uddhavasya vacanam | yena madhupa kitava-bandho ity-ādi tadīya-bhāvonmāda-śravaṇāc citratāṁ prāptena, nāyaṁ śriyo’ṅgaṁ ity-ādikaṁ sarvā api vraja-sundarīr uddiśya vadatā tasyām eva parama-mahimā paryavasāyitaḥ | madhuveśeti | vrajaṁ prati tena gopīnāṁ mad-viyogādhiṁ mat-sandeśair vimocayety ādi vaivaśy-maya-vacanena svasya yat prasthāpanaṁ tasyāsthāna-rūpāṁ madhurām anusṛtya proktam | paśyeti | bhāvāveśena svayam eva svaṁ pratyuktam ||178|| (163)

viśvanāthaḥ : tatraiva punaḥ saivāha—girijāṁ durgām | satyāṁ satyabhāmām | hariṁ śrī-kṛṣṇam aruddha āvṛtavān ||178|| (163)

viṣṇudāsaḥ : premeti | advaitād iti | idam api pūrvavat tatraiva tena saha milane śrī-rādhikāyā anurāgodriktatām anubhūya śrī-paurṇamāsī harṣa-vegena samullasita-cetāḥ sāścaryaṁ nāndīmukhīṁ varṇayati | rādhāyā anurāga evāpāratvād anavagāhyatvād avicalatvādeś ca ambudhiḥ samudraḥ kartā laharīṁ taraṅgaṁ prasārya vistārayitvā hariṁ śrī-kṛṣṇam arundha āvṛtavatī | paśyeti sākṣād eva nāndīmukhīṁ prati darśayati | kiṁ kurvan ? advaitāt aikātmyāt hetoḥ harasyārdha-vapuṣam api girijāṁ pārvatīṁ kṣipan adharīkurvan | idaṁ tu sarvatra yojyam | tathā sakhyāt sahavāsa-krīḍātaḥ acyutasya cittam eva bhṛṅgaḥ bhramaraḥ tasya nalinīṁ padma-latāṁ lakṣmīm | kim-bhūtām ? priyasya śrī-kṛṣṇasya urasi vakṣasi sthitāṁ śrī-rukmiṇī-rūpām iti paurṇamāsyāḥ kṛṣṇaiśvarya-sphuraṇāt lakṣmyā sahābhedoktiḥ | tathā saubhāgyataḥ satyāṁ satyabhāmāṁ ca, tathā mādhuryāt madhureśasya jīvitaṁ ca tat-sakhīṁ madhureśa-jīvita-sakhīṁ candrāvalīṁ tāṁ ca ||178||

—o)0(o—

|| 14.179-180 ||

modano’yaṁ praviśleṣa-daśāyāṁ mohano bhavet |

yasmin viraha-vaivaśyāt sūddīptā eva sāttvikāḥ ||

yathā—

udyad-vepathu-vādyamāna-daśanā kaṇṭha-sthalāntar-luṭhaj-

jalpā gokula-maṇḍalaṁ vidadhatī bāṣpair nadī-mātṛkam |

rādhā kaṇṭakitena kaṇṭaki-phalaṁ gātreṇa dhik-kurvatī

citraṁ tvad-ghana-rāga-rāśibhir api śvetī-kṛtā vartate ||

śrī-jīvaḥ : udyad iti | tasyaiva vrajān mathurāṁ gatasya śrī-kṛṣṇaṁ prati nivedanam | nadī-mātṛka-śabdena nadī-jala-sampanna-vrīhiko deśa ucyate | uccair viraha-bāṣpais tu yadyapi tādṛśatvaṁ na sambhavati tathāpy anena tat-premṇo māhātmya-mātra-dṛṣṭyā nirdiṣṭam | yathā—virahena mahān me’nugrahaḥ kṛtaḥ [bhā.pu. 10.47.27] iti tāḥ praty uktam | kaṇṭaki-phalaṁ panasam | citraṁ tad-ghana-rāga-rāśibhiḥ¹⁰ ity atra śleṣa-pakṣe raktimā-rāśitvāt śvetīkṛtatvaṁ nopapannam iti citra-śabdaś cāpi-śabdaś ca dattaḥ | vivakṣita-pakṣe’pi pūrvavad gatiḥ | bhagavad-rāgasyānanda-dātṛtvena phullatā-karaṇam eva śāstra-labdhaṁ, na tu duḥkha-dātṛtvena śvetīkaraṇam ity abhiprāyāt ||180|| (165)

viśvanāthaḥ : vrajān mathurāṁ gata uddhavaḥ pṛṣṭa-vṛttāntaṁ śrī-kṛṣṇam āha—udyad-vepathubhir vādyamānā vāditravat kriyamāṇā daśanā dantā yasyāḥ sā | kaṇṭhasthaleti svara-bhedaḥ | nadī-mātṛkatvaṁ nadī-jala-sampanna-vrīhitvaṁ bāṣpair nadīvat sarvam āplāvayantīty arthaḥ | syān nadī-mātṛko deva-mātṛkaś ca yathā-kramam ity amaraḥ |

nanu bāṣpa-jalānām uṣṇatvāt tat-sekena kathaṁ vrīhayo bhavanti ? satyam | teṣām uṣṇatvaṁ kṣaṇikam eva tasyā agrataḥ pṛthivyāṁ patita-mātratvena sadyaḥ śaityāt | vastutas tu kavi-nibaddha-vaktṛ-prauḍhoktir iyam, tad-bhūma-tātparyavatī | kaṇṭakit-phalaṁ panasam | ghana-rāga-rāśibhir niviḍa-raktimabhiḥ | pakṣe, niviḍānurāga-samūhaiḥ| atra vādyamānety ādi-padaiḥ sūddīptatvaṁ kampādīnāṁ bodhyam ||180|| (165)

viṣṇudāsaḥ : modano’yam iti | praviśleṣaḥ prakṛṣṭa-viśleṣaḥ pravāsa-dvayādbhutas tad-rūpā yā daśā tasyām | yasmin mohanākhye sūddīptāḥ pañcamāvasthām ārūḍhāḥ stambhādayo’ṣṭau sāttvikāḥ | idam evāsya mohanasya svarūpa-lakṣaṇam ||179||

udyad iti | śrīmad-uddhavena vrajān nivṛttya mathurāyāṁ śrī-kṛṣṇa-sannidhau rahasi svayam eva cirād anubhūtā śrī-rādhikā-daśā nivedyate | citraṁ mahad evāścaryam idam | kiṁ tad ? ity atrāha—rādhā kartrī tvad-ghana-rāga-rāśibhiḥ tvad-viṣayaka-niviḍānurāga-puñjair api | pakṣe, ghana-raktima-puñjaiḥ śvetīkṛtā vaivarṇyam āpitā vartate | raktimātiśayena śulka-tāpādanāt virodhālaṅkāraḥ | kim-bhūtā ? udyad anudgacchan yo vepathuḥ kampas tena vādyamānā daśanā dantā yasyāḥ sā | tathā kaṇṭha-sthalasyāntar madhye luṭhanto jalpā vāco yasyāḥ sā | kiṁ kurvatī ? bāṣpair aśrubhiḥ svedaiś ca karaṇaiḥ gokula-maṇḍalaṁ vraja-maṇḍalaṁ nadī-mātṛkaṁ nady-ambu-sampanna-vrīhi-pālitaṁ vidadhatī kurvatī | punaḥ kiṁ kurvatī ? kaṇṭakitena romāñcitena gātreṇa kaṇṭaki-phalaṁ panasa-phalaṁ dhik-kurvatī nyak-kurvāṇā ||180||

—o)0(o—

|| 14.181-183 ||

atrānubhāvā govinda kāntā-śliṣṭe’pi mūrcchanā |

asahya-duḥkha-svīkārād api tat-sukha-kāmatā ||

brahmāṇḍa-kṣobha-kāritvaṁ tiraścām api rodanam |

sva-bhūtair api tat-saṅga-tṛṣṇā mṛtyu-pratiśravāt |

divyonmādādayo’py anye vidvadbhir anukīrtitāḥ ||

prāyo vṛndāvaneśvaryāṁ mohano’yam udañcati |

samyag-vilakṣaṇaṁ yasya kāryaṁ sañcāri-mohataḥ ||

śrī-jīvaḥ : atrānubhāvā iti | nanu kāntety ādikam anyatra sambhavati | bahu-snigdhair veṣṭyamānasyāpi viyuktatama-snigdha-smaraṇena vaikalya-darśanāt | athāsahyety apy anyatra dṛśyate yathā prāṇi-mātrasya sukha-kāmasya rantidevasya, brahmāṇḍasya kṣobha-kāritvaṁ tu tat-tat-parama-śakti-rūpāyās tasyāḥ | kṣobheṇa yuktam eva, yathā tat-tad-bhāva-pīḍane jagataḥ, na tu tad-bhāva-sparśanena taj jāyata iti vaktavyam | sadāpi tad-bhāvānugati-pratyāsatteḥ |

dadhati sakṛn manas tvayi ya ātmani nitya-sukhe 


na punar upāsate puruṣa-sāraharāvasathān [bhā.pu. 10.87.35] iti śravaṇāt | 


tatas tiraścām api rodanaṁ punar uktam eva | tathā sva-bhūtair ity apy asahya-duḥkhety atrāntarbhavati, tathā unmādavan nṛtyati loka-bāhyaḥ [bhā.pu. 11.2.40] ity ādau | śrī-prahlādādāv api varṇitas tatra bhāvasyāsampratipatter ativyāptiḥ syāt | 


divyatvaṁ vā kīdṛśam ? satyaṁ tathāpy asty atra viśeṣa ity āha—samyag vilakṣaṇatvam evāha—sañcāri-mohata iti | sañcāriṣu vyabhicāriṣu yo mohas tasmāt pratisañcāry eva yan mohasya prādhānyaṁ tasmād ity arthaḥ | na hy evam anyatra sambhavatīti brahmāṇḍa-kṣobha-kāritvaṁ tu tat-sparśaś cet tad api syād iti vivakṣayā, nāraṁ cukrośa cakram [u.nī. 14.186] iti vakṣyamāṇam udāharaṇaṁ tu yaḥ khalu tena bhāvena spṛṣṭas tasyānubhava-dṛṣṭyā nirdiṣṭam| yathā, nadyas tadā tad upadhārya [bhā.pu. 10.21.15] ity ādau | yathā vātraiva darśayiṣyate | aurva-stomād [u.nī. 14.187] iti tiraścām iti rodananaṁ tad-viśeṣa-varṇanān na punar uktaṁ svabhūtair iti ca ||181-183||

viśvanāthaḥ : tasyānubhāvān vadaṁs tal-lakṣaṇaṁ jñāpayati—atreti | kāntābhir āśliṣṭe rukmiṇy-ādiṣu samprayoga-līlā-stha iti vraja-sthāyāṁ śrī-rādhāyāṁ yadā mohana-bhāva udeti, tadā dvārakā-sthasya śrī-kṛṣṇasya kāntāśliṣṭasyāpi mūrcchā syād ity arthaḥ | sva-bhūtaiḥ sva-dehārambhakaiḥ pṛthivy-ādi-pañca-mahā-bhūtaiḥ pratiśravād aṅgīkārāt | atra mohanasya prakṛti-sthity-unmāda-prakopa-mūrcchā iti catasro daśās tatra prakṛti-sthitau | asahya-duḥkheti, sva-bhūtair apīti anubhāva-dvayaṁ unmāde citra-jalpādyāḥ | prakope kāntāśliṣṭa-kṛṣṇa-mūrcchā-brahmāṇḍa-kṣobhau | īṣat-prakope nikaṭa-stha-tiryag-jīvādi-rodanam | atiprakope mūrcchāpy atidurūhatvān na varṇiteti vivecanīyam ||181-183||

viṣṇudāsaḥ : evaṁ svarūpa-lakṣaṇam udāhṛtya taṭastha-lakṣaṇam apy anubhāva-dvārā darśayati—atreti | kāntayānya-preyasyā āśliṣṭe āliṅgite’pi govinde viṣaye mūrchanaṁ mohaḥ svasyāsahyam api yad duḥkhaṁ tasya svīkārād api tat tasya kṛṣṇasya sukha-kāmatā sukhātiśayābhilāṣatvaṁ, tiraścāṁ paśu-pakṣi-prabhṛtīnāṁ, mṛtyu-pratiśravāt maraṇāṅgīkārād api hetoḥ sva-bhūtaiḥ sva-dehārambhaka-pṛthivyādi-pañca-mahā-bhūtaiḥ apīty atrāpi yojyaṁ, saha tat tasya kṛṣṇasya saṅga-tṛṣṇā | prāya iti bāhulyena vṛndāvaneśvaryāṁ śrī-rādhāyām udañcati āvirbhavati | anyatra tu lalitā-viśākhā-śyāmalādiṣu kvacit kadācid eveti bhāvaḥ | yasya mohanākhyasya sañcāri-mohataḥ vyabhicāry-ākhya-mohāt sakāśāt samyak suṣṭhu vilakṣaṇam atyuttamaṁ mahā-camatkāra-kārakam iti yāvat kāryam anubhāvaḥ ||181-183||

—o)0(o—

|| 14.184 ||

tatra kāntāśliṣṭe’pi harau mūrcchā-kāritvaṁ, yathā padyāvalyām (371)¹¹—

ratna-cchāyā-cchurita-jaladhau mandire dvārakāyā

rukmiṇyāpi prabala-pulakodbhedam āliṅgitasya |

viśvaṁ pāyān masṛṇa-yamunā-tīra-vānīra-kuñje

rādhā-kelī-parimala-bhara-dhyāna-mūrcchā murāreḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **ratneti | umāpati-dharasya padyam | ratnānāṁ chāyayā kāntyā pratibimbena vā churitaḥ kurbarito jaladhir yena | kelīti | strī-liṅgatvam apy atrāvagatam | mūrcchā mohaḥ ||184|| (168)

**viśvanāthaḥ : **mathurāta āgatā pravrajitā kācit vraje lalitādi-sakhī-sabhāṁ praviśya śubhāśiṣam āha—ratnānāṁ valabhī-stambha-śikharādiṣu lagnānāṁ padmarāgādīnāṁ chāyābhiḥ kāntibhiś churitaḥ pratibimbārpaṇena vicitrito jaladhir yena tasminn iti mandirasya jaladhi-madhya-vartitvenātyuccatvena coddīpana-vibhāvasya rukmiṇyāpīty ālambana-vibhāvasya prabala-pulakodbhedaṁ yathā syād ity anubhāva-sāttvikānāṁ harṣādi-sañcāriṇāṁ ca aliṅgitasyeti sambhoga-sthāyi-bhāvasya ca sauṣṭhavam uktam | tatrāpi rukmiṇyāḥ kartṛtvena tasyāḥ puruṣāyitatva-vyaktyā sambhoga-bhūmā | tādṛśasyāpi murārer mūrcchā viśvaṁ pāyād iti bhaṅgyā vraja-maṇḍalasyaiva pālana-prārthanā | tadīya-hlādiny-ādi-sakala-śakti-kadamba-nivāsa-bhūtasya vrajasyaiva kṣemeṇa viśvasya sarva-viśvādhārasya śrī-kṛṣṇasya ca kṣemavattva-sambhavāt, tac ca pālanaṁ tasya vrajāgamanaṁ vinā na bhavatīti mūrcchā | śrī-kṛṣṇaṁ śīghraṁ vrama āgamayatv iti vākyārtho’vagamitaḥ |

kiṁ ca, tatra parimala-bhara-padena śrī-rādhā-kelīnāṁ śrī-kṛṣṇa-sarva-vāñchita-sādhana-kalpa-vallītvam āropitaṁ tena ca dvārakāyāṁ tādṛśa-sukha-sāmagrī-sadbhāve’pi śrī-kṛṣṇaḥ sva-vāñchitālābha-vyākulo vṛndāvanāgamnonmukha eva vartata iti tatratya-vṛttānta-jñāpanaṁ vyañjitam | padyam idam umāpati-dharasya kaveḥ ||184|| (168)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra kānteti ratna-cchāyeti dvārakāyām ekadā śrī-rukmiṇyā saha ratna-mandire viharamāṇasya śrī-kṛṣṇasya nānā-varṇa-maṇi-gaṇa-kiraṇa-karburita-jaladhi-darśanena smārita-yamunā-kula-vṛndāraṇya-kuñjādhikaraṇaka-śrī-rādhā-vilāsa-bhara-bhāvanātiśayena mūrcchām ālokya kācid abhijñā tat-sakhī kāñcit prati kathayati | ratnānāṁ mandira-stha-maṇīnāṁ chāyābhiḥ kāntibhiḥ cchuritaḥ luptaḥ bhakti-ccheda ivāntarāntarā pratibimbito jaladhiḥ samudro yatra | prabala-pulakodbhedaṁ yathā syāt | pāyāt rakṣatu | masṛṇaṁ snigdhaṁ yat yamunā-tīrastha-vānīra-kuñjopalakṣita-kuñjaṁ tasmin ||184||

—o)0(o—

|| 14.185 ||

asahya-duḥkha-svīkārāt tat-sukha-kāmatā—

syān naḥ saukhyaṁ yad api balavad goṣṭham āpte mukunde

yady alpāpi kṣatir udayate tasya māgāt kadāpi |

**aprāpte’smin yad api nagarād ārtir ugrā bhaven naḥ **

saukhyaṁ tasya sphurati hṛdi cet tatra vāsaṁ karotu ||

śrī-jīvaḥ : ārtir ugreti | mohaṁ gamayati ||185|| (169)

viśvanāthaḥ : vrajān mathurāṁ yāsyantaṁ tat-priye khalu kaṁ sandeśam upahariṣyāmīti pṛcchantam uddhavaṁ prati śrī-rādhā prāha—syān na iti | nagarāt mathurātaḥ | atrānvaya-vyatirekābhyāṁ tat-sukha-kāmataiva spaṣṭībhavati sma | yadyapi loke prākṛty api nārī videśa-sthaṁ sva-kāntam eva sandiśati, tad api tat-premāṇam api na spṛśati, kim uta mahā-bhāva-bhedaṁ mohanam | yatas tādṛśa-vākyasya kvacit sarvathaiva yathā mano-gataṁ ced dṛśyate, tadā tatra jvālāyā abhāva eva draṣṭavyaḥ | sva-deha-geha-dhana-putrādiṣu yadi mamatva-leśasyāpy abhāvaḥ syāt, sa ca sva-kānta-viṣayaka-mamatvātiśaya-hetuka eva yadi bhavet, na tu tattva-jñāna-vairāgya-janyaḥ, tadaiva prema-jvālā utpadyate | saivātra khalv asahya-duḥkha-svīkāriṇi rantidevādau naitat tulya-duḥkhasya svīkāraḥ | prākṛtatvāl lokātītam ajāṇḍa- [u.nī. 14.171] ity-ādi śivoktasya duḥkhasyevoparamita-tvābhāvāt |

kiṁ cātra mohane premṇo’pi saptama-kakṣā-rūpe mahā-bhāva-bhede yā jvālā, sā tv aurva-stomāt kaṭur api [u.nī. 14.187] iti padārthato vyaktībhaviṣyati | saiva śrī-rādhāyām asahyaṁ duḥkhaṁ tat svayam antar anubhavanty api śrī-rādhā sva-kāntaṁ prati syān na saukhyaṁ yad api balavat iti yat sandideśa, tad idaṁ prākṛtāprākṛta-loka-mātre sarvatraivāsādhāraṇaṁ jñeyam ||185|| (169)

viṣṇudāsaḥ : asahyeti | syān na iti vrajān mathurāṁ gantum udyataṁ śrīmad-uddhavaṁ prati śrī-rādhā śrī-kṛṣṇam uddiśya sandiśati | no’smākaṁ saukhyaṁ sukhaṁ, svārthe ṣyañ | yad api yadyapi, balavat atiśayaṁ, goṣṭhaṁ gokulaṁ, tasya kṛṣṇasya | svalpā suṣṭhu alpāpi kṣatir hāniḥ māgāt nāgacchatu | asmin kṛṣṇe nagarāt mathurā-purataḥ ārtiḥ pīḍā ugrā tīvrāsahyeti yāvat | tatra mathurāyām ||185||

—o)0(o—

|| 14.186 ||

brahmāṇḍa-kṣobha-kāritvaṁ, yathā—

nāraṁ cukrośa cakraṁ phaṇi-kulam abhavad vyākulaṁ svedam ūhe

vṛndaṁ vṛndārakāṇāṁ pracuram udamucann aśru vaikuṇṭha-bhājaḥ |

rādhāyāś citram īśa bhramati diśi diśi prema-niḥśvāsa-dhūme

pūrṇānande’py uṣitvā bahir idam abahiś cārtam āsīd ajāṇḍam ||

**śrī-jīvaḥ : **nāraṁ cukrośa cakram iti | śrī-kṛṣṇaṁ prati vrajāt pratigatasya kasyacit tādṛśa-rādhā-bhāva-mahima-pratyāyita-tat-tad-upadrava-nirvedaka-vacanam | sa eva ca mahā-bhāva-vikāraḥ kādācitka eva, na tu sārvadika ity etac cukrośety ādikā atīta-prayogaḥ | tatra cukrośeti parokṣa-prayogaḥ svasyāpi moha-khyāpanāya pūrṇānande’pīti tat-prema-jāter ānanda-svabhāvakatvāt viyoga-rūpeṇopādhy-aṁśena tāpakatvāc ca ||186|| (170)

**viśvanāthaḥ : **brahmāṇḍa-kṣobha-kāritvam iti | brahmāṇḍa-padenodāharaṇa-dṛṣṭyā vaikuṇṭhādikam apy upalakṣaṇīyam | mohanasyāpi cic-chakti-sāra-rūpatvāt cid-vibhūtāv asya vikrama-sambhavāt | vraja-sthitāyāṁ rādhāyāṁ proṣita-bhartṛkāyāṁ yadā mohana-bhāvasyodreko babhūva, tadaiva sarva-prākṛtāprākṛta-lokānāṁ kṣobhaṁ roga-dṛṣṭyaiva dṛṣṭavatī svayam apy anubhūtavatī nāndīmukhī tvaritam eva dvārakāṁ gatvā śrī-kṛṣṇaṁ prati nivedayati—narāṇām idaṁ nāraṁ cakraṁ nṛ-lokam ity arthaḥ | cukrośa uccaiḥ phūtkṛtya ruroda | phaṇi-kulaṁ tad-upalakṣitaṁ sapta-pātālastha-jantu-mātram eva vyākulam abhavat | vṛndārakāṇāṁ vṛndaṁ sapta-svarga-stho deva-samūhaḥ svedam ūhe prasvedam uvāha | vaikuṇṭha-bhājo lakṣmī-prabhṛtayaḥ pracuram aśru udamucan | kadā ? ity apekṣāyām āha—he īśeti | tvaṁ tu sarveśvaraḥ, tvam eva bhavasi | kim idaṁ brūhīti bhāvaḥ | citram adbhutaṁ yathā syāt tathā śrī-rādhāyāḥ prema-niśvāsa-dhūme diśi diśi bhramati sati mohana-bhāvasyodgame satīty arthaḥ | idam ajāṇḍaṁ brahmāṇḍaṁ kartṛ bahir vaikuṇṭhādi abahis tad-anantaraṁ caturdaśa-bhuvanaṁ ca ārtaṁ pīḍitaṁ kṣubdham āsīt |

tatrāpi citraṁ śṛṇv ity āha—pūrṇānande’py uṣitvā sthitvā | pūrṇa-padena vaiṣayikānanda-vyāvṛttiḥ | uṣitveti | upaviśya bhuṅkte | jhaṇatkṛtya patatīty ādivat samāna-kāla eva ktvā-pratyayaḥ | pūrṇānanda-pīḍayor anubhavaṁ samāna-kālam evākarod ity āścaryam | vastutas tu tasyāḥ pīḍāyā eva; pūrṇānanda-rūpatvam ity upapāditaṁ prāk | tatra cukrośety ādi bhūta-kāla-prayogeṇa virahe’pi mohanasyodrekaḥ sarvadā nodetīti vyañjitam | tatra cukrośeti parokṣe liṭā svasya moho’pi jñāpitaḥ |

tataś ca, “dhanyāsi nāndīmukhi ! satyaṁ brūṣe | tadānīm aham api puṣpa-śayyāyāṁ rukmiṇyā gāḍham āliṅgito’tisantapta-sarvāṅgo mūrcchā-prāpto’bhūvam | sāpi vyagrābhūt” iti śrī-kṛṣṇena pratyuktam | evaṁ caitad udāharaṇānusāreṇa mahābhāva-lakṣaṇe yāvad-āśraya-vṛttir ity āśraya-padena jīva-mātrasyaiva bhakty-āśrayatva-sambhavāt | yad uktaṁ vaiṣṇava-toṣaṇyāṁ sandarbhe ca praṇava-vyākhyāyām ārṣa-vākyam—

a-kāreṇocyate viṣṇuḥ śrīr u-kāreṇa kathyate |


ma-kāras tu tayor dāsaḥ pañcaviṁśaḥ prakīrtitaḥ || iti |

nanu bhagavataḥ sthāna-līlā-parikarāṇāṁ sarveṣām eva nityatva-pratipādanād adhunāpi prakāśa-bhedena māthura-virahottho mohanākhyo mahābhāva-bhedo vṛndāvaneśvaryāṁ kathaṁ nodeti ? iti cen, nāraṁ cukrośeti vacanād asmad-ādayo narā api sampraty api kathaṁ pūrṇānanda-rūpāṁ tadīya-pīḍāṁ kvacid api nānubhavanti ? satyam | nityaiva sarvā līlā prapañce līlāyāḥ prākaṭye mohanānubhāvasya brahmāṇḍa-kṣobhasyāpi prapañce prākaṭyaṁ tasyā aprākaṭye tasyāpy aprākaṭyam | tathā hi—yadā yatra brahmāṇḍe māthura-viraha-līlā prakaṭībhavati tadaiva tasya tasyaiva brahmāṇḍasyaiva kṣobho nānyasyeti sarva avadātam ||186|| (169)

**viṣṇudāsaḥ : **brahmāṇḍeti | nāram iti śrī-rādhāyā virahāgni-jvālayā prākṛtāprākṛta-sarva-jagad eva saṅkṣubhitam ālokya vyagrātmatā śrī-nāradena dvārakām āgatya śrī-kṛṣṇaṁ prati vijñāpyate | he īśa ! idaṁ citram āścaryam | kiṁ tat ? tatrāha—rādhāyāḥ premṇā hetunā ye niḥśvāsā viraha-klamaja-śvāsodrekās teṣāṁ dhūme diśi diśi pratidiśaṁ bhramati prasarati sati idaṁ ajāṇḍaṁ brahmāṇḍaṁ kartṛ bahir vaikuṇṭhādi abahiḥ antaraṁ caturdaśa-bhuvanaṁ ca ārtaṁ kṣubdham āsīt babhūva | kiṁ kṛtvā ? pūrṇānande uṣitvā sthitvā sammajyāpi | ārtatvam eva vivṛṇoti—narāṇāṁ samūho nāraṁ cakraṁ maṇḍalaṁ kartṛ cukrośa ruroda | phaṇi-kulaṁ nāga-kulaṁ tad-upalakṣitādho-loka-nivāsī-jana-samūhaḥ vyākulaṁ vyagram abhavat | tathā vṛndārakāṇāṁ devānāṁ tad-upalakṣitordhva-loka-nivāsināṁ vṛndaṁ kartṛ svedaṁ gharmam ūhe vahati sma dhatta iti yāvat | tathā vaikuṇṭha-bhājaḥ śrī-viṣṇu-loka-stha-tat-pāriṣad-ādayaḥ pracuraṁ bhūyiṣṭhām aśru netrāmbu udamucan uccais tyaktavantaḥ dhāvā-rūpeṇa vavṛṣur ity arthaḥ ||186||

—o)0(o—

|| 14.187 ||

yathā vā—

aurva-stomāt kaṭur api kathaṁ durbalenorasā me

tāpaḥ prauḍho hari-virahajaḥ sahyate tan na jāne |

**niṣkrāntā ced bhavati hṛdayād yasya dhūma-cchaṭāpi **

brahmāṇḍānāṁ sakhi kulam api jvālayā jājvalīti ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ: **prema-niśvāsa-dhūme bhramatīty atra dhūma-padena mohanasya vahnitvam āropitam iti | sa mohanaḥ kīdṛśaḥ ? vahnir yad dhūma-leśenāpi sūrya-vahni-candrādy-ātmakam api jagat santaptam iti jijñāsāyām āha—yathā veti | proṣita-bhartṛkā śrī-rādhā viśākhāṁ praty āha—aurvo vāḍavāgnis tasya stomāt puñjād api kaṭus tīkṣṇaḥ | jājvalīti atitaptībhavati | atra niṣkrāntā ced ity uktes tasya mohana-rūpa-vahner dhūmo rādhikā-vapuṣaḥ sadā na niṣkrāmyati | yadā codrekaṁ prāpnoti, tadā tu śrī-rādhikā-nāsābhyāṁ niṣkrāmaty eva, tadaiva brahmāṇḍa-kṣobhaḥ pūrva-śloke udāhṛtaḥ | mohana-bhāvas tu śrī-rādhā-hṛdaye māthura-viraham abhivyāpyaiva tiṣṭhati | yad vā, jājvalītīty asya bhasmībhavatīti mukhya evārthaḥ kāryaḥ | tataś cāsya dhūma-cchaṭā kadāpi na niṣkrāmaty eva yogamāyaiva tāṁ śrī-rādhā-vapur antar eva stambhayati, brahmāṇḍa-gaṇasya vaikuṇṭhasya ca rakṣārtham iti jñeyam | yat tu pūrva-śloke prema-niśvāsa-dhūma ity uktaṁ, tan mohanāntarvartinas tad-ekāṁśasya premṇa eva dhūmo rādhā-nāsābhyāṁ mohanodreke sati nirgata iti jñeyam ||187|| (171)

**viṣṇudāsaḥ: **śrī-rādhāyā eva mukhatas tad-atiparākāṣṭhā-vivakṣayā udāharaṇāntaram āha—yathā veti | aurveti śrī-kṛṣṇe vrajāt prasthite tac-cira-virahodbhuta-santāpa-vegonnāhaṁ jitāntar manasi parama-duḥkha-sahanatvenānubhūya śrī-vṛndāvaneśvarī viśākhāṁ prati sakhedam uvāca—sakhi he viśākhe ! prauḍhas tīvro’pi tāpaḥ me mama durbalena urasā viraha-kleśato’tikṣīṇena hṛdayena kartrā kathaṁ kena prakāreṇa sahyate taṁ na jāne vedmi | prauḍhatve hetuḥ—yato hari-virahajaḥ sva-prāṇaikālambana-priyatama-viśleṣa-bhavaḥ | tāpasya prauḍhatvam evāha—niṣkrānteti | asya tāpasya dhūma-cchaṭā dhūma-leśo’pi ced yadi hṛdayāt sakāśāt niṣkrāntā nirgatā bhavati, tarhīty adhyāhāryaṁ yat-tador nitya-sambandhāt | brahmāṇḍānāṁ kulaṁ samūho’pi jvālayā arciṣā jājvalīti atyarthaṁ jvalati bhasmībhavatīty arthaḥ ||187||

—o)0(o—

|| 14.188 ||

**tiraścām api rodanam, **yathā padyāvalyām (373)¹²—

yāte dvāravatī-puraṁ muraripau tad-vastra-saṁvyānayā

kālindī-taṭa-kuñja-vañjula-latām ālāmbya sotkaṇṭhayā |

udgītaṁ guru-bāṣpa-gadgada-galat-tāra-svaraṁ rādhayā

yenāntar-jala-cāribhir jala-carair apy utkam utkūjitam ||

**śrī-jīvaḥ: **yāta iti | atrodgānaṁ moham ayam evāsīd iti bhāvaḥ ||188|| (172)

**viśvanāthaḥ: **nāndīmukhī vṛndāvanāt dvārakāṁ gatvā śrī-rādhā-ceṣṭitaṁ paurṇamāsīṁ sāsram āvedayati—yāte dvāravatī-puram iti | dvārakā-prayāṇa-vārtā-śravaṇe satīty arthaḥ | tasya vastraṁ pītāmbaram eva | saṁvānyam uttarīyam | tad-aṅga-saurabha-lābhārthaṁ yasyās tayā udgītaṁ rodana-śabdo gīta-viśeṣa iva uccīkṛtam ity arthaḥ | yenodgītenāntarjala-cāribhir matsya-makara-grāhādibhir api, kiṁ punar haṁsa-kāraṇḍa-vādibhir ity arthaḥ | utkam utkaṇṭhitaṁ yathā syāt tathā | brahmāṇḍa-kṣobha-kārīty asyaiva prapañco’yam ||188|| (172)

**viṣṇudāsaḥ: **tiraścām iti | yāta iti mathurātaḥ śrī-kṛṣṇasya dvārakāṁ prati prasthām ākarṇya samuddīpta-viraha-santāpato bāḍham udvigna-cittāyāḥ śrī-rādhāyā vaiyagryātiśayaṁ śrī-vṛndā paurṇamāsīṁ prati vilapantīva nivedayati | madhu-ripau kṛṣṇe dvāravatī-puraṁ dvārakāṁ yāte prāpte sati rādhayā kartryā guru-bāṣpeṇa yo gadgadaḥ aśrv-avaruddha-kaṇṭhayā vaisvaryaṁ tena galan skhalaṁs tāra-svaro’tyucca-svaro yatra tad yathā syāt tathā udgītam uccair gītam iva sa-karuṇaṁ vilapitaṁ | yenodgītena antar-jala-cāribhiḥ mahāgādha-jala-madhya-bhramaṇa-līlair api jalacaraiḥ matsya-makarādibhir api utkam utkaṇṭhitaṁ yathā syāt tathā utkūjitam uccaiḥ kruṣṭam | kim-bhūtayā rādhayā ? tat tasya madhuripor vastraṁ pīta-paṭṭa-dukūlaṁ tad eva saṁvyānam uttarīyaṁ yasyās tayā | tatra vastre saṅkrānta-śrī-kṛṣṇāṅga-saurabhyānubhava-lālasayā śrī-kṛṣṇasya mathurā-prasthāna-dinam ārabhya sarvadā nijāṅge tayā prayatnena tad-dhāraṇāt | kiṁ kṛtvā ? kālindī-taṭa-kuñje yā vañjula-latā vānīra-vallī tām ālambya dhṛtvā | punaḥ kim-bhūtayā ? sotkaṇṭhayā ||188||

—o)0(o—

|| 14.189 ||

**mṛtyu-svīkārāt sva-bhūtair api tat-saṅga-tṛṣṇā, **yathā tatraiva (336)¹³—

pañcatvaṁ tanur etu bhūta-nivahāḥ svāṁśe viśantu sphuṭaṁ

dhātāraṁ praṇipatya hanta śirasā tatrāpi yāce varam |

tad-vāpīṣu payas tadīya-mukure jyotis tadīyāṅgana-

vyomni vyoma tadīya-vartmani dharā tat-tāla-vṛnte’nilaḥ ||

**śrī-jīvaḥ: **svāṁśa iti | svaṁ svam aṁśinam ity arthaḥ | tatra bhūtānāṁ kramānukter moham eva sūcayati ||189|| (173)

viśvanāthaḥ: śrī-rādhāṁ lalitāṁ pratyāha—tanuḥ pañcatvam nāśam etu | **syāt pañcatā kāla-dharmaḥ **ity amaraḥ | yadi śrī-kṛṣṇo nāyād eveti niścayas tadā tam ahaṁ na prāpsyāmi, so’pi māṁ na prāpsyati | ataḥ kim anayā tvayā atikaṣṭena rakṣyamāṇayeti | kiṁ ca, mayā tyaktāyā apy asyās tanvāḥ snehena rakṣaṇe tvaṁ yatnaṁ mā kṛthā ityāha—bhūta-nivahās tanv-ārambhakāḥ pṛthivy-ādayaḥ svāṁśe sva-sva-bhāge pṛthivy-ādau | tatrāpy arthaṁ me manoratha ity āha—dhātāram iti | vidhātuḥ kim aśakyam iti bhāvaḥ | sva-svāṁśe viśanto’py amī tad-vyāpyādiṣu paya-ādayo bhavantv iti varaṁ yāce | tasya mat-kāntasya vāpīṣv avagāhana-viharaṇa-dīrghikāsu | atra bhūtānāṁ kramānuktir vaiklavyaṁ sūcayati—mukure iti | maj-jyotiṣv eva sa mukhaṁ paśyatv iti vāñchā | aṅgana-vyomnīti | upaveśana-paryaṭana-niśvāsa-jṛmbhādiṣu tat-sarvāṅgam aham ākāśa-rūpeṇāliṅgantī bhūyāsam iti bhāvaḥ | vartmanīti | mad-upari sa pādau nidadhātv iti | tāla-vṛnta iti | tad-aṅga-prasveda-saurabhyena mad-anila eva sugandho bhavatu | tataś caivaṁ man-nivṛttāv api tvaṁ kathaṁ rodaṣīti bhāvaḥ||189|| (173)

**viṣṇudāsaḥ: **mṛtyu-svīkārād iti | pañcatvam iti pūrvavad idam api śrī-kṛṣṇe dvārakāṁ prasthite tyakta-śrī-kṛṣṇāgamanāśātaḥ sambhāvita-nija-caramāvasthayā śrī-rādhayā vidhātāraṁ prati sakāku prārthayate | pañcatvaṁ kāla-dharmam | etu prāpnotu, bhūta-nivahāḥ mahābhūta-nivahāṁ pṛthivy-ap-tejo-vāyv-ākāśāḥ svāṁśe nija-nija-vibhāge viśantu praviśantu | sphuṭaṁ prakaṭaṁ yathā syāt tatheti yācana-kriyāyā viśeṣaṇam | varam evāha—tad iti tat tasya mad-eka-prāṇeśvaratvena khyātasya śrī-kṛṣṇasya vāpīṣu avagāhana-viharaṇa-dīrghikāsu payaḥ mad-deha-sambandhi-jalāṁśaḥ, tathā tadīya-mukure tat-sambandhi-darpaṇe jyotis tejaḥ | pūrvavat tad-aṁśaḥ, evam uttaratrāpi | tathā tadīyāṅgana-vyomni tasyopaveśanādinā satata-sevita-priyāṅganasyākāśe | vyoma ākāśaḥ | tathā tadīya-vartmani tasya satata-gatāyātādhvani | dharā pṛthivī | tathā tat-tāla-vṛnte tasya svedāpanodana-priya-vyajane anilaḥ vāyuḥ evam ete pañca mahābhūtā niviśantv iti pūrva-kriyayaiva sambandhaḥ | pratyekaṁ sva-bhūtair iti tat-kṛta-dehasyāpy upalakṣaṇam | ata eva alaṅkāra-kaustubhe—

cira-viraha-dahana-dagdhaṁ

priya-sakhi bhasmair abhāvi vapur etat |

tad anena viracanīyaṁ

tat-kara-mukurasya mārjanaṁ tvayakā || [a.kau. 3.31] vyatyayenānvayāt ||189||

—o)0(o—

|| 14.190-191 ||

atha divyonmādaḥ—

etasya mohanākhyasya gatiṁ kām apy upeyuṣaḥ |

bhramābhā kāpi vaicitrī divyonmāda itīryate |

udghūrṇā-citra-jalpādyās tad-bhedā bahavo matāḥ ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ: **kām api nirvaktum aśakyāṁ gatiṁ vṛttim upeyuṣaḥ prāptasya kāpy adbhutā vaicitrī divyonmādaḥ ||190|| (174-175)

**viṣṇudāsaḥ: **atha divyonmāda iti | etasyeti gatiṁ sañcāraṁ kām api anirvacanīyāṁ sudustarkyām iti yāvat upeyuṣaḥ prāptavataḥ bhramābhā bhrānti-sadṛśī sphūrti-rūpeti yāvat ||190-191||

—o)0(o—

|| 14.192-193 ||

tatra udghūrṇā—

syād vilakṣaṇam udghūrṇā nānā-vaivaśya-ceṣṭitam ||

yathā—

śayyāṁ kuñja-gṛhe kvacid vitanute sā vāsa-sajjāyitā

nīlābhraṁ dhṛta-khaṇḍitā vyavahṛtiś caṇḍī kvacit tarjati |

āghūrṇaty abhisāra-sambhramavatī dhvānte kvacid dāruṇe

rādhā te virahodbhrama-pramathitā dhatte na kāṁ vā daśām ||

śrī-jīvaḥ: śayyāṁ kuñja-gṛha iti | atra—

kācin madhukaraṁ dṛṣṭvā dhyāyantī priya-saṅgamam |


priya-prasthāpitaṁ dūtaṁ kalpayitvetdam abravīt || [bhā.pu. 10.47.9]

ity evāsty upajīvyam | atra kācid ity anena śrī-rādhikaviocyate | pūrvam asyā eva sarvottamatā-sthāpanād vaiṣṇava-toṣaṇyāṁ vāsanā-bhāṣyasyātrārthe darśitatvāt | so’yaṁ ca bhāvaḥ sarvotkarṣavān tasmāt pūrvoktānām apy etad upajīvyatvaṁ mantavyam | etad-anusāreṇa citra-jalpā api vilakṣaṇatayā darśayiṣyante, na tu haṁsa svāgatam āsyatām [bhā.pu. 10.90.24] iti paṭṭa-mahiṣī-vacanavat yat kiñcit tatyā ||193|| (176)

viśvanāthaḥ: uddhavaḥ pṛṣṭa-vṛttāntaṁ śrī-kṛṣṇam āha—śayyām iti ||193|| (176)

**viṣṇudāsaḥ: **atrodghūrṇeti | śayyām iti | vrajān mathurāṁ gatvā śrīmad-uddhavena rahasi śrī-kṛṣṇa-purataḥ svānubhūta-śrī-rādhā-viraha-vaivaśyam āvedyate | rādhā kartrī tvad-viraheṇa ya udbhramaḥ uccair bhrāntis tena pramathitā paripīḍitā satī kāṁ vā daśām avasthāṁ na dhatte svīcakāra, api tu sarvām eva dhatte | tām eva darśayati—śayyām iti | kvacit kadācit evam uttaratrāpi | vāsa-sajjāyitā vāsa-sajjevācaritā satī, dhṛtāṅgīkṛtā khaṇḍitāyā vyavahṛtir vyavahāraḥ rītir yayā, sā nīlābhraṁ śyāma-meghaṁ kvacit tarjati ākṣipati | varṇādi-sāmyāt tvad-buddhyeti bhāvaḥ | abhisāra-sambhramavatī abhisāre sambhramas tvarā tad-yuktā satī kvacid dāruṇe mahā-bhīṣaṇe dhvānte’ndhakāre āghūrṇati udbhramati ||192-193||

—o)0(o—

|| 14.194 ||

mathurā-nagaraṁ kṛṣṇe labdhe lalita-mādhave |

udghūrṇeyaṁ tṛtīyāṅke rādhāyāḥ sphuṭam īritā ||

śrī-jīvaḥ : mathureti | pūrvopajīvyakam eva ||194|| (177)

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : mathureti | lalita-mādhave tan-nāma-nāṭake viṣaye kṛṣṇe mathurāṁ labdhe sati | tṛtīyāṅke iti vyadhikaraṇe saptamī | sphuṭaṁ prakaṭam eva īritā kathitā | tatratya prapañco, yathā—

iyam upagatā prācītas tvaṁ rathāṅgi tato haris


tava padam agād akṣṇor asya pravṛttim udīraya |


vilayati ratha-klāntiṁ hanta prabhoḥ pathi tasya kaḥ 


praṇayati janaḥ ko vā patrāṅkurādi-pariṣkriyām || [la.mā. 3.30]


bhrātar vāyasa maṇḍalī-mukuṭa he niṣkramya goṣṭhād itaḥ


sandeśaṁ vada vandanottaram amuṁ vṛnḍāṭavīndrāya me |


dagdhuṁ prāṇa-paśuṁ śikhī viraha-bhūr indhe mad-aṅgālaye


sāndraṁ nāgara-candra bhindhi rabhasād āśārgalā-bandhanam || [la.mā. 3.31]


na vedmi na hi śārike yad asi tasya dūtī harer


idaṁ prathamataḥ sphuṭaṁ kathaya muñca vārtāṁ parām |


sa piṣṭa-kaṭu-kaṇṭakaḥ sakhibhir āvṛto vartate


ratho ratha iti bruvan kim adhunā pratīcīmukhaḥ || [la.mā. 3.32]


hari hari bhavtībhiḥ svāntahārī hariṇyo


harir hi kim apāṅgātithya-saṅgī vyadhāyi |


yad anuraṇita-vaṁśī-kākalībhir mukhebhyaḥ


sukha-tṛṇa-kavalā vaḥ sāmi-līḍhāḥ skhalanti || [la.mā. 3.35]


ale moli cchippaṁ bhaṇa paihalaṁdīṁ kuḍiladaṁ


kuḍaṁge gūḍhaṅgo ṇibasa{i} kahaṁ picchama{u}lī |


navāmbhoda-śreṇī-stanita-gaṇato’py arbuda-guṇaṁ


piaṁ bho tumhāṇaṁ murali-jaṇidaṁ jassa raṇidaṁ ||[^16] [la.mā. 3.36]


girīndra tvaṁ premṇā pravara-varivasyā-viracane 


varīyān ity aṅke tava vasati śanke prabhur asau | 


darīdvāraṁ dūrād durtam iha darodghāṭya dayayā


durantaṁ dainyormiṁ mama damaya dāmodara-dṛśā || [la.mā. 3.41]


govardhana tvam iha gokula-saṅgi-bhūmau


tuṅgaiḥ śirobhir abhipadya nabho vibhāsi |


tenāvalokya haritaḥ parito vadāśu


kutrādya vallava-maṇiḥ khalu khelatīti || [la.mā. 3.42]


mukundo’yaṁ kundojjvala-parisaraṁ kuñjam ayate


latālī ca smerā madhupa-virutais tvāṁ tvarayati |


tad uttiṣṭhonmatte na tuda pada-lagnāṁ sahacarīṁ


durāpāste maugdhyād viramati varīyān avasaraḥ || [la.mā. 3.48]


dṛṣṭaḥ ko’pi bhayaṅkaraḥ sakhi mayā svapno balīyān abhūd


etasminn api me pratīti-racanā jāgrad-daśety udgatā |


dūtaḥ ko’pi durāgrahaḥ kṣiti-pater āgatya vṛndāṭavīṁ


kṛṣṇaṁ hanta rathena śāntam ahaha kṣemaṁ vraje tiṣṭhatu || [la.mā. 3.55]

—o)0(o—

|| 14.195 ||

atha citra-jalpaḥ—

preṣṭhasya suhṛdāloke gūḍha-roṣābhijṛmbhitaḥ |

bhūri-bhāva-mayo jalpo yas tīvrotkaṇṭhitāntimaḥ ||

śrī-jīvaḥ : preṣṭhasyety eva mahā-viraha-samayatvaṁ prakaraṇād eva labdham | antima-padena sarvāntima evocyate ||195|| (178)

viśvanāthaḥ : utkaṇṭhinyā bhāva utkaṇṭhitā | tīvrā utkaṇṭhitaivāntimā ante bhavā yasmin saḥ|

jajalpa citraṁ vṛṣabhānujaitad

avarṇayat śrī-śukadeva eva |

yas tan-mahābhāva-parāvadhitve

vyācaṣṭa tad-rūpatayā stumas tam ||196|| (178)

viṣṇudāsaḥ : atha citra-jalpa iti | preṣṭhasyeti suhṛd ity upalakṣaṇaṁ tat-saṅgi-nija-rahasyajña-janānām āloke’pīti jñeyam | gūḍho’vahitthayāntar-niruddho yo roṣas tena atijṛmbhitaḥ suprakāśitaḥ | bhūri-bhāva-mayo garvāsūyāvahitthā-dainya-cāpalyautsukyādi-bhāva-pracuraḥ | tīvortkaṇṭhitam antimam ante jātaṁ yasya saḥ | śaiṣike’rthe kālādhikāre antāc ca [pā. vā. 363] iti ḍimaj-vidhānāt | tat-suhṛd-āloka-prapañcas tu śrī-bhāgavate—

taṁ vīkṣya kṛṣṇānucaraṁ vraja-striyaḥ


pralamba-bāhuṁ nava-kañja-locanam |


pītāmbaraṁ puṣkara-mālinaṁ lasan-


mukhāravindaṁ parimṛṣṭa-kuṇḍalam ||


su-vismitāḥ ko’yam apīvya-darśanaḥ


kutaś ca kasyācyuta-veṣa-bhūṣaṇaḥ |


iti sma sarvāḥ parivavrur utsukās


tam uttamaḥ-śloka-padāmbujāśrayam ||


taṁ praśrayeṇāvanatāḥ su-sat-kṛtaṁ


sa-vrīḍa-hāsekṣaṇa-sūnṛtādibhiḥ |


rahasy apṛcchann upaviṣṭam āsane


vijñāya sandeśa-haraṁ ramā-pateḥ ||


jānīmas tvāṁ yadu-pateḥ pārṣadaṁ samupāgatam |


bhartreha preṣitaḥ pitror bhavān priya-cikīrṣayā ||


anyathā go-vraje tasya smaraṇīyaṁ na cakṣmahe |


snehānubandho bandhūnāṁ muner api su-dustyajaḥ ||


anyeṣv artha-kṛtā maitrī yāvad-artha-viḍambanam |


pumbhiḥ strīṣu kṛtā yadvat sumanaḥsv iva ṣaṭpadaiḥ ||


niḥsvaṁ tyajanti gaṇikā akalpaṁ nṛpatiṁ prajāḥ |


adhīta-vidyā ācāryam ṛtvijo datta-dakṣiṇam ||


khagā vīta-phalaṁ vṛkṣaṁ bhuktvā cātithayo gṛham |


dagdhaṁ mṛgās tathāraṇyaṁ jārā bhuktvā ratāṁ striyam ||


iti gopyo hi govinde gata-vāk-kāya-mānasāḥ |


kṛṣṇa-dūte samāyāte uddhave tyakta-laukikāḥ ||


gāyantyaḥ priya-karmāṇi rudantyaś ca gata-hriyaḥ |


tasya saṁsmṛtya saṁsmṛtya yāni kaiśora-bālyayoḥ ||


kācin madhukaraṁ dṛṣṭvā dhyāyantī kṛṣṇa-saṅgamam |


priya-prasthāpitaṁ dūtaṁ kalpayitvedam abravīt || [bhā.pu. 10.47.1-11] iti ||195||

—o)0(o—

|| 14.196-198 ||

citra-jalpo daśāṅgo’yaṁ prajalpaḥ parijalpitam |

vijalpojjalpa-saṁjalpā avajalpo’bhijalpitam ||

ājalpaḥ pratijalpaś ca sujalpaś ceti kīrtitāḥ |

eṣa bhramara-gītākhyo daśame prakaṭīkṛtaḥ ||

asaṅkhya-bhāva-vaicitrī camatkṛti-sudustaraḥ |

api cec citrajalpo’yaṁ manāk tad api kathyate ||

śrī-jīvaḥ : api ced iti | yadyapīty arthaḥ ||198|| (181)

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : citra-jalpa iti prajalpādīnāṁ lakṣaṇodāharaṇe pratyekaṁ kramād agre tat-tat-sthāne darśayiṣyate | eṣa citra-jalpaḥ bhramara-gītākhyaḥ bhramara-gītam ity ākhyā khyātir yasya saḥ ||196-197||

asaṅkhyā agaṇyā ye bhāvāś citta-vṛttayas teṣāṁ yā vaicitrī nānā-vidha-vailakṣaṇyaṁ tayā yā camatkṛtiś camatkāras tayā sudustaraḥ suṣṭhu durbodhaḥ | tad api tathāpi manāk īṣat kathyate dig-darśanāya kiñcid uddiśyata ity arthaḥ ||198||

—o)0(o—

|| 14.199-200 ||

tatra prajalpaḥ—

asūyerṣyā-mada-yujā yo’vadhīraṇa-mudrayā |

priyasyākauśalodgāraḥ prajalpaḥ sa tu kīrtyate ||

yathā (10.47.12)—

madhupa kitava-bandho mā spṛśāṅghriṁ sapatnyāḥ

kuca-vilulita-mālā-kuṅkuma-śmaśrubhir naḥ |

vahatu madhu-patis tan-māninīnāṁ prasādaṁ

yadu-sadasi viḍambyaṁ yasya dūtas tvam īdṛk ||

śrī-jīvaḥ: madhupa kitava ity-ādikā daśa ślokāḥ śrī-vaiṣṇava-toṣaṇyām eva rasanīyāḥ | vistara-bhiyā nātra vyākhyāyante | kārikā-saṅgamanārthaṁ kiñcit tu vyajyate | tatra madhupatiḥ | atra kitava-bandho ity asūyā vyaktā | sapatnyā ity-ādinā akauśalam | mā spṛśāṅghrim itīrṣyāvadhīraṇaṁ madaś ca | vahatv ity-ādinā ca ||199-200|| (183-184)

**viśvanāthaḥ: **sva-kāntaṁ priya-suhṛdaṁ mathurāta āgataṁ tat-sandeśa-haraṁ sva-saṁnidhim upetya natvopaviṣṭam uddhavam ālokayanty anālokayantī tad eva sva-caraṇa-kamala-saurabha-lobhena bhramantaṁ kam api bhramaraṁ vīkṣya sāparādhena mat-kāntena mām anunetuṁ dūto’yaṁ prerito mac-caraṇau praṇamatīti buddhyā divyonmādena tam avadhīrayantī samuddhata-manāḥ śrī-vṛṣabhānu-nandinī prajalpati—madhupeti | he madhupa ! bhramara ! kitavasya dhūrtasya evaṁ mad-arthojjhita-loka-veda [bhā.pu. 10.32.21] ity-ādinā, na pāraye’haṁ [bhā.pu. 10.32.22] ity-ādinā, āyāsya iti dautyakaiḥ [bhā.pu. 10.39.35] ity-ādinā, mithyā-vacana-vṛndena vañcakasya kṛṣṇasya bandho ! bandhutā-rūpa-dūtya-kārin ! aṅghriṁ mā spṛśa |

nanu, kim iti namaskartuṁ na dadāsi ? iti tatrāha—he madhupa madyapa ! madhu madye puṣpa-rase ity anekārtha-vargāt madyapa-sparśe caraṇasyāpāvitryaṁ syāt | ato namaś-cikīrṣā ced dūram apasṛtya praṇameti bhāvaḥ |

nanv aduṣṭe’pi mayi mithyā madyapatva-parivādaṁ kim arpayasi ? iti tatra nāyaṁ parivādaḥ, kintu yathārtham eva vacmīty āha—mama sapatnyāḥ kucayoḥ śrī-kṛṣṇa-vakṣaḥ-saṅgharṣaṇena vilulitā vimarditā yā mālā, kiṁ vā kucābhyām eva vilulitā yā śrī-kṛṣṇa-vana-mālā tat-sambandhi-kuṅkuma-yuktaiḥ śmaśrubhir mā spṛśeti bhramarasya svābhāvika-śmaśru-pītimna eva tathāropaḥ | tena ca māninīṁ mām anunetuṁ tvam ihāyāto’si | atha ca tathābhūta-kuṅkuma-śmaśrum aprakṣālyaiveti vivekābhāva eva madya-pāna-lakṣaṇam | etad-darśanayā māno vardhata eva, na tu vivartate iti buddhyasveti bhāvaḥ |

nanu, yathā tathāstu tvaṁ tāvat prasīda | iti tatrāha—madhupa madya-pālaka ! tatra gatvā nija-prabhoḥ peyaṁ madyam eva pālaya piba ca tat karmaiva tvaṁ kartuṁ śaknoṣi, na tu dūtyaṁ karma nirbuddhitvād iti bhāvaḥ |

nanv evaṁ ced alaṁ mayā sampraty ahaṁ punar mathurām eva yāmi | sa gopendra-nandanaḥ svayam etya tvāṁ prasādayatu | ity ata āha—vahatv ity-ādi | madhūnāṁ yādava-viśeṣāṇāṁ patiḥ samprati so’bhūt vrajeśvarī-garbha-jātatvena gopa-jātir api bhāgya-vaśāt kṣatriya-jātir abhūt | atas tan-māninīnāṁ kṣatriya-strīṇāṁ prasādaṁ vahatu prāpnotu, tā eva sadā prasādayatu kim asmābhir nikṛṣṭābhir gopa-strībhir iti bhāvaḥ | atra bahu-vacanena vaha-dhātu-prayogeṇa ca madhu-strīṇām ānantyāt sarvāsām eva tad-bhaktatvāt | ekasyāṁ prasāditāyām anyasyā mānotpatteḥ | tasyām api prasāditāyām anyasyā ity evaṁ tāsāṁ pravāha-rūpeṇa prasādaṁ prāpnotv ity asmat-sannidhāv āgamane tasyāvasara eva nāstīti bhāvaḥ |

nanu tadīya-sarva-saubhāgya-nidhe devi, maivaṁ vādīḥ | yadi tvayi tasya mano nāsti, tarhi katham ahaṁ tena dūtaḥ prasthāpitaḥ ? tatrāha—yasya dūtas tvam īdṛk | kṣatriya-stīr-jana-surata-cihna-dhārī tasya yadu-sadasi vidāmbāṁ viḍambanam eva yadu-strīṇāṁ tat-kṛtasya dharma-lopasya vyaktī-bhāvena kupitas tat-tat-patibhis tasya viḍambanam eva bhaviṣyata iti bhāvaḥ | yad vā, yadu-sadasi adhikaraṇe eva viḍambanaṁ bhāvi gopena tan-nārīṇāṁ bhaktatvāt yadūnāṁ nindaiva sarva-deśe bhaviṣyatīty arthaḥ | śleṣeṇa yasya dūtas tvam īdṛk, sa ca madhupatir madhūnāṁ madyānāṁ patir iti madyapa eva | yato madyasya vikṣepeṇaiva tvādṛśo bhramaro dūtaḥ kuta iti |

atra kitavety asūyā | sapatnyā ity-ādinā īrṣyā | aṅghriṁ mā spṛśa iti madaḥ | vahatv ity-ādinā avadhīraṇaṁ, yadu-sadasīty ādinā akauśalodgāra iti vivecanīyam ||199-200|| (183)

viṣṇudāsaḥ: tatra prajalpa iti | asūyeti | asūyā ca īrṣyā ca madaś ca tān yunakti | tathā tayā avadhīraṇa-mudrayā avajñā-bhaṅgī-viśeṣeṇa, akauśalasya avicakṣaṇatāyā udgāra ākhyānam||199||

madhupeti | nisargata eva śrī-kṛṣṇasya mathurā-prasthānādinam ārabhyaiva tat-saṅgama-dhyāna-lagna-cittāyāḥ śrī-rādhāyās tatra śrīmad-uddhava-darśanoddīpta-mahābhāvākrāntatvena divyonmāda-daśām ālambitāyās tasyāś citrajalpākhyam anubhāvaṁ daśabhiḥ padyais tad-ukty-anuvādenaiva varṇayiṣyan tatra prajalpa-nāmānaṁ tad-bhedaṁ prathamam āha—madhupeti | madhupeti nija-caraṇa-kamala-saurabha-lobhena sannidhau bhramantaṁ kañcid bhramaraṁ dṛṣṭvā śrī-rādhā ātmānaṁ māninīṁ-manyā śrī-kṛṣṇena preṣito dūto’yaṁ caraṇa-grahaṇa-purvakaṁ mām anunayatīti sambhāvya taṁ praty āha—madhupa ! he bhramara ! śleṣeṇa, he madyapa ! padyapas tu prāyaḥ para-vañcako na bhavatīit sambodhayati—kitavasya, evaṁ mad-arthojjhita-loka-veda- [bhā.pu. 10.32.21] ity-ādinā, na pāraye’haṁ [bhā.pu. 10.32.22] ity-ādinā, āyāsya iti dautyakaiḥ [bhā.pu. 10.39.35] ity anena ca yad yad uktaṁ, tasya tasyānyathā-bhāvān mahā-dhūrtasya śrī-kṛṣṇasya bandho ! bandhutvaṁ tu tad-dautye pravṛttatvāt | loke’pi madyapa-kitavayor mithaḥ sauhṛdaṁ dṛśyate| naḥ asmākam aṅghriṁ caraṇaṁ mā spṛśa |

kusuma-parāga-piñjarita-śmaśruṁ tam anyathā sambhāvya hetu-garbhaṁ viśinaṣṭi—kim-bhūtas tvam ? sapatnyāḥ asmad-ramaṇena tena saha samprati viharaṇān mathurā-pura-nāgaryāḥ kasyāścit kucābhyāṁ vilulitā sammarditā yā mālā śrī-kṛṣṇasya vanamālā tasyāḥ kuṅkumaṁ yatra taiḥ śmaśrubhir upalakṣitaḥ | kiṁ vā, śmaśrubhiḥ karaṇair mā spṛśa |

nanu, bhavatīnāṁ prasādanāya tenāhaṁ preṣitaḥ pāda-grahaṇaṁ karomi, kim iti māṁ ca taṁ ca mad-īśvaraṁ samākṣitpanty asīty atrāha vahatv iti | madhupatiḥ śrī-kṛṣṇaḥ samprati tāsāṁ mathurā-nagara-nāgarīṇāṁ māninīnāṁ prasādaṁ vahatu, kim asmākaṁ prasādena tasya ? tāsāṁ bahutvaṁ tu ekasyāṁ prasāditāyāṁ tasyām anyasya mānotpatteḥ, tasyām api tathā-bhūtāyām anyasyā ity evaṁ bahutva-sambhāvanayā | sa ca prasādas tena svaśobhā-viśeṣatvena dhāryamāno’pi pratyuta viparītatvāya sampatsyate ity āha—kim-bhūtaṁ prasādaṁ ? yadu-sadasi viḍambyam upahāsāspadatāṁ gamiṣyantam |

nanu, katham asau vyaktībhaviṣyatīty āśaṅkyāha—yasya dūto’pi tvam īdṛk | vyakta-tadīya-surata-cihna-dhārī tasya tad-vyaktau kim āścaryam iti bhāvaḥ | atra kitavety asūyā | aṅghriṁ mā spṛśeti madaḥ | sapatnyā ity-ādinā īrṣyā, vahatv ity avadhīraṇaṁ, yadu-sadasīty ādinā tasyākauśalam iti vivecanīyam ||200||

—o)0(o—

|| 14.201-202 ||

atha parijalpitam—

prabhor nirdayatā-śāṭhya-cāpalādy-upapādanāt |

sva-vicakṣaṇatā-vyaktir bhaṅgyā syāt parijalpitam ||

yathā (10.47.13)—

sakṛd adhara-sudhāṁ svāṁ mohinīṁ pāyayitvā

sumanasa iva sadyas tatyaje’smān bhavādṛk |

paricarati kathaṁ tat-pāda-padmaṁ nu padmā

hy api bata hṛta-cetā hy uttamaḥ-śloka-jalpaiḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **sakṛd iti | atra prathame caraṇe śāṭhyaṁ, dvitīye cāpalaṁ nirdayatā ca | paricaratīty ādinā padmāyā avicarakṣaṇoktiḥ padmā ceyam utprekṣata eva, sa yadātrāsīt tadātraiva mahā-sampatti-rūpatayāsīt | samprati tu tatraiveti | tābhir hetutvena vicāritam | atha caturthe svāvicakṣaṇatoktir eva vivṛtya kathitā kāraṇābhāse kāraṇatvaṁ tayābhimatam iti sopahāsatvāt| yataḥ so’yam uttamaḥ śloka iti ye jalpāḥ stāvakānāṁ stuti-mātrāṇi tais tan-mātrair eva hṛtaṁ ceto yasyāḥ sā ||201-202|| (185-186)

**viśvanāthaḥ : **nanu bhramara-jāter mamāyaṁ svābhāvika eva śmaśru-pītimā, na tu surata-kuṅkumam idaṁ tasya ca tvad-ekatāna-mānasasya madhupuryāṁ kām api striyaṁ svapne’py apaśyataḥ ko’parādho yatas tvam īdṛśaṁ mānam āviṣkaroṣīti tatrāha—sakṛd iti | pāyanasyāsakṛttve’pi sakṛd ity uktir anurāgeṇa, tatrāpi tṛṣṇāṁ vyañjayati—adhara eva sudhā tām iti | tenaitāvadbhir api santāpair vayaṁ na miryāmaha iti bhāvaḥ | etā mad-dattaiḥ kaṣṭair yadi mariṣyanti, tadāhaṁ kābhyaḥ kaṣṭaṁ dāsyāmi, tad āsāṁ maraṇābhāvāya svām adhara-sudhāṁ pāyayāmīti sa purā vicārayāmāseti bhāvaḥ | ataḥ sakṛd eva pāyayitvā sadyas tat-kṣaṇa evāsmāṁs tatyāja | asmat-sukha-dāna-tātparye sati sudhāpāyanasyāsakṛttvaṁ syād iti tvam eva vicārayeti bhāvaḥ | tatrāpi pāyayitveti ṇicā tasya balātkāro darśitaḥ |

nanv evaṁ cet, sādhvyo bhavatyaḥ kathaṁ tasmai punaḥ spṛhayanti, tatrāha—mohinīṁ buddhi-bhraṁśinīm | atas tenāsmad-ādayo loka-dvayata eva bhraṁśitā iti, viṣa-vṛkṣo’pi saṁvardhya svayaṁ cchettum asāmpratam [ku.saṁ. 2.55] iti nyāyo’pi śrī-kṛṣṇena na gaṇita iti bhāvaḥ | kiṁ ca tasya prītāprītatve evātivicitre ity āha—sumanaso deva-śreṇīr viṣṇur iva śrī-kṛṣṇo’smān sudhāṁ pāyayitvā sumanaso mālatīr bhavādṛk bhramara ivāsmāṁs tatyājeti payana-tyāgayoḥ karmaṇi ca kartari ca pṛthak pṛthak dṛṣṭāntaḥ | deva-pakṣe, he adhara nikṛṣṭeti sambodhanam | suparvāṇaḥ sumanasaḥ ity amaraḥ |

nanu tasya yuṣmat-karmaka-tyāge yuṣmākam eva ko’pi doṣaḥ kāraṇam asti tasya vety atrāha—sumanasa ivāsmān sa bhavādṛk tatyāja | bhramaro yan mālatīs tyajati tatra doṣaḥ kasyeti tayaiva vicāryatām iti bhāvaḥ | sumanā mālatī jātiḥ ity amaraḥ | saurabhya-saukumārye pāvaitrya-sarvotkarṣādibhiḥ sumanasaḥ sādharmyāt śobhana-manaskatvāc ca vayaṁ sumanasa iti vraje prasiddhā eva sa ca madhusūdana iti vraje prasiddha eveti nedaṁ kavitā-mātram iti dhvaniḥ | tataś ca cāñcalya-doṣād eva mālatīr bahvīr api tyaktvā nikṛṣṭeṣv api puṣpeṣu visajjaty avisajjati vā bhramare iva śrī-kṛṣṇe kathaṁ vayaṁ māninyo na bhavāma ity anudhvaniḥ |

nanu śrī-kṛṣṇasya nirdoṣatvaṁ śāstra-prasiddham eva śāstrajñena gargeṇa, nārāyaṇa-samo guṇaiḥ [bhā.pu. 10.8.19] ity uktatvāt | tatra bhavatu sa nārāyaṇas tathāpi para-vañcanādi-doṣāṇāṁ tatra pratyakṣata eva dṛṣṭatvāt te katham apalapanīyā bhavantv iti vimṛśya sa-vicikitsam āha—paricaratīti | padmā lakṣmīḥ | lakṣmī-paricaryām api hetuṁ svayam evodbhāvayanty āha—api bateti | uttama-śloka iti ye jalpāḥ stāvaka-lokāṇāṁ stuti-mātrāṇi tair hṛtaṁ ceto yasyāḥ sā | tena lakṣmīr atiṛjvī vayaṁ tu vaicakṣaṇya-vaidagdhya-buddhi-vaicitryādi-guṇānāṁ vidhātrā dattatvāt kathaṁ tādṛśībhavituṁ prabhavāmeti bhāvaḥ |

atra pāyayitveti mohinīm iti ca tasya śāṭhyam | sadyas tyāgān nirdayatvam | bhavādṛg iti cāpalam | lakṣmyā ārjava-vyañjanayā sva-vicakṣaṇatvam | ādi-śabdād akṛtajñatva-prema-śūnyatvādikaṁ tu sarvatraivānusyūtam ||202|| (185)

viṣṇudāsaḥ : atha parijalpitam iti | prabhor iti | prabhoḥ śrī-kṛṣṇasya nirdayatādīnām upapādanāt utpādanāt arpaṇād iti yāvat hetoḥ sva-vicakṣaṇatāyā vyaktiḥ nija-naipuṇya-vyañjanaṁ, bhaṅgyā parokṣa-vāda-mudrayā ||201||

nanu kim ity evaṁ tam avajānītha ? kiṁ vas tenāpakṛtam ? tatra tasya kaitavaṁ niṣpādayantī māne kāraṇam āha—sakṛd iti | svām asādhāraṇīm adhara-sudhāṁ pānasyāsakṛttve’pi sakṛd ity uktir anurāga-svābhāvyāt mahotkaṇṭhayā | tatrāpi pāyayitveti tasya balātkāro darśitaḥ | nanu bhavatyaḥ parama-sādhvyaḥ parama-jitendriyāḥ kim iti balād eva sakṛd eva tat-pānataḥ suṣṭhu dahirya-rahitā jātāḥ ? tatrāha—mohinīṁ buddhi-bhraṁśinīm | etad-artham eva tāṁ pāyitavān, na tv asmākaṁ sukha-dānāya |

nanu, bhavatīnāṁ sukhārtham eva kevalaṁ nirjāsādhāraṇādhara-sudhā tena pāyiteti cet tan nirākaroti—sadyas tatyaje tatyāja asmākaṁ sukhārthaṁ yadi tasya tac-ceṣṭitam abhaviṣyat tarhi asmān nātyajiṣyata teneti bhāvaḥ |

nanu, bhavatīṣv eva ko’pi doṣo’sti, anyathā tyāgāsambhavāt ? tatrāha—bhavādṛk, tvādṛśo durmanāś capala-cittaḥ sumanasaḥ kusumāni śleṣeṇa sundara-mānasāḥ yathā tyajati, tadvat | kintu balātkāreṇa tādṛśa-tat-pāyanāt tasya bhavato’py adhikam eva nirdayatā sūcitā | evaṁ tasmin māne kāraṇam uktvā smṛtim abhinīya sa-vismayam āha—parīti | garga-vākyānusārataḥ—śrayata indriā śaśvad atra hi [bhā.pu. 10.31.1] iti rītyā padmā lakṣmīḥ vrajāśrita-carī, sā kathaṁ vā tat tasya pāda-padmaṁ nityaṁ paricarati sevate | nu vitarke | viditaṁ mayety āha—apīti sambhāvanāyāṁ batety anukampāyām | hi yasmāt | uttama-ślokas tasya śobhana-yaśas tasya jalpaiḥ | anuttamasyāpi tad-yaśaso vandi-janair uttamatayā gīyamāna-gāthābhir ity arthaḥ | yad vā, uttamaḥ-śloko’yam iti jalpaiḥ mithyā-bhūta-tat-sevaka-vārtābhiḥ hṛta-cetāḥ satīti tasyā avicakṣaṇatā sūcitā | vayaṁ tu na lakṣmīvad avicakṣaṇā iti bhāvaḥ |

atra pāyayitveti mohinīm iti tasya śāṭhyaṁ sadyas tyāgān nirdayatvam | bhavādṛg iti capalatvaṁ vyañjitam | sva-vicakṣaṇatvaṁ tu lakṣmyā akauśalākhyāna-dvāraiva ||202||

—o)0(o—

|| 14.203-204 ||

atha vijalpaḥ—

vyaktayāsūyayā gūḍha-māna-mudrāntarālayā |

aghadviṣi kaṭākṣoktir vijalpo viduṣāṁ mataḥ ||

yathā (10.47.14)—

kim iha bahu ṣaḍ-aṅghre gāyasi tvaṁ yadūnām

adhipatim agṛhāṇām agrato naḥ purāṇam |

vijaya-sakha-sakhīnāṁ gīyatāṁ tat-prasaṅgaḥ

kṣapita-kuca-rujas te kalpayantīṣṭam iṣṭāḥ ||

śrī-jīvaḥ : kim iheti | atra pūrvārdhe’sūyā ceyaṁ māna-vyañjanī | uttarārdhe upahāsātmakaḥ kaṭākṣaḥ | vijayate yābhiḥ saha kāma-yuddhe vijayaṁ prāpnoti yas tava sakhā tasya sakhīnāṁ tāsām evāgre tat-prasaṅgo gīyatām | tena ca vijayena tāḥ pratyuta kṣayita-kuca-ruṅ-māninyas tad-bhāveneṣṭāh pūjitaṁ-manyāḥ satyas te taveṣṭaṁ kalpayanti sampraty eva kalpayiṣyanti | vartamāna-sāmīpye vartamāna-baddhā ||203-204|| (187-188)

viśvanāthaḥ : gūḍhā māna-mudrā antarāle madhye yasyās tayā ||203|| (187)

bhramara-jāti-svabhāvena huṅkārān kurvantaṁ taṁ mat-kṛtena tiraskāreṇāpta-saṁrambho’yaṁ svīyaṁ gāna-guṇaṁ prakāśayasīti matvāha—kim iti | iha gopī-sabhāsu kiṁ gāyasi ajñasya tava gānena naitāḥ prasīdantīti bhāvaḥ | tad api bahu punaḥ punar gāyasi tatrāpi yadu-patiṁ yadūnāṁ patitvena khyāpyamānaṁ tatrāpi no’smākam agrataḥ | kīdṛśīnām? agṛhāṇāṁ tenaiva tyājita-gṛhāṇām iha vana-pradeśe upaviṣṭānāṁ tubhyaṁ caṇaka-muṣṭi-bhikṣā-dāne’py asamarthānām |

nanu svāṅgottīrṇa-purātana-vastra-mālyādikaṁ kiñcid dehīti, tatrāha—purāṇaṁ gāyasi tasya yadu-patitvena purāṇaṁ pramāṇayasi | he ṣaḍ-aṅge iti | paśus tāvat catuṣpāt tvaṁ tu ṣaṭpadaḥ sārdha-paśuḥ kutra kiṁ vā gātum ucitam iti buddhy-abhāvān na jānāsi paśutvāt purāṇaṁ vā kathaṁ jānāsi | ataḥ kathaṁ bhikṣāṁ prāpsyatīti bhāvaḥ | kiṁ ca tava paśutvāt tubhyaṁ vayaṁ na kupyāmaḥ, parantu gānopajīvinas tava sthānam upadiśāmaḥ śṛṇv ity āha—vijayeti | kāma-yuddhe viśiṣṭo jayo yasya vigato jayo vā yasya sa cāsau sakhā ceti vijaya-sakhas tasya sakhīnāṁ tava sakhā kāma-yuddhe yā jayati yābhir vā vijayate tāsām evāgratas tat-prasaṅgaḥ surata-jaya-parājaya-prasaṅgo gīyatām |

yad vā, śleṣeṇa pūrvaṁ sa subala-sakha āsīt, samprati vijayo’rjunas tasya sakhābhavad iti bhāvitārtāpi tasyā mukhāt svayaṁ niḥsṛteti jñeyam | tataś ca tāḥ kṣayita-kuca-rujaḥ khaṇḍita-kuca-jvālās taveṣṭaṁ vāñchitaṁ kalpayiṣyanti | tvayā ca tad-gāna-śrāvaṇayā iṣṭāḥ pūjitāḥ satyaḥ | atra pūrvārdhe’sūyā māna-garbhā, uttarārdhe tūpahāsātmakaḥ kaṭākṣaḥ śrī-kṛṣṇe paryāpnoti ||204|| (187)

**viṣṇudāsaḥ : **atha vijalpa iti | vyaktayeti gūḍhā ācchannā māna-mudrā māna-bhaṅgī antarāle abhyantare yasyās tayā | aghadviṣi śrī-kṛṣṇe kaṭākṣa-yuktā uktiḥ kaṭākṣoktiḥ ||203||

kim iheti | bhramara-jāti-svabhāvena jhaṅkārān purataḥ kurvantaṁ madhupam asmat-prasādāyaivāyaṁ śrī-kṛṣṇaṁ bahudhā gāyatīti matvāha—ṣaḍ-aṅghre he madhupa ! yadūnām adhipatim | atra vraje tatrāpi naḥ asmākaṁ purataḥ, tatrāpi sakṛd-dāne na doṣaḥ iti bahu kiṁ gāyasi ? asmākaṁ kim-bhūtānām ? agṛhāṇāṁ tenaiva tyājita-gṛhāṇām | ṣaḍ-aṅghre iti paśus tāvac catuṣpāt | tvaṁ tu ṣaṭpadaḥ sārdha-paśuḥ, ata eva buddhy-abhāvāt gānasya sthānāsthāna-vicāra-rāhityam ucitam eveti bhāvaḥ—anenāsūyā |

nanu sa mat-prabhur vrajaika-priyaḥ, kim ity atra taṁ gātuṁ niṣadhatha ? tatra taṁ viśinaṣṭi purāṇaṁ purātanaṁ bahuśo’nubhūtaṁ tat-tat-priyatvaṁ tu kāpaṭyenaivāhāryānuṣṭhitaṁ, na tu naisargikaṁ tasya tat | kāryeṇaiva kāraṇam anumīyata iti sāmpratam asmad-vraja-tyāgena tat-tad-vyaktam abhūd iti | kintu gāna-jīvinas tava sarvataḥ samīcīna-gāna-sthānam upadiśāmīty āha—vijayeti | vijaya-nāmā śrī-kṛṣṇa-gātryāḥ ambikāyāḥ putraḥ | tasya sakhā śrī-kṛṣṇas tasya sakhīnāṁ sāmprataṁ tena sahāharniśa-khelā-parāṇāṁ mathurā-vāsi-ramaṇīnām agrataḥ tat śrī-kṛṣṇasya prasaṅgaḥ prastāvaḥ śleṣeṇa prakṛṣṭa-saṅgas tābhiḥ sahaiva sambhoga-rūpaḥ gīyatām | tatas tā iṣṭās tena tvayā ca pūjitāḥ sammānitās taveṣṭam abhīṣṭaṁ śīghram eva kalpayiṣyanti sampādayiṣyanti | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—kṣayita-kuca-rujaḥ samprati kṛṣṇenaiva nirvāsita-kāma-bādhāḥ, pīḍā-śāntau hi lokāḥ vandibhyo yatheṣṭaṁ vitarantīti | anena sakaṭākṣopahāsaḥ | vijaya-sakha-sakhīnām iti yadūnām adhipatim iti ca gūḍha-mānāntarālatvaṁ vyaktam eva ||204||

—o)0(o—

|| 14.205-206 ||

atha ujjalpaḥ—

hareḥ kuhakatākhyānaṁ garva-garbhitayerṣyayā |

sāsūyaś ca tad-ākṣepo dhīrair ujjalpa īryate ||

yathā (10.47.15)—

divi bhuvi ca rasāyāṁ kāḥ striyas tad-durāpāḥ

kapaṭa-rucira-hāsa-bhrū-vijṛmbhasya yāḥ syuḥ |

caraṇa-raja upāste yasya bhūtir vayaṁ kā

api ca kṛpaṇa-pakṣe hy uttamaḥ-śloka-śabdaḥ ||

śrī-jīvaḥ : divīti | atra pūrvārdhe kuhakatā sāsūyākṣepaś ca | caraṇa-raja upāste ity ardhe sva-viśeṣaṇa-garva-garbhitatvam api cety athavety arthe | tasyottamaślokatvena yo jalpaḥ sa khalu asmad-vidha-kṛpaṇa-pakṣa evety api pūrvavad garva-garbhitatvam eveti ||205-206|| (189-190)

**viśvanāthaḥ : **nanu bhoḥ kṛṣṇa-preyasī-śiromaṇe ! tatra sthitaḥ sa rātrindivam eva tvāṁ dhyāyan kāma-śarārhitaḥ khidyati | tvaṁ cet prasīdasi tadaiva tasya nistāra iti tatra sāsūyam āha—divīty ādi | ayam arthaḥ—kṛṣṇasya strībhir vinā kālo na yātīty ahaṁ suṣṭhu jānāmi, tatra yadi mathurāyāṁ striyo na milanti, tadā so’smān dhyāyatu prasādayatu tatra netuṁ tvādṛśaṁ dūtaṁ ca prasthāpayatu | na ca gopa-jātiṁ taṁ pura-striyaḥ kṣatriya-jātayaḥ katham aṅgīkariṣyantīti vācyam | yato divi bhuvīti | tad ity avyayaṁ | tasya kā durāpāḥ ? yadi sa svarge gacchet, tadā devyo’pi rasāyāṁ rasātalādiṣu nāgapatnyo’pi sva-sva-patīṁs tyaktvā tam āgaccheyur mathurāṅganānāṁ kā vārteti bhāvaḥ | na ca tat-tad-aṅganā-prāptau tasya kiñcit paṇādikam apekṣitavyam ity āha—kapaṭenāpi rucirau sarvāsāṁ manoharau bhrū-vijṛmbha-hāsau yasya, tathā-bhūtasyaiva tasya yā devy-ādayaḥ syuḥ, na tu sva-sva-patīnām ity arthaḥ | sa-kapaṭa-hāsa-mūlyenaiva tāḥ svayam eva krītā bhūtvā sva-sva-patīṁs tās tyajanti | kapaṭa-padena kṛṣṇas tu tāḥ tāḥ sakṛd eva bhuktvā tyajati nava-priyatvād iti bhāvaḥ | devy-ādayo dūre vartantāṁ bhūtir lakṣmīr nārāyaṇasyāpi strī caraṇa-raja upāste tad-aṅga-saṅgārtham iti nāga-patnī-vākyaṁ vayaṁ paurṇamāsī-mukhād aśrauṣma | ato vayaṁ kāḥ ? kasyāṁ gaṇanāyāṁ tiṣṭhāmo yato mānuṣyas tatrāpi gopyas tatrāpi vṛndāvanīyā iti bhāvaḥ | idaṁ dainya-maya-vākyam api sa-mastakoddhūnana-svara-viśeṣeṇa garva-garbhitām īrṣyām eva vyanakti | sā cerṣyā sveṣāṁ lakṣmy-ādito’pi premādhikyaṁ rūpa-sāvarṇyādhikyaṁ cānuvyanakti api ca |

kiṁ ca, uttamaḥ-śloka-śabdo hi kṛpaṇa-pakṣa eva santapta-dīna-hīna-janān yo dayate sa hy uttama-śloka ucyate | kṛṣṇe tu tal-lakṣaṇābhāvān mithyaivottamaḥślokatety arthaḥ | yady asmad-vidhān kṛpaṇa-janān sa nāduḥkhayiṣyat tadā svasmin katham uttamaḥśloka-śabda-vācyatvam adhāsyad iti vā ākṣepa-dhvaniḥ |

atra pūrvārdhaṁ divi bhuvīty ādinā kuhakatākhyānaṁ caraṇa-raja iti tṛtīya-caraṇe garva-garbhitā īṛṣyā | api ceti caturtha-pāde sāsūya ākṣepaḥ ||205-206|| (189-190)

**viṣṇudāsaḥ : **athojjalpa iti | harer iti kuhakatākhyānaṁ kāpaṭya-kathanam ||205|| (189)

bho mātar maivaṁ vocaḥ tvām anusmṛtyānaṅga-viklavaḥ sa mat-prabhus tvāṁ prasādayituṁ mām ādiṣṭavān ity atra taṁ sāsūyam ākṣipati—divīti | divi bhuvar-lokān mahar-lokāvadhy ūrdhva-loke rasāyāṁ pātālāvadhy-adho-loke kāḥ striyaḥ syuḥ santi yās taṁ tasya durāpāḥ durlabhā, api tu na kā api | kim-bhūtasya ? kapaṭenāpātam eva naisargikatvena pratītau rucirau bhrū-vijṛmbha-hāsau yasya tasya |

evaṁ sāsūyaṁ tan-mahimānam ākhyāya sa-dainyam iva serṣya-garveṇa solluṇṭham āha—caraṇeti | yasya kṛṣṇasya caraṇa-rajaḥ bhūtiḥ śrīr api upāste yatra yatra sa gacchati, tatra tatra tat-saṅgam atyajantī sevamānā vartate, tatra vayaṁ kā iti sa-smitena samastakoddhūnanena sottānita-kara-dvaya-bhaṅginā svara-viśeṣeṇa kathanāt, vayaṁ tu sva-sthānam atyajantyo vartamānās tato’py uttamā iti bhāvaḥ | api tu yadyapy evaṁ tathāpi kṛpaṇa-pakṣe kṛpaṇānukampini puruṣe hi avadhāraṇārthe uttama-śloka-śabdaḥ śobhate, vastutas tu kṛpaṇā dīnā eva tasyottama-ślokatvaṁ jalpanti, na tu mādṛśāḥ kṛpaṇā iti garva-gārbhiterṣyayā ākṣepo dhvanitaḥ | kapaṭam ity-ādināsūyāvyaktam evoktā ||206||

—o)0(o—

|| 14.207-208 ||

atha saṁjalpaḥ—

solluṇṭhayā gahanayā kayāpy ākṣepa-mudrayā |

tasyākṛtajñatādy-uktiḥ saṁjalpaḥ kathito budhaiḥ ||

yathā (10.47.16)—

visṛja śirasi pādaṁ vedmy ahaṁ cāṭu-kārair

anunaya-viduṣas te’bhyetya dautyair mukundāt |

sva-kṛta iha visṛṣṭāpatya-paty-anya-lokā

vyasṛjad akṛta-cetāḥ kiṁ nu sandheyam asmin ||

śrī-jīvaḥ: visṛjeti | śirasi kṛtaṁ nihitaṁ pādaṁ mama caraṇaṁ visṛja | nanv anunaye’smin roṣaḥ kutaḥ ? tatrāha—mukundād abhyetya nūnaṁ tasmād eva śikṣitvā cāṭukārair anunaya-viduṣas te tavāhaṁ vedmi yat kiñcid dhṛdi-stham iti śeṣaḥ | nanu sandhir eva mama hṛdisthaḥ? tatrhāha—svakṛta iti | svakṛte sva-nimittam | tatra pūrvārdhe solluṇṭhatvam | uttarārdhe ākṣepo’kṛtajñatā ca | na vidyate kṛte upakṛte ceto yasyeti ||207-208|| (191)

**viśvanāthaḥ : **saurabha-lobhena caraṇa-tale patantam api bhramaram | nanu lakṣmī-koṭi-nirmañchanīya-caraṇa-nakha-dyute devi satyaṁ tvayy aparāddha eva śrī-kṛṣṇas tasmāt tvaṁ kṛpayaiva kṣamasveti praṇamantaṁ taṁ matvāha—visṛjeti | śirasi dhṛtaṁ mama pādaṁ visṛja tyaja ito dūrībhavety arthaḥ | vedmy aham iti | lakṣmy-ādikeva nāhaṁ pratāryeti bhāvaḥ | mukundāt sakāśād abhyetya cāṭukāraiḥ priyokti-racanā-rūpair dautyair dūtya-karmabhir anunaya-viduṣas tasmād anunaya-prakāraṁ śikṣitavatas tava sarvaṁ śīlādikam ahaṁ vedmi | karmaṇi vā ṣaṣṭhī | tvāṁ vedmīty arthaḥ |

nanu svāmini tvat-prāṇa-koṭy-adhikena tena saha vigraheṇālaṁ pratyuta mayā tīrthena sandhir eva kartuṁ yujyata iti tatrāha—sva-kṛte tad-arthaṁ visṛṣṭāni tyaktāni apatyāni ca patayaś ca anya-lokāś ca mātā-pitrādayaś ca yābhis tatra vā sa muralī-vādana-samaye’ntar-gṛha-niruddha-gopībhir apatyāni tyaktāni tadānīṁ tāni tyakvaivābhisṛtatvāt | asmābhis tu patayaḥ dhanyādi-kanyābhiḥ pitrādaya iti yathā-sambhavaṁ jñeyam | tā gopīr yo’sṛjat | kīdṛśaḥ ? akṛta-cetāḥ, na vidyate kṛte upakṛte ceto yasya saḥ | akṛtajña ity arthaḥ |

nanv aho īdṛśe’smin kaṭhore kiṁ nu sandheyaṁ sandhātum arham | api tu naivety arthaḥ | atra pūrvārdhe solluṇṭhā ākṣepa-mudrā | uttarārdhe’kṛtajñatā | ādi-śabdān nirdayatva-para-drohitva-prema-śūnyatvāni ||208|| (191)

viṣṇudāsaḥ : atha sañjalpa iti | solluṇṭhayeti | ākṣepa-mudrayeti viśeṣya-padaṁ, kayāpi anirvācyayā | gahanāyā dustarkayā tasya śrī-kṛṣṇasya ādinā kāṭhinya-śāṭhyādi gṛhītam ||207||

kamala-buddhyā pāda-mūle praviśantaṁ bhartur aparādhaṁ kṣamāpayiṣyantam iva taṁ matvāha—visṛjeti | nija-śirasi dhṛtaṁ mama pādaṁ visṛja tyaja | athāpy amuñcantaṁ taṁ solluṇṭham āha—vedmīti | anyā na jānātu, ahaṁ tu vedmi tvāṁ tvadīya-svāminaṁ yuvayoḥ śīlaṁ ca sarvaṁ jānāmi | tad evāha—mukundāt abhyetya śikṣitvā dautyair dūta-karmabhiḥ cāṭu-kāraiḥ priyokti-racanābhiḥ anunaya-viduṣaḥ sa-vinaya-prārthanābhijñasya te tava sarvam ahaṁ vedmi | tasya śiṣyatvāt tvam api mukundavad aviśvasanīya iti bhāvaḥ |

yad vā, te tavāsādhāraṇaiś cāṭukāraiḥ saha mat-pādaṁ visṛja mad-pādaṁ nija-cāṭukārāṁś ca yugapat tyajety arthaḥ | kathambhūtaiḥ ? anunaya-viduṣo mukundād abhyetya kṛtair dūtya-kṛtyaiḥ |

nanu, svāmini ! tena preṣṭhena saha vigraheṇālaṁ, sakṛd aparādhaṁ kṣāntvā mayā tīrthena sandhir eva kartuṁ yujyate ? ity atra tasya kāṭhinya-śāṭhya-saṁvalitākṛtajñatām āpādayanty āha—svakṛteti | sva-kṛte tad-artham eva visṛṣṭās tyaktāḥ apatyāni pūrva-siddhānta-rītyā devara-bhaginy-ādīnām apatyāni patayaś ceti iha-lokāḥ anya-loko dharma-sādhyaś ca yābhis tā naḥ vāsṛjat | kiṁ vā, sva-kṛte sva-sukhārtham evāsmān visṛṣṭāpatya-paty-anya-lokā akṛta akārṣīt | itāś ca prāptāś ca vyasṛjat yato’kṛta-cetāḥ na vidyate kṛte upakṛte ceto yasya saḥ akṛtajña ity arthaḥ | nu aho ! īdṛśe’smin kaṭhore śaṭha-vare kiṁ sandheyaṁ sandhātum arham, api tu naivety arthaḥ ||208||

—o)0(o—

|| 14.209-210 ||

atha avajalpaḥ—

harau kāṭhinya-kāmitva-dhaurtyād āsaktya-yogyatā |

yatra serṣyaṁ bhiyevoktā so’vajalpaḥ satāṁ mataḥ ||

yathā (10.47.17)—

mṛgayur iva kapīndraṁ vivyadhe lubdha-dharmā

striyam akṛta virūpāṁ strī-jitaḥ kāmayānām |

balim api balim attvāveṣṭayad dhvāṅkṣavad yas

tad alam asita-sakhyair dustyajas tat-kathārthaḥ ||

śrī-jīvaḥ : kāṭhinyeti | samāhāra-dvandvaḥ ||209|| (191)

mṛgayur iti | tat tasmād asitasya asita-mātreṇa sakhyaiḥ sakhya-prakāraiḥ | teṣv ekenāpy alaṁ yasmād eko’sito mṛgayur ivety ādi caritaṁ kṛtavān | kapīndraṁ bālinaṁ striyaṁ śūrpaṇakhāṁ kāmayānāṁ kāmayamānām api svayam api strī-jita eva tad-ājñayaiva kanaka-maya-mṛga-māraṇād iti bhāvaḥ | anyo’sitas tu balim apīty ādi caritaṁ kṛtavān | tarhi kathaṁ mameśitur asi tasya vārtāṁ prastauṣi ? mā prastauṣīr eva | tatrāha—dustyaja iti | satyam avādīḥ, tat-tal-lakṣaṇo doṣaḥ sa dustyajaḥ sadā manasi sphuratīti vacasi tyaktuṁ na śakyata ity arthaḥ | tena tena doṣeṇa muhur muhuḥ kadarthanād iti bhāvaḥ ||210|| (193)

viśvanāthaḥ : nanu atikomala-manāḥ sa tvām eva dhyāyaṁs tatrāsmābhir dṛśyate iti | tatra tvam arvācīno dāsas tasya tattvaṁ na jānāsi | na kevalaṁ sa hy asminn eva janmani kaṭhoraḥ, kintu pūrva-pūrva-janmasv apīti paurṇamāsyā mukhād asmābhiḥ śrutatvād ity āha—mṛgayur iveti |

yadā sa kṣatriya-jātau rāmacandro’bhūt, tadā kṣatriya-dharmaṁ parityajya mṛgayur vyādha iva kapīnām indraṁ bālinaṁ vivyadhe vivyādha | tatrāpi nirdayo guptaḥ sann ity arthaḥ | dharma-kathāpi tad-upākhyāne jñeyā | tatrāpy alubdha-dharmā lubdhakasya vyādhasyāpi dharma-rahitaḥ | na hi vyādho vānarān hinasti, tan-māṁsasyābhakṣyatvena kenāpy akreyatvād iti bhāvāh |

anyam apy adharmaṁ śṛṇv ity āha—striyaṁ śūrpaṇakhāṁ kāmayānāṁ tām eva kāmayamānāṁ tāṁ virūpāṁ chinna-karṇa-nāsām akṛta | anyo’pi ko’py enāṁ na sambhuktām iti krauryeṇeti bhāvaḥ | na ca jaṭā-valkala-dhāritvād vairāgyeṇety ata āha—striyā sītayā jitaḥ |

tathā tat-pūrva-janmani brāhmaṇa-jātau sa vāmano’bhūt | tadāpi brāhmaṇa-dharmaṁ śānty-akaitavādikaṁ parityajya baliṁ parama-dhārmikam api, tatrāpi baliṁ tat-pūjopahāram attvā bhuktvāpi triviṣṭapāt trailokya-rājyād akṣipat, tatrāpi bhū-vivare |

pāṭhāntare’veṣṭayat chalena babandha dhvāṅkṣavat kākavat sa yathā baliṁ jagdhvāpi lokaṁ strī-janaṁ veṣṭayati sva-jātīyān anyān āhūya tam āvṛṇoti kadarthayati ca | tasmād asitasya kṛṣṇa-varṇasya tasya sakhyair bahuṣu sahhya-prakāreṣu ekenāpi prakāreṇālaṁ samākaṁ gaurīṇām asitāḥ svalpa-śuddha-cittā bhavantīti tebhyo bhayasyāvaśyambhāvitvād iti bhāvaḥ |

nanv abhīkṣṇaṁ para-nindāṁ kurvatī bhavatī kiṁ śuddha-cittāsi ? iti tatrāha—tasya kathāyāḥ pratijanma-caritrasyārtho vyākhyā | dustyajaḥ so’smān evaṁ duḥkhayati | asmābhis tat-kathāyā apy artho na vaktavya eva kim | atra nindā vā bhavatu yathārtha-bhāṣaṇenānindā vā bhavatu asau tyaktum aśakya eveti bhāvaḥ |

yad vā, sa tv asmābhis tyakta eva, kintu tad yathā-rūpo’rtho vastu-viśeṣas tu dustyaja eva kartṛ-padānuktyā sarvair eva muny-ādibhir apīty arthaḥ | atra vivyadha iti kāṭhinyam | strī-jita iti kāmitvam | balim apīti dhaurtyam | asita-sakhyair iti āsakty-ayogyatā bhayam īrṣyā ca ||210|| (193)

viṣṇudāsaḥ : athāvajalpa iti | harāv iti | kāṭhinyādi-trayāṇāṁ dvandvaikyaṁ kāṭhinyāder hetoḥ | āsakter abhiniveśasyāyogyatānaucityam ||209||

kiṁ ca, na kevalaṁ tasya tādṛśāsmat-parityāga-rūpākṛtajñatādinaiva bibhemi, api tu śyāmtānvabhāvād apīti tad-guṇa-yogatas tad-abheda-buddhyā dhīrodātta-guṇatayā prasiddheṣv api śrī-rādhā-vāmanādi-rūpeṣu doṣaṁ darśayantī tad-rūpe kaimutyaṁ darśayati—mṛgayur iveti | mṛgayur lubdhaka iva yaḥ kapīndraṁ vālinaṁ vivyadhe avidhyat, nirdayo guptaś ca sann ity arthaḥ | yataḥ lubdhasya vyādhasya dharmā iva dharmāḥ krauryādayo yatra tādṛśaḥ | kiṁ vā, alubdha-dharmā tad-dharma-rahito’pi lubhdako hi māṁsam attu-kāmo vidhyati, ayaṁ tu na tatheti kāṭhinyam |

tathā striyaṁ ca śūrpanakhāṁ, svayaṁ tu strī-jitaḥ sītā-paratantro’pi, anena kāmitvaṁ kāma-yānām kāmayamānām api virūpāṁ chinna-karṇa-nāsikām akṛta akarot dāśarathi-rūpeṇa |

tathā baliṁ vairocaniṁ tena dattaṁ baliṁ pūjopahāram attvā bhakṣayitvāpi dhvāṅkṣavat kākavat, sa yathā baliṁ jagdhvāpi lokaṁ hinasti, tathāyam api aveṣṭayat babandha vāmana-rūpeṇeti dhūrtatvam abhipretam | tat tasmād asitasya śyāma-mātrasya sakhyaiḥ sarvair eva tad-bhedaiḥ alaṁ paryāptam | tathāpi asya rāma-vāmanādi-rūpasya kathā-rūpo’rthaḥ adyāpi lokair gīyamānatvāt dustyajaḥ | ity eṣo’pi tasyaiko duranto mohanaḥ svabhāva iti bhiyeva serṣyoktiḥ |

yad vā, nanu tarhi mithas tad-vārtāṁ kim iti kurutha ? tatrāha—tasya kṛṣṇasaya kathā-rūpo’rtho dustyajaḥ ||210||

—o)0(o—

|| 14.211-212 ||

atha abhijalpitam—

bhaṅgyā tyāgaucitī tasya khagānām api khedanāt |

yatra sānuśayaṁ proktā tad bhaved abhijalpitam ||

yathā (10.47.18)—

yad-anucarita-līlā-karṇa-pīyūṣa-vipruṭ-

sakṛd-adana-vidhūta-dvandva-dharmā vinaṣṭāḥ |

sapadi gṛha-kuṭumbaṁ dīnam utsṛjya dīnā

bahava iha vihaṅgā bhikṣu-caryāṁ caranti ||

śrī-jīvaḥ : yad anucarita iti | samavetatvam eva | tatra dṛśyamāneṣu vihaṅgeṣu bhikṣutvam āropya gaditam | tac ca teṣām api bhikṣutva-karaṇam | tad doṣaṁ tena pradarśyopālambham | karṇa-pīyūṣatvena manasi tu tasyānyathā rītiṁ sūcayitvā khaṇḍamaya-dhustūra-bīja-cūrṇatvam iva sthāpitam | dvandva-dharmā mithunīya-bhogāḥ, teṣāṁ vidhūtatvād eva vinaṣṭāḥ | tataś ca sampadīti | iha vṛndāvane bhikṣucaryāṁ vṛkṣādiṣu kaṇa-bhikṣām | lakṣaṇaṁ tu spaṣṭam anugatam ||211-212|| (195)

viśvanāthaḥ : khagānām api khaga-sadrśī-kṛtānām api sajjanānāṁ punaḥ khedanāt sānuśayaṁ sānutāpam ||211|| (194)

vayaṁ sākṣāt tena saha sakhyaṁ kṛtavatyo yad duḥkhinyo’bhūma tatra kiṁ citram ? tal-līlā-kathāpi sarva-jagat-santāpanīty āha—yasyānucaritaṁ pratikṣaṇa-ceṣṭitam eva līlā saiva karṇa-pīyūṣaṁ śabda-mātreṇaiva sukhadaṁ kiṁ punar arthata iti bhāvaḥ | tasyāpi vipruṭ, tasyāpi sakṛd apy adanaṁ kiñcid āsvādanaṁ tenāpi vidhutā viśeṣeṇa khaṇḍitā dvandva-dharmāḥ strī-puṁsādi-paraspara-saukhya-rūpa-dharmā yeṣāṁ te | tat kathāṁ strī cec chṛṇoti sadya eva pati-snehaṁ tyajati, patiś cet strī-sneham | evaṁ putraś cet pitaraṁ mātaraṁ ca, mātā cet putram ity evaṁ paraspara-tyāgāt viśeṣeṇa naṣṭā iti teṣāṁ nāśe tathā na duḥkhaṁ yathā vairāgya iti | sāṁsārika-lokānubhava eva pramāṇam iti bhāvaḥ | kiṁ ca te janāḥ snigdha-manaso’pi kaṭhorasya śrī-kṛṣṇasya līlā-śravaṇādibhiḥ kaṭhorā nirdayāḥ kṛtaghnāś ca bhavantīty āha—sapadi kathā-śravaṇa-mātra eva gṛha-kuṭumbaṁ pitṛ-svasrādi-paryantam api dīnam anyasyopārjakasyābhāvāt śvo yad bhokṣyate tad dhana-rahitam api | yad vā, tad-viccheda-kātaram utsṛjya mṛtyave kuśa-vāri-saṁyogena sampradāyevety arthaḥ | hanta hanta te strī-putrādayo miryantāṁ nāma svayam api sukhino naiva bhavantīty āha—dīnā gṛhaṁ tyaktvā gacchantaś citta-vikṣepāt varāṭaka-mātram api granthau na gṛhṇantīti bhāvaḥ | dhīrā iti pāṭhe bhāryādi-rodana-darśane’py akṣubhyanto mahā-kaṭhorā ity arthaḥ | na ca te eko vā dvitrā vā catuḥ-pañca vā kintu bahavaḥ paraḥ-śatāḥ paraḥ-sahasrāś ca |

nanu tatas te kayā jīvikayā jīvantīty āha—vihaṅgāḥ pakṣiṇa iva bhikṣu-caryāṁ go-dhūmādi-kaṇa-bhikṣā-paripāṭhyaiva jīvanti, na tu kenāpi dattayā sthūla-bhikṣayāpīti bhāvaḥ | iheti pāṭhe’traivāsmad-duḥkha-sthāne vṛndāvana-sthāna evāgatyety asmat-saṅgād api mahā-duḥkhino bhavantīti bhāvaḥ | tena tat-kathāyā bahu-matsyaṇḍikā-maya-dhustūra-bīja-cūrṇatvaṁ kathā-vācakasya sādhu-veṣa-cchann-dhātukatvaṁ purāṇa-pustakasya jālatvaṁ dhvanitam | ata eva te vanād vanaṁ bhramanto’pi sva-kakṣa-gṛhīta-pustakā eva dṛśyante | vyāsādīnāṁ jāla-nirmātṛtvaṁ śrī-kṛṣṇasya parameśvaratvena tat-tad-ādeṣṭṛtvam | etad artham eva śrī-kṛṣṇena parameśvaratā gṛhītā | gopya iva sarva-lokā api duḥkhābdhau patantv iti tasya vicāraḥ |

īdṛśa-para-duḥkha-darśanam eva tasya sukham ata īdrśa-para-duḥkha-dāna-janya-phala-bhāgī yathā sa bhaviṣyati tathā na vyāsādaya iti parañ-śatā eva dhvanayo’sya padasya sarva eva siddhāntato vyāja-stutyā bhakteḥ sarvotkarṣa-vyañjakā jñeyāḥ ||212|| (195)

viṣṇudāsaḥ : athābhijalpitam iti | bhaṅgyeti | bhaṅgyā parokṣa-vāda-caturyā khagānāṁ pakṣiṇām api khedanāt pīḍanāt hetoḥ tasya kṛṣṇasya tyāgaucitī parihāra-yuktatā | sānuśayaṁ sānutāpaṁ yathā syāt tathā ||211||

tasya niṣṭhuratā kiṁ vācyā ? tac-carita-lavam api ye kecit śṛṇuyus te’pi niṣṭhurāḥ syur ity āha—yad anv iti | yasyānucaritam eva līlā bāla-ceṣṭitavat svacchanda-khelā, tad eva karṇa-pīyūṣaṁ śabda-mātrata eva karṇa-sukha-pradaṁ, na tv arthato manaḥ-prīti-karam ity arthaḥ | tasya vipruṭ kaṇikā, tasyāḥ sakṛd apy adanaṁ kiñcin-mātrāsvādanaṁ, tena vidhūtā nirastāḥ dvandva-dharmā mithunācārā uṣṇa-śītādi-bhogā vā yeṣāṁ te | ata eva vinaṣṭā bhogādi-rāhityāt asat-tulyāḥ santaḥ vihaṅgā ākāśa-gāmino haṁsādayaḥ pakṣiṇo’pi, tatrāpi bahava eva, na tu dvitrāḥ sapadi līlā-lava-sevanānantaram eva dīnaṁ duḥkhitam api gṛhasya kuṭumbaṁ tad-eka-paripālyaṁ tāta-jananī-bhāryādikam utsṛjya svayam api dīnāś ca santa iha tal-līlā-sthāne vṛndāvane samāgatya bhikṣu-caryāṁ pāramahaṁsyaṁ caranti ācaranti | yasya līlā-lava-mātrasya sakṛd eva sevanād vihaṅgā apy evaṁ duḥkhitā bhavanti, tat-saṅgaḥ kathaṁ vāsmākaṁ sukhāya bhavatu ? ata evātaḥ paraṁ tat-tyāga eva yukta iti sānuśayaṁ dhvanitam||212||

—o)0(o—

|| 14.213-214 ||

atha ājalpaḥ—

jaihmyaṁ tasyārtidatvaṁ ca nirvedād yatra kīrtitam |

bhaṅgyānya-sukhadatvaṁ ca sa ājalpa udīritaḥ ||

yathā (10.47.19)—

vayam ṛtam iva jihma-vyāhṛtaṁ śraddadhānāḥ

kulika-rutam ivājñāḥ kṛṣṇa-vadhvo hariṇyaḥ |

dadṛśur asakṛd etat tan-nakha-sparśa-tīvra-

smara-ruja upamantrin bhaṇyatām anya-vārtā ||

śrī-jīvaḥ : anya-sukhadatvaṁ anya-kartṛka-sukha-dānam ||213|| (196)

etat tasya tava kāpaṭyaṁ dadṛśuḥ | dadṛśima ity arthaḥ | kīdṛśyo yūyam ? tatrāha—tan-nakheti | tasyānyeṣāṁ aṅgānāṁ sparśa-smaraṇam asmākaṁ nāsty eva, kintu balād iva tan-nakhasya sparśena jātā smara-ruk yāsāṁ tādṛśya eva jātāḥ bāṇa-sparśa-rujo hariṇya iveti bhāvaḥ | upamantrin he vidūṣaka ! tatropamantriṇo rājan iti prayoga-darśanāt anyasya vārtā bhaṇyatām | saiva sukhadā bhaved iti bhāvaḥ | tatra ca lakṣaṇaṁ spaṣṭam eva ||214|| (197)

viśvanāthaḥ : tasyārtidatvaṁ duḥkhadatvam | anyasya sukhadatvam ||213|| (196)

nanv evaṁ cet parama-vijñābhir bhavatībhiḥ śrī-kṛṣṇe tasmin kathaṁ sakhyaṁ kṛtam ? tatrāha—vayaṁ tasya na pāraye’haṁ niravadya-saṁyujām [bhā.pu. 10.32.22] ity-ādikaṁ jihma-vyāhṛtam api ṛtam iva satyam iva śraddadhānā ajñā abhūma | kulikasya vyādhasya rutaṁ śabdaṁ śraddadhānā hariṇyaḥ kṛṣṇa-vadhvaḥ kṛṣṇasāra-striya iva | tataḥ kim ata āha—etat-kulika-rutaṁ dadṛśuḥ | rutasya darśanāsambhavāt tat-phalaṁ śara-ghātaṁ dadṛśur ity arthaḥ | tathaiva vayam api tan-nakha-sparśena tīvrāḥ smara-rujaḥ kandarpa-pīḍā dadṛśimety arthaḥ |

asakṛd iti | eka-vāra-tat-phala-darśane punar api viśvāsāt punar api tat-phala-darśanād akṣatvādhikyaṁ hariṇīnām asmākaṁ ca labdha-punaḥ-punar-madanottha-duḥkha-daśānāṁ, tasmād upamantrin ! he vidūṣaka ! anya-vārtā bhaṇyatām | tasya tad-vārtāyāś ca duḥkha-datvād anya-kathaiva sampraty asmākaṁ sukhadety arthaḥ | atra laksāṇa-saṅgatiḥ spaṣṭaiva ||214|| (197)

viṣṇudāsaḥ : athājalpa iti | jaihmyam iti tasya kṛṣṇasya jaihmyaṁ kauṭilyam ārtidatvaṁ pīḍā-dātṛtvaṁ nirvedāt svāvamānanāt hetoḥ bhaṅgyā vyapadeśena anyasya sukhadatvaṁ ca ||213||

aho tal-līlā-śravaṇād bahavo vyasanaṁ prāptā iti kiṁ vaktavyam ? vayam api tat-kapaṭokti-mohitāḥ satyaḥ mahā-duḥkha-samudra-magnā jātāḥ smety āha—vayam iti | vayaṁ jihmasya kuṭilasya tasya vyāhṛtam | na pāraye’haṁ [bhā.pu. 10.32.22] ity-ādikam, āyāsye [bhā.pu. 10.39.35] ity-antaṁ, muhur muhur api vacana-sahasraṁ ṛtaṁ satyam ivāsakṛc-chraddadhānāḥ viśvasantyaḥ etad dadṛśuḥ dadṛśima, tiṅāṁ tiṅo bhavanti iti chāndasa-vārtikāt | kiṁ tat ? tasya nakhaiḥ sparśaḥ tena tīvraḥ smaraḥ tena rujaḥ pīḍāḥ, kiṁ vā, etad daśama-daśā-sannihita-duḥkhaṁ dadṛśuḥ | vayaṁ kim-bhūtāḥ ? tasya nakha-sparśena muhuḥ svasmiṁs tac-cihna-darśanāt tīvrā smara-ruk yāsāṁ tathābhūtāḥ |

tatra dṛṣṭāntaḥ—hariṇyo yathā vayam iva svabhāvataḥ evājñāḥ kulikasya vyādhasyāpi rutaṁ ṛtaṁ niṣkapaṭam iva śraddadhānāḥ | tatas tasya kulikasya nakhās tvad-bandhu-nakha-sadṛśā bāṇāḥ teṣāṁ sparśena sparśa-mātreṇa tīvrā smara-ruk asmat-smara-ruk-sadṛśī marma-pīḍā yāsāṁ tathābhūtāḥ satyaḥ etat asmad-duḥkha-sadṛśa-prāyaṁ duḥkhaṁ yathā paśyanti tadvat | evaṁ jihmeti kauṭilyaṁ, tan-nakhety ādinā tasyārtidatvaṁ ca sphuṭam evākhyāya tad-upālambhe’pi nirvidyamānā svabhāvata eva purato ruvantaṁ taṁ

nārāyaṇa-mayaṁ dhīrāḥ paśyanti paramārthinaḥ |


jagad dhana-mayaṁ lubdhāḥ kāmukāḥ kāminī-mayam || 

iti rītyā ayam asmākam ārti-śamanāya tad-vārtāṁ punar jalpatīti matvāha—upamantrin ! he dūta ! anavasthita-vasacas tasya jihmasya vārtā tvayā asmākam ārti-śamanāya kathyamānāpi pratyuta sāsmākam ārty-uddīpanī bhavatīti tāṁ tyaktvānyā vārtā bhaṇyatāṁ kathyatām | tad-vārtā-vismaraṇa-pūrvakāna-vārtevāsmān sukhayatīti bhaṅgyā dhvanitam ||214||

—o)0(o—

|| 14.215-216 ||

atha pratijalpaḥ—

dustyaja-dvandva-bhāve’smin prāptir nārhety anuddhatam |

dūta-sammānanenoktaṁ yatra sa pratijalpakaḥ ||

yathā (10.47.20)—

priya-sakha punar āgāḥ preyasā preṣitaḥ kiṁ

varaya kim anurundhe mānanīyo’si me’ṅga |

nayasi katham ihāsmān dustyaja-dvandva-pārśvaṁ

satatam urasi saumya śrīr vadhūḥ sākam āste ||

śrī-jīvaḥ: tad evaṁ māna-bhaṅgyā pratyākhyānam | kvacid antardhāya punar āgataṁ bhramaraṁ prati kalahāntaritā bhaṅgyā prāha—priya-sakheti | punar āgāḥ āgatavān asi | tatra ca preyasā preṣitaḥ kim āgatavān asi ? anurundhe anuruṇatsi kāmayasa ity arthaḥ | atha mathurāṁ prati svanayanodyataṁ tam utprekṣya pratyācaṣṭe—nayasīti | dustyajaṁ dvandvaṁ mithunībhāvo yasya tasya pārśvam | kathaṁ dustyaja-dvandvatvaṁ ? tatrāha—satatam iti | yā khalu rekhā-rūpā śrīs tad-urasi dṛśyate, sā rātrau ramā bhavatīti bhāvaḥ | atra ca spaṣṭaṁ lakṣaṇam ||216|| (199)

**viśvanāthaḥ: **athonmādena tatraiva bhramantam api taṁ bhramaram ananusandhāya kṣaṇam antarhitaṁ vā tam apaśyantī sakhedaṁ parāmamarśa hanta hanta mama tīkṣṇayā girā santaptenānena dūtena mathurāṁ gatenāvedita-sarva-vṛttāntaḥ śrī-kṛṣṇo mām upekṣāñcakre iti kalahāntarita-daśāṁ prāptā premāmbudhinā sad-guṇa-maulinā mat-kāntena punar api sa eva preṣito dūto’trāyātv iti tad-vartma nirīkṣamāṇā akasmāt taṁ vilokya sādaram āha—he priya-sakha ! mat-priyasya sakhe, punar āgāḥ mad-vāk-śara-tāḍito’pi sva-sādguṇyena mad-aparādham agaṇayitvaiva āgāḥ | āṁ jānāmi preyasā mayy atipremavatā mad-aparādha-koṭīr agaṇayatā tenaiva kiṁ preṣitaḥ ? tarhi varaya vṛṇu kim anurundhe anuruṇatsi kāmayase ity arthaḥ | yad vā, kam anurodhaṁ te sampādayāmīty arthaḥ | tava mathurā-gamanam eva vṛṇomīti ced yāmi mathurām ity uktvāpi punaḥ pura-strī-veṣṭitaṁ taṁ tatra paśyantyā me’vaśyaṁ māno bhaviṣyatīti parāmṛśyāha—nayasīti | dustyaja-dvandvaṁ mithunībhāvo yasya tasya pārśvam |

nanv ekākī sa tatra vartat iti sa-śapathaṁ bravīmīti | tatrāha—he saumya ! ārya-buddhir asīti bhāvaḥ | śrīr eva vadhūḥ sākaṁ sahaiva | tatrāpi satataṁ tatrāpy urasi puruṣāyitatveneti bhāvaḥ | ayam arthaḥ—śriyo devītvena nānā-rūpa-dhāritva-śakteḥ śrī-kṛṣṇo yadā anyāḥ strīḥ sambhukte tadā svarṇa-rekhā-rūpaiva tad vakṣasi tiṣṭhati | yadā tvam anyāh striyo nāyānti tadā rekhā-rūpatāṁ tyaktvā prakaṭam eva yuvatir bhūtvā taṁ ramayatīti | atrāpi spaṣṭā lakṣaṇa-saṅgatiḥ ||216|| (199)

viṣṇudāsaḥ: tato bhramara-svabhāvād vyavadhānaṁ prāptaṁ sthānāntara-gataṁ vā nijonmādena tatraiva sthitam apy ananusaṁhitaṁ vā kṣaṇaṁ tam anālokya shaja-pragāḍha-premotkaṇṭhā-svabhāvatas tad-upekṣām āśaṅkya sahasaiva kalahāntaritāvasthām ivāsādayantī punar āgataṁ vānyam eva vā tam evānusaṁhitaṁ vā dṛṣṭvā hṛṣyantyāha—priya-sakheti | priya-sakha ! īdṛśa-paramopakāre pravṛttatvāt he abhirucita-mitra ! anenānauddhatyam | preyasā śrī-kṛṣṇena punaḥ preṣitaṁ kiṁ tvam atrāgato’si ? aṅga ! he dūta ! me mānanīyaḥ pūjyo’sīti dūta-sammānanaṁ sphuṭam eva | ato varaya vṛṇīṣva kim anurundhe anurutse kāmayase iti pūrvavat tiṅaḥ puruṣa-vyatyayaḥ | hanta yuṣmākaṁ madhur-purī-gamanam eva vṛṇomi, tatra sasāntvaṁ sayuktikaṁ pratyākhyāty-ardhena—dustyajaṁ dvandvam asmād vijātīya-tatratya-nāgarībhir mithuna-bhāvo yena tasya tvad-bandhoḥ pārśvaṁ kathaṁ kayā yuktyā nayasi netum icchasi ? tatrāha—bhavatv evaṁ so’sman-niṣṭhaḥ, kintu asmad-vyajata eva tena sahaiva gatā śrīr nāma tasya vadhūḥ sākaṁ sahaiva satatam anavaratam āste vasati, tatrāpy urasi vakṣasy eva | etac ca—**gopyaḥ kim ācarad ayaṁ kuśalaṁ sma veṇuḥ **[bhā.pu. 10.29.9] ity-ādivat tasya vakṣaḥ-stha-lakṣmī-rekhām eva tan-mūrtitayotprekṣyoktam | ata evāsmākaṁ tatra gamanam anarham iti sāntva-vacasaiva sūcitam ||216||

—o)0(o—

|| 14.217-218 ||

atha sujalpaḥ—

yatrārjavāt sa-gāmbhīryaṁ sa-dainyaṁ saha-cāpalam |

sotkaṇṭhaṁ ca hariḥ pṛṣṭaḥ sa sujalpo nigadyate ||

yathā (10.47.21)—

api bata madhu-puryām ārya-putro’dhunāste

smarati sa pitṛ-gehān saumya bandhūṁś ca gopān |

kvacid api sa kathāṁ naḥ kiṅkarīṇāṁ gṛṇīte

bhujam aguru-sugandhaṁ mūrdhny adhāsyat kadā nu ||

śrī-jīvaḥ: atra ārya-putra iti so’smābhiḥ patitvenaiva pratīyate bahir-anyathā-khyātis tu na budhyate iti bhāvaḥ | śrī-kṛṣṇenāpy uddhavaṁ prati prakāśito’sti | **mām eva dayitaṁ preṣṭham ātmānaṁ manasā gatā **iti | adhāsyat dhāsyati ||218|| (201)

viśvanāthaḥ : hā hanta mayonmattayā kiṁ pralapyate ? praṣṭavyaṁ tu na pṛcchyata ity anutapya sa-sambhramam āha—api bateti | madhu-puryām āste ity anukter asmat-praṇaya-smaraṇa-vyākulo’nurodha-vaśād eva tatrāste, yata āryasya yadubhir durvinītaiḥ pratāryamānatvāt sāralya-samudrasya śrī-vraja-rājasya tad-eka-prāṇasya putraḥ | hanta hanta mat-pitāpi māṁ vrajaṁ netuṁ nāśakat, tad ahaṁ tatra gantuṁ kam upāyaṁ karomīti sa vilambam asahamānas tvāṁ prasthāpayati smeti bhāvaḥ | tena madhupuryām āste iti tasya ko doṣaḥ ? yataḥ āryasyātisaralasya sva-pariṇāma-darśitatvenāpi śūnyasya śrī-nandasya putras tādṛśaṁ sva-putraṁ tādṛśaḥ pitā yas tyaktvā vrajam āyāsyatīti, ko jānātīti | yady ajñā syāt vraja-rājñī sā tāvad akrūra-rathārūḍhe sva-putraṁ kaṇṭhe kurvaty eva mathurām ayāsyat | tām anu gopikā-śreṇyaś ceti vraja-rājasyāryatvam evāsmākaṁ sarva-nāśe kāraṇam abhūd iti bhāvaḥ | atas tādṛśasyāpi pitur atisaralasya vasudevena mahā-pratārakeṇācchidya gṛhīta-putrasya vrajam āgatya mūrcchayā patitvā sthitasya gehān koṣāgāra-randhanāgāra-śayanāsanāgārādīn sampraty amārjitāliptatvena tṛṇa-dhūli-patra-lūtā-tantu-vṛtān śūnyāyitān smarati kaccit ? tathā gehāntareṣu bandhūn subalādīn samprati mūrcchitān | kvacid apīti | yadā tasya mano’bhirucitaṁ kaiṅkaryaṁ kartuṁ pura-striyo na jānanti tadaiva tat-sukham anupalabdhavatībhis tābhiḥ sukhānupalambha-kāraṇaṁ pṛṣṭo no’smākaṁ kathāṁ gṛṇīte vana-mālā-gumphane, sthāsaka-sampādane, vīṭikā-nirmāṇe, vīṇā-vādane, rāga-tālādi-sṛṣṭau, gīta-nṛtya-rāsādau, saundarya-lāvaṇya-vaidagdhyādiṣu, praśnottara-vilāse, samprayoga-līlāyāṁ, prema-sneha-māna-praṇayādiṣu, yathāsmad-vraja-sthā gopyo māṁ sukhayanti na tathā yūyam iti gacchata bho yadu-striyaḥ sva-sva-patīn eva alam alaṁ yuṣmābhir ahaṁ śvaḥ prātar vrajam eva gacchann asmīty uktvātrāgatya aguru-sugandha-bhujam asmākaṁ mūrdhni kadā adhāsyat dhāsyati ? tena ca samāśvasitavyā bhoḥ prāṇa-preyasyaḥ sa-śapatham idam ahaṁ bravīmi | bhavatīs tyaktvā na kvāpi yāsyāmi tribhuvana-madhye kvāpi yuṣmat-sadṛśya-gandha-leśam api nopalabdhavān asmīti vyañjayiṣyati |

atra prathama-caraṇe ārjavam | dvktīye sva-prasaṅgānutthāpanena gāmbhīryam | tṛtīye dainyam | caturthe cāpalam utkaṇṭhā ca | atra citrajalpa-pralapana-mādhurya-śravaṇotkaṇṭhayā kṛṣṇa eva bhramara-rūpeṇa tatrāgata ity aiśvarya-pakṣīyāḥ | nāyam unmādaḥ, kintu bhramaram apadiśya śyāmaṁ pītāṁśukam uddhavaṁ praty evoktā daśa-ślokītvanya-deśīyā āhuḥ ||218|| (201)

viṣṇudāsaḥ: atha sujalpa iti | yatreti ārjavāt saralatvāt hetoḥ sagāmbhīryam ity-ādi pada-catuṣṭayaṁ kriyā-viśeṣaṇam | tena saṁmantritaṁmanyā satī tasyātrāgamanam evāsmākaṁ śreya iti niścitya dākṣiṇyena taṁ pṛcchati | apīti praśne | asya vākya-trayeṇaiva sambandhaḥ | bata bho dūta ! khedānukampā-santoṣa-vismayāmantraṇe bata iti nānārtha-vargāt | ārya-putraḥ śrī-kṛṣṇaḥ adhunā samprati madhupuryām āste, tatra sthityā naikaṭyena vrajāgamana-sambhāvanād iti gāmbhīryam | nanu devi, tatrāsau sukham āsta eveti cet tarhi atratyān kiṁ smaratīty anyat pṛcchati—smaratīty ādi | evam agre’pi tat-praśna-svīkāre vyākhyeyaḥ | sa vraja-janaika-jīvana-rūpaḥ pitur vrajencrasya gehān, bahutvaṁ nandīśvara-śaila eva divya-prāsāda-bāhulyāt | geha-śabdenātra tat-stha-pitṛ-mātr-ādi-tal-lālan-tatrakīya-bālyādi-līlādikaṁ lakṣyate | bandhūn jñātīn upanandādīn gopāṁś ca śrīdāmādīn | kvacit kasmiṁścit avasare sthāne vā sa asmad-eka-prāṇa-rūpaḥ naḥ asmākaṁ kathām ekām api gṛṇīte sva-mukhenoccārayet | tatra yogyatām āha kiṅkarīṇāṁ svayam eva dāsī-bhūtānāṁ, **vakṣaḥ-śriyaika-ramaṇaṁ ca bhavāma dāsyaḥ **[bhā.pu. 10.29.39] ity-ādinā, aśulka-dāsikāḥ [bhā.pu. 10.31.2] ity-ādinā ca pūrvaṁ tābhir eva tat-samarthanāt—anena dainyam | aguruto’pi suṣṭhu gandho yasya tādṛśaṁ bhujaṁ mūrdhni mastake’dhāsyat dhāsyatīti cāpalaṁ | kadeti niścayābhāvāt paramotkaṇṭhā sūcitā | nu bho dūta ity anena punaḥ sambodhana-padena tad atiśaya eva vyañjitaḥ | **nu pṛcchāyāṁ vikalpe ca **iti nānārtha-vargāt ||218||

—o)0(o—

|| 14.219 ||

atha mādanaḥ—

sarva-bhāvodgamollāsī mādano’yaṁ parāt paraḥ |

rājate hlādinī-sāro rādhāyām eva yaḥ sadā ||

śrī-jīvaḥ : hlādinī sāro sarva-bhāvodgamollāsī ced asau mādana ucyate | sa ca parātparo jñeyaḥ | yaḥ khalu śrī-rādhāyām eva rājate, kadācid antaḥ kadācid bahiḥ prakāśata ity arthaḥ ||219|| (202)

**viśvanāthaḥ: sarveṣāṁ **raty-ādi-mahā-bhāvāntānāṁ bhāvānām udgame saty ullāsana-śīlaḥ | mādane virahābhāvāt | yad vā, sarveṣāṁ bhāvānām udgamam utkarṣeṇa lāsayituṁ śīlaṁ yasya saḥ | nanv evaṁ-bhūto mahābhāva-bhedo mohano’pi bhavitum arhati ? iti tatrāha—parāt mohanād api paraḥ | vakṣyamāṇānubhāva-gamyo mahābhāva-sāmānya-viśeṣa-lakṣaṇa-yuktaś ca bhaved ity arthaḥ | viśeṣato niruktiś cāśaktyā | yad vakṣyate—na nirvaktuṁ bhavec chakyā tenāsau munināpy alam [u.nī. 14.226] iti ||219|| (202)

viṣṇudāsaḥ : atha mādana iti sarveti | sarve ye bhāvāḥ sāmānya-tad-avāntara-bhedato’saṅkhyāḥ raty-ādayo mahābhāva-bhedādhirūḍha-modana-paryantās teṣāṁ ya udgamaḥ prākaṭyaṁ tasmād apy ullāsī utkarṣa-yuktaḥ | ata eva parāt śreṣṭhāt modanākhyād api sakāśāt paraḥ śreṣṭhaḥ |

hlādinī sandhinī saṁvit tvayy ekā sarva-saṁsthitau |


hlāda-tāpa-karī miśrā tvayi no guṇa-varjite || 

iti śrī-viṣṇu-purāṇoktyā hlādinī yā mahā-śaktis tasyāḥ sāraḥ sthirāṁśaḥ rādhāyām evety eva-kāreṇa lalitādiṣv api tad-udayābhāva uktaḥ ||219||

—o)0(o—

|| 14.220 ||

yathā—

āsṛṣṭer akṣayiṣṇuṁ hṛdaya-vidhu-maṇi-drāvaṇaṁ vakrimāṇaṁ

pūrṇatve’py udvahantaṁ nija-ruci-ghaṭayā sādhvasaṁ dhvaṁsayantam |

tanvānaṁ śaṁ pradoṣe dhṛta-nava-navatā-sampadaṁ mādanatvād

advaitaṁ naumi rādhā-danuja-vijayinor adbhutaṁ bhāva-candram ||

śrī-jīvaḥ: āsṛṣṭer iti | bhūta-bhaviṣyad-vartamāna-vyāpinī yā sṛṣṭis tāṁ vyāpya akṣayiṣṇuṁ tad idam ivādbhutatvāya sarvatra saṅgamanīyam | iti premṇā udgamo darśitaḥ | hṛdayeti snehasya | vakrimāṇam iti mānasya | nijeti praṇayasya | prakṛṣṭe doṣe’py aparādhe’pi kāla-deśa-kṛta-duḥkha-rūpe doṣe vā śaṁ sukhaṁ tanvānam iti rāgasya | dhṛta-nava-navety anurāgasya | mādanatvād iti bhāva-pūrṇatāvasthā-lakṣaṇasya mādanasyeti | candra-pakṣe āsṛṣṭer iti candratve pūrṇatvaṁ darśitam | pradoṣe rajanī-mukhe | anyat spaṣṭam ||220|| (203)

**viśvanāthaḥ: **paurṇamāsī nāndīmukhīm āha—āsṛṣṭeḥ sṛṣṭiḥ prākṛtyāprākṛtī ca | tāṁ tām abhivyāpya sarva-kālam ity arthaḥ | akṣayiṣṇuṁ kṣaya-sambhāvanā-rahitam iti premṇa udgamo darśitaḥ | hṛdayeti | snehasya vakrimāṇam iti mānasya, nijeti praṇayasya, pradoṣe prakṛṣṭe doṣe duḥkhe’pi śaṁ sukhaṁ tanvānam iti rāgasya, dhṛta-navety anurāgasya, mādayati harṣayati sarvaṁ jagad apīti tasya bhāvas tasmād dhetor advaitam advitīyaṁ nirupamam iti mahābhāvasya śleṣeṇa mādana-saṁjñatvād dhetor madana-sambandhi-cumbanāliṅganādi-sukha-pratikṣaṇānubhāvakatvāc ca hetor advaitam | dvitaiva dvaitaṁ na vidyate dvaitaṁ dvitvaṁ yasya taṁ śrī-vṛndāvaneśvaryā vinā kvāpy anyatrānudayāt dvitvaṁ yasya nāstīty arthaḥ | rādhā-danuja-vijayinor āśraya-viṣayayoḥ | yadyapi sarvatraiva bhāveṣu tayoḥ parasparāśraya-viṣayatvaṁ vyākhyātaṁ, tad apy atra na tathā vyākhyeyaṁ, mādanasya śrī-rādhaikāśrayatvena rādhāyām eveti lakṣaṇokteḥ, advaitam ity udāharaṇokteś ca | naumi staumi |

bhāva eva candro’sman-manoratha-kumuda-vṛnda-vikāśakatvāt | adbhutatvam atrāsṛṣṭer iti | pūrṇatve’pīti | dhṛta-nava-naveti viśeṣaṇa-trayeṇa prasiddha-candrato vailakṣaṇyāt | hṛdayeti, nija-rucīti, pradoṣa iti viśeṣaṇais tribhis tena saha sālakṣaṇyād rūpakam ||220|| (203)

**viṣṇudāsaḥ: **āsṛṣṭer iti | śrī-rādhā-kṛṣṇayor anyonyam uttarottara-mahābhāvollāsa-paramāvadhim anubhūya vismayotphulla-mānasā śrī-paurṇamāsī prasaṅga-vaśād vṛndā-nāndīmukhyau prati adbhuta-candra-rūpakeṇa varṇayati | rādhā-danuja-vijayinoḥ śrī-rādhā-kṛṣṇayoḥ bhāva eva candras taṁ naumi staumi | kim-bhūtam ? adbhutaṁ citraṁ prasiddha-candrāt suṣṭhu vilakṣaṇam ity arthaḥ | adbhutatvam eva viśeṣaṇa-saptakena pratipādayati—āsṛṣṭer iti | āṅ maryādā-vacane [pā. 1.4.89] ity anena karma-pravacanīya-saṁjñatvam āṅaḥ atas tad-yoge, pañcamy apāṅ-paribhiḥ [pā. 2.3.10] ity abhivyāptārthe pañcamī | pūrva-sūtre vacana-grahaṇād abhivyāptau ceti vṛttau vyākhyānāt sṛṣṭam utpattim abhivyāpyety arthaḥ | akṣayiṣṇum avināśiṁ, prasiddha-candras tu kṣayiṣṇur eva | evaṁ sarvatra vailakṣaṇyaṁ vyākhyeyam |

tathā hṛdayam eva vidhu-maṇiś candra-kānta-ratnaṁ taṁ drāvayati dravīkarotīti tathā tam | prasiddha-candras tu vidhu-maṇim eva drāvayati, na tu hṛdayam iti |

tathā pūrṇatve’khaṇḍatve’pi vakrimāṇam, aher iva gatiḥ premṇaḥ svabhāva-kuṭilo bhavet ity-ādinā, muhur upacita-vakrimāpi śuddho jayati muradviṣi rādhikānurāgaḥ [dā.ke.kau. 2] ity-ādi-rītyā ca kauṭilyam uccair vahantam | prasiddha-candras tu apūrṇatve khaṇḍatva eva vakrimāṇaṁ rekhākāratvāt kuṭilākāratāṁ vahati |

tathā nijāsādhāraṇī ruci-ghaṭā abhilāsa-śreṇiḥ utkaṇṭhātiśaya iti yāvat tayā sādhvasaṁ bhayopalakṣita-sambhrama-gauravādhikaṁ ca dhvaṁsayantam | gurur api gaurava-caryayā vihīnaḥ [dā.ke.kau. 2] ity-ādi-rītyā tiraskurvantaṁ | prasiddha-candras tu nija-ruci-ghaṭayā svīya-kiraṇa-puñjena sādhvasaṁ tamasādijaṁ bhayam eva kevalaṁ dhvaṁsayati, na tu sambhramādikam |

tathā pradoṣe kṛṣṇasya rādhāyām apriyācaraṇa-rūpātikramaḥ, tasyāś ca tasmin mana-uddīpita-manyunā durvacanādi-prayogaḥ, sa sa eva prakṛṣṭo doṣas tasmin saty api śaṁ kalyāṇam ānandam iti yāvat tanvānaṁ vistārayantam | prasiddha-candras tu sarvadā pūrṇatvenaiva pratikṣaṇa-nūtana-nūtanatva-rūpā samṛddhir yena tam | pradoṣe rātri-mukha eva śaṁ tanoti |

tathā dhṛta-nava-navatā-sampat vibhur api kalayan sadābhivṛddiṁ [dā.ke.kau. 2] ity-ādi-rītyā sarvadā pūrṇatvenaiva pratikṣaṇa-nūtana-nūtanatva-rūpā samṛddhir yena tam | mādanatvāt madakāritvāt hetoḥ | prasiddha-candras tu śukla-pratipadam ārabhya kalā-vṛddhi-kramata eva nava-navatā-sampadaṁ bibharti, tat tu na hi sarvadā | kṛṣṇa-pratipadam ārabhya punaḥ kramato hrāsāt pratyuta vaiparītyaṁ bibharti |

tathā advaitam ekaṁ sadā pūrṇatvenaiva eka-rūpam ity arthaḥ | mādanatvād ity atrāpi kākākṣi-golaka-nyāyena hetuḥ saṁyojyaḥ | prasiddha-candras tu pañcadaśa-tithiṣu pratidinam anya-rūpatvān naika-rūpam ||220||

—o)0(o—

|| 14.221-222 ||

atrerṣyāyā ayogye’pi prabalerṣyā-vidhāyitā |

sadā-bhoge’pi tad-gandha-mātrādhāra-stavādayaḥ ||

atha ayogye’pīrṣyā, yathā dāna-keli-kaumudyām (92)—

viśuddhābhiḥ sārdhaṁ vraja-hariṇa-netrābhir aniśaṁ

tvam addhā vidveṣaṁ kim iti vanamāle racayasi |

tṛṇīkurvaty asmān vapur agharipor āśikham idaṁ

pariṣvajyāpādaṁ mahati hṛdaye yā viharasi ||

śrī-jīvaḥ : ayogye’pīti | cetanā-śūnyatvād iti bhāvaḥ ||221|| (204)

viśvanāthaḥ : ādi-śabdāc chrī-kṛṣṇāvalokana-cumbanāliṅana-samprayogādi-sukhānāṁ yugapad eva koṭiśo’nubhavaḥ | yathā karmī janaḥ koṭi-kalpa-gata-bhogyāni sukha-duḥkhāni ekasyām eva ghaṭikāyāṁ kadācid bhuṅkte, kintu tatra kāya-vyūhena | atra tu kāya-vyūhaṁ vinaiveti bheda iti ||221|| (204)

śrī-rādhā govardhane dānārthinaḥ śrī-kṛṣṇasya vana-mālāṁ vīkṣamāṇa tāṁ prati serṣyaṁ nīcair āha—viśuddhābhir asmābhir iti | vayaṁ tvāṁ kadāpi na dviṣma iti bhāvaḥ | nanu kiṁ mad-dveṣa-lakṣaṇaṁ paśyasīti | tatrāha—tṛṇīkurvatīti ||222|| (205)

viṣṇudāsaḥ : asya mādanasyānubhāvaṁ dig-darśanatayā kiñcid āha—atreti | atra mādanākhye mahā-bhāva-bheda-viśeṣe ayogya anucite sthāne’pi prabalerṣyāyāḥ prauḍhākṣāntarvidhāyitā kāritvaṁ sadā sarvadā bhoge sambhoge’pi kriyamāṇe tat tasya śrī-kṛṣṇasya gandha-mātrasya ye ādhārāḥ pātrāṇi teṣāṁ stavādayaḥ ādi-śabdena tat-praśaṁsā tad-abhivādanādayaś ca jñeyāḥ ||221||

tatreti | viśuddhābhir iti | govardhanopari nīla-maṇḍapikā-ghaṭṭe dāna-līlā-kautukinā śrī-kṛṣṇena dāna-cchalenāvaruddhā śrī-rādhā asya vakṣasi vana-mālāyāḥ saubhāgyātirekam anubhūya tad-asahamānā lalitāyāḥ puratas tāṁ nīcaiḥ serṣyam upālabhate | he vana-māle ! vraja-hariṇa-netrābhir asmābhiḥ sārdhaṁ vidveṣaṁ vairaṁ kim iti katham iva racayasi vidadhāsi ? kim-bhūtābhiḥ ? viśuddhābhiḥ parama-sarala-cittābhir iti vidveṣāviṣayatvaṁ sūcitam | tathā hi śāstram—

upakāriṇi viśrabdhe śuddha-matau yaḥ samācarati pāpam |


taṁ janam asatya sandhaṁ bhagavati vasudhe kathaṁ vahasi || [hi.u. 1.80]

iti tan-nindā-śravaṇāt | tatrāpi addhā sākṣād eva, na tu parokṣaṁ paramparayā vā | tatrāpi aniśaṁ nirantaram eva, na ca sakṛd eva |

nanu devi mayā te kim apakṛtaṁ yata īdṛśaḥ kalaṅko may vṛthārpyate ? tatrāha—tṛṇīti | yā tv asmān tadaikāśayaiva tyakta-sarvārthāḥ tṛṇīkurvatī avajñayā tṛṇam iva manvānā agharipoḥ śrī-kṛṣṇasya vapuḥ samagraṁ śarīram eva idaṁ dṛśyamānam iti vidveṣasyāddhātvam | āśikham āpādam iti ca pada-dvayaṁ karma-pravacanīya-yukte dvitīyā [pā. 2.3.8] iti abhivyāpty-arthe dvitīyā | karma-pravacanīyatvaṁ tu, āṅ maryādā-vacane [pā. 1.4.89] ity āṅas tat-saṁjñatvam | tatra vacana-grahaṇād abhivyāptau ceti vyākhyāya ākumāraṁ vaśas tava pāṇininety udāhṛtatvāc ca pariṣvajya āliṅgya mahati vistīrṇe hṛdaye viharasi svaira-līlayā yatra yatrāyaṁ gacchati, tatra tatrāsya saṅgaṁ kṣaṇam apy amuñcantī āndolana-khelayā vicarasi | aniśaṁ iti addheti ca pada-dvayam atrāpi yojyam |

vidagdha-mādhave ca—

ayi[^17] murali viśāla-cchidra-jālena purṇā


laghur atikaṭhinā tvaṁ granthilā nīrasāsi |


tad api bhajasi śaśvac cumbanānanda-sāndraṁ


hari-kara-parirambhaṁ kena puṇyodayena || [vi.mā. 4.7]

lalita-mādhave ca, yathā—

vicitrāyāṁ kṣauṇyām ajaniṣata kanyāḥ kati na vā


kaṭhorāṅgī nānyā nivasati mayā kāpi sadṛśī |


mukundaṁ yan muktvā samayam aham adyāpi gamaye


dhig astu pratyāśām ahaha dhig asūn dhiṅ mama dhiyam || [la.mā.2.22]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

a[i] piasi gobiāṇaṁ peaṁ kaṇhassa ahara-pallaaṁ murali |


ṇia-para-bibeakusalā ammo ṇo honti sacchidāḥ || [a.kau. 3.28]

—o)0(o—

|| 14.223 ||

sadā-bhoge’pi tad-gandha-mātrādhāra-stutir, yathā śrī-daśame (10.21.17)—

pūrṇāḥ pulindya urugāya-padābja-rāga-

śrī-kuṅkumena dayitā-stana-maṇḍitena |

tad-darśana-smara-rujas tṛṇa-rūṣitena

limpantya ānana-kuceṣu juhus tad-ādhim ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam. (206)

viśvanāthaḥ : sadā-bhoge’pīti | mādana-bhāva-svabhāvād eva śrī-kṛṣṇāṅga-darśana-kāle’pi śrī-kṛṣṇāṅga-pariṣvaṅga-cumbanādi-mayāḥ sahasraśaḥ sambhogās tatrāpīty arthaḥ | mādane virahāsvīkārād api-kāro dustarkyatā-dyotakaḥ |

dṛṣṭa-carīḥ kāścit pulindīr anusṛtya śrī-rādhāha—pulindyaḥ śabarāṅganā eva pūrṇāḥ, vayaṁ tu apūrṇā evety atas tadīyaṁ tapo jijñāsamānāś cikīrṣāma ity anurāgo dhvanitaḥ |

nanu kena pūrṇāḥ ? tatrāha—urugāyasya padābjasya rāgo rañjanaṁ yatra tena śrī-yukta-kuṅkumena |

nanu tat-padābje kutratyaṁ kuṅkumam alagat ? tatrāha—dayiteti | dayitā-sambhogāt tadīya-sambandhīti bhāvaḥ | atas tadīya-parama-saubhāgyasya stutāv abhilāṣe ca sāhasaṁ kartum aśaknuvatyā mayā pulindya eva stūyanta iti bhāvaḥ | yadyapi dayitā svayaṁ saiva śrī-rādhā tad apy anurāgeṇa tad-amānanam |

nanu tena pulindīnāṁ kiṁ ? tatrāha—tṛṇeṣu rūṣitena lagnena dayitā-sambhogānantaraṁ śrī-kṛṣṇasya vana-vihārād iti bhāvaḥ |

nanu tato’pi kiṁ ? tatrāha—tad-darśaneti | tasya tṛṇa-lagna-kuṅkumasyāpi darśanena smara-ruk kandarpa-pīḍā yāsāṁ tāḥ | na jāne śrī-kṛṣṇa-darśane kim abhaviṣyat ? iti bhāvaḥ | tat kuṅkumam ānaneṣu kuceṣu limpantyaḥ satyas tad-ādhiṁ kandarpa-pīḍāṁ jahuḥ | śrī-kṛṣṇasya sākṣād ivāliṅgana-sukhānubhavenety arthaḥ | aho kuṅkumasyaiva ko’py ayaṁ śakti-viśeṣas tāsāṁ premṇa eveti bhāvaḥ | ānaneṣu lepanaṁ saurabhya-saundarya-lābhārthaṁ sveṣāṁ grāmyatva-sūcakaṁ ca ||223|| (206)

viṣṇudāsaḥ : sadeti | pūrṇā iti | śaradojjṛmbhamāna-śobhā-viśeṣeṇa parama-ramya-vana-śailādau gocāraṇāya gatvā śrī-kṛṣṇe viharati sati tasya veṇu-nāda-varṇana-prasaṅge śrī-vṛndāvaneśvarī paramparayāpi śrī-kṛṣṇa-caraṇa-spṛṣṭa-kuṅkuma-lava-lābhaṁ pulindīnām anubhūya tāsāṁ bhāgyātirekaṁ sa-vismayaṁ stauti | pulindyaḥ śaila-vāsinyaḥ śarvara-patnya eva pūrṇāḥ kṛtārthāḥ | tat katham ? ity ata āha—urugāyety ādinā | ādau dayitānāṁ preyasīnāṁ gopīnāṁ nirantaraṁ tena saha viharaṇāt | asmādṛśīnām iti vaktavye’pi yat sāmānyānyadayitātvenoktis tat tv anurāga-svābhāvyād ātmani tat-sambandha-lavasyāpy ananusandhānāt, staneṣu maṇḍitena aṅga-rāgatayā anuliptena tad-anu raho-vihāra-samaye urugāyasya śrī-kṛṣṇasya padābjayoḥ rāgeṇa raktimnā śrīḥ śobhā yasya tena kuṅkumena | punaḥ kṛṣṇasya vana-pradeśe caṅkramaṇena tṛṇeṣu rūṣitena lagnena—evambhūtena kuṅkumena karaṇena tāḥ pulindyaḥ ānaneṣu kuceṣu ca limpantyaḥ satyaḥ tat tasya kuṅkumasy darśanena smara-kṛtā ruk tāpo yāsāṁ tāḥ | tad-ādhiṁ smara-kṛta-manaḥ-pīḍāṁ jahus tyaktavatyaḥ | ato’tra jagati tā eva dhanyāḥ, na tu mādrśyaḥ kula-yoṣittvāt tal-lābha-bhāgyam apy alabhamānā iti sphuṭam eva tad-gandha-mātrādhāra-stutiḥ ||223||

—o)0(o—

|| 14.224 ||

yathā vā—

duṣkaraṁ katara-dāli mālatī

komaleyam akarot tapaḥ purā |

hanta goṣṭha-pati-nandanopamaṁ

yā tamālam amalopagūhate ||

**śrī-jīvaḥ: **pūrṇāḥ pulindya ity udāharaṇaṁ nātropapannam ity avadhārya prāha—yathā veti | duṣkaram ity udāharaṇaṁ gandha-mātra-śabdasya tat-sādṛśyābhāsa-paryanta-tātparyatvād upapadyate ||224|| (207)

viśvanāthaḥ: gandha-mātra-śabdasya śrī-kṛṣṇa-sambhoga-sādṛśyābhāsa-paryante’pi tātparyam astīti darśayitum āha—yathā veti | śrī-rādhā lalitām āha—duṣkaram iti ||224|| (207)

**viṣṇudāsaḥ: **pūrvodāharaṇe kaimutyam āpādayan tato’py atiśayatva-vivakṣayā tad-ākārāhāsa-mātra-sadṛśa-sthāvara-jāter api tamālasya sambandha-leśaja-saubhāgyaṁ mālatyām utprekṣamāṇāyāḥ śrī-rādhāyās tat-stavanena tad-atiśayaṁ darśayati—yathā veti | duṣkaram iti| śrī-vṛndāvana-pradeśe lalitayā saha puṣpāvacaārtham āgatā śrī-rādhā tatra tamāla-drumāvalanvinīṁ mālatīṁ dṛṣṭvā lalitāṁ sambodhya saślāgha-stutiṁ prāha—āli he lalite ! iyaṁ mālatī komalā iti mṛdulāpi duṣkaraṁ kaṭhorātmabhir api duranuṣṭheyaṁ sakāma-niṣkāmayor madhye katarat kiṁ-jātīyaṁ kiṁ-rūpaṁ vā tapaḥ akarot cakāra, purā pūrvasmin janmani samprati sthāvaratāt tat-karaṇa-yogyatābhāvāt | nanu, katham evaṁ jñātam ? kiṁ vā, tapasaḥ phalam asyām ākalitam ? tatrāha—hanteti | hanta niścaye anukampāyāṁ vā | yā mālatī goṣṭha-pati-nandanaḥ śrī-kṛṣṇas tena sahopamā-varṇādi-sāmyāt sādṛśyaṁ yasya taṁ tamālaṁ tāpiñcha-drumam upagūhya samāliṅgya nandati virājate ||224||

—o)0(o—

|| 14.225 ||

yoga eva bhaved eṣa vicitraḥ ko’pi mādanaḥ |

yad-vilāsā virājante nitya-līlāḥ sahasradhā ||

śrī-jīvaḥ : nitya-līlā śrīmad-darśanādiṣu dhyeyatayā prasiddhā | yadyapi mādano’yaṁ śrī-rādhāyā eva nirṇītas tathāpi tad-abhāvasyaivānyatrāpi vyāpter aneka-parikara-mayyas tā upapadyante | tad uktam—āsanna-janatā-hṛd-viloḍanam [u.nī. 14.161] iti ||225|| (208)

viśvanāthaḥ : yoge sambhoga eva, na tu vipralambhe | nanu pūrṇāḥ pulindya [u.nī. 14.223] ity atra, duṣkaraṁ katarad-ālī [u.nī. 14.224] ity atra ca mādanasyodāharaṇe yogo na pratīyate ? ity ata āha—yad-vilāsā iti | sahasrādi-śabdānām asaṅkhyatva eva tātparyāt sahasradhā asaṅkhya-prakārā nityāḥ pratikṣaṇa-bhavā līlā āliṅgana-cumbanādyā yasya mādanasya vilāsāḥ kāryā anubhāvā iti yāvat | viśeṣeṇa rājante tasyāḥ pratyakṣatayā prakaṭībhavantīti sphūrtito vailakṣaṇyaṁ darśitam | yadaiva pulindīḥ stauti mālatyās tapaś ca tasminn api kāle sahasra-prakārā api śrī-kṛṣṇāliṅgana-cumbanādi-līlā anubhavaty evety arthaḥ |

ayam arthaḥ—bhāgavatāmṛtokta-siddhāntāt sambhoga-vipralambhayor yaugapadye prakāśa-bhedena vartata eva | prakāśa-bhede cābhimāna-bhedāt yatra prakāśe sambhogas tatra saṁyoginy evāham iti | yatra ca prakāśe vipralambho virahas tatra virahiṇy evāham iti śrī-vṛndāvaneśvarī khalv abhimanyate | yadā tu mādanākhyaḥ sthāyī svayam udayate, tat-kṣaṇa eva cumbanāliṅganādi-sambhogānubhava-madhya eva vividhaṁ viyogānubhava ity ekasminn eva prakāśe prakāśa-dvaya-dharmānubhavaḥ | sa ca vilakṣaṇa-rūpa eveti |

nanv evaṁ cet sambhoga-kāle’pi katham atitṛṣṇā-mayī tādṛśy uktiḥ sambhavatīti | tatrāha—vicitra iti | sahasradhā sambhoga-kāle sahasradhaivotkaṇṭhety adbhutam evety arthaḥ | tena vipralambhasya visphūrtir iti lakṣita-lakṣaṇenānurāgeṇa sahāsya sāṅkarya na mantavyam | tatra hi vipralambhasya prathamam anubhavaḥ | tataś ca kānta-smaraṇa-paunaḥpunyāt tasya sphūrtiḥ | sphūrti-prāpte śrī-kṛṣṇāliṅgana-kāle ca naitādṛśy utkaṇṭhoktiś ceti bahv evāntaram iti ||225|| (208)

**viṣṇudāsaḥ: **yoga eva saṁyoge sambhoga iti yāvat, na tu viśleṣe | eṣa mādanaḥ vicitraḥ vilakṣaṇaḥ | yat yasya mādanasya vilāsāḥ vibhramāvartāḥ sahasradhā asaṅkhya-prakārāḥ||225||

—o)0(o—

|| 14.226 ||

mādanasya gatiḥ suṣṭhu madanasyeva durgamā |

na nirvaktuṁ bhavec chakyā tenāsau munināpy alam ||

śrī-jīvaḥ : mādanasya kvacin madanatayopāsyasya śrī-kṛṣṇasyeva tenāpi munineti śrī-śukeneti na gamyate ||225-6|| (208-9)

viśvanāthaḥ :

namaś caitanya-rūpāya mādhurya-sthāyine sadā |

sva-sāmarthye’py aho samyak sāmañjasyānuvartine ||

nanu tadāpi duṣkaraṁ kataradāli mālati [u.nī. 14.224] ity-ādau sambhoga-kālānubhava-pratikūla-mālatyāmantraṇaṁ mālaty-ādāv avalokanaṁ ca durghaṭaṁ | yadi ca mādana-lakṣaṇe sarva-bhāvodgamollāsī [u.nī. 14.219] ity atra sarva-padena sambhoga-vipralambha-tad-bheda-tat-prakārādayo’pi vaktavyāḥ, tad api sarveṣāṁ bhāvānāṁ yugapad udgame hetur mādanasya ko’pi dharma-viśeṣa eva bhaviṣyati | taṁ ca vivicya spaṣṭīkṛtya procya mādanasya lakṣaṇaṁ kim api kartum ucitam ity ata āha—mādanasyeti | rāma-rāvaṇayor yuddhaṁ rāma-rāvaṇayor iva itivat dustaratve’pi nirupamam evety arthaḥ | madanasyeva iti pāṭhe madanatayā kāma-bījenopāsyasya śrī-kṛṣṇasya | tena muninā bharatena śukena vā ||226|| (209)

viṣṇudāsaḥ : asau mādanaḥ tena hetunā muninā bharatenāpi nirvaktuṁ niḥśeṣataḥ kathayituṁ kiṁ vā nirvacanīyatva-paryavasānāya alam atiśayena śakyā na bhavet | sambhāvanāyāṁ liṅ ||226||

—o)0(o—

|| 14.227-229 ||

kiṁ ca—

rāgānurāgatām ādau snehaḥ prāpyaiva satvaram |

mānatvaṁ praṇayatvaṁ ca kvacit paścāt prapadyate ||

ata evātra śāstreṣu śrūyate rādhikādiṣu |

pūrva-rāga-prasaṅge’pi prakaṭaṁ rāga-lakṣaṇam ||

sphuranti vraja-devīṣu parā bhāva-bhidāś ca yāḥ |

tās tarkāgocaratayā na samyag iha varṇitāḥ ||

śrī-jīvaḥ : sphurantīti | yathā rāsa-līlāyāṁ pūtanādy-anukaraṇāni | tarkāgocarā iti | jhaṭiti yoddhum asamarthā ity arthaḥ | yatnena tu bodhituṁ śrī-vaiṣṇava-toṣaṇyāṁ pūrvaṁ hi tāsāṁ śrī-kṛṣṇāntardhāne unmāda evoktaḥ | tatraiva vṛkṣeṣu pṛcchā taj-janmādi-līlā-gānaṁ ca tatra yā yā līlā gātum ārabdhā, tasyāṁ tasyām evonmādānugateḥ pūtanādi-hetukena śrī-kṛṣṇa-viṣayaka-bhayena pūtanādy-āveśāt pūtanādy-anukaraṇaṁ syāt tathā pratipadyate |

tataś ca tādṛśy unmāde sati svasmin iva śrī-kṛṣṇe yaḥ premā, sa evāśrayaḥ, tad-abhāve bhayādi-bhāvasyāpy asiddhiḥ syāt | tad evaṁ śrī-vrajeśvary-anukaraṇaṁ ca, gopy ādade ity ādau, vaktraṁ vilīya¹⁴ bhaya-bhāvanayā sthitasya iti śrī-kuntī-vākyānusārān mātṛ-bhīta-śrī-dāmodarābheda-bhāvanāmayatvenaiva | kintu, śrī-dāmodarasyānuvartanābhāvāt tatra mātr-anukaraṇaṁ na jātaṁ, tad-anuvartanāt tasyās tad-anukaraṇaṁ jātam iti viśeṣe karaṇam avagantavyam | evan anyatrāpi ||229||

viśvanāthaḥ : sthāyi-bhāvam upasaṁharan prema-snehādāv ukta-kramo naikāntika ity āha—kiṁ ceti | rāgaḥ kartā ādau prathamata evodbhūya anurāgatāṁ prāpya snehaḥ san mānatvaṁ praṇayatvaṁ ca prāpnoti | pūrva-rāga-prasaṅge’pīti māna-praṇayādy-āvirbhāvaṁ vinaivety arthaḥ | rāga-lakṣaṇaṁ, yathā—

tārābhisāraka caturtha-niśā-śaśāṅka


kāmāmbu-rāśi-parivardhana deva tubhyam |


argho namo bhavatu me saha tena yūnā


mithyāpavāda-vacasāpy abhimāna-siddhiḥ || [padyā. 179, u.nī. 14.128] iti ||228||

parā bhāva-bhidā iti | yathā rāsa-līlāyāṁ pūtanādy-anukaraṇādīni sādhāraṇyāṁ ratāv eva, na tu sāmañjasya-samarthayoḥ | tābhyāṁ sakāśāt tasyā jāti-pramāṇayor alpatvāt dhūmāyitā evociteti bhāvaḥ, kintu sādhāraṇyā api rateḥ prema-daśāyāṁ jāty-alpatve pramāṇadhikyāt||229||

viṣṇudāsaḥ : evaṁ raty-avasthāta upakramya mahā-bhāva-paryantaṁ krameṇa uttarottarotkarṣaṁ bhāvasya lakṣaṇodāhṛtibhyāṁ nirūpya upakramasya prāyikatāṁ darśayati—kiṁ ceti | rāgety ādi-padya-trayaṁ sugamam ||227-229||

—o)0(o—

|| 14.230-233 ||

sādhāraṇyāṁ ratāv eva dhūmāyitatayā matāḥ |

jvalitās tu rati-premṇor dīptāḥ snehādi-pañcasu |

rūḍhe bhāve tathoddīptāḥ sudīptā mohanādiṣu ||230||

iyaṁ prāyikatā kintu śreṣṭha-madhyādi-bhārataḥ |

deśa-kāla-janādīnāṁ kvāpy eṣāṁ syād viparyayam ||231||

ādyā premāntimāṁ tatrānurāgāntāṁ samañjasā |

ratir bhāvāntimāṁ sīmāṁ samarthaiva prapadyate ||232||

ratir narma-vayasyānām anurāgāntimāṁ sthitim |

teṣv eva subalādīnāṁ bhāvāntām eva gacchati ||233||

śrī-jīvaḥ : iyaṁ sādhāraṇīty-ādy ukta-prakārā prāyikatā jñeyā | tad idaṁ prācuryeṇaiva proktam ity arthaḥ | kintu deśādīnāṁ śreṣṭhatvāditvāt kvacid viparyayo’pi syāt ||230||

ādyā sādhāraṇi ratir iti | śrī-vraja-devīr atyanumodanātmikā ratir ity arthaḥ ||232||

viśvanāthaḥ : tathā samañjasā-samarthayor api jāti-pramāṇādhikyāj jvalitā evocitety abhipretyāha—jvalitās tv iti | atra samañjasātaḥ samarthāyāṁ ratau jvalitasya vaiśiṣṭyaṁ jñeyam | tathā rateḥ sakāśāt premṇi ca | yathā snehādi-pañcasu sneha-māna-praṇaya-rāgānurāgeṣu dīptā iti yathottaraṁ dīptavtvasya vaiśiṣṭyaṁ, tathā samañjasā-sambandhibhyas tebhyaḥ samarthā-sambandhiṣu śraiṣṭhyaṁ ca | mohanādiṣv iti mohana-bheda-mādana-bhedeṣv ity arthaḥ ||229-230||

evam uktā vyavasthāpi na sārvatrikīty āha—iyam iti | deśa-kāla-pātrādīnāṁ śreṣṭha-madhya-kaniṣṭhatvāt snehādāv api jvalitā ity evam | atra deśa-kāla-janādīnām ity atrādi-śabdāt saṁsargo grāhyaḥ ||231||

uktānāṁ bhāvānām āśrayālambanaṁ niścinoti—ādyā sādhāraṇī premaivāntimo yatra tathābhūtāṁ sīmāṁ prapadyate, tena kubjādīnāṁ rati-premāṇau dvāv eva sthāyinau | samañjasā anurāgāntām iti | tena paṭṭa-mahiṣīṇāṁ rati-prema-sneha-māna-praṇaya-rāgānurāgāḥ sapta sthāyinaḥ ||232||

narma-vayasyānāṁ kokilādīnām ||233||

viṣṇudāsaḥ : sādhāraṇyāṁ pūrvokta-rati-bheda-viśeṣe eva-kāreṇa tasyāṁ jvalitādeḥ | samañjasādi-dvaye ca dhūmāyitānāṁ parihāra uktaḥ ||230||

evaṁ sārdha-ślokena sāttvika-bhedānāṁ sthitiṁ nirūpyāsyā api prāyikatvam āha—iyam iti| śreṣṭha-madhyādi-bhāvataḥ deśa-kāla-janādīnāṁ śreṣṭha-madhya-kaniṣṭhatvāt hetoḥ kvāpi kutrāpi sthāne kāle vā | eṣāṁ jvalitādi-sāttvika-bhedānāṁ viparyayaḥ vaiparītyam api ||231||

ādyeti ādyā sādhāraṇī | sīmām avadhiṁ prapadyate prāpnoti | teṣu narma-vayasyeṣu madhyeṣu bhāvāntāṁ rūḍha-bhāvāntām ||232-233||

—o)0(o—

iti śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇau

sthāyi-bhāva-prakaraṇam

||14||

(15)

atha śṛṅgāra-bheda-prakaraṇam

|| 15.1 ||

sa vipralambhaḥ sambhoga iti dvedhojjvalo mataḥ ||1||

**śrī-jīvaḥ : **tad evaṁ madhura-raty-ākhyaṁ bhāvam uktvā śṛṅgāra-paryāyaṁ madhura-rasam āha—atha śṛṅgāra-bheda iti | sa iti |

vakṣyamāṇair vibhāvādyaiḥ 


svādyatāṁ madhurā ratiḥ |


nītā bhakti-rasa-proktaḥ 


śṛṅgārākhyo manīṣibhiḥ || [u.nī. 1.3] iti prathamam uddiṣṭa ity arthaḥ | 

tatra ratir ity upalakṣaṇaṁ premādīnām | evam uttaratrāpi | kintu vibhāvādi-mādhuryāṇāṁ saṁvalanam eva rasaḥ | tataś ca raty-ādi-sthāyi-bhāva-tāratamyena rasasyāpi tāratamyaṁ jñeyam | tatra ca yatra vibhāvādi-sāmagrī-paripoṣeṇa prasphuṭa eva rasas tat khalu bhāva-tāratamya-jñānārthaṁ bhāva-prakaraṇe paṭhitam api rasamayam eva | yatra vibhāvādi-sāmagrī sphuṭaṁ nopalabhyate tac ca rasa-prakaraṇe paṭhitatvāt sad-bhāvaś ced vibhāvāder ity ādi-nyāyena tat-tat-sphūrtyaiva sāmagrī-paripoṣād rasa-mayam eva jñeyam ||1||

**viśvanāthaḥ : **tad evaṁ madhura-raty-ākhyaṁ bhāvam uktvā śṛṅgāra-paryāyaṁ madhura-rasam āha—atha śṛṅgāra-bheda iti | sa iti |

vakṣyamāṇair vibhāvādyaiḥ 


svādyatāṁ madhurā ratiḥ |


nītā bhakti-rasa-proktaḥ 


śṛṅgārākhyo manīṣibhiḥ || [u.nī. 1.3] iti prathamam ukta ity arthaḥ | 

atra ratir ity upalakṣaṇam | premādīnām | saptānāṁ raty-ādi-sthāyi-tāratamyena rasasyāpi tāratamyaṁ jñeyam | ujjvalo madhurāpara-paryāyaḥ ||1||

**viṣṇudāsaḥ : **atha śṛṅgāra-bheda iti | sāmānyatas tatra śṛṅgārasya lakṣaṇaṁ yathā—

pramoda-rūpaḥ śṛṅgāro nāyako nāyikā tathā |


ālambanaṁ bhaved atroddīpanaṁ candanādikam || iti | 

sa iti | sa ujjvalaḥ tan-nāmā rasaḥ ||1||

—o)0(o—

|| 15.2 ||

tatra vipralambhaḥ—

yūnor ayuktayor bhāvo yuktayor vā tayor mithaḥ |

abhīṣṭāliṅganādīnām anavāptau prakṛṣyate |

sa vipralambho vijñeyaḥ sambhogonnati-kārakaḥ ||2||

**śrī-jīvaḥ : **prakarṣateḥ sakarmakatvam atrāntar-bhūtaṇyartha-mananāj jñeyam | yathā samāṁ samāṁ vijāyate iti jana-dhātoḥ | prakarṣata iti tu pāṭhāntaraṁ sugamam |

ayuktayor yuktayor vā yūnor mitho-bhāvo’bhīṣṭasya yūnas tādṛśyā yuvatyā vāliṅganādīnām anavāptau prakṛṣyate | bhāvādi-saṁvalanena svādya-viṣayatayā sampādyate sa vipralambhena viyogena saṁvalitatvād vipralambhākhyo madhura-raso jñeya iti bhakti-rasa ity uktatvāt | ānukūlyena kṛṣṇānuśīlaṁ bhakti-lakṣaṇenānugamanīyatvāc ca rasasyaiva vipralambhākhyatvaṁ prādhānyād evocyate | pūrva-rāga-mānasam añjasā sādhāraṇayādi-śabdavat śaṅkitāntarābhāvāt bhāvo’pi vipralambhākhyo jñeyaḥ | evam uttaratrāpi |

atha kārikā-śeṣo vyākhyāyate | nanu sambhoga evaṁ rasaḥ sukhamayatvāt na tu vipralambho duḥkhamayatvāt tarhi so’yaṁ kathaṁ varṇyate | śrī-kṛṣṇena vā svayam aṅgīkriyate | tatrāha—sambhogonnati-kāraka iti | vipralambha-samaye’pi pratyāśā-labdha-bhāvanā-mayasya sambhogonnati-kārakatvād rasatām asāv āpnoti | kim uta tad-anantaraṁ sākṣāl-labdhasyeti bhāvaḥ ||2||

**viśvanāthaḥ : **yūnor nāyikā-nāyakayoḥ | ayuktayoḥ prathama-milanāt pūrvaṁ yuktayor labdha-milanayor iti vā | bhāvaḥ sthāyī | anavāptāvaptau satyāṁ prakṛṣyate prakṛṣṭo bhavati | karmaṇi-pratyayaḥ | atyutkaṇṭhayeti kartṛ-padam ākṣepa-labdham | sa sthāyī bhāvlo vibhāvādi-saṁvalanato vipralambhaḥ | tan-nāmā rasa ity arthaḥ | yad āhuḥ—

dīrghānuraktayor yūnor asamāgama-hetutaḥ |


bhāvo yadā ratir nāma prakarṣam adhigacchati |


nātigacchati cābhīṣṭaṁ vipralambhas tad ucyate || iti prāñcaḥ |

nanu sambhoga eva sukhamayatvena raso bhavitum arhati, na tu vipralambhas tat katham asau rasatvena varṇyate ? tatrāha—sambhogonnatīti ||2||

**viṣṇudāsaḥ : **tatra vipralambha iti yūnor nāyikā-nāyakayor yo bhāvaḥ mithaḥ parasparam | anavāptau satyāṁ prakṛṣyate prakṛṣṭau bhavati | anyatra cāsya lakṣaṇam, yathā—

parasparaṁ guṇa-śrutyā svapnajād vā samāgamāt |


sākṣād darśana-yogād vā sambhogānubhavena vā ||


dīrghānuraktayor yūnor asamāgama-hetutaḥ |


bhāvo yadā ratir nāma prakarṣam adhigacchati |


nābhigacchati cābhīṣṭaṁ vipralambhas tadocyate || iti ||2||

—o)0(o—

|| 15.3 ||

tathā coktaṁ [sarasvatī-kaṇṭhābharaṇa 5.52]—

na vinā vipralambhena sambhogaḥ puṣṭim aśnute |

kāṣāyite hi vastrādau bhūyān evābhivardhate ||3||

**śrī-jīvaḥ : **tad-varṇane sa-yuktikaṁ pramāṇam āha—tathā coktam iti | tad-aṅgīkāre tu svayam eva śrī-kṛṣṇaḥ samādadhe—

nāhaṁ tu sakhyo bhajato’pi jantūn


bhajāmy amīṣām anuvṛtti-vṛttaye |


yathādhano labdha-dhane vinaṣṭe


tac cintayānyan nibhṛto na veda || [bhā.pu. 10.32.20] iti |


pūrvānusāreṇāsya cāyam arthaḥ—he sakhyaḥ ! śṛṇuta iti śeṣaḥ | ahaṁ tu bhajato’pi jantūn jantu-mātrān api, kim uta bhavad-vidha-preyasī-janān na bhajāmi, kiñcit kiñcid vicchidya tiṣṭhāmīti vācyam ity arthaḥ | kim-arthaṁ na bhajasi ? tatrāha—amīṣāṁ yā anuvṛttir mad-eka-bhāvanā-maya-premā tad-rūpā yā vṛttir mama svīyā jīvikā tasyai tāṁ vardhayitum ity arthaḥ | kriyārthopapadasya ca karmaṇi sthāninaḥ iti caturthī | kṛcchra-sādhyāpi seyaṁ vāñchita-siddhis tat-tṛṣṇayā mayā duṣparihārā iti bhāvaḥ | 

nanu paramopādeya-vastuni svayam eva vardhata eva premā ? satyam, tathāpi teṣām anuvṛttiḥ svasyāpi tad-rūpāyā vṛtter vardhanādhikyam abhajane syād iti dṛṣṭānta-dvārāha—yatheti | yathā nirdhanaḥ kaścil labdhe dhane parama-jīvikā-rūpe vinaṣṭe viśeṣeṇādarśanaṁ prāpte tac-cintayā tat-prāpti-sambhāvanayā kim uta prāptyā nibhṛtaḥ pūrṇaḥ san nānyad anusandadhāti | tathā bhavādṛśaḥ parama-dhane mayi mama ca parama-dhane bhavādṛśi parasparaṁ tādṛśatvaṁ syād ity arthaḥ ||3||

**viśvanāthaḥ : **neti | puṣṭim utkarṣam | nanu tad api sambhoga-poṣakatvena sambhogāṅgam astu na tu pārthakyena raso bhavitum arhatīti cet, satyam | na kevalaṁ vipralambhaḥ sambhoga-poṣaka eva kintu rati-prema-snehād-sthāyi-bhāvavator nāyakayor mithaḥ smaraṇa-sphūrtyāvirbhāvair mānasa-cākṣuṣa-kāyikāliṅgana-cumbana-samprayogādīnāṁ pratyuta niravadhi-camatkāra-samarpakatvena sambhoga-puñja-maya eva | yad uktam anubhaviṣṇubhiḥ—

saṅgama-viraha-vikalpe varam iha viraho na saṅgamas tasyāḥ |


saṅge saiva tathaikā tribhuvanam api tanmayaṁ virahe || iti ||


na ca sphūrty-āvirbhāvayor vibhāvayor bhaṅge viraha-pīḍāyā duḥsahatvād avaśatvam iti vācyam | hlādinī-saṁvid-vṛtti-viśesatvenāprākṛtatvāt | pīḍāpīyam ānanda-kanda-rūpaiveti pūrṇānande’py uṣitvā bahir idam abahiś cārtam āsīd ajāṇḍaṁ [u.nī. 14.186] ity ādau vyākhyātam ||3||

**viṣṇudāsaḥ : **sambhogonnati-kārakatatvam eva pramāṇato draḍhayati—tathā coktam iti | na vineti puṣṭim utkarṣam aśnute prāpnoti | tatrārthāntara-nyāsaḥ kaṣāyite hītyādi bhūyaḥ pracuraḥ vivardhate uttarottaram ujjvalatayā prakāśate ||3||

—o)0(o—

|| 15.4 ||

pūrva-rāgas tathā mānaḥ prema-vaicittyam ity api |

pravāsaś ceti kathito vipralambhaś catur-vidhaḥ ||4||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **asya bhedān āha—pūrva-rāga iti | pūrva-rāgādayaḥ saṁjñā rasa-śāstra-prasiddhāḥ pāribhāṣikāḥ ||4||

—o)0(o—

tatra pūrva-rāgaḥ—

|| 15.5 ||

ratir yā saṅgamāt pūrvaṁ darśana-śravaṇādi-jā |

tayor unmīlati prājñaiḥ pūrva-rāgaḥ sa ucyate ||

śrī-jīvaḥ : unmīlati vibhāvādi-saṁvalanena āsvāda-viśeṣa-mayī syāt | vilāsa-phalake sakhībhir vilāsena kṛte citra-paṭe’ṅkito likhitaḥ ||5||

**viśvanāthaḥ : **sa vibhāvādi-saṁvalanataḥ pūrva-rāga ucyate | evam agretaneṣv api lakṣaṇeṣu vibhāvādi-saṁvalana iti sarvatra vyākhyeyam ||5||

**viṣṇudāsaḥ : **tatra pūrva-rāga iti | saṅgamāt milanāt tayor nāyikā-nāyakayoḥ unmīlati prādurbhavati | ayam eva kenacit saṅgama-prāg-bhāvo yaḥ so’bhilāṣa udīryate iti lakṣaṇaṁ kṛtvābhilāṣa ity ucyate iti ||5||

—o)0(o—

|| 15.6-7 ||

tatra darśanāt—

sākṣāt kṛṣṇasya citre ca syāt svapnādau ca darśanam ||

tatra **sākṣāt, **yathā padyāvalyāṁ (159)—

indīvarodara-sahodara-medura-śrīr

vāso dravat-kanaka-vṛnda-nibhaṁ dadhānaḥ |

āmukta-mauktika-manohara-hāra-vakṣāḥ

ko’yaṁ yuvā jagad anaṅga-mayaṁ karoti ||

**śrī-jīvaḥ : **svapne dṛṣṭeti saundarya-gopanāya pitrādibhir bālyād eva dūre gopitāyās tatraiva jāta-nava-vayasaś candrāvalyā vacanam | kāsarī śyāmety-ādiṣu nīrada-śyāmeti, kanaka-vasana iti kāntiṁ ūrdhvānta-mūrtir iti ca pāṭhaḥ prekṣyaḥ ||6-7|| (6)

**viśvanāthaḥ : **dvi-trair priya-narma-sakhaiḥ saha rathyāyāṁ bhramantaṁ valabhī-jāla-randhrāt paśyantī śrī-rādhā viśākhām āha—indīvareti | sahodarā sadṛśī | āmuktaṁ grathitam ||7|| (6)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra darśanam iti | indīvareti | puṣpāvacayāya vṛndāvanam āgatya kācid vraja-devī tatrādṛṣṭa-pūrva-parama-lokottara-saundaryādinā mahā-mohana-rūpaṁ śrī-kṛṣṇam akasmād eva vilokya tasmin jāta-bhāvā satī svāntaḥ-kṣobhānubhavena jagad evātmavan manyamānā sva-sakhīṁ taṁ pṛcchati—ayaṁ yuvā kaḥ ? yo jagad eva karma-bhūtam anaṅga-mayaṁ tat-pracuraṁ karoti | yad vāsya nyakkṛta-koṭi-manmatha-saundaryasya sarvatra sphuraṇāt anaṅga-rūpaṁ karoti | kiṁ-bhūtaṁ ? indīvarasya yat udaram antarālaṁ tasya sahodarā sadṛśī medurā sāndra-snigdhā śrīḥ kāntir yasya saḥ | kiṁ kurvāṇaḥ ? dravat-kanaka-nibham agninā tapyamāna-svarṇa-puñja-sadṛśaṁ vāso’mbaraṁ dadhānaḥ | punaḥ kiṁ-bhūtaṁ ? āmuktāni vicitra-vaidagdhyā grathitāni yāni mauktikāni nirupama-sutāra-muktās tair manoharaṁ vakṣo yasya saḥ | āmuktaḥ pratimuktaś ca pinaddhaś cāpinaddhavat ity amaraḥ | |

pūrva-rasāmṛte ca—

akasmād ekasmin pathi sakhi mayā yāmuna-taṭaṁ


vrajantyā dṛṣṭo yo nava-jaladhara-śyāmala-tanuḥ |


sa dṛg-bhaṅgyā kiṁ vākuruta na hi jāne tata idaṁ


mano me vyālolaṁ kvacana gṛha-kṛtyo na lagate || [bha.ra.si. 3.5.27]

yathā daśame—

tathāham api tac-citto nidrāṁ ca na labhe niśi


vedāhaṁ rukmiṇā dveṣān mamodvāho nivāritaḥ |


tām ānayiṣya unmathya rājanyāpasadān mṛdhe


mat-parām anavadyāṅgīm edhaso’gni-śikhām iva || [bhā.pu. 10.53.2] iti |

mūla-granthe śrī-grantha-kāra-caraṇaiḥ prācūryāc chrī-kṛṣṇa-preyasīṣv eva prāyaḥ pūrvarāgādy-avasthā udāhṛtā dhṛtā santi | kiṁ tv aucityāt kṛṣṇasyāpi prayoga-dṛṣṭyā tat-tat-sthāne kiñcit ṭīkāyāṁ likhyate | tathā vidagdha-mādhave—

tasyāḥ sakhe mukha-tuṣāra-mayūkha-bimbe


dūrān mamākṣi-padavīm adhirūḍha-mātre |


nirbandhataḥ śapatha-koṭibhir ambayāhaṁ


nītaḥ kṣaṇād ahaha sadmani bhojanāya || [vi.mā. 2.30] iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

utkīrṇair iva citritair iva navodbhinnair ivodyad-vayaḥ-


kunde vibhramitair iva smara-kalāśāne niśātair iva |


magnonmagnatayālasair iva bhṛśaṁ lāvaṇya-vāpī-jale


keyaṁ keli-kalā-nidhiḥ subala me ceto haraty aṅgakaiḥ || [a.kau. 2.1]

tathā padyāvalyām eva—

yad-avadhi yāmuna-kuñje 


ghana-rucir avalokitaḥ ko’pi |


nalinī-dala iva salilaṁ


tad-avadhi taralāyate || [padyā. 162]


puro nīla-jyotsnā tad anu mṛganābhī-parimalas


tato līlā-veṇu-kvaṇitam anu kāṇcī-kala-ravaḥ |


tato vidyud-vallī-valayita-camatkāra-laharī-


taraṅgāl lāvaṇyaṁ tad anu sahajānanda udagāt ||164|| 


adya sundari kalinda-nandinī-


tīra-kuñja-bhuvi keli-lampaṭaḥ |


vādayan muralikāṁ muhur muhur


mādhavo harati māmakaṁ manaḥ ||165|| 


yad-avadhi yamunāyās tīra-vānīra-kuñje


muraripu-pada-līlā locanābhyām aloki |


tad-avadhi mama cittaṁ kutracit kārya-mātre


na hi lagati muhūrtaṁ kiṁ vidheyaṁ na jāne ||166|| 


yadavadhi yadunandanānanenduḥ


sahacari locana-gocarībabhūva |


tadavadhi malayānile’nale vā


sahaja-vicāra-parāṅmukhaṁ mano me ||167|| 


asamañjasam asamañjasaṁ 


asamañjasam etad āpatitam |


vallava-kumāra-buddhyā


hari hari harir īkṣitaḥ kutukāt ||168|| 


śuṣyati mukhaṁ ūru-yugaṁ puṣyati 


jaḍatāṁ pravepate hṛdayam |


svidyati kapolapālī sakhi


vanamālī kim āloki ||169|| 


upari tamāla-taroḥ sakhi 


pariṇata-śarad-indu-maṇḍalaḥ ko’pi |


tatra ca muralī-khuralī 


kula-maryādām adho nayati ||170|| [padyā. 164-170]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

adyāloki ghana-prabhaḥ sakhi mayā kaścid vihāra-krame


lola-kesara-mālikā-vilulita-grīvo hariḥ kānane |


yaḥ sadyastana-kumbhi-kumbha-nikara-kṣode nakha-bhraṁsibhir


muktaughair dhavalīkaroti yamunā-tīre nikuñja-sthalīḥ ||2.7||


no vā dṛṣṭa-carī na vā śruta-carī nāmāpi na jñāyate


yasyāḥ kācana sā vyaloki vipine meghadyutir devatā |


ānanda-drava-varṣiṇaḥ kim athavā hālālollāsinaḥ


sauhityaṁ ca rujaṁ ca no vidadhate yasyāḥ kaṭākṣormayaḥ ||5.36||


gāhate gahanam īhatetarāṁ 


ardham ardham abhirāmam īhitam |


bhāṣate vacanam unmadākulaṁ


ko’yam indumukhi megha-meduraḥ ||9.4|| ||7||

—o)0(o—

|| 15.8 ||

citre, yathā vidagdha-mādhave (2.23)—

śiśiraya dṛśau dṛṣṭvā divyaṁ kiśoram itīkṣitaḥ

parijalpana-girāṁ viśrambhāt tvaṁ vilāsa-phalāṅkitaḥ |

śiva śiva kathaṁ jānīmas tvām avakra-dhiyo vayaṁ

niviḍa-baḍavā-vahni-jvālā-kalāpa-vikāsinam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā śrī-kṛṣṇam uddiśyāha—śiśirayeti | vilāsa-phalake krīḍā-citra-paṭe’ṅkito likhitaḥ | parijaneti | nahi parijanā aviśvasanīyā nāpy ahita-kāriṇya iti bhāvaḥ | nanv evaṁ cet dṛśau śiśirayeti tad-ukti-viśvāsa eva kathaṁ te sarvāṅgasyāpi jvālāyāṁ kāraṇam abhūt ? tatrāha—avakra-dhiyo vayam iti | aham iva mat-parijanā mugdhā eva iti bhāvaḥ | niviḍa-baḍaveti | prathamam āpātatas tvaṁ śītalatvenānubhūya paścāt baḍavānalasyeva sva-jvālāṁ prakāśayiṣyati tat kathaṁ sakhyo me jñāsyantīti bhāvaḥ ||8|| (7)

**viṣṇudāsaḥ : **śiśirayeti | śrī-kṛṣṇa-viṣayakānurāgaṁ śrī-rādhāyā nānā-vidha-parīkṣayā niścityāpi paurṇamāsyām, tvayā nīto vāmaḥ phalaka-milad-aṅgo madhuripuḥ [vi.mā. 2.22] ity ādinā bahis tām upalabhamānāyāṁ satyāṁ śrī-rādhā citra-paṭa-stha-śrī-kṛṣṇam upālabhamānā svagatam āha | he sakhi rādhe ! imaṁ divyaṁ kiśoraṁ dṛṣṭvā svasya dṛśau śiśiraya śītalīkuru ity evaṁ-bhūtāḥ parijanānāṁ viśākhādīnāṁ yā giraḥ tāsu yo viśrambhaḥ viśvāsitiśayas tasmāt hetoḥ tvam īkṣitaḥ asmābhir iti śeṣaḥ | kiṁ-bhūtas tvaṁ ? vilāsa-phalāṅkitaḥ, vilāsena kautuka-viśeṣeṇa phale phalake’ṅkitaḥ lakṣitaḥ āvirbhūta iti yāvat | śiva śiveti viṣāde vīpsā tad-atiśaye | kathaṁ kena prakāreṇa jānīmaḥ | tvāṁ kiṁ-bhūtāṁ ? niviḍo’titīvro yo baḍavā-vahni-jvālā-kalāpo baḍavāgni-tāpa-samūhas tad-vikāsinaṁ tad-vardhana-śīlam ity arthaḥ | ajñāne hetuḥ—yato vayam avakra-dhiyaḥ akuṭila-buddhayaḥ parama-sarala-mataya ity arthaḥ | parijana-vacana-viśvāse sahasā tan-nirīkṣaṇe cāyam eva hetuḥ | anyad api vidagdha-mādhave paurṇamāsī-vacanena yathā—

tvayā nīto vāmaḥ phalaka-milad-aṅgo madhu-ripuḥ


sukhāśābhiḥ krīḍā-kutukini kuto netra-padavīm |


kukulāgni-jvālā-paṭala-kaṭu-kelir yad adhunā


daśeyaṁ hanta tvāṁ jvalayati himāniva nalinim || [vi.mā. 2.22] iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

vraja-bhuvi kim aloki sañcarantyā


yad iha vilikhya paṭe mamopanītam |


kutukini kutukena te samastaṁ


mama gatam eva hi jāti-jīvanaṁ ca || [a.kau. 5.35] ||8||

—o)0(o—

|| 15.9 ||

svapne, yathā—

svapne dṛṣṭvā sahacari sarit-kāsarī śyāma-nīrā

tīre tasyāḥ kvaṇita-madhupā mādhavī-kuñja-śālā |

tasyāṁ kāntaṁ kapiśa-jaghano dhvānta-rāśiḥ śarīrī

citraṁ candrāvalim api sa māṁ pātum icchann arautsīt ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **candrāvalī padmām āha—kāsarī mahiṣīti gopa-jātitvena bālyena ca | śyāma-varṇopamāneṣu kāsaryā eva jhaṭity upasthitiḥ | kapiśaṁ pīta-varṇaṁ jaghanaṁ yasyeti pītāmbaraṁ lakṣitam | pātum iti pā pāne ||9|| (8)

**viṣṇudāsaḥ : **svapna iti | svapne śrī-kṛṣṇa-darśana-jāta-bhāvā candrāvalis tad-vṛttāntaṁ padmāṁ prati kramataḥ kathayati | sahacari he padme ! svapne kāsarī mahiṣī tad iva śyāmaṁ nīraṁ yasyāḥ sā sarit nadī dṛṣṭā | asya para-paratrāpi sambandho mayeti śeṣaḥ | tasyā saritaḥ tīre kūle kvaṇitāḥ śabditāḥ madhupā bhramarā yatra sā mādhavī-kuñja-śālā vāsantī-latopalakṣita-kuñja-gṛham | tasyāṁ mādhavī-kuñja-śālāyāṁ dhvānta-rāśiḥ andhakāra-puñjaḥ |

nanu andhakāras tāvat sarva-vyāpī | sarit-tīre eva, tatrāpi mādhavī-kuñja-śālāyāṁ dhvānta-rāśir asyānya-dhvāntād vailakṣaṇyaṁ viśeṣaṇa-trayeṇotpādayantī atyanta-tiraskṛta-lakṣaṇayā śrī-kṛṣṇa-svarūpatvaṁ dhvanayati | kiṁ-bhūtaḥ ? śarīrī mūrtaḥ tato’py adbhutatvam āha kāntaḥ kamanīyaḥ parama-kāntimān ity arthaḥ, na tv anya-dhvāntam ivāvarakatvādinā ghora-rūpaḥ | tato’py adbhutataratvam āha—kapiśaṁ śyāvaṁ śyāma-pīta-varṇaṁ jaghanaṁ yasya saḥ | tato’pi citraṁ śṛṇu—sa dhvānta-rāśiḥ candrāvalim api mām, śleṣeṇa candra-śreṇim api pātuṁ pānaṁ vidhātum icchan san arautsīt | anena candraika-kalayāpy abhibhavanīyena tena candra-śreṇeḥ pānādhyavasāyāt paramādbhutatamatvaṁ sūcitam | tatra dhvāntasya svārtha-bādhitatvāt śrī-kṛṣṇāṅga-kāntitvaṁ tathā kapiśa-jaghana ity asya ca tat-pīta-vastrāvṛta-kaṭi-deśatvaṁ vyañjitam |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

indīvarād api sukomalam indranīlād


apy ujjvalaṁ jaladharād api meduraṁ tat |


svapnaḥ sa kiṁ sakhi maho yad aho mamedam


adyāpi no nayanayoḥ padavīṁ jahāti || [a.kau. 5.33]


sā kiṁ niśa sakhi bhaviṣyati sarvadā me 


svāpaḥ sa kiṁ sumukhi tatra sadaiva bhūyāt |


kaścit tamāla-dala-nīlatamaḥ sa yasminn 


āloki loka-ramaṇo ramaṇīya-mūrtiḥ || [a.kau. 5.37?]

—o)0(o—

|| 15.10-11 ||

atha śravaṇam—

vandi-dūtī-sakhī-vaktrād gītādeś ca śrutir bhavet ||

tato vandi-vaktrāt, yathā—

paṭhati magadha-rāja-nirjayārthāṁ

sakhi virudāvalim atra vandivarye |

vada katham iva lakṣmaṇe tanute

pulaka-kulena vilakṣaṇā kilāsīt ||

**śrī-jīvaḥ : **lakṣaṇāyāḥ sakhī tām āha—paṭhatīti | magadha-rāja-nirjayaḥ śrī-kṛṣṇena kṛta iti prāyo vīra-ratāḥ striya iti tasya vīratvaṁ tathā tad-virudāvalyāṁ rūpa-nāma-guṇā api varṇitās tasyā raty-utpattau kāraṇāṇy abhūvan | api mādhaveti | mṛgākṣīṇāṁ rāgasya vāsanā-rūpeṇa nigūḍhatvān nāsti prāya-vivakṣayā | bhakta-rāgānujanmatvād bhagavad-rāgasya ||11|| (10)

**viśvanāthaḥ : **lakṣaṇāyāḥ sakhī tām āha—paṭhatīti | magadha-rāja-nirjayaḥ śrī-kṛṣṇena kṛta iti “prāyo vīra-ratāḥ striyaḥ” iti tasya vīratvaṁ tathā tad-viruddha-dāvalyāṁ rūpa-nāma-guṇā api varṇitās tasyā raty-utpattau kāraṇāny abhūvan ||11|| (10)

**viṣṇudāsaḥ : **atha śravaṇam iti | paṭhatīti śrī-lakṣaṇā-devyāḥ pitur madrādhipateḥ sabhāyāṁ kenacid vandinā śrī-kṛṣṇasya yaśaḥ-parākramādi-lokottara-camatkāri-guṇa-vṛnda-nibaddha-viruddhāvau paṭhyamānāyāṁ satyām antaḥpura-stha-gavākṣa-randhrārpita-netrāyāḥ śrī-lakṣaṇāyās tac-chravaṇa-jāta-vikāram avalokya tat-priya-sakhī tāṁ tat-kāraṇaṁ pṛcchati | magadha-rājasya jarāsandhasya nirjayaḥ parābhava evārtho yasyāḥ tāṁ virudāvaliṁ viruda-śreṇīm | atra tat-pituḥ sadasi pulaka-kulena karaṇena kiṁ vā pulaka-kulenopalakṣitā satī vilakṣaṇā vicitrā anyaivāsīd ity arthaḥ ||10-11||

—o)0(o—

|| 15.12 ||

dūtī-vaktrāt, yathā—

āviṣkṛte tava mukunda mayā prasaṅge

tārāvalī pulakitāṅga-latā natākṣī |

śuśrūṣur apy alaghu-gadgada-ruddha-kaṇṭhī

praṣṭuṁ tavākṣamata sā na kathā-viśeṣam ||

**śrī-jīvaḥ : **atra pūrva-rāge ||12|| (11)

**viśvanāthaḥ : **vṛndā śrī-kṛṣṇam āha—āviṣkṛte iti ||12|| (11)

**viṣṇudāsaḥ : **āviṣkṛta iti | śrī-kṛṣṇeṅgitam ālakṣya tārāvalī-nāmnyāḥ yūtheśvaryāḥ sannidhim āptayā vṛndayā kutaścit prasaṅgāt śrī-kṛṣṇasya nirupama-guṇa-rūpa-mādhuryādau prastute sati tārāvalyā yad adhyavasitam, tat sarvaṁ sā śrī-kṛṣṇa-savidham āgatya nivedayati | āviṣkṛte prastute sati natākṣī lajjayā nate namrībhūte akṣiṇī tad-upalakṣita-mukham eva yasyāḥ sā | śuśrūṣuḥ śravaṇecchā-yuktāpi sā tārāvalī tava kathā-viśeṣaṁ praṣṭuṁ nākṣamata nāśaknot | atra hetu-garbha-viśeṣaṇam—gadgadena harṣaja-vaisvaryeṇa sāttvikena ruddhaḥ āvṛtaḥ kaṇṭho yasyāḥ sā ||12||

—o)0(o—

|| 15.13 ||

sakhī-vaktrāt, yathā—

yāvad unmada-cakora-locanā

man-mukhāt tava kathām upāśṛṇot |

tāvad añcati dinaṁ dinaṁ sakhī

kṛṣṇa śārada-nadīva tānavam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **viśākhā śrī-kṛṣṇam āha—yāvad iti | añcati prāpnoti ||13|| (12)

**viṣṇudāsaḥ : **yāvad iti | nija-priya-sakhī-mukhāc chrī-kṛṣṇa-rūpa-mādhuryādi-kalyāṇa-guṇa-gaṇa-śravaṇāj jāta-bhāvāyāḥ kasyāścid vraja-sundaryāś ceṣṭitaṁ saiva sakhī śrī-kṛṣṇāntikam āsādya tad-daśāṁ nivedayati | unmadau udgata-madau cakorāv iva locane yasyāḥ sā | upāśṛṇot ādhikyena śrutavatī | upo’dhike ca [pā. 1.4.87] iti śāsanāt | he kṛṣṇa ! tāvat tad-avadhi dinaṁ dinaṁ prati-dinaṁ tānavaṁ kṛśatām añcati prāpnoti | keva ? śaradi bhavā śāradī cāsau nadī ceti śārada-nadī bhavet | padyam idaṁ tānavasyodāharaṇe’pi yogyam |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

tamāla-nīlaṁ kim api tvad-uktād 


bimboṣṭhi kṛṣṇeti padād udīrṇam |


antaḥ praviśya śruti-vartmani me


na vedmi tad-dhāma kim ātanoti || [a.kau. 5.34] ||13||

—o)0(o—

|| 15.14 ||

gītāt, yathā—

nayane praṇayann udaśruṇī

mama sadyaḥ sadasi kṣitīśituḥ |

upavīṇayati pravīṇa-dhīḥ

kam udaśruḥ sakhi vaiṇiko muniḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **lakṣaṇā sva-sakhīm āha—nayane iti | kṣitīśitur bṛhatsenābhidhasya mat-pituḥ | upavīṇayati vīṇayā upagāyati | atra snehaḥ sthāyī pūrva-rāgo rasaḥ ||14|| (13)

**viṣṇudāsaḥ : **nayana iti | kośala-pateḥ sabhāyāṁ yadṛcchayā tatrāgatena śrī-nāradena svabhāvata eva śrī-kṛṣṇasyātulordhva-guṇa-gaṇotkarṣe vīṇayā gāyati sati avarodha-candra-śālikā-gavākṣatas tac chrutvā śrī-kṛṣṇe jāta-bhāvā nāgnajitī sva-sakhīṁ taṁ sautsukyaṁ pṛcchati | he sakhi ! kṣitīśitur mat-pituḥ kośala-pateḥ sadasi sabhāyāṁ vīṇayā dīvyati vīṇā śilpam asyeti vā vaiṇikaḥ, tena dīvyati khanati jayati jitaṁ [pā. 4.4.2] ity atra, śilpaṁ [pā. 4.4.55] ity atra ca sūtra-dvaye ṭhako vidhānāt | muniḥ śrī-nāradaḥ vaiṇavikatvena tasyaiva prasiddheḥ | pravīṇa-dhīḥ nipuṇa-buddhir iti paramānurāgavattayā mahāveśepi gāna-kalānāṁ tālādīnāṁ suṣṭhu sad-bhāvāt | āveśam āha—udgatāni aśrūṇi netrayor ambūni yasya saḥ | kaṁ janam ity aśruta-pūrvatvaṁ tasya sūcitam | upavīṇayati upa adhikaṁ pituḥ samīpe vā vīṇayā gāyati satyāpapāśa [pā. 3.1.25] ity ādinā ṇic | kiṁ kurvan ? mama nayane karma-bhūte udgatāny aśrūṇi yayos tādṛśe praṇayan, tat tu sadyaḥ śravaṇārambhata eva, taṁ māṁ kathayeti śeṣaḥ ||14|| (13)

—o)0(o—

|| 15.15-18 ||

puroktā ye’bhiyogādyā hetavo rati-janmani |

atra te pūrva-rāge’pi jñeyā dhīrair yathocitam ||

api mādhava-rāgasya prāthamye sambhavaty api |

ādau rāge mṛgākṣīṇāṁ prokte syāc cārutādhikā ||

atra sañcāriṇo vyādhiḥ śaṅkāsūyā śramaḥ klamaḥ |

nirvedautsukya-dainyāni cintā-nidrā-prabodhanam ||

viṣādo jaḍatonmado moha-mṛty-ādayaḥ smṛtāḥ |

prauḍhaḥ samañjasaḥ sādhāraṇaś ceti sa tu tridhā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **prāthamye prathamodbhūtatve iti vayaṁ sandhyārambhe, nirvikārātmake citte bhāvaḥ prathama-vikriyā ity-ukta-rītyā prathama-vikriyānantaram eva strī-puṁsayor yadyapi parasparānveṣaṇaṁ sambhavati, tad api striyā lajjā-bhaya-dhairya-kulācārādibhir āvṛttāyāḥ saha saiva puṁsi pūrva-rāgo na prakaṭībhāvhi |puṁsas tu tair anāvaraṇāt sahasaiva prathama-kriyā-kṣaṇa eva prāyaśaḥ strī-janānveṣaṇaṁsyād iti yukteḥ | tad api mṛgākṣīṇāṁ rāge pūrva-rāge ādau prokte varṇite cārutādhiketi premṇaḥ strī-gatatvenaivādhikyena varṇanaucityāt premādhikyasya ca lajjādi-saṁhārakatvād iti bhāvaḥ | yad uktaṁ sāhitya-darpaṇe—ādau rāgaḥ striyā vācyaḥ paścāt puṁsas tad-iṅgitaiḥ¹⁵ [sā.da. 3.195] iti | kiṁ cātra punar bhakti-śāstre bhakter eva rasatvāt tasya ca bhaktāśratvāt, bhagavad-rāgasya ca bhakta-rāgānujanmatvāt vraja-devīnāṁ ca bhakta-nirukta-paramāvadhi-sthānatvāt tāsām eva prathamaṁ pūrva-rāga ucita iti kecid āhuḥ ||15-18|| (14-17)

**viṣṇudāsaḥ : **purā sthāyi-bhāva-prakaraṇe | ādya-śabdena viṣaya-sambandhābhimāna-tadīya-viśeṣopamā-svabhāvāḥ saṅgṛhītāḥ | nanu kṛṣṇa-preyasīnām eva prathamaṁ pūrva-rāgo varṇitaḥ | eṣa eva kramaḥ sārvadikaḥ, kiṁ vā, kutracit tasyāpi prathamaṁ sa jāyate ? tatrāha—mādhava-rāgasya śrī-kṛṣṇasya pūrva-rāgasyāpi prāthamye prathamatve sambhavati saty api mṛgākṣīṇāṁ tat-priyāṇāṁ rāge pūrva-rāge | etad-anusāreṇa yathocitaṁ śrī-kṛṣṇasyāpi sa veditavya iti bhāvaḥ | anyatra coktiḥ—

ādau nārī bhaved raktā pumān paścāt tad-iṅgitaiḥ |


anyathāpi na doṣaḥ syād yadi prema samaṁ dvayoḥ || iti ||15-18||

atreti atra pūrvarāge | pūrvarāgasya bheda-trayam āha—prauḍha ity ādi | sa pūrvarāgaḥ ||17-18||

—o)0(o—

|| 15.19-20 ||

tatra prauḍhaḥ—

samartha-rati-rūpas tu prauḍha ity abhidhīyate |

lālasādir iha prauḍhe maraṇāntā daśā bhavet |

tat-tat-sañcāri-bhāvānām utkaṭatvād anekadhā ||

tathāpi prāktanair asya daśāvasthā samāsataḥ |

proktās tad-anurodhena tāsāṁ lakṣaṇam ucyate ||

lālasodvega-jāgaryās tānavaṁ jaḍimātra tu |

vaiyagryaṁ vyādhir unmādo moho mṛtyur daśā daśa ||

prauḍhatvāt pūrva-rāgasya prauḍhāḥ sarvā daśā api ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **prauḍha iti | samartha-rati-saṁjñāyā aucitye’pi prauḍha ity abhidhānaṁ samañjasa-sādhāraṇayor alpa-prauḍha-prauḍhatva-jñāpanārtham utkaṭatvādi-prauḍhatvād anekadhā bhavituṁ yadyapy arhatīti śeṣo deyaḥ ||19-20|| (18-19)

**viṣṇudāsaḥ : **utkaṭatvāt pūrva-rāgasya prauḍhatvena sañcāri-bhāvānām apy udrekatvāt, prāktanaiḥ pūrva-kavibhiḥ | asya pūrva-rāgasya samāsataḥ saṅkṣepāt tad-anurodhena teṣāṁ prāktanānām icchānusāreṇa tāsām avasthānāṁ lakṣaṇaṁ sodāharaṇa-lakṣaṇam ity arthaḥ | lālaseti daśa daśāḥ prakaṭā eva ||19-22||

—o)0(o—

|| 15.23-24 ||

tatra lālasaḥ—

abhīṣṭa-lipsayā gāḍha-gṛdhnutā lālaso mataḥ |

atrautsukyaṁ capalatā ghūrṇāśvāsādayas tathā ||

yathā—

tvam udavasitān niṣkrāmantī punaḥ praviśanty asau

jhaṭiti ghaṭikā-madhye vārāñ chataṁ vraja-sīmani |

**agaṇita-guru-trāsā śvāsān vimucya vimucya kiṁ **

kṣipasi bahuśo nīpāraṇye kiśori dṛśor dvayam ||

**śrī-jīvaḥ : **lālasa iti puṁstvam, sa mahān lālasā dvayoḥ ity amara-koṣāt | gāḍha-gṛdhnuteti | mahate mahaty evārthaḥ | tatra śatru-māraṇādiṣu tad-vyāvṛtty-artham āha—abhīṣṭa-lipsayeti | abhīṣṭa-janaṁ labdhuṁ yā icchā tayāṅkurāvasthayā punar vṛddhayā yā gāḍhā gṛdhnutā sety arthaḥ ||23|| (22) udavasitād gṛhāt ||24|| (23)

**viśvanāthaḥ : **abhīṣṭa-lipsayā strī-puṁsayoḥ paraspara-prāptīcchayā gāḍha-gṛdhnutā mahautkaṇṭhyam | lālasaḥ sa mahān lālasā dvayoḥ ity amaraḥ | lalitā śrī-rādhām āha—udavasitāt gṛhāt | gṛhaṁ genodavasitam ity amaraḥ | ||23|| (22)

**viṣṇudāsaḥ : **atra lālasa iti | abhīṣṭeti gāḍha-gṛdhnutā suṣṭhu abhikāṅkṣā-śīlatvam, trasi-gṛdhi-dhṛṣ-iṅgi-paiḥ kuḥ [pā. 3.2.104] iti śīlādy-arthe klu-pratyayaḥ | tvam iti śrī-kṛṣṇe jāta-rater api lajjayā nija-priya-sakhīṣv api sva-manoratha-prakāśayantyāḥ kasyāścid vraja-sundaryāḥ śrī-kṛṣṇa-darśane lālasātiśayaṁ tac-ceṣṭitair evāvagatyāpi kācit tat-priya-sakhī ajānatīva sa-kautukaṁ tāṁ pṛcchati | udavasitāt gṛhāt sakāśāt, gṛhaṁ gehodavasitam ity amaraḥ | niṣkrāmantī bahir nirgacchantī | asāv iti tasyā pūrvāvasthā-smāraṇena niṣkramaṇādi-kriyāṇāṁ tadānīntana-jātatvaṁ dyotitam | jhaṭiti śīghraṁ vraja-sīmani goṣṭha-kakṣāyām agaṇito’nādṛtaḥ gurubhyaḥ śvaśrv-ādibhyas trāso yayā sā | kiṁ kathaṁ kṣipasi prerayasi ? bahuśo bahūn vārān, bahv-alpārthāc chas kārakād anyatarasyāṁ [pā. 5.4.42] iti kāraka-mātrād eva śas-vidhānāt, nīpāraṇye kadamba-vana-pradeśe ||23-24||

—o)0(o—

|| 15.25 ||

yathā vā, vidagdha-mādhave (3.24)—

dūrād apy anuṣaṅgataḥ śrutim ite tvan-nāma-dheyākṣare

sonmādaṁ madirekṣaṇā viruvatī dhatte muhur vepathum |

āḥ kiṁ vā kathanīyam anyad-asite daivād varāmbhodhare

dṛṣṭe taṁ parirabdhum utsuka-matiḥ pakṣa-dvayīm icchati ||

**śrī-jīvaḥ : **ā iti saṁrambha-vyañjakam avyayam ||25|| (24)

**viśvanāthaḥ : **lālasasya pākāvasthāṁ darśayitum āha—yathā veti ||25|| (24)

**viṣṇudāsaḥ : **athodvega iti | pūrva-padye lālasāṅkurāvasthāṁ tat-tac-ceṣṭitena sakhī-vitarka-dvārā udāhṛtya tat-paramāvadhi-rūpāvasthāṁ sphuṭam evodāharati—yathā veti | dūrād iti pūrva-rāga-prasaṅge śrī-rādhāṁ saṅketa-sthāṁ vidhāya ta-sannidhau śrī-kṛṣṇāninīṣayā tad-antikam āsādya tenaiva pṛṣṭā śrī-viśākhā śrī-rādhāyās tat-saṅgamāya lālasodrekaṁ varṇayati | anuṣaṅgataḥ anyārthato’pi kenacid uccārite tvan-nāma-dheyākṣare tava nāmnaḥ, kṛ ity eka-varṇe’pi śrutim ite varṇa-parisaraṁ prāpte sati madiro matta-khañjanaḥ tadvad īkṣaṇaṁ netraṁ yasyāḥ sā ity anena tan-nāmākṣara-śravaṇāt tad-āgamanāśaṅkayā jātautsukyena tadānīṁ sarvato dṛṣṭi-prakṣepān netrayoḥ cāñcalyātiśayatvaṁ dhvanitam | sonmādaṁ yathā syāt tathā viruvatī phūtkurvatī kiṁ vā vaisvaryodgamena vikṛtaṁ lapantī satī muhuḥ śaśvad vepathuṁ dhatte kampam ālambate | āḥ iti pīḍāyāṁ kopopalakṣitākṣepe vā | anyat kiṁ vā kathanīyaṁ vaktavyam | daivāt akasmāt asite kṛṣṇa-varṇe varāmbhodhare sundara-kānti-puñjāḍhya-sajala-payode dṛṣṭe sati taṁ varāmbhodharaṁ parirabdhum āliṅgitum utsuka-matir utka-dhīḥ satī pakṣa-dvayīm icchati | sonmādam ity asyātrāpi sambandhaḥ | megha-darśane’pi kṛṣṇa-buddhyā tad-āliṅganādhyavasāyāt |

padyāvalyāṁ ca—

tvām añjanīyati phalāsu vilokayantī


tvāṁ śṛṇvatī kuvalayīyati karṇa-pūram |


tvāṁ pūrṇimā-vidhu-mukhī hṛdi bhāvayantī


vakṣo-nilīna-nava-nīlamaṇiṁ karoti || [padyā. 186] iti |

lalita-mādhave ca—

paritaḥ parivartitaṁ hriyā 


kalita-bhrūkuṭi-kuñcitekṣaṇam |


madhura-dyuti-rādhikā-mukhaṁ 


paripāsyāmi kadā balād aham || [la.mā. 4.33] ||25||

—o)0(o—

|| 15.26-27 ||

atha udvegaḥ—

udvego manasaḥ kampas tatra niḥśvāsa-cāpale |

stambhaś cintāśru-vaivarṇya-svedādaya udīritāḥ ||

yathā vidagdha-mādhave (2.2)—

cintā-santatir adya kṛntati sakhi svāntasya kiṁ te dhṛtiṁ

kiṁ vā siñcati tāmram ambaram atisvedāmbhasāṁ ḍambaraḥ |

kampaś campaka-gauri lumpati vapuḥ-sthairyaṁ kathaṁ vā balāt

tathyaṁ brūhi na maṅgalā parijane saṅgopanāṅgīkṛtiḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **ḍambaram udrekaḥ | vapuḥ-sthairyaṁ stambhaḥ ||27|| (26)

**viśvanāthaḥ : **jñāta-tattvāpi viśākhā hṛdayodghāṭanārthaṁ śrī-rādhāṁ pṛcchati—cinteti | svāntasya cintāyāḥ santatir ekasyāṁ cintāyām utpannāyāṁ tasyā sakāśād aparā tasyāś cānyety evaṁ putra-pautra-prapautrādi-paramparā | santatir gotra-jananam ity amaraḥ | | dhṛtiṁ kṛntati chinattīti dhṛter dharma-druma-jaṭātvam āropitam | tena lupta-dharmā tvaṁ nirvivādam eva priyam abhisara kātra cinteti vyaṅgyam | tāmram aruṇam | ḍambaram udrekaḥ ||27|| (26)

**viṣṇudāsaḥ : **athodvegeti | cinteti—pūrva-rāga-prasaṅge kṛṣṇa-nāmādi-śravaṇa-citrapaṭa-darśana-jāta-bhāvāyāḥ śrī-rādhāyāḥ udvegātirekām ālakṣya jāta-tattvāpi viśākhā tāṁ tat-kāraṇaṁ pṛcchati | cintāyāḥ santatiḥ śreṇis tad-anavacchinnā | adya sampratīti itaḥ-pūrvam asyā īdṛk-ceṣṭādy-anavalokanāt | kiṁ kathaṁ te tava kṛntati lopayati ? te sakhīti tad-avasthā-praśne yogyatoktā | kiṁ vā, kathaṁ vā atisvedāmbhasāṁ ḍambaram udrekaḥ kartṛ tāmraṁ rakta-varṇam ambaraṁ vastraṁ kathaṁ vā balāt haṭhād eva kampaḥ vapuḥ-sthairyaṁ dehasya sthiratāṁ lumpati apanayati | ata eva tathyaṁ satyaṁ yathā syāt tathā brūhi etat-kāraṇam iti śeṣaḥ | nanv atijugupsāśrayatvāt gopyo’yam arthaḥ | kvāpi vaktuṁ yukta iti cet, tatrāha—neti | parijane deha-nirviśeṣa-supriya-sakhī-rūpe mādṛśi viṣaye saṅgopanasyāṅgīkṛtiḥ svīkāraḥ maṅgalā śubhadā na bhavatīty arthaḥ |

vidagdha-mādhava evānyad api lalitā-viśākhe prati rādhoktir, yathā—

kiṁ svapnasya vilakṣaṇā gatir iyaṁ kiṁ jāgarasyāthavā


kiṁ rātrer upasattir eva rabhasād ahnaḥ kim ahnāya vā |


itthaṁ śyāmala-candrikā-paricaya-spandena sandīpitair


antaḥ-kṣobha-kulair ahaṁ parivṛtā prajñātum ajñābhavam || [vi.mā. 2.4]


ālīnāṁ pratihāra-rodhana-vidhau vīkṣya prayatnāvaliṁ


bālā tarkita-mādhavī-parimala-sphūrtir bhayād vepate |


kiṁ cālokya sudhāṁśu-kānta-salila-syandān alinde kṣaṇād


eṇāṅkodaya-śaṅkinī vikalatām ātanvatī murcchati || [vi.mā. 3.10]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

no vidmaḥ kim u gauravaṁ gurkule kaulīnya-rakṣā-vidhau


na śraddhā kim u durjanokti-garala-jvālāsu kiṁ no bhayam |


udvegād anavasthitaṁ mama manaḥ kasyāpi megha-tviṣo


yūnaḥ śrotra-gataiḥ ghuṇair iva guṇair antaḥ kṛtaṁ jarjaram || [a.kau. 5.40]


dṛṣṭiḥ śūnyā gamanam alasaṁ mānasaṁ nirvyavasthaṁ


dehaḥ kṣāmas tava sakhi mukhaṁ ketakī-garbha-pāṇḍu | 


śvāso dīrghaḥ parijana-gaṇe maunam āyāsi rādhe


sarvo dharmaḥ katham ayam abhūd ekadaivānyathaiva || [a.kau. 8.81] 


kṛṣṇasya cañcala-kaṭākṣa-śareṇa bhinnaṁ


śūlākaroṣi hṛdayaṁ tvam anaṅga kiṁ naḥ |


bhasmīkṛtasya bhavato vṛṣabha-dhvjena 


kiṁ bhasmasān na hi kṛto bata bāhu-darpaḥ || [a.kau. 8.101] ||26-27||

—o)0(o—

|| 15.28-29 ||

atha jāgaryā—

nidrā-kṣayas tu jāgaryā stambha-śoṣa-gadādi-kṛt ||

yathā—

śyāmaṁ kañcana kāñcanojjvala-paṭaṁ sandarśya nidrā kṣaṇaṁ

mām ājanma-sakhī vimucya calitā ruṣṭeva nāvartate |

cintāṁ prohya sakhi prapañcaya matiṁ tasyās tvam āvartane

nānyaḥ svāpnika-taskaropaharaṇe śakto janas tāṁ vinā ||

**śrī-jīvaḥ : **nānya ity ādau | “taṁ svāpnika-taskaraṁ valayituṁ śakto’paras tāṁ vinā” iti vā pāṭhaḥ ||28-29|| (27)

**viśvanāthaḥ : **hanta hanta guru-janāntaḥ-pure’tra śrī-kṛṣṇaṁ katham ānayāmi kathaṁ vā tvām asūryaṁ-paśyāṁ tan-nikaṭe nayāmīti cintayā viṣīdantīṁ viśākhāṁ śrī-rādhā prāha—śyāmam iti | nidrā-sakhī (kartrī) māṁ śrī-kṛṣṇaṁ kṣaṇaṁ vyāpya darśayitvā calitā tasyā nidrāyā āvartane punar āgamane buddhiṁ vistāraya kenāpy auṣadhena mantreṇa vā yatnenānyena vā yathā māṁ kṣaṇaṁ nidrā samāyāti, tathā kurv ity arthaḥ | nanu tataḥ kiṁ syāt, tatrāha—nānya iti | svapne caratīti svāpnikaḥ | tena kulāṅganāyā mama pārśvaṁ śrī-kṛṣṇo nānetum ucito’śakyaś ca, na ca taṁ vināhaṁ jīvāmi | ato’yam evopāyo nirvivādaḥ | nidrā āyātu tayaiva śrī-kṛṣṇa-saṅgo me punar bhavatu jīvana-rakṣaṇāya iti bhāvaḥ ||28-29|| (27)

**viṣṇudāsaḥ : **atha jāgaryeti | nidrāyāḥ kṣayo’bhāvaḥ | śyāmam iti kācid vraja-sundarī svapna-darśana-jāta-kṛṣṇa-viṣayaka-bhāvena tad-dināvadhi nidrām alabhamānā satī nija-jāgaryādi-darśana-jāta-cintayā puṣṭa-tat-kāraṇāṁ nija-priya-sakhīṁ prati svapna-vṛttāntaṁ kathayantī svābhiprāyaṁ prakāśayati | he sakhi ! mamājanma-sakhī utpattita eva sahāvasthānāt, nidrā kartrī kañcana nirupamatvāt anirvacanīya-saundaryaṁ kāñcanāt svarṇād apy ujjvalataḥ paṭo vastraṁ yasya taṁ pītāmbara-dhāriṇam ity arthaḥ | kṣaṇaṁ vyāpya sandarśya samyak darśayitvā māṁ vimucya santyajya calitā gatā | tad-avadhi punar nāvartate nāyāti | tatrotprekṣate—ruṣṭeveti | atas tvaṁ cintāṁ projjhya vihāya tasyā nidrāyāḥ āvartane āgamane nimitte matiṁ buddhiṁ prapañcaya prasāraya | nanu sā yathā-samayaṁ svayam avagantā, kim iti prayatnas tatra kārya iti cet, tatra sva-manorathaṁ bhaṅgyā prakāśayantī tat-kāraṇam āha—neti | svāpnikaḥ svapna-dṛṣṭaḥ taskaraś cauraś ca tasya upaharaṇe ānayane, tāṁ nidrāṁ vinā any janaḥ śaktaḥ samartho neti ||28-29||

—o)0(o—

|| 15.30-31 ||

atha tānavam—

tānavaṁ kṛśatā gātre daurbalya-bhramaṇādi-kṛt ||

yathā—

cyute valaya-sañcaye prabala-riktatā-dūṣaṇa-

vyayāya nihitormikāvalir api skhalaty añjasā |

niśamya muralī-kalaṁ sakhi sakṛd viśākhe tanus

tavāsita-caturdaśī-śaśikalā kṛśatvaṁ yayau ||

**śrī-jīvaḥ : **prabala-riktatā-dūṣaṇa-vyāyeti śrī-kṛṣṇa eva tad-vidhānāṁ svābhāvika-rati-balād antaḥ-pati-bhāvanayā tāsāṁ tan-maṅgalaika-maṅgala-māninīnāṁ tat-tānavaṁ yujyate, na tu patiṁ-manyānāṁ yathā-kramaṁ rati-dveṣayor viṣayāt ||30-31|| (28-29)

**viśvanāthaḥ : **viśākhāyāḥ sakhī tām āha—cyuta iti | prabalaṁ yad riktatā-rūpaṁ ūrmikāvalir eva valayāvalitvenārpitā | tataś cāñjasā śīghram eva sāpi skhalati etāvat-tānavaṁ jātam iti bhāvaḥ | tataś ca muralī ity ādinā tānavasya parāvadhitvam, tena tvaṁ guru-janān mā bhaiṣīr abhisara śīghraṁ tvām ahaṁ tan-nikaṭaṁ nayāmi kadācid amāvasyāyāṁ satyām aham api mariṣyāmi iti bhāvaḥ ||31|| (29)

**viṣṇudāsaḥ : **atha tānavam iti | cyūta iti | śrī-kṛṣṇa-vādita-muralī-madhuratara-rava-śravaṇa-jāta-bhāvāyāḥ śrī-viśākhāyāḥ śrī-kṛṣṇa-saṅgālābhato’tyanta-kārśyam ākalayya tat-priya-sakhī sānukampam iva tasyā hṛdayam udghāṭayanty āha—he sakhi viśākhe ! muralī-kalaṁ niśamya śrutvā tava tanuḥ kartrī asitā kṛṣṇā yā caturdaśī tasyām uditā yā śaśinaḥ kalā, mātrāvaśiṣṭaś candraḥ seva kṛśatvaṁ kṣīṇatāṁ yayau prāpa | kṣīṇatā-kramam evāha—valaya-sañcaye prakoṣṭha-stha-cūḍikā-samūhe cyute skhalite sati prabalaṁ yat riktatā-dūṣaṇaṁ hastayoḥ śūnyatva-doṣas tasya vyayāya parihārāya tat parihartum ity arthaḥ | ūrmikāvalir aṅgulīyaka-śreṇis tatra nihitā nyastāpi sāñjasā kara-vyāpāra-prayāsaṁ vinaiva svayam eva skhalatīti kṣīṇatāyāḥ parākāṣṭhā sūcitā ||30-31||

—o)0(o—

|| 15.32-33 ||

kaiścit tu tānava-sthāne vilāpaḥ paripaṭhyate ||

yathā—

atrāsīn nava-nīpa-bhūruha-taṭe kurvan vihāraṁ hariś

cakre tāṇḍavam atra mitra-sahitaś caṇḍāṁśujā-rodhasi |

paśyantī latikāntare kṣaṇam ahaṁ vyagrā nilīya sthitaṁ

sakhyaḥ kiṁ kathayāmi dagdha-vidhinā kṣiptāsmi dāvopari ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā vilapati—atreti | dagdha-vidhineti | adhunā tu tathā na paśyāmi | kṣipteti sarvathaiva mariṣyāmy eva iti bhāvaḥ ||33|| (30)

**viṣṇudāsaḥ : **kaiścid iti matāntaram aṅgīkṛtya tad-udāharaṇam āha—yatheti | atrāsīd iti | kācid vraja-sundarī śrī-kṛṣṇa-sandarśana-jāta-bhāvā tat-saṅgamam alabhamānā tat-tal-līlā-sthāna-darśana-jāta-vaiyāgryeṇa sva-priya-sakhī-purato vilapati | nīpa-bhūruhaḥ kadamba-vṛkṣas tasya taṭe tale vihāraṁ kurvann āsīd abhūt | atra caṇḍāṁśujā yamunā tasyā rodhasi kūle tāṇḍavaṁ nṛtyaṁ cakre| mitra-sahitaḥ sa-suhṛd-vṛndaḥ | tat-kālīnātma-kṛta-ceṣṭitam anusmaranty āha—paśyantīti | latikāntare vallīnām abhyantare nilīya nihnutya sthitāhaṁ kṣaṇaṁ vyāpya vyagrāpi | tatrāpi gurv-ādy-āśaṅkayā svācchandyena tad-vihārādi-darśanānupapatter vyākulā |

nanu tadānīm anyonya-sandarśanaṁ vṛttaṁ na vā ? tatra śvaśrv-ādy-āhvāna-kṛta-vighnena tad-aniṣpatti-sūcanayā tad-ādi-pāratantrya-kāriṇaṁ vidhātāram ākṣipantī śvaśrv-āder atiduḥsahogra-santāpadatvaṁ vyañjayati | he sakhyaḥ ! nirantara-saha-khelanāt yuṣmākam agocaraḥ ko’pi mama gopyo’rtho nāstīti sūcitam | ata eva kiṁ kathayāmi ? yūyaṁ sarvaṁ vettheti bhāvaḥ | kintu dagdha-vidhinā kartryā dāvo vanāgnis tadvad atiśayārtidatva-sāmyād gaur ayam itivat sādhyavasānikayā lakṣaṇayā lakṣitaḥ śvaśrv-ādis tasyopari kṣiptā, tan-madhye tad-adhīnatvena pātitety arthaḥ |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

udayati śaśī śrī-rādhāyā na tan-mukha-maṇḍalaṁ


skhalati timiraṁ prāṇeśvaryā na nīla-nicolakaḥ |


hasati haritāṁ cakraṁ tasyā nanāma sakhī-gaṇo


bhramati bhuvane jyotsnaivāsyā na deha-ruci-cchaṭā || [a.kau. 5.41] ||32-33||

—o)0(o—

|| 15.34-35 ||

 \

atha jaḍimā—

iṣṭāniṣṭā-parijñānaṁ yatra praśneṣv anuttaram |

darśana-śravaṇābhāvo jaḍimā so’bhidhīyate |

atrākāṇḍe’pi huṅkāra-stambha-śvāsa-bhramādayaḥ ||

yathā—

akāṇḍe huṅkāraṁ racayasi śṛṇoṣi priya-sakhī-

kulānāṁ nālāpaṁ dṛtir iva muhur niḥśvasiṣi ca |

tataḥ śaṅke paṅkeruha-mukhi yayau vaiṇava-kalā-

madhūlī te pāli śruti-caṣakayoḥ prāghūṇikatām ||

**śrī-jīvaḥ : **akāṇḍe’navasare | huṁkāro ruṣoktau manasi tad-auddhatya-viśeṣa-smaraṇāt | huṁ vitarke paripraśne huṁ ruṣokty-anunītiṣu iti viśvaḥ ||35|| (30)

**viśvanāthaḥ : **pālyāḥ sakhī tām āha—akāṇḍe’navasare huṅkāro mānasa-sambhogārambhe sva-vaimatya-vyañjakam | huṁ vitarke paripraśne huṁ ruṣokty-anunītiṣu iti viśvaḥ ||35|| (30)

**viṣṇudāsaḥ : **akāṇḍa iti | śrī-kṛṣṇa-veṇu-dhvani-śravaṇa-jāta-bhāvāyāḥ pālī-nāmnyā yūtheśvaryā jaḍimātiśayam ālakṣya vṛndā tac-ceṣṭānuvāda-pūrvakāśaṅkā-dvāraiva jaḍimā-kāraṇaṁ niścinoti | dṛtir iva bhastreva | tataḥ kāraṇāt śaṅke ity utprekāyāṁ tarkayāmi ity arthaḥ | paṅkeruha-mukhi he padmānane iti samprati divasa-madhye tvan-mukha-mlānatvāsambhave’pi yat mlānatvaṁ dṛśyate ity api kāraṇam ekam iti sūcitam | vaiṇavī veṇūdbhavā yā kalā svara-jāti-krama-vaicitrī saiva madhūlī madhu kartrī te ta śrutī karṇāv eva caṣakau pāna-pātre tayoḥ prāghūṇikatām atithitvaṁ yayau prāpa | caṣako’strī pāna-pātraṁ sarako’py anutarṣaṇam ity amaraḥ |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

tvāṁ svapna-labdham avalokayituṁ vilikhya


vaivarṇyam āpa tava varṇa-vilokanena |


tūlī-grahe sati kṛśājani tūlikeva


citrodyatājani hare svayam eva citram || [a.kau. 5.44]

—o)0(o—

|| 15.36-37 ||

atha vaiyāgryam—

vaiyāgryaṁ bhāva-gāmbhīrya-vikṣobhāsahatocyate |

tatrāviveka-nirveda-khedāsūyādayo matāḥ ||

yathā vidagdha-mādhave (2.17)—

pratyāhṛtya muniḥ kṣaṇaṁ viṣayato yasmin mano dhitsate

bālāsau viṣayeṣu dhitsati tataḥ pratyāharantī manaḥ |

**yasya sphūrti-lavāya hanta hṛdaye yogī sumutkaṇṭhate **

mugdheyaṁ kila tasya paśya hṛdayān niṣkrāntim ākāṅkṣati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **bhāvasya yad gāmbhīryam atala-sparśatā, tena yo vikṣobhas tasyāsahiṣṇutā ||36|| paurṇamāsī nāndīmukhīm āha—pratyāhṛtyeti | aṣṭāṅga-yoge pratyāhāraḥ pañcamas tena munir aṣṭāṅga-yogī bhakti-pakṣīyaḥ | dhitsate arpayitum icchati manas tu tatra samyaṅ tiṣṭhatīti bhāvaḥ | hṛdayāt sphūrti-prāptena śrī-kṛṣṇena balād dhṛdaye dhṛtā satīty arthaḥ | atra mānaḥ sthāyī pūrva-rāgo rasaḥ ||37|| (34)

**viṣṇudāsaḥ : **pratyeti | śrī-rādhāyāḥ pūrva-rāga-prasaṅge citrastha-śrī-kṛṣṇa-svarūpa-darśanajābhiniveśataḥ satata-tat-sphūrti-nirmita-nānā-bhāvanām antaḥ-pidhānena parama-vyākulāyāś ceṣṭitam avakalayya śrī-paurṇamāsī sa-vismayaṁ nāndīmukhīṁ prati nīcair varṇayati | munir iti manana-śīlatvopalakṣita-śānti-dānty-ādi-parama-praśasta-guṇa-gaṇa-yuktatvaṁ tasya sūcitam | viṣayataḥ indriyārthāt sakāśāt pratyāhṛtya punaḥ punar abhyāsād ākṛṣya manaḥ karma-bhūtaṁ yasmin śrī-kṛṣṇe dhitsate adhyāsitum icchati | asau kiñcid dūrata eva lagnaṁ manaḥ pratyāharantī satī viṣayeṣu dhitsati | dhāñ-dhātor ubhaya-paditvād ubhayatrāpi samānārthaḥ | kṛṣṇa-viṣayaka-nija-mano-lagnatvena tasyāḥ kṣobhāsahatāṁ pradarśya tasya hṛdaye ātma-sthityāpi tasyāḥ kṣobhāsahatāṁ nirūpayati—yasyeti | yasya śrī-kṛṣṇasya hṛdaye manasi sphūrti-lavāya sphuraṇa-leśam api labdhuṁ yogī aṣṭāṅga-yoga-yuktaḥ tat-sphūrty-upāya-prayatnavān vā | samutkaṇṭhate samyak prayatate, paśyeti nāndīmukhīṁ prati tac-ceṣṭitaṁ darśayati | batety āścarye | tasya kṛṣṇasya hṛdayāt sakāśāt niṣkrāntiṁ nirgamam ākāṅkṣati icchati | yato mugdhā ajñā tad-dhṛdayāvasthānasyaiva parama-puruṣārtha-sāratvam ajānatīty arthaḥ |

tathā vidagdha-mādhave anyad api nāndīmukhī-vitarkato, yathā—

na mugdhe vaidagdhī-garima-paridigdhā tava matir


virāmo nedānīm api vapuṣi bālyasya vayasaḥ |


kam apy antaḥ-kṣobhaṁ prathayasi tathāpi tvam athavā


sakhi jñātaṁ vṛndāvana-madana-visphūrjitam idam || [vi.mā. 2.11]


sakhi jalpita-nārikela-nīraṁ


smita-karpūra-vṛtaṁ harer nipīya |


tanu-saṅga-sudhāṁ vinā na tasya


glapitāhaṁ garalena jīvitāsmi || [vi.mā. 3.12]


nālikinīṁ niśi ghanotkalikām aśaṅkaṁ


kṣiptvāvṛtīr atanu-vanya-gajaḥ kṣuṇatti |


atrānurāgiṇī cirād udite’pi bhānau


hā hanta kiṁ sakhi sukhaṁ bhavitā varākyāḥ || [vi.mā. 3.13] iti ||37||

—o)0(o—

|| 15.38-39 ||

atha vyādhiḥ—

abhīṣṭālābhato vyādhiḥ pāṇḍimottāpa-lakṣaṇaḥ |

atra śīta-spṛhā-moha-niḥśvāsa-patanādayaḥ ||38||

yathā—

dava-damanatayā niśamya bhadrā

madana-dava-jvalitā dadhe hṛdi tvām |

dviguṇita-davathu-vyathā-vidagdhā

murahara bhasmamayīva pāṇḍurāsīt ||

**śrī-jīvaḥ : **dava-damanatayā niśamyeti | śrī-dvārakā-nāthaṁ prati śrī-nārada-vacanam | bhadrānāmnīyaṁ rāja-kanyā | seyaṁ ca kathañcana prathamaṁ tad-ālambanakaṁ prāpya samudvigna-manā jātā | tataḥ śrī-nāradena pratyuta tad-uddīpanāya tasya dāvāgni-mokṣaṇa-līleyaṁ tvat-tāpa-śamanī syād iti prātyāyya sā śrāvitā | tataś ca sā tatra viśvāsatas tal-līlā-viśiṣṭaṁ taṁ hṛdi dadhe | tataś ca sa tu tāpo dviguṇita eva jātaḥ | tad etad vṛttaṁ svayam eva nāradaḥ śrī-kṛṣṇaṁ śrāvayāmāsety evetihāso’trānusandheyaḥ ||39|| (37)

**viśvanāthaḥ : **bhadrāyāḥ sakhī śrī-kṛṣṇam āha—davathu-vyathāyā vidagdhā vijñā | śleṣeṇa viśeṣato dagdhā | yad vā, vidagdheti pṛthag eva padam ||39|| (37)

**viṣṇudāsaḥ : **daveti | bhadrāyāḥ pūrvarāga-daśāyāṁ śrī-kṛṣṇāprāptija-santāpodrekato vyādhi-viśeṣam upalabhya tat-priya-sakhī śrī-kṛṣṇāntikam upeya tasyās tāṁ daśāṁ bhaṅgyā nivedayati | he murahara ! bhadrā mat-sakhī madana eva davaḥ vanāgnis tena jvalitā santaptā satī tvāṁ dava-damanatayā dāvāgni-nāśanatvena niśamya śrutvā hṛdi nija-hṛdaye dadhe dhṛtavatī dadhyau ity arthaḥ | taṁ davaṁ davayitum iti śeṣaḥ | tataḥ tasyā vaiparītyāya vṛttam ity āha—dviguṇitā tad-dhyānenaiva dviguṇīkṛto yo davathuḥ, ṭudu upatāpe ity asmād athuc-pratyayād upatāpas tena yā vyathā pīḍā tayā vidagdhā viśeṣato dagdhā satī bhasmamayīva bhasma-svarūpeva pāṇḍuḥ śvetāsīt |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

no kathyate kim up kathā-viṣayo yadi syān


no gopyate kim u bhaved yadi gopanīyaḥ |


āpacyamāna iva hṛd-vraṇa eṣa bhāvaḥ


kṛṣṇasya kām api daśāṁ bhajate na vidmaḥ || [a.kau. 5.43] ||39||

—o)0(o—

|| 15.40-41 ||

atha unmādaḥ—

sarvāvasthāsu sarvatra tan-manaskatayā sadā |

atasmiṁs tu tad iti bhrāntir unmāda iti kīrtyate |

atreṣṭa-dveṣa-niḥśvāsa-nimeṣa-virahādayaḥ ||

yathā vidagdha-mādhave (2.3)—

vitanvānas tanvā marakata-rucīnāṁ rucivatāṁ

paṭān niṣkrānto’bhūd dhṛta-śikhaṇḍo nava-yuvā |

bhruvaṁ tena kṣiptvā kim api hasatonmādita-mateḥ

śaśī vṛtto vahniḥ param ahaha vahnir mama śaśī ||

**śrī-jīvaḥ : **paṭāt citra-phalakāt ||41|| (39)

**viśvanāthaḥ : **viśākhā-darśita-citra-paṭā śrī-rādhā sakhībhir viamanasya-kāraṇaṁ pṛṣṭā tāḥ praty āha—vitanvāna iti | marakata-rucīnāṁ yā ruciratā mano-haratā tāṁ taṁ vā dūra-bhūtayā vitanvāno viśeṣeṇa vistārayan | tena yūnā kim apy anirvacanīya-mādhuryaṁ yathā syāt tathā hasatā bhruvaṁ kṣiptvā unmāditā matir yasyāḥ sā | tasyā mama śaśī bahiḥ virahiṇyāṁ mayi dāha-samarpakatvād iti bhāvaḥ | ahaha khede adbhute ca | vahnis tu śaśī viraha-pīḍāyā asahyatvāt prāṇa-jihāsayā tasmin pipatiṣor mamābhilaṣaṇīyatvād iti bhāvaḥ ||41|| (39)

**viṣṇudāsaḥ : **vitanvāna iti | pūrva-rāga-prasaṅge kṛṣṇa-nāmādi-śravaṇa-citra-stha-śrī-kṛṣṇa-svarūpa-nirūpaṇābhyāṁ jātonmādā śrī-rādhā jñāta-sarva-tattvayāpi viśākhayā pṛṣṭa-tat-kāraṇā satī tāṁ prati sonmādaṁ pralapanty āha—nava-yuvā abhinava-kiśoraḥ dhṛtaḥ śikhi-śikhaṇḍaḥ mayūra-picchaṁ yena saḥ paṭāt citra-phalakāt sakāśāt niṣkrānto nirgato’bhūt | kiṁ kurvan ? tanvā śrīmad-aṅgena karaṇena marakata-rucīnāṁ gārutmata-ratna-dyutīnām, rucivatāṁ ramaṇīyatvaṁ vitanvānaḥ prakāśayan, athavā anvā nijāṅga-kāntyā, vibhūṣaṇaṁ vibhūṣyaṁ syād yena tad rūpam ucyate [bha.ra.si. 2.1.338] iti rītyā marakata-rucīnāṁ rucivatāṁ vardhayan | nanu kathaya anantaraṁ kiṁ vṛttam iti viśākhāyāṁ sāścaryaṁ pṛcchantyāṁ satyāṁ punar āha—bhruvam iti | tena navayūnā bhruvaṁ kṣiptvā tiryak prerayitvā arthān mayīti śeṣaḥ | kim-bhūtena ? kim api anirvācyaṁ yathā syāt tathā hasatā satā unmāditā matir yasyās tasyā mama śaśī vahnir vṛttaḥ abhūt | tvayi vimukhe mayi sapadi sudhā-nidhir api tanute tanu-dāhaṁ [gī.go. 4.9] ity ādeḥ | paraṁ kevalaṁ vahnir eva śaśī vṛttaḥ | anena tasminn eva nija-dehārpaṇena sarva-tāpa-śāntitva-niścayāt parama-duḥaha-tīvra-santāpa-santatir dhvanitā |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

he vāsanti ! vilokitādya sumukhi rādhā tvayasmin vane 


vātāndolita-pallavaiḥ kara-talair nā neti kiṁ bhāṣase |


yātānena pathaiva sā parimalais tasyā yad andhīkṛtās


tvat-puṣpeṣu patanty aho na madhupā bhrāmyanti sarvā diśaḥ || [a.kau. 5.42] ||41||

—o)0(o—

|| 15.42-43 ||

atha mohaḥ—

moho vicittatā prokto naiścalya-patanādi-kṛt ||

yathā—

nāsā-śvāsa-parāṅ-mukhī vighaṭite dṛṣṭiḥ snuṣāyāḥ kathaṁ

hā dhik kṛṣṇa-tilān mamārpaya kare kuryām apāmārjanam |

ity ārohati karṇayoḥ parisaraṁ kṛṣṇeti varṇa-dvaye

kampenācyuta tatra sūtritavatī¹⁶** tvām eva hetuṁ sakhī ||**

**śrī-jīvaḥ : **sūtritavatī saṅkṣepeṇoktyā rahasi māṁ prati jñāpitavatīty arthaḥ ||43|| (41)

**viśvanāthaḥ : **yuṣmat-sakhyā adṛṣṭa-caryā unmāde khalu nāhaṁ kāraṇam iti bruvāṇaṁ śrī-kṛṣṇaṁ viśākhā śrī-rādhā-premāṇam āvedayati—nāseti | iti jaṭilāyā vākye kṛṣṇeti varṇa-dvaye karṇayoḥ parisaraṁ prāpte sati yaḥ kampas tenaiva ||43|| (41)

**viṣṇudāsaḥ : **atha moha iti | vicittatā cetanā-rāhityam ||42||

nāseti | pūrva-rāga eva tasyā eva śrī-kṛṣṇālabdhija-prauḍha-vedanayā mūrcchām ākalayya viśākhā sahasā śrī-kṛṣṇāntikam āgatya tad-vṛttāntaṁ sa-viṣādam āvedayati | snuṣāyā vadhvāḥ nāsā nāsikā śvāsa-parāṅmukhī śvāsena rahitā tathā dṛṣṭī netre ca vighaṭite vivartite kathaṁ kutaḥ ? hā viṣāde | dhik nindāyām | bhūtāveśam āśaṅkya—bho lalite ! kṛṣṇa-tilān mama kare arpaya dehi, apāmārjanam ariṣṭa-nirasanaṁ kuryām iti evam ānuṣaṅgikatayāpi śrī-rādhā-śvaśrvā jaṭikayoccārite kṛṣṇeti varṇa-dvaye tasyā karṇayoḥ parisaraṁ samīpa ārohati prāpnuvati sati sakhī śrī-rādhikā tatra mūrcchāyāṁ tvām eva hetuṁ kāraṇaṁ sūtritavatī granthitavatī ghaṭitavatīti yāvat | sūtra granthe iti curādāv ad-antaḥ | eva-kāreṇānya-hetukatvāśaṅkā nirastā | acyuteti—vraja-janārtihan [bhā.pu. 10.31.6] ity ādinā |

goṣṭha-janābhaya-satra-mahā-vrata-


dīkṣita bhavato mādhava bālā |


katham arhati tāṁ hanta sanātana 


viṣama-daśāṁ guṇa-vṛnda-viśālā || [gītāvalī 9]

ity ādinā ca vrajastha-jana-mātrasyāpi mahārti-nāśaika-vratatvādi-guṇa-guṇeṣu apracyuta askhaliteti sambodhanena,

smarāturaṁ daivata-vaidya-hṛdya

tvad-aṅga-saṅgāmṛta-mātra-sādhyam |

nivṛtta-bādhāṁ kuruṣe na rādhām

upendra vajrād api dāruṇo’si || [gī.go. 4.20]

itivat tasmin upālambhaḥ sūcitaḥ | tena ca nātivilambena tasyā samīpam āgatya sva-saṅgāmṛta-dānenāpārakaṣṭāmbudes tām uddhṛtya sandhukṣayeti dhvanitam ||43||

—o)0(o—

|| 15.44-45 ||

atha mṛtyuḥ—

tais taiḥ kṛtaiḥ pratīkārair yadi na syāt samāgamaḥ |

kandarpa-bāṇa-kadanāt tatra syān maraṇodyamaḥ ||

tatra svapriya-vastūnāṁ vayasyāsu samarpaṇam |

bhṛṅga-mandānila-jyotsnā-kadambānubhavādayaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **tais tair dūtī-preṣaṇa-sva-prema-pīḍā-jñāpanādibhir api na samāgamaḥ śrī-kṛṣṇasyety arthaḥ ||44-45|| (42-43)

**viṣṇudāsaḥ : **atha mṛtir iti | tais tais prasiddhaiḥ anaṅga-lekha-preṣaṇa-sakhī-dvāra-svāvasthā-jñāpanādibhiḥ vīpsā bāhulyārthā | pratīkārair upāyaiḥ karaṇa-bhūtaiḥ samāgamaḥ saṅgamaḥ kṛṣṇasyeti prakaraṇāt | kandarpa-bāṇair yat kadanaṁ kaṣṭaṁ tasmād dhetoḥ tatrāvasthāyām |

bhṛṅgety ādau, ādi-śabdena payoda-vidyun-mayūra-kokila-ravādi-lakṣa-saṅkhyā etad-rasocitoddīpana-vibhāvā jñeyāḥ | anyatra tūktam—

rasa-viccheda-hetutvān maraṇaṁ naiva varṇyate |


jāta-prāyaṁ tu tad vācyaṁ cetasākāṅkṣitaṁ tathā || [sā.da. 3.193] iti ||44-45||

—o)0(o—

|| 15.46 ||

yathā—

rādhā rodhasi ropitāṁ mukulinīm āliṅgya mal-līlatāṁ

hāraṁ hīramayaṁ samarpya lalitā-haste praśasta-śriyam |

mūrcchām āpnuvatī praviśya madhupair gītāṁ kadambāṭavīṁ

nāma vyāharatā hareḥ priya-sakhī-vṛndena sandhukṣitā ||

**śrī-jīvaḥ : **rādheti | ayaṁ pūrva-rāgaḥ ||46|| (44)

**viśvanāthaḥ : **pṛcchantīṁ pūrvṣīṁ vṛndā śrī-rādhāyā vṛttam āvedayati—rādheti | rodhasi yamunāyās taṭe sva-hastenāropitāṁ mallī-latām āliṅgyeti | “he mat-priye malli ! sampraty ahaṁ lokāntaraṁ yāmi | tvam ihaiva vṛndāvane mat-sakhibhiḥ sicyamānā praphullībhūya sva-puṣpair mālā-rūpeṇa tasya durlabha-janasya vakṣasi khelantī svāropayitrīṁ māṁ sukhaya” ity anulalāpety arthaḥ | lalitā-kaṇṭhe ity anuktvā haste samarpyety ukter ayaṁ bhāvaḥ —tadānīṁ keśānām aprasādhitatvād ativistṛtatvāt | hārasyottāraṇe prayāsaṁ vilambaṁ cālakṣya kaṇṭhāt sūtraṁ troṭaivaiva hāraṁ lalitā-haste samarpya, “lalite ! mat-smārakam imaṁ hāraṁ kaṇṭhe dadhānaiva durlabha-janaṁ tam āliṅgantī ciraṁ jīva” iti sva-gatam āhety arthaḥ | āpnuvati mūrcchāṁ prāptum icchatīty arthaḥ | nāma vyāharatā nāmno’mṛtatvād amṛtasya mṛta-sañjīvanauṣadhatvād iti bhāvaḥ ||46|| (44)

**viṣṇudāsaḥ : **rādheti | pūrvavat śrī-rādhāyā eva pūrva-rāge sakhyādi-dvārā svāvasthā-nivedanādyair upāyair api śrī-kṛṣṇāgamane vilambaṁ niścitya tad-asahiṣṇutayā—

bādhāṁ vidhehi malayānila pañca-bāṇa


prāṇān gṛhāṇa na gṛhaṁ punar āśrayiṣye |


kiṁ te kṛtānta-bhagini kṣamayā taraṅgair


aṅgāni siñca mama śāmyatu deha-dāhaḥ || [gī.go. 7.41]

itivac carama-daśālambanodyamam ātanvatyās tasyās tat-kālīna-ceṣṭitaṁ kavi-caraṇair varṇyate—rodhasi yamunā-taṭe ropitāṁ mukulinīṁ kuṭmala-yuktāṁ mal-līlatām āliṅgya tathā hīramayaṁ hīraka-ratna-pracuram | hāraṁ ca kṛtbhāvaṁ ? praśastā atyutkṛṣṭā śrīḥ kāntir yasya taṁ lalitā-haste samarpya vinyasya, tataḥ madhupair bhramarair gītāṁ susvara-kala-kūjitena śabditāṁ kadambāṭavīṁ praviśya mūrcchām āpnuvatī satī rādhā priya-sakhī-vṛndena kartrā sandhukṣitā sañjīvitā | kiṁ kurvatā priya-sakhī-vṛndena ? hareḥ kṛṣṇeti nāma vyāharatā kīrtayatā ||46||

—o)0(o—

|| 15.47 ||

yathā vā, vidagdha-mādhave (2.47)—

akāruṇyaḥ kṛṣṇo yadi mayi tavāgaḥ katham idaṁ

mudhā mā rodīr me kuru param imām uttara-kṛtim |

tamālasya skandhe vinihita-bhuja-vallarir iyaṁ

yathā vṛndāraṇye ciram avicalā tiṣṭhati tanuḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **atrādi-śabdāt sva-dehasyottara-kriyā-kathanena svābhilāṣa-dyotanaṁ ceti vaktum āha—yathā veti | śrī-kṛṣṇasyopekṣām ālakṣya kāliya-hrade dehaṁ jihāsatī śrī-rādhā rudatīṁ viśākhāṁ sāsram āha—akāruṇya iti | tamālasyeti | he sakhi viśākhe ! asyās tanoḥ śrī-kṛṣṇa-kaṇṭhāliṅganecchā ciram āsīt | sā yadi dura-dṛṣṭa-aśān na phalati sma, tad api śrī-kṛṣṇopamaṁ tamālam āliṅgyāpi kṛtārthī-bhavatv iti mādanāṁśa-sparśī mohano’yam ||47|| (45)

**viṣṇudāsaḥ : **tad-āgamane vilambāsahiṣṇutayā mṛter udyamaṁ sandarśya tad-upekṣāṁ niścitya tad-udyamaṁ darśayati—yathā veti | akāruṇye iti tatraiva pūrva-rāge śrī-rādhāyā lalit-+viśeṣābhyāṁ śrī-kṛṣṇe’naṅga-lekhārpaṇānantaraṁ premṇo naiścalyaṁ niścinvatā tena kṛtām apy upekṣāṁ +viśeṣā-mukhena satyām iva nirdhārya kāliya-hrade deha-tyāgodyamasyā avagatya krandantīṁ +viśeṣāṁ prati sā prāha | sakhi he ! +viśeṣe ! yadi kṛṣṇaḥ akāruṇya mad-daśāṁ śrutvāpi nirdayaḥ tava idam āgaḥ aparādhaḥ kathaṁ na katham apīty arthaḥ | ata eva mudhā vṛthā mā rodīḥ mā kranda | kintu imāṁ vakṣyamāṇāṁ paraṁ kevalam uttara-kṛtim anantara-kṛtyaṁ me mama kuru tām evāhārdhena—iyaṁ mama tanuḥ vṛndāraṇye viṣaye tatra-sthasya tamālasya skandhe prakāṇḍe vinirjita arpite bhuje eva vallaryau yasyāṁ sā | ata evāvicalā etasmāt tamāla-skandhāt kutracit kenāpi apavāhitā satī yathā ciraṁ cira-kālaṁ tiṣṭhati, tathā kurv iti |

alaṅkāra-kaustubhe—

nikhilendriya-saṁvarte śyāma-sudhā-dhāma-madhurimāvarte |


magnānanda-vivarte mātar nātaḥ paraṁ varte || [a.kau. 5.44]

vidagdha-mādhave—

vikrīḍantu paṭīra-parvata-taṭī-saṁsargiṇo mārutāḥ


khelantaḥ kalayantu komalataraṁ puṁs-kokilāḥ kākalīm |


saṁrambheṇa śilīmukhā dhvani-bhṛto vidhyantu man-mānasaṁ


hāsyantyāḥ sakhi me vyathāṁ param amī kurvanti sāhāyakam || [vi.mā. 1.7] iti|

anena deha-tyāge’pi tat-sambandhābhāsasyāpi tyāga-śakyatvāt tasya parama-daurlabhyaṁ svasya ca premṇe’tipragāḍhatvaṁ dhvanitam ||47||

—o)0(o—

|| 15.48-49 ||

atha samañjasaḥ—

bhavet samañjasa-rati-svarūpo’yaṁ samañjasaḥ ||

atrābhilāṣa-cintā-smṛti-guṇa-saṅkīrtanodvegāḥ |

sa-vilāpā unmāda-vyādhi-jaḍatā mṛtiś ca tāḥ kramaśaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **samañjasā ratir eva svarūpaṁ yasya saḥ | samañjasā ratir eva saṅgamāt pūrva-bhūtā vibhavādibhiḥ saṁvalitaḥ samañjasākhyaḥ pūrva-rāgo rasaḥ syād ity arthaḥ | evam agre’pi sarvatra vyākhyeyam ||48-49|| (46)

**viṣṇudāsaḥ : **atha samañjas iti | bhaved iti | ayaṁ pūrva-rāgaḥ | atra pūrva-rāge abhilāṣādi-catasṝṇāṁ lakṣaṇodāharaṇe tat-tat-sthāne jñeye | udvegādi-ṣaṇṇāṁ tu pūrvaṁ prauḍha-bheda-madhye darśite tatas tad-anusāreṇātrāpi yathā-yogyaṁ ūhye ||48-49||

—o)0(o—

|| 15.50-51 ||

tatra abhilāṣaḥ—

vyavasāyo’bhilāṣaḥ syāt priya-saṅgama-lipsayā |

sva-maṇḍanāntika-prāpti-rāga-prakaṭanādi-kṛt ||

yathā—

yad iha sakhi subhadrā-sakhyam ākhyāya dhūrte

vrajasi pitur agārād devekī-mandirāya |

racayasi bata satye maṇḍane ca prayatnaṁ

sphuṭam ajani tad antar vastu gūḍhaṁ tavādya ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **kācit prakharā sakhī satyabhāmāṁ sakūṭam āha—yad iheti ||51|| (48)

**viṣṇudāsaḥ : **tatrābhilāṣa iti | vyavasāyo’dhyavasāyaḥ | priyasya saṅgama-lipsayā milana-vāñchayā | asyānubhāvān āha—sveti | svasya maṇḍanaṁ ca astika-prāptiḥ kenāpi miṣeṇa priyasya sannidhi-gamanaṁ ca priye rāga-prakaṭanādi ca te tathā tān karoti ||50||

yad iheti | śrī-satyabhāmāyāḥ pūrvarāga-daśāyāṁ tasyāḥ śrī-kṛṣṇa-darśanārtham utsukatayā vyāja-viśeṣeṇa tasya gṛhāgamanam ālakṣya pravīṇā kācit tat-priya-sakhī tāṁ prati sākūtam āha—yad yasmāt subhadrāyāḥ skahyaṁ tayā saha mama sakhītvam iti ākhyāya kathayitvā sakhya-vyājād ity arthaḥ | dhūrte he durvigāha-vyāja-śālini ! pituḥ satrājitasya agārād gṛhāt sakāśāt racayasi vidadhāsi | maṇḍane nijāṅga-bhūṣaṇe veśādau ca nimitte prayatnam āgrahaṁ tat tasmāt hetoḥ sphuṭaṁ śaṅke tava antaḥ cittāntarāle kim api anirvācyaṁ vastu ajani jātam, adyeti pūrvam etādṛśa-ceṣṭānāṁ tasyāṁ kadāpy adarśanāt | lalita-mādhave ca—

saundaryāmbunidher vidhāya mathanaṁ dambhena dugdhāmbudher


gīrvāṇair udahāri hāri-caritā yā sāra-sampan-mayī |


sā lakṣmīr api cakṣuṣāṁ cira-camatkāra-kriyā-cāturī


dhatte hanta tathā na kāntibhir iyaṁ rājñaḥ kumārī yathā || [la.mā. 5.30] iti |

—o)0(o—

|| 15.52-53 ||

atha cintā—

abhīṣṭāvāpty-upāyānāṁ dhyānaṁ cintā prakīrtitā |

**śayyā-vivṛtti-niḥśvāsa-nirlakṣa-prekṣaṇādi-kṛt ||
**

yathā—

niḥśvāsas te kamala-vadane mlāpayaty oṣṭha-bimbaṁ

śayyāyāṁ ca kraśima-kalitā ceṣṭate deha-yaṣṭiḥ |

dvandvaṁ cākṣṇor vikirati ciraṁ rukmiṇi śyāma ambho

na śvo-bhāviny upayama-vidhau śobhate vikriyeyam ||

**śrī-jīvaḥ : **upayamo vivāhaḥ ||53|| (50)

**viśvanāthaḥ : **nivṛttir muhur muhuḥ paritaḥ parivartanam || kācit prativeśinī rukmiṇīṁ praty āha—niḥśvāsa iti | śyāmam ambhaḥ sakajjalāśru | upayamo vivāhaḥ ||53|| (49-50)

**viṣṇudāsaḥ : **niḥśvāsa iti | śrī-rukmiṇī-devyāḥ pūrvarāga-prasaṅge śrī-kṛṣṇāgamane vilambam ālakṣyāpāra-cintā-samudra-magnāyās tasyāś ceṣṭitena vyākulā kācit tat-samavāyāḥ brāhmaṇa-kumārī tāṁ prati sānukampāṁ sa-sāntvaṁ nītim upadiśati | he kamala-vadane te tava niḥśvāsaḥ oṣtha-bimbaṁ mlāpayati mlānaṁ karotīti niḥśvāsasya tīvroṣṇatvaṁ tena ca tasya cintā-bharatvaṁ dhvanitam | tathā te deha-yaṣṭiś ca kraśima-kalitā kārśyena yuktā śayyāyāṁ ceṣṭate vivartate | tathā akṣṇor netrayor dvandvaṁ ca te’mbhaḥ salilaṁ vikirati visṛjati | śyāmam ity ambhaso viśeṣaṇaṁ, tasya kajjalāktatvāt, kintu iyaṁ vikriyā vikāraḥ viruddha-kriyā vā | upayama-vidhau vivāha-vidhāne na śobhate yuktā na bhavatīty arthaḥ | tatrāpi vivāhasyātyantāsanna-kālatvāt vikriyāyāḥ sutarām anucitatvaṁ vaktuṁ viśinaṣṭi—kiṁ-bhūte upayama-vidhau ? śobhāvini anantarāgāmi-dine-nirvartye |

lalita-mādhave ca—

śaraṇam iha yo bhrātus tasya pratīpa-vidhāyitā


hita-kṛd api yā devyās tasyāḥ samagram upekṣaṇam |


gatir avikalā yo me tasya priyasya ca vismṛtir


bata hata-vidhau vāme sarvaṁ prayāti viparyayam || [la.mā. 5.25]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

āsaṁgo sibiṇagao mammapphuṁsī mahaṁ kkhu aṇurāo |


piapariaṇo ṇa ca{u}ro jīaṇa tuha ṇatthi jīaṇobāo || [a.kau. 5.38]

tatraiva—

durāpo’yaṁ kṛṣṇaḥ sahaja-taralaṁ mānasam idaṁ


sudurvāraḥ kāmo gurutara-karālo guru-janaḥ |


navīnaiṣotkaṇṭhā navam api vayo nāticaturaḥ 


sakhī-loko hā dhig bhavatu katham ādher upaśamaḥ || [a.kau. 8.133]


jagannātha-vallabhe ca— prema-ccheda-rujo’vagacchati hariḥ [ja.va.nā. 3.9] ity ādy api jñeyam ||53||

—o)0(o—

|| 15.54-55 ||

atha smṛtiḥ—

anubhūta-priyādīnām arthānāṁ cintanaṁ smṛtiḥ |

atra kampāṅga-vaivaśya-bāṣpa-niḥśvasitādayaḥ ||

yathā—

plutaṁ pureṇāpāṁ nayana-kamala-dvandvam abhito

dhṛtotkampaṁ sātrājiti kuca-rathāṅga-dvayam api |

ślathārambhaṁ caitad bhuja-visala-yugaṁ tat tava manas

taḍāge’smin kṛṣṇa-dvirada-patir antar viharati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **priyādīnāṁ priya-tadīya-guṇa-rūpa-veṣa-ceṣṭādīnām || satyabhāmāyāḥ sakhī tām āha—plutam iti | drutaṁ vyāptam | ślathārambhaṁ śithilodgamam | dvirado hastī ||54-55|| (51-52)

**viṣṇudāsaḥ : **plutam iti | śrī-satyabhāmāyā pūrva-rāgāvasthāyāṁ pūrva-dṛṣṭa-śrī-kṛṣṇa-rūpa-mādhurya-līlādi-smaraṇaja-vikāraiḥ śrī-kṛṣṇe bhāvaṁ niścitya kācit tat-priya-sakhī rūpakālaṅkāreṇa tam eva sūcayantī tāṁ sa-smitam uvāca | sātrājiti he satyabhāme ! tava nayane eva kamale tayor dvandvam abhitaḥ sarvataḥ apāṁ jalānāṁ pūreṇa aviśrānta-dhārā-rūpa-pravāheṇa plutaṁ vyāptaṁ dṛśyata iti śeṣaḥ | uttaratrāpi karma-dvaye saṁyogyam idam adhyāhāra-kriyā-padam | tathā kucau vakṣojāv eva rathāṅgau cakravākau tayor dvayam api dhṛta uccaiḥ kampo yena tādṛśaṁ, tathā etad dṛśyamānaṁ bhujāv eva vise mṛṇāle tayor yugaṁ ślathārambhaṁ ślatha ārambhaḥ ceṣṭā yasya tathā-bhūtaṁ, tat tasmād eva hetoḥ tavety atrāpi sambandhaḥ, mana eva taḍāgaḥ jalāśayaḥ tasmin asmin kṛṣṇa eva dvirada-patiḥ mahā-matta-gaja-śreṣṭhaḥ antaḥ madhya-kakṣāyāṁ viharati vikrīḍati ||55||

—o)0(o—

|| 15.56-57 ||

atha guṇa-kīrtanam—

saundaryādi-guṇa-ślāghā guṇa-kīrtanam ucyate |

atra vepathu-romāñca-kaṇṭha-gadgadikādayaḥ ||

yathā—

yāntyas tṛṣṇāpi yuvatayo yeṣu ghūrṇāṁ bhajante

yāny ācamya svayam api bhavān romaharṣaṁ prayāti |

gandhaṁ teṣāṁ tava madhupate rūpa-sampan-madhūnāṁ

dūre vindan mama na hi dhṛtiḥ citta-bhṛṅgas tanoti ||

**śrī-jīvaḥ : **yāntya iti | śrī-rukmiṇī-sandeśaḥ ||57|| (54)

**viśvanāthaḥ : **rukmiṇī sandeśa-patrīṁ likhati—yāntya iti | yeṣu tṛṣṇām abhilāṣam api prāpnuvatyo ghūrṇante teṣāṁ madhūnāṁ pāne kiṁ vaktavyam iti bhāvaḥ ||57|| (54)

**viṣṇudāsaḥ : **atha guṇa-kīrtanam iti | saundaryādi-guṇānāṁ ślāghā praśaṁsā | atra guṇa-kīrtanākhyāvasthāyāṁ vepathur ity ādayo’nubhāvāḥ | vepathuḥ kampaḥ ||56||

yāntya iti śrī-rukmiṇyā brāhmaṇa-dvārā śrī-kṛṣṇe sandeśa-lekhaḥ | madhupate madhu-vaṁśotpattyāṅgīkārāt tat-pālaketi prapanna-jana-svīkāre yogyāvaśyakatoktā | tava rūpa-sampada eva madhūni teṣām | teṣām asamānordhvatvena prasiddhānāṁ gandhaṁ saurabhaṁ mama cittam eva bhṛṅgaṁ kartā dūre vidarbha-purāt vindan labhamānaḥ san dhṛtiṁ dhairyaṁ na hi tanoti nālambate | tanotīty atra bibhartīti pāṭhaś ca | teṣāṁ keṣāṁ ? yeṣu rūpa-sampan-madhuṣu yuvatayas taruṇyo dvārakādi-vāsinyaḥ sahavāsān nirantarālokane tṛṣṇāṁ lālasāṁ yāntyaḥ prāpnuvantyo ghūrṇāṁ vihvalatāṁ bhajante | pratyaṅgaika-deśastha-saundaryasya kaṇikāyā apy anubhave’sāmarthyād vaivaśyāpatteḥ | tathā yāni rūpa-sampan-madhuni karma-bhūtāni, vismāpanaṁ svasya ca [bhā.pu. 3.2.12] iti rītyā, aparikalita-pūrvaṁ [la.mā. 8.34] ity ādau, prekṣya yaṁ lubdha-cetāḥ sarabhasam upabhoktuṁ kāmaye rādhikeva ity-ādi-diśā ca bhavān svayam api ācamya anubhūya āsvādyeti yāvat romaharṣaṁ paramāpūrva-darśanān mahā-camatkāram āpannaḥ san romāñcaṁ prayāti prāpnoti | alaṅkāra-kaustubhe ca—

dhāma śyāma-mayātayāma-madhuraṁ tal-locanānandanaṁ


kastūrī-ghanasāra-kuṅkuma-rasāmodī sa gātrānilaḥ |


ālāpaḥ sa sudhāmbudher api taraskārī babhūvādhunā


sammohāya vinodanāya manasaḥ kṣobhāya lobhāya ca || [a.kau. 5.39] ||59||

—o)0(o—

|| 15.58 ||

ṣaḍ-udvegādayaḥ pūrvaṁ prauḍhe tasminn udāhṛtāḥ |

sāmañjasyād rater atra kintu tāḥ syur yathocitam ||

**śrī-jīvaḥ : **asyāḥ samañjasāyā rateḥ sāmañjasyād dhetoḥ ||58|| (55)

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **ṣaḍ iti | rateḥ sāmañasyāt samañjasatvāt hetoḥ | atra samañjasa-rūpa-pūrva-rāge tāḥ udvegādayaḥ ṣaḍ-avasthāḥ yathocitaṁ yathā-sambhavaṁ syuḥ ||58||

—o)0(o—

|| 15.59-60 ||

atha sādhāraṇaḥ—

sādhāraṇa-rati-prāyaḥ sādhāraṇa itīritaḥ |

atra proktā vilāpāntāḥ ṣaḍ-daśāntāś ca komalāḥ ||

atha abhilāṣo, yathā prathama-skandhe (1.10.30)—

etāḥ paraṁ strītvam apāsta-peśalaṁ

nirasta-śaucaṁ bata sādhu kurvate |

yāsāṁ gṛhāt puṣkara-locanaḥ patir

na jātv apaity āhṛtibhir hṛdi spṛśan ||

**śrī-jīvaḥ : **etā ity ādi | vakrīṇāṁ kuru-puru-strīṇāṁ yadyapi sambhogāsambhavaḥ, tathāpi ruci-mātrāṁśenodāharaṇam | etāḥ paṭṭa-mahiṣyaḥ strītvaṁ strī-jāti-mātraṁ sādhu kurvate, jāty-ekatvena pavitrīkaroti | apāsta-peśalam iti anya-sevā-paratvān nirasta-dākṣyam ity arthaḥ | tathā tvak-śmaśru-roma-nakha-keśa-pinaddha [bhā.pu. 10.60.45] iti nyāya-saṅgān nirasta-śaucaṁ ca | āhṛtibhiḥ prema-maya-nānā-samāhāraiḥ ||60|| (57)

**viśvanāthaḥ : **kuru-puru-striyaḥ śrī-kṛṣṇam ālokya tat-patnī-ślāghayā taṁ kāmayante | etāḥ paṭṭa-mahiṣyaḥ apāsta-peśalaṁ nirasta-svātantryaṁ kāma-vikārādhikyān nirasta-śaucaṁ sādhu śobhanam | aho strī-jātir eva dhanyā yatra rukmiṇy-ādaya udbhūtā iti satāṁ ślāghayety arthaḥ | āhṛtibhiḥ pārijātādi-vividha-vastrāharaṇaiḥ | nanv āsāṁ kuru-pura-nāry-ādīnām anya-bhuktatvāt śrī-kṛṣṇa-sambhogo nāsty eva kutaḥ pūrva-rāgo varṇyate ? satyam | svāpno mānasaś ca sambhogo vartate dehāntare sākṣāc ca sambhogo bhaviṣyatīti | ataḥ pūrva-rāgo’yaṁ nānupapanno jñeyaḥ ||60|| (57)

**viṣṇudāsaḥ : **atha sādhāraṇa iti | sādhāraṇa-rati-prāyaḥ pūrvokta-sādhāraṇyā ratyā sadṛśaḥ | sādhāraṇaḥ pūrva-rāgaḥ | atra sādhāraṇa-rūpa-pūrva-rāge vilāpās tāḥ anantaroktāḥ abhilāṣādayo vilāsāntāḥ ṣaḍ-daśāḥ | tā daśāḥ komalā nātyudbhaṭāḥ, pūrva-rāgasya sādhāraṇatvāt ||59||

tatrābhilāṣa iti | etā iti | bhārata-yuddhānantaraṁ śrī-kṛṣṇe hastināpurato dvārakāṁ prati gacchati sati kuru-pura-striyas tam atṛpta-locanair nirīkṣamāṇā harṣa-vegataḥ parasparaṁ tat-patnīnām saubhāgyādi-ślāghayā svābhilāṣaṁ prakaṭayanti | etā rukmiṇy-ādayaḥ paraṁ kevalaṁ strītvaṁ strī-jāti-mātratvaṁ sādhu śobhanaṁ kurvate | kiṁ-bhūtaṁ ? apāstam apagataṁ peśalaṁ svātantryaṁ yasmāt yasmin vā tat | tathā nirastaṁ śaucaṁ śucitvaṁ yasmāt tathā-bhūtam api | bata iti vismaye santoṣe vā | strītva-sādhu-karaṇe liṅgam āhuḥ—yāsām iti | **puṣkara-locanaḥ **kamala-nayanaḥ śrī-kṛṣṇaḥ jātu kadācid api yāsāṁ gṛhāt nāpaiti nāpagacchati | kiṁ kurvan ? āhṛtibhih parama-sumadhura-vacanaiḥ | kiṁ vā, pārijātādi-parama-sudurlabhopahārādibhiḥ hṛdi spṛśan pramodayan | anena tāsu śrī-kṛṣṇasya vaśībhāvatvaṁ dyotitam | tena ca tāsāṁ tasmin nirupadhi-premātireko dhvanitaḥ ||60||

—o)0(o—

|| 15.61-62 ||

cintādīnāṁ tathānyāsāṁ ūhyā dhīrair udāhṛtiḥ ||

pūrva-rāge prahīyeta kāma-lekha-srag-ādikam |

vayasyādi-kareṇātra kṛṣṇenāsya ca kāntayā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **kṛṣṇena kartrā sva-kāntāyai asya śrī-kṛṣṇasya, kāntayā ca kartryā śrī-kṛṣṇāya ||62|| (59)

**viṣṇudāsaḥ : **cintādīnāṁ trayāṇāṁ samañjasa-rūpa-pūrvarāge udāhṛtānām udvega-vilāpa-tānavāntānāṁ prauḍha-rūpa-pūrvarāgodāhṛtānām, tānava-vilāpayor mata-bhedānurodhāt pṛthak kathanenānyāsām iti bahu-vacanam, vastutas tu udvega-vilāpāv eva prastutau | ūhyā atra sādhāraṇa-rūpa-pūrva-rāge prauḍhādi-pūrva-dvayāpekṣayā komalatva-tāratamyena jñeyā ||61||

evaṁ pūrva-rāgasya trividhatvaṁ viśeṣeṇa prapañcayitvā tasmin pūrva-rāge nāyikā-nāyakayoḥ kṛtya-viśeṣam āha—pūrva-rāga iti | prahīyeta prasthāpyate | ādi-śabdād apūrvopāyana-viśeṣādayaś ca jñeyāḥ | vayasyādīnāṁ kareṇa, ādinā dūtīnāṁ śārikāṇāṁ ceti jñeyam | kṛṣṇena kāntāṁ prati, asya kṛṣṇasya kāntayā ca kṛṣṇaṁ pratīti jñeyam ||62||

—o)0(o—

|| 15.63-64 ||

tatra kāma-lekhaḥ—

sa lekhaḥ kāma-lekhaḥ syāt yaḥ sva-prema-prakāśakaḥ |

yuvatyā yūni yūnā ca yuvatyāṁ samprahīyate ||

nirakṣaraḥ sākṣaraś ca kāma-lekho dvidhā bhavet ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **tatreti | sva-premṇaḥ prakāśakaḥ jñāpakaḥ samprahīyate āvaśyakatvāt samyak preṣyate ||63||

—o)0(o—

|| 15.65-66 ||

tatra nirakṣaraḥ—

surakta-pallava-mayaś candrārdhādi-nakhāṅka-bhāk |

varṇa-vinyāsa-rahito bhaved eṣa nirakṣaraḥ ||

yathā—

kisalaya-śikhare viśākhikāyā

nakhara-śikhā-likhito’yam ardha-candraḥ |

dadhad iha madanārdha-candra-bhāvaṁ

hṛdi mama hanta kathaṁ haṭhād viveśa ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **viśākhā sakhyā dattaṁ kāma-lekhyaṁ prītyā hṛdi kṛtvā śrī-kṛṣṇaḥ kṣaṇāntare subalam āha—kisalayeti | madanasyārdha-candra-bhāvaṁ tan-nāma śara-sādharmyam ity arthaḥ ||66|| (62)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra nirakṣara ii | kisalayeti | śrī-viśākhāyāḥ pūrvarāgāvasthāyāṁ tad-dūtī-dvārā samprerita-nirakṣarānaṅga-lekham āsādya śrī-kṛṣṇas tad-dūtam antaḥ-kṣobhaṁ subalaṁ pratyāha | kisalaya-śikhare komalāruṇa-nava-dalāgre nakhara-śikhayā nakhāgreṇa ardha-candraḥ tad-ākāra-rekhā madanasya kāmasyārdha-candras tan-nāmā bāṇa-viśeṣas tasya bhāvaṁ tattāṁ dadhat svīkurvan san | hanta āścarye | kiśalayāgrāvasthitāyām api tan-nakha-rekhāyās ta-kālam eva madana-bāṇatvena pariṇāmāt mama hṛdi kathaṁ viveśa praviṣṭavān | tatrāpi haṭhād eveti, tat-praveśa-kramājñānenāsyālaukikatvam | tatrāpi hṛdīti parama-vaiyāgrya-kāritvaṁ ca dhvanitam ||65-66||

—o)0(o—

|| 15.67-68 ||

atha sākṣaraḥ—

gāthā-mayī lipir yatra sva-hastāṅkaiṣa sākṣaraḥ ||

yathā jagannātha-vallabhe (2.6)—

suiraṁ vijjhasi hiaṁ lambha{i} maṇo kkhu dujjasaḥ baliam |

dīsasi sala-disāsuṁ dīsa{i} maṇo ṇa kuttābi ||

**śrī-jīvaḥ : **gāthā prākṛta-bhāṣāyām apy āryā | sva-hastena aṅko lipir yasyāṁ sā | suciraṁ vidhyasi hṛdayaṁ labhate madanaḥ khalu duryaśo’tibalavat | dṛśyase sakala-dikṣu tvaṁ dṛśyate madano na kutrāpi ||68|| (63)

**viśvanāthaḥ : **śaśimukhī-dvārā śrī-rādhā-preṣitaḥ śrī-kṛṣṇe kāma-lekho’yam | suciraṁ vidhyasi hṛdayaṁ labhate madanaḥ khalu duryaśo balīyaḥ | dṛśyase sakala-dikṣu tvaṁ dṛśyate madano na kutrāpi || madana-śara-pīḍitā śrī-rādhā klāmyatīti sakhīṣu prasiddhir mithyaiva | yataḥ suciram ity ādi ||68|| (63)

**viṣṇudāsaḥ : **atha sākṣara iti | gāthā-mayī prākṛta-bhāṣayāryā gāthā tat-svarūpā lipiḥ lihitākṣara-vinyāsaḥ ||67||

suiram iti | pūrvarāga-prasaṅge nija-priya-sakhī-dvārā śrī-rādhāyāḥ śrī-kṛṣṇe’naṅga-lekhaḥ | sudṛḍhaṁ yathā syāt tathā mama hṛdayaṁ tvam eva vidhyasi bhinatsi | nanu madana-vedanayaiva tvaṁ dūyase | kim iti mām upālabhase ? tatrāha—madanaḥ khalu niścitaṁ kevalaṁ balavat suṣṭhu duryaśaḥ apakīrtim eva labhate | etad evānyathānupapattyāha—dṛśyasa iti | sakala-dikṣu tvaṁ dṛśyase, madanas tu kutrāpi na dṛśyata iti | atra sarvāsu dikṣu tat-sphūrtyā tasyās tasmin premāveśātiśayo dyotitaḥ | ata eva sudṛḍham iti vedhana-kriyā-viśeṣaṇenāsya virahaja-kleśasya mahā-duḥkhātmakatvaṁ ca dhvanitam |

vidagdha-mādhave ca—

dharia paḍicchanda-guṇam, sundara maha mandire tumaṁ vasasi |


taha taha rundhasi baliam, jaha jaha ca{i}dā palāemi || [vi.mā. 2.33][^21] iti |

gāthety upalakṣaṇatayā padya-mayī lipir api, yathā lalita-mādhave—

aciraṁ nirasya rasitaiḥ pratipakṣaṁ rājahaṁsa-nikurambam |


kṛṣṇa-ghanas tvām amṛtais tṛṣitāṁ candrakavatīṁ siñca || [la.mā. 5.7] ||68||

—o)0(o—

|| 15.69 ||

bandho’bja-tantunā rāgaḥ kiṁ vā kastūrikā-masī |

pṛthu-puṣpa-dalaṁ patraḥ mudrā-kṛt kuṅkumair iha ||

**śrī-jīvaḥ : **masī liper upādāna-dravyam | vijñeyaḥ uddīpanatveneti śeṣaḥ ||69|| (64)

**viśvanāthaḥ : **rāgo hiṅgulādi-dravaḥ | masīva masī, kiṁ vā kastūriktety anvayaḥ ||69|| (64)

**viṣṇudāsaḥ : **bandho bandhanam | abja-tantunā padma-mṛṇāla-sūkṣma-sūtreṇa rāgaḥ dhātu-viśeṣaḥ | gairika-manaḥ-śilādy-upādānakaḥ javā-puṣpādi-dravaś ca | kastūrikā nijāṅga-kalpa-sambandhi-mṛgamado vā masī lekha-sādhane | pṛthu vistṛtaṁ puṣpa-dalaṁ patraṁ likhanādhāraḥ | mudrā sanija-nāmākṣarāṅgulīyaka-cihnam | hṛt-kusuaiḥ sva-vakṣaḥ-stha-kesarair iha anaṅga-lekhe |

etad-anantaraṁ tasyā bhāva-parīkṣā śrī-kṛṣṇena yathā vidagdha-mādhave—

snigdhair ebhiḥ sakhibhir akhilair dhenu-vṛndānusārī


nārī-vārtā-vimukha-hṛdayaḥ kānanānte carāmi |


māṁ svairiṇyas tad api yad imā dūṣayanti prakāmaṁ


tad-vijñaptiṁ drutam iha jarad-gopa-goṣṭhyāṁ kariṣye || [vi.mā. 2.34]

saṅgī me madhumaṅgalo na sahate dharmādhvano vicyutiṁ

śridāmā parimārgayan mama nahi cchidrāṇi nidrāyati |

kaṁsaḥ śāsti khalaḥ kṣitiṁ katham ato mugdhe vidheyaṁ mayā

niḥśaṅkaṁ kula-sundarī-paribhavaj-jvālā-mahā-sāhasam || [vi.mā. 2.36] iti |

jagannātha-vallabhe ca—

ko vāyaṁ madanābhidhaḥ katham itaḥ kiṁ vāparāddhaṁ tayā ?


yenāyaṁ vidayaṁ dunoti sudṛśaṁ kaṁsasya kiṁ ko’py asau ?


adyainaṁ bhuja-yugma-mātra-śaraṇaḥ saṁmardya bālām imām


avyagrāṁ racayāmi kiṁ mayi satī trāso vraja-strī-jane || [ja.va. 2.7]


gopāla-bālaka-vṛto yamunā-taṭānte


vṛndāvane kim api keli-kalāṁ bhajāmi |


kasmād iyaṁ diśi diśi sphuṭa-rūpa-bhājam


mām eva paśyati kuraṅga-kiśora-netrā || [ja.va. 2.10]

gītaṁ ca—

gopa-kumāra-samajam imaṁ sakhi pṛccha kadā nu gato’ham |


katham iva mam anupaśyati diśi diśi katham iva kalayati moham ||


sakhi parihara vacana-vilāsam |


gopa-śiśūnāṁ viditam idaṁ mama janayati guru-parihāsam || dhruvam ||


yadi ca kulācalayāpi kula-sthitir anayā pariharaṇīyā |


kim iti tadā ratir ativikalā bāle kila karaṇīyā ||


gajapati-rudra-mude madhusūdana-vacanam idaṁ rasikeṣu |


rāmānanda-rāya-kavi-bhaṇitaṁ janayatu mudam akhileṣu || [ja.va. 2.11]


śaśini na rāgaṁ bhajate nalinī |


ravim anu naiva vṛṣasyati rajanī ||


śaśimukhi vāraya vārija-vadanam |


anucita-viṣaya-vikasvara-madanam || dhruvam ||


kula-vanitānām idam ācaritam |


para-puruṣādhigame guru-dūritam ||


sa yadi gaṇayati na kula-caritram |


kim iti vayaṁ kalayāma na citram ||


udayatu rudra-gajādhipa-hṛdaye |


rāmānanda-bhaṇitam ati-sadaye || [ja.va. 2.14]

padyāvalyāṁ ca—

duṣṭaḥ ko’pi karoti vaḥ paribhavaṁ śaṅke muhur gokule


dhāvantyaḥ skhalad-ambaraṁ niśi vane yūyaṁ yad-abhyāgatāḥ |


āḥ kā bhītir amanda-dānava-vadhū-sindūra-mudrāhare


dordaṇḍe mama bhāti dīvyata pati-kroḍe kuraṅgī-dṛśaḥ || [padyā. 290]


dhūtottāpe vahati gahane dharma-pūre vrajāntaḥ 


kā vas tṛṣṇā valati hṛdaye durmadeyaṁ satīnām |


sīmantinyaḥ spṛhayata gṛhān mā viruddhaṁ kurudhvaṁ


nāyaṁ dṛṣṭau mama vighaṭate hanta puṇyasya panthāḥ || [padyā. 291]

tatas tad-audāsyaṁ satyam iva niścitya nivṛttya gatāsu anaṅga-lekha-hāriṇīṣu sakhīṣu kṛṣṇasya paścāt-tāpo, yathā vidagdha-mādhave—

śrutvā niṣṭhuratāṁ mamendu-vadanā premāṅkuraṁ bhindatī


svānte śānti-dhurāṁ vidhāya vidhure prāyaḥ parāñciṣyati |


kiṁ vā pāmara-kāma-kārmuka-paritrastā vimokṣyaty asūn


hā maugdhyāt phalinī manoratha-latā mṛdvī mayonmūlitā || [vi.mā. 2.40]

jagannātha-vallabhe ca—

sā ced utpala-locanā sahacarī-vaktreṇa me nirbharaṁ


premāṇaṁ prakaṭī-cakāra tad ayaṁ hāso mayā kalpitaḥ |


hā hā śukti-dhiyā mahā-maṇir abhūt tyakto mayā daivato


yāyāl locana-gocaraṁ punar iyaṁ puṇyair agaṇyair mama || [ja.va. 4.2]


tad anu sakhī-mukhāt tad-audāsyaṁ svasyāṁ satyām ivākalayya śrī-rādhāyāḥ sa-nirvedoktir yathā vidagdha-mādhave—yasyotsaṅga-sukhāśayā [vi.mā. 2.41] ity ādy atrāpy udāhāryam | 


maṁ parihara{i} muuṁdo taha bi durāsā virohiṇī ḍaha{i} |


maha sahi gahīra-ṇīrā saraṇaṁ bahiṇī kidaṁtassa ||[^22] [vi.mā. 2.43]


yasyoras-taṭa-maṇḍalaṁ dhṛti-nadi-rodha-kriyā-paṇḍitaṁ


vaktreṇduḥ kula-dharma-paṅkaja-vani-saṅkoca-dīkṣā-vrati |


dor-yupau nitarām udañcita-cira-vriḍābhidārādhvarau


hā kaṣṭaṁ nikhilaṅ-gilā sakhi dṛśor bhaṅgī-bhujaṅgi tu sā || [vi.mā. 2.45] iti |

jagannātha-vallabhe ca—

śrāvaṁ śrāvaṁ su-sāma-śruti-samita-para-brahma vaṁśī-prasūtam


dārśaṁ dārśaṁ tri-lokī-vara-taruṇa-kalā-keli-lāvaṇya-sāram |


dhyāyaṁ dhyāyaṁ samudyad-dyumaṇi-kumudinī-bandhu-rociḥ sa-rociś


chāyāṁ śrī-kānta-saṅgaṁ dahati mama mano māṁ kukūlāgni-dāham || [ja.va. 3.2]


prema-ccheda-rujo’vagacchati harir nāyaṁ na ca prema vā


sthānāsthānam avaiti nāpi madano jānāti no durbalāḥ |


anyo veda na cānya-duḥkham akhilaṁ no jīvanaṁ vāśravaṁ


dvi-trāny eva dināni yauvanam idaṁ hā hā vidhe kā gatiḥ ? || [ja.va. 3.4]

tad anu tat-prāṇa-rakṣārthaṁ sakhy-āśvāsaḥ | tatraiva yathā—

samākṛṣṭā dūrāt kim api yadi sā ketaki-vana-


prasūnenonmīlat-surabhi-bhara-sāreṇa niyatām |


atha bhrāmaṁ bhrāmaṁ rajasi rasam ālokya na manāg


api prānta-prāptā pariharati tan no madhukarī || [ja.va. 3.5]

tata evaṁ samāśvāsitāyāḥ śrī-rādhāyā vākyam, tatraiva—

yadā yaṭo daivān madhu-ripur asau locana-pathaṁ


tadāsmākaṁ ceto madana-hatakenāhṛtam abhūt |


punar yasminn eṣa kṣaṇam api dṛśor eti padavīṁ


vidhāsyāmas tasminn akhila-ghaṭikā ratna-khacitāḥ || [ja.va. 3.6]

tataḥ kṛṣṇena vyapadeśataḥ sva-mano-rāga-vyañjanam, yathā vidagdha-mādhave

hṛdi tāḍito’pi dāḍimi sumanorāgeṇa te ruciṁ vahatā |


paktrima-rasāsi kiṁ vā neti śukaḥ śaṅkayodāste || [vi.mā. 3.55]


hariṇābhilaṣyamāṇā, sāraṅga-ramaṇī sadā tvam atrāsi |


tad amūṁ tvad-vaśa-hṛdayam, hṛdayaṅgama-locane viddhi || [vi.mā. 7.20]

jagannātha-vallabhe ca mādhavī-sakhī-dvārā pratyanaṅga-lekhato vyañjanam, yathā—

mā śaṅkiṣṭhaḥ sumukhi vimukhī-bhāvam etasya na syād


ānandāya prathama-mukulā padminī kasya kāmam |


āghrayaiva praśithila-dhṛtir gandham asyās tathapi


nālambeta kṣaṇam api yuvā kiṁ nu madhyastha-bhāvam || [ja.va. 3.11] iti |

pūrva-rāge’naṅga-lekha-prasaṅge bhāva-parīkṣā-prapañcah śrīmad-grantha-kāra-caraṇair mūle vistara-bhayāt tyakto’pi atropayogitvāt parama-sarasatvāc ca ṭīkāyāṁ dhṛta iti ||69||

—o)0(o—

|| 15.70 ||

atha mālyārpaṇam—

suśliṣṭāṁ nija-śilpa-kauśala-bhara-vyāhāriṇīm adbhutāṁ

goṣṭhādhīśvara-nandanaḥ srajam imāṁ tubhyaṁ sakhi prāhiṇot |

ity ākarṇya giraṁ saroruha-dṛśaḥ svedoda-bindu-cchalād

aṅgebhyaḥ kula-dharma-dhairyam abhitaḥ śaṅke bahir niryayau ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **vṛndā śrī-rādhāyai mālāṁ samarpyāgatā śrī-kṛṣṇena pṛṣṭa-tad-vṛttāntā taṁ praty āha—suśliṣṭām iti ||70|| (65)

**viṣṇudāsaḥ : **atha mālyārpaṇam iti | suśliṣṭām iti | pūrva-rāga-prasaṅge śrī-kṛṣṇena sva-hastena parigumphya vṛndā-dvārā preṣitāṁ mālāṁ labdhvā śrī-rādhāyā ānandodrekeṇautsukyātiśayaḥ kavi-caraṇair varṇyate | sakhi he śrī-rādhe ! goṣṭhādhīśvara-nandanaḥ śrī-kṛṣṇas tubhyaṁ tvad-arthaṁ tvāṁ sukhayitum iti vā, imāṁ mad-dhaste vartamānāṁ srajaṁ mālāṁ prāhiṇot prasthāpitavān | tvaṁ gṛhāṇeti śeṣaḥ | kiṁ-bhūtaṁ srajaṁ ? suśliṣṭāṁ puṣpa-vṛndānām avirala-sanniveśena parama-ramyāṁ tathā nija-śilpasya kauśala-bharo naipuṇyātiśayas taṁ vyāhārtuṁ kathayituṁ prakāśayituṁ śīlaṁ yasyās tām | ata evādbhutāṁ nirupamāṁ, iti evaṁ vṛndayā īritām uktāṁ giraṁ vācam ākarṇya śrutvā saroruha-dṛśaḥ śrī-rādhāyāḥ aṅgebhyaḥ akhilāvayavebhyaḥ sakāśāt svedoda-bindūnāṁ gharma-jala-kaṇānāṁ chalāt vyājataḥ kula-dharmaḥ kula-strīṇāṁ dharma-maryādā tena yad dhairyaṁ tad eva kartṛ abhitaḥ sarvato bahir niryayau nirjagāma iti śaṅke manye | śaṅke ity utprekṣāyām ||70||

—o)0(o—

|| 15.71 ||

kecit tu—

nayana-prītiḥ prathamaṁ cintā-saṅgas tato’tha saṅkalpaḥ |

nidrā-cchedas tanutā viṣaya-nivṛttis trapā-nāśaḥ |

unmādo mūrcchā mṛtir ity etāḥ smara-daśā daśaiva syuḥ ||

ity ācakṣate |

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.|71|| (66a)

**viṣṇudāsaḥ : **evaṁ pūrva-rāgasya prauḍhādi-bheda-traye svarūpataḥ saṅkhyātaś ca daśānāṁ tāratamyaṁ yathā-sambhavam udāhṛtya paramatena sāmānya-pūrva-rāga-gata-daśa-daśāḥ sūcayati—kecit tu nayana-prītiḥ prathamam ity ādinā | ācakṣate kathayanti ||71||

—o)0(o—

|| 15.72-73 ||

evaṁ krameṇa vijñeyaḥ pūrva-rāgo harer api |

nidarśanāya tatraikam udāharaṇam ucyate ||

yathā—

upāraṁsīd vaṁśī-kala-parimalollāsa-rabhasād

visasmāra sphārāṁ vividha-kusumākalpa-racanām |

jahau kṛṣṇas tṛṣṇāṁ sahacara-camū-cāru-carite

sakhi tvad-bhrū-vyālī-culukita-calac-citta-pavanaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **śrī-kṛṣṇa-bhakter evātra sthāyitvena prākṛtatvāt || iti pūrva-rāga-vivṛtiḥ ||72-73|| (67)

**viśvanāthaḥ : **vṛndā śrī-rādhām āha—upeti | atra parimala-padena vaṁśī-kalasya puṣpodyānatvam āropitam | tasya tānatālādi-prapañce nikhila-vilāsāspadatvaṁ vyaṅgyam | ullāsa udrekas tena yo rabhasa ānandas tasmād upāraṁsīd vyaraṁsīt ||72-73|| (66-67)

**viṣṇudāsaḥ : **evaṁ śrī-kṛṣṇa-priya-viṣayakodāhṛta-prakāreṇa , nidarśanāya upalakṣaṇārthaṁ tatra pūrva-rāge ||72|| upāraṁsīd iti | śrī-rādhikāyāḥ sa-bhrū-bhaṅga-kaṭākṣa-nirīkṣaṇa-jāta-jaḍimnaḥ śrī-kṛṣṇasya vikalatātiśayam ākalayya vṛndā rādhikāṁ tad-antikaṁ ninīyus tasya vṛttaṁ nivedayati | sakhi he rādhe ! tvat tava bhrūr eva vyālī sarpī tayā culukitaḥ pītaḥ calat vaiyāgryātiśayād anavasthityā itas tato gacchat cittam eva pavano’nilaḥ calac-citta-pavano yasya tathā-bhūtaḥ kṛṣṇaḥ | vaṁśyāḥ kalo madhurāsphuṭa-dhvanis tasya yaḥ parimala utkarṣas tasyollāse ārambhe yo rasaḥ kutūhalaṁ tasmāt sakāśāt upāraṁsīt nivṛtto’bhūt | tathā vividhā nānā-prakārā yā kusumānām ākalpa-racanā maṇḍanādi-nirmāṇaṁ sphārāṁ vipulāṁ manojñām apīti yāvat | tathā sahacara-camū-cāru-carite mitra-goṣṭhīṣu yat cāru caritaṁ parama-hṛdyā līlā tasmiṁś ca tṛṣṇāṁ lālasāṁ jahau tyaktavān ||73||

—o)0(o—

iti pūrva-rāgaḥ |

atha mānaḥ—

|| 15.74 ||

dampatyor bhāva ekatra sator apy anuraktayoḥ |

svābhīṣṭāśleṣa-vīkṣādi-nirodhī māna ucyate ||

**śrī-jīvaḥ : **dampatyor bhāva eva mānākhya ucyate | vibhāvādi-saṁvalitatayā prakṛṣṭa-mādhuryaṁ ced iti bhāvaḥ | api-śabdāt pṛthak sthitayor api ||74||

**viśvanāthaḥ : **dampatyoḥ svābhīṣṭam āśleṣa-vīkṣaṇādikaṁ niroddhuṁ śīlaṁ yasya tathābhūto bhāvo roṣa-viśeṣa eva vibhāvādi-saṁvalanān māna ucyate | atra rasa-śāstre strī-puṁsa-mātre dampati-pada-prayogaḥ | aupapattye’pi svādhīna-bhartṛkā ity ādi-pada-prayogavan nānupapannaḥ | abhīṣṭa-padena deva-mandira-vratādi-deśa-kḷa-nidrālasyādy-avasthā-vyāvṛttiḥ | tatra tatra kvacin nāyikāyāḥ kvacin nāyakasya kvacid ubhayor evāliṅganād eva nābhīṣṭavam | ekatra sator apīty api-kārāt pṛthak-sthitayor api ||74||

**viṣṇudāsaḥ : **atha māna iti | dampatyor nāyikā-nāyakayor ekatra ekasmin sthāne sator vartamānayor api anuraktayor apīty atrāpi apeḥ sambandhaḥ kākākṣi-golaka-nyāyena | abhīṣṭāni āśleṣa-vīkṣaṇādīni | ādinā cumbana-priya-bhāṣaṇādīni yāni teṣāṁ nirodhī pratibandhī bhāvaḥ māna ucyate ity anvayaḥ || alaṅkāra-kaustubhe—

īrṣyā-praṇaya-sambhūto dvedhā mānaḥ prakīrtyate |


anyāsakte priyatame īrṣyā-māno bhavet striyāḥ | 


dvayoḥ praṇaya-mānaḥ syāt pramode sumahaty api |


premṇaḥ kuṭila-gāmitvāt kopo yaḥ kāraṇaṁ vinā || [a.kau. kārikā 77]


anyatra cerṣyākhyayāyam ukto’sti, yathā—yoṣitāṁ kopa īrṣyā svādany āsakte tu netari iti | tad uktaṁ—mānaḥ kopaḥ sa tu dvedhā praṇayeṛṣyā-samudbhavaḥ iti ||74||

—o)0(o—

|| 15.75 ||

sañcāriṇo’tra nirveda-śaṅkāmarṣāḥ sa-cāpalāḥ |

garvāsūyāvahitthāś ca glāniś cintādayo’py amī ||75||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **sañcāriṇo vyabhicāriṇaḥ | atra mānākhya-vipralambha-śṛṅgāre ||75||

—o)0(o—

|| 15.76 ||

ahetor neti nety uker hetor yan māna ucyate |

asya praṇaya eva syān mānasya padam uttamam ||76||

**śrī-jīvaḥ : **praṇaya eva padam āśrayaḥ | anyathā saṅkocaḥ syāt, yatra mānākhyo bhāvaḥ pūrva paścāt tu praṇayo bhāva-prakaraṇoktānusāreṇa labhyate | atra ca mānākhyo’yaṁ rasaḥ praṇayāt pūrvaṁ na bhavati | praṇayaṁ vinā tad-vyaktau śobhanānupapatteḥ ||76|| (69)

**viśvanāthaḥ : **nanv ayaṁ mānaḥ kva sambhavatīty apekṣāyām āha—asya mānasya praṇaya evottamaṁ padaṁ sthānaṁ syāt | yatra praṇayaḥ syāt tatraiva mānaḥ syād ity arthaḥ | uttamaṁ padam ity ukteḥ sneho’nuttamaṁ padaṁ nyūna-sthānam ity artha āyāti | yad uktaṁ—

janitvā praṇayaḥ snehāt kutracin mānatāṁ vrajet |


snehān mānaḥ kvacid bhūtvā praṇayatvam athāśnute || [u.nī. 14.119] iti ||76|| 

**viṣṇudāsaḥ : **asya mānasya praṇayaḥ visrambha eva uttamam aikāntikaṁ padam āśrayaḥ ||76||

—o)0(o—

|| 15.77 ||

tatra sa-hetuḥ—

hetur īrṣyā vipakṣāder vaiśiṣṭye preyasā kṛte |

bhāvaḥ praṇaya-mukhyo’yam īṛṣā-mānatvam ṛcchati ||

**śrī-jīvaḥ : **sahetur īrṣyā-saṁyogena hetunā saha vartamānaḥ | nirhetus tad-vinābhūtaḥ | uttarānurodhāt ||77|| (70)

**viśvanāthaḥ : **hetur atra khalv īrṣyeva syād ity arthaḥ | tasyā api ko hetus tatrāha—preyasā kāntena vipakṣādeḥ pratināyikāyās tat-sakhīnāṁ vā vaiśiṣṭye utkarṣe kṛte sati bhāva īrṣyā-rūpaḥ praṇayaḥ pradhānaḥ san īrṣyā mānatvam ṛcchati prāpnoti ||77|| (70)

**viṣṇudāsaḥ : **atra sahetur iti | vipakṣāder ity atrādi-śabdena taṭastha-pakṣaś ca gṛhītaḥ | preyasā nāyakena | ṛcchati prāpnoti ||77||

—o)0(o—

|| 15.78 ||

tathā coktaṁ (śṛṅgāra-tilaka 2.53)—

snehaṁ vinā bhayaṁ na syān nerṣyā ca praṇayaṁ vinā |

tasmān māna-prakāro’yaṁ dvayoḥ prema-prakāśakaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **snehaṁ nāyakasya

**viśvanāthaḥ : **kṛtāparādhasya nāyakasya nāyikāṁ prati bhayaṁ syāt | nāyikāyās tv aparādhe tasminn īrṣyā syāt | tad-ubhaya-hetuko nāyikā-nāyakayor māno nāma rasaḥ syāt | tatra ca bhayasya kāraṇaṁ snehaḥ | īrṣyāyāḥ kāraṇaṁ praṇayaḥ ity āha—sneham iti | snehaṁ nāyikā-viṣayakaṁ cittārdrī-bhāvaṁ vinā nāyakasya bhayaṁ na syāt | praṇayaṁ nāyaka-viṣayaṁ sakhyaṁ vinā nāyikāyā īrṣyā na syāt ||78||

**viṣṇudāsaḥ : **tathā coktam iti | dvayor nāyikānāyakayoḥ māna-prakāraḥ māna-vidhānaṁ premṇaḥ prakāśakaḥ saṁvardhanaḥ ||78||

—o)0(o—

|| 15.79-80 ||

ataeva harivaṁśe (2.66.4, 2.65.50)—

rūṣitām iva tāṁ devīṁ snehāt saṅkalpayann iva |

bhīta-bhīto’tiśanakair viveśa yadu-nandanaḥ ||

rūpa-yauvana-sampannā sva-saubhāgyena garvitā |

abhimānavatī devī śrutvaiverṣyā-vaśaṁ gatā || iti |

**śrī-jīvaḥ : **rūṣitām eveti vastutaḥ praṇayavatītvāt roṣābhāsavatīm ity arthaḥ | devīṁ śrī-satyabhāmāṁ saṅkalpayann iva kathañcin me sneha-śaithilyam iyaṁ kuryād iti bhāvayann iveti | vastutas tu tasyām asya nedṛśī sambhāvanā-gāḍhatā bhaved iti sambhāvanābhāsam eva kurvann ity arthaḥ | tathāpi bhīta-bhīta ity antarvaśī-bhāvo darśitaḥ | garvitā svasmin priyakṛd-ādareṇa parama-preyasīṁ-manyā | svayaṁ cābhimānavatī bhāva-parakaraṇokta-mānākhya-bhāva-viśeṣavatī ||79-80|| (73-74)

**viśvanāthaḥ : **rūṣitāṁ kupitām eveti roṣasyāsya praṇaya-pariṇāma-rūpatvād iti bhāvaḥ | snehāt sva-niṣṭhāt tad-viṣayakāt saṅkalpayann iva sambhāvayann iva | yad vā, caraṇayoḥ patiṣyāmi cāṭu vakṣyāmīty ādayaḥ saṅkalpā yasyāṁ santi sā saṅkalpavatī tathā-bhūtāṁ tāṁ kurvann iva saubhyāgyena śrī-kṛṣṇa-niṣṭha-sukhasya nibandhanenety arthaḥ | atigarvitety atra hetuḥ abhimānavatī madīyatā-maya-madhu-snehavatī || tad vaiśiṣṭyaṁ vipakṣādeḥ preyasā kṛtam ||79-80|| (73-74)

**viṣṇudāsaḥ : **rūṣitām ivety ādi-padya-dvaye’tra pūrvoktaṁ bhayasya sneha-hetutvam | īrṣyāyāś ca praṇaya-hetutvaṁ darśitam ||79-80||

—o)0(o—

|| 15.81-82 ||

tatrāpi ca susakhyādi hṛdi yasyā virājate |

tasyā vipakṣa-vaiśiṣṭye na syād eva sahiṣṇutā ||

ataḥ satyāṁ vinānyāsāṁ susakhyāder abhāvataḥ |

śrute’pi pārijātasya dāne māno na cābhavat ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **tatrāpīti | susakhyādi ādinā raktima-rāgaḥ madhu-sneha-lalitāv apy ūhyāḥ | satyāṁ satyabhāmām | anyāsāṁ jāmbavatī-kālindy-ādīnāṁ sarvāsām api sura-puṣpasya pārijāta-kusumasya | dāne śrute’pi rukmiṇyai iti jñeyam | pūrva-rasāmṛte [3.5.30] ca gīta-govindīya-padyam, yathā—

viharati vane rādhā sādhāraṇa-praṇaye harau


vigalita-nijotkarṣād īṛsyā-vaśena gatānyataḥ |


kvacid api latā-kuñje guñjan-madhu-vrata-maṇḍalī-


mukhara-nikhare līnā dīnāpy uvāca rahaḥ sakhīm || [gī.go. 2.1] iti ||81-82||

—o)0(o—

|| 15.83-85 ||

śrutaṁ cānumitaṁ dṛṣṭaṁ tad-vaiśiṣṭyaṁ tridhā matam ||

atha śravaṇam—

śravaṇaṁ tu priya-sakhī-śukādīnāṁ mukhād bhavet ||

tatra sakhī-mukhāt, yathā—

śaśimukhi mṛṣā jalpaṁ śrutvā kaṭhora-sakhī-mukhāt

praṇayini harau mā viśrambhaṁ kṛthāḥ śithilaṁ vṛthā |

**parihara manaḥ-klāntiṁ devi prasīda manorame **

tava mukham anālocya preyān vane’dya viśīryati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **vṛndā māninīṁ manoramāṁ praty āha—śaśimukhīti ||85|| (78)

**viṣṇudāsaḥ : **śrutam iti | tad-vaiśiṣṭyaṁ tasya vipakṣāder utkarṣaḥ ||83||

śaśimukhīti | śrī-kṛṣṇasya nija-vipakṣa-nāyikayā saha krīḍāṁ sakhī mukhena śrutvā īrṣyā-vaśena gāḍhamānam āpannāṁ manoramā nāmnīṁ kāñcid vraja-sundarīṁ śrī-kṛṣṇena tat-prasādāya preṣitā vṛndā tasyārti-bharam āśaṁsantī tām anunayati | mṛṣā jalpaṁ mithyā-vacaḥ praṇayini premavati harāv iti sarva-mano-haraṇāt tavāyaṁ māno’pi na cirāya sthāsyatīti mad-vacanam anyathā na kṛtvā tūrṇaṁ tasya sannidhim abhisareti vyañjitam | visrambhaṁ sakhyaṁ vṛthā vyartham eva śithilaṁ komalam anādṛtam iti yāvat | mā kṛthāḥ mā kuru | ata eva manaḥ-klāntiṁ vyalīka-vacana-śravaṇaja-mano-duḥkhaṁ parihara santyaja | evaṁ tat-sakhī-vacanasya mithyātvāpādanenānunītām api tām aprasannām ivālakṣya tāṁ vinā śrī-kṛṣṇasyārtyudreka-jñāpanena taṁ pratyasyāḥ karuṇāṁ janayantī punaḥ prāha—taveti | tava mukham anālokya na dṛṣṭvā viśīryati sīdati, tatrāpi vane araṇya-madhye iti nirjatvād ekākinas tasya tad-atiśayaḥ sūcitaḥ | anenaiva tatra tasyāḥ abhisaraṇe yuktatā coktā | adya adhuneti tvad-vaimukhyenaiva tasya tādṛg avasāda upasthito’sti | na tv itaḥ-pūrvaṁ sāmmukhyenaiveti dhvanitam | tathā nirjane ekāky eva samprati sa viśīryati, etan-madhye tavābhisaraṇa-vilambe jāte sati yadi kācid anyā taṁ bahu-vallabhaṁ pratyabhisariṣyati, tarhi tavāgamanam asāmprataṁ syād iti bheda-rūpa-dhvany-antaraṁ ca | preyān iti nija-prāṇa-koṭer api preṣṭhatamasya tasya sva-hetuka-duḥkha-darśana-śravaṇāder anucityaṁ ca dhvanitam ||85||

—o)0(o—

|| 15.86 ||

yathā vā—

ahaha gahanā keyaṁ vārtā śrutau patitādya me

viditam anṛtaṁ hāsyād brūṣe vimuñca kadarthanām |

sahacari kuto jīvaty asmin jane’pi janārdano

dyutaru-kusumaṁ tasyai hā dhik kṛtī vitariṣyati ||

**śrī-jīvaḥ : **gahanāriṣṭadā ||86|| (79)

**viśvanāthaḥ : **paṭṭa-mahiṣīṣv api mānam udāhartum āha—yathā veti | pārijāta-puṣpa-dāna-prastāvaṁ bruvāṇāṁ sva-sakhīṁ prati satyabhāmā prāha—keyam adbhutā anśrutacarī | śruti-sphoṭinīty arthaḥ | kṣaṇaṁ parāmṛśyāha—viditaṁ mayā jñātam, hāsāt parihāsād dhetoḥ māṁ kadarthayitum anṛtaṁ brūṣe | asmin mal-lakṣaṇe jane tasyai rukmiṇyai | kṛtī deśa-kāla-patra-jñaḥ ||86|| (79)

**viṣṇudāsaḥ : **sakhī-mukhena vipakṣādi-viśiṣṭa-śravaṇasya dig-darśanaṁ vraje udāhṛtya mahiṣīṣv api tad udāharati—yathā veti | ahaheti | śrī-nāradena svargād ānītaṁ pārijātaṁ puṣpaṁ śrī-kṛṣṇo rukmiṇyai dadāv iti sva-sakhī-mukhāc chrutvā śrī-satyabhāmā tad-atyantāsambhāvyam iva matvā sandigdha-cittā satī tāṁ pratyuvāca | ahahety āścarye khede vā | gahanā durbodhā | śrutau karṇe me mama praṇayasya sva-sakhyatvāt tad-vacasy aviśrabdhā satī vimṛśyāha—viditaṁ jñātam | tat kim ity apekṣāyām āha—hāsyāt parihāsād dhetoḥ | anṛtaṁ mithyā brūṣe kathayasi | tasmāt kadarthanāṁ vañcana-vāg-bhaṅgīṁ vimuñca |

nanu mayā satyam eva sa-śapathaṁ kathyate, sva-cakṣuṣaiva dṛṣṭam asty etat ? tatrāha—hā viṣāde | dhik nindāyām | tasmin mad-rūpe jane jīvati sati tasyai rukmiṇyai nāmānuktir īrṣyayā, dyutaru-kusumaṁ parijāta-puṣpaṁ kutaḥ kasmād dhetoḥ vitariṣyati dāsyati ? janārdana iti jana-mātrasyāpi sarvābhīṣṭa-pūraṇa-śīlatvān mayy etādṛśa-vyalīkācaraṇam atyasambhavam | tatrāpi kṛtī vicakṣaṇaḥ, “na me tvattaḥ priyatamā” ity-ādi-mat-kartṛkānukūlyasya bahu-mananāt mat-svabhāvādi-jñānāc ca ||86||

—o)0(o—

|| 15.87 ||

śuka-mukhā, yathā—

āste kācid dayita-kalahā krūra-cetāḥ sakhī te

kīro vanyaḥ sphuṭam iha yayā śyāmale pāṭhito’sti |

atra vyarthe vihaga-lapite suṣṭhu viśrambhamāṇā

mānārambhe na kuru hṛdayaṁ kātaro’smi prasīda ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **māninīṁ śyāmalāṁ śrī-kṛṣṇaḥ sa-cāṭu-pratibham āha—āsta iti | pāṭhito’sti tvāṁ māṁ ca kadarthayitum iti bhāvaḥ ||87|| (80)

**viṣṇudāsaḥ : **āsta iti | kṛṣṇa-kṛtaṁ sva-vipakṣa-yūtha-vaiśiṣṭyaṁ śuka-mukhataḥ śrutvā balavad īrṣyām āpannāṁ śyāmalām upetya śrī-kṛṣṇo dhārṣṭyam urīkṛtya śuka-vacanasya mithyātvam āpādayan taṁ prasādayati—he śyāmale ! dayitaḥ priyaḥ kalahaḥ āvayor mitho vigraho yasyā sā, yataḥ krūra-cetāḥ kuṭila-hṛdayā te tava kācit, na tu sarvā iti sāmānyataḥ kathanaṁ sarva-sakhīnāṁ mano’nurañjanārtham iti ca dhvanitam | sphuṭam ity utprekṣāyāṁ vyaktam iti vā, yayā sakhyā vanyaḥ vanodbhavo’pi kiraḥ śukaḥ pāṭhito’dhyāpito’sti | anena kirasya svato doṣābhāvaḥ sūcitaḥ | tac ca svāmin mayā sva-cakṣurbhyām eva tava tat sac-caritam anubhūtam astīty ādi prativacanaṁ vivakṣum iva taṁ parama-catura-śekhareṇa tena tad-iṅgitenaivālakṣya tasya mukha-mudraṇārtham eveti bhāvaḥ | tasmād atra vihagasyāntarikṣa-gāminaḥ pakṣiṇo lapite’navasthita-bhāṣite, ata eva vyarthe | niṣprayojanake suṣṭhu balavat viśrambhamāṇā viśvāsaṁ kurvāṇā satī mānasyārambhe upakrame’pi hṛdayaṁ na kuru | tathāpy aprasannām iva tāṁ vīkṣya nija-dainya-prakāśanena svasmin tasyā anukampām utpādayati—kātaraḥ adhīro’smi, ata eva prasīda prasannā bhava mayīti śeṣaḥ ||87||

—o)0(o—

|| 15.88-90 ||

anumitiḥ—

bhogāṅka-gotra-skhalana-svapnair anumitis tridhā ||¹⁷

atra bhogāṅkaḥ—

bhogāṅko dṛśyate gātre vipakṣasya priyasya ca ||

tatra vipakṣa-gātre bhogāṅka-darśanam, yathā—

kālindī-taṭa-dhūrta cāṭubhir alaṁ nidrātu candrāvalī

khinnākṣī kṣaṇam aṅganād apasara kruddhāsti vṛddhā gṛhe |

kiñcid bimbita-dhātu-patra-makarī-citreṇa tatrādhunā

sarvā te lalitā-lalāṭa-phalakenodghāṭitā cāturī ||

**śrī-jīvaḥ : **bimbita-dhātu-patra-makarī-citreṇeti | anayopālambhana-kartryā śrī-kṛṣṇa-vakṣasi tat-parīkṣaṇāya svayam eva pūrvaṁ tal-likhitam āsīd iti manyate ||90|| (82)

**viśvanāthaḥ : **khaṇḍitāyāś candrāvalyāḥ kuñjam āyātaṁ śrī-kṛṣṇaṁ padmā sākṣepaṁ sāmarṣam āha—kālindīti | cāṭubhir alam iti tvac-cāṭu-karaṇaṁ vayaṁ jānīma eva, kiṁ tu samprati tūṣṇīṁ bhava iti bhāvaḥ | nana vacane ko doṣaḥ ? ity atra mānāgni-santāpa-mūrcchitā candrāvalī nidriteti jñāpayantī prāha—nidrātv iti | nidrātu tvaj-jalpita-śabdena mā jāgartv iti bhāvaḥ | yataḥ khinnākṣī rātrau vipralambhatvena jāgarād iti bhāvaḥ | nanu tarhi tūṣṇīm iva kṣaṇam ihaiva sthāsyāmīty ata āha—aṅganād iti | evaṁ ced ito yāmi, kiṁ tu tan-niraparādhatvaṁ cāṭu-praṇati-vinaty-ādikaṁ ca prabuddhāyāṁ candrāvalyāṁ yuṣmābhir eva kṛpālubhir vijñāpanīyam | iti tatrāha kiñcid īṣad bimbitaṁ pratibimbitaṁ dhātu-patra-gairika-manaḥ-śilādi-racitaṁ śrī-kṛṣṇa-lalāṭa-stha-patra-bhaṅgaṁ yasmin tathā-bhūtaṁ makarī-citraṁ mṛgamadādi-racitaṁ yatra tena phalakena citrapaṭena ||90|| (82)

**viṣṇudāsaḥ : **anumitir iti | bhogāṅkoṇya-nāyikā-sambhoga-cihnaṁ, gotra-skhalanaṁ vipakṣādi-nāmnā sambodhanādi, svapnaś ca tair hetubhiḥ, anumitir anumānam ||88-89||

kālindīti | rātrau lalitayā saha krīḍitvā prātaś candrāvalyā gṛham āgatya tad-vañcanārthaṁ nānā-vyājam āśritya sva-nirdoṣatvāpādāna-pūrvakam anunayantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati lalitāṅga-dṛṣṭa-bhoga-lakṣaṇāyāḥ padmāyāḥ sāmarṣākṣepaḥ | khinne alasākule akṣiṇī yasyā seti tad-āgamanāśayā sarvāṁ rātrim evojjāgaraṇa-kleśaṁ sūcitam | aṅganāt catvarataḥ apasara apagaccha | tathāpi tatraiva nānā-cāturīm urīkṛtyānunayantaṁ prāha—vṛddhā gṛhe’sti | sā ca svabhāvata eva kruddheti bhayaṁ cotpādayati |

nanu padme ! mṛṣā kalaṅkādhānena kim iti mām ākṣipasi, yato yuṣmākaṁ vartmani satata-datta-netratayā unnidratākliṣṭaḥ pratyutāham evānunetuṁ yuktaḥ ? ity atrāha—te tava sarvā cāturī vañcana-cañcutā adhunā sampraty eveti vyājāntareṇa pratyākhyānāśakyatoktā | lalitā-lalāṭa-phalakena udghaṭitā prakāśitā, tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—kim-bhūtena ? kiñcit īṣat bimbitaṁ pratibimbitaṁ dhātu-patraṁ gairika-manaḥ-śilādi-racitaṁ śrī-kṛṣṇa-lalāṭa-stha-patra-bhaṅgaṁ yasmin tathā-bhūtaṁ makarī-citraṁ mṛgamada-racita-makarākāra-citraṁ yatra tena ||90||

—o)0(o—

|| 15.91 ||

priya-gātre bhogāṅka-darśanam, yathā vidagdha-mādhave (4.40)—

muktāntar-nimiṣaṁ madīya-padavīm udvīkṣamāṇasya te

jāne keśara-reṇubhir nipatitaiḥ śoṇīkṛte locane |

śītaiḥ kānana-vāyubhir viracito bimbādhare ca vraṇaḥ

saṅkocaṁ tyaja deva daiva-hatayā na tvaṁ mayā dūṣyase ||

**śrī-jīvaḥ : **saṅkocaṁ bhayam ||91|| (83)

**viśvanāthaḥ : **khaṇḍitā śrī-rādhā anunayantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ tad-vacanānuvādenaiva viparīta-lakṣaṇayā prāha—muktāntar-nimiṣam iti | mat-padavī-darśane’pi kiṁ punar mad-darśanena antar-nimiṣo’pi na kṛtaḥ, kiṁ punar bahir nimeṣaḥ | tatrāpy aho keśara-reṇu-pāta-samaye’py aho mad-viṣaya-premṇaḥ parā kāṣṭhety arthaḥ | jāne iti | sarvadaivāham anubhavāmy eva, kiṁ punar api tad-vijñāpana-prayāsena tava ? iti bhāvaḥ | bimbādhare ca vraṇa iti | mat-prema-vivaśo jātaṁ vraṇam api nānusandhatse ity arthaḥ | saṅkocaṁ tyajeti etāvat premavattve kuto’parādha-sambhāvanā yataḥ saṅkocaḥ ? iti bhāvaḥ | deveti | nahi manuṣya evaṁ prema kartuṁ śaknoti iti bhāvaḥ | śleṣeṇa, he krīḍā-para ! kim iti saṅkucasi mad-agre’pi tām ānīya ramasva iti bhāvaḥ | nanv evaṁ cet, kathaṁ sakhībhiḥ sahitā tvaṁ mām adūṣayaṁs tatra satyam aparāddham eva mayety āha—tvaṁ samprati tu jñāta-tattvayā mayā na dūṣyase pūrvaṁ yad viruddhaṁ kṛtaṁ tat tvayā kṛpayaiva kṣantavyam eva iti bhāvaḥ | nanu tarhi tava khedasya kiṁ kāraṇaṁ ? tatrāha—daiva-hatayeti | yadi mal-lalāṭe vidhātrā duḥkhaṁ likhitam, tadā tvaṁ kiṁ kariṣyasi iti bhāvaḥ ||91|| (83)

**viṣṇudāsaḥ : **muktāntar iti | candrāvalyā saha nāga-keśara-kuñje krīḍāṁ vidhāya prātaḥ śrī-rādhā2 sūryārādhana-vedikāntikato dṛṣṭvā tasyāḥ purataḥ pravyakta-sambhoga-cihnenāpi śrī-kṛṣṇena svāparādhaja-trāsena tad-ananusandhānāt kaitavam ālambya svāparādhāpahnavārthaṁ prayatne racayati sati śrī-rādhā tasminn eva doṣaṁ draḍhayantī viparīta-lakṣaṇayā atyanta-tiraskṛta-vācya-vyaṅgya-bhaṅgyāha—muktaḥ mad-viṣayaka-premātiśayenotkaṇṭhātaḥ tyaktaḥ antar-nimiṣo yatra tad yathā syāt tathā madīyā mamāgamana-sambandhinī yā padavī mārgas tām | ut ucchair vīkṣamāṇasya te tava locane netre nipatitaiḥ vāyunā tiryak kṣiptaiḥ keśara-reṇubhiḥ nāgakeśara-puṣpa-rajobhiḥ śoṇīkṛte raktī-kṛte | tathā śītaiḥ tuṣāraiḥ kānana-vāyubhir vana-gata-mārutair ity atra vana-sambandhenātapābhāvāt vāyunām atyanta-śītalatvam uktam | bimbādhare ca vraṇaḥ kṣataṁ racitaḥ kṛta iti cāhaṁ jāne vedmi | ata eva he deveti suṣṭhu gauravād antar-gūḍha-mānatvaṁ vyañjitam | yato mayā tvaṁ na dūṣyase | kim-bhūtayā mayā ? daiva-hatayā bhāgya-rahitayeti viśeṣaṇa-padam eva viparīta-lakṣaṇā-dyotakam | alaṅkāra-kaustubhe ca—

sahajam aruṇaṁ netra-dvandvaṁ tavādhara-pallavaḥ


satata-muralī-nāda-krīḍā-vidhau tava sa-vraṇaḥ |


vana-viharaṇe rātrau gātraṁ sakaṇṭaka-lāñchanaṁ


katham iha vinā doṣaṁ jātāparādha iva sthitaḥ || [a.kau. 5.50]

—o)0(o—

|| 15.92-93 ||

tatra gotra-skhalanam—

vipakṣa-saṁjñayāhvānam īrṣyātiśaya-kāraṇam |

āsāṁ tu gotra-skhalanaṁ duḥkhadaṁ maraṇād api ||

tena yathā bilvamaṅgale—

rādhā-mohana-mandirād upagataś candrāvalīṁ ūcivān

rādhe kṣemam iheti tasya vacanaṁ śrutvāha candrāvalī |

kaṁsa kṣemam aye vimugdha-hṛdaye kaṁsaḥ kva dṛṣṭas tvayā

rādhā kveti vilajjito nata-mukhaḥ smero hariḥ pātu vaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **śrī-rādhā iti nāma sūcayati ||93|| (85)

**viśvanāthaḥ : **gotrasya nāmnaḥ skhalanam | gotraṁ kule dhane nāmni gotraṁ tu dharaṇī-dhare ity ajayaḥ ||92|| (84) 

**viṣṇudāsaḥ : **tatreti vipakṣa-saṁjñayā pratipakṣa-nāyikāyā nāmnā āhvānaṁ sambodhanam | āhvānam iti vipakṣa-pakṣa-nāmoccāraṇa-mātrasyāpy upalakṣaṇam | āsāṁ sarvāsām eva nāyikānām īrṣyātiśayasya akṣānty-udrekasya kāraṇaṁ hetuḥ, yataḥ maraṇād api duḥkhadaṁ gotra-skhalanam ||92||

rādheti | ekadā śrī-rādhayā saha krīḍāṁ kṛtvā tan-mandirāt sva-gṛhāyāgacchatā śrī-kṛṣṇena pathi yadṛcchayopasāditā candrāvalī rādhe iti nāmnā sambodhitā, tatas tayāpi tad-ucita suṣṭhu-vilakṣaṇa-pratyuttarataḥ sa nirjita iti tayor mithaḥ saṁlāpa-kautukaṁ bilvamaṅgala-caraṇair varṇyate | ūcivān uktavān | he rādhe ! tava kṣemaṁ kuśalam iha vraje iti evaṁ tasya śrī-kṛṣṇasya | he kaṁsa ! kṣemam | tataḥ vismita-cittaḥ san śrī-kṛṣṇaḥ punar āha—aye vimugdha-hṛdaye śobhanāśaye !tavedṛśa-viparyaya-jñānaṁ kathaṁ jātam ity arthaḥ | kiṁ vā, mūḍha-buddhe mayi kṛṣṇe kaṁsa iti jñānāt | mugdhaḥ sundara-mūḍhayoḥ iti nānārthaḥ | kaṁsas tvayā kva kutra dṛṣṭaḥ ? punaś candrāvalī prāha—tvayā rādhā kva dṛṣṭeti liṅga-vyatyayena yojyam | iti evaṁ candrāvaly eveyaṁ, na tu rādheti manasi jñātvā nija-bhrama-vilasitatvānusandhānāt vilajjitaḥ, ata eva nata-mukhaḥ | tathā smeraḥ tasyās tat-klālam everṣyottha-pratyuttara-cāturyā smita-yuktaḥ, smiṅ īṣad dhasane ity asmāt, nami-kampi-smy-ajasa-kama-hiṁsa-dīpo raḥ [pā. 3.2.167] iti śīlādy-arthe ra-pratyayaḥ | āyāṁbhāvo hariḥ sarva-kleśa-hartā śrī-kṛṣṇaḥ vo yuṣmān pātu rakṣatu |

vidagdha-mādhave ca—

vipināntare milantī madhura-rasā śitala-sparśā |


amṛta-mayī tvad-virahe samajani mama tāpa-nuttaye rādhā || [vi.mā. 4.9]

lalita-mādhave ca—

sarojākṣi parokṣaṁ te kadāpi hṛdayaṁ mama |


na spraṣṭum apy alaṁ bādhā rādhā tvākramya gāhate || [la.mā. 1.42]

amarau ca—

puras tanvyā gotra-skhalana-cakito'haṁ nata-mukhaḥ 


pravṛtto vailakṣyāt kim api likhituṁ daiva-hatakaḥ |


sphuṭo rekhā-nyāsaḥ katham api sa tādṛk pariṇato


gatā yena vyaktaṁ punar avayavaiḥ saiva taruṇī || [amaru 46] ||93||

—o)0(o—

|| 15.94 ||

yathā vā—

ahaha vilasaty agre candrāvalī vimala-dyutiḥ

kitava kalitā tārā sātra tvayā kva nu ṣoḍaśī |

timira-malinākāra kṣipraṁ vrajāruṇa-maṇḍalā

mama sahacarī yāvan manyu-dyutiṁ na vimuñcati ||

**śrī-jīvaḥ : **aruṇasya sūrya-sārather maṇḍalam iva maṇḍalaṁ goṣṭhī yasyāḥ sā | manyuḥ krodhaḥ | vimuñcati kṣipati ||94|| (86)

**viśvanāthaḥ : **gotra-skhalane nāyikāyā īrṣyokti-mādhurīm udāhṛtya tat-sakhīnām api tām udāhartum āha—yathā veti | candrāvayāḥ sabhāyāṁ nṛtya-gīta-vādya-prahelī-lapana-svāda-prasaṅge śrī-kṛṣṇaṁ smṛtvā ārūḍhī-bhūta-rādhaṁ rādhe iti padena candrāvalīṁ sambodhayantaṁ padmā sāmarṣam āha | ahaheti adbhute khede ca | candrāvalī śleṣeṇa eka eva candraś cakṣuṣmatā janena nānyathā pratipādyate, kim uta candrāvalī | tatrāpi vimala-dyutiḥ, na tu meghāmbareṇāvṛta-sarvāṅgety arthaḥ | kalitā dṛṣṭā ṣoḍaśī tārā rādhā īrṣyayā tan-nāmāgrahaṇāt timira-malinākareti candra-timirayor yathā maitrī tathā tvaṁ jānāsy eva iti bhāvaḥ | na ca kāścit sakhyo’syās tvām anugrahiṣyantīty api tvayā jñeyam ity āha—aruṇaṁ kopenāruṇa-varṇa-maṇḍalam atiśayoktyā sakhī-vṛndaṁ yasyāḥ sā | pakṣe, maṇḍalam udaya-kālottha-paridhiḥ ||94|| (86)

**viṣṇudāsaḥ : **dhīrā-nāyikoktyerṣyām udāhṛtya adhīrā-nāyikoktyā tām udāharati—yathā ceti | ahaheti candrāvalīṁ saṅketasthāṁ kṛtvā padmayā tatra śrī-kṛṣṇe prāpite sati svabhāvata eva sva-hṛdaya-stha-rādhā-nāmnā tena tasyāṁ sambodhitāyāṁ satyām amarṣā-vega-vikṣubdha-cittāyāḥ padmāyās taṁ prati sākṣepa-bhartsanoktiḥ | ahaheti khede candrāvalī śrī-candrabhānu-sutā śrī-kṛṣṇa-preyasī, śleṣeṇa candra-śreṇiḥ | vimalā dyutiḥ kāntir yasyeti pakṣa-dvaye’pi samānārthaḥ | kitava he dhūrta ! sā ṣoḍaśī tāreti viśākhā-paryāyatvāt tan-nāmnaḥ, sākṣāt-tan-nāma-grahaṇaṁ tu īrṣyāvajñā-sūcakaṁ, tvayā kva kutra nu vitarke kalitā dṛṣṭā | tasmāt timira-malinākāra he dhvāntād api anujjvala-mūrte ! ākāra-malinatvād antar bahiś ca tasya mālinyam uktaṁ, kṣipraṁ śīghram eva vraja ito’pasara | aruṇaṁ maṇḍalaṁ mukha-maṇḍalaṁ yasyā tathā-bhūtā satī | pakṣe, aruṇaṁ prathamodaya-raktima-yuktaṁ maṇḍalaṁ yasyā sā | yāvat manyuḥ krodha eva dyutiḥ kiraṇas tāṁ na vimuñcati visṛjati vistārayatīti yāvat ||94||

—o)0(o—

|| 15.95-96 ||

atha svapnaḥ—

harer vidūṣakasyāpi svapnaḥ svapnāyitaṁ mataḥ ||

tatra hareḥ svapnāyitam, yathā—

śape tubhyaṁ rādhe tvam asi hṛdaye tvaṁ mama bahis

tvam agre tvaṁ pṛṣṭhe tvam iha bhavane tvaṁ giri-vane |

iti svapne jalpaṁ niśi niśamayantī madhuripor

abhūt talpe candrāvalir atha parāvartita-mukhī ||

**śrī-jīvaḥ : **svapnāyitaṁ svapna-kriyā svapno mataḥ | kyaṅ-pratyayo’tra śabdādi-pāṭhāt ||95|| (87)

**viśvanāthaḥ : **svapnāyitaṁ svapnam ānayat sa svapnaḥ (?)¹⁸ | lohitādi-pāṭhāt kyaṅ || vṛndā kundavallīm āha—śape iti | hṛdaya ity ādinā tasyāṁ sva-premātiśayo vyañjitaḥ ||95-96|| (87)

**viṣṇudāsaḥ : **atha svapna iti | svapnāyitaṁ svapna ivācaritam ||95|| śape iti | krīḍā-kuñje candrāvalyā saha vihāraja-śramālasa-vaśyāt tatraika-śayyāyām eva śayitasya kṛṣṇasya nisargata eva rādhikaika-vāsitāntaḥkaraṇatvena svapne’pi tāṁ prati svasya tad-eka-priyatvaṁ sa-śapathaṁ vyañjayatas tasya svapnaja-jalpākarṇa-jāta-kṣobhāyāś candrāvalyā mānotpattiḥ śrī-kavi-caraṇair varṇyate | giri-vane śrī-govardhanādi-śaila-taṭāraṇye, niśamayantī śṛṇvantī, talpe śayyāyām eva parāvartita-mukhī vimukhī abhūt ||96||

—o)0(o—

|| 15.97 ||

vidūṣakasya, yathā—

avañci caṭu-pāṭavair aghabhidādya padmā-sakhī

tatas tvaraya rādhikāṁ kim iti mādhavi dhyāyasi |

niśamya madhumaṅgalād iti giraṁ puraḥ svapnajāṁ

vidūna-vadanā sakhi jvalati paśya candrāvalī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śaibyā śrī-kṛṣṇam āha—avañcīti | padmāyāḥ sakhī candrāvalī | avañci pratāritā | rādhikāṁ tvaraya abhisratum ity arthaḥ ||97|| (88)

**viṣṇudāsaḥ : **avañcīti | pūrvavat krīḍā-nikuñja-mandire sukhaṁ viharatoś candrāvalī-kṛṣṇayoḥ satoḥ tatra bahiḥ-kuñja-vedikaika-deśe suptasya madhumaṅgalasya svapnāyita-śravaṇena vyathitātmānaṁ candrāvalīm avakalayya padmā kuñjāntarataḥ sthitvā śaivyāṁ prati sakhedam āvedayati | he mādhavi ! aghabhidā kṛṣṇena caṭuṣu vinayoktiṣu yāni pāṭavāni cāturyāṇi, tair adya samprati padmā-sakhī candrāvalī avañci pratāraṇam akāri | atas tvaṁ rādhikāṁ tvaraya tvaritāṁ kuru atrābhisaraṇāyeti śeṣaḥ | cintā-parāṁ dṛṣṭvāha—kim iti dhyāyasi cintayasi ? iti evaṁ madhumaṅgalāt sakāśāt svapnajāṁ giraṁ vāṇīṁ puro nijāgrata eva niśamya śrutvā vidūna-vadanā pramlāna-mukhī candrāvalī jvalati santapati | sakhīti svasyāpi santāpātirekatvaṁ dhvanitam | paśyety asya vākyārtha eva karma ||97||

—o)0(o—

|| 15.98 ||

atha darśanam, yathā—

mithyā mā vada kandare mama sakhīṁ hitvā tvam ekākinīṁ

niṣkrāntaḥ pṛthu-sambhrameṇa kim api prakhyāpayan kaitavam |
dūrāt kiñcid udañcitena rasanā-śabdena sātaṅkayā

niṣkramyātha tayā śaṭhendra puline dṛṣṭo’si rādhā-sakhaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **padmā śrī-kṛṣṇam anunayantam āha—mithyeti | prakhyāpayann iti adya sandhyāvasare vighaṭitā kāpi gaur na prāptā | tasyā iva śabdaṁ dūrād ahaṁ śṛṇomīti “tāṁ yāvad ihānayāmi, tāvad ihaiva priye tvaṁ tiṣṭha” ity ākāraṁ kaitavam | tataś ca kṣaṇāntare dūrād utthitena rasanāyāḥ śabdena sātaṅkayā, “hanta ko’yaṁ rasanā-śabdaḥ ? na tv asmat-sakhīnāṁ kāsām api” iti labdha-śaṅkayā | tataś ca kuñjād api niṣkramya ||98|| (89)

**viṣṇudāsaḥ : **atha darśanam iti | mithyeti | govardhana-kandarāyāṁ śrī-candrāvalyā saha viharan śrī-kṛṣṇaḥ kayācit śrī-rādhikā-sakhyā nibhṛta-saṁjñayā | āhūtaḥ san tato go-gaṇa-sambhālanādi-sambhrama-vyājena niṣkrāntaḥ | anantaraṁ puline kāñcī-śabdena śaṅkita-hṛdayatayā kandarāto niṣkramya taṁ śrī-rādhayā saha viharamāṇaṁ dūrād alakṣitam udīkṣya gṛhīta-gāḍhamānāṁ candrāvalīṁ prati vañcana-cañcutayā kapaṭa-vacana-racanena nijāparādha-parihāra-prayatna-paraṁ śrī-kṛṣṇaṁ nirvacanī-kartuṁ padmā taṁ sākṣepam āha | mama sakhīṁ candrāvalīṁ hitvā tyaktvā niṣkrāntaḥ nirgataḥ pṛthu-sambhrameṇa mahā-tvarayā, kim api anirvacanīyaṁ kaitavaṁ vyājaṁ prakhyāpayan vistārayan prathayan kiñcid īṣat udañcitena utthitena rasanā-śabdena kāñcī-śiñjitena hetunā sātaṅkatayā “kim idaṁ śrūyate ? kuto vātra nirjanāraṇye kāñcī-rava-sañcāraḥ ?” ity āśaṅka-yuktayā tayā candrāvalyaiva kandarāto niṣkramya tvaṁ dṛṣṭo’si rādhā-sakha iti yaugikārtha-puraskāreṇa tadānīṁ tayā saha khelā-paratvaṁ tasya dyotitam ||98||

—o)0(o—

|| 15.99 ||

yathā vā—

**sahacari parigumphya prātar evārpitāsīd **

vraja-pati-suta-kaṇṭhe yā mayotkaṇṭhayādya |

api hṛdi lalitāyās tasthuṣī hanta hṛn me

dahati dahana-dīptiḥ paśya guñjāvalī sā ||

**śrī-jīvaḥ : **tasthuṣīti īrṣyayā parokṣātītatvaṁ darśitam ||99|| (90)

**viśvanāthaḥ : **preyasā kṛta-vaiśiṣṭyasya sva-pratipakṣasya darśanam udāhṛtya, tadīya-pakṣasyāpi tathā darśanam udāhartum āha—yathā veti | candrāvalī lalitāṁ dūrād ālokayantī sva-hṛdaya-vyathāṁ sva-sakhyāṁ padmāyām udghāṭayati—sahacarīti | prātar evety eva-kāreṇa lalitāyā hṛdy api prātar eva tasthuṣīti gamyate | ata eva tasthuṣīti parokṣātītatvaṁ susaṅgam eva | lalitāyāḥ saṅgama-samaya eva tathā dūre dṛśyamānatvāt | tena ca prātar eva śrī-kṛṣṇa-kaṇṭhe guñjāvalīṁ nidhāya mayy āgatāyāṁ tadaiva prātar eva śrī-kṛṣṇena sā lalitā-kaṇṭhe’rpitā hanta hanta kṣaṇam api sva-kaṇṭhe kila na sthāpitety etat katham ahaṁ soḍhuṁ śaknomīti śrī-kṛṣṇe eva balavad īrṣyādhikyam, na tu tathā lalitāyām iti jñeyam | tataś ca daiva-hatayā mayādya kathaṁ svaṁ santāpayituṁ guñjāvalī gumphitety āha—dahatīty ādi | akāraṇāt kāraṇābhāvāt ||99|| (90)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvodāharaṇe kaimutyāpādanāya vipakṣa-viṣayaka-saubhāgya-leśasyāpi darśanād īrṣyādiśaya-vivakṣayodāharaṇāntaram āha—yathā veti | sahacarīti—kadācit padmayā kām api nirupama-guñjāvalīṁ sva-hasta-śilpa-kauśalena parigumphya parama-śraddhayā śrī-kṛṣṇāyopahṛtām api acirād eva tāṁ lalitā-kaṇṭha-taṭe paricitya santapta-mānasayā tayā śaivyāpurataḥ sāsūya-khedaṁ nivedyate | sahacari he śaivye ! yā guñjāvalī arpitā nyastā āsīt, tasthūṣī sthitā satī sā guñjāvalī hanteti khede me mama hṛt karma-bhūtaṁ dahanasyāgner dīptir iva dīptir jvālā yasyā sā, vastutas tu dahanasya dīptiḥ kāntir iva kāntir yasyā sā | agner apy aruṇa-varṇatvāt, dahati jvalayati | paśyety asya vākyārtha eva karma iti paśyety arthaḥ ||99||

—o)0(o—

|| 15.100-101 ||

atha nirhetuḥ—

akāraṇād dvayor eva kāraṇābhāsatas tathā |

prodyan praṇaya evāyaṁ vrajen nirhetu-mānatām ||

ādyaṁ mānaṁ parīṇāmaṁ praṇayasya jagur budhāḥ |

dvitīyaṁ punar asyaiva vilāsa-bhara-vaibhavam |

budhaiḥ praṇaya-mānākhya eṣa eva prakīrtitaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **ādyam īrṣyā-mānākhyaṁ praṇayasya pariṇāmam īrṣyā-saṁyogena tat-tulyatayāvasthānaṁ lohita-vastu-saṁyogena sphaṭikasya lohitatvavad iti jñeyam | sarpādīnāṁ maṇḍalādi-bhaṅgi-viśeṣavac ca, na tu dugdhasya dadhitvavat, punaḥ svarūpa-prāpty-abhāvāt | dvitīyam īrṣyā-saṁyogaṁ vinā jātam | prapāyacchavi-viśeṣākāraṁ mālāyāḥ sapratva-pratyāyakākāra-viśeṣavattvam iti jñeyam | eka eva nirhetur eva ||100-101|| (91-92)

**viśvanāthaḥ : **ādyam īrṣyā-mānākhyaṁ pūrvoktaṁ sa-hetukam | tathā dvitīyaṁ kāraṇābhāva-kāraṇābhāsa-bhavam | asyaiva praṇayasya ||100-101|| (91-92)

**viṣṇudāsaḥ : **atha nirhetur iti | akāraṇād iti | dvayor nāyikā-nāyakayoḥ ṛdhyan vṛddhiṁ gacchan, prodyann iti ca pāṭhaḥ | praṇaya eva nirhetu-mānatāṁ vrajet ||100|| ādyaṁ sa-hetu-mānaṁ praṇayasya premṇaḥ parīṇāmaṁ pariṇatiṁ budhāḥ taj-jñāḥ jaguḥ kathitavantaḥ | dvitīyaṁ nirhetu-mānam asya praṇayasyaiva eṣa nirhetu-māna eva ||101||

—o)0(o—

|| 15.102-103 ||

tathā coktaṁ (sarasvatī-kaṇṭhābharaṇe 5.48)—

aher iva gatiḥ premṇaḥ svabhāva-kuṭilā bhavet |

ato hetor ahetoś ca yūnor māna udañcati ||

avahitthādayo hy atra vijñeyā vyabhicāriṇaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **tathā coktam iti | nirhetor eva prāmāṇyāya likhitam | tatrāvyakta-smitety ādi-dvayam aham ity ādikaṁ ca kāraṇābhāsodāharaṇeṣu jñeyam ||102|| (93)

**viśvanāthaḥ : **aher iveti | udañcati udgacchati | anyac ca, yathā,

nadīnāṁ ca vadhūnāṁ ca bhujagānāṁ ca sarvadā |


premṇām api gatir vakrā kāraṇaṁ tatra neṣyate || [a.kau. 5.77a] iti ||102|| (93)

**viṣṇudāsaḥ : **aheḥ sarpasya gatir iva premṇaś ca gatiḥ svabhāvenaiva kuṭilā vakrā | yūnor nāyikā-nāyakayor udañcati udgacchati | alaṅkāra-kaustubhe ca dhṛtaṁ yathā—

nadīnāṁ ca vadhūnāṁ ca bhujagānāṁ ca sarvadā |


premṇām api gatir vakrā kāraṇaṁ tatra neṣyate || [a.kau. 5.77a] iti ||102||

avahitthādaya ity atrādi-śabdāt amarṣāsūyā-cāpalāni ca gṛhītāni | atra nirhetu-māne ||103||

—o)0(o—

|| 15.104 ||

tatra kṛṣṇasya, yathā—

avyakta-smita-dṛṣṭim arpaya puraḥ svalpo’pi mantur na me

patyur vañcana-pāṭavād vrajapate jyotsnī-niśārdhaṁ yayau |

śubhrālaṅkṛtibhir drutaṁ pathi mayā dūraṁ tataḥ prasthite

sāndrā cāndram arundha bimbam acirād ākasmikī kālikā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇasya yatheti | kāraṇa-bhāva-bhavo māno’sya na sambhavatīti tam ullaṅghya kāraṇābhāsa-bhavam āha—avyakteti | kācid vraja-sundarī sva-sakhī-dvārā śrī-kṛṣṇaṁ saṅketasthaṁ kṛtvā praharāvasānāyāṁ rātrau tan-nikaṭam āgatya taṁ kṛta-mānam ālakṣya svāparādhābhāvam āvedayati—na vyaktaṁ sthitaṁ yatra tathā-bhūtāṁ dṛṣṭim arpayeti | yadi tvaṁ satyam eva mānaṁ kṛtavān asi tadā smitaṁ mā kuru, dṛṣṭiṁ tu mayy arpaya | sarvathaiva nahi puruṣa-jātiḥ puraḥ-sthitāyāṁ yuvatau dṛṣṭiṁ vinā tiṣṭhatīti bhāvo’yaṁ tasya hāsa-prakāśārtho jñeyaḥ |

svasya niraparādhatvaṁ vivṛṇoti—patyur ity ādi | vraja-pati-nandaneti sambodhanīye sambhrama-vyākulatayā vraja-pate iti mukhān niḥsṛtam | jyotsnī jyotsnāvatī |

nanu niśārdhāt paratrāpi kim iti nāyātāsīty ata āha—śubhreti | cāndraṁ bimbaṁ candra-maṇḍalaṁ kālikā megha-samūho’ruddha | megha-jāle’pi kālikā ity anekārtha-varga-pāṭhāt | ākasmikīti prathamato vicārāsāmarthyam | sāndreti | śubhra-paricchada-yuktatvenāgamanāsāmarthyaṁ ca dyotitam | tataś ca taṁ paricchadaṁ parityajya sita-vastrādikaṁ dhṛtvātrāgamane iyān vilambo jāta iti ko mamāparādha iti bhāvaḥ ||104|| (94)

**viṣṇudāsaḥ : **avyakteti | kācid vraja-devī sakhī-dvārā śrī-kṛṣṇaṁ saṅketa-kuñja-sthaṁ vidhāya daiva-yogataś cirād eva tasya savidham āsāditā satī tatra cira-vartma-nirīkṣaṇa-jāta-mānatayā vivartita-mukha-śaśinaṁ śrī-kṛṣṇam avalokya sā sa-sambhramānunayam āvedayati—avyaktaṁ gūḍhaṁ smitaṁ manda-hasitaṁ yasya he tathā-bhūteti tasya smitotpādanāya sākūta-sambodhanam, puro’grataḥ dṛṣṭiṁ netram arpaya nikṣipa | yataḥ svalpo’pi atyalpo’pimantuḥ aparādhaḥ me mama nāsti |

nanu tarhi kim iti cirād vartma-vīkṣaṇa-pūrvakojjāgara-krameṇa tvayā kadarthito’smi ? tatrāha—patyuḥ patiṁ-manyasya vañcane pratāraṇe yat pāṭavaṁ cāturī tasmāt hetoḥ jyotsnī-niśāyāś candrikāvatī-rātryāḥ ardhaṁ kartṛ yayau vyatītam | niśārdha-paryantam atrāgamanāvasaro mayā na prāpta iti bhāvaḥ |

nanu bhavatv evaṁ tathāpy etāvantaṁ kālaṁ tatra kim akārṣīḥ ? yataḥ samprati caturtha-bhāgāvaśeṣaiva rajanī vartate ? tatrāha—śubhreti | jyotsnī-rātry-abhisāra-yogyatvāt | tatas tad-anantaraṁ śubhrālaṅkṛtibhir mauktika-hīramaya-hāra-kuṇḍalādibhiḥ tad-upalakṣita-śukla-śāṭī-śrīkhaṇḍālepa-kairavādi-kalpita-srag-ādibhir apy upalakṣitayā mayā drutaṁ śīghraṁ pathi dūraṁ prasthite sati kālikā megha-mālā, megha-jāle’pi kālikā ity nānārthāt |

kimbhūtā ? ākasmikī akasmād evāvirbhūtā | tatrāpi sāndrā niviḍā ity andhakāre śubhra-veśādīnāṁ vyaktatvena samyak varmālokanābhāvena ca nijāgamana-sthagitatvaṁ sūcitam | cāndraṁ candra-sambandhinaṁ bimbaṁ maṇḍalam avarundha āvṛṇot | tat tu acirāt sapady eva, na tu kramaśaḥ śanaiḥ śanair ity anena ca nijāgamana-sthaganasyaivātiśayo dhvanitaḥ ||104|| (94)

—o)0(o—

|| 15.105 ||

yathā vā—

**puṣpebhyaḥ spṛhayā vilambitavatīm ālokya mām unmanāḥ **

kaṁsāriḥ sakhi lambitānana-śaśī tūṣṇīṁ nikuñje sthitaḥ |

ātaṅkena mayā tad-aṅghri-nakhare kṣipte prasūnāñjalau

tasyālīka-ruṣā bhruvaṁ vibhujato’py āvirbabhūva smitam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **kāraṇābhāsasya vilambasya daiva-kṛtatve svakṛtitve ca śrī-kṛṣṇasya māno bhaved iti darśayitum āha—yathā veti |

śrī-rādhikā mādhāhnika-līlā-vilāsa-rasaṁ sva-gṛham āgatya śyāmalāyām udgirati—puṣpebhyaḥ spṛhayeti | prathamaṁ śrī-kṛṣṇena śṛṅgāritāhaṁ tasyāpi puṣpa-maṇḍanārtham ekākiny eva puṣpodyānaṁ prāviśam iti bhāvaḥ | tataś ca puṣpāṇi vicityānīya kuñje taṁ kṛta-mānam ālakṣya tad-aṅghri-nakhare prasūnāñjalau kṣipte ity asyāyaṁ bhāvaḥ—tūṣṇīṁ sthitaṁ niṣpandaṁ taṁ dṛṣṭvā hanta hanta atra kuñje kṛṣṇo nāsti, iyaṁ tv aindranīlī dvibhujā śrī-nārāyaṇa-pratimaiva tat kṛṣṇa-prītyai puṣpāñjalim etac-caraṇa evārpayāmīti tathā-kṛte—tasyālīkety ādi ||105|| (95)

**viṣṇudāsaḥ : **śrī-kṛṣṇasyākāraṇajaṁ mānam udāhṛtya kāraṇābhāsa-jātaṁ ca tasya tam udāharati—yathā veti |

puṣpebhya iti | kācid vraja-devī dūtī-dvārā śrī-kṛṣṇaṁ saṅketa-līlā-kuñje vāsayitvā svayaṁ gṛhād abhisṛtyāpi pathi vaijayantī-yogya-nānā-varṇottama-puṣpa-vṛndāvacayanāveśa-jāta-vilambataś cirād eva tat-sannidhāv upāsīdati sma | tatas taṁ kiñcin-māna-vaśena nyañcan mukhāmbujaṁ dṛṣṭvā sā yad ācarati sma, tena ca yad vyavasitaṁ tat sarvaṁ vṛttaṁ vihārānantara-samayāntare nija-priya-sakhyā pṛṣṭā sā tāṁ prati varṇayati | puṣpebhyaḥ iti caturthī-bahu-vacanam, spṛher īpsitaḥ [pā. 1.4.36] iti caturthī-vidhānāt | puṣpasya vāñchayety arthaḥ | vilambitavatīṁ kālātikramam ācaritavatīṁ mām unmanā utkaṇṭhita-hṛdayaḥ kaṁsāriḥ lambitaḥ ānana-śaśī mukha-candro yasya tathā-bhūtaḥ san nikuñje viṣaye tūṣṇīṁ maunam ālambya sthitaḥ | anantaram ātaṅkena mama vilambenaivāyaṁ jātamāno’stīti vitarkataḥ āśaṅkitenopalakṣitayā mayā taṁ prati sva-vilamba-kāraṇaṁ jñāpayituṁ tad-aṅghri-nakhare tasya kṛṣṇasyāṅghryāś caraṇayor nakhare tad-upalakṣita-tad-agra-bhāge prasūnāñjalau puṣpa-yuktāñjalau añjali-sambhṛta-puṣpoccaye kṣipte sati anantaraṁ tasya kṛṣṇasya smitaṁ kartṛ āvirbabhūva | tasya kiṁ kurvataḥ ? puṣpa-kṣepaṇenaiva vilamba-kāraṇaṁ jñātvā tyakta-mānasyāpi tasya bahir nijāgraha-samarthanāya alīka-ruṣā kapaṭa-manyunā hetunā bhruvaṁ vibhujayataḥ kuṭilayato’pi ||105||

—o)0(o—

|| 15.106 ||

kṛṣṇa-priyāyāḥ, yathā uddhava-sandeśe (44)—

tiṣṭhan goṣṭhāṅgaṇa-bhuvi muhur locanāntaṁ vidhatte

jātotkaṇṭhas tava sakhi harir dehalī-vedikāyām |

mithyā-mānonnati-kavalite kiṁ gavākṣārpitākṣī

svāntaṁ hanta glapayasi bahiḥ prīṇaya prāṇa-nātham ||

**śrī-jīvaḥ : **tiṣṭhan goṣṭhāṅganety ādikaṁ kuñje dṛṣṭam ity ādi-dvayaṁ cākāraṇābhāsodāharaṇeṣu jñeyam | tatra kṛṣṇeti pūrvavad uddīpanatvena likhitam ||106|| (96)

**viśvanāthaḥ : **nāyikāyāḥ kāraṇābhāva-bhavaṁ mānam āha—tiṣṭhann iti | vanād goṣṭham āyāntaṁ śrī-kṛṣṇaṁ vilokya śyāmalā śrī-rādhām akāraṇa-māninīm āha—dehalī-vedikāyāṁ catvarāgra-pariṣkṛta-bhūmau ||106|| (96)

**viṣṇudāsaḥ : **śrī-kṛṣṇasya mānam akāraṇa-kāraṇābhāsābhyāṁ dvividhaṁ padya-dvayena kramād udāhṛtya tat-priyāyā api tad dvividhaṁ krameṇa padyābhyāṁ darśayati | tiṣṭhann iti | prema-svābhāvyāt akāraṇata eva śrī-rādhā māniny āsīt | tato dināvasāne vṛndāvanād vrajam upaviśantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ sva-gṛha-gavākṣa-randhrād evālokayantī tāṁ lalitā sopālambham āha—he sakhi śrī-rādhe ! mithyā vyartho’kāraṇaḥ yo mānas tasya unnatir vṛddhis tayā kavalitā grastā abhibhūtā yā he tathābhūte ! hariḥ goṣṭhāṅgana-bhuvi nija-go-sthāna-catvara-parisare tiṣṭhann api jātotkaṇṭhaḥ san tavaiva dehalī-vedikāyāṁ catvarāgra-pariṣkṛta-bhū-pradeśe muhur vāraṁ vāraṁ locanāntam apāṅgaṁ nidhatte vikirati | tvaṁ tu gavākṣo gṛha-vātāyanaṁ tasminn arpite nyaste akṣiṇī yayā tathā-bhūtā satī kiṁ kathaṁ svāntaṁ mānasaṁ glapayasi khedayasi ? ata eva bahir upasṛtyeti śeṣaḥ prāṇanāthaṁ sva-prāṇeśvaram iti tasya prīṇanam āvaśyakam iti dhvanitam | tena ca tavāpi prāṇopalakṣita-mana-ādīndirya-vargasya ca glāni-hāni-pūrvaka-paramānandāvāptir bhaviṣyatīti ca dyotitam | prīṇaya santarpayaṁ prītiṁ kuru ||106||

—o)0(o—

|| 15.107 ||

yathā vā—

aham iha vicinomi tvad-giraiva prasūnaṁ

kathaya katham akāṇḍe caṇḍi vācaṁ yamāsi |

viditam upadhinālaṁ rādhike śādhi kena

priya-sakhi kusumena śrotram uttaṁsayāmi ||

**śrī-jīvaḥ : **upādhinā kapaṭena ||107|| (97)

**viśvanāthaḥ : **kāraṇābhāsa-bhava-mānam udāhartum āha—yathā veti | svādhīna-bhartṛkāyāḥ śrī-rādhāyā nideśenaiva puṣpāṇy avacityāgataḥ śrī-kṛṣṇo rādhāṁ mānavatīm ālakṣyāha—aham iheti | he caṇḍi ! he akāraṇa-kopane ! vācaṁ-yamā maunavatī | kṣaṇaṁ sthitvā īrṣyā-cihnam anākalayan saharṣam āha—viditaṁ jñātaṁ mayā khapuṣpākāro’yaṁ te māno mad-vaiyāgrya-darśanārtha iti bhāvaḥ | upādhinā kapaṭenālam | śādhi ājñāpaya ||107|| (97)

**viṣṇudāsaḥ : **aham iti | kālindī-taṭa-keli-nikuñje svādhīna-bhartṛkayā śrī-rādhayā svayam eva puṣpāvacanāya preritasyāpi śrī-kṛṣṇasya vilambata eva nijāntikāgamanam ālakṣya jāta-mānatayā mauna-śālinīṁ tāṁ dṛṣṭvā śrī-kṛṣṇaḥ sa-sāntvānunayām āvedayati—he rādhe ! tvad-giraiva tavājñā-vacanenaiva prasūnaṁ puṣpam | akāṇḍe anavasare, caṇḍi he kopane ! vācaṁyamā maunavatī kathaṁ kim-artham asi ? kṣaṇaṁ sthitvāha—viditaṁ jñātaṁ, upadhinā kapaṭena alaṁ paryāptaṁ vāraṇārthe vā | ata eva he priya-sakhi ! rādhike ! kena kusumena tava śrotraṁ karṇam iti jātyaika-vacanam | śrotre ity arthaḥ | uttaṁsayāni karṇālaṅkāratvena racayāni | tat śādhi ādiśa |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

mānas tiṣṭhatu rādhike tava hṛtaṁ raktaṁ mano dehi me


tat kenāpi hṛtaṁ tvayā na hi nahi śraddhā parasve mama |


aṅge cet tava dṛśyate bhavati cen nūnaṁ tvayaivārpitaṁ


nītvā gaccha mukhe tavāsti yad ayaṁ rāgas tadāsaṅgajaḥ || [a.kau. 5.49] ||107||

—o)0(o—

|| 15.108 ||

dvayor eva yugapad, yathā—

kuñje tuṣṇīm asi nata-śirāḥ kiṁ cirāt tvaṁ murāre

kiṁ vā śyāme tvam api vimukhī mauna-mudrāṁ tanoṣi |

jñātaṁ jñātaṁ smita-vimuṣite kāpi vāmāsti yogyā

krīḍā-vāde balavati yayā na dvayor eva bhaṅgaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **smita-vimuṣite apahata-smite ity āhitāgny-ādi-gaṇena mananena niṣṭhāyāḥ para-nipātaḥ samādheyaḥ | “smita-virahite” iti vā pāṭhaḥ | abhyāsaḥ khuralī yogyā iti trikāṇḍa-śeṣaḥ ||108|| (98)

**viśvanāthaḥ : **yugapat sama-kālam eva kuñje khelator eva dvayoḥ śrī-rādhā-kṛṣṇayor nirhetu-māna-mādhurīm āsvādayantī vṛndā āha—kuñja iti | atra sukha-samaye akasmān mayā māne kṛte | adya drakṣyāmi kim iyaṁ pratipadyata iti vibhāvya śrī-kṛṣṇena mānaḥ kṛtaḥ | ayaṁ cen mithyā-mānaṁ karoti, tarhy aham api kiṁ mānaṁ kartuṁ na śaknomi mānas tv āsmākīnaḥ sva-dharma eva | adya drakṣyāmi āvayor madhye māna-bhaṅgaḥ prathamaṁ kasya syād iti vibhāvya śrī-rādhayāpi mānaḥ kṛtaḥ | ity akāraṇa-māna-prakāro jñeyaḥ | smitasya vimuṣite caurye vāṁ yuvayoḥ kāpy anirvacanīyā yogyā abhyāso’sti | abhyāsaḥ khuralī yogyā iti trikāṇḍa-śeṣaḥ | yayā yogyayā balavati krīḍā-vāde kely-antarāye vastuni dvayor eva yuvayor māna-bhaṅgo nāsti | tena yuvābhyāṁ kuñja-krīḍāyāṁ sukhaṁ nopapadyate, kiṁ tu krīḍā-vāda eva svecchayaiva kṛta-mānānyathānupapatter iti vakroktir vyaṅgyā ||108|| (98)

**viṣṇudāsaḥ : **kuñja iti krīḍā-nikuñja-mandire viharator api śrī-śyāmā-kṛṣṇayor akasmād eva praṇaya-mānam ākalayya vṛndā tau prati bhaṅgyāha—nata-śirāḥ namrāsyaḥ tūṣṇīm asi maunaṁ kṛtvā vartase | maune tu tūṣṇīṁ tūṣṇīkam ity avyaya-vargāt | he śyāme ! tvam api kiṁ vā vimukhī bhūtvā cirād ity atrāpi yojyam | kṣaṇaṁ praṇidhāya punar bhaṅgyāha—jātam iti vīpsā tu vakṣyamāṇārthasya niścaya-dārḍhyāya | smita-vimūṣitaṁ manda-hasitasya saṁvaraṇaṁ yatra tasmin krīḍā-vāde līlā-rūpa-vivāde | kiṁ-bhūte ? balavati mahati kāpi yogyā abhyāsaḥ | 

utkalikā-vallaryām api, yathā—

parasparam apaśyatoḥ praṇaya-māninor vāṁ kadā


dhṛtotkelikayor api svam abhirakṣator āgraham |


dvayoḥ smitam udañcaye nudasi kiṁ mukundāmunā


dṛganta-naṭanena mām uparamety alīkoktibhiḥ || [u.va. 63]

amarau ca—

paśyāmo mayi kiṁ prapadyata iti sthairyaṁ mayālambitaṁ


kiṁ mām ālapatīty ayaṁ khalu śaṭhaḥ kopas tayāpy āśritaḥ |


ity anyonya-vilakṣa-dṛṣṭi-cature tasminn avasthāntare


sa-vyājaṁ hasitaṁ mayā dhṛti-haro bāṣpas tu muktas tayā || [a. 24] ||108||

—o)0(o—

|| 15.109 ||

yathā vā—

kuñja-dvāri niviṣṭayos taraṇijā-tīre dvayor eva nau

tatrānyonyam apaśyatoḥ sakhi mudhā nirbandhataḥ klāntayoḥ |

haste drāg atha dāḍimī-phalam abhinyaste mayā nistalaṁ

rādhām udbhidura-smitāṁ parihasan phullāṅgam āliṅgiṣam ||109||

**śrī-jīvaḥ : **nistalaṁ vartulam ||109|| (99)

**viśvanāthaḥ : **yaugapadye kāraṇābhāsa-bhavasya mānasyāsambhavāt punar api kāraṇābhāva-bhavam eva mānaṁ sopaśamaṁ darśayitum āha—yathā veti | śrī-kṛṣṇo rahasya-krīḍā-rasaṁ viśākhāyām updgirati—kuñjeti | mudheti | prathamaṁ mayā māna-tyāgo na kartavya iti mudhā vṛthā eva yo māna-nirbandhas tasmāt athānantaraṁ nistalaṁ vartulaṁ dāḍimī-phalam abhi lakṣīkṛtya mayā haste nyaste sati udbhiduraṁ svayam evodbhinnaṁ smitaṁ yasyās tām | ataḥ paraṁ dāḍimī-phalenaiva haste dhṛtena svaṁ mano vinodayeti vastu-dyotakaṁ tasyā smitam—parihasann iti | “priye, prathamaṁ tvayā māna-bhaṅga-cihnaṁ smitaṁ kṛtaṁ” iti sva-nirbandho bhagna iti tava parājayo’bhūt | “he kṛṣṇa, prathamaṁ dāḍimī-phala-hasta-nyāsa-rūpaḥ svābhiyoga eva māna-bhaṅga-cihnam iti tavaiva nirbandho bhagna iti | tvam eva parābhūto’bhūr iti sāpi parihasantī jñeyā | atra kaścit karaṇābhāvo’marau vivṛto, yathā—

paśyāmo mama kiṁ prapadyata iti sthairyaṁ mayālambitaṁ


kiṁ mām ālapatīty ayaṁ khalu śaṭhaḥ kopas tvayāpy āśritaḥ |


ity anyonya-vilakṣa-dṛṣṭi-cature tasminn avasthāntare


sa-vyājaṁ hasitaṁ mayā dhṛti-haro bāṣpas tu muktas tayā || [a. 20] iti |

evam anyo’pi—

adatta me vartmani manmathonmadā


svayaṁ grahāśleṣam asau sakhī tava |


ity uktavantaṁ kuṭilībhavan mukhī


kṛṣṇaṁ vataṁsena jaghāna maṅgalā || iti |

kevala-vāmya-rūpo yo māno vipralambha-rasa-madhye sa na gaṇitaḥ ||109|| (99)

**viṣṇudāsaḥ : **yugapad dvayor apy akāraṇajaṁ nirhetu-mānam udāhṛtya tayor eva kāraṇābhāsajaṁ tam udāharati—yathā veti | kuñja-dvārīti | ekadā śrī-rādhā sakhī-dvārā śrī-kṛṣṇaṁ saṅketa-kuñja-sthaṁ kṛtvā gṛhād abhisṛtya pathi puṣpāvacayanaṁ kurvatī cireṇaiva militā tatra taṁ na dṛṣṭvā ciraṁ cintayanty āsīt | śrī-kṛṣṇas tu tasyā āgamanāt pūrvam eva vilambam ākalayya citta-vinodāya vanādi-śobhā-nirīkṣaṇārthaṁ gatvā muhūrtārdhāt punaḥ saṅketa-kuñje militavān | tatra dvayor apy anyonya-kṛta-vilamba-rūpa-kāraṇābhāsa-jāta-mānayor māna-bhaṅga-prakāraṁ śrī-kṛṣṇaḥ svayam eva samayāntarre madhumaṅgalena (?) pṛṣṭaḥ san sa-kautukam āha | taraṇija-tīre yamunā-kūle kuñjasya dvāri dvāre drāk vyadhikaraṇe saptamyau | nau āvayoḥ tatra kuñja-dvāri mudhā nirbandhato vyathā-grahato hetoḥ klāntayoḥ khinnayoḥ | athānantaraṁ drāk jhaṭity eva mayā kartrā nistalaṁ vartulaṁ dāḍimī-phalaṁ haste nija-pāṇau abhinyaste nihite sati udbhidura-smitāṁ svayam eva jāta-hāsām | vidi bhidi [pā. 3.2.162] ity ādau bidi-cchidyoḥ karma-kartary eva kuraco’bhidhānāt | rādhāṁ parihasan san phullāṅgaṁ pramotpulakita-dehaṁ yathā syāt tathā āliṅgiṣaṁ parirabdhavān | amarau ca—

ekasmin śayane vipakṣa-ramaṇī-nāma-grahe mugdhayā


sadyaḥ kopa-parāṅ-mukhaṁ śayitayā cāṭūni kurvann api |


āvegād avadhīritaḥ priyatamas tūṣṇīṁ sthitas tat-kṣaṇāt


mā bhūḥ supta ivaiṣa manda-valita-grīvaṁ punar vīkṣitaḥ || [a. 23][^25] ||109||

—o)0(o—

|| 15.110 ||

nirhetukaḥ svayaṁ śāmyet svayaṁgrāha-smitāvidhiḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **svayam eva grāho grahaṇaṁ yasya tādṛśaṁ yat smitaṁ tad-avadhiḥ ||110|| (100)

**viśvanāthaḥ : **atha sūcī-kaṭāha-nyāyena prathamaṁ nirhetuka-mānasyopaśamam āha—nirhetuko mānaḥ svayam eva śāmyet, na tatra cikīrṣety arthaḥ | nanu tarhi tasyāvadhis tu jijñāsanīya evety ata āha—svayaṁ grāho nāyasyopety āliṅgana-cumbanādir nāyikāyāś ca smitaṁ smitopalakṣitāśru-pātādikaṁ cāvadhiḥ sīmā yasya saḥ ||110|| (100)

**viṣṇudāsaḥ : **samprati mānopaśamana-prakāraṁ prapañcayati—nirhetuka iti | svayaṁ-grāha upetyāliṅganādi-dānaṁ smitaṁ manda-hasitam, ete eva avadhiḥ sīmāṁ yasya saḥ ||110||

—o)0(o—

|| 15.111 ||

yathā—

roṣas tavābhūd yadi rādhike’dhikas

tathāstu gaṇḍaḥ katham ucchvasity asau |

sva-narmaṇetthaṁ durapahnava-smitāṁ

priyām acumbat paśupendra-nandanaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **sva-māhātmyaṁ sva-pāṇḍityādinānyatra yojana-śaktiḥ | bhaṅgyā mām īdṛśaṁ yuvānaṁ kā vā na bhajatīti vyañjanayā tādṛśa-sva-māhātmyasya prakṛtam ity arthaḥ ||111|| (101)

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇaḥ śrī-rādhām āha—roṣa iti | ucchvasiti antastha-smita-cchavimattvena praphullī-bhavatii | prakalpitaiḥ prayuktaiḥ aṅgkāś cihnāni ||111|| (101)

**viṣṇudāsaḥ : **roṣa iti | keli-nikuñja-gṛhe śrī-kṛṣṇena saha virahantyā api prema-svābhāvyenākasmād eva jāta-mānāyāḥ śrī-rādhāyāḥ kṛṣṇasya narmaṇaiva māna-dhvaṁso jāta iti tad-anuvāda-pūrvakeam eva śrī-kavi-caraṇair varṇyate | paśypendra-nandanaḥ śrī-kṛṣṇaḥ ittham evaṁ prakāreṇa sva-narmaṇā svīyam asādhāraṇaṁ narma parihāsa-vacas tena hetunā durapahnava-smitām agūḍha-hāsāṁ priyāṁ śrī-rādhām acumbat cucumba | prakāram evāha—he rādhe ! yadi te tava adhiko roṣo’bhūt, tathāstu, evaṁ bhavatu, kintu asau gaṇḍaḥ katham ucchvasiti, pulaka-kula-saṅkulatayā praphullo bhavati ? iti ||111||

—o)0(o—

|| 15.112-113 ||

hetujas tu¹⁹** śamaṁ yathāyogyaṁ prakalpitaiḥ |**

sāma-bheda-kriyā-dāna-naty-upekṣā-rasāntaraiḥ ||

mānopaśamanasyāṅkā bāṣpa-mokṣa-smitādayaḥ ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **hetujaś ceti | prakalpitaiḥ prayuktaiḥ | sāmādi-saptānāṁ lakṣaṇodāharaṇe pratyekam agre vakṣyate | mānopaśamanasya māna-śānteḥ aṅkāḥ lakṣaṇāni—bāṣpa-mokṣo’śru-mocanam | ādi-śabdena sakhyādiṣu sādara-nirīkṣaṇādikaṁ jñeyam ||112-113||

—o)0(o—

|| 15.114-115 ||

tatra sāma—

priya-vākyasya racanaṁ yat tu tat sāma gīyate ||

yathā—

jātaṁ sundari tathaym eva pṛthunā rādhe’parādhena me

kintu svārasiko mamātra śaraṇaṁ snehas tvadīyo balī |

ity ākarṇya giraṁ harer natamukhī bāṣpāmbhasāṁ dhārayā

sānaṅgotsava-raṅga-maṅgala-ghaṭo pūrṇāvakārṣīt kucau ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇaḥ śrī-rādhāṁ māninīṁ prasādayati—jātam iti | maṅgala-ghaṭau pūrṇāv ity anenāṅga-pūjāṅga-bhūte ghaṭa-sthāpane sva-saṁmatir dattā ||115|| (104)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra sameti | jātam iti | daiva-yogena śrī-kṛṣṇasyānya-pratipakṣa-nāyikā-sambandha-śravaṇena gṛhīta-mānā śrī-rādhā parama-catura-parivṛḍhena tena dākṣiṇyata eva sāmnā prasāditeti kavi-caraṇair varṇyate | he sundari rādhe ! me mama aparādhena kartrā jātam udbhūtaṁ tat tu tathyaṁ satyam eva | kiṁ-bhūtenāparādhena ? pṛthunā mahatā, kintu tvadīyo yaḥ svārasiko mayi naisargikaḥ snehaḥ sa eva śaraṇam avalambanaṁ rakṣitā vā, śaraṇaṁ gṛha-rakṣitroḥ iti nānārthāt | yato balī balavān balavattvād anenāsūyerṣyādes tiraskāro dhvanitaḥ | ity evaṁ harer giraṁ vācam ākarṇya śrutvā sā rādhā nata-mukhī lajjayā namrānanā satī bāṣpāmbhasām aśru-jalānāṁ dhārayā karaṇena kucau vakṣojau pūrṇau akārṣīt cakāra | kiṁ-bhūtau ? anaṅgasya kāmasya utsava-kautuke maṅgala-ghaṭau | asamasta-rūpako’yam, kucāv evānandotsava-raṅga-maṅgala-ghaṭāv ity arthaḥ ||

vidagdha-mādhave ca—

rohiṇy-adhara-śobhayā viharase jyeṣṭhāsi vāma-bhruvaṁ


vāṇyā rājasi citrayā parijaneṣv ārdrāṁ dhiyaṁ yacchasi |


rādhe tvaṁ śravaṇottareti paritas tārodayollāsinī


nāśleṣārpaṇa-dīkṣite mayi kathaṁ dākṣiṇyam ātiṣṭhasi || [vi.mā. 5.29]


smara-krīḍā-lubdhaḥ paśupa-ramaṇīṣu sphuṭam ahaṁ


tathāpy akṣṇor vartis tvam asi mama divyāñjana-mayī |


tapādyāḥ kiṁ bhṛṅgaḥ pṛthulam ṛtu-lakṣmīr na bhajate


rasollāsād enaṁ tad api hi madhu-śrīr madayati || [vi.mā. 5.33]

lalita-mādhave ca—

tuṇḍam unnamaya tāṇḍavitākṣaṁ


lajjatāṁ divi kuraṅga-kalaṅkaḥ |


mlānatāṁ tava samīkṣya vidūye


jīvitād api mamābhyadhikāsi || [la.mā. 9.62]


antaḥ-prasāda-sudhayā plavanād viśuddhā


śuddhāntatas tvam abhitaḥ svayam āgatāsi |


etāṁ vṛthā prathayasi prabalām akāṇḍe


kiṁ kuṇḍneśvara-sute mayi māna-mudrām || [la.mā. 9.63]


kajjala-sāmala-majjhaṁ palla-sāṇujjalaṁ muuṁdassa |


guṁjāphallaṁ bba aharaṁ sahi pekkhantī pamodāmi || [la.mā. 9.64]


[kajjala-śyāmala-madhyaṁ pallava-śoṇojjvalaṁ mukundasya |


guñjā-phalam ivādharaṁ sakhi paśyantī pramode ||]


adya prasīda devi prāṇādhika-vallabhe sahasā |


spṛśati na candra-kalāṁ ca tvāṁ candrāvali tamaḥ kim uta || [la.mā. 9.65]


tvad-aṅga-saṅgatair ebhis tapto’smi mihirātapaiḥ |


vindantī candana-cchāyāṁ māṁ devi śiśirīkuru || [la.mā. 7.37]


śaitya-śriyā saurabha-sampadā ca


nirdhūta-candra-dvaya-gauraveṇa |


sva-vaibhavenādya mad-aṅgakāni 


vidhehi candrāvali nirvṛtāni || [la.mā. 8.38]

śrī-gīta-govinde ca, yathā—

vadasi yadi kiñcid api danta-ruci-kaumudī 


harati dara-timiram atighoram | 


sphurad-adhara-sīdhave tava vadana-candramā 


rocayatu locana-cakoram ||2||


priye cāru-śīle muñca mayi mānam anidānam | 


sapadi madanānalo dahati mama mānasaṁ 


dehi mukha-kamala-madhu-pānam ||dhruva-padam ||


satyam evāsi yadi sudati mayi kopinī 


dehi khara-nakhara-śara-ghātam | 


ghaṭaya bhuja-bandhanaṁ janaya rada-khaṇḍanaṁ


yena vā bhavati sukha-jātam ||3||


tvam asi mama bhūṣaṇaṁ tvam asi mama jīvanaṁ 


tvam asi mama bhava-jaladhi-ratnam | 


bhavatu bhavatīha mayi satatam anurodhinī 


tatra mama hṛdayam atiyatnam ||4||


nīla-nalinābham api tanvi tava locanaṁ 


dhārayati koka-nada-rūpam |


kusuma-śara-bāṇa-bhāvena yadi rañjayasi 


kṛṣṇam idam etad anurūpam ||5||


sphuratu kuca-kumbhayor upari maṇi-mañjarī


rañjayatu tava hṛdaya-deśam |


rasatu raśanāpi tava ghana-jaghana-maṇḍale


ghoṣayatu manmatha-nideśam ||6||


sthala-kamala-gañjanaṁ mama hṛdaya-rañjanaṁ


janita-rati-raṅga-parabhāgam | 


bhaṇa masṛṇa-vāṇi karavāṇi caraṇa-dvayaṁ 


sarasa-lasad-alaktaka-rāgam ||7||


smara-garala-khaṇḍanaṁ mama śirasi maṇḍanaṁ 


dehi pada-pallavam udāram |


jvalati mayi dāruṇo madana-kadanāruṇo 


haratu tad-upāhita-vikāram ||8||


iti caṭula-cāṭu-paṭu-cāru mura-vairiṇo 


rādhikām adhi vacana-jātam | 


jayatu jayadeva-kavi-bhāratī-bhūṣitaṁ


māninī-jana-janita-śātam ||9|| [gī.go. gītaṁ 19]


parihara kṛtātaṅke śaṅkāṁ tvayā satataṁ ghana-


stana-jaghanayākrānte svānte parān-avakāśinī | 


viśati vitanor anyo dhanyo na ko'pi mamāntaraṁ 


praṇayini parīrambhārambhe vidhehi vidheyatām || [gī.go. 10.10]


mugdhe vidhehi mayi nirdaya-danta-daṁśa- 


dor-valli-bandha-niviḍa-stana-pīḍanāni |


caṇḍi tvam eva mudam udvaha pañca-bāṇa-


cāṇḍāla-kāṇḍa-dalanād asavaḥ prayānti || [gī.go. 10.11]


śaśi-mukhi tava bhāti bhaṅgura-bhrūr


yuva-jana-moha-karāla-kāla-sarpī |


tad-udita-bhaya-bhañjanāya yūnāṁ


tvad-adhara-sīdhu-sudhaiva siddha-mantraḥ || [gī.go. 10.12]


vyathayati vṛthā maunaṁ tanvi prapañcaya pañcamaṁ


taruṇi madhurālāpais tāpaṁ vinodaya dṛṣṭibhiḥ | 


sumukhi vimukhī-bhāvaṁ tāvad vimuñca na muñca māṁ 


svayam atiśaya-snigdho mugdhe priyo'yam upasthitaḥ || [gī.go. 10.13]


bandhūka-dyuti-bāndhavo'yam adharaḥ snigdho madhūka-cchavir 


gaṇḍaś caṇḍi cakāsti nīla-nalina-śrī-mocanaṁ locanam | 


nāsābhyeti tila-prasūna-padavīṁ kundābha-danti priye 


prāyas tvan-mukha-sevayā vijayate viśvaṁ sa puṣpāyudhaḥ || [gī.go. 10.14]


dṛśau tava madālase vadanam indu-sandīpanaṁ 


gatir jana-manoramā vijitārambhaṁ ūru-dvayam | 


ratis tava kalāvatī rucira-citra-lekhe bhruvāv 


aho vibudha-yauvataṁ vahasi tanvi pṛthvī-gatā || [gī.go. 10.15] iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

mādhuryam ādāya tavānanena 


kalaṅka-sāro vihitaḥ śaśāṅkaḥ |


tenaiṣa rādhe tava vallabhatvād


asannidhāne tava māṁ hinasti || [a.kau. 8.170]

pratyanīka-nāmālaṅkāraḥ |

trailokya-sampad iva nirbhara-garva-hetur


mādhvīka-pītir iva vihvalāvidhātraī |


prasvāpanāstra-phalikeva manobhavasya 


tvaṁ jñāna-viplava-karī mama bhāsi rādhe || [a.kau. 8.24]

dharma-vairūpyeṇa mālopameyam ||115||

—o)0(o—

|| 15.116-117 ||

atha bhedaḥ—

bhedo dvidhā svayaṁ bhaṅgyā sva-māhātmya-prakāśanam |

sakhyādibhir upālambha-prayogaś ceti kīrtyate ||

tatra **bhaṅgyā svamāhātmya-**prakāśanam, yathā vidagdha-mādhave (4.41)—

cañcan-mīna-vilocanāsi kamaṭhotkṛṣṭa-stanī saṅgatā

kroḍena sphuratā tavāyam adharaḥ prahlāda-saṁvardhanaḥ |

madhyo’sau bali-bandhano mukha-rucā rāmās tvayā nirjitā

labdhā śrī-ghanatādya mānini manasy aṅgīkṛtā kalkitā ||

**śrī-jīvaḥ : **baliṁ badhnātīti kartari lyuṭ | pakṣe balibhiḥ sahaja-rekhābhir badhyate āvriyata iti śrī-ghanatā-saundaryeṇa niviḍatā, pakṣe buddhatā | kalkitā dambhitā, pakṣe tad-avatāratā ||117|| (106)

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇo māninīṁ śrī-rādhāṁ varṇayati—cañcad iti | sphuratā dīptimatā kroḍena aṅkena, pakṣe varāheṇa prahlādaṁ vardhayatīti śrī-nṛsiṁhaḥ, pakṣe prakṛṣṭaṁ hlādam ānandam | baliṁ badhnātīti vāmanaḥ, pakṣe balibhis trivalī-rekhābhir vardhanaṁ yasya saḥ | rāmāḥ sundaryaḥ, pakṣe rāmacandra-paraśurāma-balarāmāḥ | śriyā śobhayā ghanatā niviḍatā labdhā, pakṣe śrīghano buddhaḥ kalko mālinyaṁ māna-kṛta-kāluṣyaṁ tadvattā manasi | kalko’strī śamalainasoḥ iti nānārtha-vargaḥ | | aṅgīkṛtā, pakṣe kalki-nāmāvatāratvam | tena daśaiva mamāvatārās tvad-adhīnā iti tvan-mahimā kena varṇyatām iti bāhyo dhvaniḥ | vāstavas tv ahaṁ parameśvaro brahmādibhir vandyas tāṁ gopa-striyaṁ prasādayāmṭy ātmano bhāgyaṁ manyase nāpi saṅkucasīty upalambha eva ||117|| (106)

**viṣṇudāsaḥ : **atha bheda iti | ādinā dūtībhiś ca | upālambhaḥ doṇa-pūrvaka-hitoktiḥ | cañcad iti | madhumaṅgalasya pramodaja-vacasā dhṛta-gāḍha-mānāṁ rādhāṁ dṛṣṭvā kṛṣṇaḥ svasya tad-adhīnatvaṁ kaimutyena vaktuṁ mīnādi-daśāvatārān api tasyā dhīnatvam apādayan bhaṅgyā sva-mahimānam eva vyanakti | mānini he mānavati rādhe ! cañcantau pracalantau mīnāv iva locane netre yasyās tathā-bhūtādi, tathā kamaṭhābhyāṁ kacchapābhyām apy utkṛṣṭau stanau yasyāḥ sā | tathā sphuratā śobhamānena kroḍena aṅkena pakṣe varāheṇa saṅgatā yuktā | tathā tavāyam adharaḥ prahlādasyānandasya saṁvardhanaḥ, pakṣe kayādhū-tanayasya paripālakaḥ | anena nṛsiṁhāvatāra uktaḥ | tathāsau madhyaḥ madhya-pradeśaḥ balibandhanaḥ travalīnāṁ bandhanaṁ yatra saḥ | pakṣe baliṁ virocana-sutaṁ badhnātīti tathā saḥ | anena vāmanāvatārāh | tathā tvayā kartryā mukha-rucā vacana-kāntyā rāmā ramaṇyo nirjitāḥ, pakṣe jāmadagni-dāśarathi-rohiṇī-nandanāḥ | anena kramād avatāra-trayam | tathā tayā śriyaḥ śobhāyāḥ ghanatā nirviḍatvaṁ labdhā, pakṣe buddhatvam | tathādya samprati manasi nija-mānase aṅgīkṛtā svīkṛtā kalkitā mālinyaṁ māna-kṛta-kāluṣyam, pakṣe mlecchāntaka-rūpāvatāra-viśeṣatvam | kalko’strī śamalainasoḥ iti nānārtha-vargaḥ | ||116-117||

—o)0(o—

|| 15.118-119 ||

athavedaṁ priyoktitvāt sāmodāharaṇaṁ bhavet |

nāyakasya sva-vacasā bhaṅgyāyaṁ bheda īryate ||

yathā—

rūkṣā yan mayi vartase tvam abhitaḥ snigdhe’pi te dūṣaṇaṁ

tatrāste na hi kintu tat kila mamānaucitya-jātaṁ phalam |

yena svas-taruṇīr upekṣya caramām apy āśrayantīr daśāṁ

premārtaṁ vraja-yauvataṁ ca sumukhi tvaṁ kevalaṁ sevyase ||

**śrī-jīvaḥ : **athavety anena pūrvam udāharaṇam anyathā pratipādya nāyakasyety ardhena prakārāntara-sthāpanāyopakrāntaṁ tathaivodāharati—yatheti | devyo vimāna-gatayaḥ smara-nunna-sārāḥ [bhā.pu. 10.21.12] ]ity ādinā bhavatībhir eva varṇanāc caramāṁ daśām āśrayantīḥ ||118-9|| (107-8)

**viśvanāthaḥ : **athavedam iti | padye’smin bhedasyānabhidhyeatvād vyaṅgyatve ca vyañjanāyā boddhavya-vaiśiṣṭyādi-hetukatvenānaikāntikatvād iti bhāvaḥ | ayaṁ vakṣyamāṇo’bhidheya ity arthaḥ ||118|| (107)

māninīṁ śrī-rādhāṁ śrī-kṛṣṇaḥ prāha—rakṣeti | svas-taruṇīr devīḥ | kīdṛśīḥ ? caramāṁ daśamīṁ daśām āśrayantīḥ | devyo vimāna-gatayaḥ smara-nunna-sārāḥ [bhā.pu. 10.21.12] iti tvayaiva varṇanāt ||119|| (108)

**viṣṇudāsaḥ : **athaveti | pakṣāntare idam uktodāharaṇam, kintu nāyakasya sva-vacasā bhaṅgyāyaṁ vakṣyamāṇaḥ ||118|| (107)

rūkṣeti | kadācid yādṛcchika-nija-viṣayakāpriyācaraṇena kṛṣṇe jātamānāṁ śrī-rādhāṁ sāmnāsādhyāṁ matvā sa catura-śekharaḥ vāg-bhaṅgyā sva-māhātmyaṁ prakaṭayan tāṁ prasādayati | abhitaḥ sarvato-bhāvena snigdhe yat tvaṁ rūkṣā asnigdhā kaṭhineti yāvat vartase, abhita ity asya kākākṣi-golaka-nyāyenātrāpi yojanā tatra tava rūkṣatvāvasthāne te tava dūṣaṇaṁ na hi āste, kintu tat mayānaucityena ayuktatā-kāritvena jātaṁ phalam eva |

nanu svatantratvād vanitā-vṛnda-vallabhasya tava dūṣaṇaṁ kathā vā bhavatu ? tatrāha—yena mayā caramāṁ daśamīṁ daśām āśrayantīḥ svas-taruṇīr deva-yuvatīḥ karma-bhūtām upekṣya kāmyamānāḥ api santyajya tathā premṇā ārtaṁ vivaśaṁ vraja-yauvataṁ vrajastha-yuvatī-gaṇaṁ ca upekṣya he sumukhi śobhanānane iti mukhasyaiva praśaṁsayā hṛdayasya tu kāṭhinyātiśayo dhvanitaḥ, tena ca tasyā dhūrtatvaṁ ca | tathā hi—

mukhaṁ padma-dalākāraṁ vācaṁ pīyūṣa-śītalāḥ |


hṛdayaṁ kartarī-tulyaṁ tirvidhaṁ dhūrta-lakṣaṇam || iti |

kevalaṁ tvam eva sevyase ananya-bhāvena upāsyase | atra etad-anantaram asyā aśru-mokṣādikaṁ ūhyam | māna-śānter vivakṣitatvāt |

vidagdha-mādhave ca—

vāmyād bhaven na viratir nava-yauvanānāṁ


vāma-bhruvām iti jana-śrutir avyalīkā |


cāṭūni kartum ucitāni vimucya khinnaṁ


māṁ pratyutādya yad amūr aparañjayanti || [vi.mā. 4.33]


nava-rasa-dhāriṇi madhure


dharaṇī-saṇtāpa-hāri-visphuraṇe |


vidadhati na kṛṣṇa-mudire


gauryaḥ kṣaṇa-rociṣaḥ sthairyam || [vi.mā. 4.31]


medhyo’pi mādhavikkayā madhupo yad eṣa


kṣiptaḥ svayaṁ pracalatā nava-pallavena |


tasyāḥ khalu kṣitir iyaṁ suṣamā-kṣayeṇa


nandaty ayaṁ tu viruvann aravindinīṣu || [vi.mā. 5.11] ||119||

—o)0(o—

|| 15.120 ||

sakhyādibhir upālambha-prayogo, yathā—

kartuṁ sundari śaṅkhacūḍa-mathane nāsminn upekṣocitā

sarveṣām abhaya-pradāna-padavī-baddha-vrate preyasi |

ity ālībhir alakṣitaṁ murabhidā bhadrāvalī bheditā

nāsāgre vara-mauktika-śriyam adhād asrasya sā bindunā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **māninīṁ bhadrāṁ kāścit śrī-kṛṣṇa-pakṣīyās tat-sakhya āhuḥ—kartum iti | śaṅkacūḍeti | yadi śaṅkhacūḍam asau nāvadhiṣyat tadāsmākaṁ kā gatir abhaviṣyad iti bhāvaḥ | bhadrāvalīti bhadrāyā eva saṁjñā ||120|| (109)

**viṣṇudāsaḥ : **kartum iti bhadrāvalī-nāmnī kāñcid vraja-sundarīṁ jāta-mānām ālokya śrī-kṛṣṇo’nyopāyair asādhyam iva matvā tat-sakhī-vṛndam anunayātirekeṇa vaśaṁ vidhāya tad-dvāreṇa tām upālabhya tad-unnata-mānam upaśamayāmāseti vṛndā sa-kautukaṁ paurṇamāsī-purato varṇayati | ity evaṁ-prakāreṇa murabhidā śrī-kṛṣṇena kartrā ālibhir dvāra-bhūtābhir bheditā buddhi-bhedenāpitā bhadrāvalī sā asrasya aśruṇaḥ bindunā nāsāgre nāsikāyāḥ śikhare vara-mauktikasya parama-sutāra-gaja-muktāyāḥ śriyaṁ śobhām iva śriyam adhāt dhṛtavatī | amarau ca—

pādāsakte suciram iha te vāmatā kaiva kānte


san-mārga-sthe praṇayini jane kopane ko'parādhaḥ |


itthaṁ tasyāḥ parjana-kathā kopa-vegopaśāntau


bāṣpodbhedais tad anu sahasā na sthitaṁ na pravṛttam || [a. 68] ||120||

—o)0(o—

|| 15.121-122 ||

atha dānam—

vyājena bhūṣaṇādīnāṁ pradānaṁ dānam ucyate ||

yathā—

kāmo nāma suhṛn mamāsti bhavatīm ākarṇya mat-preyasīṁ

hāras tena tavārpito’yam urasi prāpnotu saṅgotsavam |

ity unnamya karaṁ muradviṣi vadaty udbhinna-sāndra-smitā

padmā māna-vinigrahāt praṇayinā tenodbhaṭaṁ cumbitā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇaḥ padmām āha—kāma iti | satyaṁ satyaṁ kāma eva mahyam aindranīla-hāraṁ dadau tubhyaṁ ca kānakam²⁰ iti smitābhiprāyaḥ |

**viṣṇudāsaḥ : **atha dānam iti | vyājena kenāpi miṣeṇa | kāma iti māninyāḥ padmāyāḥ narma-paripāṭī-paṇḍitena śrī-kṛṣṇena kāmaṁ sva-suhṛttvena khyāpayitvā tena datto hāro’yam iti tad-arpaṇa-vyājena tasyā hāsyam utpādya māno’panīta iti kavi-caraṇaiḥ sa-kautukaṁ varṇyate | bhavatīṁ mat-preyasīm ākarṇya śrutvā tena kāmena arpito dattaḥ | tubhyam iti śeṣaḥ | ata evāyaṁ hāras tava urasi saṅgotsavaṁ saṅga-rūpam ānandam | ity evaṁ-prakāra-vidagdha-rīti-vacasā karaṁ pāṇim unnamya utthāpya muradviṣi śrī-kṛṣṇe vadati sati | anantaraṁ māna-vinigrahāt mānasya tyāgāt hetoḥ udbhid uraṁ svayam evotthitaṁ smitaṁ yasyā sā padmā karma-bhūtā tena śrī-kṛṣṇena udbhaṭaṁ gāḍhaṁ yathā syāt tathā cumbitā | praṇayinā premavateti sahasaiva tenodbhaṭa-cumbane tasyā api tad-anumodane hetur uktaḥ |

vidagdha-mādhave ca—

srag iyam uru-guṇā te citta-vīthīva rādhe


śucir ati-sukumārī kāmam āmodinī ca |


nakha-pada-śaśi-rekhā-dhāmni puṣṇātu kāntiṁ


tava kuca-śiva-mūrdhni svardhunī-vibhrameṇa || [vi.mā. 4.44] iti ||122||

—o)0(o—

|| 15.123-124 ||

atha natiḥ—

kevalaṁ dainyam ālambya pāda-pāto natir matā ||

yathā—

kṣiti-luṭhita-śikhaṇḍāpīḍam ārān mukunde

racayati rati-kānta-stoma-kānte praṇāmam |

nayana-jaladharābhyāṁ kurvatī bāṣpa-vṛṣṭiṁ

varatanur iha māna-grīṣma-nāśaṁ śaśaṁsa ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **vṛndā kundavallīm āha—ārāt samīpe ||124|| (112)

**viṣṇudāsaḥ : **atha natir iti | kevalam ekaṁ dainyam evālambya āśritya ||124|| kṣitīti | kadācit pālī-nāmnyāṁ yūtheśvaryāṁ māninyāṁ vṛttāyāṁ satyāṁ tad-dhṛdaya-tattva-kovidaḥ śrī-kṛṣṇaḥ sāmādyair upāyais tan-mānam aparihāryām iva manvānaḥ kevalaṁ caraṇa-pātenaiva tam atigāḍham apy apasāritavān ity etad-vṛttaṁ vṛndā śrī-paurṇamāsyāḥ savidhe nivedayati | kṣitau pṛthivyāṁ luṭhitaḥ patitaḥ śikhaṇḍā-pīḍo barha-mukuṭaṁ yatra tad yathā syāt tathā ārād dūrata eveti svasyāparādhitva-manana-śaṅkayātidainyodayāt | mukunde śrī-kṛṣṇe praṇāmaṁ racayati kurvati | kim-bhūte ? rati-kāntaḥ kāmas tasya stomo vṛndaṁ tasmād api kānte kamanīye’timadhure ity arthaḥ | idam atisahasā māna-tyāge kāraṇam ekam | anantaraṁ vara-tanuḥ pālī nayane eva jaladharau tābhyāṁ bāṣpāṇām aśrūṇāṁ vṛṣṭiṁ varṣāṁ kurvatī satī iha kuñja-sadane māna eva grīṣmaḥ tan-nāma-rtuḥ tasya nāśaṁ śāntiṁ śaśaṁsa kathayati sma | rūpakālaṅkāro’yam ||

vidagdha-mādhave ca—

dhūli-dhūsarita-candrakañcalaś


candrakānta-mukhi vallabho janaḥ |


arpayan muhur ayaṁ namaskriyāṁ


bhikṣate tava kaṭākṣa-mādhurīm || [vi.mā. 4.46]

padyāvalyāṁ ca—

śiraś chāyāṁ kṛṣṇaḥ svayam akṛta rādhā-caraṇayor


bhujāvallī-cchāyām iyam api tadīya-pratikṛtau |


iti krīḍā-kope nibhṛtam ubhayor apy anunaya-


prasādau jīyās tām api guru-samakṣaṁ sthitavatoḥ || [pa. 241] 

amarau ca—

parimlāne māne mukha-śaśini tasyāḥ kara-dhṛte


mayi kṣīṇopāye praṇipatana-mātraika-śaraṇe |


tayā pakṣma-prānta-vraja-puṭa-niruddhena sahasā


prasādo bāṣpeṇa stana-taṭa-vimuktena kathitaḥ || [a. 25]


sutanu jahihi kopaṁ paśya pādānataṁ māṁ


na khalu tava kadācit kopa evaṁ vidho'bhūt |


iti nigadati nāthe tiryag-āmīlitākṣyā


nayana-jalam analpaṁ muktam uktaṁ na kiñcit || [a. 39]


dūrād utsukam āgate vivalitaṁ sambhāṣiṇi sphāritaṁ


saṁśliṣyaty aruṇaṁ gṛhīta-vasane kopāñcita-bhrū-latam |


māninyāś caraṇānati-vyatikare bāṣpāmbu-pūrṇekṣaṇaṁ


cakṣur jātam aho prapañca-caturaṁ jātāgasi preyasi || [a. 49] ||124||

—o)0(o—

|| 15.125-126 ||

atha upekṣā—

sāmādau tu parikṣīṇe syād upekṣāvadhīraṇam |

upekṣā kathyate kaiścit tūṣṇīm-bhāvatayā sthitiḥ ||

tad dvayam, yathā—

sūnur vallabha eṣa vallava-pates tatrāpi vīrāgraṇīs

tatrāpi smara-maṇḍalī-vijayinā rūpeṇa vibhrājitaḥ |

sakhyaḥ samprati rūkṣatā pṛthur iyaṁ tenātra na śreyase

dūre paśyata yāti niṣṭhura-manāḥ kā yuktir atrocitā ||

**śrī-jīvaḥ : “**sakhyaḥ samprati rūkṣatā pṛthur iyaṁ kāryā tathāpi sphuṭaṁ” iti vā pāṭhaḥ _||_126|| (114)

**viśvanāthaḥ : **avadhīraṇam avajñā || vṛndā-śikhādyāḥ sakhīr āha—sūnur iti | vallava-pateḥ sūnur eṣa vallabha-priyaḥ | iyaṁ śrī-rādhā yato rūkṣatā pṛthur abhūt tenātra śrī-kṛṣṇena śreyase na maṅgalāya | svayam eva saubhāgyataś cyutā sthāsyatīti bhāvaḥ ||125-126|| (114)

**viṣṇudāsaḥ : **athāpekṣeti | parikṣīṇe vyarthena sati avadhīram avajñā, tūṣṇīm-bhāvatayā maunatayā sthiti-vara-sthānam ||125||

tad-dvayaṁ krameṇodāharati—sūnur iti | ekadā gṛhīta-gāḍhamānāṁ śaivyām anyopāyair aprasannām ālakṣya tatas tām upekṣya śrī-kṛṣṇe anyatra gacchati sati sā vilīnamānā satī sva-sakhīḥ prati tasya tyāgānarhatva-kathana-pūrvaka-yukti-praśnena svasya māna-rāhityaṁ vyaktam eva sūcayati | he sakhyaḥ ! eṣa vallabhaḥ mama priya iti prathamaṁ tāvat priyatvenaiva kṛtāparādhe’py asmin pṛthu-rūkṣatānarhatvaṁ sūcitam | tathā hi śāstraṁ—

apriyāṇy api kurvāṇo yaḥ priyaḥ priya eva saḥ |


dagdha-mandira-sāre’pi kasya vahnāv anādaraḥ || iti |


tatrāpi vallava-pater goparājasya sūnur iti paramādaraṇīyatvenāpi, tatrāpi vīrāṇāṁ vikrāntimatāṁ madhye agraṇīḥ śreṣṭha ity anena daitya-vadhādinā govardhanoddhāriṇādinā ca sarva-vraja-janopakārakatvenāpi, tatrāpi smara-maṇḍalyaḥ kāma-vṛndāni tāḥ vijetum abhibhavituṁ śīlaṁ yasya tena rūpeṇa vibhrājitaḥ virājitaḥ | trailokya-saubhagam idaṁ ca nirīkṣya rūpaṁ [bhā.pu. 10.29.40] ity-ādinā parama-lobhyatvenāpi tena hetunā samprati, adhunā atra śrī-kṛṣṇe iyaṁ pṛthur mahatī rūkṣatā naiṣṭhuryaṁ na śreyase kalyāṇāya sukhāya na bhavet | 

nanu bhavatyāḥ premādi-guṇa-baddho’yaṁ svayam evādhunaiva parāvartiṣyati, kim iti vyākulāsi ? iti cet tatrāha—niṣṭhura-manāḥ asmat-kṛta-bhartsanayā niṣṭhuraṁ kaṭhinaṁ nirviṇnam iti yāvat mano yasya saḥ | tatrāpi dūre kuñja-sadanād atidūratare deśe yāti, yūyaṁ paśyeti nija-vacana-pratyayārthaṁ tāḥ taṁ sākṣād darśayati | tasmād atra visaṁṣṭhule kā yuktiḥ ucitā yogyā | tām upadiśata iti śeṣaḥ | anena svasya māna-dhvaṁsaṁ dyotayitvā kṛṣṇasya parāvartane tāsāṁ niyogo dhvanitaḥ ||126||

—o)0(o—

|| 15.127 ||

māne muhur natibhir apy atidurnivāre

vācaṁ-yama-vratam ahaṁ tarasāgrahīṣam |

bāṣpaṁ tato vikiratī nijagāda padmā

pauṣpaṁ rajaḥ patitam atra dṛśor mameti ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇaḥ subalam āha—māna iti ||127|| (115)

**viṣṇudāsaḥ : **māna iti | kadācit lalitāyāḥ śrī-kṛṣṇa-labdha-saṅgāyāḥ saubhāgyātirekam udvīkṣya gṛhīta-gāḍha-mānāyāḥ padmāyāḥ śrī-kṛṣṇa upāyāntarato’parihāryaṁ tan-mānaṁ nirdhārya maunenaiva tasyās tam apasāritavān | tataḥ samayāntare subalena pṛṣṭaḥ san, sa prāha—muhuḥ punaḥ punar api natibhiḥ praṇāmaiḥ atidurnivāre atyantāsādhye māne jāte sati vācaṁ-yama-vrataṁ maunaṁ tarasā raṁhasā agrahīṣaṁ gṛhītavān asmi | tapasvī tāpasaḥ pārikāṅkṣī vācaṁyamo muniḥ ity amaraḥ | tatas tad-anantaraṁ padmā bāṣpam asraṁ vikiratī muñcantī satī sva-sakhīḥ prati avahitthayā’śru-pātasya hetv-antaraṁ kalpayantī nijagāda | tad evāha—pauṣpaṁ puṣpa-jātaṁ rajaḥ parāgaḥ mama dṛśor netrayoḥ patitam iti | atra kusuma-vṛnda-saṅkule kuñjālaye iti, tatra puṣpa-rajo-bāhulyād avahitthaiva samarthitā | amarau ca—


caraṇa-patana-pratyākhyānāt prasāda-parāṅ-mukhe


nibhṛta-kitavācārety uktvā ruṣā paruṣī-kṛte |


vrajati ramaṇe niḥśvasyoccaiḥ stana-sthita-hastayā


nayana-salila-cchannā dṛṣṭiḥ sakhīṣu niveśitā || [amaru 20] ||127||

—o)0(o—

|| 15.128-129 ||

athavā—

prasādana-vidhiṁ muktvā vākyair anyārtha-sūcakaiḥ |

prasādanaṁ mṛgākṣīṇām upekṣeti smṛtā budhaiḥ ||

yathā—

dhammille nava-mālatī paricitā savye ca śabda-grahe

mallī sundari dakṣiṇe tu katarat puṣpaṁ tava bhrājate |

āghreyaṁ paricetum ity upahite vyājena nāsā-puṭe

gaṇḍodyat-pulakā vihasya hariṇā candrāvalī cumbitā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇaś candrāvalīm āha—śabda-grahe karṇe | upahitam upādhiḥ ||129|| (117)

**viṣṇudāsaḥ : **upekṣāyā eva prakārāntaram āha—athaveti | prasādanasya prasannatāyāḥ vidhiṁ sāmādi-mārgaṁ tyaktvā parityajya mṛgākṣīṇāṁ nāyikānām ||128||

dhamilla iti | kadācit gṛhīta-mānāṁ candrāvalīṁ samavalokya parama-kautukinā śrī-kṛṣṇena sāmādy-upāyān unmucya tasyā dakṣiṇa-karṇāvataṁsita-puṣpāghrāṇādāna-miṣāt tat-kapola-sparśenaiva mānād uparamayya sā prasāditeti kavi-caraṇair varṇyate | sundari ! he candrāvali ! tava dhammille baddha-keśa-samūhe, savye vāme śabda-grahe karṇe, dakṣiṇe śabda-grahe tu katarat kiṁ-jātīyam | ata eva paricetuṁ puṣpa-nirṇaya-jñānāya āghreyam asya puṣpasya saurabham anubhaveyam iti vyājena miṣeṇa nāsā-puṭe nihite’rpite sati tasyā gaṇḍe iti śeṣaḥ | gaṇḍe udyanti udgacchanti pulakāni yasyā sā candrāvalī hariṇā vāṅ-manaś ceṣṭitādi-mādhuryeṇa sarva-manohara-svabhāvena vihasya cumbitā ||128||

—o)0(o—

|| 15.130-132 ||

atha rasāntaram—

ākasmika-bhayādīnāṁ prastutiḥ syād rasāntaram |

yādṛcchikaṁ buddhi-pūrvam iti dvedhā tad ucyate ||

tatra** yādṛcchikam—**

upasthitam akasmād yat tad yādṛcchikam ucyate ||

yathā—

api gurubhir upāyair adya sāmādibhir yā

lavam api na mṛgākṣī māna-mudrām abhāṅkṣīt |

harim iha parirebhe sā svayaṁgrāham agre

nava-jaladhara-nādair bhīṣitā paśya bhadrā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **bhadrāyāḥ sakhyaḥ parasparam āhuḥ—apīti | svayam eva grāho bhujābhyāṁ grahaṇaṁ yatra, tad yathā syāt tathā parirebhe ||132|| (119)

**viṣṇudāsaḥ : **atha rasāntaram iti | ākasmikā akasmād eva vṛttāḥ | bhayādayas teṣāṁ prastutiḥ sad-bhāvaḥ | ādinā preyaḥ-karuṇa-raudrādyā api jñeyāḥ | yadṛcchayā prayatnaṁ vinaiva jātaṁ yādṛcchikam | jñātvaiva kṛtaṁ buddhi-pūrvam ||131||

apīti | ekadā jāta-mānāyā bhadrāyā māna-bhaṅgāya śrī-kṛṣṇa-racita-sāmādy-upāyeṣu vyartheṣu satsu daiva-yogāt tadānīm eva nūtana-jalada-garjitākarṇana-santrastā satī sā sahasaiva mānam utsṛjya tasmin svayaṁ-grahāśleṣam ācaritavatīti vṛndā nāndīmukhīm āha | gurubhiḥ sumahadbhir api sāmādibhir upāyair yā bhadrā mānasya mudrām ākāraṁ nābhāṅkṣīt, bhañjo āmardane luṅ, na tyaktavatīty arthaḥ | lavam api leśam api yathā syāt tathā | adya samprati sā bhadrā iha kuñjālaye nava-jaladhara-nādair kartṛbhiḥ bhīṣitā bhayam āpitā satī svayaṁ-grāhaṁ svayam eva gṛhītvā hariṁ śrī-kṛṣṇaṁ parirebhe āśliṣṭavatī | agre purataḥ paśyeti nāndīmukhīm anavahitām ivālokya vṛndā tāṁ prati darśayati ||132||

—o)0(o—

|| 15.133 ||

yathā vā—

upāyeṣu vyarthonnatiṣu bata sāmādiṣu sakhe

sakhīnāṁ cāturye gatavati ca sadyaḥ śithilatām |

viśākhāyāḥ kopa-jvara-haraṇa-mantra-pratinidhiṁ

sa-cītkāraṁ rūkṣa-svanitam akarod ukṣa-danujaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **jaladhara-nādānāṁ kāmoddīpakatvena tair māna-bhaṅgaḥ samuicta iti rasāntarasyodāharaṇam āha—yathā veti | śrī-kṛṣṇaḥ subalam āha—upāyeṣv iti | mantra-pratinidhi mantra-tulyam | ukṣa-danujaḥ ariṣṭāsuraḥ | ukṣā bhadro balīvardaḥ ity amaraḥ ||133|| (120)

**viṣṇudāsaḥ : **ādhidaivika-bhaya-kṛta-rasāntaram udāhṛtya ādhibhautika-bhayaja-rasāntaram udāharati—yathā veti | upāyeṣv iti | ekadā +viśeṣāyāḥ pragāḍha-mānaṁ vīkṣya tad-upaśamanāya sāmādy-upāya-vṛndaṁ racite’pi śrī-kṛṣṇena paramāsādhyaṁ matvā tasmin cintayati sati daiva-yogāt tadaiva vrajāgatasya kaṁsa-prahita-vṛṣāsurasya sacītkāra-ghora-garjanena tasyā mānaḥ praśānta iti śrī-kṛṣṇaḥ samayāntare madhumaṅgalena pṛṣṭaḥ san taṁ praty uvāca |

sakhe he madhumaṅgala ! sāmādiṣūpāyeṣu vyarthonnatiṣu vigatārtha-śakti-vaibhaveṣu satsu, tathā tat-sakhīnāṁ cāturye māna-bhaṅgy-arthaṁ nānā-vidha-pāṭave ca śithilatāṁ komalatvaṁ gatavati sati, sadyas tadaiva ukṣadanujaḥ ariṣṭa-nāmā vṛṣabhākāra-dānavaḥ cītkāreṇa saha vartamānaṁ rūkṣa-svanitam atiniṣṭhura-śabdam akarot | kiṁ-bhūtaṁ tat ? viśākhāyāḥ kopa eva jvaras taṁ harati tasmin vihito yo mantras tat-pratinidhiṁ tat-sadṛśam | ata etad-anantaraṁ tad-duḥsahogra-dhvani-śravaṇa-trastayā tayā tasmin svayaṁ-grahāśleṣaś ca kṛta iti jñeyam | anyathā parama-bhīros tasyās tādṛśo’py ahite dhairyaṁ kathaṁ syāt, kena vā liṅgena māna-tyāgo jñātaḥ syād iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

mayi vyagre tasyā praṇaya-kalaha-mlāna-manasaḥ


prasāde rādhāyāḥ pada-patanam āripsitavati |


akasmād ambhoda-vyatikara-kṛtaḥ sphūrjathur abhūt


sakhe trāsād eṣā sapadi mama kaṇṭhaṁ dhṛtavatī || [a.kau. 8.162] ||133||

—o)0(o—

|| 15.134-135 ||

atha buddhi-pūrvam—

buddhi-pūrvaṁ tu kāntena pratyutpanna-dhiyā kṛtam ||

yathā—

pāṇau pañcamukhena duṣṭa-kṛmiṇā daṣṭo’smi roṣād iti

vyājāt kūṇita-locanaṁ vraja-patau vyābhujya vaktraṁ sthite |

**sadyaḥ projjhita-roṣa-vṛttir asakṛt kiṁ vṛttam ity ākulā **

jalpantī smita-bandhur āsyam amunā gāndharvikā cumbitā ||

**śrī-jīvaḥ : **vraja-patir ity atra “vraja-vidhau” iti vā pāṭhaḥ ||135|| (122)

**viśvanāthaḥ : **pratyutpanna-dhiyā sa-pratibha-buddhinā ||134|| (121) vṛndā paurṇamāsīm āha—māninyāḥ śrī-rādhāyāḥ purato muhūrtaṁ tūṣṇīṁ sthitvā abhinīta-trāsa-vyathā svara-bhaṅgam akasmāt pāṇau me ity ādy uccacāra | kūṇite saṅkucite locane yatra tad yathā syāt tathā vaktraṁ vyābhujya kuṭalī-kṛtya sadyas tat-kṣaṇād eva projjhitā tyaktā roṣa-vṛttir yayā sā| kiṁ vṛttaṁ ? iti mūrcchitaṁ śrī-kṛṣṇaṁ bhujābhyām utthāpya mukhe mukhaṁ dattvā jalpantīti jalpana-samaya eva smita-bandhur āsyaṁ yathā syāt tathā cumbitā ||135|| (122)

**viṣṇudāsaḥ : **atheti | pratyutpanna-dhiyā sa-pratibha-buddhinā ||134|| pāṇāv iti | kadācit śrī-rādhāyā mānam anyopāyair asādhyaṁ niścitya parama-rasikendra-vṛnda-śiroratnena śrī-kṛṣṇena kapaṭa-kalpita-nija-duṣṭa-kṛmi-daṁśanākhyānena tāṁ bhaya-santrasta-vyākulāṁ vidhāya, tasyā māno’panīta iti tad-vilakṣaṇa-ceṣṭitaṁ vṛndā paurṇamāsyāḥ savidhe sa-smitam āvedayati |

pāṇau haste viṣaye, pañca mukhāni yasyeti teneti prasiddha-duṣṭa-kṛmito vailakṣaṇyena tasyātighoratvaṁ dhvanitam | śleṣeṇa pañca eva mukhāni sahāya-bhūtatvāt pradhānāni bāṇāni yasya tena kāmena | atra duṣṭa-kṛimiṇety asya viśeṣaṇaṁ tadvad duḥkha-dāyitvāt | roṣād iti daṁśasya tīvratvaṁ dyotitam | iti vyājāt evaṁ-vidha-miṣāt hetoḥ kūṇita-locanaṁ kuñcita-netraṁ yathā syāt tathā vraja-patau śrī-kṛṣṇe vaktraṁ mukhaṁ vyābhujya vakrīkṛtya sthite sati tad-anu sadyas tat-kṣaṇam eva projjhitā santyaktā roṣa-vṛttir māno yayā sā gāndharvikā | kiṁ vṛttaṁ ? ity asakṛt naika-vāraṁ vyākulā satī jalpantī amunā vraja-patinā kartrā smita-bandhur āsyaṁ yathā syāt tathā cumbitā ||135||

—o)0(o—

|| 15.136 ||

yathā vā—

nyastaṁ dāma kṛtāgasādya hariṇā dṛṣṭvā puro rādhayā

kṣiptenābhihataḥ sa tena kapaṭī duḥkhīva bhugnānanaḥ |

mīlann eva niṣedivān bhuvi tataḥ sadyas tayā vyagrayā

pāṇibhyāṁ dhṛta-kandharaḥ sthita-mukho bimboṣṭham asyāḥ papau ||

**śrī-jīvaḥ : **niṣedivān niviṣṭaḥ ||136|| (123)

**viśvanāthaḥ : **sāma-dānāder iva rasāntarasya vārāntareṇaika-jātīyatvaṁ sambhaved iti punaḥ punar māne anyad anyad rasāntaraṁ syād iti darśayitum āha—yathā veti | nāndī paurṇamāsīm āha—nyastam iti | sa haris tena dāmnā duḥkhīva tad-āghātena prāpta-mahā-vyatha iva ||136|| (123)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvato’py asya buddhi-pūrva-rasāntarasyātiśaya-vivakṣayā prakārāntareṇa tad eva darśayati—yathā veti | nyastam iti | pūrvavat parama-kautukinā śrī-kṛṣṇena śrī-rādhāyā manoparamārthaṁ sva-hasta-grathitaṁ vicitra-mālyam ekaṁ tasyai arpitaṁ, tatas tayā roṣāveśād yadṛcchayā dūrataḥ prakṣiptam api daiva-vaśāt tad-aṅgopary eva tat patitam | tatas tad-abhighāta-jātāvasāda-vyājena svasya mahā-duḥkhitva-vyañjanayā tāṁ mahā-vyākulāṁ vidhāya tasyā mānonmūlanaṁ kṛtam iti dāma mālyaṁ puraḥ agrato dṛṣṭvā śrī-rādhayā kṣiptena tena dāmnābhihataḥ san hariḥ duḥkhīva, na tu vastuto duḥkhī, tad-anukārasya chadma-racitatvāt | bhugne bhugnānanaḥ vakra-mukho bhūtvā mīlann eva saṅkucann eva niṣedivān upaviveśa, tatrāpi bhuvi bhūmāv iti tad-dhananasya mahā-vaivaśya-kāritvaṁ dyotitatm | tatas tad-anantaraṁ sadyas tat-kṣaṇam eva vyagrayā vikalayā tayā rādhayā kartryā pāṇibhyāṁ dhṛtā gṛhītā kandharā grīvā yasya saḥ | asyā rādhāyāḥ papau apibat | atra sva-hasta-prakṣiptena dāmnā śrī-kṛṣṇasya vyathātireka-mananāt rādhāyāḥ saṅkocātiśayodayāt pūrva-padyād rasāntarasyādhikyam |

amarau ca—

līlā-tāmarasāhato'nya-vanitā-niḥśaṅka-daṣṭādharaḥ 


kaścit kesara-dūṣitekṣaṇa iva vyāmīlya netre sthitaḥ |


mugdhā kudmalitānanena dadhato vāyuṁ sthitā tasya sā


bhrāntyā dhūrtatayā ca vepathumatī tenāniśaṁ cumbitā || [a. 72]

atra

keyaṁ śyāmā sphurati sarale gopa-kanyā kim-arthaṁ 


prāptā sakhyaṁ tava mṛgayate nirmitāsau vayasyā |


āliṅgāmūṁ muhur iti tathā kurvatī māṁ viditvā


nārī-veśaṁ hriyam upayayau māninī yatra rādhā || [u.saṁ. 63]

ity apy udāhāryaṁ, buddhi-pūrva-sakhī-veṣa-vyājena sakhya-rasāntareṇaiva tasyā mānāpasaraṇāt ||136||

—o)0(o—

|| 15.137-138 ||

deśa-kāla-balenaiva muralī-śravaṇena ca |

vināpy upāyaṁ māno’sau līyate vraja-subhruvām ||

tatra deśa-balena, yathā—

alaṁ kīrṇaṁ candrāvalir ali-ghaṭā-jhaṅkṛti-bharaiḥ

puro vṛndāraṇyaṁ kim api kalayantī kusumitam |

hariṁ ca smerāsyaṁ priyaka-taru-mūle priyam itaḥ

skhalan-mānā sakhyām adiśata sa-tṛṣṇaṁ dṛśam asau ||

**śrī-jīvaḥ : **kalayantī paśyantī itas tato vṛndāvane hariṁ ca paśyantī ||138|| (125)

**viśvanāthaḥ : **candrāvalyā māna-vṛttāntaṁ pṛcchantīṁ bhadrāṁ vṛndāha—alam atiśayena kīrṇaṁ vyāptaṁ kalayantī paśyantī priyakaḥ kadambaḥ sakhyāṁ dṛśaṁ sa-tṛṣṇaṁ yathā syāt tathā adiśata dattavatīti | he sakhi ! māno me vṛndāraṇyenānena dhvaṁsitas tad ahaṁ kiṁ karoṣi yad ucitaṁ tattvam eva kurv iti vyañjayāmāsa mānopaśamanasyāṅkāḥ svayaṁ-grāha-smitādaya ity ādi-pada-gṛhītāḥ sakhī-dṛk-preraṇādayo’pi jñeyāḥ ||138|| (125)

**viṣṇudāsaḥ : **upāyaṁ sāmādiṁ vināpi deśa-kālayor balena muralī-nisvana-śravaṇena ca hetunā kevala eṣa mānaḥ kvāpi kutrāpi kadāpi ca līyate tirodhatte ity anvayaḥ ||137||

tatreti | alaṅkīrṇam iti | kadācin māninyāś candrāvalyā vṛndāvana-śobhādi-darśanād eva māna-dhvaṁsam ālokya vismita-hṛdayā nāndīmukhī paurṇamāsyāḥ savidhe taṁ nivedayati | candrāvaliḥ kartrī ali-ghaṭā-jhaṅkṛti-bharaiḥ bhṛṅga-śreṇi-jhaṅkārātiśayaiḥ alam atiśayena kīrṇaṁ vyāptaṁ vṛndāraṇyaṁ puro’grataḥ kim api anirvācyaṁ yathā syāt tathā kalayantī paśyantī satī | kim-bhūtaṁ ? puṣpitam | tārakādibhyaḥ itac | tathā hariṁ kṛṣṇaṁ ca kalayantī | kiṁ-bhūtaṁ ? smeraṁ vikaśitam akṣi netraṁ yasya tam | priyaka-taru-mūle kadamba-viṭapi-tale, itaḥ atra saptamyāṁ tas | skhalan apagacchan māno yasyā seti māna-tyāga-sama-kālam eva tasyāḥ sakhyāṁ dṛk-preraṇaṁ sūcitam | sakhyāṁ padmāyāṁ viṣaye satṛṣṇaṁ yathā syāt tathā, tena ca punar māna-tyāgo dhvanitaḥ | mānopaśamanasyāṅkāḥ svayaṁ-grāha-smitādayaḥ [u.nī. 15.113] ity atrādi-śabdena sakhyādiṣu sādara-nirīkṣaṇasyāpi vyākhyatvāt | dṛśaṁ netram adiśat preritavatī asau candrāvalī | atra vṛndāvana-śobhā-darśanam eva māna-tyāge mukhyaṁ kāraṇaṁ vivakṣitaṁ, śrī-kṛṣṇa-darśanaṁ tv ānuṣaṅgikaṁ, deśa-balasyaivātra vivakṣitatvāt ||138||

—o)0(o—

|| 15.139 ||

kāla-balena, yathā—

śaradi madhura-mūrtiḥ paśya kānti-cchaṭābhiḥ

snapayati ravikanyā-tīra-vanyāṁ sudhāṁśuḥ |

iti niśi niśamayya vyāhṛtiṁ dūtikāyāḥ

smita-rucibhir atānīt tatra rādhā prasādam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **vṛndā śrī-kṛṣṇam āha—śaradīti ||139|| (126)

**viṣṇudāsaḥ : **kāleti | śaradīti | kadāpi māninyāḥ śrī-rādhāyā dūtī-varṇita-śarad-ujjṛmbhamāṇa-candra-kiraṇa-kamanīya-rajanī-śobhā-karṇanād eva māna-tyāgo jāta iti kavi-caraṇaiḥ sa-camatkāraṁ varṇate | paśyett asya vākyārtha eva karma, śaradi samprati śarad-ṛtau sudhāṁśuś candraḥ kānti-cchaṭābhiḥ kiraṇa- ābhiḥ karaṇa-bhūtābhiḥ rava-kanyāyā yamunāyās tīre yā vanyā vana-samūhas tāṁ snapayati plāvayati pariṣkarotīti yāvat | kim-bhūtaḥ ? madhurā mūrtir yasya saḥ—iti evaṁ dūtikāyā vyāhṛtaṁ bhāṣitaṁ niśi rātrau niśamayya śrutvā rādhā smita-rucibhiḥ gūḍha-hasita-kāntibhiḥ hetubhiḥ tatra kuñjālaye prasādaṁ māna-tyāga-pūrvaka-manaḥ-prasannatām atānīt vivṛtavatī ||139||

—o)0(o—

|| 15.140 ||

muralī-śabdena, yathā—

yadi roṣaṁ na hi muñcasi

na muñca mama devi nātra nirbandhaḥ |

phutkṛti-vidhūta-mānaḥ

sa bhavatu vijayī harer veṇuḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **māninīṁ śrī-rādhāṁ kācit sakhī prāha—yadīti | devīti mānuṣyo hi suprasādā bhavanti, na tu devya iti bhāvaḥ | na nirbandha iti aham evādya śrī-rādhāṁ prasādyāneṣyāmi paśya me buddhi-balam iti śrī-kṛṣṇāgre mayā nirbandhaḥ kṛta āsīt | sa na bhavatu, kiṁ tu mām avajānatyās tava parābhavopāyam aham eva kariṣyāmīty āha—phūtkṛtīti | he śrī-kṛṣṇa ! tad idānīm amoghāstraṁ muralīm eva sandehīti tam upadiśāmi iti bhāvaḥ ||140|| (127)

**viṣṇudāsaḥ : **muralīti | yadīti | kācit kṛṣṇe’dhika-snehā mṛdu-svabhāvā sakhī gṛhīta-mānāṁ sva-yūtheśvarīm avalokya tad-asahamānā nānā-cāṭu-racanābhir api tām aprasannām avadhārya tāṁ prati sākṣepam āha | roṣaṁ mānāpara-paryāyam | he devīti gauravātiśaya-dyotanena svasyāgrahāt tāṭasthyaṁ vyañjitam | nirbandhaḥ prayatnaḥ | nanu sva-jīvita-bhūtayor anayor mitho milanāvadhy eva bhavad-vidhānāṁ nirbandhaḥ samucita eva, kim ity asmād viramasīty āha—sa prasiddhaḥ harer veṇur vijayī jaya-yukto bhavatu | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—phutkṛtyā phutkāreṇaikenaiva vidhūto nirmūlito māno yena saḥ ||140||

—o)0(o—

|| 15.141 ||

yathā vā—

mānasyopādhyāyi prasīda sakhi rundhi me śruti-dvandvam |

ayam uccāṭana-mantraṁ siddho veṇur vane paṭhati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **pūrva-padye muralī-nādasya mānopaśamakatvam uktam, na tu phalato darśitam iti aparituṣyann āha—yathā veti | śrī-rādhā-lalitāṁ sāmarṣam āha—mānasyeti ||141|| (128)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-padye sakhyā veṇu-māhātmya-mātra-kathanena māna-tyāgasya sandehāpāta-śaṅkayā nāyikā-vākyenaiva tasya spaṣṭa-darśanāyodāharaṇāntaram āha—yathā veti | mānasyeti | kācin mānavatī vraja-sundarī śrī-kṛṣṇa-veṇu-rava-śravaṇataḥ sraṁsamāna-māna-vaibhavā satī māna-grahaṇopadeṣṭrīṁ vāma-svabhāvāṁ kāñcit sva-priya-sakhīṁ sākṣepam āha |

mānasyopādhyāyī he mānopadeśācārye he sakhi ! me mama śruti-dvandvaṁ karṇa-yugalaṁ rundhi āvṛṇu | nanu mānas tāvan manaso vṛtti-viśeṣaḥ, ata eva mano-nirodhenaiva tasyāvasthānaṁ sukhena bhavati | sa tu tvayaika-sādhyaḥ | śruti-nirodhena kathaṁ vā sa tiṣṭhatu ? tatrāha—ayam iti | ut uccaiḥ cāṭayati bhedayati sarva-sambandhato viramayya svāśrayaika-niṣṭhaṁ karotīty uccāṭanaś cāsau mantraś ca taṁ, caṭa-sphuṭa bhede curādiḥ | ayaṁ veṇur iti tad dhaneḥ spaṣṭa-śravaṇāt ṣd iva sphuraṇena | kiṁ-bhūtaḥ ? siddhaḥ yogīśa-viśeṣaḥ | asamasta-rūpakam idaṁ, veṇur eva siddha ity arthaḥ | vane iti siddhānāṁ tatrava satatāvasthāna-prasiddheḥ | paṭhati vyaktaṁ vaktīti tatra sakhyāḥ sandehaṁ nirasyantī vartamāna-prayogeṇa ca dṛḍha-pratītiṁ cāpādya svasya tat-savidhābhisāre kālāyayāsahatvaṁ dhvanitam ||141||

—o)0(o—

|| 15.142-143 ||

tāratamyaṁ tu mānasya hetoḥ syāt tāratamyataḥ |

syāl laghur madhyamaś cāsau mahiṣṭhaś cety atas tridhā ||

susādhyaḥ syāl laghur māno yatna-sādhyasya madhyamaḥ |

duḥsādhyaḥ syād upāyena mahiṣṭhaḥ preyasāpy ayam ||

**śrī-jīvaḥ : **śreyasāpy upāyena mahiṣṭho māno duḥsādhyaḥ kṛcchra-sādhyaḥ syāt ||142-143|| (129-130)

**viśvanāthaḥ : **hetor īrṣyāyāḥ ||142|| (129) bhujaṅgaḥ kāmukhaḥ | rata-hiṇḍakaḥ strī-cauraḥ ||143|| (130)

**viṣṇudāsaḥ : **adhunā kāraṇa-tāratamyenaiva kārya-rūpasya mānasya tāratamyaṁ syād ity asya trividhatvaṁ nirūpayati—tāratamyam iti padya-dvayena | tāratamyaṁ taratamatā nyūnādhikyaṁ mahiṣṭho mahattamaḥ prauḍha iti yāvat | susādhyaḥ sukhenākṛcchreṇa sādhyate vivartyate, īṣad-duḥsuṣu kṛcchrākṛcchrārtheṣu khalu [pā. 3.3.126] iti karmaṇi dhātu-mātrasyaiva khal-vidhānāt | yatnena sādhyate iti yatna-sādhyaḥ | ṛ-halor ṇyat [pā. 3.1.124] iti karmaṇi ṇyat | upāyena sāmādinā karaṇena preyasā priyatamena śrī-kṛṣṇenāpi svayaṁ mahiṣṭho mānaḥ ||142-143||

—o)0(o—

|| 15.144-146 ||

kṛṣṇe roṣoktayas tāsāṁ vāmo durlīla-śekharaḥ |

kitavendro mahā-dhūrtaḥ kaṭhoro nirapatrapaḥ ||

atidurlalito gopī-bhujaṅgo rata-hiṇḍakaḥ |

gopikā-dharma-vidhvaṁsī gopa-sādhvī-viḍambakaḥ ||

kāmukeśas tamisraughaḥ śyāmātmāmbara-taskaraḥ |

govardhana-taṭāraṇya-bāṭa-pāṭac-carādayaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **mārgo vāṭaḥ pathaḥ panthāḥ iti dharaṇiḥ | pāṭacaraś cauraḥ ||146|| (133)

**viśvanāthaḥ : **araṇya-vāto vana-mārgas tasya pāṭa-cauraḥ |

cauraikāgārika-stena-dasyu-taskara-moṣakāḥ | 


pratirodhita-parāskandi-pāṭacara-malimlucaḥ || ity amaraḥ ||146|| (133)

**viṣṇudāsaḥ : **adhunā māna-daśāyāṁ tāsāṁ kṛṣṇe roṣoktīnāṁ dig-darśanaṁ nirūpayati—kṛṣṇe ity-ādi-padya-trayyā | durūhā duṣṭā vā līlā yeṣāṁ te durlīlās teṣāṁ śekhara śreṣṭha | atidurlalitaḥ parama-rūkṣaḥ | rata-hiṇḍako rati-cauraḥ | govardhanasya taṭe parisare yo’raṇya-vāṭo vana-gamana-mārgaḥ, tasya pātaccaraḥ |

cauraikāgārika-stena-dasyu-taskara-moṣakāḥ | 


pratirodhita-parāskandi-pāṭacara-malimlucaḥ || ity amaraḥ ||146||

iti mānaḥ |

—o)0(o—

atha prema-vaicittyam—

|| 15.147 ||

priyasya sannikarṣe’pi premonmāda-bhramād bhavet |

yā viśleṣa-dhiyārtis tat prema-vaicittyam ucyate ||

**śrī-jīvaḥ : **atha prema-vaicittyam iti | premṇo yad vaicittyaṁ cittasyānyathābhāvas tanmayatvāt tad evocyata ity arthaḥ | priyasya sannikarṣe’pīti | atra yuktiś ca śrī-gopāla-campvām—

sāndrāliṅgana-laṅghi me’ṅga-valayāsaṅge’pi śārṅgī tadā[^28]


gopīnāṁ sphurati sma dūra-gatayā premāpagād dūrataḥ |


yasmād utkalikā-kalāpa-valanā-vṛttiṁ bahir lumpatī


svapnābhāṁ diśatī śatīm api dṛśi sphūrtiṁ muhur lumpati || [go.ca. 1.33.5] 

iti ||147|| (134)

**viśvanāthaḥ : **premotkarṣo’nurāgaḥ sthāyī | sa ca tṛṣṇātiprābalya-mūlaka eva muhur anubhūtasyāpi vastuno’nanubhūtatva-bhāna-samarpako bhavet | yathā kaścid atibubhukṣu-svabhāvo vipro bhojayitvocyate—“brahman! suṣṭhu bhuktaṁ bhavatā” iti | tathaiva ko’yaṁ kṛṣṇa iti vyudasyati dhṛtim ity ādinā sa udāhṛtas tasyaiva ko’pi vṛtti-viśeṣaḥ prema-vaicittyaṁ nāma tṛṣṇāyāḥ parāvadhi-kāṣṭhāṁ vyanakti | yatra sati śrī-kṛṣṇaṁ sākṣāt śaśvad-anubhavato’pi janasya buddhi-vṛtter api tathā lopaḥ syād, yathā śrī-kṛṣṇaṁ nānubhavānīty eva pratyayaḥ syāt, yathā saṁnipātavato janasya pratikṣaṇaṁ jalaṁ pibato’pi “hā hā māṁ jalaṁ pāyaya” ity uktiḥ |

atreyaṁ yuktiḥ | anurāgo kvacid buddhi-vṛttes tathā sūkṣmatvaṁ syāt, yathā sā śrī-kṛṣṇaṁ tadīya-guṇa-gaṇa-mādhuryaṁ ca yugapan na viṣayīkaroti | yataḥ śrī-kṛṣṇānubhave tadīya-guṇādy-ananubhavaḥ tadīya-guṇānubhave tad-ananubhavaḥ | yathā kācid atisūkṣmā sūcī vastrasyutāvatisūkṣmam apy ekaṁ sūtram eva vidhyati, na tu sūtra-dvaya-sandhim iti | tathaiva sambhogākhye rase kānto’yaṁ māṁ sambhukte yasya surata-lāmpaṭya-vāk-cāturya-gīta-vādya-nṛtyādayo guṇā apārā iti guṇeṣu praviṣṭāyāṁ buddhi-vṛttau kṣaṇāntare cayasya guṇā īdṛśāḥ sa kva iti guṇān api tyaktvā tan-mārgaṇe praviṣṭā viraham evānubhāvayantī puraḥ-sthitam api taṁ na viṣayīkarotīti jñeyā ||147|| (134)

**viṣṇudāsaḥ : **atha prema-vaicittyam iti | sannikarṣe sannidhau ||147||

—o)0(o—

|| 15.148 ||

yathā—

ābhīrendra-sute sphuraty api puras tīvrānurāgotthayā

viśleṣa-jvara-sampadā vivaśa-dhīr atyantam udghūrṇitā |

kāntaṁ me sakhi darśayeti daśanair udgūrṇa-śasyāṅkurā

rādhā hanta tathā vyaceṣṭate yataḥ kṛṣṇo’py abhūd vismitaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **puraḥ sphurati virājaty api | udgūrṇatvam unnatatvam ||148|| (135)

**viśvanāthaḥ : **vṛndā paurṇamāsīm āha—purāgre sphurati virājaty api udgūrṇaśasyāṅkurā udyat-tṛṇāṅkurā | gurī udyame ||148|| (135)

**viṣṇudāsaḥ : **ābhīrendreti | krīḍā-kuñja-sadane śrī-kṛṣṇena samaṁ viharantyā api śrī-rādhāyāḥ premodayonnāhatas tad-viśleṣa-bhrāntija-citta-viklavatayā sva-sakhīṁ prati sadianya-prārthanām ālakṣya vṛndā sa-vismayaṁ paurṇamāsī-purato nivedayati | tīvraḥ prauḍho yo’nurāgas tasmād uttham utthānaṁ yasyās tayā, sthaḥ kva ca [pā. 3.2.77] iti bhāve ka-pratyayāt viśleṣa eva jvaras tasya sampadā samṛddhyā hetunā vivaśā dhīr buddhir yasyāḥ sā | ata eva atyantaṁ yathā syāt tathā ut uccair ghūrṇitā bhrāntā bhūtvā he sakhi kāntaṁ śrī-kṛṣṇaṁ me mahyaṁ darśayeti bruvatī daśanair dantaiḥ karaṇair udgūrṇā udyamya dhṛtā śaṣpāṅkurā nava-tṛṇa-kaḍambā yayā tathā-bhūtā satī rādhā hanta āścarye tathā vyaceṣṭate yataś ceṣṭā-hetoḥ kṛṣṇo’pi vismito’bhūt ||148||

—o)0(o—

|| 15.149 ||

yathā vā, vidagdha-mādhave (5.46)—

samajani davād vitrastānāṁ kim ārta-ravo gavāṁ

mayi kim abhavad vaiguṇyaṁ vā niraṅkuśam īkṣitam |

vyaraci nibhṛtaṁ kiṁ vāhūtiḥ kayācid abhīṣṭayā

yad iha sahasā mām atyākṣīd vane vanajekṣaṇaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **samajanīti | atra prema-vaicittyaṁ tatratya-prakaraṇāl labhyate ||149|| (136)

**viśvanāthaḥ : **nirhetukaṁ mukhyaṁ prema-vaicittyaṁ darśayitvā kāraṇābhāsa-bhavaṁ gauṇam api tad udāhartum āha—yathā veti | bhramara-vidrāvaṇa-vyākulā śrī-rādhā madhusūdano gata iti madhumaṅgaloktyā udbhūta-prema-vaicittyā puraḥ-santam api śrī-kṛṣṇam apaśyantī sāśaṅkaṁ saviṣādaṁ vilapati—samajanīti | hūtir āhvānaṁ kayācit mat-pratināyikayā vihaṅgama-dvārakeṇa saṅketenety arthaḥ ||149|| (136)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-padyād api vaicitryādhikya-vivakṣayā tasyā eva vacanena spaṣṭodāharaṇāntaram āha—yathā veti | samajanīti | nibhṛta-krīḍānantaraṁ śrī-kṛṣṇena saha vana-vihāram ācarantyāpi sa-sakhī-vṛndayā śrī-rādhayā pārśva-sthitam api sva-dayitam ananusandadhānayā sapady eva moham āpnuvatyākasmāt tena sva-tyāge nānā-hetunāśaṅkya sa-viṣadaṁ vilapyate | davāt dāvāgneḥ, vitrastānāṁ bhītānāṁ gavām ārta-ravaḥ kātarya-vyañjaka-dhvaniḥ samajani jātaḥ | dīpajana [pā. 3.1.61] ity ādinā, kartari vaikalpika-ciṇ | kim iti vitarke | 

nanv evaṁ sati vayam apy aśroṣyāmaḥ, tatra hetv-antaraṁ śaṅkyate mayīti | mayi viṣaye niraṅkuśaṁ nirargalaṁ svātantrya-racitam iti yāvat | vaiguṇyaṁ svāvajñādi-rūpaṁ viruddha-guṇatvaṁ doṣa iti yāvat īkṣitaṁ tena dṛṣṭam abhavat kiṁ ? niraṅkuśam iti kriyā-viśeṣaṇaṁ vā|

sva-cittasyānubhavena etad apy asambhāvya punar api hetv-antaraṁ tarkyate—vyaracīti | kayācid abhīṣṭayeti—kāpi madhuripuṇā vilasati yuvatir adhika-guṇā [gī.go. 7.13] ity ādi-rītyā rasa-svābhāvyāt pratināyikāyā autkarṣa-svadainyayor yugapad eva sphuraṇāt | hūtiḥ sakhy-ādi-dvārāhvānaṁ nibhṛtam ekānte vyaraci akāri |

nanu tasya vraja-rāja-putrasyāśeṣāṇy eva kāryāṇi santi, kim iti hetu-trayam evopanyastaṁ ? tatrāha—yad yasmād iha mām atyākṣīt tyaktavān, tatrāpi vane nirjanāraṇye, na tu lokālaye | tatrāpi sahasā haṭhād eva, na tu vicāra-pūrvakam | nirjana-vana-pradeśe sahasaiva etat-kāraṇa-tritayaṁ vinā mat-tyāgas tenāsambhāvya iti bhāvaḥ | yato vanajekṣaṇaḥ kamala-locanaḥ parama-sundara ity arthaḥ | anena, yathākṛts tatra guṇā vasanti iti nyāyāt kāruṇya-kṛtajñatva-vaidagdhyādy-asaṅkhya kalyāṇa-guṇa-guṇāspadena tena sutarām evānyathā sva-tyāgāsambhavatvaṁ dhvanitam ||149||

—o)0(o—

|| 15.150-151 ||

vilāsam anurāgas tu kutracit kam api vrajam |

pārśve santam api preṣṭhaṁ hāritaṁ kurute sphuṭam ||

suṣṭhūdāharatā paṭṭa-mahiṣī-gīta-vibhramam |

spaṣṭaṁ muktā-phale caitad vopadevena varṇitam ||

**śrī-jīvaḥ : **vilāsam iti vyākhyātam eva ||150-151|| (137-138)

**viśvanāthaḥ : **paṭṭa-mahiṣī-gītam, kurari vilapati tvaṁ [bhā.pu. 10.90.15] ity ādi muktā-phale sva-kṛte granthe||150-151|| (137-138)

**viṣṇudāsaḥ : **nanu jāgrad-avasthāyām eva unmāda-mohādy-abhāve’pi sva-pārśvasthasyāpi kāntasyānanusandhānaṁ kathaṁ sambhavatīty atra hetuṁ vadan bhāgavata-daśama-skandhāntyādhyāye śrī-rukmiṇy-ādīnāṁ—

kurari vilapasi tvaṁ vīta-nidrā na śeṣe


svapiti jagati rātryām īśvaro gupta-bodhaḥ |


vayam iva sakhi kaccid gāḍha-nirviddha-cetā


nalina-nayana-hāsodāra-līlekṣitena	|| [bhā.pu. 10.90.15] 


ity ādi unmāda-vilapitasya prema-vaicittya-saṁjña-vipralambha-śṛṅgāra-bhedatvena prācīna-bhaktābhyupagamam api pramāṇayati—vilāsam iti | kutracit viṣaye, na tu sarvatrety atad-bhāvasya viralodayatvaṁ sūcitam | kam api anirvācyaṁ durūham ity arthaḥ | suṣṭhu samyak paṭṭa-mahiṣīṇāṁ rukmiṇy-ādīnāṁ gīta-vibhramam, kurari vilapasi ity ādu-unmāda-kṛta-gānaṁ-vinodam, etat prema-vaicittyaṁ muktā-phale vopadeva-kṛta-grantha-viśeṣe ||150-151||

**iti prema-vaicittyaṁ **

—o)0(o—

atha pravāsaḥ

|| 15.152-154 ||

pūrva-saṅgatayor yūnor bhaved deśāntarādibhiḥ |

vyavadhānaṁ tu yat prājñaiḥ sa pravāsa itīryate ||

taj-janya-vipralambho’yaṁ pravāsatvena kathyate |

harṣa-garva-mada-vrīḍā varjayitvā samīritāḥ ||

śṛṅgāra-yogyāḥ sarve’pi pravāse vyabhicāriṇaḥ |

sa dvidhā buddhi-pūrvaḥ syāt tathaivābuddhi-pūrvakaḥ ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **atha pravāsa iti | pūrveti | pūrva-saṅgatayor militayoḥ yūnor nāyika-nāyakayoḥ deśāntarādibhir hetubhiḥ vyavadhānam antarāyaḥ | taj-janyas tena pravāsena janyo janmārho vipralambhaḥ pravāsatvena kāraṇa-kāryayor abhedena pravāsatayā kathyate | taki-śaśi-yati-cati-janitbhyo yad vācyaḥ [pā. vārtike 651] iti yat-pratyayaḥ | śṛṅgāra-yogyāḥ augryālasye vinā te’trādinātraiva pūrvoktāḥ ||152-154||

—o)0(o—

|| 15.155-156 ||

atra buddhi-pūrvaḥ—

dūre kāryānurodhena gamaḥ syād buddhi-pūrvakaḥ |

kāryaṁ kṛṣṇasya kathitaṁ svabhakta-prīṇanādikam ||

kiñcid dūre sudūre ca gamanād apy ayaṁ dvidhā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **kiñcid dūre vrajād vṛndāvanīya-pradeśe sudūre vrajān mathurā-dvārakādau ||156|| (142)

**viṣṇudāsaḥ : **sa pravāsākhya-vipralambhaḥ | sva-bhaktānāṁ svaika-pālyānāṁ gavāṁ vṛndāvana-stha-sthira-cara-jīva-jātānāṁ ca tathā yādava-pāṇḍavādīnāṁ śrutadeva-maithilādīnāṁ ca prīṇanādikaṁ sukha-dānādikam | ādinā sad-upadeśa-dānaṁ teṣām abhīṣṭa-pūrtyā sva-manoratha-siddhiś ca ||155-156||

—o)0(o—

|| 15.157 ||

tatra ādyaḥ—

dṛṣṭiṁ nidhāya surabhī-nikuramba-vīthyāṁ

kṛṣṇeti varṇa-yugalābhyasena rasajñām |

śuśrūṣaṇe murali-nisvanitasya karṇau

cittaṁ mukhe tava nayaty ahar adya rādhā ||

**śrī-jīvaḥ : **muralī-śabdo hrasvāntaś cāsti ||157|| (143)

**viśvanāthaḥ : **gāś cārayantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ kācid dūtī śrī-rādhā-vṛttaṁ nivedayati—dṛṣṭiṁ nidhāyeti | surabhīti | tad-āgamana-vartmanīty arthaḥ ||157|| (143)

**viṣṇudāsaḥ : **dṛṣṭim iti | vrajād gocāraṇārthaṁ vṛndāvanam āgatasya śrī-kṛṣṇasya gṛhāya pratyāgamanam ākāṅkṣantyāḥ śrī-rādhāyāḥ utkaṇṭhātiśayaṁ śrī-vṛndā śrī-kṛṣṇāntikam āgatya taṁ prati nivedayati | suarabhi-nikuramba-vīthyāṁ go-kadambasyāgamanādhvani dṛṣṭiṁ netraṁ nidhāya dattvā tathā śrī-kṛṣṇa iti yad-varṇa-yugalam akṣara-dvayaṁ tasyābhyasane punaḥ punar āvartane rasajñāṁ jihvāṁ tathā murali-nisvanitasya śuśrūṣaṇe śravaṇecchāyāṁ karṇau, tathā tava mukhe mukha-śobhāyāṁ cittaṁ nidhāyeti sarvatra yojyam | ahaḥ dinaṁ nayati ativāhayati | adya sampratīti nayatīti vartamāna-prayogāc ca vilambe jāte sati sā parama-kaṣṭa-daśām āpsyatīti dhvanitam | yato rādhā tvad-eka-jīvanatvena prasiddhā ||157||

—o)0(o—

|| 15.158-159 ||

atha dvitīyaḥ—

bhāvī bhavaṁś ca bhūtaś ca tri-vidhaḥ sa tu kīrtyate ||

tatra bhāvī, yathā uddhava-sandeśe (67)—

eṣa kṣattā vraja-narapateḥ ājñayā gokule’smin

bāle prāto nagara-gataye ghoṣaṇām ātanoti |

duṣṭaṁ bhūyaḥ sphurati ca balād īkṣaṇaṁ dakṣiṇaṁ me

tena svāntaṁ sphuṭati caṭulaṁ hanta bhāvyaṁ na jāne ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **kācid vraja-devī sva-sakhīṁ sabhaya-śoka-kedam āha—kṣattā pura-dvāra-pālaḥ| nagara-gataye mathurāṁ gantum | duṣṭaṁ doṣa-sūcakaṁ yathā syāt tathā sphurati | kṣattā syāt sārathau dvāḥ-sthe ity amaraḥ ||158-159|| (144-145)

**viṣṇudāsaḥ : **bhāvī bhaviṣyan | bhavan vartamānaḥ | bhūto’tītaḥ | sa buddhi-pūrva-sudūrākhya-pravāsaḥ ||158||

eṣa iti | akrūre śrī-rāma-kṛṣṇayor mathurāṁ prati ānayanārthaṁ vrajaṁ prāpte sati vraja-rājājñayā dvāra-pālena prātar mathurā-prasthānāya vraja-vāsi-lokeṣu vijñāpanaṁ śrutvā tathāśubha-sūcakam asavya-netra-spandanaṁ cānubhūya śrī-kṛṣṇasya mathurā-gamanasyāsphuṭatve’pi, “aniṣṭāśaṅkīni bandhu-hṛdayāni bhavanti” iti kācid vrajadevī premātiśaya-svābhāvyāt kṛṣṇa-viśleṣa-sambhāvanayā sphuṭad-dhṛdayā satī sva-prabodha-kāriṇīṁ priya-sakhīṁ prati sa-vaiklavyam āha—eṣa iti | tad-ghuṣṭocca-śabda-śravaṇāt sākṣād iva sphuraṇāt kṣattā pratīhāraḥ, kṣattā syāt sārathau dvāḥ-sthe kṣatriyāṇāṁ ca śūdraje iti nānārthāḥ | bāle he ajñe ! iti sva-tarkitārtha-pratyākhyāna-parāṁ sakhīṁ prati sākṣepa-sambodhanam | prātaḥ śvaḥ-pratyūṣa eva nagara-gataye mathurā-pura-prasthānāya ghoṣaṇām uccairghoṣaṁ tathā bhūyaḥ punaḥ punaḥ duṣṭam īkṣaṇaṁ ca sphurati dakṣiṇam iti | strīṇāṁ dakṣiṇāṅga-sphuraṇasyāśubha-sūcakatva-prasiddheḥ | balād ity asya nivāraṇāśakyatvaṁ sūcitam | hetunā me mama svāntaṁ hṛdayaṁ caṭulam adhīraṁ sat sphuṭati | hanta khede bhāvyaṁ bhavitavyaṁ na jāne vedmi | 

uddhava-sandeśa eva—

no jānīmaḥ kaṭhina-vidhinā mad-vidhānāṁ kapāle


gopālīnāṁ kila vilikhitā kīdṛśī varṇa-lekhā |


yaḥ sandhyāyāṁ sumukhi milito gokule rāja-dūtaḥ


so’yaṁ karṇe nibhṛta-nibhṛtaṁ mādhavaṁ vāvadīti || [u.saṁ. 66]


prātaḥ yātrāṁ narapati-pure tathyam ākarṇya śaurer


āyāmāya priya-sakhi mayā yāminī prārthitābhūt |


paśya kṣipraṁ prathita-laghimā pāpinī iyaṁ prabhātā


jāyante hi pracura-tamaso nānukūlāḥ pareṣu || [u.saṁ. 68]


yāvad vyaktiṁ na kila bhajate gāndineyānubandhas


tāvan natvā sumukhi bhavatīṁ kiṁcid abhyarthayiṣye |


puṣpair yasyā muhur akaravaṁ karṇa-pūrān murāreḥ


seyaṁ phullā gṛha-parisare mālatī pālanīyā || [u.saṁ. 69] iti |

lalita-mādhave ca—

vana-bhuvi nava-kuñjaṁ kasya hetor vidhāsye


dhṛta-ruci racayiṣyāmy atra vā puṣpa-talpam |


surabhim asamaye vā vallim utphullayiṣye


yadi nayati mukundaṁ gāndhineyaḥ purāya ||


krandantīnāṁ pluta-virutibhir bibhyatīnāṁ vibhātāt


kupyantīnām asakṛd asakṛd gāndhinī-nandanāya |


hā dhig daivaṁ kuvalaya-dṛśāṁ jāgratīnāṁ samagrā


vyagrākṣīṇāṁ kṣaṇavad abhitas tāmasīyaṁ vyaraṁsīt || [la.mā. 3.2-3]

padyāvalyāṁ ca—

adyaiva yat pratipad-udgata-candra-lekhā-


sakhyaṁ tvayā vapur idaṁ gamitaṁ varākyāḥ |


kṛṣṇe gate kusuma-sāyaka tat prabhāte


bāṇāvaliṁ kathaya kutra vimokṣyasi tvam || [padyā. 313]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

yāsyāmi śvaḥ sumukhi mathurām āgato rājadūtaḥ


pratyāyātuṁ kati na ghaṭikā hanta bhāvī vilambaḥ |


no jānīmaḥ prakṛti-kaṭhinaḥ kārya-bhāvas tathā cet


sārdhaṁ yāntaḥ priya mad-asavaḥ kvāpi kārye niyojyāḥ || [a.kau. 5.46] ||159||

—o)0(o—

|| 15.160 ||

bhavan, yathā lalita-mādhave (3.7)—

bhānor bimbe tvaritam udaya-prasthataḥ prasthite’sau

yātrānandīṁ paṭhati muditaḥ syandane gāndineyaḥ |

tāvat tūrṇaṁ sphuṭa khura-puṭaiḥ kṣauṇi-pṛṣṭhaṁ khananto

yāvan nāmī hṛdaya bhavato ghoṭakāḥ sphoṭakā syuḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **prasthaḥ sānuḥ | yātrānandīṁ tatratya-maṅgala-pāṭham | he hṛdaya, tāvat tūrṇaṁ sphuṭety anvayaḥ ||160|| (146)

**viśvanāthaḥ : **śyāmā vilapati—bhānor iti | udaya-prasthataḥ udaya-parvatasya sānutaḥ yātrānandīṁ yātrika-maṅgala-pāṭham | syandane rathe | gāndineyo’krūraḥ | he hṛdaya ! tāvat tūrṇaṁ sphuṭaṁ vidīrṇo bhava | nanv ahaṁ parama-dhīraṁ bhavāmīti cen maivaṁ vācyam | tvaṁ kiṁ kṣoṇitaḥ sakāśād api dhariyaṁ dadhāsi yato’mī syandanasya ghoṭakāḥ kṣoṇīm api khanantīty āha—khura-puṭair ity ādi | tena ghoṭaka-khura-ghāta-janyān mṛtyoḥ svayaṁ maraṇaṁ bhadram iti bhāvaḥ | vāstavas tu prāṇa-priyaṁ vraje virājantam eva dṛṣṭvā mriyasva, na tu vrajād gacchantam iti bhāvaḥ ||160|| (146)

**viṣṇudāsaḥ : **bhānor iti | prātar aruṇena samaṁ śrī-kṛṣṇasya mathurāṁ prati gamanodyamaṁ paśyantyāḥ śyāmalāyā vilāpaḥ | bhānor bimbe sūryasya maṇḍale udaya-prasthataḥ udaya-śailasya sānoḥ sakāśāt tvaritaṁ tūrṇaṁ prasthite utthite sati gāndineyo’krūraḥ muditaḥ san syandane rathopari yātrānāndī prasthāna-yogyaṁ maṅgala-pāṭhaṁ paṭhati | asāv iti kiñcid dūrād darśayati—ata eva he hṛdaya yāvat amī ghoṭakāḥ ratha-vāhāḥ bhavatas tava sphoṭakā bhedakā na syuḥ | kiṁ kurvantaḥ ? kṣauṇī-pṛṣṭhaṁ pṛthvi-talaṁ khananto vidārayantaḥ | kaiḥ ? khara-puṭaiḥ | yāvad ayaṁ śrī-kṛṣṇo rathārūḍho na vṛtto’sti tāvat tūrṇaṁ śīghram eva sphuṭa vidīrṇaṁ bhava | tasmin ratham āruhya prsthite sati ghoṭaka-khura-śabda-śravaṇāt tu svayam eva prat-prāṇāḥ prayāsyantīti dyotitam ||

uddhava-sandeśe ca—

nāvaiṣi tvaṁ patitam aśaniṁ mūrdhni nirmīyamāṇām


enāṁ kas te sakhi śikhariṇīṁ hanta pātā hatāsi |


tūrṇaṁ mugdhe bahir anusara prāṅgaṇaṁ geha-madhyād


adhyārūḍho jigamiṣur asau syandanaṁ nanda-sūnuḥ || [u.saṁ. 70]


āsīd ārye paśupa-paṭalīm antarā nāntarāyaḥ


prāpuḥ pāpā na ca vikalatāṁ pāda-bhaṅgais turaṅgāḥ |


dhvasto nābhūd ayam api manāk syandane cakra-bandhaḥ


satyaṁ gantā madhu-puram asau hanta kiṁ keśi-hantā || [u.saṁ. 71]


ārād agre kalaya nṛpateḥ dūta nirdhūta-lajjā


sajjā tanvī kim api viṣamaṁ sāhasaṁ kartum icchuḥ |


yānādyāvad visṛjasi puraḥ candrahāsaṁ na kṛṣṇaṁ


hastāt tāvad visṛjati sakhī candrahāsaṁ na kṛṣṇam || [u.saṁ. 72]


mugdhe paśya kṣaṇam api hariṁ netram unmīlayantī


mohena tvaṁ viracaya muhur nātmanaḥ vañcanāni |


śṛṇvan kākūtkaram api puro hanta sīmantinīnāṁ


krūras tūrṇaṁ vinudati rathaṁ dūram akrūra-nāmā || [u.saṁ. 73]


paśya kṣāmodari tava mukhāloka-janmā hi śoko


vāraṁ vāraṁ hari-nayanayor bāṣpam antas tanoti |


dhāvad-vāji-sphurad-uru-khurottānitānāṁ vitāno


dhūlīnāṁ tu śrayati visaran eṣa mithyā-kalaṅkaḥ || [u.saṁ. 74]


kṛṣṇaṁ muṣṇan akaruṇa-balād gopa-nārī-vadhārthī


mā maryādāṁ yadu-kula-bhuvāṁ bhindhire gāndineyaḥ |


ity uttuṅgā mama madhupure yātrayā tatra tāsāṁ


vitrastānāṁ parivavalire vallavīnāṁ vilāpāḥ || [u.saṁ. 75] iti |

lalita-mādhave ca—

labdha-bhrameṇa haratā hari-śarvarīśaṁ


vinyasyatā ca viraha-klama-kālakūṭam |


hā gāndhinī-tanuja-mandara-bhūdhareṇa


vikṣobhitaḥ pṛthula-gokula-sāgaro’yam || [la.mā. 3.4]


na nirghoṣān manye niśam ayasi ghoṣasya karuṇān


vimugdhe tvaṁ dadhnām iha yad anubadhnāsi mathanam |


japan karṇotsaṅge sakhi kim api dūtaḥ kṣitipater


mukundaṁ mandātmā nagara-gamanāya tvarayati || [la.mā. 3.6]


tuvaranto tuha da{i}do, saṅganīḍaṁ puro samāruha{i} |


tahabi ṇa parāṇa-sa{u}ṇe hadaṅgaṇīḍaṁ pariccasi || [la.mā. 3.8]


adhyārūḍho raham iha purā saṅga-raṅgī rahaṅgī


hā pupphāṇaṁ tahabi caṭule gaṇṭhaṇukkaṇṭhidāsi |


āhīrīṇaṁ bahiri gahirukkosadīhā vilābā 


kiṁ de candali ṇa parido kaṇṇakuaṁ bisanti || [la.mā. 3.9]


ālī-vyālīka-vacanena muhur vihanto


hantāravinda-vigalad-grathitārdha-mālyā |


hā hanta hanta kim api pratipanna-tandrā


candrāvalī kila daśāntaram āruroha || [la.mā. 3.10]


kakkaṇavadhehi hadāse tilaṁ bi ṇaṇañcalaṁ pāsehi |


hanta tubarei turaṁ ṇikkaruṇo gāndiṇī-putto || [la.mā. 3.11]


na vaktuṁ nāvaktuṁ pura-gamana-vārtāṁ murabhidaḥ


kṣamante rādhāyai katham api viśākhā-prabhṛtayaḥ |


samantād ākrāntā niviḍa-jaḍima-śreṇibhir imāḥ


paraṁ karṇākarṇi-vyavasitim adhīro vidadhati || [la.mā. 3.12]


yasyāloka-sukhe kṛtena nimiṣair ākṣipyamāṇe manāk


pratyūhena varākṣi sad-virahitās tvaṁ nauṣi mīnīr api |


tasmin vindati mādhave madhu-purīṁ daivān na jānīmahe 


hā rādhe praṇayānubiddha-manasaḥ kā te gatir bhāvinī || [la.mā. 3.13]


ba-ṇaravaī-ṇandaṇaṁ sabandhum, 


raha-pabarobari pekkhia phphurantam | 


[_vraja-nṛpati-nandanaṁ sabandhuṁ _


_ratha-pravaropari prekṣya sphurantam_]


skhalati mama vapuḥ kathaṁ dharitrī


bhramati kutaḥ kim amī naṭanti nīpāḥ || [la.mā. 3.14]


sahacari, parijñātaṁ sadya samastam idaṁ mayā 


paṭima-pañalais tvaṁ nihnotuṁ kiyat prabhaviṣyasi |


virama kṛpaṇe bhāvī nāyaṁ harer viraha-klamo


mama kim abhavan kaṇṭhe prāṇā muhur nirapatrapāḥ || [la.mā. 3.15]


taṁ viddhaṁsia kaṁsaṁ raktimuhe tuha melissai ppaṇai |


sahi mā ghumma vilakkhā kkhamābadīṇaṁ dhrīṇāsi || [la.mā. 3.16]


nāśvāsanaṁ viracaya tvam idaṁ hatāśo


śuṣyan-mukhī mama guṇaṁ parikīrtayantī | \

dūrād amārdava-bhṛto’pi muhuḥ kṣamāyāḥ

kukṣiṁ vidārayati paśya rathāṅga-nemiḥ || [la.mā. 3.17]


kṣaṇaṁ vikrośantī viluṭhati śatāṅgasya purataḥ


kṣaṇaṁ bāṣpa-grastāṁ kirati kila dṛṣṭiṁ hari-mukhe | \

kṣaṇaṁ rāmasyāgre patati daśanottambhita-tṛṇā

na rādheyaṁ kaṁ vā kṣipati karuṇāmbhodhi-kuhare || [la.mā. 3.18]


na hi nyastā dṛṣṭiḥ kṣaṇam adhara-pālī-parimale


yayā kaṁsārāteḥ priya-sahacarīṇām api puraḥ |


gurūṇām apy agre yad akalita-lajjāvalir abhūd


iyaṁ rādhā sadyas tad iha mama ceto glapayati || [la.mā. 3.19]


rathinaḥ pathi paśyataḥ sakhedaṁ 


bata rādhā-vadanaṁ murāntakasya |


kirato nayane ghanāśru-bindūn 


aravinde makarandavat krameṇa || [la.mā. 3.20]


etās tūrṇaṁ nayata kiyatīḥ nayata kiyatīr ārti miśrās tamisrā


bhāvī bhavyāḥ punar api mayā maṅgalaḥ saṅgamo vaḥ |


itthaṁ dīrghair agha-vijayinā hanta sandānito’bhūd


āśā-pāśaiḥ sarasija-dṛśāṁ prāṇa-sāraṅga-saṅghaḥ || [la.mā. 3.21]


na pibati makarandaṁ vṛndam indindirāṇāṁ 


vanam api na mayūrās tāṇḍavair maṇḍayanti |


vidadhati ca rathāṅgāḥ svāṅganābhir na saṅgaṁ


sarati sarasijākṣe goṣṭhataḥ pattanāya || [la.mā. 3.22] iti |

amarau ca—

yātāḥ kiṁ na milanti sundari punaś cintā tvayā mat-kṛte


no kāryā nitarāṁ kṛśāmi kathayaty evaṁ sa-bāṣpe mayi |


lajjā-manthara-tārakeṇa nipatad-dhārāśruṇā cakṣuṣā


dṛṣṭvā māṁ hāsitena bhāvi-maraṇotsāhas tayā sūcitaḥ || [amaru 10]


prasthānaṁ valayaiḥ kṛtaṁ priya-sakhair ajasraṁ gataṁ


dhṛtyā na kṣaṇam āsitaṁ vyavasitaṁ cittena gantuṁ puraḥ |


gantuṁ niścita-cetasi priyatame sarve samaṁ prasthitā


gantavye sati jīvita-priya-suhṛt-sārthaḥ kim u tyajyate || [amaru 35]


lolair locana-vāribhiḥ sa-śapathaiḥ pāda-praṇāmaiḥ priyair


anyās tā vinivārayanti kṛpaṇāḥ prāṇeśvaraṁ prasthitam |


puṇyāhaṁ vraja maṅgalaṁ sudivasaṁ prātaḥ prayātasya te


yat snehocitam īhitaṁ priyatama tvaṁ nirgataḥ śroṣyasi || [amaru 61]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

yāmīti kṛṣṇa-vacane, 


prāṇair viniruddha-kaṇṭha-kuharāyāḥ |


bahir iva bhavitum aśaktaṁ 


pratyuttaram antar eva vijughūrṇe || [a.kau. 5.47]


muñcati tvayi dṛśo padavīṁ


me yena yena śṛṇu yad yad avāpi |


jīvanena kaṭutā maraṇena 


prārthyatā priyatayā parivādaḥ || [a.kau. 10.75]

lalita-mādhave ca—

kaṁsārer avaloka-maṅgala-vinābhāvād adhanyedhunā


bibhrāṇā hata-jīvite praṇayitāṁ nāhaṁ sakhi prāṇimi |


krūreyaṁ na virodhinī yadi bhaved āśāmayī śṛṅkhalā


prāṇānāṁ dhruvam arbudāny api tasya tyaktuṁ sukhenotsahe || [7.13] iti ||160||

—o)0(o—

|| 15.161 ||

bhūto, yathā uddhava-sandeśe (84)—

kāmaṁ dūre sahacari varīvarti yat kaṁsa-vairī

nedaṁ lokottaram api vipad durdinaṁ me dunoti |

āśā-kīlo hṛdi kila vṛtaḥ prāṇa-rodhī tu yo me

so’yaṁ pīḍāṁ niviḍa-vaḍavā-vahni-tīvras tanoti ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā viśākhām āha—kāmam iti | vipad eva durdinam | meghacchane’hni durdinam ity amaraḥ | māṁ haṁsīm iti bhāvaḥ ||161|| (147)


**viṣṇudāsaḥ : **kāmam iti śrī-kṛṣṇe dvārakām āvasati sati tad-virahaja-duḥsaha-klama-bhara-vyākulā śrī-rādhā viśākhāṁ prati sanirvedam āha—sahacari he viśākhe ! kāmaṁ yatheṣṭhaṁ svacchandaṁ yathā syāt tathā varīvarti atiśayena vartate idaṁ tasya dūra-vartana-rūpaṁ vipad-durdinaṁ lokottaram api alaukikam appi māṁ na dunoti upatāpayati | nanu tarhi kim ity ahar-niśaṁ mano-vaikalyenāsmān khedayasīty atrāha—āśā eva kīlaḥ śaṅkuḥ | kim-bhūtaḥ? niviḍa-baḍavā-vahner api tīvraḥ duḥsahaḥ pīḍāṁ tanoti vardhayati | sa ca hṛdy eva dhṛtaḥ, na tvad-anyāṅgeṣv iti parama-duḥsaha-kleśa-dāyitāsya dyotitā | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—prāṇa-rodhī prāṇānām āvarakaḥ—āyāsya iti dautyakaiḥ [bhā.pu. 10.39.35] ity ādinā, jñātīn vo draṣṭum eṣyāmaḥ [bhā.pu. 10.45.23] ity ādinā, āgamiṣyaty atidīrgheṇa kālena vrajam acyutaḥ [bhā.pu. 10.46.34] ity ādinā ca tad-vacana-vṛnda-viśrambheṇa tad-āgamanāśayaiva prāṇā rakṣyante, anyathā tad-rakṣā nābhaviṣyat | tataś caitādṛśīṁ pīḍām api nāpāpsyam iti dhvanitam | 


dhārayanty atikṛcchreṇa prāyaḥ prāṇān kathañcana |


pratyāgamana-sandeśair ballavyo me mad-ātmikāḥ || [bhā.pu. 10.46.6]

iti sarvajña-śiromaṇinā śrī-kṛṣṇenāpy uddhavaṁ prati tāsāṁ prāṇa-rakṣāyāṁ kevalam āśaiva hetur varṇito’sti pūrva-rasāmṛte ca—

hastodare vinihitaika-kapola-pāler


aśrānta-locana-jala-snapitānanāyāḥ |


prasthāna-maṅgala-dināvadhi mādhavasya


nidrā-lavo’pi kuta eva saroruhākṣyāḥ || [padyā. 350]

yathā vā, prahlāda-saṁhitāyām uddhava-vākyam—

bhagavān api govindaḥ kandarpa-śara-pīḍitaḥ |


na bhuṅkte na svapiti ca cintayan vo hy ahar-niśam || [bha.ra.si. 3.5.33] iti |


haṁsadūte ca—yadā yāto gopī-hṛdaya-madanaḥ [haṁ. 2] ity ādi, kadācit khedāgniṁ vighaṭayituṁ [haṁ. 2] ity ādi cātrāpi jñeyam | 


tadā niṣpandāṅgī kalita-nalinī-pallava-kulaiḥ


parīṇāhāt prema-nāma-kuśala-śatāśaṅki-hṛdayaiḥ |


dṛg-ambho-gambhīrī-kṛta-mihira-putrī-laharībhiḥ


vilīnā dhulīnām upari parivavre parijanaiḥ || 


tatas tāṁ nyastāṅgīm urasi lalitāyāḥ kamalinī


palāśaiḥ kālindī-salila-śiśirair vījita-tanum |


parāvṛta-śvāsāṅkura-calita-kaṇṭhiṁ kalayatāṁ


sakhī-sandohānāṁ pramada-bhara-śālī dhvanir abhūt || [haṁ. 4-5]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

mugdhā sudhāṁśu-kiraṇe, 


jāla-gate bhavana-daha-cakitākṣī |


ādātum avadhi-lekham, 


praviśati bhavanaṁ nivārya saha yāntīḥ || [a.kau. 5.17]


śvāsaiḥ sārdhaṁ virahi-sudṛśāṁ dairghyam āpū rajanyaḥ


sākaṁ dehair ahaha kṛśatāṁ vāsarāḥ sampratīyuḥ |


bāṣpombhobhiḥ saha hima-payaḥ-prasravāḥ petur uccair


hā dhik prāṇaiḥ saha kamalinī-kānanaṁ mlānam āsīt || [a.kau. 8.119]

sahokti-nāmālaṅkāraḥ ||161||

—o)0(o—

|| 15.162 ||

atra śrī-yadu-siṁhena preyasībhir amuṣya ca |

preṣaṇaṁ kriyate premṇā sandeśasya parasparam ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **atra buddhi-pūrva-sudūra-pravāsākhya-bhūta-vipralambhe yadu-siṁhena yadu-śreṣṭhena śrī-kṛṣṇeneti sudūra-pravāsasya tatraiva sambhavāt | amuṣya yadu-siṁhasya preṣaṇaṁ prasthāpanam ||162||

—o)0(o—

|| 15.163 ||

yathā uddhava-sandeśe (115)—

soḍhavyaṁ te katham api balāc cakṣuṣī mudrayitvā²¹

tīvrottāpaṁ hata-manasijoddāma-vikrānta-cakram |

dvitrair eva priya-sakhi dinaiḥ sevyatāṁ devi śavye

yāsyāmi tvat-praṇaya-caṭula-bhrū-yugāḍambarāṇām ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **mathurā-sthaḥ śrī-kṛṣṇa uddhava-dvārā śaibyāyāṁ sandiśati—soḍhavyam iti | āḍambarāḥ parākramāḥ teṣāṁ sevyatāṁ viṣayī-bhūtatvam | kartari ṣaṣṭhī | atra sevyatām iti padena tad-āḍambarair mad-eka-pūjakair apūjito deva-pratimākāro’haṁ mathurāyāṁ duḥkham evānubhavāmīti vyañjitam ||163|| (149)

**viṣṇudāsaḥ : **soḍhavyam iti | mathurātaḥ śrīmad-uddhava-dvārā śrī-kṛṣṇasya śaibyāṁ prati sandeśaḥ | soḍhavyaṁ sahanīyaṁ te tvayā katham api kaṣṭa-sṛṣṭyā | nanu etad duḥsahaṁ ? tatrāha—balāt balātkāreṇaiva cakṣuṣī netre mīlayitvā mudrayitveti lokokti-rītyā sāntvana-paripāṭīyam | tīvro mahā-duḥsaha uttāpaḥ santāpo yasya tat | hataś cāsau manasijaḥ kāmaś ca tasya uddāmaṁ prodbhaṭaṁ vikrānti-cakraṁ vikrama-vṛndam | priya-sakhi he śaibye ! iti parokṣa-sambodhanam | dvevā trīṇi vā dvitrāṇi tair dinaiḥ tvat-praṇayeṇa tvat-kartṛka-premṇā caṭulaṁ kuṭilatā-bhaṅgyā manoharaṁ yat bhrū-yugaṁ tasyāḍambarāṇāṁ parākramāṇāṁ sevyatāṁ bhājanatvaṁ yāsyāmi he devīti gaurava-sambodhanam, ghṛta-snehāyās tasyās tathaivānunayaucityāt |

anyac ca uddhava-sandeśa eva—

antaḥ-svānte kṣaṇam atha parāmṛṣya pārābhilāṣī


kaṣṭāmbhodher bhavana-śikhare kuṭṭimāntar-niviṣṭaḥ |


sotkaṇṭho’bhūd abhimata-kathāṁ śaṁsituṁ kaṁsa-bhedī


nediṣṭāya praṇaya-laharī baddha-vāg uddhavāya ||3||


tvaṁ sarveṣāṁ mama guṇa-nidhe bāndhavānāṁ pradhānaṁ


tvatto mantraiḥ śriyam avicalāṁ yādavāḥ sādhayanti |


ity āśvāsād abhimata-vidhau kāmaye tvāṁ niyoktuṁ


nyastaḥ sādhīyasi saphalatām artha-bhāro hi dhatte ||4||


saṁrambheṇa kṣiti-pati-girāṁ lambhite garvitānāṁ


vṛndāraṇyān mayi madhu-purīṁ gāndinī-nandanena |


vallavyas tāḥ viraha-dahana-jvālikā-maṇḍalīnāṁ


antarlīnān katham api sakhe jīvitaṁ dhārayanti ||5||


prāṇebhyo me praṇaya-vasatir mitra tatrāpi rādhā


dhātuḥ sṛṣṭau madhurima-dharā[^30]-dhāraṇād advitīyā |


vāco-yukti-stavakita-padair adya seyaṁ sakhīnāṁ


gāḍhāśvāsair vidhura-vidhuraṁ prāṇa-bhāraṁ bibharti ||6||


gatvā nandīśvara-śikhariṇo mekhalāṁ ratna-bhūtāṁ


tvaṁ vallībhir valayita-nagāṁ vallavādhīśa-pallīm |


tāṁ daṣṭāṅgīṁ viraha-phaṇinā prāṇayan prīṇayārtāṁ


vārtā-mantra-dhvanibhir atha me mantri-cūḍāmaṇīndra ||7||


tiṣṭhanti ete jagati bahavas tvad-vidhānāṁ vidhātuṁ


cetaḥ pūrtiṁ nanu janapadā-mūrtibhir me sa-nāthāḥ |


bhūyo bhūyaḥ priya-sakha śape tubhyam avyājato’haṁ


bhūr anyā me hṛdi sukha-karā goṣṭhataḥ kāpi nāsti ||8||


mad-viśleṣa-jvalana-paṭalī-jvālayā jarjarāṅgīḥ


sarve tasmin nidhana-padavīṁ śākhino’py āśrayiṣyan |


gopī-netrāvali-vigalitair bhūribhir bāṣpa-vārāṁ


pūrais teṣāṁ yadi niravadhir nābhiṣeko’bhaviṣyat ||9||


ātma-kleśair api nahi tathā meru-tuṅgair vyathante


vallavyas tāḥ priya-sakha yathā mad-vyathā-leśato’pi |


durvārāṁ me viraha-vihitāṁ nihnuvānas tathāpi


prema-granthiṁ tvam atipṛthulaṁ tāsu vikhyāpayethāḥ ||10||


akrūrākhye hṛtavati haṭhāj jīvanaṁ māṁ nidāghe


vindantīnāṁ muhur aviralākāram antar-vidāram |


sadyaḥ śuṣyan-mukha-vanaruhāṁ vallavī-dīrghikāṇāṁ


āsām āśā-mṛdam anusṛtāḥ prāṇa-kūrmāḥ vasanti ||99||


tāsāṁ baddhāñjalir anusarair antikaṁ yantritātmā


śaṅkābhis tvaṁ klama-pariṇamad-vikriyāṇāṁ priyāṇām |


dūtyaṁ kurvan asi guṇa-nidhe sāparādhasya yan me


bhartur doṣād api hi kuśalo hanta duṣyanti bhṛtyāḥ ||100||


man-nepathya-stavakita-bhavad-vīkṣaṇenākulānāṁ


tuṅgātaṅgottaralita-manaḥ-kalpanā-jalpa-bhājām |


tiṣṭhan āsāṁ pathi nayanayoḥ niḥsalākaṁ gatānāṁ


sandeśaṁ me laghu laghu sakhe hārinaṁ vyāharethāḥ ||101||


yaḥ kālindī-vana-viharaṇoddāma-kāmaḥ kalāvān


vṛndāraṇyān narapati-puraṁ gāndinīyena nītaḥ |


kurvan dūtyaṁ praṇaya-sacivas tasya gopendra-sūnor


devīnāṁ vaḥ sapadi savidhaṁ labdhavān uddhavo’smi ||102||


tāponnaddha-śvasita-paṭalī-dūyamānādhara-śrīr


mukta-krīḍo dhavalima-dhurā-hiṇḍira-kṣāma-gaṇḍaḥ |


smāraṁ smāraṁ guṇa-parimalaṁ hanta vaḥ klānta-cetāḥ


so’yaṁ kāntaḥ kim api saralāḥ sundaraṁ sandideśa ||103||


kaccid bhītaṁ na bhajata muhur dānavebhyaḥ purāvat


kalyāṇaṁ vaḥ sarala-hṛdayāḥ kaccid ullālasīti |


kaccid yūyaṁ smaratha sarasaṁ tatra cittānukūlaṁ[^31]


kuñje kuñje kṛtam atha mayā taṁ ca sevā-prapañcam ||104||


nītaḥ yatnād vividha-vinayair bandhanaṁ bandhutābhiḥ


kartuṁ bhūyaḥ kim api kuśalaṁ pattane vartamānaḥ |


dhyāyaṁ dhyāyaṁ nava-navam ahaṁ sauhṛdaṁ vaḥ sukaṇṭhyo


gāḍhotkaṇṭha-klama-paravaśaṁ vāsarāṇi kṣipāmi ||105||


jñātaṁ jñātaṁ viramata ciraṁ tvādṛśīnāṁ caritraṁ


yābhyas tīvrāṁ samajani mano-bhedinī vedaneyam |


cakrur vakraṁ mayi kila tathā prema-pūraṁ bhavatyo


yenodbhrāntas truṭim api balād utsahe nādya netum ||106||


rāsollāsān niśi niśi ciraṁ svapna-vṛndāpadeśād


vṛndāraṇye surabhiṇi mayā sārdham āsvādayante |


bhūyo bhūyas tad api ca parityāgino dūṣaṇaṁ me


śaṁsantyaḥ kiṁ kuṭila-hṛdayā na trapante bhavatyaḥ ||107||

evaṁ sāmānyataḥ sarvāsu sandiśya samprati tat-tan-nāmnā pratyekaṁ candrāvalī-prabhṛtīḥ prati sandiśya—

te te candrāvali rasa-bhara-bhrānta-netrānta-maitrī


vaicitrībhis tribhuvana-jaye datta-hastāvalambāḥ |


utsarpantaḥ smaraṇa-saraṇīṁ hanta te bhrū-vilāsā


niḥśaṅkaṁ me hṛdayam adhunā prāṁśavaḥ śraṁsayanti ||108||


tat tat[^32] tanvi smarasi vipine phulla-śākhe viśākhe


karṣan nīvīṁ tava muhur ahaṁ vīkṣya vṛddhāṁ milantīm |


kalyāṇīṁ me vitara kitave hanta celāntarāle


guptāṁ guñjāvalim iti vadan yad vilakṣas tadāsam ||109||


tāṁ vaidagdhī-parimala-kathām udgirantī sakhīṣu


klāntiṁ dūre kṣapayasi nijāṁ hanta dhanyāsi dhanye |


dhyāyan nāhaṁ tam iha nagare devi lokaṁ viloke


prītyā yatra vyasana-vidhuraṁ vaktum unmudrayāmi ||110||


gambhīrāṇi pramada-gurubhir gūḍha-narma-prabandhair


mādhvīkānāṁ madhurima-mahā-kīrti-vidhvaṁsanāni |


sotkaṇṭhaṁ me smarati hṛdayaṁ śyāmale komalāni


premottuṅga-smita-paricitāni adya te jalpitāni ||111||


padme padma-stuta-mukhi latā-sadmani chadma-nidrāṁ


labdhe lubdhā mayi muralikāṁ hartu-kāmā tvam āsīḥ |


dhṛtvā pāṇau muhur atha mayā kuñcakaṁ muñcatā te


yat prārabdhaṁ kim api tad idaṁ svāntam antaḥ pinaṣṭi ||112||


nyastāṅgī me surabhiṇi bhuja-stambhayor antarāle


bhūyobhis taṁ rahasi lalite kelibhir lālitāsi |


antaś-cintā-vidhuram adhunā pāmśu-puñje luṭhantī


hanta mlānā racayasi kathaṁ prāṇa-sandhāraṇāni ||113||


yaḥ sevābhir mudam udayinīṁ tatra bhadrāṅgi bhadre


nītas tābhir niśi niśi manaḥ-karṣiṇībhis tvayāsīt |


sa preṣṭhas te nava-paricayād iṅgitasyānabhijñaiḥ


kṛṣṇas tuṣṇīṁ pura-parijanaiḥ sevyamāno dunoti ||114||


itthaṁ tāsām anunaya-kalā-peśalaḥ kleśa-hārī


sandeśaṁ me kuvalaya-dṛśāṁ karṇa-pūraṁ vidhāya |


tvaṁ mac-ceto-bhavana-vaḍabhī-prauḍha-pārāvatīṁ tāṁ


rādhām antaḥ-klama-kavalitāṁ sambhrameṇājihīthāḥ ||116||


sā palyaṅke kiśalaya-dalaiḥ kalpite tatra suptā


guptā nīra-stavakita-tṛśāṁ cakravālaiḥ sakhīnām |


draṣṭavyā te kraśima-kalitākaṇṭha-nālopakaṇṭha-


spandenāntar-vapur-anumita-prāṇa-saṅgā varāṅgī ||117||


mālāṁ maitrī-vidura-maduraḥ saṅga-saurabhya-sabhyāṁ


āsantībhir viracita-sukhīṁ pañca-varṇāṁ gṛhāṇa |


ārūḍhāyāḥ pariṇati-daśāṁ tādṛśīṁ sārasākṣyāḥ


sākṣād etat parimalam ṛte kaḥ prabodhe samarthaḥ ||118||


mālyāmoda-vyatikara-bahir-bodhitāyāḥ sa-bāṣpaṁ


netra-dvandvaṁ diśi diśi muhur vikṣipantyāḥ vilakṣam |


tasyāḥ prodyat-palaka-kalikā-danturāyāḥ purastān


mandaṁ mandaṁ vinaya-masṛṇas tvaṁ vinamro jihīthāḥ ||119||


dhṛtvā mālāṁ kiśalaya-tater añcale nyañcad-aṅgī[^33]


bhrū-saṁjñābhiḥ sapadi sacivī-kṛtya tasyā vayasyāḥ |


dūtyaṁ svasya praṇaya-hṛdaya-sattvaṁ nivedyānavadyaṁ


dhīman sadyo mama kathayituṁ vācikaṁ prakramethāḥ ||120||


yaḥ sarvasmāt tava kila gurus tvaṁ ca yasyāsi dhīre


prāṇebhyas tvaṁ praṇaya-vasatir yasya yaḥ syāt tavāpi |


sa tvāṁ dhṛtvā manasi vidhure hanta sandhukṣamāṇaḥ


kṛṣṇas tṛṣṇā-caṭula-caṭulaṁ devi sandediśīti ||121||


sakhyur lakṣmī-mukhi matam urīkṛtya dūrī-bhaviṣṇor


dhatte prāṇān anupada-vipad-viddha-cittāpi sādhvī |


mukta-cchāyā muhur asumanāḥ kṣauṇi-pṛṣṭhe luṭhantī


baddhāpekṣaṁ vilasati gate mādhave mādhavīyam ||122||


nīte śoṣaṁ[^34] viraha-raviṇā sarvato hṛt-taḍāge


jāne kaṇṭha-sthala-viluṭhita-prāṇa-mīnāsi tanvi |


dūre sampraty avirala-suhṛn-mārutair vārito’haṁ


tṛṣṇāmbhodhau vilasad-amṛtālaṅkṛtaḥ[^35] kiṁ kariṣye ||123||


nāyaṁ svapno niśi niśi bhaved yat tvayā saṅgatir me


paśyāmodaṁ vidhu-mukhi nirābādham āsvādayāmi |


kintu jñātaṁ tvayi vijayate kācid ākṛṣṭi-vidyā


yāṁ śaṁsantī harasi tarasā mām adūrād yadūnām ||124||


labdhāndolaṁ praṇaya-rabhasād eṣa tāmrauṣṭhi namraḥ


pramlāyantīṁ kim api bhavatīṁ yācate nanda-sūnuḥ |


premoddāma-pramada-padavī-sākṣiṇī śaila-kakṣe


draṣṭavyā te katham api na sā mādhavī-kuñja-vīthī ||125||

padyam idam anyatrodāhṛtam api sandeśa-krame’trātyantārhatvāt likhitam—

vindan vaṁśī-sphurita-vadano netra-vīthīm akasmād


antar-bādhā-kavalita-dhiyo dhātubhir dhūmalo’ham |


krīḍā-kuñje luṭhita-vapuṣaḥ śrāntam ānanda-dhārā


kallolais te rahasi sahasotphullam ullāsyiṣye ||126||


premonnāhād aham adhivahan bāṣpa-dhārām akāṇḍe 


gaṇḍotsaṅge smara-paribhavaiḥ pāṇḍure datta-cumbaḥ |


kurvan kaṇṭha-graha-vilasitaṁ nandayiṣyāmi satyaṁ


sāndreṇa tvāṁ sahacari pariṣvaṅga-raṅgotsavena ||127||


itthaṁ tīvra-vyasana-jaladheḥ pāra-sīmām ivāsāṁ


sandeśair me dhṛta-garimabhir darśayan dūra-darśī |


bhūyaḥ kurvan kuvalaya-dṛśāṁ tatra citānukūlaṁ


kālaṁ kañcit tvam atula-mate gokulāntar nayethāḥ ||128||


gopendrasya vraja-bhuvi sakhe kevalaṁ yātrayā te


nārthaḥ siddhyen mama bahu-mataḥ kintu bāḍhaṁ tava eva |


premollāsaṁ parikalayatāṁ gopa-sīmantinīnāṁ


smartavyā me sapadi bhavatā bhāratī-sārateyam ||129|| iti |

padyāvalyāṁ ca—

āvirbhāva-dine na yena gaṇito hetus tanīyān api


kṣīyetāpi na cāparādha-vidhinā natyā nayo vardhate |


pīyūṣa-prativedinas trijagatī-duḥkha-druhaṁ sāmprataṁ


premṇas tasya guroḥ kathaṁ nu karavai vāṅ-niṣṭhatā-lāghavam || [pa. 341] iti |

śrī-bhāgavate ca śrīmad-uddhava-dvārā śrī-bhagavatā sandiṣṭam, yathā—

gacchoddhava vrajaṁ saumya pitror nau prītim āvaha |


gopīnāṁ mad-viyogādhiṁ mat-sandeśair vimocaya ||


tā man-manaskā mat-prāṇā mad-arthe tyakta-daihikāḥ |


mām eva dayitaṁ preṣṭham ātmānaṁ manasā gatāḥ |


ye tyakta-loka-dharmāś ca mad-arthe tān bibharmy aham ||


mayi tāḥ preyasāṁ preṣṭhe dūra-sthe gokula-striyaḥ |


smarantyo’ṅga vimuhyanti virahautkaṇṭhya-vihvalāḥ ||


dhārayanty ati-kṛcchreṇa prāyaḥ prāṇān kathañcana |


pratyāgamana-sandeśair ballavyo me mad-ātmikāḥ || [10.46.3-6] iti ||163||

—o)0(o—

|| 15.164 ||

tathā²² padyāvalyāṁ (376)—

**kālindyāḥ pulinaṁ pradoṣa-maruto ramyāḥ śaśaṅkāṁśavaḥ **

santāpaṁ na harantu nāma nitarāṁ kurvanti kasmāt punaḥ |

**sandiṣṭaṁ vraja-yoṣitām iti hareḥ saṁśṛṇvato’ntaḥpure **

niḥśvāsāḥ prasṛtā jayanti ramaṇī-saubhāgya-garva-cchidaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **kālindyā ity ādikaṁ prāyo gokula-devībhiḥ prahitena kīreṇānuditaṁ jayantīti siddhābhilāṣā bhavatv ity arthaḥ | jayates tvatnvos tyanti (?) prayogasyaiva kavibhiḥ saṁmatatvāt ||164|| (151)

**viśvanāthaḥ : **dvārakā-sthitā paurṇamāsī vraja-devī-sandeśāsvādinaḥ śrī-kṛṣṇasyānubhāvaṁ varṇayati—kālindyā iti | iti sandiṣṭaṁ kayāpi pānthayā paṭhitam ity arthaḥ | ramaṇīnāṁ rukmiṇy-ādīnām | dhvanir atra spaṣṭa eva ||164|| (151)

**viṣṇudāsaḥ : **śrī-kṛṣṇasya vraja-devīṣu sandeśa-preṣaṇam udāhṛtya tat-preyasīnām api tasmin udāharati—yathā veti | kālindyā iti yāmuna-pulinādy-anubhavena soddīpita-viraha-kleśa-khinnānāṁ śrī-vraja-devīnāṁ sandeśaṁ śrutvā dvārakāntaḥ-purasthasya kṛṣṇasyāntar-vyākulatātiśayaḥ kavi-caraṇair nirūpyate | kālindyāḥ pulinaṁ tat-kāla-toya-tyakta-taṭam, tathā pradoṣa-marutaḥ rātry-ārambhe vahamāna-manda-malayānilāḥ, tathā śaśāṅkasya candrasyāṁśavaḥ kiraṇāḥ—ete santāpaṁ tvad-viraha-janyam asmākaṁ saṁjvaraṁ na harantu nāma, punaḥ pratyuta kasmāt hetoḥ taṁ kurvanti janayanti—tatrāpi nitarām atiśayena | atra kāraṇaṁ kathayeti śeṣaḥ | iti evaṁ vraja-yoṣitāṁ sandiṣṭaṁ sandeśam antaḥ-pure dvārakāvarodhanābhyantare saṁśṛṇvataḥ samyag ākarṇayato hareḥ prasṛtāḥ niṣkrāntā niḥśvāsāḥ jayanti sarvotkarṣeṇa virājante iti tāsāṁ premātiśayābhijñasya kṛṣṇasya tādṛśa-bhāva-gāmbhīryādi-vaidagdhyādy-anubhavāt kaver ullāsoktiḥ | te niḥśvāsāḥ kimbhūtāḥ ? ramaṇyo rukmiṇy-ādayas tāsāṁ yaḥ saubhāgya-garvaḥ vayam evāsya ekānta-saubhāgya-bhājas trijagati nānyāḥ santīti madaḥ taṁ chindantīti tathā |

padyāvalyāṁ ca—

muralī-kala-nikvaṇair yā


guru-lajjā-bharam apy ajīgaṇat |


virahe tava gopikāḥ kathaṁ


samayaṁ tā gamayantu mādhava || [pa. 367]


mathurā-pathika murāreḥ [pa. 368] ity ādy apy atra | tatraiva tāsāṁ sotprāsa-sandeśaḥ—


vācā tṛtīya-jana-saṅkaṭa-duḥsthayā kiṁ


kiṁ vā nimeṣa-virasena vilokitena |


he nātha nanda-suta gokula-sundarīṇām


antaścarī sahacarī tvayi bhaktir eva || [pa. 366] iti |


pāntha dvāravatīṁ prayāsi yadi he tad devakīnandano


vaktavyaḥ smara-mohamantra-vivaśo gopyo’pi nāmojjhitāḥ |


etāḥ keli-kadamba-dhūli-paṭalair āloka-śūnyā diśaḥ 


kālindī-taṭa-bhūmayo bhavato nāyānti cittāspadam || [pa. 374]


te govardhana-kandarāḥ sa yamunā-kacchaḥ sa ceṣṭāraso


bhāṇḍīraḥ sa vamaspatiḥ sahacarās te tac ca goṣṭhāṅganam |


kiṁ dvāravatī-bhujaṅga hṛdayaṁ nāyāti doṣair apīty


avyād vo hṛdi duḥsahaṁ vraja-vadhū-sandeśa-śalyaṁ hareḥ || [pa. 375]

sakhī-dvārā śrī-kṛṣṇe sandeśa-prapañcas tu pūrvaṁ sakhī-kriyāsu likhito’sti | amarau ca—

purāsīd asmākaṁ niyatam avibhinnā tanur iyaṁ 


tato nu tvaṁ preyān aham api hatāśā priyatamā |


idānīṁ nāthas tvaṁ vayam api kalatraṁ kim aparaṁ


mayāptaṁ prāṇānāṁ kuliśa-kaṭhinānāṁ phalam idam || ||164||

—o)0(o—

|| 15.165-166 ||

atha abuddhi-pūrvaḥ—

pāratantryodbhavo yas tu proktaḥ so’buddhi-pūrvakaḥ |

divyādivyādi-janitaṁ pāratantryam anekadhā ||

yathā lalita-mādhave (2.27)—

ānītāsi mayā manoratha-śata-vyagreṇa nirbandhataḥ

pūrṇaṁ śārada-purṇimā-parimalair vṛndāṭavī-maṇḍalam |

sadyaḥ sundari śaṅkhacūḍa-kapaṭa-prāptodayenādhunā

daivenādya virodhinā katham itas tvaṁ hanta dūrīkṛtā ||

**śrī-jīvaḥ : **ānīsātīty ara śārada-śabdo nava-vācy eva, dvau tu śāradau pratyagrā’pratibhau iti nānārtha-vargāt | śiva-rātri-gatāmbikā-yātrāntarokter horikā-pūrṇimāyāḥ prāptatvāt | horikāyā anyatra baladeva-saṅgater virasatvāc ca | navatvaṁ ca pūrṇimāyā vasantādi-bhāgatvena navāyamānatvāt ||166|| (152)

**viśvanāthaḥ : **mukharāyā vañcanārthaṁ śrī-kṛṣṇe kuñje nilīya sthite daivāt tadaivāgate śaṅkhacūḍe sa-siṁhāsanām eva śrī-rādhāṁ nītvāpasṛtavati, hā kṛṣṇa ! kuto’si iti lalitādyārta-rāva-śravaṇena sapady eva kuñjān niṣkramya śrī-kṛṣṇo vilapati—ānītāsīti | śaṅkhacūḍa-kapaṭena vyājena prāpta udayo yasya tena daivena muhur adṛṣṭena ||166|| (152)

**viṣṇudāsaḥ : **atheti | pāratantryeṇa parādhīnatayā udbhavaḥ janma yasya saḥ | yaḥ sudūra-pravāsākhya-vipralambhaḥ | divi bhavaṁ divyaṁ tad itaram adivyam | ādinā divyādivyam | tair janitam utpāditam ||165||

ānītāsīti | śrī-rādhā-saṅgamārthaṁ brāhmaṇa-baṭu-veśena tāṁ sūryam arcayitvā mathurāyā vañcanārthaṁ tatraiva kutracit kuñjābhyantare śrī-kṛṣṇe sthite sati tatrākasmād āgatasya śaṅkhacūḍasya darśanān mahā-vyāmoha-trastānāṁ lalitādīnāṁ, “hā kṛṣṇa ! kuto’si ?” ity ārta-rāva-śravaṇena sapady eva kuñjān niṣkramya śrī-kṛṣṇaḥ sa-viṣādam āha—manorathānāṁ śataṁ tena hetunā vyagreṇa vyākulena mayā nirbandhataḥ prayatnātiśayāt śaradi bhavā śāradī cāsau purṇimā ca tasyā ye parimalāḥ sarvataḥ suṣṭhu-pūrṇa-candra-kiraṇa-prasaraṇena utkarṣās taiḥ pūrṇaṁ vyāptam | śaṅkhacūḍasya kapaṭena vyājena prāpta udayo yena daivena adhunā samprati tatrāpi sadyaḥ sahasaiva tat-kṣaṇam eva kathaṁ kena prakāreṇa ito vṛndāvanāt hanta viṣāde dūrīkṛtā mattaḥ viśleṣitā yato virodha-śīlena | adyety asya dūrīkṛtety anenaiva sambandhaḥ ||166||

—o)0(o—

|| 15.167 ||

cintātra jāgarodvegau tānavaṁ malināṅgatā |

pralāpo vyādhir unmādo moho mṛtyur daśā daśa ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : atra pravāsākhya-vipralambhe ||167|| **(153)

viṣṇudāsaḥ : cintādayo daśa daśāḥ spaṣṭārthā eva ||167||

—o)0(o—

|| 15.168 ||

tatra cintā, yathā haṁsadūte (2)—

yadā yāto gopī-hṛdaya-madano nanda-sadanān

mukundo gāndinyās tanayam anurundhan²³** madhu-purīm |**

tadā māṅkṣīc cintā-sariti ghana-ghūrṇā-paricayair

agādhāyāṁ bādhā-maya-payasi rādhā virahiṇī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **ko’pi rasika āha—yadeti | nanda-sadanān madhu-purīṁ yātaḥ | gāndinyās tanayam akrūram anurundhan, akrūrānurodhenety arthaḥ | tadā cintaiva sarit tasyām, “kiṁ santāpa-jvālā-jvalitān api prāṇān āśā-pāśair baddhvā rakṣāmi, kiṁ vā tair muktāṁś tyajāmi? tatrāpi kiṁ vahniṁ praviśāmi, yamunāṁ vā ? tataś ca sa punar vrajam āgatya mām anālocya kiṁ pratipatsyate ? mac-chokena prāṇān hāsyati | kayāpi yuktyā rakṣiṣyati vā ? hā hā ! sa mahā-premī kathaṁ rakṣituṁ prabhaviṣyati ? evaṁ cet pariṇāma-darśiny aham api hā hā kathaṁ martuṁ samprati prabhaviṣyāmi ? tasmān na mariṣyāmi | tadīya-sundara-mukhāravindaṁ drakṣyāmi | yadi santāpānalo māṁ na dhakṣyati, tadā jīvituṁ prabhaviṣyāmi” ity-ādi-lakṣaṇāyām amāṅkṣīt magnā babhūva | ghanā niviḍā yā ghūrṇā āvartāḥ, pakṣe mahā-bhāva-bheda-mohanotthā udghūrṇāḥ | bādhā-mayāni pīḍā-rūpāṇi payāṁsi yasyāṁ tasyām ||168|| (154)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra cintā yatheti | yadeti akrūreṇa samaṁ śrī-kṛṣṇe mathurāṁ prayāte sati śrī-vṛndāvaneśvaryās tad-viśleṣa-santāpaja-cintātiśayaḥ śrī-kavi-caraṇair varṇyate | gopīnāṁ hṛdayaṁ madayati glapayatīti madanaḥ, śleṣeṇa kandarpaḥ, tad-rūpeṇa tāsāṁ hṛdi sphūrtyā tena sahābhedoktiḥ | nanda-sadanād vraja-rājāvāsa-rūpāt vrajāt sakāśāt gāndinyās tanayam akrūram anuruddhan tad-icchā-vaśaḥ san, kiṁ vā taṁ lakṣīkṛtya rundhan madhupurīṁ tat-stha-goloka-vṛndaṁ nija-darśanādy-ānandena āvṛṇvan vyāpnuvann ity arthaḥ | tadā tasmin kāle cintaiva sarit | tasyāṁ kim-bhūtāyāṁ ? ghanā bahulā ye ghūrṇā āvartāḥ, pakṣe bhramāḥ, teṣāṁ paricayair udbhāsair hetubhir agādhāyāṁ gabhīrāyām anavagāhyāyām ity arthaḥ | pakṣa-dvaye’pi samānārthaḥ | punaḥ kim-bhūtāyāṁ ? bādhā-mayāni pīḍā-svarūpāṇi payāṁsi yasyās tasyām | amāṅkṣīt magnābhūt |

padyāvalyāṁ ca—

niścandanāni vaṇijām api mandirāṇi


niṣpallavāni ca digantara-kānanāni |


niṣpaṅkajāny api sarit-sarasī-kulāni 


jātāni tad-viraha-vedanayā na śāntam || [pa. 351] ||169||

—o)0(o—

|| 15.169 ||

atha jāgaraḥ, yathā padyāvalyāṁ (322)—

yāḥ paśyanti priyaṁ svapne dhanyāstāḥ sakhi yoṣitaḥ |

asmākaṁ tu gate kṛṣṇe gatā nidrāpi vairiṇī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : śrī-rādhā viśākhām āha—yā iti ||169|| (155) **

**viṣṇudāsaḥ : **atha jāgaro yatheti | yā iti śrī-kṛṣṇe vrajāt mathurāṁ prasthitavati tad-viraha-santāpato’labdha-nidrā kācid vraja-devī sva-sakhīṁ prati sakhedam āha | arthas tu spaṣṭa eva ||169|| (155)

—o)0(o—

|| 15.170 ||

atha udvegaḥ, yathā haṁsadūte (104)—

mano me hā kaṣṭaṁ jvalati kim ahaṁ hanta karavai

na pāraṁ nāvāraṁ kim api kalayāmy asya jaladheḥ |

iyaṁ vande mūrdhnā sapadi tam upāyaṁ kathaya māṁ

parāmṛṣye yasmād dhṛti-kaṇikayāpe kṣaṇikayā ||

**śrī-jīvaḥ : **parāmṛśye spṛṣṭā bhavāmi ||170|| (156)

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā lalitām āha—mana iti | asya mahā-santāpātmakasya dhṛti-kaṇikayā kartryā parāmṛśye spṛṣṭā bhavāmīty arthaḥ ||170|| (156)

**viṣṇudāsaḥ : **athodvego yatheti | mano me iti | pūrvac chrī-kṛṣṇe mathurāṁ prasthite tad-viśleṣa-santāpa-bharodvigna-mānasā śrī-rādhā nijāśvāsana-parāṁ lalitāṁ prati sadainyam āha—hā viṣāde me mama manaḥ kartṛ jvalati dagdhaṁ bhavati | hanta khede | pāraṁ pāra-tīram avāram arvāk tīraṁ sumukhi he lalite na kalayāmi paśyāmi | asya jaladheḥ viraha-kleśa-rūpasya sindhoḥ iyam ahaṁ mūrdhnā śirasā vande namāmi | me mahyaṁ tam upāyam etad-viraha-kleśa-śānti-rūpa-pratīkāraṁ sapadi śīghram eveti udvegasya parākāṣṭhā dyotitā | yasmād upāyāt | kṣṇikayeti śaiṣikārthe kālāṭṭhañ [pā. 4.3.11] dhṛti-kaṇikayā dhairya-lavena kartrā parāmṛśye spṛṣṭā bhavāmi |

vidagdha-mādhave ca—

dadhānā madhyāhna-jvalad-aruṇa-kānta-pratimayā


vapus tulyaṁ gaṇḍa-sthala-tulita-kāraṇḍava-ruciḥ |


kṛśāṅgīyaṁ nidrā-parimala-daridrākṣi-kavalā


sakhī rādhā bādhāṁ hari-viraha-khinnā prathayati || [vi.mā. 5.24]

lalita-mādhave ca—

cetaḥ khinna-jane hareḥ pariṇataṁ kāruṇya-vīcī-bharair 


ity ābhīra-nata-bhruvāṁ tvai bhavad āloka-sambhāvanā |


marma-grantha-vikṛntana-vyasaninī taṁ tādṛśaṁ vairiṇī


krūreyaṁ viraha-vyathā na sahate mad-bhāga-dheyotsavam || [la.mā. 3.27]


kṣaṇād eva kṣuṇṇā bhavati vanamālā malayaja-


dravyālepaḥ śuṣyan nipatati rajaḥ-sañcaya-nibhaḥ | \

visarpadbhir jvālair urasi ravikāntākṛtir asau

mamāntaḥ-santāpaṁ kalayati paraṁ kaustubha-maṇiḥ || [la.mā. 7.26]

padyāvalyāṁ ca—

dalati hṛdayaṁ gāḍhodvegaṁ dvidhā na tu bhidyate 


vahati vikalaḥ kāyo mūrcchāṁ na muñcati cetanām |


jvalayati tanūm antardāhaḥ karoti na bhasmasāt


praharati vidhir marmacchedī na kṛntati jīvitam || [padyā. 325] 

alaṅkāra-kaustubhe ca—

na paśyati na bhāṣate na ca sṛṇoti na spandate


nimīlati vighūrṇate patati mūrchatīyaṁ yataḥ |


tad etad anumīyate kim api bādhate rādhikāṁ


mukunda-viraha-vyathā-viṣa-visarpa-visphūrjitam || [a.kau. 8.42] iti ||170||

—o)0(o—

|| 15.171 ||

atha tānavam, yathā—

udañcad-vaktrāmbhoruha-vikṛtir antaḥ-kaluṣitā

sadāhārābhāva-glapita-kuca-kokā yadupate |

viśuṣyantī rādhā tava viraha-tāpād anudinaṁ

nidāghe kulyeva kraśima-paripākaṁ prathayati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **uddhavaḥ pṛṣṭa-śrī-rādhā-viśākhā-vṛttāntaḥ śloka-dvayaṁ śrī-kṛṣṇam āha—udañcad iti | vikṛtir mlānatā vaivarṇyaṁ ca | antaḥ-kaluṣitā paṅkilā, pakṣe viṣāda-dainyādibhir duḥkhitā | āhāro mṛṇālādi-bhojanaṁ tad-abhāvāt | pakṣe, hāro muktāmayaḥ | kulyāḥ kṣudra-nadī ||171|| (157)

**viṣṇudāsaḥ : **atha tānavam iti | udañcad iti | śrīmad-uddhavena vrajān nivṛttya mathurāṁ gatvā tatra rahasi kṛṣṇaṁ prati svayam eva sākṣād-anubhāvā rādhāyā viraha-vedanātiśaya-khinnatā nivedyate | he yadupate ! iti śrī-rādhāyā viraha-kleśa-smaraṇena taṁ prati sopalambha-sambodhanam | tava viraheṇa yo tāpaḥ, kulyā-pakṣe ātapaḥ, tasmād eva hetoḥ anudinaṁ pratidinaṁ viśuṣyantī, pakṣe kṣayaṁ prāpnuvantī satī, kraśima-paripākaṁ kṛśatāyāḥ paramāvadhiṁ prathayati vistārayati | kasmin keva ? nidāghe gharmartau kulyeva svalpa-kṛtrima-sarid iva ubhaya-pakṣa-gāmi-viśeṣaṇais tām eva viśinaṣṭi—udañcantī udgacchantī vaktram evāmbhoruhaṁ tasya vikṛtir vikāro vaivarṇyam, pakṣe mlānatā yasyāṁ sā | tathā antaḥ manasi, pakṣe abhyantare kaluṣitā nāvābhārākrāntatvād anacchībhūtā, pakṣe paṅkilā | tathā sadā sarvadā hārābhāvena maṇisaraṁ vinā, pakṣe āhāro mṛṇālādi tasyābhāvena glapitau kucāv eva kokau cakravākau yasyāṁ sā | rūpaka-śleṣa-garbhotprekṣālaṅkāro’yam ||171||

—o)0(o—

|| 15.172 ||

atha malināṅgatā—

hima-visara-viśīrṇāmbhoja-tulyānana-śrīḥ

khara-marud-aparajyad-bandhu-jīvopamauṣṭhī |

**aghahara śarad-arkottāpitendīvarākṣī **

tava viraha-vipatti-mlāpitāsīd viśākhā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **visaraḥ samūhaḥ ||172|| (158)

**viṣṇudāsaḥ : **atha malināṅgateti | himeti | pūrvavat śrīmad-uddhavena viśākhāyā viraha-daśottha-malināṅgatvaṁ kṛṣṇaṁ prati varṇyate | aghahara he duḥkha-mocana ! iti āśrita-mātrāṇām anya-hetuka-duḥkha-nāśanatvāt asyāḥ sva-hetuka-duḥkhāpanayane tava śaithilyam atyanucitam iti dhvanitam | viśākhā kartrī tava viraha-rūpā yā vipattis tayā mlāpitā mlānim āpitā āsīt | mlānitvam eva hetu-garbha-viśeṣaṇair nirūpayati—himasya visareṇa samūhena viśīrṇaṁ yad ambhojam, tena tulyā sadṛśī ānana-śrīr mukha-kāntir yasyāḥ sā | tathā kharas tīkṣṇo duḥsaho yo marut samīras tenāparajyan viśīryan bandhujīvo bandhuka-puṣpaṁ tad-upamas tat-sadṛśa oṣṭho yasyāḥ sā | tathā śarad-arkeṇa śarat-kālodita-sūryeṇa uttāpite ye indīvare kuvalaye te ivākṣiṇī netre yasyāḥ sā ||172||

—o)0(o—

|| 15.173 ||

atha pralāpaḥ, yathā lalita-mādhave (3.25)—

kva nanda-kula-candramāḥ kva śikhi-candrakālaṅkṛtiḥ

kva mandra-muralī-ravaḥ kva nu surendra-nīla-dyutiḥ

kva rāsa-rasa-tāṇḍavī kva sakhi jīva-rakṣauṣadhir

nidhir mama suhṛttamaḥ kva bata hanta hā dhig-vidhim ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **proṣita-bhartṛkā śrī-rādhā vilapati—kveti | tava suhṛttama mama jīva-rakṣaṇauṣadhir nirūpaḥ ||173|| (159)

**viṣṇudāsaḥ : **atha pralāpa iti | kva nandeti | kṛṣṇe mathurāṁ prasthite divyonmāda-daśām āpannā śrī-rādhā lalitāṁ sambodhya pralapati | sakhi he lalite ! tava suhṛttaḥ śrī-kṛṣṇaḥ kva kutra vartate iti śeṣaḥ | evam uttarottaraṁ viśeṣaṇa-saptake’pi pratyekaṁ yojyam | unmāda-kṛta-pralāpatvāt sphūrty-anusāreṇa tat-tad-guṇa-viśiṣṭatve sapta-viśeṣaṇāni | nanda-kulasya candramā ity asya candra-rūpakeṇa kulasya samudratvaṁ vastu dhvanitam | tathā śikhi-candrakeṇa mayūra-śikhaṇḍena, kiṁ vā śikhi-candraka evālaṅkṛtir yasya saḥ | tathā mandro gabhīra-dhvanis tad-yukto muralī-ravo yasya saḥ | tathā surendra-nīla-ratnam aśma-garbhākhyo marakata-bhedaḥ, tasya dyutir iva dyutiḥ śrīmad-aṅga-kāntir yasya saḥ | nu pṛcchāyām | tathā rāsena rāsa-krīḍā-sukhena tāṇḍavaṁ naṭanaṁ yat tena ślāghyaḥ | atra matv-arthīyo ṇiniḥ praśaṁsārthe |

bhūma-nindā-praśaṁsāsu nitya-yoge’tiśāyane |


saṁsarge’sti-vivakṣāyāṁ bhavanti matub-ādayaḥ || [śloka-vārttike] ity anuśāsanāt |

jīvo jīvanaṁ prāṇa-dhāraṇaṁ tasya rakṣāyām auṣadhiḥ | etad-upalakṣita-mṛta-sañjīvanavad rasāyana-viśeṣaḥ | ata eva mama nidhiḥ nidhivad abhilaṣaṇīyo dustyajyaś ca | hā viṣāde | vidhātaiva vairaṁ vihitam iti niścaya-sphūrtyā taṁ nindati—vidhiṁ vidhātāraṁ dhig iti |

lalita-mādhave cānyad api—

kusumini latā-puñje guñje madāndha-madhuvrate


trasad iva dṛśor dvandvaṁ nyasyan smita-sphuritādhaḥ |


kim iha muralī-pāṇir veṇī-śikhoccala-candrakaḥ


sakhi tava sakhā dṛṣṭaḥ svairī vrajendra-sutas tvayā || [la.mā. 3.38]


kim agre mallīnāṁ skhalati kalikā-śreṇir adhunā


kadambānāṁ kiṁ vā truṭati parito mañjari-tatiḥ |


kathaṁ vā jātīnāṁ dadhati mukulāḥ śyāmala-ruciṁ


harer vṛndāraṇye drutam ahaha keyaṁ gatir abhūt || [la.mā. 3.49]


carati na puraḥ śampaṁ bāṣpa-pravāhi-vilocanā


mukha-parisare labdhodghūrṇā na leḍhi ca tarṇakān |


kim iti harito hambā-rāvair iyaṁ sakhi bhindatī


hari hari harer dhenu-śreṇī paraṁ pathi śīryate || [la.mā. 3.60]

padyāvalyāṁ ca—

yamunā-puline samutkṣipan


naṭa-veśaḥ kusumasya kandukam |


na punaḥ sakhi lokayiṣyate 


kapaṭābhīra-kiśora-candramāḥ || [padyā. 321]


yugāyitaṁ nimeṣeṇa cakṣuṣā prāvṛṣāyitam |


śūnyāyitaṁ jagat sarvaṁ govinda-viraheṇa me || [padyā. 324]


seyaṁ nadī kumuda-badnhukarās ta eva


tad yāmunaṁ taṭam idaṁ vipinaṁ tad etat |


te mallikā-surabhayo marutas tvam eva


hā prāṇa-vallabha sudurlabhatāṁ gato’si || [padyā. 328]


iyaṁ sā kālindī kuvalaya-dala-snigdha-madhurā


madāndha-vyākūja-tarala-jala-raṅku-praṇayinī |


purā yasyās tīre sarabhasa-satṛṣṇaṁ murabhido


gatāḥ prāyo gopī-nidhuvana-vinodena divasāḥ || [padyā. 343]


pureyaṁ kāllindī vraja-jana-vadhūnāṁ stana-taṭī-


tanūrāgair bhinnā cabala-salilābhūd anudinam |


aho tāsāṁ nityaṁ rudita-galitaiḥ kajjala-jalair


idānīṁ yāte’smin dviguṇa-mallinābhūn muraripau || [padyā. 344]


idaṁ tat kālindī-pulinam iha kaṁsāsurabhido


yaśaḥ śṛṇvad vaktra-skhalita-kavalaṁ gokulam abhūt |


bhramad-veṇu-kvāṇa-śravaṇa-masṛṇottāra-madhura-


svarābhir gopībhir diśi diśi samudghūrṇam aniśam || [padyā. 345]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

vilāsa-ceṣṭāḥ sakhi keśināśino


hālāhalābhāḥ pradahanti me manaḥ |


kṛntanti marmāṇi guṇā ghūṇā iva


premā vikārī hṛdi hṛd-vraṇo yathā || [a.kau. 3.29]


sā kāntir ekānta-rasāyanaṁ dṛśāṁ


sa vāg-vilāsaḥ śravasāṁ sudhāsravaḥ |


tad-vīkṣitaṁ prema-rasasya durdinaṁ


kadā punar me viṣayo bhaviṣyati || [a.kau. 10.45] ||173||

—o)0(o—

|| 15.174 ||

atha vyādhiḥ, yathā tatraiva (3.28)—

uttāpī puṭa-pākato’pi garala-grāmād api kṣobhaṇo

dambholer api duḥsahaḥ kaṭur alaṁ hṛn-magna-śūlyād api |

tīvraḥ prauḍha-visūcikāni-cayato’py uccair mamāyaṁ balī

marmāṇy adya bhinatti gokula-pater viśleṣa-janmā jvaraḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **virahiṇī śrī-rādhā lalitām āha—puṭe mudrita-mukhe mṛnmaya-sampuṭe svarṇādīnāṁ yaḥ pākas tasmād apy uttāpayati | dambholer vajrāt | visūcikā roga-viśeṣaḥ ||174|| (160)

**viṣṇudāsaḥ : **atha vyādhir iti | uttāpīti | pūrvavad eva rādhā divyonmāda-daśām āpannā nijāśvāsana-parāṁ viśākhāṁ prati sodvegam āha—gokula-pateḥ vraja-nava-yuva-rājasya viśleṣeṇa viraheṇa janma yasya sa jvaraḥ mama marmāṇi bhinatti | samprati ayam iti sākṣād-uktyānavacchinnatvaṁ prauḍhatvaṁ cāsya sūcitam | marma-bhedatvam evāsya prapañcayati ṣaḍbhir viśeṣaṇaiḥ | puṭe mudrita-mukha-mṛd-ādy-ādhāre svarṇādīnāṁ pākaḥ pacanaṁ puṭa-pākas tasmād api uttāpī uccais tāpavān | tathā garala-grāmāt viṣa-rāśeḥ sakāśād api kṣobhanaḥ kṣobha-kṛt | tathā dambholer vajrād api duḥsahaḥ | tathā hṛdi magnaṁ praviṣṭaṁ yat śalyaṁ tasmād api alam atiśayena kaṭuḥ | tathā prauḍhā vipulā yā vipulā yā visūcikā vyādhi-viśeṣas tasyā nicayato vṛndād api tīvras tīkṣṇaḥ | ata eva uccair yathā syāt tathā balī balavān ||174||

—o)0(o—

|| 15.175 ||

atha unmādaḥ—

bhramati bhavana-garbhe nirnimittaṁ hasantī

prathayati tava vārtāṁ cetanācetaneṣu |

lutḥati ca bhuvi rādhā kampitāṅgī murāre

viṣama-viraha-khedodgāri-vibhrānta-cittā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **uddhavaḥ śrī-kṛṣṇam āha—bhramatīti | dvayam unmādasya prauḍhatva-prauḍhatamatva-vyañjakam ||175|| (161)

**viṣṇudāsaḥ : **athonmāda iti | bhramatīti | vrajān nivṛttya mathurāṁ gatvā śrīmad-uddhavaḥ svayam eva sākṣād-anubhūtaṁ śrī-rādhā-virahajonmāda-ceṣṭitaṁ rahasi śrī-kṛṣṇaṁ prati nivedayati | kadācid bhavana-garbhe gṛhābhyantare bhramati | kadācin nirmittaṁ kāraṇaṁ vinaiva hasantī prathayati kathayati pṛcchatīti yāvat | he murāre ! viṣamo viraha-khedas tasya ya udgāraḥ prākaṭyaṁ tena vibhrāntaṁ ghūrṇitaṁ cittaṁ yasyāḥ sā rādhā | kadācit kampitāṅgī bhūtvā bhuvi bhūmau luṭhati patati ||175||

—o)0(o—

|| 15.176 ||

yathā vā—

adyākāṇḍikam aṭṭahāsa-paṭalaṁ nirmāti gharmāmbu-bhāk

cītkāraṁ kurute camatkṛti-parā sotkaṇṭham ākasmikam |

ākrandaṁ vitanoti gharghara-ghanodghoṣaṁ kilātarkitaṁ

rādhā mādhava-viprayoga-rabhasād anyeva tīvrād abhūt ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **akāṇde bhavam ākāṇḍikam ||176|| (162)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-padyato’pi unmādasya prauḍhatā-vivakṣayā udāharaṇāntaram āha—yathā veti | adyeti pūrvavat sa eva śrī-kṛṣṇaṁ prati tasyā prodbhaṭonmāda-ceṣṭitaṁ nivedayati | mādhava he madhu-vaṁśotpanneti tavedṛśaṁ tasyā viraha-kheda-śamane śaithilyaṁ nocitam ity upālambha-garbha-sambodhanam | adya samprati rādhā tīvrāt tava viprayogasya rabhasāt vegāt atyudrekāt hetoḥ anyā evābhūt bahir antaś ca nānā-vikāra-saṁvalanayā ākṛtyā prakṛtyā cāparaivāsīt | etad eva kriyā-dvārā viśeṣaṇa-dvārā ca prapañcayati—ākāṇḍikam anavasarodbhavam aṭṭahāsa-paṭalaṁ prauḍha-hāsya-puñjaṁ gharmāmbu-bhāk-sveda-jala-stimitā satī nirmāti racayati, tathā camatkṛti-parā satī sotkaṇṭhaṁ yathā syāt tathā asmikam akasmād eva jātaṁ cītkāraṁ duḥśravya-nādaṁ kurute | tathā atarkitaṁ sahasaiva ghargharaḥ svara-bhedena gadgada-yuktaś cāsau ghano niviḍaś ca ghoraḥ śabdo yatra tathā-bhūtam ākrandam uccareṇa krandanaṁ vitanoti vistārayati | kila vārtāyām, vārtā-saṁbhāvyayoḥ kila iti nānārthāt |

vidagdha-mādhave ca—

sappī sappa{i} bhiṅga-paṁti-misado kālī rasālāṅkure


rattāsoa-sire bireha{i} tadhā puppha-cchalādo sihī |


siṅge kiṁsua-sāhiṇo a kaliā-dambheṇa sambhediṇī


maṁ bheduṁ kusumāuhassa bala{i} kurāddha candalī ||[^38] [vi.mā. 5.48] 

lalita-mādhave ca—

puraḥ kvacana dhāvati sphurati citriteva kvacit


tanoti hasitaṁ kvacit kvacana tīvram ākrandati |


iyaṁ pralapati kvacit kvacana maunam ālambate


mukunda-virahodgatair muhur adhīrādhibhiḥ || [la.mā. 3.24] 

alaṅkāra-kaustubhe ca—

antar-latā-gṛham analpatamaṁ tamisraṁ 


āliṅgya sā tava tanu-bhramato vasanto |


daivoditendu-kiraṇair virate'tha tasmin 


mā gāḥ priya tvam iti sīdati kṛṣṇa rādhā || [a.kau. 8.59]

padyāvalyāṁ ca—

bhramaya jaladān ambhogarbhān pramodaya cātakān


kalaya śikhinaḥ kekotkaṇṭhān kaṭhoraya ketakān |


virahiṇi jane mūrcchāṁ labdhvā vinodayati vyathām


akaruṇa punaḥ saṁjñā-vyādhiṁ vidhāya kim īhase || [padyā. 326]

—o)0(o—

|| 15.177 ||

atha mohaḥ—

nirundhe dainyābdhiṁ harati guru-cintā paribhavaṁ

vilumpaty unmādaṁ sthagayati balād bāṣpa-laharīm |

idānīṁ kaṁsāre kuvalaya-dṛśaḥ kevalam idaṁ

vidhatte sācivyaṁ tava viraha-mūrcchā-sahacarī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **mathurā-sthaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati lalitā patrīṁ likhati—nirundhe lumpati | kuvalaya-dṛśaḥ śrī-rādhāyā idānīm idaṁ sācivyaṁ vidhatta iti | tenāsyāḥ kṛte tvayā cintā na kāryā tatra sukhena stheyam adya śvo vā strī-vadha-mahā-nidhis tava hasta-gato bhaviṣyatīti dyotitam ||177|| (163)

viṣṇudāsaḥ : na vyākhyātam.

—o)0(o—

|| 15.178 ||

atha mṛtyuḥ, yathā haṁsadūte (96)—

aye rāsa-krīḍā-rasika mama sakhyāṁ nava-navā

purā baddhā yena praṇaya-laharī hanta gahanā |

sa cen muktāpekṣas tvam api dhig imāṁ tūla-śakalaṁ

yad etasyā nāsā-nihitam idam adyāpi calati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **lalitā mathurā-sthaṁ śrī-kṛṣṇaṁ haṁsa-dvārā upālabhate—aye iti | rāseti rāsa-krīḍāyā rasaṁ tvam eva vetsi yato rādheyaṁ tvayā duravasthāpātrīkṛteti vyāja-stutir dhvanitā| yato rāsa-krīḍāyā mūla-kāraṇaṁ śrī-rādhaiveti hetv-alaṅkāraś cānudhvanitaḥ | yena tvayā sa tvaṁ muktāpekṣaḥ | imāṁ tvaṁ nāpekṣase cet tadā imāṁ dhik yad iyaṁ tu tvām apekṣata eveti bhāvaḥ | nanu kim asyā mad-apekṣā-lakṣaṇaṁ tatrāha—tūla-śakalaṁ tūla-khaṇḍaṁ nāsāyāṁ nihitam adhunāsyāḥ prāṇāḥ santi na vā santīti sandehe ity arthaḥ | adyāpi calatīti katham anayā adhunāpi prāṇāḥ kaṣṭena rakṣyanta iti bhāvaḥ ||178||

**viṣṇudāsaḥ : **atha mṛtyur iti | aye rāseti | pūrvoddiṣṭa-haṁsa-dvārā śrī-lalitā-devī śrī-kṛṣṇāya śrī-rādhāyā viraha-klama-parākāṣṭhātaś carama-daśā-sānnihityaṁ nivedayati | aye iti sambodhane rāsa-rasiketi tadānīntana-tad-viṣayaka-saubhāgya-viśeṣaṁ smārayati | mama sakhyāṁ śrī-rādhāyāṁ purā pūrvasmin kāle tvad-vrajāvasthāna-samaye yena tvayā kartryā nava-navā pratidina-pratikṣaṇam uttarottarollāsana-līlā praṇaya-laharī prema-paramparā baddhā sanditā | kimbhūtā ? gahanā durbodhā | hanta viṣāde | sa tvaṁ cet yadi muktāpekṣaḥ tasyāṁ nirapekṣo’si, tarhi imāṁ mat-sakhīṁ dhik, yat yasmāt etasyā nāsāyāṁ nihitaṁ carama-daśā-sānnidhyān nāḍikāyā atisūkṣmatvena śvāsa-sañcāra-jñānārtham arpitaṁ tūlasya śakalaṁ khaṇḍam idam adyāpi calati spandate | tavāgamanāśayaivānayā deho rakṣyate, tavānāgamane niścite sati mahān evānartha utpatsyatīty avilambam evātrāgatya sa-priya-vargāṁ mat-sakhīṁ sañjīvayeti dhvanitam |

padyāvalyāṁ ca—

prasara śiśirāmodaṁ kaundaṁ samīra samīraya


prakaṭaya śaśinn āśāḥ kāmaṁ manoja samullasa |


avadhi-divasaḥ pūrṇaḥ sakhyo vimuñcata tat-kathāṁ 


hṛdayam adhunā kiñcit kartuṁ mamānyad ihecchati || [padyā. 334] ||178||

—o)0(o—

|| 15.179-180 ||

pravāsa-vipralambhe’smin daśās tās tā harer api |

atropalakṣaṇāyaikam udāharaṇam īryate ||

yathā—

krīḍā-ratna-gṛhe viḍambita-payaḥ-phenāvalī-mārdave

talpe necchati kalpa-śākhi-camarī-ramye’pi rājñāṁ sutāḥ |

kintu dvāravatī-patir vraja-giri-droṇī-vilāntaḥ-śilā-

paryaṅkopari rādhikā-rati-kalāṁ dhyāyan muhuḥ klāmyati ||

**śrī-jīvaḥ : **krīḍā-ratna-gṛha iti śrī-rādhikā-sakhīnām upālambha-patrikāṇāṁ pratyuttara-rūpaṁ śrīmad-uddhavasya patram | ataḥ krīḍā-ratna ity ādikaṁ tad-upālambhānuvādo’yam abhyupagama-vādāya kṛta iti jñeyam | camarī stavakam ||180|| (166)

**viśvanāthaḥ : **lalitā-preṣitāyā upālambha-patryāḥ pratyuttara-patrīṁ śrī-kṛṣṇājñayā uddhavo likhati—kṛīḍā-ratneti | klāmyati mūrcchati ||180|| (166)

**viṣṇudāsaḥ : **pravāseti | tās tāḥ anantaroktaḥ śrī-kṛṣṇa-preyasī-viyogāś cintādayaḥ | tatra tāsu daśāsu | upalakṣaṇāya nidarśanāya | ekaṁ cintā-rūpam udāharaṇam ||179||

krīḍeti | dvārakāyāṁ śrī-rukmiṇy-ādibhiḥ sarvadā viharamāṇasyāpi śrī-kṛṣṇasya śrī-rādhayā saha vraja-giri-kuñja-raho-līlā-smaraṇaja-vaivaśyātiśayaḥ kavi-caraṇair varṇyate | krīḍārthaṁ yad ratna-nirmita-gṛham, tasmin talpe śayyāyām iti vyadhikaraṇe saptamyau | kiṁ-bhūte talpe ? payaḥ-phenāvalī-mārdave dugdha-phena-śreṇīto’pi mārdavaṁ kaumalyam etad-upalakṣita-śubhratvam api yasya tasmin | punaḥ kimbhūte ? kalpa-śākhināṁ sura-drumāṇāṁ yāḥ camaryaḥ mañjaryas tābhir yathā-yukta-sthāna-niveśa-racanayā manojñe | tatra rājñāṁ sutāḥ śrīmad-vaidarbhī-prabhṛtīḥ necchati nābhilaṣati | tābhī ramamāṇo’pi tādṛk nānyamodata ity arthaḥ | dvāravatī-patir iti svādhīna-sarva-sukha-samṛddhimān api, kintu vraja-girir govardhanas tasya droṇī kandarā tasyā vilāntaḥ gahvara-madhye yā tatrastha-śilā pāṣāṇa-khaṇḍaṁ saiva paryaṅkaḥ khaṭvā-viśeṣas tasyopari rādhikayā saha kiṁ vā rādhikāyā yā rati-kalā surata-keliṣu vaidagdhī, tāṁ dhyāyan san muhur vāraṁ vāraṁ klāmyati avasīdati||

pūrva-rasāmṛte ca, prahlāda-saṁhitokta-padyaṁ, yathā—

bhagavān api govindaḥ kandarpa-śara-pīḍitaḥ |


na bhuṅkte na svapiti ca cintayan vo hy aharniśam || [bha.ra.si. 3.5.33] iti |

vidagdha-mādhave ca—

kareṇāntas tuṣṭyā sulalitam avaṣṭabhya lalitā-


karāṅguṣṭhaṁ rādhā bhṛśam abhisarantī sarabhasam |


kim adya smerākṣī smara-parimalollāsi-valaya-


dhvanir māṁ nirmāsyaty anupama-camatkāra-caṭulam || [vi.mā. 5.19] 

śrī-gīta-govinde ca—

itas tatas tām anusṛtya rādhikām


anaṅga-bāṇa-vraṇa-khinna-mānasaḥ |


kṛtānutāpaḥ sa kalinda-nandinī-


taṭānta-kuñje viṣasāda mādhavaḥ || [gī.go. 3.2]


mām iyaṁ calitā vilokya vṛtaṁ vadhū-nicayena | 


sāparādhatayā mayāpi na vāritā'tibhayena ||3||


hari hari hatādaratayā gatā sā kupiteva ||dhruva-padam ||


kiṁ kariṣyati kiṁ vadiṣyati sā ciraṁ viraheṇa | 


kiṁ dhanena janena kiṁ mama jīvitena gṛheṇa ||4||


cintayāmi tad-ānanaṁ kuṭila-bhrū kopa-bhareṇa | 


śona-padmam ivopari-bhramatākulaṁ bhramareṇa ||5||


tām ahaṁ hṛdi saṅgatām anīśaṁ bhṛśaṁ ramayāmi | 


kiṁ vane'nusarāmi tām iha kiṁ vṛthā vilapāmi ||6||


tanvi khinnam asūyayā hṛdayaṁ tavākalayāmi | 


tan na vedmi kuto gatāsi na tena te'nunayāmi ||7||


dṛśyase purato gatāgatam eva me vidadhāsi |


kiṁ pureva sasambhramaṁ parirambhaṇaṁ na dadāsi ||8||


kṣamyatām aparaṁ kadāpi tavedṛśaṁ na karomi | 


dehi sundari darśanaṁ mama manmathena dunomi ||9||


varṇitaṁ jayadevakena harer idaṁ pravaṇena | 


kindubilva-samudra-sambhava-rohiṇī-ramaṇena ||10||


hṛdi bisa-latā-haro nāyaṁ bhujaṅgama-nāyakah


kuvalaya-dala-śreṇī kaṇṭhe na sā garala-dyutiḥ |


malayaja-rajo nedaṁ bhasma priya-rahite mayi


prahara na hara-bhrāntyā'naṅga krudhā kim u dhāvasi ||11||


pāṇau mā kuru cūta-sāyakam amuṁ mā cāpam āropaya


kṛīḍā-nirjita-vīśva mūrcchita-janāghātena kiṁ pauruṣam |


tasyā eva mṛgī-dṛśo manasija preṇkhat-katākṣāśuga-


śreṇī-jarjaritaṁ manāg api mano nādyāpi sandhukṣate ||12||


bhrū-pallavaṁ dhanur apāṅga-taraṇgitāni 


bāṇā guṇaḥ śravaṇa-pālir iti smareṇa | 


tasyām anaṅga-jaya-jaṅgama-devatāyāṁ 


astrāṇi nirjita-jaganti kim arpitāni ||13||


bhrū-cāpe nihitaḥ kaṭākṣa-viśikho nirmātu marma-vyathāṁ 


śyāmātmā kuṭilaḥ karotu kabarī-bhāro'pi mārodyamam | 


mohaṁ tāvad ayaṁ ca tanvi tanutāṁ bimba-dharo rāgavān 


sad-vṛttaḥ stana-maṇḍalas tava kathaṁ prāṇair mama krīḍati ||14||


tāni sparśa-sukhāni te ca taralaḥ snigdhā dṛśor vibhramās


tad-vaktrāmbuja-saurabhaṁ sa ca sudhā-syandi girā- vakrimā |


sa bimbādhara-mādhurīti viṣayāsaṅge'pi cen mānasaṁ


tasyāṁ lagna-samādhi hanta viraha-vyādhiḥ kathaṁ vardhate || [gī.go. 3.2-15] iti |

tathā tatraiva sakhī-vākyena, yathā—

vahati malaya-samīre madanam upanidhāya |


sphuṭati kusuma-nikare virahi-hṛdaya-dalanāya ||2||


tava virahe vana-mālī sakhi sīdati | dhruva-padam ||


dahati śiśira-mayūkhe maraṇam anukaroti |


patati madana-viśikhe vilapati vikalataro'ti ||3||


dhvanati madhupa-samūhe śravaṇam apidadhāti | 


manasi kalita-virahe niśi nisi rujam upayāti ||4||


vasati vipina-vitāne tyajati lalita-dhāma | 


luṭhati dharaṇi-śayane bahu vilapati tava nāma ||5||


bhaṇati kavi-jayadeve viraha-vilasitena | 


manasi rabhasa-vibhave harir udayatu sukṛtena || 


pūrvaṁ yatra samaṁ tvayā rati-pater āsāditāḥ siddhayas 


tasminn eva nikuñja-manmatha-mahā-tīrthe punar mādhavaḥ | 


dhyāyaṁs tvām aniśaṁ japann api tavaivālāpa-mantrāvaliṁ 


bhūyas tvat-kuca-kumbha-nirbhara-parīrambhāmṛtaṁ vāñchati || [gī.go. 5.2-7]

lalita-mādhave ca—

matir aghūrṇata sārdham ali-vrajaiḥ


dhṛtir abhūn madhubhiḥ saha vicyutā |


vyakasad utkalikā kalikālibhiḥ 


samam iha priyayā viyutasya me || [la.mā. 4.21]


akṣṇor bandhuṁ hari-haya-harin-nāgari-prāg-ariktāṁ


rogeṇāviṣkuru guru-rucaṁ bhānavīyāṁ navīnām |


cakrābhikhyaḥ kim api virahād ākulaḥ kākū-lakṣaṁ


kurvan mukhyas tvayi sa vayasām arthibhāvaṁ tanoti || [la.mā. 4.22]


 


uccair abhūd ananubhūta-carī daśā me 


yasyāś cireṇa viraha-jvaraj-jarjarasya |


hā hanta seyam iyam āmiyam āvarāsīn


mac-citta-haṁsa-sarasī sarasīruhākṣī || [la.mā. 4.23]


sā vaktra-śrīr viramita-śarac-candra-nāndī-stavāsau


seyaṁ dṛṣṭir madakala-mṛgī-mṛgya-mādhurya-keliḥ |


sā bhrūr eṣā ratipati-dhanur vibhramābhyāsa-gurvī 


gāndharvī me kṣapayati dhṛtiṁ hanta gāndharvikeva || [la.mā. 4.24]

uddhava-sandeśe ca—

sāndrī-bhūtair nava-viṭapināṁ puṣpitānāṁ vitānair


lakṣmīvattāṁ dadhati mathurā-pattane datta-netraḥ |


kṛṣṇaḥ krīḍā-bhavana-vaḍabhī-mūrdhni vidyotamāno


dadhyau sadyas tarala-hṛdayo gokulāraṇya-maitrīm || [u.saṁ. 1]


śvāsollāsair atha taralita-sthūla-nālīka-mālaḥ


kurvan pūrṇā nayana-payasāṁ cakravālaiḥ praṇālīḥ |


smāraṁ smāraṁ praṇaya-niviḍāṁ vallavī-keli-lakṣmīṁ


dīrghotkaṇṭhā-jaṭila-hṛdayas tatra citrāyito’bhūt || [u.saṁ. 2]

padyāvalyāṁ ca—

kalindīm anukūla-komala-rayām indīvara-śyāmalāḥ 


śailopāntabhuvaḥ kadamba-kusumair āmodinaḥ kandarāt |


rādhāṁ ca prathamābhisāra-madhurāṁ jātānutāḥ smarann


astu dvāravatī-patis tribhuvanāmodāya dāmodaraḥ || [pa. 369] 


kāmaṁ kāmayate na keli-nalinīṁ nāmodate kaumudī-


nisyandair na samīhate mṛga-dṛśām ālāpa-līlām api |


sīdann eṣa niśāsu niḥsaha-tanur bhogābhilāṣālasair


aṅgais tāmyati cetasi vrajavadhūm ādhāya mugdho hariḥ || [pa. 370]


ratna-cchāyā-cchurita-jaladhau mandire dvārakāyā


rukmiṇyāpi prabala-pulakodbhedam āliṅgitasya |


viśvaṁ pāyān masṛṇa-yamunā-tīra-vānīra-kuñje


rādhā-kelī-parimala-bhara-dhyāna-mūrcchā murāreḥ || [pa. 371]


nirmagnena mayāmbhasi praṇayataḥ pālī samāliṅgitā


kenālīkam idaṁ tavādya kathitaṁ rādhe mudhā tāmyasi |


ity utsavapna-paramparāsu śayane śrutvā giraṁ śārṅgiṇo 


rukmiṇyā śithilīkṛtaḥ sakapataṁ kaṇṭha-grahaḥ pātu vaḥ || [pa. 372] 


sañjāte virahe kayāpi hṛdaye sandānite cintayā


kālindī-taṭa-vetasī-vana-ghana-cchāyā-niṣaṇṇātmanaḥ |


pāyāsuḥ kalakaṇṭha-kūjita-kalā gopasya kaṁsa-dviṣo


jihvā-varjita-tālu-mūrcchita-marud-visphāritā gītayaḥ || [pa. 240]


yadi nibhṛtam araṇyaṁ prāntaraṁ vāpy apānthaṁ


katham api cirakālaṁ puṇyapākena lapsye |


avirala-galad-asrair ghaghara-dhvāna-miśraiḥ 


śaśimukhi tava śokaiḥ plāvayiṣye jaganti || [pa. 339]


viṣayeṣu tāvad abalās 


tāsv api gopyaḥ svabhāva-mṛdu-vācaḥ |


madhye tāsām api sā 


tasyām api sācivīkṣitaṁ kim api || [pa. 340]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

cittasya kṣaṇa-mātra-nirvṛti-kṛte tasyā mukhaṁ citritaṁ


sadyaḥ padmam abhūt tataḥ param aho pūrṇaḥ sudhā-dīdhitiḥ[^39] |


ānandāmṛta-maṇḍalaṁ punar abhūd dhiṅ māṁ tato’bhūd viṣaṁ


tat-paścād yad abhūn na tadvata sakhe mat-saṁvido gocaraḥ || [5.16] ||180||

—o)0(o—

|| 15.181-182 ||

proktānāṁ prema-bhedānāṁ vividhatvād daśā api |

vividhāḥ syur ihety etā bhūma-bhītyā na kīrtitāḥ ||

etās tu prema-bhedānām anubhāvatayā daśāḥ |

sādhāraṇyaḥ samastānāṁ prāyaśaḥ sambhavanty api ||

**śrī-jīvaḥ : **kiṁ tv atraivādhirūḍhasyeti bhāva-madhye paṭhitasyāpi tasya rasatvam eva mantavyam iti bhāvaḥ ||181-182|| (167-168)

**viśvanāthaḥ : **prema-bhedānāṁ prauḍha-madhya-mandānāṁ madhu-sneha-ghṛta-snehādīnāṁ māñjiṣṭādinaityādi-rāgāṇāṁ ca | bhūma-bhītyā grantha-bāhulya-bhītyā | etā ukta-lakṣaṇās tu daśāḥ samastānām eva prema-bhedānāṁ ca sādhāraṇyaḥ | asādhāraṇyas tu bhūma-bhītyā na kīrtitā ity arthaḥ ||181|| (167) atraiva granthe asādhāraṇya-rūpā iti śrī-vṛndāvaneśvaryā vinā anyatrādṛṣṭeḥ ||182|| (168)

**viṣṇudāsaḥ : **nanu premṇa eva bhedāḥ snehādayaḥ ṣaṭ kathitāḥ | teṣu pūrva-rāgoktābhilāṣādīnāṁ pravāsa-vipralambhokta-cintādīnāṁ ca kim aviśeṣeṇaivodayaḥ | kiṁ vā, tāratamyam asti ? tad api svarūpataḥ, kiṁ vā saṅkhyātaḥ ? tatra svarūpata eva tāratamya-vivakṣayāsamādadhan śloka-trayyā āha—proktānām iti | prema-bhedāḥ prema-sneha-māna-praṇaya-rāgānurāga-mahābhāvās teṣām anubhāvatayā kāryatayā etāḥ sādhāraṇyo daśāḥ samastānāṁ prema-bhedānāṁ prāyaśo bāhulyato yadyapi sambhavanti | atra hetuḥ—prema-bhedānāṁ vividhatvāt daśā api vividhāḥ syus tathāpi bhūma-bhītyā bāhulya-bhayāt, na hy atra kīrtitāḥ kathitāḥ ||181-182||

—o)0(o—

|| 15.183-184 ||

kintv atraivādhirūḍhasya mohanatvam upeyuṣaḥ |

asādhāraṇa-rūpās tu tat-prasaṅge puroditāḥ ||

vipralambhaṁ paraṁ kecit karuṇābhidham ucire |

sa pravāsa-viśeṣatvān naivātra pṛthag īritaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **vipralambham iti vipralambha-bhedam ity arthaḥ | tam aniṣṭāśaṅkāmayatvāt karuṇābhidhaṁ ūcire, sa tu vāstavāniṣṭatvābhāvāt pravāsa-viśeṣaḥ tatas tad-rūpatvāt pṛthaṅ naiveritaḥ ||183-184|| (169-170)

**viśvanāthaḥ : **param uktebhya etebhyo’nyaṁ pravāsa-viśleṣatvād iti | śrī-kṛṣṇasya kāliya-hrada-praveśādayaḥ pravāsa-bhedā evety arthaḥ ||183-184|| (169-170)

**viṣṇudāsaḥ : **kntv atra pūrvam eva pūrvam uditāḥ kathitāḥ | idānīṁ karuṇākhya-vipralambha-vādināṁ matam utthāpya samādadhāti—vipralambham iti | param anyaṁ vipralambhaṁ ūcire kathayāmāsuḥ | sa karuṇābhidhaḥ, pravāsa-viśeṣatvāt hetoḥ ||183-184||

—o)0(o—

iti vipralambha-bhedāḥ

—o)0(o—

atha saṁyoga-viyoga-sthitiḥ

|| 15.185-187 ||

harer līlā-viśeṣasya prakaṭasyānusārataḥ |

varṇitā virahāvasthā goṣṭha-vāma-bhruvām asau ||

vṛndāraṇye viharatā sadā rāsādi-vibhramaiḥ |

hariṇā vraja-devīnāṁ viraho’sti na karhicit ||

tathā ca pādme pātāla-khaṇḍe mathurā-māhātmye—

go-gopa-gopikā-saṅge yatra krīḍati kaṁsahā || iti |

**śrī-jīvaḥ : **tad evaṁ sa-parikaraṁ viraham uktvā duḥkharūpasya tasya nirasanārtham āha: harer līlāviśeṣasya prakaṭasya iti | atra viśeṣaprakaṭaśabdayor upādānād vṛndāraṇye viharatā ity atrāprakaṭalīlāviśeṣatayā viharateti gamitam | tataś ca vṛndāraṇya iti tasyāprakaṭa-prakāśaviśeṣa iti lambhitam |

tatra pramāṇam āha, tathā ca iti | krīḍatīti vartamāna-prayogaḥ sātatyaṁ bodhayati | tataś ca pūrvavat tat-prakāśādi-bhedaḥ pramāpitaḥ, taṁ vinā ghaṭanāyā abhāvāt | śrutārthānyathānupapattyā tatra tatra tad-acintya-śaktir eva kāraṇatvenopatiṣṭhate | śrutes tu śabda-mūlatvāt iti nyāyāt | na ca vaktavyaṁ vacanam idaṁ yamunā-māhātmya-param aho abhāgyaṁ lokasya na pītaṁ yamunā-jalam iti pūrvārdhāt | tataḥ kathaṁ mathurā-māhātmyāntargatatvāt tatraiva paryavasyatīti | sadā yamunā-jale krīḍāyā ayuktatvāl lakṣaṇā-prāpteḥ |

nanu, lakṣaṇā cen matā, tarhi pratikalpam avatīrya krīḍā-kāritvān “mama gṛha-gavākṣe sūrya-kiraṇaṁ praviśati” itivad yathāvasaram eva sā tat-krīḍāvagantavyā | “mama gṛhe sadā bhuṅkte” ity atra sadā-śabda-prayoge’pi tādṛśatvam avagamyate | ucyate—tadaiva saṅkoca-vṛttyā tādṛśatvam avagantavyam | yadi parama-nityeti bodhāyāpy adhiṣṭhātuṁ samarthe bhagavaty asambhavaṁ syāt, yadi ca

rāja-dhānī tataḥ sābhūt sarva-yādava-bhūbhujām | 


mathurā bhagavān yatra nityaṁ sannihito hariḥ || [bhā.pu. 10.1.28] 

ity-ādi-vacanaṁ na syāt | atra hi sannidadhāter akarmakatvam eva | sannidhiḥ sannikarṣaṇam ity atra saṅkīrṇa-varge, yathāha kṣīra-svāmī—saṁ-ni-pūrvo dhā naikaṭyārthe iti | tataś cākarmakatvāt sannihita iti kartary eva prayogaḥ śīlitādivad vartamāna eva ca | vartamānatvaṁ cātrāviccheda-vivakṣayaiva, na tu punaḥ punar avatāreṇa sannidhyāpekṣayā | tadānyatrānyatra sādhāraṇe’pi deśe tad-gamana-śravaṇād vivakṣitasya mathurāyā atiśayasyānupapatteḥ | laṭ-pratyayavat kta-pratyayasya, “cāturvarṇyena śīlitaṁ rājñā rakṣitam idaṁ rāṣṭram” ity atra viccheda-pratyayānupapatteḥ | pratīte cāvicchede nitya-śabdena kaimutyāpatteś ca | dṛśyate śrutiṣu nitya-śabdaṁ vināpi kta-pratyayasya tādṛśa-vācakatvam, ayam ātmāpahata-pāpmā iti | kintu sannidhānena naikaṭyam ucyate, tarhi nikaṭasya ca deśa-viśeṣasya māhātmyaṁ syād iti | tad etad-vacanaṁ mathurā-māhātmye prayojakatvaṁ (kaṁ) na syāt | tasyānikaṭo deśas tādṛśatayā na prasiddha iti nihatārthaṁ ca syāt | yadi ca tad eva manyate tarhi “yasyāḥ” iti ṣaṣṭhy eva prayujyeta, na tu “yatra” iti saptamī | saptamyāḥ prayoge tu sambandhi-padākṣepān mathurā-vāsināṁ sannihita iti labhyate |

yad vā, vikāśa-dvayasya pratipannatvāt prakaṭa-prakāśātmikāyāṁ mathurāyāṁ vartamānaḥ sannihitas tatra-sthā prakaṭa-prakāśe vartamāna ity arthaḥ |

nanu purī-viṣayāṇi tānīmāni vākyāni kathaṁ vṛndāvanaṁ viṣayaṁ kurvanti? ucyate—

go-vṛnda-gopikānāṁ tatraiva yogyatvān mathurā-maṇḍala-pradeśa-viśeṣa-paratvāc ca tad-viṣayatā yuktā | ata eva mathurā-māhātmya ity api yuktam uktam | tathā ca śrī-gopāla-tāpanī-śrutir mathurāyām iva tat-tad-vaneṣv apy atidiśati—

bhū-gola-cakre sapta-pūryo bhavanti | tāsāṁ madhye sākṣād brahma gopāla-purī iti… yathā sarasi padmaṁ tiṣṭhati tathā bhūmyāṁ cakreṇa rakṣitā hi mathurā tasmād gopālapurī hi bhavati | bṛhad vṛndāvanaṁ madhor madhuvanam ity ādikā… etair evāvṛtā purī bhavati | tatra teṣv eva gahaneṣv evaṁ [go.tā.u. 2.26-29] ity-ādikā ca | 

tatra tad-adhiṣṭhānatāyā yogyatārthaṁ prakaṭa-prakāśād vilakṣaṇaṁ prakāśāntaram api vārāhe varṇitam—

tatrāpi mahad āścaryaṁ paśyanti paṇḍitā janāḥ | 


kāliya-hrada-pūrveṇa kadambo mahito drumaḥ || 


śata-śākhaṁ viśālākṣi puṇyaṁ surabhi-gandhi ca | 


sa ca dvādaśa māsāni manojñaḥ śubhaśītalaḥ || 


puṣpāyati viśālākṣi prabhāsanto diśo daśa || iti | 

atra paratra cārṣa-prayogā yathāyatham unneyāḥ | atha tatraiva vṛndāvanasya brahma-kuṇḍa-māhātmye—

tatrāścaryaṁ pravakṣyāmi tac chṛṇuṣva vasundhare | 


labhante manujāḥ siddhiṁ mama karma-parāyaṇāḥ || 


tasya tasyottare pārśve’śoka-vṛkṣaḥ sita-prabhaḥ | 


vaiśākhasya tu māsasya śukla-pakṣasya dvādaśī || 


sa puṣṇāti ca madhyāhne mama bhakta-sukhāvahaḥ | 


na kaścid api jānāti vinā bhāgavataṁ śucim || iti | 

śucitvam atrānanya-vṛttitvam, atas tādṛśaṁ rūpam asyeti pṛthivyāpi na jñātam iti āyātam |

tatra sa-parikarasya śrī-kṛṣṇasya nityā sthitiś ca bṛhad-gautamīya-tantre nārada-praśne śrī-kṛṣṇasyottare | tatra praśnaḥ—

kim idaṁ dvādaśābhikhyaṁ vṛndāraṇyaṁ viśāmpate | 


śrotum icchāmi bhagavan yadi yogyo’smi me vada || 

athottaram—

idaṁ vṛndāvanaṁ ramyaṁ mama dhāmaiva kevalam | 


tatra ye paśavaḥ pakṣi-vṛkṣāḥ kīṭā narāmarāḥ || 


ye vasanti mamādhiṣṇye mṛtā yānti mamālayam | 


atra yā gopakanyāś ca nivasanti mamālaye | 


yoginyas tā mayā nityaṁ mama sevā-parāyaṇāḥ || 


pañca-yojanam evāsti vanaṁ me deha-rūpakam || 


kālindīyaṁ suṣumṇākhyā paramāmṛta-vāhinī | 


atra devāś ca bhūtāni vartante sūkṣma-rūpataḥ || 


sarva-deva-mayaś cāhaṁ na tyajāmi vanaṁ kvacit | 


āvirbhāvas tirobhāvo bhaven me’tra yuge yuge | 


tejo-mayam idaṁ ramyam adṛśyaṁ carma-cakṣuṣā || iti | 

śrī-gopāla-tāpanyāṁ ca brahma-vākyam—govindaṁ sac-cid-ānandaṁ vṛndāvana-sura-bhūruha-talāsīnaṁ satataṁ sa-marud-gaṇo’haṁ toṣayāmi [go.tā.u. 1.33] iti | evaṁ tat-tan-mantreṣu tat-tad-vṛnda-sahitaṁ pañcarātra-yāmala-saṁhitādiṣu dhyeyatvena varṇayanti | tasmād yuktam uktaṁ—“vṛndāraṇye viharatā sadā rāsādi-vibhramaiḥ” iti |

tatra tat-tat-sthānasya prakāśa-bhedāḥ prakaṭa-līlāyām api dṛśyante | yathā vṛndāvane brahmāṇaṁ prati tadānīṁ caturbhujādi-vaibhavānām avakāśatvaṁ nitya-darśināṁ go-pakṣi-mṛgādīnām apīti | yathā ca dvārakāyāṁ dvādaśa-yojanī-parimitatve’pi krośa-dvaya-parimita-gṛha-lakṣādy-avakāśatā | śrī-nārada-dṛṣṭa-yogamāyā-vaibhave prātastya-mādhyāhnika-sāyantana-līlāśrayatvaṁ yugapad eva jātam, śrī-kṛṣṇasyāpi yugapan nānā-prakāśaḥ |

citraṁ bataid ekena vapuṣā yugapat pṛthak |


gṛheṣu dvaṣṭasāhasraṁstriya eka udāvahat || [bhā.pu. 10.69.1]

ity anusāreṇa śrī-nārada-dṛṣṭa iti prasiddham eva |

parikarāṇāṁ ca prakāśa-bhedaḥ ṣoḍaśa-sahasra-parimitānāṁ kanyānāṁ vivāhe vyākhyātaḥ | uktaṁ ṭīkā-kṛdbhiḥ—etena devaky-ādi-bandhu-jana-samāgamo’pi pratigṛhaṁ yaugapadyena sūcitaḥ iti | tatrābhimāna-bhedaś ca dṛṣṭaḥ | yathā yogamāyā-vaibhave khalv ekatra,

dīvyantam akṣais tatrāpi priyayā coddhavena ca | 


pūjitaḥ parayā bhaktyā pratyutthānāsanādibhiḥ || [bhā.pu. 10.69.2] iti |

tatrānyatra, mantrayantaṁ ca kasmiṁścin mantribhiś coddhavādibhiḥ [bhā.pu. 10.69.27] iti |

tatra bhāva-bhedād abhimāna-bhedo’vagamyate, “ayam etad avastho’ham atrāsmi” iti | evaṁ ṣoḍaśa-sāhasrī-parimita-kanyā-vivāhe kutracit śrī-kṛṣṇa-samakṣaṁ māṅgalyaṁ karma kurvantyāḥ, śrī-devakyās tad-darśana-sukhaṁ syāt, tat-parokṣaṁ tu tad-darśanotkaṇṭheti | tathā yogamāyā-vaibhava eva kvacid uddhavena saṁyogaḥ, kvacid viyoga iti vicitratā | tad evaṁ teṣāṁ prakāśa-bhedād eva bhedo na vastu-bheda ity ekāṁśe’pi saṁyogān nāsty eva viyoga ity abhipretyoktam | vṛndāraṇye viharatā ity ādinā | tathaiva, bhavatīnāṁ viyogo me nahi sarvātmanā kvacit [bhā.pu. 10.47.29] ity-ādi-prakaraṇe śrī-vaiṣṇava-toṣaṇyāṁ vyākhyātam asti | upāsanā ca yasmin aṁśe sukhaṁ syāt, tatraiva kartavyeti sarvam anavadyam |

tathāpi, hanta hanta yatra prakāśe pūrva-rāgādi-vipralambhā varṇitāḥ, tatraiva tat-tad-anantarāḥ sambhogā varṇanīyāḥ | prakāśāntareṇa nitya-sambhoge tu prakaṭa-prakāśa-gatānāṁ tāsāṁ varṇita-virahāṇāṁ kā gatiḥ, yāṁ vinā tad-varṇanaṁ virasam eva syāt? yadi cāprakaṭa-līlā-gataṁ yat sukhaṁ tat tatra saṅkrāmed iti | ucyate—tarhi viraha eva na syād iti | tad-varṇanaṁ katham-bhūtaṁ ? kathaṁ vā svayaṁ śrī-kṛṣṇena,

dhārayanty atikṛcchreṇa prāyaḥ prāṇān kathañcana | 


pratyāgamana-sandeśair vallabyo me mad-ātmikāḥ || [bhā.pu. 10.46.3] 

ity uktaṁ ? tasmān mahā-vipralambhād anantaraṁ sambhogo’vaśyaṁ varṇanīyaḥ | na ca yasminn aṁśe sukhaṁ syāt tatraiva sartavyam, seyaṁ prema-rītir na bhavati, kintu sva-sukha-tatparataiveti tat-priya-janānām upekṣaṇīyatvāt | astu tāvat tat-priya-janānāṁ vārtā, laukika-rasa-vidām api, na vinā vipralambhena [sarasvatī-kaṇṭhābharaṇa 5.52] ity ādinā sarvāyatyāṁ sambhoga-paryavasānatayaiva sammatir dṛśyate | tad-anusāreṇāpi nirvighna-sambhoga eva vipralambha-gaṇānāṁ phalatayā paryavasāyanīyaḥ | tam etaṁ prakaṭa-prakāśam evālambanīkṛtya grantha-kṛtām eṣa grantho, nāṭakādayo’nye ca granthā, upāsanā ca pravṛttyā dṛśyante | śrī-śukādīnām apy atraivāveśaḥ spaṣṭaḥ | śrī-brahmaṇaś ca—

prapañcaṁ niṣprapañco’pi viḍambayasi bhūtale | 


prapanna-janatānanda-sandohaṁ prathituṁ prabho || [bhā.pu. 10.14.37] 

ity atra tathaivābhiprāyaḥ | prapañcānukaraṇaṁ hy atra janmādi-līlā-rūpam eva | tataś ca satyām api tasyāṁ nitya-līlāyāṁ janmādi-līlaiva prapanna-jana-vṛndānām ānanda-sandoha-hetur iti |

yadi ca grantha-kṛtām atrāgraho na syāt, kintu (a?)prakaṭa-līlāyām eva, tarhi prakaṭa-līlāyā vipralambha-duḥkha-viśeṣa-mayyā varṇanāyāṁ ko lābhaḥ syāt? tad etad āśaṅkya prakaṭa-līlāyāḥ pariṇāmataḥ kleśa-mayatvaṁ prāptam iti svayam api paritapya tat-tan-nitya-līlā-sukha-nirūpita-līlā-krama-rasa-paripāṭīm adṛṣṭvā svayaṁ sarva-rasa-paripāṭī-pūrakān phala-rūpān samṛddhimat-paryantān sambhogān vaktum āha—atha sambhoga iti ||185-187|| (2)

**viśvanāthaḥ : **nanu pūrva-rāga-māna-prema-vaicittya-kiñcid-dūra-pravāsā ity ete catvāro vipralambhāḥ | sādhaka-bhaktaiḥ siddha-bhaktair līlā-parikaraiḥ śrī-kṛṣṇa-preyasībhiḥ śrī-kṛṣṇena ca sukhenaivāsvādyante, āśrayālambana-viṣayālambanayor nāyakayos tatra tatraiva virājamānatvād ayaṁ sudūra-pravāsākhyo māthura-virahas tu duḥsaha eva śrī-kṛṣṇasya vraja-tyāgād iti | ata āha—prakaṭasyeti | prakaṭāprakaṭa-līle dve hi prāpañcika-loka-dṛṣṭādṛṣṭibhyām ukte syātām iti laghutvam atra yat proktaṁ tat tu prākṛta-nāyake [u.nī. 1.21] ity atra vyākhyātam eva | bhāgavatāmṛta-dṛṣṭyā sāmprataṁ tad-viśeṣo vivriyate |

tathā hi—vraja-bhūmer ekasyā api bhagavata iva prakāśānantyād ekasmin prakāśe vartamānā janmādi-līlāḥ prāpañcika-lokair dṛśyante, anyeṣu prakāśeṣu na dṛśyante | yasmiṁś ca dṛśyante, tat-prakāśasthasyāpi śrī-kṛṣṇasya janma-bālya-paugaṇḍa-kaiśora-mathurā-prasthānādi-līlā ananta-koṭi-brahmāṇḍeṣu keṣucit kadācit krameṇāvirbhavantyo dṛśyante, tā eva keṣucit kadācin na dṛśyante ca, yathā jyotiścakra-sthasya sūryasyodaya-pūrvāhna-madhyāhnāparāhnā bhāratādi-varṣeṣu keṣucid dṛśyante, keṣucin na dṛśyante ca, kiṁ tu sūryasya jyotiścakre udayādyā na satyā na nityāḥ | śrī-kṛṣṇasya vraja-bhūmau janmādi-līlāḥ pūrva-darśitebhyo’gre ca darśayiṣyamāṇebhyaḥ śruti-pūrṇebhyaḥ satyā nityā eveti viśeṣaḥ |

yathā ca sūryasya varṣa-deśa-viśeṣa-vaśāt sadaivodayaḥ yadaiva pūrvāhnaḥ, tadaiva madhyāhnaḥ ity ādi, tathaiva kṛṣṇasyāpi brahmāṇḍa-bheda-vaśāt sadaiva janma sadaiva bālyaṁ sadaiva bakādy-asura-māraṇaṁ sadaiva kaiśoraṁ sadaiva mathurā-prasthānam ity evaṁ sarvāḥ prakaṭa-līlā nityā eva |

yathā sūryasya ṣaṣṭhi-ghaṭikā-paryantam evodayādy-avasthānāṁ sarveṣu varṣeṣu krameṇopalambhaḥ, tathaiva śrī-kṛṣṇasya brāhma-kalpa-paryantaṁ janmādi-līlānāṁ brahmāṇḍeṣu mahā-pralaye ca prākṛta-brahmāṇḍābhāvepi yogamāyā-kalpita-brahmāṇḍeṣu prākṛtatvena pratyāyiteṣv iti prakaṭā prapañca-gocarā līlāpi kāla-deśa-vaśād āpekṣika-prākaṭyavatī kṛṣṇa-dyumaṇi nimloce gīrṇeṣv ajagareṇa [bhā.pu. 3.2.7] ity-uddhava-vākya-dyotitā jñeyā | evaṁ mathurā-dvārakayor api prakaṭa-līleti | vraja-bhūmer yeṣu prakāśeṣu janmādi-līlāḥ prāpañcika-lokaiḥ sarvathaiva na dṛśyante | te ca prakāśāḥ saṅkhyātītāḥ parasparāsampṛktāḥ | śaila-goṣṭha-vanādīnāṁ santi rūpāṇy anekaśaḥ [la.bhā. 1.5.513] ity-ādi-bhāgavatāmṛtoktyā jñeyāḥ |

teṣu vraja-rājādi-līlā-parikara-pūrvkaraṇ api pṛthak pṛthag abhimāna-viśeṣavatāṁ parasparāsampṛktānām ānantyāt śrī-kṛṣṇasya pṛthak pṛthag eva janma-bālya-paugaṇḍa-kaiśora-līlāḥ kvāpy agra-paścād-bhāvena kvāpi kāla-sāmyena ca krameṇodayamānā api niścalā eva tiṣṭhanti, kiṁ tu mathurā-prasthāna-līlā nāsti mathurāyā aprakaṭa-prakāśeṣu sa-parikarasya śrī-kṛṣṇasya tad-ucita-līlā-viśiṣṭasya sadaiva vidyamānatvāt |

yad uktaṁ—tatra prakaṭa-līlāyām eva syātāṁ gamāgamau [la.bhā. 1.5.439] iti | gamo vraja-bhūmeḥ prakāśān mathurā-purīṁ prati gamanam | āgamo dvārakāto dantavakra-vadhānantaram āgamanam | prakaṭa-līlāyām eva syātām, na tv aprakaṭa-līlāyāṁ goṣṭhād vana-gamanaṁ mahā-vanād vṛndāvanāgamaś cāsty eva tayor vraja-bhūmi-bhavatvāt | nityatvaṁ tu tayoḥ prakaṭa-līlāyāḥ sarvasyā evokta-yukter darśitam eva |

nanv aprakaṭa-prakāśepi kvacid aṁśe śrī-kṛṣṇa-līlā-mātram api nāstīty avaśyam abhyupagantavyam eva janma-līlāyāḥ prāg-abhāvāpekṣatvāt | tathā yadi vrajān mathurā-prasthānaṁ nāsti, tadā mathurā-līlāḥ kutaḥ pravarteta | sā hi rajaka-vadhādyā kālayavanādy-āgamāntā | rajaka-vadhaś ca vrajāt prasthitenaiva śrī-kṛṣṇena kṛta iti |

atrocyate—aprakaṭa-prakāśa-sthaiḥ sarvair eva līlā-parikarair vrajeśvaryā garbhāj jāto’yaṁ śrī-kṛṣṇa ity eva sadānusandhīyate, na tu tat-prāk-kālaḥ | tatra vā kiṁ kim āsīd ity anusandhātuṁ śakyae | acintya-yogamāyāyā mahā-prabhāva evātra hetuḥ, yathā bahiraṅga-māyika-līlāyāṁ pratikalpam evotpadyotpadya nānā-yoniṣu bhramatāṁ jīvānāṁ prāthamikād avidyā-sambandhāt prāk-kālaḥ kas tatra vā kim-ākārā ete jīvā āsan ? kasmād dhetoḥ prāthamikaḥ karma-sambandha iti śāstrajñair api nānusandhātuṁ śakyate, tatra māyāyā evācintya-prabhāvo hetuḥ |

kiṁ ca, tatrānādir evāvidyā-sambandho jīvānāṁ yathocyate śāstrajñais tathaivānādir eva śrī-kṛṣṇasya janma-līleti bhakta-prājñaiḥ | yathā cānādir api kāraṇārṇavāpara-paryāyā virajā-nadī cinmaya-jalā vaikuṇṭha-parikhā-bhūtāpi vedebhyo jāteti śrūyate | vedāṅga-sveda-janita-toyaiḥ prasrāvitā [pa.pu. 6.255.57] ity ādi pādmādibhyas tathaiva śrī-kṛṣṇa-janma-līleti |

tathā mathurāyā aprakaṭa-prakāśa-sthair līlā-parikaraiḥ śrī-kṛṣṇena vrajād āgatena rajaka-vadhādyā līlāḥ kṛtāḥ kriyante cety avasīyate, kiṁ tu rajaka-vadhāt prāk śrī-kṛṣṇo nāsīd iti cānusandhātuṁ na śakyate | yathā bhagīrathenānītā pṛthivyāṁ gaṅgeti prasiddhiḥ, atha ca bhagīrathāt pūrvam api pṛthivyāṁ virājamānā gaṅgā sadaivāsīd eva, gaṅgā-yamunayor nadyor antarā kṣetram āvasan [bhā.pu. 4.21.11] ity-ādi-pṛtha-caritādy-ukteḥ | tathā ca priyavrata-rājyāt sagarātmajebhyaś ca pūrve sāgarā āsann eva prācīnabarhiḥ-putrāṇāṁ pracetasāṁ tatra tapaścaraṇa-śravaṇāt, tathā śrī-kṛṣṇasya mathurāyām āgamanāt pūrvaṁ vayaṁ ke kim-avasthā āsma ity api boddhuṁ na te prabhavanti sma |

yathā kardama-prādurbhāvitā jalādy-utthitā nava-yauvanā devahūteḥ paricārikā vayaṁ vayaḥ-sandheḥ pūrvaṁ kāḥ kim-ākārāḥ kutrāsma iti jñātuṁ na śaknuvanti smeti | śrī-kṛṣṇo mathurāyām eva virājate, na tu vraje iti mathurāyā aprakaṭa-prakāśa-sthā līlā-parikarā jānanti yathā tathaiva vraja-sthā api śrī-kṛṣṇo’smad-vraja eva khelati mathurāyāṁ tu kaṁsa eveti manyante | evaṁ dvārakā-sthā api | śrī-kṛṣṇas tu yugapad eva vraja-mathurā-dvārakāsu sa-parikara eva ekenaiva vapuṣāpy atyanta-prakāśaḥ pṛthak pṛthag bhinnābhimānaḥ sadā dīvyatīti siddhāntaḥ |

evaṁ ca prakaṭa-līlāyām eva māthura-viraho’prakaṭa-līlāyāṁ tv akrūrāgamana-mathurā-prasthāna-vraja-bālā-vilāpādyā naiva santīty āha—vṛndāraṇya iti | prakaṭasyānusārata iti pūrvokter aprakaṭa-prakāśeṣv ity arthaḥ | atra pramāṇaṁ—tathā ceti | krīḍatīti vartamāna-prayogaḥ sātatyaṁ bodhayati | na ca vacanam idaṁ yamunā-māhātmya-paraṁ—

aho abhāgyasya lokasya na pītaṁ yamunā-jalam |


go-gopa-gopikā-saṅge yatra krīḍati kaṁsahā || iti ||

yat-padena yamunāyā eva parāmarśād iti vācyam | sadaiva yamunā-jale krīḍāyā ayuktatvāt gaṅgāyāṁ ghoṣa itval lakṣaṇayā yamunā-taṭa-prāpter yamunā-taṭasyaiva viśeṣāraṇyatvāt |

nanu mama gṛha-gavākṣe sūrya-kiraṇaḥ sadā praviśatīti mama gṛhe’sau sadā bhuṅkte iti ānāṁiaṁ sandhyām upāsītety ādau vartamāna-prayoge nityādi-padopādāne’pi tat-tad-ucita-samayasyaiva prāptir iva pratikalpa-gata-tad-avatāra-krīḍocita-kāla eva prāpto’stu | maivam | bhagavad-dhāma-līlā-parikarāder māyika-prapañca-tad-gata-karmi-jīvādeś ca tulyatvāpatteḥ | te’pi bhūr-lokādayaḥ tad-gatāḥ sukṛtino jīvā api pratikalpam utpadyotpadya krīḍanty eveti | kathaya tāvat prāpañcikāprāpañcika-vastunoḥ ko viśeṣa ? iti | kiṁ ca pratikṣaṇāstitva-rūpa-nityatvasya bhagaval-līlāyāṁ yady asambhavaḥ syāt, tadā tādṛśatvam apy abhyupagamyate | bhagavati tu sac-cid-ānandākāra-prakāśa-janma-karma-lakṣaṇa-līlā-parikarānantyavati na ko’py asambhava iti bhagavat-sandarbhe yuktyā prāk pratipāditam eva | na tu tad api māthura-virahe saty api vṛndāraṇye krīḍā-sātatyam asty eva prakaṭa-līlāyāṁ brahmāṇḍa-bheda-vaśāt pūrvokta-yukter eveti, ato virahābhāvārthaṁ punar api kim anyenāprakaṭa-līlā-svīkāreṇa ? ity ata āha—go-gopa-gopiketi | go-gopa-gopikābhiḥ saha saṅge sati yatra vṛndāvane krīḍati, na tu vicchede’pi satīti prakaṭa-līlā-vyāvṛttyā | atra kākākṣi-golaka-nyāyena yatra ity asya krīḍatīty anena saṅga ity anena cānvaye, yatra vṛndāvane krīḍatīti vyākhyāṁ kiñcid-dūra-pravāsākhya-vicchedaḥ saṅga-śabdena na vyāvṛttyate | goṣṭhād vana-gamane, vanād goṣṭha gamane ca vṛndāvana-pradeśāvacchede go-gopa-gopikābhiḥ saha saṅgasya sattvād iti |

atra kaṁsaheti padena kaṁsa-vadhottara-kāle dantavakra-vadhānantarāgamane sati punar vraja-līlāyām etat-pramāṇam ity ācakṣate kecit, tan na saṅgacchate, kaṁsaṁ hatavān ity arthe kaṁsaheti padasyasiddhatvāt | tathā hi, “anyebhyo’pi dṛśyate” ity anenaiva kvipaḥ siddhe, brahma-bhrūṇa-vṛtreṣu kvip [pā. 3.2.87] iti kvib-vidhānaṁ niyamārtham | bhūta-kāle brahma-bhrūṇa-vṛtreṣu evopapadeṣu kvip nānyeṣu iti bhāṣā-vṛtty-ādau dṛṣṭatvāt | kaṁsaṁ haniṣyati hanti veti bhaviṣyati vartamāne vā kvipā haṁsaheti padaṁ sidhyati | tena kaṁsaheti padam apy atra mathurā-prasthānābhāva-dyotakam | kaṁsaṁ haniṣyati vartamāna-sāmīpya-vivakṣayā hanti veti hanter dveṣārthatvena dveṣṭi vety arthe mathurāyāṁ kaṁsasya vidyamānatva-bhāne dāna-līlāder api susaṅgatatvaṁ syāt | ata eva prasiddhaṁ bhāgavatāmṛta-dhṛtaṁ yāmala-vacanaṁ—

kṛṣṇo’nyo yadu-sambhūto yaḥ pūrṇaḥ so’sty ataḥ param |


vṛndāvanaṁ parityajya sa kvacit naiva gacchati || [la.bhā. 1.5.461] iti |

ata eva vṛndāvana-krīḍāyā nityatva-pratipādakeṣu bahuṣu pramāṇeṣu satsv apy aprakaṭa-līlāyām asādhāraṇam idam eva grantha-kṛdbhir mahānubhāva-cūḍāmaṇibhir upanyastam | tāni pramāṇāni ca śrī-vaiṣṇava-toṣaṇī-dhṛtāni darcyante | tatra prathamaṁ śrutih—

govindaṁ sac-cid-ānanda-vigrahaṁ6 sura-bhūr-ruham āsīnaṁ satataṁ samarudgaṇo’ṁ paritoṣayāmi²⁴ [go.tā.u. 1.33] iti | janma-jarābhyāṁ bhinnaḥ sthāṇur ayam acchedyo’yaṁ yo’sau saurye tiṣṭhati yo’sau goṣu tiṣṭhati yo’sau gāḥ pālayati | yo’sau gopeṣu tiṣṭhati [go.tā.u. 2.22] iti gopāla-tāpanī |

atra janma-jarābhyām iti jarā-pada-sāhacaryāt jīvavat prāpañcika-janmaiva tasya niṣiddham, na tu yaśodā-devakībhyām api janma | yad uktaṁ tenaiva svayaṁ—janma karma ca me divyam evaṁ yo vetti tattvataḥ [gītā 4.9] iti śrī-gītopaniṣatsu | sthāṇuḥ sarva-kāla-sthāyī |

nanu mahā-pralaye vṛndāvana-sura-bhūruha-tala-sthalatvena kathaṁ sthāsyatīty atrāha—acchedyaḥ kāla-vegena prākṛta-prapañca ivānāśya ity arthaḥ | tathā hi—

bhū-gola-cakre sapta-puryo bhavanti | tāsāṁ madhye sākṣād brahma gopāla-purīti | yathā hi vai sarasi padmaṁ tiṣṭhati tathā bhūmyāṁ tiṣṭhatīti cakreṇa rakṣitā hi mathurā tasmād gopāla-purī bhavati | bṛhad bṛhad-vanaṁ madhor madhu-vanaṁ [go.tā.u. 2.26-28] ity ādikā saiva śrutiḥ |

saurye sauryāyā yamunāyā jale gopībhiḥ saha jala-krīḍārtham ity arthaḥ | goṣu tāsāṁ cāraṇārtham ity arthaḥ | gopān nandādīn pālayati govardhana-dhāraṇādibhir ity arthaḥ | gopeṣu śrīdāmādiṣu taiḥ saha sakhyocita-krīḍārtham ity arthaḥ | smṛtiś ca—

tato vṛndāvanaṁ puṇyaṁ vṛndā-devī-samāśritam |


hariṇādhiṣṭhitaṁ tac ca brahma-rudrādi-sevitam |


vatsair vatsatarībhiś ca sadā krīḍati mādhavaḥ |


vṛndāvanāntara-gataḥ sa-rāmo bālakair vṛtaḥ || iti skāndam ||


yamunā-jala-kallole sadā krīḍati mādhavaḥ iti pādmam | 

atha mathurā-līlāyā nityatve pramāṇam—

prāpya mathurāṁ purīṁ ramyāṁ sadā brahmādi-sevitam |


śaṅkha-cakra-gadā-śārṅga-rakṣitāṁ muṣalādibhiḥ ||


yatrāsau saṁsthitaḥ kṛṣṇas tribhiḥ śaktyā samāhitaḥ |


rāmāniruddha-pradyumnai rukmiṇyā sahito vibhuḥ || [go.tā.u. 2.35-36] iti gopāla-tāpinī-śrutiḥ |

smṛtiś ca—mathurā bhagavān yatra nityaṁ sannihito hariḥ [bhā.pu. 10.1.28] iti |

evaṁ dvārakā-līlāyā jayati jananivāsaḥ ity atra vraja-pura-vanitānāṁ vardhayan kāma-devaṁ [bhā.pu. 10.90.48] iti vartamāna-prayoga eva, na tu jayatīty ādi loḍ-antam iti vācyam | tadīya-nitya-sarvotkarṣa-viduṣaḥ śrī-śukadevasya tad-bhakta-cūḍāmaṇeḥ tatrāśīrvādānaucityāt | vraja-pura-vanitābhiḥ saha krīḍann ity uktvā tāsāṁ kāma-devaṁ vardhayann ity uktavatā tāsāṁ samartha-samañjasa-sādhāraṇa-rati-matīnāṁ kāma-devaḥ prāyaḥ prema-maya-śṛṅgāra-rasa eva | sa ca saṁyoga-vicchedābhyāṁ vardhata eveti mukta-pragraha-vṛttyā saṅkṣipta-saṅkīrṇādayo yāvantaḥ saṁbhogāḥ pūrva-rāga-māna-pravāsādayo yāvantaś ca vipralambhās tān sadā pravartayann iti vṛndāvana-mathurā-dvārakendraprasthādi-varti-sambhoga-vipralambhānāṁ mathurā-prasthānādi-ghaṭita-vilāpād divyonmāda-bhramara-gītādīnāṁ ca līlānāṁ nityatvam ānītam | “susmita-śrī-mukhena” iti dṛṣṭa-śruta-śrutenety arthaḥ | “sthira-cara-vṛjinaghnaḥ” sann iti sthirāṇāṁ govardhana-raivatakādīnām indrādibhyo yad vṛjinam, carāṇāṁ līlānukūla-bhaktiman-manuṣya-gavāśva-mṛgādīnāṁ tad-darśanotkaṇṭhā-rūpaṁ saṁsārādikaṁ ca vṛjinaṁ hantīti govardhana-dhāraṇādi-līlānāṁ mithilā-gamanādi-ghaṭita-śrutadevādy-aneka-lokoddhāra-līlānāṁ ca nityatvam | “dorbhiḥ” sva-bhuja-balair dos-tulyaiḥ bhīmārjunādibhiś ca “adharmaṁ” prapañca-gocara-līlāyām adharma-hetuṁ keśi-kaṁsa-jarāsandhādy-asura-samūhaṁ “asyan” nighnann ity asura-vadha-līlānāṁ ca nityatvam | “yadu-varā” vasudeva-nanda-vṛṣabhānv-ādayaḥ uddhava-śrīdāma-subalādayaś ca pariṣado līlā-parikarā yasya tathā-bhūtaḥ sann iti bālya-paugaṇḍādi-līlānāṁ ca nityatvam | devakyāṁ vasudeva-patnyām, dve nāmnī nanda-bhāryāyā yaśodā devakīti ca ity ādi-purāṇa-vacanān nanda-patnyāṁ ca janma-vādaḥ siddhānto yasya sa iti | vādaḥ pravadatām ahaṁ [gītā 10.32] ity atra vāda-śabdena siddhāntābhidhānād iti janma-līlāyā nityatvam eva | atrānuktānām anantānām anyāsām api līlānām ekatra nirṇīta-śāstrārtho virodhābhāve satīti nyāyena nityatvam | evaṁ ca satsv api bahuṣu śruti-smṛti-pramāṇeṣu sarva-līlā-nityatva-sādhakam evedaṁ śrī-bhāgavatīyaṁ padya-ratnaṁ dṛṣṭam iti |

atha prapañca-gocara-līlānāṁ nityatve yuktir ucyate | gautamīyādy-āgamokta-bāla-gopālādi-mantropāsakānām anusāriṇī tat-prāptir avaśyāpekṣā | yathā śayyotthāna-mukha-prakṣālana-navanītādi-bhojana-riṅgaṇa-khelana-hasana-svāpādi-līlāḥ prātar-ādi-kṣaṇeṣu ekenaikenaiva svarūpeṇa dhyāyatāṁ sādhana-daśāyāṁ sārvakālikī sthitis tathaiva siddha-daśāyām apy ekenaikenaiva prakāśena tat-tal-līlā-sākṣāt-kāravaty eva sārvakālikī nitya-sthitir avaśyam evocitā | yādṛśī bhāvanā yasya siddhir bhavati tādṛśī ity ādi vacanāt | teṣām eva prapañca-gocara-līlāyāṁ vātsalyādi-bhāvavatāṁ prakāśāntareṇa līlāntarasyāpi gauṇatayā svādas tv adhiko na virudhyate | śrī-kṛṣṇasya bhakta-kāmitārthād adhikasyāpi dātṛtvād iti | tatra prapañca-gocara-līlāyāṁ kālikīnām avasthānām asthairyāt | lokaval līleti nyāyena prāpañcika-loka-rītyaiva riṅgaṇādi-līlānām ekasminn eva prakāśe khalu na sthairyam | prapañca-gocara-līlāyāṁ tv ekatraivekadaiva bhāgavatāmṛta-saṁmatyā parasparāsaṁspṛṣṭānanta-prakāśavatyām ekaikasminn eva prakāśe riṅgaṇādi-līlāḥ sthirā eva | tatra kāsāṁcid ahorātra-vyāpitvenaiva sthairyam, kāsāṁcid ahar-vyāpitvenāpi |

tathā hi prātar ārabhya śayyotthānādibhir bāla-mukundaṁ lālayatāṁ śrī-yaśodādi-parikarāṇāṁ yāv evāhor-rātrau gacchatas tāv eva punaḥ punar āgacchata ity evaṁ mahā-kalpa-koṭiṣv api vyatītāsu tayor avasthāntara-prāpaṇa-hetutvaṁ na sambhaved iti śrī-kṛṣṇasya tad eva bālyaṁ vayaḥ sthiraṁ tadīya-līlā-parikarā api tat-tad-vayasyā eva sthirāḥ | evaṁ vasantādiṣv api holikotsava-dānādi-hindolikādi-līlā-yuktam antargata-rātrindivānantara-līlaṁ yad eva varṣaṁ yāti, tad eva varṣaṁ punaḥ punar āyātīti | śrī-kṛṣṇasya tad eva kaiśoram ādimam antimaṁ vā sthiram eva, tan-mātrādīnām api kvacid dvaivārṣikaḥ, kvacit traivārṣikaḥ, pāñcavārṣikaḥ, aṣṭa-vārṣikaḥ eva śrī-kṛṣṇa iti yogamāyayaiva pratyāyanam iti |

atha prapañcāgocara-līlāspadasya vṛndāvana-prakāśasya nityatve pramāṇāni darśyante | yathā rudra-yāmale rudra-gaurī-saṁvāde—

vīthyāṁ vīthyāṁ nivāso’dhara-madhu-suvacas tatra santānakānāṁ 


eke rākendu-koṭyā upaviśada-karās teṣu caike kamante |


rāme rātrer virāme samudita-tapana-dyoti-sindhūpameyo


ratnāṅgānāṁ suvarṇācita-mukura-rucas tebhya eke drumendrāḥ ||


yat kusumaṁ yad mṛgyaṁ yat phalaṁ ca varānane |


tat tad eva prasūyante vṛndāvana-suradrumāḥ ||

arthaś ca— he adhara-madhu-suvacaḥ ! adhara-madhu-tulyāni suvacāṁsi yasyās tathābhūte gauri! tatra śrī-vṛndāvane ratnāṅgānāṁ santānakānāṁ madhye eke drumendrā rākendu-koṭyā upaviśada-karāḥ | he rāme ! teṣu ca santānakeṣu eke rātrer virāme samudita-tapana-dyoti-sindhūpameyāḥ kamante virājante | tebhyas tān apy atikramya eke kamante | kathambhūtāḥ ? suvarṇācita-mukura-ruca iti | tatra ca yadā yat kusumaṁ mṛgyaṁ bhavati, phalaṁ vā tad eva vṛndāvana-sura-drumā eva prasūyante | evaṁ nārada-pañcarātre ca śruti-vidyā-saṁvāde—

aho vṛndāvanaṁ tatra keli-vṛndāvanāni ca |


vṛkṣāḥ kalpa-drumāś caiva cintāmaṇi-mayī sthalī ||


krīḍā-vihaṅga-lakṣaṁ ca surabhīnām anekaśaḥ |


nānā-citra-vicitra-śrī-rāmsa-maṇḍala-bhūmayaḥ ||


keli-kuñja-nikuñjāni nānā-saukhya-sthalāni ca |


prācīra-cchatra-ratnāni kalāḥ śeṣasya bhānty aho ||


yac-chiro-ratna-vṛndānāma-tulya-dyuti-vaibhavam |


brahmaiva rājate tatra rūpaṁ ko vaktum arhati || iti |

evaṁ ca prapañcāprapañca-gocarayor api līlayoḥ saviśeṣayor eva nityatvaṁ sthāpitam |

nanu ca—citraṁ bataid ekena vapuṣā [bhā.pu. 10.69.1] ity-ukta-rītyā prakaṭāprakaṭayor līlayoḥ yugapad ekenaiva vapuṣā vṛndāvana-mathurā-dvārakāsu sadaiva tat-tat-parikaraiḥ saha prakāśa-bhedair yadi krīḍati, tadā katham etāvān udghūrṇā-citrajalpādi-mayo virahaḥ sambhavet ?

ucyate—vicitra-līlādi-siddhy-arthaṁ sādhaka-siddha—bhaktānāṁ vividha-bhāva-siddhy-arthaṁ ca bhagavato līlā-śaktyaivākāra-bhede prakāśa-bhede ca bhagavato bhagavat-parikarāṇāṁ ca pṛthak-pṛthag-abhimāna-bhedas tad-anurūpaḥ kriyā-bhedaś ca vyavasthāpyate | tatrākāra-bhede yathā dhanur-bhaṅgānantaraṁ śrī-rāma-paraśurāmayoḥ, prakāśa-bhede yathā nārada-dṛṣṭa-yogamāyā-vaibhave | tatra hy ekatra—

dīvyantam akṣais tatrāpi priyayā coddhavena ca |


pūjitaḥ parayā bhaktyā pratyutthānāsanādibhiḥ || [bhā.pu. 10.69.2] iti |

tathānyatra ca—mantrayantaṁ ca kasmiṁścin mantribhiś coddhavādibhiḥ [bhā.pu. 10.69.27] iti | atra bhāva-bhedād abhimāna-bhedo’vagamyate, “ayam etad-avastho’ham atrāsmi” iti | evaṁ ṣoḍaśa-sahasra-kanyā-vivāhe kutracit śrī-kṛṣṇa-samakṣaṁ māṅgalyaṁ karma kurvatyā devakyās tad-darśana-sukham | kvacit tat-parokṣam utkaṇṭhā ceti | yogamāyā-vaibhave ca kvacid uddhavādīnāṁ tat-saṁyoga-sukham, kvacit viraha-duḥkhaṁ ca |

tad evaṁ vraja-devīnāṁ māthura-viraha-kāla eva prakaṭa-prakāśeṣu kvacit prakaṭa-prakāśe ca śrī-kṛṣṇa-saṁyoga-sukhenaivājñātenāpi tādṛśa-mahā-santāpepi jīvana-sthitir jñeyā | tathā śrī-kṛṣṇena saha saṁyoga-kāle evāprakaṭa-prakāśeṣu kvacit prakāśa-gata-māthura-viraha-tāpenaivājñātenāpi mahautkaṇṭhyam | ata eva mahā-bhāva-bhedo mādano’vagamyate ||185-187|| (1-2)

**viṣṇudāsaḥ : **vipralambha-śṛṅgāram upasaṁharan vṛndāvana-bhuvi śrī-kṛṣṇasya nitya-līlātvaṁ darśayati sārdha-dvayena | yatra vṛndāvane krīḍatīti | vartamāna-prayogeṇa vyaktam evāsya nitya-līlātvam uktam | daśama-skandhānte ca—jayati jananivāsaḥ [bhā.pu. 10.90.48] ity ādau vartamāna-prayoga-darśanāt | padyāvalyāṁ (312) ca—

vṛndāvane mukundasya nitya-līlā virājate |


spaṣṭam eṣā rahasyatvāj jānadbhir api nocyate ||


tābhir nitya-vihāram eva tanute vṛndāvane mādhavo


goṣṭhāmbhoja-mukhībhir ity abhi manāk proce priyāyai haraḥ |


līlā-ratna-rahasyatā vrajapater bhūyasy aho paśya yat


tattvajño’pi purāntare ca gamanaṁ vyācaṣṭa vaiyāsakiḥ || ||185-187||

—o)0(o—

iti saṁyoga-viyoga-sthitiḥ ||

—o)0(o—

atha sambhogaḥ

|| 15.188-189 ||

darśanāliṅganādīnām ānukūlyān niṣevayā |

yūnor ullāsam ārohan bhāvaḥ sambhoga ucyate ||

manīṣibhir ayaṁ mukho gauṇaś ceti dvidhoditaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **atha sambhogaḥ | sā ānukūlyād iti kāma-mayaḥ sambhogo vyāvṛttaḥ ||188-189|| (1)

**viśvanāthaḥ : **yūnor nāyikā-nāyakayoḥ paraspara-viṣayāśrayayor darśanāliṅgana-cumbanādīnāṁ nitarāṁ yā sevā vātsyāyana-bharata-kalā-śāstrokta-rītyā ācaraṇaṁ tayeti paśuvac chṛṅgāre vyāvṛttaḥ | ānukūlyāt paraspara-sukha-tātparyakatvena pārasparikād ity arthaḥ | svānukūlye vyākhyeye vyāvṛtty-abhāvāt | tena ca kāvya-prakāśādi-dhṛte niḥśeṣa-cyuta-candana ity ādau prākṛtaḥ kāma-mayo’pi sambhogo vyāvṛttaḥ ||188-189|| (1)

**viṣṇudāsaḥ : **atha sambhoga iti | darśaneti ādinā sambhāṣaṇa-sparśanādayaś ca jñeyāḥ | ānukūlyāt hetoḥ | yūnor nāyikā-nāyakayoḥ | manīṣibhiḥ paṇḍitaiḥ | ayaṁ sambhogaḥ ||188-189||

—o)0(o—

|| 15.190-191 ||

tatra mukhyaḥ—

mukhyo jāgrad-avasthāyāṁ sambhogaḥ sa caturvidhaḥ ||

tān pūrva-rāgato mānāt pravāsa-dvayataḥ kramāt |

jātān saṁkṣipta-saṅkīrṇa-sampanna-rddhimato viduḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **caturvidha iti | etad-upalakṣaṇatvāt prema-vaicittyānantaraḥ pañcamo’pi jñeyaḥ ||190-191|| (2-3)

**viśvanāthaḥ : **tān caturaḥ same bhogān kramād iti pūrvarāgānantaraṁ saṅkṣiptaṁ mānānantaraṁ saṅkīrṇaṁ kiṁcid dūra-pravāsānantaraṁ sampannaṁ sudūra-pravāsānantaraṁ samṛddhimantaṁ viduḥ | prema-vaicittyānantarasya sambhogasya nāmānuktes tam api anurāga-māhātmyād eva sudūra-pravāsāntimatva-mananāt tasmād eva dvayoḥ pāratantryyāropāc ca samṛddhimantaṁ kecid āhuḥ | apare tu sampannam eva ||190-191|| (2-3)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra mukhya iti | sa mukhyaḥ | caturvidhatvam evāha—tān iti | pūrva-rāgādibhyo jātān krameṇa saṅkṣiptādi-saṁjñān | pūrvarāgānantaraṁ jātaṁ saṅkṣiptam | mānānantaraṁ jātaṁ saṅkīrṇam | kiṁcid dūra-pravāsānantaraṁ jātaṁ sampannam | sudūra-pravāsānantaraṁ jātaṁ samṛddhimantaṁ vidur ity arthaḥ ||190-191||

—o)0(o—

|| 15.192 ||

tatra saṅkṣiptaḥ—

yuvānau yatra saṁkṣiptān sādhvasa-vrīḍitādibhiḥ |

upacārān niṣevete sa saṁkṣipta itīritaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **sādhvasa-vrīḍitādibhir iti pūrva-rāgānantaryam asya dyotayati | upacārāt tat-tat-paripāṭīḥ ||192|| (4)

**viśvanāthaḥ : **upacārān sambhogāṅgāni vastūni ādi-śabdād asahiṣṇutvaṁ ca etair eva pūrva-rāgānantaryam asya dyotyate ||192|| (4)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra saṅkṣipta iti | yuvānau nāyikā-nāyakau saṅkṣiptān upacārān cumbanāliṅganādi-rūpa-ceṣṭitāni | sādhvasa-vrīḍitādibhiḥ sambhrama-lajjādibhir hetubhiḥ ||192||

—o)0(o—

|| 15.193 ||

tatra nāyakena kṛtaḥ, yathā saptaśatyām²⁵—

līlāhitulia-selo rakkha-u vo rāhiā-tthaṇa-pphaṁse |

hariṇo paḍhama-samāgama-sajjhasa-bebellio hattho ||

**śrī-jīvaḥ : **atra nāyakena kṛto yathety atra saṅkṣipta eva pūrvato yojyaḥ | līleti | līlābhitulita-śailo rakṣatu vo rādhikā-stana-sparśe | hareḥ prathama-samāgama-sādhvasa-vevellito hastaḥ || ity arthaḥ | abhitulitatvam utthāpitatvaṁ śrī-kṛṣṇasya sādhvasam atra parakīyātva-pratyayāt ||193|| (5)

**viśvanāthaḥ : **nāndīmukhī śrī-rādhā-sakhīr āha—līlābhitulita-śailo rakṣatu vo rādhikā-stana-sparśe | hareḥ prathama-samāgama-sādhvasa-vevellito hastaḥ || līlāyā abhi nirbharaṁ yathā syāt tathā tulitaḥ uddhṛtaḥ śailo govardhano yena saḥ | vevellitaḥ kampitaḥ | sādhvasam atra janmārabhya kadāpy akṛtatvāt strī-sambhogo’yaṁ kim ākāro nirvahed iti vā bhāvanayā ||193|| (5)

**viṣṇudāsaḥ : **tatreti | nāyakena saṅkṣipta iti śeṣaḥ | līlā hīti | prākṛta-saptaśatī-kāreṇa kenacit kavinā śrī-rādhā-kṛṣṇayoḥ pūrva-rāgānantaraṁ prathama-samāgame śrī-kṛṣṇa-kṛta-saṅkṣiptopacāro varṇyate | līlābhitulita-śailo rakṣatu vo rādhikā-stana-sparśe | hareḥ prathama-samāgama-sādhvasa-vevellito hastaḥ || kimbhūtaḥ ? prathama-samāgame yat sādhvasaṁ sambhramas tena vevellitaḥ kampitaḥ | punaḥ kimbhūtaḥ ? līlayā anāyāsenaiva tulita utthāpitaḥ śailo govardhanākhyo yena tathā-bhūto’pi ||193||

—o)0(o—

|| 15.194 ||

nāyikāyāḥ, yathā—

cumbe paṭāvṛta-mukhī nava-saṅgame’bhūd

āliṅgane kuṭilitāṅga-latā tadāsīt |

avyakta-vāg ajani keli-kathāsu rādhā

modaṁ tathāpi vidadhe madhusūdanasya ||

**śrī-jīvaḥ : **tad evaṁ sādhvasam udāhṛtya vrīḍām udāharati—cumba iti | tatra ca tadeti yadyapi sarvatra tādṛśatvaṁ vartata eva tathāpi nava-saṅgame’trādhikyam iti jñāpanāya ||194|| (6)

**viśvanāthaḥ : **nava-saṅgame yaś cumbaś cumbanaṁ tatra ||194|| (6)

**viṣṇudāsaḥ : **nāyikāyā yatheti saṅkṣipta iti śeṣaḥ | cumbe iti pūrvavat pūrva-rāgānantaraṁ tayor eva milane śrī-rādhā-kṛta-saṅkṣiptopacāro vṛndayā śrī-paurṇamāsī-purato nivedyate | nava-samāgame viṣaye cumbe cumbane iti vyadhikaraṇe saptamī | paṭena vastreṇāvṛtam ācchannaṁ mukhaṁ yasyāḥ tathābhūto’bhūt | tathā āliṅgane kuṭilitā vakrīkṛtā aṅgam eva latā yayā tathābhūtā āsīt | tathā kathāsu prema-saṁlāpeṣu avyaktā vaisvaryodgamenāsphuṭā vāk vāṇī yathā tathābhūto’jani jātā | tathāpi rādhadhusūdanasya modanānandam eva vidadhe cakāra, na tu tat-tat-krīḍāyā asvācchandyenāparitoṣa-leśam api | vāmatā durlabhatvaṁ ca strīṇāṁ yā ca nivāraṇā [u.nī. 3.20] ity ādinā vāmatāyāḥ parama-rasāvahatvāt| vidagdha-mādhave ca viśākhāyāḥ sollāsa-vacanaṁ lalitāṁ prati—

śaśi vyomotsaṅgaṁ śaśinam abhitaḥ kānti-lahari


puro vṛṇdāraṇyaṁ sumukhi sahasā kānti-laharim |


harir vṛṇdāraṇyaṁ harim api kileyaṁ tava sakhi


sakhiṁ preṇaḥ puro nija-suṣamayāmaṇḍayad ayam || [vi.mā. 3.49]

alaṅkāra-kaustubhe—

dhṛte pāṇi-dvandve jhaṭiti jhaṇitaṁ ratna-valayair


hṛte nīvī-granthau mukharitam amandaṁ rasanayā |


priyāyāḥ svānanda-pratihata-dhiyaḥ kintv apaghano


ghanottṛṣṇaṁ kṛṣṇaṁ prati samatanot tarjanam iva || [a.kau. 5.14]

atra milana-samaye sa-parijanayos tayor vinoda-viśeṣa-prapajīvco, yathā vidagdha-mādhave | tatra lalitā-vākyam—

gatānāṁ rādhāyāḥ stana-giri-taṭe yogam abhito


vivikte muktānāṁ tvam iha tarali-bhuya tarasā |


viśuddhānāṁ madhye praviśa saraṇārthi sahṛdayā


bhajante sād-guṇyād api pṛthula-doṣaṁ hi puruṣam || [vi.mā. 3.35]

punaḥ saiva śrī-rādhāyā vākyam anuvadati—

cetas tāmyati me bhayormibhir alaṁ pāṇi-dvayaṁ kampate


kaṇṭhaḥ sajjati hanta ghurṇati śiraḥ svidyanti gātrāṇy api |


goṣṭhākhaṇḍala caṇḍa-sāhasa-vidhau tenāsmi nāhaṁ kṣamā


yad durād abhisārito niśi bhavān etan mama kṣāmyatu || [vi.mā. 3.36]

tataḥ śrī-kṛṣṇasyoktiḥ śrī-rādhāṁ sambodhya—

tvayāhutaḥ pārśve praṇaya-nikurambeṇa rabhasād


asiddhārtho rādhe bhavitum iha yuktaḥ katham aham |


śriyākṛṣṭaḥ kṛṣṇāyasa-maṇir ayas-kānta-śilayā


sphuṭaṁ tām aspṛṣtvā bhajati kim adure sthagitatām || [vi.mā. 3.37]

tad anu lalitayā dharme upālambhyamāne sati sa evāha—

sakhi nirbharam anuraktāḥ


praṇayinam anuyānti dharmam api hitvā |


iyam ati-rāgā prācī


cumbati vidhum indra-nāthāpi || [vi.mā. 3.38]

tad anu lalitām ābhāṣya śrī-rādhoktiḥ—

samantān me kīrtir mukharita-sati-maṇḍala-mukhā


kalaṇonmuktaṁ kulam avikala-śrīr api patiḥ |


calac-cillī-līlā-jita-madana-dhanvoddhatir ayaṁ


tad asminn ārambhe hṛdayam aphalaṁ viklavayati || [vi.mā. 3.39]

tataḥ śrī-kṛṣṇasya svagata-vitarkān manasa āśvāsaḥ—

dhāvantyāḥ śruti-śaṣkulī-parisaraṁ saṅgād apāṅgād apāṅga-śriyo


dhatte hīraka-kuṇḍalaṁ marakatottaṁsa-dyutiṁ subhruvaḥ |


vāg-antaḥ smita-bhāg vibhāti tad idaṁ sāṅke sakhī-śikṣayā


vaimukhyaṁ kila kṛtrimaṁ vilasati klāntiṁ mano mā sma gāḥ [vi.mā. 3.40]

tad anu tasyaiva sānurāgoktiḥ—

karṇa-dvandvam idaṁ rutair iha kuhū-kaṇṭhasya kuṇṭhī-kṛtaṁ


sadyaḥ komala-bhāratī-parimalenollāghaya ślāghayā |


niḥśaṅkaṁ kila śitalī-kuru parirambheṇa rambhoru me


gambhīra-smara-vahni-tāpa-lahari-pāṭrāṇi gātrāṇy api || [vi.mā. 3.41]


ayam atra nisarga-śītalaḥ


sakhi rādhā-kucayor avasthitim |


nava-kāñcana-kumbhayor ahaṁ


sphurad indīvara-dāmavad bhaje || [vi.mā. 3.42]


ahīno bhrū-gucchaḥ kuṭila-valanair veṣṭayati māṁ


kharas te netrānto mayi vitanute tāḍana-vidhim |


pralambaḥ keśānto harati haṭha-vṛttyā mama balaṁ


bhajadbhis tvām etair aham iha jitair asmi vijitaḥ || [vi.mā. 3.43]

tato lalitayā śrī-rādhā-sevāyām uddiṣṭāyāṁ punaḥ śrī-kṛṣṇoktiḥ—

kiṁ candanena kucayo racayāmi citram


uttaṁsayāmi kabarīṁ tava kiṁ prasūnaiḥ |


aṅgāni laṅgima-tarāṅgi kareṇa kiṁ vā


saṁvāhayāmy atanu-kheda-taraṅgitāni || [vi.mā. 3.44]


śaṅke cirāt kim api raṅgaṇa-puṣpa-saṅghaḥ


puṇyaṁ purā parama-tīrtha-vare vyadhatta |


yasmān mamāpy asulabhe madirākṣi sākṣād


aṅgī-cakāra tava vakṣasi saṅga-saukhyam || [vi.mā. 3.48]


kva tapas tathā mamāste


lilāmbuja-hatim avāpnuyāṁ yena |


māṁ cañcalena tāḍaya


locana-kamalāñcalenāpi || [vi.mā. 3.49]


padminyās te sumukhi parama-prema-saurabhya-pūro


dūrotsarpī yad-avadhi mudā kṛṣṇa-bhṛṅgena bheje |


ākrānto’yaṁ tava nava-mukhāmbhoja-mādhvīka-pāna-


pratyāśābhis tad-avadhi ruvan saṁbhramī bambhramīti || [vi.mā. 3.52]


muktānām upalābhyām eva kucayoḥ sālokyam ālokya te


hitvā saṅgam ahaṁ samasta-suhṛdāṁ kaivalyam āsedivān |


vaiṣamyaṁ tilam apy anāśritavatoḥ sāndrāmṛta-syandibhir


māṁ purṇaṁ kuru tanvi turṇam anayoḥ sāyujya-dānotsavaiḥ || [vi.mā. 3.53]

—o)0(o—

|| 15.195 ||

atha saṅkīrṇaḥ—

yatra saṅkīryamāṇāḥ syur vyalīka-smaraṇādibhiḥ |

upacārāḥ sa saṅkīrṇaḥ kiñcit taptekṣu-peśalaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **valīkam apriyam ||195|| (7)

**viśvanāthaḥ : **vyalīkaṁ nāyaka-kṛta-vipakṣa-vaiśiṣṭya-sva-vañcanādi tasya smaraṇa-kīrtanādibhiḥ saṅkīrṇā miśritā upacārāś cumbanāliṅganādayaḥ | taptekṣur iva peśalaḥ svāduḥ, auṣṇyam ādhur yayor ekadaivānubhavāt ||195|| (7)

**viṣṇudāsaḥ : **atha saṅkīrṇa iti | yatreti yatra sambhoge saṅkīryamāṇāḥ miśritāḥ vyalīkaṁ nāyaka-kṛtam apriyaṁ vañcanā ca tasya smaraṇādibhir hetubhiḥ | ādinā bhogācihna-rūpāpriyāṇāṁ kadācid darśana-śravaṇābhyām api upacārāḥ cumbanāliṅganādi-saurata-ceṣṭāḥ| kiñcid īṣat taptekṣur iva peśalaḥ svāduḥ auṣṇyam ādhur yayor ekadaivānubhavāt||195||

—o)0(o—

|| 15.196 ||

yathā—

sāsūya-jalpita-sudhāni sa-matsarāṇi

mānoparāma-ramaṇīya-dṛg-iṅgitāni |

kaṁsa-dviṣaḥ sphurad-amanda-mukhāny anaṅga-

vikrīḍitāni saha rādhikayā jayanti ||

**śrī-jīvaḥ : **kaṁsa-dviṣā sama iti vṛṣabhānujayā jayantīti ca vā pāṭhaḥ ||196|| (8)

**viśvanāthaḥ : **kadācit paurṇamāsī svayam eva śrī-rādhāṁ prasādyābhisārya śrī-kṛṣṇena saha saṅgamayya dūrāl latā-randhreṇa keliṁ paśyantī tasyā nitya-sthitim āśāste—sāsūyeti | asūyā śrī-kṛṣṇasya guṇe doṣāropaḥ | samatsarāṇīti matsaraḥ pratināyikāyā guṇe dveṣaḥ ||196|| (8)

**viṣṇudāsaḥ : **sāsūyeti | māna-tyāgānantaraṁ śrī-rādhā-kṛṣṇayoḥ sambhogaḥ śrī-kavi-caraṇair varṇyate | kaṁsa-dviṣaḥ kṛṣṇasya rādhikayā saha anaṅga-vikrīḍitāni jayanti | kimbhūtāni ? sāsūyāni kṛṣṇa-kṛta-priyatva-sūcakāni, sabhājayitvā tam anaṅga-dīpanaṁ [bhā.pu. 10.32.15] ity ādi praśna-rūpāṇi jalpitāni eva sudhāḥ amṛtāni yatra tāni | tathā samatsarāṇi sva-doṣa-parihārārthaṁ kṛṣṇa-kṛta-nānā-kapaṭa-vacana-paripāṭī-pratyākhyānāt tasyokarṣāsahanaṁ matsaras tat-sahitāni tathā mānasyoparamaḥ śāntis tena ramaṇīyaṁ manoharaṁ dṛg-iṅgitam apāṅga-vilāso yatra tāni | tathā evambhūtatve’pi pūrvokta-rītyā vāmatāyāḥ parama-sukhadatvāt sphuranti amanda-sukhāni bhūry-ānanda-paramparā yatra tānīti ||196||

—o)0(o—

|| 15.197 ||

yathā vā—

vaktraṁ kiñcid avāñcitaṁ vivṛṇute nātiprasādodayaṁ

dṛṣṭir bhugna-taṭā vyanakti śanakair īrṣyāvaśeṣa-cchaṭām |

rādhāyāḥ sakhi sūcayaty aviśadā vāg apy asūyākalāṁ

mānantaṁ bruvatī tathāpi madhurā kṛṣṇaṁ dhinoty ākṛtiḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **vaktraṁ kartṛ ||197|| (9)

**viśvanāthaḥ : **atra sambhogasyādi-madhya-bhāgayor eva saṅkīrṇatvaṁ sambhavet na tv antime bhāge, tatra madhyamaṁ bhāgam udāhṛtyādi-madhyamam apy udāhartum āha—yathā veti | gārgī nāndīmukhīṁ rasam āsvādayanty āha—vaktraṁ kartṛ | evaṁ ca mānāntaṁ bruvatī tasyā ākṛtis tathāpi śrī-kṛṣṇaṁ dhinoti ||197|| (9)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvato’py upacārāṇāṁ saṅkīrṇatvātiśayaṁ prakaṭaṁ darśayitum udāharaṇāntaram āha—yathā veti | vaktram iti | pūrvavat māna-virāmānantaraṁ tayor eva sambhoga-sukhaṁ bahiḥ kuñjād ākalpayantī vṛndā kāñcin nija-sahacarīṁ prati varṇayati | rādhāyā vaktraṁ kartṛ īṣat avāñcitaṁ namraṁ sat atiprasādodayaṁ na vivṛṇute na prakāśayati, tathā dṛṣṭir metraṁ bhugnaṁ kuṭilaṁ taṭaṁ prāntaṁ yasyās tathābhūtā satī śanakaiḥ kramaśaḥ īrṣāvaśeṣa-cchaṭām akṣānter avaśeṣābhāsaṁ vyanakti jñāpayati | he sakhi ! vāk vāṇy api aviśadāmliṣṭā satī asūyāyāḥ kalāṁ leśaṁ sūcayati | evaṁ yadyapi, tathāpi tasyā ākṛti-mūrtiḥ mānāntaṁ bruvatī satī kṛṣṇaṁ dhinoti prīṇayati | pūrvokta-rītyā vāmyasya parama-rasāvahatvāt | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—kimbhūtā ākṛtiḥ ? saraseti | saṅkṣipta-sambhogavad atrāpi tayor milana-mādhurī, yathā śrī-gīta-govinde—

sa sasādhvasa-sānandaṁ govinde lola-locanā | 


siñjāna-mañju-mañjīraṁ praviveśābhiveśanam ||23||


varāḍi-rāga-yati-tālābhyāṁ gīyate | 


rādhā-vadana-vilokana-vikasita-vividha-vikāra-vibhaṅgam |


jala-nidhim iva vidhu-maṇḍala-darśana-taralita-tuṅga-taraṅgam ||24||


harim eka-rasaṁ ciram abhilaṣita-vilāsam |


sā dadarśa guru-harṣa-vaśaṁvada-vadanam anaṅga-nivāsam ||[ dhr||]


hāram amalatara-tāram urasi dadhataṁ parilambya vidūram | 


sphuṭatara-phena-kadamba-karambitam iva yamunā-jala-pūram ||25||


śyāmala-mṛdula-kalevara-maṇḍalam adhigata-gaura-dukūlam | 


nīla-nalinam iva pita-parāga-paṭala-bhara-valayita-mūlam ||26||


tarala-dṛg-añcala-calana-manohara-vadana-janita-rati-rāgam | 


sphuṭa-kamalodara-khelita-khañjana-yugam iva śaradi taḍāgam ||27||


vadana-kamala-pariśīlana-milita-mihira-sama-kuṇḍala-śobham | 


smita-ruci-rucira-samullasitādhara-pallava-kṛta-rati-lobham ||28||


śaśi-kiraṇa-cchuritodara-jaladhara-sundara-sakusuma-keśam | 


timirodita-vidhu-maṇḍala-nirmala-malayaja-tilaka-niveśam ||29||


vīpula-pulaka-bhara-danturitaṁ rati-keli-kalābhir adhīram | 


maṇi-gaṇa-kiraṇa-samūha-samujjvala-bhūṣaṇa-subhaga-śarīram ||30||


śrī-jayadeva-bhaṇita-vibhava-dviguṇīkṛta-bhūṣaṇa-bhāram | 


praṇamata hṛdi vinidhāya hariṁ suciraṁ sukṛtodaya-sāram ||31||


atikramyāpāṅgaṁ śravaṇa-patha-paryanta-gamana-


prayāsenevākṣṇos taralatara-tāraṁ gamitayoḥ |


idānīṁ rādhāyāḥ priyatama-samāloka-samaye


papāta svedāmbu-prasara iva harṣāśru-nikaraḥ ||32||


bhajantyās talpāntaṁ kṛta-kapaṭa-kaṇṭūti-pihita-


smitaṁ yāte gehād bahir avahitālī-parijane | 


priyāsyaṁ paśyantyāḥ smara-paravaśākūta-subhagaṁ 


salajjā-lajjāpi vyagamad iva dūraṁ mṛga-dṛśaḥ ||33|| [gī.go. 11.23-34] iti |

vidagdha-mādhave ca—

labdhaṁ mām avalokya tanvi purato romālir abhyudgatā


netre padya-vidhiṁ kṣaraj-jala-bhare prītyārpayāñ cakratuḥ |


vakṣaś ca skhalad-uttarīyam adiśad divyāsanaṁ sambhramād


vāmāyās tava dakṣiṇaḥ parikaro diṣṭyādya vṛtto mayi || [vi.mā. 7.10] iti ||197||

—o)0(o—

|| 15.198 ||

atha sampannaḥ—

pravāsāt saṅgate kānte bhogaḥ sampanna īritaḥ |

dvidhā syād āgatiḥ prādurbhāvaś ceti sa saṅgamaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **atha sampanna iti | sampanna-pada-balenaiva saṅkṣipta-saṅkīrṇāv atikrāmyati||198|| (10)

**viśvanāthaḥ : **pravāsād kiñcid dūra-viṣayāt saṅgate kānte iti kāntasya saṅgamaḥ | sa ca dvividhaḥ ||198|| (10)

**viṣṇudāsaḥ : **atha sampanna iti | pravāsād kiñcid dūra-rūpāt saṅgate milite kānte nāyake bhogaḥ sambhogaḥ ||198||

—o)0(o—

|| 15.199-200 ||

tatra āgatiḥ—

laukika-vyavahāreṇa syād āgamanam āgatiḥ ||

yathā uddhava-sandeśe (40)—

mā mandākṣaṁ kuru guru-janād dehalīṁ geha-madhyād

ehi klāntā divasam akhilaṁ hanta viśleṣato’si |

eṣa smero milati mṛdule vallavī-citta-hārī

hārī guñjāvalibhir alibhir līḍha-gandho mukundaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **prātaḥ prātar vrajād vana-gamanaṁ pratisāyaṁ vanād vrajāgamanam iti laukika-vyavahāraḥ | vanāt goṣṭham āyāntaṁ śrī-kṛṣṇaṁ jñāpayantī viśākhā śrī-rādhām āha—mandākṣaṁ lajjām | dehalīṁ nijālaya-dvāra-pīṭhikām ||200|| (11)

**viṣṇudāsaḥ : **laukika-vyavahāreṇa prakaṭa-līlā-rītyā ||199||

mā mandākṣam iti | aparāhne vṛndāvanād vrajam āviśantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ nirīkṣya tad-viraha-khinnāṁ sva-yūtheśvarīṁ prati kācit tat-priya-sakhī kṛṣṇāgamanam āvedayantī tad-darśanārthaṁ sakaruṇam āhvayati | guru-janāt sakāśāt mandākṣaṁ lajjāṁ mā kuru, tadānīntana-kṛṣṇa-darśane sarveṣām evāviśeṣata autsukya-sambhavāt | tasmāt geha-madhyāt gṛhābhyantarataḥ dehalīṁ dvāra-pīṭhikām eha āgaccha | yataḥ akhilaṁ sarvam eva divasaṁ vyāpya viśleṣato hetoḥ klāntā avasannāsi | hantety anukampāyām | tathāpi lajjayā gṛhāntarato nirgamanam anicchantīṁ tāṁ sākṣāt taṁ darśayanty āha—eṣa iti | eṣa dṛśyamānaḥ mukundaḥ sarva-vrajaukasām evāviśeṣeṇa tad-viśleṣa-santāpa-mocakaḥ | kimbhūtaḥ ? smeraḥ smita-yuktaḥ milati saṅgacchate mṛdule sarase iti yāvat | etad-darśanārtham ābāla-vṛddha-jana-samūhe vrajān niṣkrānte’pi tasyā bahir āgamane śaithilya-darśanāt | punaḥ kimbhūtaḥ ? vallavīnāṁ gopīnāṁ citta-hārī ceto-haraṇa-śīlaḥ | anena tāsāṁ sarvāsām eva tatrāgatiḥ sūcitā | punaḥ kimbhūtaḥ ? guñjāvalibhir hārī hāra-yuktaḥ | punaḥ kīdṛśaḥ ? alibhir madhupair līldha āsvādito gandhaḥ śrīmad-aṅga-sahaja-saurabhaṁ vana-mālānulepādi-jāgantuka-saurabhaṁ ca yasya saḥ |

vidagdha-mādhave ca—

tavānukārāt subalaṁ didṛkṣuṇā


mayā tvam āptā purataḥ sudurlabhā |


sādṛśyataḥ kācam ivābhilaṣyatā


premāgra-bhūmir vaṇijā hariṇmaṇiḥ || [vi.mā. 5.28] ||200||

—o)0(o—

|| 15.201 ||

atha prādurbhāvaḥ—

preṣṭhānāṁ prema-saṁrambha-vihvalānāṁ puro hariḥ |
āvirbhavaty akasmād yat prādurbhāvaḥ sa ucyate ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **prema-saṁrambhe rūḍha-bhāva-vikrameṇākasmāt sthānāntaravat āgamanaṁ vinaivety arthaḥ ||201|| (12)

**viṣṇudāsaḥ : **atha prādurbhāva iti | preṣṭhānāṁ preyasīnāṁ premṇaḥ saṁrambho vegaḥ parākrama iti yāvat tena vihvalānāṁ vivaśānām | akasmāt atarkita evāvirbhavati sākṣāt sākṣān nirviśeṣa-sphūrtyā cātmānaṁ darśayati | yad iti sāmānya-vivakṣayā napuṁsakatvam ||201||

—o)0(o—

|| 15.202 ||

yathā śrī-daśame (10.32.2)—

tāsām āvirabhūc chauriḥ smayamāna-mukhāmbujaḥ |

pītāmbara-dharaḥ sragvī sākṣān manmatha-manmathaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **rāsa-vipralambhānantaraṁ śrī-kṛṣṇa-prādurbhāvaṁ śuka āha—tāsām iti | tāsām āviḥ pratyakṣo’bhūt ||202|| (13)

**viṣṇudāsaḥ : **tāsām iti | rāsa-līlāyām antardhānānantaraṁ tad-darśanaika-lālasayā vilapantīnāṁ śrī-vraja-sundarīṇām agre’kasmād eva śrī-kṛṣṇasya prādurbhāvaḥ śrī-muni-puṅgavena śukadevena varṇyate | tāsāṁ pūrvokta-rītyā,

iti gopyaḥ pragāyantyaḥ pralapantyaś ca citradhā |


ruruduḥ susvaraṁ rājan kṛṣṇa-darśana-lālasāḥ || [bhā.pu. 10.32.1]

iti vilapantīnāṁ gopīnāṁ śaurīḥ śrī-kṛṣṇaḥ sragvī vana-mālāvān sākṣān manmathaś caturvyūhāntarvarti-pradyumna-rūpas tṛtīya-vyūhaḥ rūpa-saundarya-mādhurya-lāvaṇya-vaidagdhya-mohakatvādinā tasyāpi mano mathnātīti tathābhūtaḥ san āvirabhūt ity anvayaḥ ||202||

—o)0(o—

|| 15.203 ||

yathā vā haṁsadūte (107)—

ayi svapno dūre viramatu samakṣaṁ śṛṇu haṭhād

aviśvastā mā bhūr iha sakhi mano-vibhrama-dhiyā |

vayasyas te govardhana-vipinam āsādya kutukād

akāṇḍe yad bhūyaḥ smara-kalaha-pāṇḍityam atanot ||

**śrī-jīvaḥ : **proṣita-bhartṛkā śrī-rādhā lalitāṁ prati svāpnaṁ sambhoga-vṛttāntam uktvā prādurbhāvotthaṁ tatrāha—ayaṁ haṁsadūtokta-prādurbhāvo rūḍhākhya-bhāvāj jāto vipralambhena carati vaipralambhikaḥ sa cāyaṁ sambhogo nirbharety ādi-lakṣaṇaḥ ||203||

**viśvanāthaḥ : **deśāntarād āgatya tāsām agre tasthāv iti kecit vyācakṣate ced ata āha—yathā veti | proṣita-bhartṛkā śrī-rādhā lalitāṁ prati svāpnaṁ sambhoga-vṛttāntam uktvā prādurbhāvotthaṁ tatrāha—ayīti | samakṣaṁ jāgaraṇa-daśāyām evety arthaḥ |

nanu tvam atra vṛndāvane, śrī-kṛṣṇo mathurāyām, ataḥ kathaṁ yuvayor adyatanaḥ saṅgo mano-vibhramaṁ vinā sambhavet ? iti vadiṣyantīṁ tāṁ viśvāsayanty āha—haṭhād ity ādi | yadyapy ayaṁ sudūra-pravāsānta-bhavatvāt samṛddhimān eva bhavitum arhati, tad api dvayoḥ pāratantryābhāvāt tal-lakṣaṇāsiddhyā pāriśeṣyāt sampanna evāyam iti darśitam | haṭhād ity ādīty-antaṁ vyākhyāntaraṁ kvacit sambhogasyāsya sudūra-pravāsānubhavatve’pi kṛṣṇa-pāratantryādarśanān nāyaṁ samṛddhimān, kintu sampanna eva grantha-kṛtām āśayaḥ | ata eva dantavakra-vadhānantaraṁ vrajam āgatya śrī-kṛṣṇasya śrī-rādhādibhiḥ saha saṅgo’pi sampanna eva na tu samṛddhimān |

kecit punar evaṁ vyācakṣate | atra prakaraṇa-dṛṣṭyā sambhogasyāsya sudūra-pravāsānta-bhavatvaṁ nāśaṅkanīyam | lokānāṁ hi svapna-mūrcchā-vaivaśyād avanītāvasthā vartamānāvasthā ca bhāti | tatrāpi pūrvā prāyaḥ sārvadikī uttarā tu kādācitkīty ato mohādy-abhāve’pi ātmādi-sarva-vismaraṇaṁ sadeti rūḍhānubhāva-śravaṇāt śrī-vṛndāvaneśvaryā māthura-viraha-vipralambha-janita-mahā-vaivaśya-vaśād akasmāt sarva-vismaraṇa-kṣaṇa eva prādurbhūte śrī-kṛṣṇe mat-kānto’yaṁ sva-vayasyeṣu gāḥ samarpya kenacin miṣeṇaivaikākī mat-prema-bharākrānto māṁ ramayitum atra govardhana-vipina evāgata ity akrūrāgamanāt prāktanyā eva līlāyās tādātmikatva-bhānāt sambhogasyāsya kiñcid dūra-pravāsānta-bhavatvam eva jñeyam | evam evopariṣṭāt svāpna-sampanne’pi vyakhyeyam ||203|| (14)

**viṣṇudāsaḥ : **sākṣād āvirbhāvam udāhṛtya sākṣān nirviśeṣa-sphūrtijaṁ tam udāharati—yathā veti | ayīti | śrī-kṛṣṇe mathurāṁ prasthite sati, tā man-manaskā mat-prāṇāḥ [bhā.pu. 10.46.4] ity ādinā, vigāḍha-bhāvena na me viyoga-tīvrādhayo’nyaṁ dadṛśuḥ sukhāya [bhā.pu. 11.12.10] ity ādinā ca nirantara-tad-rūpa-guṇa-līlā-mādhuryādiṣu tīvrābhiniveśāt śrī-rādhā śrī-kṛṣṇaṁ sākṣān-nirviśeṣam evānubhūya lalitāṁ prati kathayati | ayi sakhi lalite ! svapnaḥ, anaucityaṁ tasya [haṁ. 106] ity ādi pūrva-padye, sakhi svapnārambhe punar api yathā vibhrama-madād ihāyāto dhūrtaḥ kṣapayati na me kiṅkiṇi-guṇam ity uktas tasya svapna-vilāsas tāvad-dūre viramatu tiṣṭhatu | kintu samakṣaṁ sākṣād eva śṛṇu—haṭhāt nijāgrahāt hetoḥ iha mad-vāci aviśrabdhā pratīti-rahitā mābhūḥ mā bhava, asyā ayaṁ mano-vibhrama eva, na tu satyam iti dhiyā etad-buddhyā hetunā | tad evāha—te tava vayasyaḥ śrī-kṛṣṇaḥ govardhana-vipinaṁ śrī-govardhana-taṭānta-vanam āsādya prāpya kutukāt hetoḥ akāṇḍe akasmād eva yat yasmāt bhūyaḥ punar api smara-kalahe kandarpa-līlopayogi-praṇaya-kalau pāṇḍityaṁ vaidagdhīm atanot vistāritavān ||203||

—o)0(o—

|| 15.204-5 ||

rūḍhākhya-bhāva-jāto’yaṁ sambhogo vaipralambhikaḥ |

nirbharānanda-purāṇāṁ paramāvadhir iṣyate ||

dviguṇā virahārtiḥ syāt sphuraṇe veṇu-rāgaje |

prādurbhāve bhavaty atra sarvābhīṣṭa-sukhotsavaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **atha caturṇāṁ vipralambhānāṁ yathākramaṁ tāpa-śamakeṣu caturṣu sambhogeṣu pūrvarāga-tāpanir vāpakaḥ saṅkṣiptaḥ māna-tāpa-śamanaḥ saṅkīrṇaḥ | sva-vrajān nirgata-pravāsa-nirvāpakaḥ sampanna iti krama uktaḥ | tathā muhur varṇitasya duḥsaha-cira-vipralambhasya dhvaṁsakaḥ samṛddhimān vaktum apekṣate | sa ca sādhvasa-vrīḍā-yuktāt saṅkṣiptād vyalīka-smaraṇa-yuktāt saṅkīrṇāt tat-tad-vyavadhāna-hīnāt sampannād apy adhikaḥ | tathā hi saṅkṣiptasya pratyāsatty-aṅkura-mātra-mayatvād gāḍha-pratyāsatti-mayaḥ saṅkīrṇas tāvad viśeṣyataeva sampannas tu tato’pi viśeṣyate | taptekṣu-dṛṣṭānta-gamyāt tasyāsvāda-viśeṣād atra svādādhikyaṁ hi gamyate | āsvādya-guṇam atikramya kṣud-atiśaya-sthānīyo vipralambhaḥ khalv āsvāda-hetur bhavati | kṣut-sthānīyatvād eva tad-dhetur bhavati cet kim uta kramād vṛddhiṁ prāptena rāgeṇa samavetaḥ pravāsaḥ | tathā ca varṇitaḥ—

gopīnāṁ paramānanda āsīd govinda-darśane |


kṣaṇaṁ yuga-śatam iva yāsāṁ yena vinābhavat || [bhā.pu. 10.19.16] iti |

tad evaṁ sampannasya tad-dvayād uttamatve siddhe tato’pi dūraga-cira-pravāsa-rūpa-vipralambhasya kṣut-sthānīyatādhikyāt samṛddhimatyā svāda-viśeṣaḥ spaṣṭa eveti pūrva-rāgādi-tāpopaśamaka-saṁkṣiptādimattayā tad-adhikatayā cāvaśyaṁ varṇanīya iti ca samṛddhiman-nāmānaṁ sambhogam āha | ṛddhi-śabdas tāvat sampannatā-vācakaḥ | tatra sam ity upasarge ādhikyam | matup-pratyayasya praśaṁsātiśaya-nitya-yoga-pratyāyanaṁ tu tato’py adhikaṁ darśayati ||204-205|| (15-16)

**viśvanāthaḥ : **vipralambhe bhavo vaipralambhikaḥ | adhyātmāditvāt ṭhak | nirbhareti paramety avadhīti śabdaiḥ samṛddhimato’sya sampanna-sambhogasya nyūnatvaṁ nāśaṅkanīyam, pratyutādhikyam iti jñāpitam | nanu vaipralambhika-sphūrti-prāptena śrī-kṛṣṇena saha sambhogasyāsya katham etāvān utkarṣaḥ ? tatra neyaṁ sphūrtiḥ, kintu sphūrtito’sya vailakṣaṇyaṁ mahad evety āha—dviguṇeti | anurāgaje sphuraṇe anurāgotthāyāṁ sphūrtau kānta-saṅga-sukhānantaram ity arthaḥ | atra rūḍha-bhāvottham ity arthaḥ | tenānurāga-paryante sphūrtir mahābhāve prādurbhāva iti bhedo jñāpitaḥ ||204-205|| (15-16)

**viṣṇudāsaḥ : **saṅkṣipta-saṅkīrṇābhyām asya sampannākhya-sambhogasya vaiśiṣṭyaṁ sahetukaṁ darśayati—rūḍheti | ayaṁ prādurbhāva-rūpaḥ vipralambheṇa viraheṇa | kṛtaḥ vaipralambhikaḥ | nirbharā atyarthā me ānanda-pūrāḥ sukhātiśayās teṣāṁ paramāvadhiḥ parākāṣṭhā iṣyate kathyate | kimbhūtaḥ ? rūḍhākhya-bhāva-jātaḥ | pūrvaṁ rūḍhākhya-mahā-bhāvasyānubhāva-kathane kṣaṇasya kalpaetyādyā yatra yoga-viyogayoḥ [u.nī. 14.162] ity etat-prakaraṇodāharaṇānte’pi—

ādi-śabdād iha proktā kṛṣṇāvirbhāva-kāritā |


sambhoga-bhede vispaṣṭaṁ sā purastāt pravakṣyate || [u.nī. 14.169]

ity atraivodāhariṣyamāṇatvena kathanāt | paramāvadhitvam eva sa-yuktika-hetunā draḍhayati—dviguṇeti | virahārtiḥ virahaja-pīḍā anurāgaje sphuraṇe | vipralambhe’sya visphūrtir ity ādyāḥ syur iha kriyāḥ [u.nī. 14.149] ity anurāgasyānubhāva-kathane pūrvaṁ kathitatvāt ||204-205||

—o)0(o—

|| 15.206 ||

atha samṛddhimān—

durlabhālokayor yūnoḥ pāratantryād viyuktayoḥ |

upabhogātireko yaḥ kīrtyate sa samṛddhimān ||

**śrī-jīvaḥ : **tad evaṁ yoga-māyā-balena tasya sarvādhikye labdhe lakṣaṇena tad evaṁ darśayati—durlabhaḥ kṛcchra-sādhya ālokaḥ paraspara-darśanam api yayos tayor durlabhatvālokatvasya hetu-rūpāt pāratantryāt paraspara-darśanādi-virodhi-vaśībhāvād apādānād viyuktayoḥ satoḥ ya upabhogātirekaḥ paraspara-darśanādi-rūpaḥ saṅkṣipta-saṅkīrṇa-sampannān atikramya sambhogātiśayaḥ kṣud-atiśaya-sthānīya-dūra-gati-maya-cira-vipralambha-lambhitāsvāda-viśeṣatayā so’yaṁ samṛddhimān kīrtyata ity arthaḥ | pāratantryād dhetor viyogaṁ prāptayor ity arthaḥ | tatra na ghaṭate saṅkṣiptādibhyo vaiśiṣṭyānupapatteḥ | durlabhālokayor ity anenaiva tad-āpteś ca pāratantryād viyuktatvam idam apāratantryaṁ darśayatā darśitam | gṛhā yāḥ sevante priyam aparatantrāḥ pratidinam ity anena svīyodāharaṇena | kiṁ tv ādita evāparatantryābhyastābhyaḥ pāratantryād viyuktānāṁ viśeṣo—na vinā vipralambhena sambhogaḥ puṣṭim aśnute iti nyāyena udāhariṣyate ca tad ittham eveti ||206|| (17)

**viśvanāthaḥ : **viyuktayos tān pūrva-rāgata iti ukta-krameṇa sudūra-pravāsa-vaśāt virahiṇor yūnor nāyikā-nāyakayor dvayor eva pāratantryād dhetor eva durlabhālokayor ya upabhogasyātireka ādhikyaṁ sa samṛddhimān sambhogaḥ kīrtyate | sampannādi-sambhoge durlabhālokyatvasya dvayoḥ pāratantryaṁ na kāraṇam, kiṁ tv ekasyā nāyikāyā eva tasyā hi śvaśru-patiṁ-manya-pitrādīnām adhīnatvaṁ tair vāryamāṇatvaṁ ca | evaṁ ca vāryamāṇatvādhīnatva-hetuke daurlabhye saty upabhogātireke, bahu vāryate yataḥ khalv iti, yatra niṣedha-viśeṣaḥ sudurlabhatvaṁ ca yan mṛgākṣīṇām ity ādīny eva pramāṇāni prāg evoktāni | vāryamāṇatva-daurlabhyādhikye upabhogādhikyaṁ yukti-siddham eva tadādhikyaṁ tatra lalita-mādhava-kathāyām eva draṣṭavyam |

pāratantryād ity anena dvayor māna-hetukaṁ durlabhālokatvaṁ vyāvṛttam | pāratantrya-rāhityādarśanāt pratyuta pāratantrya-paramāvadhitvam eva tat-kathāyāṁ dṛṣṭaṁ yatra datta-śapathā nava-vṛndāpi rahasyaṁ ca vaktuṁ na prabhavatīti |

pāratantryād dhetoḥ viyuktayor ity artho’pi nātra ghaṭate | viyuktayor iti viyogo’yaṁ sudūra-pravāsabhavo’vaśyaṁ vyākhyeya eva | sa ca sudūra-pravāso mathurāgamana-rūpa eka eva tatra pāratantryād iti kāraṇopādānam avyāvṛttikam akiñcitkaram eveti |

kiṁ cāyaṁ samṛddhimān sambhogo lakṣaṇodāharaṇa-dṛṣṭyā lalita-mādhavokta-kathā-krameṇa prakaṭa-līlāyām eva tatrāpi sakṛd eva sambhavati | nityatvaṁ tv asya prāk pradarśitam eva | evaṁ ca sudūra-pravāsānte dāmpatye saty apāratantrye eva samṛddhimān saṅkṣipta-saṅkīrṇa-sampannā evaupapatye iti vyākhyā-prasiddhir naiva grantha-kṛd-āśaya-sparśinīti budhyate | pāratantryābhāva eva dāmpatya eva samṛddhimān iti yadi teṣām āśayas tarhi,

sakhyas tā militā nisarga-madhura-premābhirāmīkṛtā


yāmī me samagaṁs tu saṁstavavatī śvaśrūś ca goṣṭheśvarī |


vṛndāraṇya-nikuñja-dhāmni bhavatā saṅgo’yaṁ raṅgavān


saṁvṛttaḥ kim ataḥ paraṁ priyataraṁ kartavyam atrāsti me || [la.mā. 10.36] 


iti spaṣṭam eva pāratantryābhāva-dāmpatya-nirūpakaṁ padyam udāhṛtya dagdhaṁ hanteti tavātra parimṛgyatā [la.mā. 8.10] aupapatya-pāratantryamayaṁ padya-dvayaṁ katham udāharaṇatvenopanyastam | tadā hi vivāha-prasaṅga eva nāsti sūrya-dattā satrājita-kanyaivāham ity abhimānavatyā api śrī-rādhāyāḥ śrī-kṛṣṇe pūrvavad aupapatya-bhāva eva | pāratantryasya tu tadānīṁ paramāvadhiḥ spaṣṭa eveti kriyānapahnavo vidheyaḥ | 

nanu sakhyas tā militā ity ādau “kim ataḥ paraṁ kartavyam atrāsti me” iti vṛndāvaneśvaryā vākyena pāratantryābhāva-maye dāmpatya evānandādhikyam avasīyate | maivam | tatraiva tad-anantaram api tayā punaś coktam—

yā te līlā-rasa-parimalodgāri-vanyāparītā


dhanyā kṣauṇī vilasati vṛtā māthurī mādhurībhiḥ |


tatrāsmābhiś caṭula-paśupī-bhāva-mugdhāntarābhiḥ


saṁvītas tvaṁ kalaya vadanollāsi-veṇur vihāram || [la.mā. 10.38] iti |

asyārthaḥ—līlā-padāni rāsādi-līlā-cihnāny eva parimalās tad-udgāriṇī yā vanyā vana-samūhas tayā parītā vyāptā mādhurī mathurā ceti dvirūpa-kośāt, adūra-bhavaś ca ity aṇā madhurāyā adūra-bhavā yā kṣauṇī mathurātaḥ sārthagavyūty-uttarā śrī-vṛndāvana-nāmnīti dvārakā-stha-nava-vṛndāvanaṁ vyāvṛttam | kīdṛśī ? mādhurībhis tatratya-giri-nadī-vṛkṣa-paśy-pakṣy-ādi-mādhuryair vṛtā | tatraivāsmābhir api kīḍrśībhiḥ ? caṭulāś capalā yāḥ paśupyo gopyas tad-bhāvena mugdhāny antarāṇi antaḥkaraṇāni yāsāṁ tābhiḥ | atra caṭuleti strīṇāṁ cāñcalyam upapati-ratatvam eva vyanakti | cañcaleyaṁ strīty ukte tathaiva loka-prasiddheḥ | tathā paśūn pāntīti paśupā gopās teṣāṁ striya iti puṁyoga eva ṅīp, na tu jātau hi gopādi-śabda eva rūḍho, na tu paśupa-paśu-cārakādi-śabdo lokeṣv aprasiddher eva prasiddho vā caṭula-padam evātra tāsāṁ parakīyātvaṁ vyanakti | kanyānāṁ vā vyūḍhānāṁ vā cāñcalyaṁ hi para-puruṣāsaktim eva vyanakti |

mugdheti maugdhyam atra viveka-śūnyatvaṁ taṁ caihika-pāratrika-dharmollaṅghana-rūpam eva | tvaṁ ca kīdṛśaḥ ? vadanollāsi-veṇur nārī-janānukarṣaka-veṇuḥ | vihāraṁ rāsa-vana-vihāra-naukhelā-dānalīlādikam | tena samprati tvaṁ rājendras tavāhaṁ patnī paṭṭa-mahiṣī pativrataiveti dāmpatyam idam abhilaṣaṇīya-vastunaḥ pratikūlam eveti bhāvaḥ | tataḥ paraṁ tu “priye tathāstv” iti śrī-kṛṣṇasyoktyā vraja-bhūmāv aupapatyam eva, na dāmpatyam iti grantha-kṛd-āśayo’vagamyate |

nanu kathaṁ grantha-kṛdbhir eva vraja-sundarīṇāṁ dvārakāstha-nava-vṛndāvane lalita-mādhave śrī-kṛṣṇena vivāho varṇitaḥ | yadi ca tatra varṇitas tadā kvācitke kalpe dantavakra-vadhānantaraṁ vraja-bhūmāv āgatena śrī-kṛṣṇena bhāgavatāmṛta-dhṛta-pādmottara-khaṇḍīya-gadya-padya-kathāyām anukto’pi tāsāṁ vivāho yuktyā abhyupagantavya eva syāt | satyam | tāsāṁ dvārakāyāṁ vivāho hi na kevalaṁ niṣpramāṇaka eva | yad uktaṁ pādma-dvātriṁśad-adhyāye kārttika-māhātmye—kaiśore gopa-kanyās tā yauvane rāja-kanyakāḥ iti | skānde prabhāsa-khaṇḍe ca gopyāditya-māhātmye paṭṭa-mahiṣīr uddiśya—ṣoḍaśaiva sahasrāṇi gopyas tatra samāgatāḥ iti | ataḥ pūrṇatamasya śrī-vṛndāvanendrasyaiva dvārakā-nātho, yathā pūrṇa-prakāśas tathaiva pūrṇatamānāṁ tadīya-hlādinī-śaktīnāṁ vraja-sundarīṇāṁ pūrṇa-rūpā rukmiṇī-satyabhāmādyāḥ bhīṣmaka-satrājid-ādīnāṁ sutās tāsāṁ vivāho dvārakāyāṁ samucita eva, na tu pūrṇatama-dhāmni vraja-bhūmau varṇayituṁ śakyaḥ, samarthāyā rateḥ samañjasatvāpatteḥ | caṭula-paśupī-bhāva-mugdhety-ādi-prārthanā-prātikūlyāc ca |

yathā dvārakā-nātho hi vraja-rāja-nandana evāhaṁ samprati vasudeva-sūnur dvārakāyām asmīty abhimanyate tatraiva paṭṭa-mahiṣyo’pi candrabhānv-ādi-sutāś candrāvaly-ādyā eva vayaṁ samprati bhīṣmakādi-sutāḥ śrī-kṛṣṇena vyūḍhā evābhūmety abhimanyate | śrī-kṛṣṇasya yathā vṛndāvanīya-līlāyām utkarṣa-buddhis tathaivāsām api caṭula-paśupī-bhāve rasādhikyād iti dik ||206|| (17)

**viṣṇudāsaḥ : **atha samṛddhimān iti | pāratantryāt para-vaśatvāt hetor viyuktayoḥ viśleṣatām āptayoḥ yūnor nāyikā-nāyakayoḥ | ata eva durlabha āloko darśanam api yayos tayoḥ ||206||

—o)0(o—

|| 15.207 ||

yathā lalita-mādhave (7.18)—

dagdhaṁ hanta dadhānayā vapur idaṁ yasyāvalokāśayā

soḍhā marma-vipāṭane paṭur iyaṁ pīḍātivṛṣṭir mayā |

kālindīya-taṭī-kuṭīra-kuhara-krīḍābhisāra-vratī

so’yaṁ jīvita-bandhur indu-vadane bhūyaḥ samāliṅgitaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **nanu so’yaṁ samṛddhimān sarveṣāṁ vipralambha-gatānāṁ sambhoga-gatānāṁ ca bhāvānāṁ phala-rūpa uktaḥ | iti samadhikaṁ nāsti sukham iti | sa eva tu sarvottamatvena darśitānāṁ vraja-devīnāṁ na sambhavati parakīyātvena paratantrāṇāṁ parityajya yadu-puraṁ gatena kathañcic cirāt kurukṣetre prāptenāpi jhaṭiti viyuktena punar aprāptatvena śrī-kṛṣṇena sadā virahiṇīnāṁ tatrāyogyatvāt | tataḥ kathaṁ tāsāṁ sarvottamatvaṁ ? tad etad āśaṅkya tāsāṁ samṛddhimantaṁ gamayati—yathā lalita-mādhava iti | tatra ceyaṁ kathā-paripāṭī—śrīmatyaś candrāvali-rādhādayas tāvad bhīṣmakādi-patnīnāṁ garbhajāḥ | māyayaiva candrabhānv-ādi-gopa-patnī-garbhe sañcāritāḥ | anyenānyena gopena vivāhaś ca tāsāṁ māyayaiva pratyāyitaḥ | taṁ ca pratyāyya tena tena tāsāṁ rahaḥ-saṅgaḥ saṅkalpitānāṁ tādṛśīnāṁ tac-chayyādi-prāpaṇena vigamitaḥ | śrī-kṛṣṇenāmūḥ saṅgamitāś ca||207|| (18)

**viśvanāthaḥ : **dvārakāstha-nava-vṛndāvane viśvakarma-nirmitām indra-nīlamaṇi-mayīṁ śrī-kṛṣṇa-mūrtim eva sākṣāt prāptuṁ śrī-kṛṣṇaṁ manyamānā śrī-rādhā sānanda-camatkāraṁ nava-vṛndām āha—dagdham iti | dagdhaṁ virahāgninā jvalitam api | pīḍā akrūrāgamanād yā rukmiṇī-pāravaśyāntās tāsām ativṛṣṭiḥ | indu-vadane ! he nava-vṛnde ! rukmiṇy-ādi-nāmabhiḥ sthāpitāḥ kumāritayaiva jñāpitāś ca | tatra rukmiṇy-ādīnāṁ vivāhaś ca śrī-kṛṣṇena saha varṇitaḥ | naraka-hṛtānāṁ ṣoḍaśa-sahasra-kanyānāṁ tathā rītiḥ kṛtā | tatra satrājitāpi satyabhāmākhyā śrī-rādhā śrī-kṛṣṇāyopahārī-kṛteti | na ceyaṁ kathā-kalpanā mayy eva kiṁ tv atrāsti cārṣaṁ pramāṇam | yathā pādme dvātriśad-adhyāyyā prasiddhe kārttika-māhātmye—kaiśore gopa-kanyās tā yauvane rāja-kanyakāḥ iti | skānda-prabhāsa-khaṇḍe ca gopy-ādiya-māhātmye paṭṭa-mahiṣīr uddiśya—ṣoḍaśaiva sahasrāṇi gopyas tatra samāgatāḥ iti | tasmāc chrī-bhāgavate kurukṣetra-yātrāyāṁ vraja-devyaḥ paṭṭa-mahiṣyo yat parasparaṁ bhedena varṇitāḥ, tat khalu kalpa-bhedād eva mantavyam | tad evaṁ sthite samṛddhimata udāharaṇaṁ śrī-rādhām adhikṛtya śrī-lalita-mādhava-padyenāha—dagdhaṁ hanta ity anena | tad idaṁ padyaṁ satrājitārpitāyā api śrī-rādhāyā dvārakā-madhya-kalpita-vṛndāvane śrī-kṛṣṇena ca candrāvalī-saṅkocāt kiñcit kālaṁ saṅgopya rakṣitāyā dvārakā-nātho’yam asmākaṁ vraja-rāja-nandana ity ajānatyās tad-vana-stha-śrī-gopāla-pratimā-darśanena sa evāyam iti manyamānāyā vacanam ||207|| (18)

**viṣṇudāsaḥ : **dagdham iti | dvārakāyāṁ nava-vṛndāvane śrī-rādhāyāś citta-vinodārthaṁ viśvakarma-nirmitām indra-nīlamaṇi-mayīṁ śrī-kṛṣṇa-mūrtiṁ nava-vṛndoddeśato vīkṣya śrī-rādhā sa evāyaṁ mat-prāṇanātha ity abheda-buddhyā sollāsa-camatkāram āha—induvadane ! he candramukhi navavṛnde ! so’yaṁ jīvitasya jīvanasya bandhuṁ suhṛt śrī-kṛṣṇaḥ bhūyaḥ punar api samāsāditaḥ prāptaḥ | kimbhūtaḥ ? kālindīyā yamunā-sambandhinī taṭī tasyāṁ yaḥ kuṭīraḥ svalpa-gṛhaṁ tasya yat kuharam antargarbhaṁ tatra krīḍārthaṁ yo’bhisāraḥ sa eva vrataṁ niyamo yasya tad-dharmā | sa ka ity atrāha—yasyāvalokāśayā sandarśanākāṅkṣayā hetunā idaṁ mama vapur virahāgninā dagdham api dadhānayā parama-kaṣṭenāpi bibhartyā marma-vipāṭane hṛdayonmūlane paṭur dakṣāpi iyam anubhūyamānā yā pīḍā tasyā ativṛṣṭir aviśrānta-varṣavad duḥsaha-duḥkhadā tat-paramparā soḍhā kṣamitā | tathā lalita-mādhave anyad api—

ajani saphalaḥ so’yaṁ bhūyān kalevara-dhāraṇe


sahacari parikleśo yo’bhūn mayā kila sevitaḥ |


ahaha yad imāḥ śyāma-śyāmāḥ puro mama vallavī-


kula-kumudinī-bandhos tās tāḥ sphuranti marīcayaḥ || [la.mā. 7.17] 

tadaiva tasyāḥ kṛṣṇaṁ prati sopālambha-vacanaṁ yathā tatraiva—

premṇā vyaktīkṛtam iha tathā komalatvaṁ tvayāgre


yena jñāto nikhila-vidhibhir māmakīnas tvam āsīḥ |


kāṭhinyaṁ te viditam adhunā tādṛśaṁ hanta yasmāt


sambhāvyo’bhūd ayam api na me tāvakatvābhimānaḥ || [la.mā. 7.19]

śrī-kṛṣṇasyāpi tasyāḥ prāptyā ullāso yathā tatraiva—

carcāṁ siñcati śoṣayaty api mitho vispardhate vāsakṛt


netra-dvandvam uraś ca yad-virahato bāṣpāyamāṇaṁ mama |


hanta svapna-śate’pi durlabhatara-prekṣyotsavā preyasī


prāpyotsaṅgam atarkitaṁ mama kathaṁ sā rādhikā vartate || [la.mā. 8.3]

viśākhayā milane tasyā uktir yathā tatraiva—

hā gokulendra-nagarī-yuvarāja-līla


hā vallavī-hṛdaya-paṅkaja-cañcarīka |


hā rādhikā kucakuraṅga madāṅga-rāga


bhūyo’pi hā mama dṛśoḥ padavīṁ gato’si || [la.mā. 8.16]

padyāvalyāṁ ca kurukṣetre milanam, yathā—

yenaiva sūcita-navābhyudaya-prasaṅgā


mīnāhati-sphurita-tāmarasopamena |


anyan nimīlya nayanaṁ muditaiva rādhā


vāmena tena nayanena dadarśa kṛṣṇam || [pa. 379]


ānandodgata-bāṣpa-pūra-pihitaṁ cakṣuḥ kṣamaṁ nekṣituṁ


bāhū sīdata eva kampa-vidhurau śaktau na kaṇṭha-grahe |


vāṇī sambhram-gadgadākṣara-padā saṁkṣobha-lolaṁ manaḥ 


satyaṁ vallabha-saṅgamo’pi sucirāj jāto viyogāyate || [pa. 380]

tatraiva sakhīṁ prati śrī-rādhoktir yathā—

priyaḥ so’yaṁ kṛṣṇaḥ sahacari kurukṣetra-militas


tathāhaṁ sā rādhā tad idam ubhayoḥ saṅgama-sukham |


tathāpy antaḥ-khelan-madhura-muralī-pañcama-juṣe


mano me kālindī-pulina-vipināya spṛhayati || [pa. 383] samāhartur idam ||207||

—o)0(o—

|| 15.208 ||

yathā vā (8.10)—

tavātra parimṛgyatā kim api lakṣma sākṣād iyaṁ

mayā tvam upasāditā nikhila-loka-lakṣmīr asi |

yathā jagati cañcatā caṇaka-muṣṭi-sampattaye

janena patitā puraḥ kanaka-vṛṣṭir āsādyate ||

**śrī-jīvaḥ : yādā ca **śrī-kṛṣṇaḥ kaṁsa-vadhārthaṁ yaduṣu gatas tadā kenacit prakāreṇāmūr bhīṣmakādi-gṛhaṁ nītvā bhīṣmakādi-kanyātvena pratyāyya tatra cāparituṣya sākṣād vraja-rāja-nandanatvena pratyabhijñātasya śrī-dvārakā-nāthasya prāptau śrī-dvārakā-nāthasya tasyaiva vacana-rūpaṁ padyam āha—tavātreti | tad etad upalakṣaṇaṁ pūrṇa-manorathaṁ sarva-nirvāhaṇāṅgam api kroḍīkaroti | tathā hi yadā goṣṭheśvaryā dvārakāyāṁ gamanaṁ jātam | candrāvalyāś ca gokula-siddha-nija-bhaginītvaṁ śrī-rādhāyāḥ pratītam | tadā śrī-kṛṣṇa-rādhayor vivāhaḥ saṁvṛttas tadā ca śrī-kṛṣṇa-rādhayor ukti-pratyuktī tatra śrī-kṛṣṇasyoktiḥ—prāṇeśvari prārthayasva kim ataḥ paraṁ te priyaṁ karavāṇi iti | atha śrī-rādhāyāḥ pratyuktiḥ—

sakhyas tā militā nisarga-madhura-premābhirāmīkṛtā


yāmī me samagaṁs tu saṁstavavatī śvaśrūś ca goṣṭheśvarī |


vṛndāraṇya-nikuñja-dhāmni bhavatā saṅgo’yaṁ raṅgavān


saṁvṛttaḥ kim ataḥ paraṁ priyataraṁ kartavyam atrāsti me || [la.mā. 10.36]

tad etad uktvāpi tatra tasya śrī-vṛndāvanasya kalpitatvaṁ vitarkya punar āha—

yā te līlā-rasa-parimalodgāri-vanyāparītā


dhanyā kṣauṇī vilasati vṛtā māthurī mādhurībhiḥ |


tatrāsmābhiś caṭula-paśupī-bhāva-mugdhāntarābhiḥ


saṁvītas tvaṁ kalaya vadanollāsi-veṇur vihāram || [la.mā. 10.38] iti |

atra mādhurīti madhurā-puryā adūra-bhavā ity arthaḥ | adūra-bhavaś ca iti cāturarthika-tad-dhitaḥ | sā kṣauṇī vṛndāvana-vibhūtir iti vyākhyeyam | atra pūrva-padye sakhyas tā iti saṅgāntarāpagamāt yāmīyam iti bhaginītvena prasiddhena candrāvalyāḥ sapatnīyogerṣyā-parityāgāt śvaśrūś ceti prācīna-śvaśrūṁ-manya-jaṭilāyāḥ śrī-kṛṣṇānugatir-virodhitvābhāvāt pratyuta tad-ānukūlyāt vṛndāraṇyeti tādṛśe’py asmin kim uta sākṣāt tasminn iti sthāna-saṅkocāpagamāt nikhila-pāratantryān muktatvaṁ darśitam | bhavatā saha saṅgo’py ayaṁ raṅgavān nānā-kautukavān saṁvṛtta ity upabhogātirekasya parākāṣṭhā darśitā | tataś ca durlabhālokayor yūnor iti samṛddhimad-ākhya-sambhogasya lakṣaṇam atra paryāpitam | tad evaṁ saty uttara-padye tu kaimutyena labdham iti |

atra śrī-kṛṣṇasyābhyupagamaḥ “priye tathāstv” iti so’yam abhypagamaḥ kāya-vyūhena dvārakāyāṁ śrī-vṛndāvane cāvirbhāvāt saṅgamanīyaḥ | tat-tal-līlocita-rūpa-sva-priyatama-sahitena paṭṭa-mahiṣī-rūpeṇa pūrvatra vraja-devī-rūpeṇa tu paratreti | kintu vraja-devīnāṁ śrī-kṛṣṇena vivahanaṁ śrī-goṣṭheśvaryāḥ sākṣād iti tāsām anyenānyena vivahanaṁ māyika-mātratayā jātam iti ca tvayā sva-putreṇa śrī-kṛṣṇena snuṣābhiś candrāvalyādibhiś cāgatayā paurṇamāsyādi-dvārā pramāpayya vraje prakāśitam iti jñeyam | ata eva śrī-vṛndāvana-gata-darśanādy-upāsana-pūjāyāṁ rukmiṇy-ādi-nāmabhir ubhayābheda-mānibhis tā upāsyamānās tantrādiṣu śrūyante | tad evam abhedena lalita-mādhava-siddhāntaḥ kādācitka-kalpa-gato jñeyaḥ |

atha bhedena prāyika-kalpa-gata-siddhāntaś ca śrī-bhāgavatānusāreṇātrāpy aṅgīkṛto’sti | yathā kurukṣetra-yātrāyāṁ modanākhya-bhāva-prasaṅge, hanta stambha-karambitā bhuvi kuror bhadrā sarasvaty abhūt [u.nī. 14.177] ity ādinā | yathā ca uddhava-sandeśākhya-kāvye—


vindan vaṁśī-sphurita-vadano netra-vīthīm akasmād


antar-bādhā-kavalita-dhiyo dhātubhir dhūmalo’ham |


krīḍā-kuñje luṭhita-vapuṣaḥ śrāntam ānanda-dhārā


kallolais te rahasi sahasotphullam ullāsyiṣye || [u.saṁ. 126] ity anena |

atra ca pakṣe pūrvavan mahā-vipralambha-samāpanāya dantavakra-vadhānantaraṁ śrī-kṛṣṇasya gokulāgamanaṁ pādmottara-khaṇḍa-vacanāni saṅgṛhya saṅkṣepa-bhāgavatāmṛte svayam eva grantha-kṛdbhir darśitam | vaiṣṇava-toṣaṇyāṁ tad-agraja-caraṇaiś ca yathā prathamaṁ tāvat pādmottara-khaṇḍa-gadyam—

kṛṣṇo’pi taṁ hatvā yamunām uttīrya nanda-vrajaṁ gatvā prāktanau pitarāv abhivādya āśvāsya tābhyāṁ sāśrukaṇṭham āliṅgitaḥ sakala-gopa-vṛddhān praṇamyāśvāsya ratnābharaṇādibhis tatrasthān santarpayāmāsa | iti |

śrīmad-bhāgavataṁ cedam | tatra satya-saṅkalpatayā vedādibhir gītasya tasya saṅklapaḥ spaṣṭaḥ—

tās tathā tapyatīr vīkṣya sva-prasthāne yadūttamaḥ |


sāntvayām āsa sa-premair āyāsya iti dautyakaiḥ || [bhā.pu. 10.39.35] ity atra |


yāta yūyaṁ vrajaṁ tāta vayaṁ ca sneha-duḥkhitān |


jñātīn vo draṣṭum eṣyāmo 


vidhāya suhṛdāṁ sukham || [bhā.pu. 10.45.23] ity atra ca |

draṣṭum iti darśana-viṣyībhavitum ity arthaḥ | tathāpi bhūman mahimā-guṇasya te viboddhum arhati [bhā.pu. 10.14.6] ity atra bodha-viṣayī-bhavitum arhatītivat | ya eva tat-saṅkalpaḥ spaṣṭaḥ śrīmad-uddhavenāpi niścitaḥ—

āgamiṣyaty atidīrgheṇa kālena vrajam acyutaḥ |


priyaṁ vidhāsyate pitror 


bhagavān sātvatāṁ patiḥ || [bhā.pu. 10.46.34] ity anena |

tayoḥ pitroḥ priyaṁ hi sadā tal-lālana-rūpam eva | dvārakā-vāsi-prajā-vacane tu tasyāgamanaṁ spaṣṭam eva |

yarhy ambujākṣāpasasāra bho bhavān


kurūn madhūn vātha suhṛd-didṛkṣayā | [bhā.pu. 1.11.9] 

ity atrāsya madhūn ity atra mathurām iti svāmi-ṭīkā | suhṛdaś ca tadā tatra śrī-vrajasthā eva | tatra yoga-prabhāvena nītvā sarva-janaṁ hariḥ [bhā.pu. 10.50.51] iti māthurāṇāṁ dvārakāyāṁ praveśaḥ sarva-śabda-prayogāt |

balabhadraḥ kuru-śreṣṭha bhagavān ratham āsthitaḥ |


suhṛd-didṛkṣur utkaṇṭhaḥ prayayau nanda-gokulam || [bhā.pu. 10.65.1] 

iti tatraiva suhṛc-chabda-prayogāt |

dantavakra-vadha eva cātrāgamana-maryādā | yathā kurukṣetra-yātrāyāṁ śrī-vraja-devīḥ prati śrī-kṛṣṇaḥ svayam eva—

api smaratha naḥ sakhyaḥ svānām artha-cikīrṣayā |


gatāṁś cirāyitāñ chatru- pakṣa-kṣapaṇa-cetasaḥ || [bhā.pu. 10.82.41] iti | 

dantavakra-vadhānte śakra-pakṣa-kṣapaṇa-mātraṁ nijair vrajāgamane maryādā kṛtā | kurukṣetra-yātrā ceyaṁ dantavakra-vadhāt pūrvam eva sālva-vadha-sahitasya dantavakra-vadhasya sama-kālam eva hi pāṇḍavānāṁ vana-gamanaṁ vana-parvaṇi prasiddham | teṣām āgamanānantaram eva bhīṣmādi-vadha-mayaṁ bhārata-yuddham | sā yātrā ca bhīṣmādy-āgamana-mayīti, yathā baladeva-tīrtha-yātrā kurukṣetra-yātrātaḥ pūrvaṁ paṭhitā tad-yātrā duryodhana-vadha-dine pūrṇeti sā ca kaṁsa-vadhān nātidūrā | yata eva tasyām eva yātrāyāṁ śrīmad-ānaka-dundubhinā kuntī-devyā uktam—

kaṁsa-pratāpitāḥ sarve vayaṁ yātā diśaṁ diśam |


etarhy eva punaḥ sthānaṁ daivenāsāditāḥ svasaḥ || [bhā.pu. 10.82.21] iti |

kintu dantavakra-vadha-sthānaṁ kalpa-bheda-rītyā vā vaiṣṇava-toṣaṇī-rītyā vyākhyā vā śrī-bhāgavata-pādmayor vivādam eva parihṛtya saṅgamanīyam | dantavakra-vadhānantaraṁ śrī-kṛṣṇasya vrajāgamanaṁ śrī-bhāgavatasyāpi saṁmatam | yaś ca pūrva-padyānantaraṁ pādmottara-khaṇḍa eva padya-dvyam asti—

kālindyāḥ puline ramye puṇya-vṛkṣa-samāvṛte |


gopa-nārībhir aniśaṁ krīḍayāmāsa keśavaḥ ||


ramya-keli-sukhenaiva gopa-veṣa-dharo hariḥ |


baddha-prema-rasenātra māsa-dvayam uvāsa ha || [pa.pu. 6.252.19-27] iti |

tatra gopanārībhir ity atra gopa-jātibhir nārībhir iti gamyam | tṛtīya-skandhe śrī-śuka-vacane devahūtiṁ prati nṛpa-vadhūbhir itivat | aniśam ity anenaupapatya-bhramānantaraṁ dāmpatyam eva prakaṭaṁ babhūvety āgatam | vanitā-śata-yūthapa ity anena pramadā-śata-koṭibhir ity anena ca tāvatībhiḥ saha nirantara-krīḍāyāṁ sarvair jñātāyām api saṅkoca-rāhitya-vyañjanāt |

tathaivāha—ramyeti | ramyatvam atra sarveṣāṁ manoramatvam anyathā tasmin kely-aṁśe virūpe sarvasyāpi tad-aṁśasya vigāna-viṣayatvaṁ syād iti | ata evātra vraje sarveṣām eva prema-poṣaṇam abhūd ity āha—bahu-premeti | atha tad-anantaraṁ gadyāntaram—

atha tatrasthā nandādayaḥ sarve janāḥ putra-dāra-sahitāḥ paśu-pakṣi-mṛgādayaś ca vāsudeva-prasādena divya-rūpa-dharā vimānam ārūḍhā parama-vaikuṇṭha-lokam avāpur iti | kṛṣṇas tu nanda-gopa-vrajaukasāṁ sarveṣāṁ paramaṁ nirāmayaṁ sva-padaṁ dattvā divi deva-gaṇaiḥ saṁstūyamāno dvāravatīṁ viveśa || [pa.pu. 6.252.28-29] iti ca |

atra tv ayam arthaḥ | nandādayaḥ putra-dāra-sahitā iti śrīman-nanda-rājasya tad-varga-mukhyasya putraḥ śrī-kṛṣṇa eva | dārāś ca śrī-yaśodayaiva iti prasiddhāpi putra-śabdoktyā tat-tad-rūpair eva taiḥ saha tatra praveśa iti gamyate | ato divya-rūpa-dharā ity ullāsena teṣāṁ sva-svarūpasya parama-virājamānatvaṁ vivakṣitam | vimānena teṣāṁ parama-vaikuṇṭha-praveśanaṁ ca bahiraṅga-janānāṁ vañcanārtham eva pratyāyitam | vastutas tu teṣām adṛśye vṛndāvana-prakāśa-viśeṣa eva praveśanam iti | vṛndāvana eva hi tāpanīya-vārāha-bṛhad-gautamīya-vacanais tādṛśa-tan-nitya-dhāma-prakāśo darśitaḥ | varuṇa-lokād āgatya śrīman-nandādibhyas teṣām eva sva-lokatayā vṛndāvana eva sva-loka-viśeṣa-rūpas tat-prakāśa-viśeṣaḥ svayam eva śrī-kṛṣṇena darśito, na ca vimāna-sādhanatayānyatra te nītā iti daśame eva prasiddham | tathā hi—

nandas tv atīndriyaṁ dṛṣṭvā loka-pāla-mahodayam |


kṛṣṇe ca sannatiṁ teṣāṁ jñātibhyo vismito’bravīt ||


te cautsukya-dhiyo rājan matvā gopās tam īśvaram |


api naḥ svagatiṁ sūkṣmām upādhāsyad adhīśvaram ||


iti svānāṁ sa bhagavān vijñāyākhila-dṛk svayam |


saṅkalpa-siddhaye teṣāṁ kṛpayaitad acintayat ||


jano vai loka etasminn avidyā-kāma-karmabhiḥ |


uccāvacāsu gatiṣu na veda svāṁ gatiṁ bhraman ||


iti sañcintya bhagavān mahā-kāruṇiko hariḥ |


darśayāmāsa lokaṁ svaṁ gopānāṁ tamasaḥ param ||


satyaṁ jñānam anantaṁ yad brahma-jyotiḥ sanātanam |


yad dhi paśyanti munayo guṇāpāye samāhitāḥ ||


te tu brahma-hradaṁ nītā magnāḥ kṛṣṇena coddhṛtāḥ |


dadṛśur brahmaṇo lokaṁ yatrākrūro’dhyagāt purā ||


nandādayas tu taṁ dṛṣṭvā paramānanda-nirvṛtāḥ |


kṛṣṇaṁ ca tatra cchandobhiḥ stūyamānaṁ suvismitāḥ || [10.28.10-17] iti |

tatra khalu yan nija-padaṁ teṣāṁ sva-padatayā darśayāmāsa tad eva tebhyaḥ paścād vyatārīd iti gamyate | te tu brahma-hradaṁ nītā ity atra cāyam arthaḥ—yatra brahma-hrade śrī-kṛṣṇam akrūraḥ stutavāṁs taṁ hradaṁ śrī-kṛṣṇena nītā magnāś ca punas tenaiva coddhṛtāḥ santo narākṛti-brahmaṇas tasya lokaṁ dadṛśur iti | yadyapi brahma-loka-śabdena bhagaval-loka-mātraṁ dvitīye brahma-lokaḥ sanātana ity anena labdham | sūkṣmām iti tamasaḥ param iti ca tad eva vyañjitam |

tathāpi api naḥ sva-gatim iti, na veda svāṁ gatim iti, kṛṣṇaṁ ca tatra iti śrī-gopāla-rūpam eva tad iti labhyate | ata evānye parikarās tatra tair na dṛṣṭāḥ kintv ātmana eva | chandobhiḥ stūyamānam iti gopāḷa-tāpany-ādi-rūpais taiḥ śrī-kṛṣṇatvānurūpam eveti kṛṣṇaṁ ca tatrety anena labhyate |

tad evam eva tad-eka-rucīnāṁ teṣāṁ paramānanda-nirvṛtiś ca ghaṭate | teṣāṁ sva-lokasyāpi tasyājñāna-kāraṇaṁ tu jano vā iti | sālokya-sārṣṭi-sārūpya ity ādi-padye janā itivad atrāpi tadīyaḥ svajana evocyate | atra tu viśeṣataḥ—

tasmān mac-charaṇaṁ goṣṭhaṁ man-nāthaṁ mat-parigraham |

gopāye svātma-yogena so’yaṁ me vrata āhitaḥ || [bhā.pu. 10.25.18]

śrī-kṛṣṇenāntar-bhāvitam iti jana-śabdasya loka-mātra-vācitve sarvatraiva karuṇā jāteti sarvebhya etebhyo darśanā prasajyeta | sā ca na jāteti tathā na vyākhyeyam | tataś ca parama-svajano’yaṁ mama vraja-vāsi-lakṣaṇaḥ prāpañcike’smin loke yā avidyā-kāma-karmabhir hetubhir deva-tiryag-ādi-rūpā uccāvacā gatayas tāsu bhraman nirviśeṣatayātmānaṁ manyamāno darśayiṣyamāṇāṁ svāṁ gatiṁ na jānātīty arthaḥ, mama lokaval-līlāyā vaśād eveti bhāvaḥ | yad-dhāmārtha-suhṛt-priyātma-tanaya-prāṇāśayās tat-kṛte [bhā.pu. 10.14.30] ity ādes tad-ajñānād eva nandas tv atīndriyaṁ dṛṣṭvā ity ādy uktam | tasmād ya eva lokas teṣāṁ svīyatayā tebhyo darśitaḥ sa eva lokaḥ prāptaḥ | tat-prāpaṇe ca vimānādi-sādhanam akiñcitkaram eva, kintu lokānāṁ camatkārārthaṁ tebhyaḥ saṅgopanārtham eva darśitam iti sādhv eva vyākhyātam | tad uktaṁ śrī-vṛndāvanam uddiśya, āvirbhāvas tirobhāvo bhaven me’tra yuge yuge iti, tejo-mayam idaṁ brahmann adṛśyaṁ carma-cakṣuṣā iti ca |

ataḥ punar vrajam āgatya sthitasya nitya-sthity-apekṣayaiva, go-gopa-gopikā-saṅge yatra krīḍati kaṁsahā iti padaṁ vinyastam | kaṁsahety atra bhūta eva kṛd-vidhānaṁ vṛtra-hetivat | tad evaṁ sthite tadānīṁ śrī-vraja-devīnāṁ tat-prāpti-kramas tv evaṁ vivicyate | tad yathā mathurā-prasthāne tās tathā tapyatīr vīkṣya ity ādau, āyāsya iti dautyakaiḥ iti sandiṣṭaṁ tathābhūtāntarair apīti gamyam | yathoktam,

dhārayanty atikṛcchreṇa prāyaḥ prāṇān kathañcana | 


pratyāgamana-sandeśair vallabyo me mad-ātmikāḥ || [bhā.pu. 10.46.4] iti | 

yathā ca śrīmad-uddhava-dvārā pūrva-pūrveṇa, bhavatīnāṁ viyogo me nahi sarvātmanā [bhā.pu. 10.47.29] ity ādinā sandiśyāparituṣyottarato’smac-chabdasya trir āvṛttyā, tatrāpi kṛṣṇa iti viśiṣya sandiṣṭaṁ

mayy āveśya manaḥ kṛṣṇe nivṛttāśeṣa-vṛtti yat | 


anusmarantyo māṁ nityam acirān mām upaiṣyatha || [bhā.pu. ] iti |

svayam eva kurukṣetra-yātrāyām upadiṣṭam |

mayi bhaktir hi bhūtānām amṛtatvāya kalpate | 


diṣṭyā yad āsīn mat-sneho bhavatīnāṁ mad-āpanaḥ || [bhā.pu. 10.82.44] iti | 

tatra ca yat kiñcid upadiṣṭaṁ tatāparituṣṭānāṁ tāsāṁ vijñaptim āha—

āhuś ca te nalinanābha padāravindaṁ


yogeśvarair hṛdi vicintyam agādhabodhaiḥ | 


saṁsārakūpapatitottaraṇāvalambaṁ 	


gehaṁjuṣām api manasy udiyāt sadā naḥ || [bhā.pu. 10.82.48] iti | 

ayam arthaḥ—he nalina-nābha, tava padāravindaṁ no’smākaṁ manasy udiyāt | nanu paramānurāgavatīnāṁ bhavatīnāṁ kim atrāścaryaṁ ? tatrāhuḥ—yogeśvarair eva hṛdi vicintyaṁ nāsmābhiḥ | katham? agādha-bodhaiḥ, adarśane’py akṣubhita-buddhibhir na tv asmābhir iva tad-vicintanārambha eva mūrcchā-gāmibhiḥ |

nanu, tad vicintanam eva teṣāṁ saṁsāra-duḥkham iva yuṣmākaṁ viraha-duḥkhaṁ śamayet ? tatrāhuḥ—saṁsāra-kūpa-patitānām evoddharaṇāvalambam, na tv asmākaṁ viraha-sindhu-magnānāṁ tad-vicintane viraha-buddher evānubhavāt | nanv, adhunaivāgatya dvārakāyām api mat-padāravindaṁ paśyata, yāvad ahaṁ tatrāgacchāmīty āśaṅkyāhuḥ—gehaṁ-juṣāṁ strīṇāṁ gṛha-lokādhīnānām ity arthaḥ | tasmād yadi svayam eva vāgatya sva-padāravindaṁ darśayanti tatra bhavantas tatrāpi nityam eva tadaivāsmākaṁ nistāra iti bhāvaḥ |

atha tataḥ kiṁ jātaṁ ? iti śrotṝṇām utkaṇṭhāṁ vitarkya samāpta-tad-adhyāye’pi svayam eva śrī-vaiyāsakir āha—

tathānugṛhya bhagavān gopīnāṁ sa gurur gatiḥ | yudhiṣṭhiram athāpṛcchat sarvāṁś ca suhṛdo’py ayam || [bhā.pu. 10.83.1] iti | 

yathā tābhir abhipretaṁ tathānugṛhya tathānugraham eva vyanakti—gopīnāṁ sa gurur abhīṣṭa-sampādanāyopadeṣṭā | abhīṣṭam evāha—gatir gamya iti | parama-phala-rūpa ity arthaḥ| na caivam anya-bhakta-sādhāraṇyaṁ mantavyaṁ ciraṁ dvāropaviṣṭam api śrī-yudhiṣṭhiram atha tad-anantaram evāpṛcchat | kiṁ vaktavyaṁ ? ekaṁ tam eveti sarvāṁś ca sarvān api suhṛda iti | atha mahā-viraham uttīrya yathā tās taṁ prāpuḥ |

tathā svayam eva śrī-kṛṣṇa uddhavaṁ praty āha ekādaśa-skandhe dvādaśādhyāye—

rāmeṇa sārdhaṁ mathurāṁ praṇīte


śvāphalkinā mayy anurakta-cittāḥ |


vigāḍha-bhāvena na me viyoga-


tīvrādhayo’nyaṁ dadṛśuḥ sukhāya ||


tās tāḥ kṣapāḥ preṣṭhatamena nītā


mayaiva vṛndāvana-gocareṇa |


kṣaṇārdha-vat tāḥ punar aṅga tāsāṁ


hīnā mayā kalpa-samā babhūvuḥ || [bhā.pu. 11.12.10-11] iti |

atra dadṛśur babhūvur iti cātīta-nirdeśād adhunā tu tās tathā na paśyanti na tathā bhavantīti nāsty eva viyoga ity arthaḥ |

nanu tāsāṁ bhagavat-prāptiḥ prakaṭaṁ na dṛśyate kathaṁ sā jātā ucyate mayā saha vṛndāvana-gatāprakaṭa-prakāśa-viśeṣam eva tāḥ prāpur ity āha—

tā nāvidan mayy anuṣaṅga-baddha-


dhiyaḥ svam ātmānam adas tathedam |


yathā samādhau munayo’bdhi-toye


nadyaḥ praviṣṭā iva nāma-rūpe || [bhā.pu. 11.12.12] |

tās tādṛśa-mahā-viraha-santāpāś ca satyo mayi yo’saṅgo dantavakraṁ hatvā mayi yaḥ paścāj-jātaḥ saṅas tena baddhā dhīr yāsāṁ tathābhūtāḥ satyaḥ svaṁ mamatāspadaṁ tathā ātmānam ahaṅkārāspadaṁ ca karma-bhūtam, ataḥ prakaṭa-līlā-gataṁ tathedaṁ yathā syāt tathā nāviduḥ | kintu dvayor aikyenaiva vidur ity arthaḥ | tatra līlā-dvaya-gatātamanor abhedāpattau dṛṣṭāntaḥ | yathā samādhi-gate turyātmani munayo viśva-taijasa-prājñatā āviṣṭa-prāyās tad-ātmanas tat-tad-bhedaṁ na vidanti tadvat |

athāmamatāspadānāṁ līlādīnāṁ bhedāvedane dṛṣṭāntaḥ—yathābdhi-toye nadya iti | yathā nadyaḥ pṛthivī-gatam abdhi-toya-gatāṁ ca sva-sthitiṁ bhedena na vidanti, kiṁ tu ubhayasyām api sthitau samudra-toyānugatāv eva viśanti, tathā prakaṭām aprakaṭām api līlā-sthitiṁ tāś ca bhedena nāviduḥ, kiṁ tu mayy evāviviśur ity arthaḥ | dṛṣṭāntas tv ayaṁ līlā-bheda-vedanāṁśa eva, na tu sarvāvedanāṁśe, lokavat tu līlā-kaivalyaṁ [ve.sū. 2.1.33] itivat | tataś ca nāma ca rūpaṁ ceti samāhāra-dvandvena nāma-kathātmake tasminn aprakaṭa-prakāśa-viśeṣe praviṣṭā iva, na tu praviṣṭā vas tv abhedād ity arthaḥ |

ṣoḍaśa-sahasra-kanyā-vivāha-tat-samāptyos teṣām, yathā tadvad iti bhāvaḥ | tad evam api grantha-kṛt-pakṣaḥ śrī-bhāgavata-saṁmatyā sādhitaḥ punar evaṁ vicāryate | seyaṁ vraje tat-prāptiḥ kīdṛśatvena grantha-kṛn-matā patitvenopapatitvena vā | ucyate, jñātena tadīyena hārdena patitvenaiveti | prakārāntareṇa tat-prabandha-karaṇena tatraiva rasasya pratiṣṭheti prakaṭīkaraṇāt tad-vivāha-karaṇāṅgasya pūrṇa-manoratha iti nāma-karaṇāt | na ca puryām eva tāsāṁ vivāhaḥ sambhavati | na tu vraja iti vaktavyaṁ yadi svayam eva śrī-vrajeśvarī tatra gatā tat-sambandhenānyāś ca prāmāṇikās tadā purī-vrajayoḥ ko bhedaḥ ? yadi ca kṛṣṇena vyūḍhānāṁ tāsāṁ vrajānayanaṁ śrī-vrajeśvaryāgrata evānumataṁ tadā vṛndāvane tāsām ānayanānantaraṁ tathā vyavahāra eva syāt nānyathā | śrī-bhāgavatābhiprāyeṇāpy atraiva rasaḥ sampadyate | yataḥ śrī-kṛṣṇasya mathurā-prasthāne—nivārayāmaḥ samupetya mādhavaṁ kiṁ no kariṣyan kula-vṛddha-bāndhavāḥ [bhā.pu. 10.39.28] iti | visṛjya lajjāṁ ruruduḥ sma su-svaraṁ govinda dāmodara mādhaveti [bhā.pu. 10.39.31] iti |

yat tāsāṁ vyavahāras tena prathamata eva tā udghāṭita-bhāvā babhūvuḥ | paratas tu sutarām | tā man-manaskā mat-prāṇā mad-arthe tyakta-daihikāḥ [bhā.pu. 10.46.4] iti | kṛṣṇa-dūte samāyāte uddhave tyakta-laukikāḥ [bhā.pu. 10.47.9] iti | gata-hriyaḥ [bhā.pu. 10.47.10] iti, kācin madhukaraṁ dṛṣṭvā [bhā.pu. 10.47.10] iti, yā dustyajaṁ sva-janam ārya-pathaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.61] iti,

mātaraṁ pitaraṁ bhrātṝn patīn putrān svasṝn api |


yad-arthe jahima dāśārha dustyajān sva-janān prabho || [bhā.pu. 10.65.11] 

iti ca śrūyate iti | tatas tasmād āsāmasaṅkhyānāṁ tādṛśī ratir āvarītum aśakyaiva jāteti | yadi tāsām anya-bhartṛkātvaṁ vraje mithyātvena vyaktaṁ syāt, tadaiva jugupsā-vyatyayena rasaḥ sampādyate | anyathā tu mahā-varasyam eva syāt | tatra tadaiśvarya-jñāna-mayyāṁ parīkṣit-sabhāyām, yathā tad-aiśvarya-jñāpanenaupapatyaṁ parihṛtya rasatā sthāpitā, tathā dhārmika-loka-līlā-mayyāṁ śrīmad-vrajeśa-sabhāyām api dhārmika-rītyaiva parihṛtya sā sthāpayitavyā |

tad evaṁ yogamāyām upāśrita [bhā.pu. 10.29.1] iti, nāsūyan khalu kṛṣṇāya [bhā.pu. 10.33.37] ity ādi-nyāyena, yasyā māyāyā so’yaṁ prapañcaḥ saiva samādhātrī | yathā nijeśvara-līlā-kautukārthaṁ tat-tat-kalpānāṁ kṛtavatī madhye cāsūyā-parihārārthaṁ samāhitavatī ca tathātispaṣṭe tasmin durvāde niḥśeṣam eva samāhitavatīti gamyate | yato’prakaṭa-līlā-gatānām api tāsāṁ tat-sakhīyātvam evānugatam | tathā hi brahma-saṁhitāyām—ānanda-cin-maya-rasa-pratibhāvitābhis tābhir ya eva nija-rūpatayā kalābhiḥ ity ādau tābhir nija-rūpatayā kalābhir iti tasya ca tat-patitvam eva gautamīye śrīmad-daśārṇavyākhyāyāṁ māyā-prerakatām aiśvarya-pratipādaka-pakṣa-dvayam uktvā tṛtīyaṁ pakṣam uttara-pakṣatayā proktam—

aneka-janma-siddhānāṁ gopīnāṁ patir eva vā | 


nanda-nandana ity uktas trailokyānanda-vardhanaḥ || iti | 

tad etad vicārya grantha-kṛdbhir api, laghutvam atra yat proktam ity ādau, neṣṭā yad aṅgini rase kavibhir paroḍhā ity ādau, cāvatāra-samaya eva upapatitva-paradāra-vyavahāras, tad-itara-samaye tu neti svīkṛtam | tad etac ca tā nāvidan mayy anuṣaṅga-baddha-dhiya [bhā.pu. 11.12.12] ity asyānte śrī-bhagavatā kṛṣṇena svayam eva darśitam—

mat-kāmā ramaṇaṁ jāram asvarūpa-vido’balāḥ | 


brahma māṁ paramaṁ prāpuḥ saṅgāc chata-sahasraśaḥ || [bhā.pu. 11.12.13] iti |

ayam arthaḥ—yathā bhīṣmam udāraṁ darśanīyam, kaṭaṁ karoti taṁ ca bhīṣmam ity-ādi-rītyā tathātrāpi brahma prāpuḥ | taṁ ca paramam ity-ādi-rītir avagantavyā | kramaś cātrārthika eva pacyantāṁ vividhāḥ pākā ity ādau agnihotraṁ juhoti yavāgūṁ pacati ity ādau ca tasyaiva balatvena dṛṣṭatvāt | tathā hi, “tā” iti pūrvato’nuṣajyate | tā brahma prāpuḥ kiṁ nirviśeṣam iti prāmāṇyena vā bhagavad-rūpam ity arthaḥ | tādṛśatvaṁ ca śubhāśrayaḥ sa-cittasya sarvagasya, tathātmanaḥ iti śrī-viṣṇu-purāṇa-rītyānyatrāpi bhagavad-āvirbhāve sambhavatīty āśaṅkyāha—“mām” iti | yad uktam, mayy āveśya manaḥ kṛṣṇa [bhā.pu. 10.47.36] ity ādi, mayi bhaktir hi bhūtānāṁ [bhā.pu. 10.82.44] ity ādi ca |

tatra ca bhāva-viśeṣa-maya-samaya-bhedena dvidhā prāpur iti bodhayituṁ tāsāṁ tad-viśeṣeṇa sāhityena sa-viśeṣeṇa viśeṣa-dvayam āha—mat-kāmā ramaṇam iti jāram asvarūpa-vidaḥ iti ca| ramaṇa-śabdaḥ patyāv eva rūḍhaḥ, jāras tūpapatāv eva | ramaṇaḥ syāt paṭolasya mūle’pi ramaṇaḥ priye iti viśva-prakāśa | dhavaḥ patiḥ priyo bhartā ity amaraḥ | jāras tūpapatiḥ samau iti ca | tataś cāsvarūpa-vida iti svarūpaṁ nityam eva mat-preyasī-lakṣaṇam avatāra-samaye madīya-līlā-śaktyā mohitatvān na vidanti, yās tathā satyo jāraṁ jāra-buddhi-vedyaṁ santaṁ māṁ prāpuḥ | tathā hi, mat-kāmā mayi kāmaḥ, “katham asmākam anyasmin patitvaṁ svapnavat vilīyeta” iti, “śrī-kṛṣṇa eva jāgaraṇavat tat-prādurbhāvaḥ” ity abhilāṣo yāsāṁ tathā satyo māṁ ramaṇaṁ prāpuḥ | jāra-buddhi-vedyam apīti śrī-svāmi-vyākhyānāt | ye yathā māṁ prapadyante [gītā 4.11] iti śrī-bhagavad-gītātaḥ, yathā iti yad-abhilāṣeṇaivety arthaḥ, tat-kratu-nyāyāt | svayam evedaṁ dṛṣṭvā dṛṣṭānta-dvārā bodhitam, mayy āveśya manaḥ kṛṣṇa [bhā.pu. 10.47.36] ity anantaram |

yā mayā krīḍatā rātryāṁ vane’smin vraja āsthitāḥ | 


alabdha-rāsāḥ kalyāṇyo māpur mad-vīrya-cintayā || [bhā.pu. 10.47.37] iti |

atra tāsāṁ tān patīn tāṁś ca dehāṁs tyaktavatīnām aupapatyaṁ na sambhavatīty jāratvena ramaṇatvena ca mat-prāptau mat-kāruṇyaṁ tu parama-sahāyakam ity āha abalā iti | na vidyate balaṁ mat-sāhāyyaṁ vinā anyad yāsāṁ tādṛśya iti | aho āstāṁ nitya-preyasīnāṁ vārtā, tāsāṁ saṅgād anyā api sahasraśas tathā māṁ prāpur iti |

atra cedaṁ vivicyate—

tāsāṁ nitya-priyāṇām avataraṇa-vaśād vismṛtātma-sthitīnām


apy antaḥ sva-svabhāvād aghavijiti rati-śrī-bhṛtāṁ nitya-kānte |


viśvastānām amuṣmāt para-sadana-gati-kleśa-bhājāṁ varītuṁ


taṁ tṛṣṇā sāpi na syād ahaha sadaphalā kaḥ pratīyād amutra || [go.ca. 1.15.63]

tasmāl lalita-mādhava ivātrāpi vivāha-ghaṭenaiva samañjasā | yataḥ—

dāmpatyaṁ vraja-subhruvām aghajitā yaj jātam etat paraṁ


kāvyasya prathitena nirvahaṇa-kṛt kiṁ tv eṣu rāgasya ca |


rāgaḥ so’py anupadrava-sthiti-mithaḥ-saṅgāspadas taṁ tyajann


ātmīyāpadam antarā viharaṇaṁ dadhyād vṛthā janmatām || [go.ca. 2.35.88]


pūrvaṁ durlabhatā tato gurujana-dhvasta-prayatnātmatā


tat-paścāc chruti-loka-laṅghir abhasāt saṅga-prathāṅgīkṛtiḥ |


tasmād dūra-mahā-viyoga-racitā tat-prāntam udvāhataḥ


prāptaṁ cen mithunaṁ mitho hari-ramā-rūpaṁ sukhaṁ kiṁ param ||


kṛṣṇaṁ kāntatayānupetya purataḥ svaṁ nitya-kāntaṁ tu tās


tatrāpy anya-kare nipatya balān nirvāhya dharmaṁ nijam |


tatrāpīṣṭam amuṁ kathañcana rahaḥ prāpyāpi viśleṣitāḥ


puṇyāt taṁ patim etya sarva-jagatām antar vyadhur nirvṛtim | [go.ca. 2.37.129]


nāmūṣāṁ sahajānurāga-vibhutā bhī-nirmitā kiṁ nu bhīr


laṅghyā syān na tu veti tat-prabalatā-jñānārtham antaḥ kṛtā |


taj-jñātaṁ nija-dharma-setu-dalanāt tasyās tathā vismṛtis


tadvad bhāti yathā parīkṣita-vaco’py agre muhur dṛśyate || [go.ca. 2.36.15]


kaṁsārer akuto-bhayasya na bhayaṁ tad-bhakta-vṛndasya ca hrīḥ


kintv asti samasta-sad-guṇa-maṇes tat-subhruvāṁ kiṁ punaḥ |


tatra hrīr duritottarā yadi tadā nindāspadaṁ yady asau


gopyo narmaṇi gopana-sthiti-mayī puṣṇāty adas tarhi tu ||


asyāḥ santu sahasraśaḥ patiparā nāsūya-stave yā nijaṁ


lokaṁ dharmam api śritā na tu punaḥ svaṁ svaṁ patiṁ kevalam |


gopīr naumi nija-prasiddham api yās taṁ taṁ vihāya sphuṭaṁ


nirṇīya sva-rati-pratīti-vibhavāt kṛṣṇaṁ patiṁ bhejire ||


sāvitrī brahmaṇaḥ strī hima-giri-tanujā candra-maules tathā mā


viṣṇoḥ kṛṣṇasya rukmiṇy api jagati bhaved bāḍham akṣṇoḥ sukhāya |


rūpaṁ svasyāpi vismāpana-mayam abhitaḥ śobhayan svīyam āsīd


rāse yāsāṁ rucā tā yadi nahi vivahed astu vā dhātu-mūrdhni || [go.ca. 2.35.22]

ataḥ kaṁsa-vadhāt prācīnānāṁ līlānāṁ sadyastanatāṁ matvā yad upāsanaṁ kutrāpi dṛśyate tat khalu,

evaṁ vihāraiḥ kaumāraiḥ kaumāraṁ jahatur vraje |


nilāyanaiḥ setu-bandhair markaṭa-plavanādibhiḥ || 

ity-ādi-rītyāvatāra-līlānanantaravat pūrvam atītām api tāṁ tāṁ nija-līlāṁ bhakta-bhakti-viśeṣānurodhena tadā tadā prakaṭīkarotīty eva mantavyam | yad-yad-dhiyā ta urugāya vibhāvayanti tat-tad-vapuḥ praṇayase sad-anugrahāya [bhā.pu. 3.9.11] ity ādeḥ | tatra bālya-līlopāsanā gṛhīṇām api dṛśyante kaṁsa-vadhāntar-līlāyā ante | kintu tatra svecchayā racitāyā api sambhoga-līlāyāḥ sampannatvam eva sammatam, na tu samṛddhimataḥ | bhakta-bhakti-viśeṣānurodhena tadā tadā darśitānāṁ tu tato nyūnatvam evābhipretam, kim uta samṛddhimata iti |

kāsāñcil līlānāṁ prakaṭa-prakāśa-gata-tat-tal-līlā-tulyānāṁ tat-tan-mantropāsaka-sampradāyāvacchinna-parasparānurodhena nityāsthitir avagamyate, na tu sarvāsām api prakaṭa-līlānāṁ nityatvena ca kāliya-hrada-praveśādi-līlānāṁ mahā-duḥkha-mayatvena kāsāñcin muhur āgantṛ-bhara-vyākulī-kṛtatvena prākṛta-miśratvena ca virodhāt |

yoga eva bhaved eva vicitraḥ ko’pi mādanaḥ |


yad vilāsena śobhante nityalīlāḥ sahasraśaḥ || 

ity atra yoga eveti sukhadānām evopādānena sahasraśaḥ iti saṅkhyollekhena ca tat-pratyākhyānāt | praty anv api tāsāṁ nityatve citrya-tulyatve prāptyā līlātva-hānāc ca kriyatāṁ nāma tat-tad-upāsanā kaiścit parama-rasa-paripākas tu krama-līlāyām eva jāyate | śrī-bhagavad-ādi-prakāśa-prācīna-parama-bhaktānāṁ vidagdha-mādhava-prakāśaka-grantha-kṛtāṁ cātraivāveśa-darśanāt | tathā hi—

rasika-jana-sukhārthaṁ sādhayāmāsa śaśvat


kramam anurasa-pūraṁ sūdavat kṛṣṇa-candraḥ |


kramam anurasayan yaḥ pūrtim āpnoti pūrtyāṁ


saphalam iha paraṁ syāt tatra vaidagdhyam asya || [go.ca. 2.37.152]

tathā coktaṁ prapañcaṁ niṣprapañco’pi [bhā.pu. 10.14.35] ity ādi ||208|| (19)

**viśvanāthaḥ : **atra śrī-kṛṣṇa-pratimāpi śrī-kṛṣṇa eveti dvayor eva paraspara-durlabhālokatvaṁ rukmiṇī-pāravaśyaṁ ca na spaṣṭam ity aparituṣyann āha—yathā veti | sarvathaivāsambhava-darśanā śrī-rādhāṁ cira-pravāsānte sākṣād avalokya śrī-kṛṣṇaḥ sānanda-saṁmardaṁ sa-gadgadam āha—taveti | kim api lakṣma-caturdaśa-bhuvaneṣu madhye kāpy asi tvaṁ tvad-vastrālaṅkāra-sakhī-jana-dvārā ca anviṣyatā mayā tvam upasāditā labdhāsi | kīdṛśī ? nikhilā lokā bhūr-bhuvaḥ-svar-ādayaḥ vaikuṇṭhāś ca teṣāṁ lakṣmīḥ śobhākhyāsi | ekāvayavasthena mukhyenālaṅkāreṇa kāminīva eka-deśa-sthayā tvayā tu vana-maṇḍalīyaṁ dyotata iti bhāvaḥ | cañcatā bhramatā ||208|| (19)

**viṣṇudāsaḥ : **śrī-kṛṣṇa-pratimāyāṁ tad-abheda-buddhyā śrī-rādhāyāḥ samṛddhimad-ākhyaṁ sambhogaṁ varṇayitvā sākṣāc-chrī-rādhā prāptyā kṛṣṇasyāpi taṁ varṇayati—yathā veti | taveti—śrīmad-uddhavena cāturyataḥ śrāvita-rahasyayoḥ śrī-rādhā-kṛṣṇayor anyonyaṁ pratimā-bhrame’pagate sati samayāntare tatraiva nava-vṛndāvane rādhayā saṅgamayya paramollāsa-bhara-vihvalaḥ kṛṣṇas tām āha—tava kim api yat kiñcit lakṣma cihnaṁ nidarśanam iti yāvat, parimṛgyatā samantataḥ anviṣyatā mayā tvaṁ sākṣād eva upasāditā labdhāsi | kimbhūtā ? nikhila-lokāś caturdaśa-bhuvanāni vaikuṇṭhādya-prākṛta-lokās tal-loka-vāsino brahma-bhavādayo bhagavat-pārṣadādayaś ca teṣu yā lakṣmīḥ śobhā-sampattiś ca tad-rūpā | tatra dṛṣṭāntaḥ—yatheti | jagati loke cañcatā itas tato bhramatā janena puraḥ agrata eva svāntike kanakasya vṛṣṭir vṛṣṭivat tad-atiśayaḥ āsādyate prāpyate yathā tadvat |

pūrva-rasāmṛte ca—

paramānurāga-parayātha rādhayā


parirambha-kauśala-vikāśi-bhāvayā |


sa tayā saha smara-sabhājanotsavaṁ


niravāhayac chikhi-śikhaṇḍa-śekharaḥ || [bha.ra.si. 3.5.35]

lalita-mādhave cānyad api—

cetaś candra-maṇer dravaṁ viracayaty uccaiḥ smarābhonidheḥ


saṁrambhaṁ vitanoti netra-kumudasyāmodam adhyasyati |


ullāsaṁ paritaḥ prapañcayati me romauṣadhīnāṁ ca sā 


seyaṁ candana-paṅka-śītala-karā labdhādya candrāvalī || [la.mā. 5.33] ||208||

—o)0(o—

iti madhura-rasa-paripāka-vivekaḥ |

atha gauṇa-sambhogaḥ

|| 15.209 ||

channa-prakāśa-bhedena kaiścid eṣāṁ dvirūpatā |

iṣṭāpy atra na hi proktā nātyullāsakarī yataḥ ||

**śrī-jīva : **yeṣāṁ sambhogānāṁ svīyāsv api pracchannataiva rasadeti dvirūpatā na proktety arthaḥ ||209|| (20)

---

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **adhunā paramatam utthāpya nirasyati channeti | eṣāṁ caturvidha-sambhoga-bhedānām iṣṭā matāpi yato hetoḥ nātyullāsakarī nāticamatkārādhāyikā syāt ||209||

—o)0(o—

|| 15.210-212 ||

atha gauṇaḥ—

svapne prāpti-viśeṣo’sya harer gauṇa itīryate |

svapno dvidhātra sāmānya-viśeṣatvena kīrtitaḥ ||

sāmānyaḥ sa tu yaḥ pūrvaṁ kathito vyabhicāriṣu |

viśeṣaḥ khalu jāgaryā nirviśeṣao mahādbhutaḥ ||

bhāvautkaṇṭhye-mayo hy eṣa caturdhā pūrvavan mataḥ ||

**śrī-jīva : **tad evaṁ sarva-prabandhasya rasa-paripākaṁ samṛddhimantam anuktvānu saṅkṣiptādi-caturṇām ābhāsam apy āha—atha gauṇa ity ādinā | gauṇo mukhya-sambhogābhidheyatā-śūnya ity arthaḥ ||210|| (21-23)

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **atha gauṇa iti | asya hareḥ | jāgaryānirviśeṣaṁ jāgrad-avasthā-vyāpāra-tulyaḥ | ata eva mahādbhutaḥ pramāścarya-rūpaḥ | bhāvautkaṇṭhya-mayaḥ bhāvānāṁ sthāyinaḥ sañcāri-bhāvānāṁ ca yad autkaṇṭhyam udrekas tat-pracuraḥ | svapnāpagame’pi teṣām anubhāvāt | pūrvavat saṅkṣipta-saṅkīrṇa-sampanna-samṛddhimad-ākhya-catur-bhedavat ||210-212||

—o)0(o—

|| 15.213 ||

tatra svapne saṅkṣipto, yathā—

vihāraṁ kurvāṇas taraṇi-tanayā-tīra-vipine

navāmbhoda-śreṇī-madhurima-viḍambi-dyuti-bharaḥ |

vidagdhānāṁ cūḍāmaṇir anudinaṁ cumbati mukhaṁ

mama svapne ko’pi priya-sakhi balīyān nava-yuvā ||

śrī-jīva : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **pūrva-rāgavatī śrī-rādhā viśākhām āha—vihāram iti ||213|| (24)

**viṣṇudāsaḥ : **atha svapne saṅkṣipta iti | vihāram iti kācid vraja-sundarī pūrva-rāgāvasthāyāṁ svapna-labdha-kṛṣṇa-saṅgati-cihna-darśanena tarkita-rahasyayā sva-priya-sakhyā pṛṣṭa-tat-kāraṇā satī tāṁ prati tad-vṛttāntaṁ varṇayati | priya-sakhi ! ko’pi anirvācya-rūpaḥ nava-yuvā abhinava-kiśoraḥ svapne svāpe viṣaye mama anudinaṁ pratidivasaṁ mukhaṁ cumbati | kimbhūtaḥ ? vidagdhānāṁ cuḍāmaṇiḥ śiroratnaṁ parama-śreṣṭha ity arthaḥ | nanu sa kim-ākāraḥ ? tatrāha—navāmbhodānāṁ śreṇī ghaṭā tasyā yo madhurimā taṁ viḍambayituṁ nyak-kartuṁ śīlaṁ yasya tathābhūto dyuti-bharaḥ kānty-atiśayo yasya saḥ | kutra kiṁ kurvāṇaḥ ? taraṇi-tanayā yamunā tat-tīra-sambandhi yad vipinaṁ tatra vihāraṁ priya-sakhibhiḥ saha svaira-līlāṁ kurvāṇaḥ | nanv evaṁ cet tarhi rūkṣatvādy-āviṣkāreṇa kim iti taṁ na nirasyasi ? tatrāha—balīyān balavattaraḥ | mama tv abalāyās tasya nirodhe kā śaktir iti bhāvaḥ ||213||

—o)0(o—

|| 15.214 ||

atha svapne saṅkīrṇo, yathā—

sakhi kruddhā mā bhūr laghur api na doṣaḥ sumukhi me

na mānāgni-jvālām aśamayam ahaṁ tām asamaye |

sa dhūrtas te svapne rasa-vṛṣṭiṁ mayi tathā

yato vistīrṇāpi svayam iyam ayāsīd upaśamam ||

śrī-jīva : tāṁ mānāgni-jvālām | asamaye anavasare ||214|| (25)

**viśvanāthaḥ : **kācin mugdhā sva-sakhīm āha—sakhīti | laghur alpo’pi māna evāgnis tasya jvālam iti svasya kalahāntaritātvaṁ vyanakti | asamaye sampratīty arthaḥ | vistīrṇāpi mānāgni-jvālā ||214|| (25)

**viṣṇudāsaḥ : **atha svapne saṅkīrṇa iti | sakhīti kasyāścin māninyā vraja-devyāḥ svapna-prāpta-kṛṣṇa-sambhoga-lakṣaṇena māna-dhvaṁsam adhigatya tat-priya-sakhyāṁ kupitāyāṁ satyāṁ sā svapna-vṛttānta-kathanena tāṁ sāntvayanty āha—he sakhi he sumukhīti ca sambodhana-dvayaṁ sakhyāḥ krodhodrekaja-sambhramāt | kruddhā kopanā mabhūḥ | yato me mama laghur api svalpo’pi doṣo na | nirodoṣatvam evāha—neti | tāṁ prasiddhāṁ mānāgni-jvālām asamaye kṛṣṇasya cāṭu-dainyādy-abhāvād anavasare ahaṁ nāśamayaṁ nopaśamitavatī | evaṁ cet tarhi sā kena vā nirvāpitā ? tatrāha—sa iti | sa prasoddho dhūrtaḥ śrī-kṛṣṇaḥ svapne tathā rasa-vṛṣṭiṁ vyathita akṛta mayi viṣaye yato rasa-vṛṣṭer hetoḥ vistīrṇāpi sudīrghāpi iyaṁ mānāgni-jvālā svayam eva upaśamaṁ praśāntim ayāsīt gatavatī ||214||

—o)0(o—

|| 15.215 ||

atha svapne sampannaḥ, yathā haṁsadūte (105)—

prayāto māṁ hitvā yadi kaṭhina-cūḍāmaṇir asau

paryātu svacchandaṁ mama samaya-dharmaḥ kila gatiḥ |

idaṁ soḍhuṁ kā vā prabhavati yataḥ svapna-kapaṭād

ihāyāto vṛndāvana-bhuvi kalān māṁ ramayati ||

śrī-jīva : samaya-dharma iti | āyāsyāmīty asya pratijñā-rūpo dharmaḥ | samayāḥ śapathācāra-kāla-siddhānta-saṁvidaḥ iti nānārtha-vargaḥ ||215|| (26)

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā lalitām āha—prayāta iti | samaya-dharmo mṛtyuḥ | mṛtyuḥ syāt pañcatā kāla-dharmaḥ ity amaraḥ | svapna-kapaṭāt svapna-miṣāt | balād iti māninīm api mām aprasādyaiva balātkāreṇaiva māṁ tyaktvā nāgarīṁ ramayituṁ mathurāṁ gata iti mama māno bhavitum arhaty eveti mama ko doṣaḥ ? na ca māninī-janaḥ puruṣa-balātkāraṁ kvāpi soḍhuṁ prabhavatīti bhāvaḥ | samṛddhimān bhavitum arhati tad api dvayoḥ pāratantryābhāvāt tal-lakṣaṇāsiddhyā sampannatvenaiva jñāpitaḥ | yadyapy atra pāṭhāntaram | jāgare man-mathurā-prasthānāparādham imaṁ jānāty ataḥ svapne māthura-viraha-vipralambhaṁ vismarantīm enāṁ pūrvāvasthā-sthāyinīṁ ramayitṣyāmīti manasi parāmṛśyeti bhāvaḥ ||215|| (26)

**viṣṇudāsaḥ : **atha svapne sammpanna iti | prayāta iti | pūrvoddiṣṭa-haṁsa-dvārā śrī-kṛṣṇe sandeśam arpayantī lalitā śrī-rādhāyāḥ svapnaja-sambhoga-vṛttānta-kathanam anuvadati | asau kaṭhina-cūḍāmaṇiḥ nirdaya-pravaraḥ yadi māṁ hitvā tyaktvā mathurāṁ prayātaḥ | tarhi prayātu svacchandaṁ yathā syāt | yato mama samprati samaya-dharmaḥ kāla-dharmaḥ nidhanam eva gatiḥ śaraṇaṁ kila sambhāvye | kintu idaṁ vakṣyamāṇaṁ svapna-kapaṭaṁ kā vā soḍhuṁ marṣituṁ prabhavati samarthā bhavati | yataḥ svapna-kapaṭāt iha vṛndāvana-bhuvi āyātaḥ āgataḥ san māṁ ramayati tatrānicchum api māṁ balād eva krīḍārthaṁ prerayati||215||

—o)0(o—

|| 15.216 ||

atha svāpna-samṛddhimān, yathā lalita-mādhave (7.11)—

cirād adya svapne mama vividha-yatnād upagate

prapede govindaḥ sakhi nayanayor akṣaṇabhuvam |

gṛhītvā hā hanta tvaritam atha tasminn api rathaṁ

kathaṁ pratyāsannaḥ sa khalu puruṣo rāja-puruṣaḥ ||

śrī-jīva : cirād yadety atra samṛddhimattvaṁ pūrvārdha evopabhogātirekaṁ pāratantrya-sādhvasādi-rāhityaṁ ca lakṣaṇa-balāt svapne yatheṣṭaṁ sambhāvayituṁ śakyatvād avagantavyam | gṛhītvety ādikaṁ tu nātrodāharaṇīyam | bhāvi-nāmā hi vipralambhaḥ khalv ayaṁ paruṣaḥ kaṭhinaḥ so’krūraḥ | tad idaṁ vā tad-udāharaṇam—

yadā taṁ kārūṣaṁ pathi hatavatā kaṁsa-ripuṇā


vraje pratyāyāte pramada-patatā vyāptam akhilam |


tataḥ prāk yad rādhā vidhu-mukhi manorājya-kalitaṁ 


jajalpa svapnāntas tad idam udayat citrayati naḥ ||216|| (27)

**viśvanāthaḥ : **nava-vṛndāvana-sthā śrī-rādhā svapnānubhūtaṁ śrī-kṛṣṇa-darśanaṁ nava-vṛndām āvedayati—cirād iti | sa puruṣaḥ krūro’krṛa ity arthaḥ | atra dvayoḥ pāratantrya-nibandhana-daulabhya-siddhy-artham uttarārdhe akrūra-prastutiḥ ||216|| (27)

**viṣṇudāsaḥ : **atha svāpna-samṛddhimān iti | cirād iti dvārakāyāṁ śrī-rādhāyāḥ svapnaja-jalpam ākarṇya nava-vṛndayā smārita-tad-vṛttāntā sā tāṁ prati svapnaja-śrī-kṛṣṇa-sandarśana-rūpa-sambhogaṁ varṇayati | he sakhi nava-vṛnde ! adya mama cirāt cira-kālānantaram eva vividha-yatnād dhetoḥ svapne upagate sati govindaḥ nayanayor aṅgana-bhuvaṁ netrayor gocaratāṁ prapeded prāptavān | atha anantaram eva sa akrūra-nāmā rāja-puruṣaḥ kaṁsa-dūtaḥ kathaṁ kena prakāreṇa tvaritaṁ śīghraṁ rathaṁ gṛhītvā tasminn api svapne’pi pratyāsannaḥ samīpa-vartīva babhūveti śeṣaḥ | kaṭhinaḥ krūra iti viśeṣaṇaṁ tu tasmin kṛṣṇāpaharaṇa-rūpa-daurātmyasya sadā sphuraṇāt, khalu vākyālaṅkāre ||216||

—o)0(o—

|| 15.217-218 ||

tulya-svarūpa evāyaṁ prodyan yūnor dvayor api |

uṣāniruddhayor yadvat kvacit svapno’py abādhitaḥ ||

ata eva hi siddhānāṁ svapne’pi paramādbhute |

prāptāni maṇḍanādīni dṛśyante jāgare’pi ca ||

śrī-jīva : svapno’yaṁ dvividhaḥ jāgarāyaṁāṇaḥ svapnaḥ svanāyamānaṁ jāgaraṇaṁ ceti | tatra pūrvo darśitaḥ | uttaraṁ sthāpayati tulyeti dvābhyām ||217-218|| (28-29)

**viśvanāthaḥ : **nanu tad api vastutaḥ svapne samṛddhimati sambhoge’smin dvayoḥ kathaṁ durlabhālokatvam ekayā śrī-rādhayaiva svapne tathā dṛṣṭatvād ity ata āha—tulya-svarūpa iti | dvayor nāyikā-nāyakayor api svapne kvacid ekadaiva tulya-svarūpa eva prodyann abādhitaḥ satya eva syāt | tena yadaiva śrī-rādhayā nava-vṛndāvane cirād adyeti padyaḥ prakāśitaḥ svapne śrī-kṛṣṇa-darśanānando’nvabhāvi tadaiva śrī-kṛṣṇenāpi dvārakāvarodha-puṣpa-paryaṅka-śāyitena svapne śrī-rādhā-darśanānandas tathaivānvabhāvīti jñāpitam | uṣāniruddhayor iti | yadaiva śoṇita-pure bāṇa-rājāntaḥpure uṣayāniruddhena saha samprayogānando’nvabhāvi tadaivāniruddhenāpi dvārakāvarodha-śayitena uṣayā saha sa iti ||217|| svapnasya nityatvaṁ darśayati—ata eva hīti ||218|| (28-29)

**viṣṇudāsaḥ : **asya svapnasyāprākṛtatvāpādanena laukika-svapnato vailakṣaṇyaṁ sa-hetukaṁ prapañcayan śrī-kṛṣṇa-sākṣāt-prāpakatvaṁ niścinoti—tulyeti | ayam ukta-rūpaḥ svapnaja-sambhogaḥ yūnor nāyikā-nāyakayor dvayor api tulya-svarūpaḥ ubhaya-niṣṭhaḥ | svapno’pi prodyan san yathā uṣāniruddhayor ubhayatrānubhūtas tadvat kvacit kutracit kadācid abādhitaḥ yathārthaḥ syāt | yuṣmād evam ata eva dṛśyante iti pratyakṣa-pramāṇena tad eva dṛḍhīkṛtam | siddhānāṁ siddha-nirviśeṣa-bhaktānāṁ jāgare jāgrad-daśāyām api ||217-218||

—o)0(o—

|| 15.219 ||

vyatītya turyām api saṁśritānāṁ

tāṁ pañcamīṁ prema-mayīm avasthām |

na sambhavaty eva hari-priyāṇāṁ

svapno rajo-vṛtti-vijṛmbhito yaḥ ||

śrī-jīva : ubhayato rajo-vṛtti-rūpo na syād ity āha—vyatītyeti ||219|| (30)

**viśvanāthaḥ : **nanu svapnasya rājasa-buddhi-vijṛmbhitatvena tadīya-vastūnāṁ prāyaśo bādhitatvam eveti śāstreṣu prasiddham | satyaṁ tat khalu prākṛtānām eva na tu bhagavat-premavatām ity āha—vyatītyeti | turyāṁ viśva-taijasa-prājñebhyaḥ parāṁ svarūpānubhava-rūpāṁ samādhi-nāmnīm api vyatītya atikramya ||219|| (30)

**viṣṇudāsaḥ : **svapnasyāprākṛtatvam eva śāstrānubhavābhyām anyathānupapattyā vivṛṇoti—vyatītyeti | turyāṁ caturthīṁ buddha-svarūpānubhavaika-rūpāṁ vyatītya ullaṅghya pañcamīṁ prema-mayīṁ premṇaḥ śuddha-svarūpānubhavād api parāvasthatvāt saṁśritānām iti tad eka-sphūrti-paratvaṁ teṣāṁ dyotitam | rajo-vṛtti-vijṛmbhitaḥ rajo-guṇa-vṛttyā utthitaḥ ||219||

—o)0(o—

|| 15.220 ||

ity eṣa hari-bhāvasya vilāsaḥ ko’pi peśala |

citra-svapnam ivātanvan kṛṣṇaḥ saṅgamayaty alam ||

śrī-jīva : tarhi ko’sāv ity atrāha—ity eṣa iti | tasmiṁś ca tat-tad-vilāse śrī-kṛṣṇa-saṅgamas tu yathāvad eva natvā krūrāgamanavad anyathety āha—citreti ||220|| (31)

**viśvanāthaḥ : **tarhi ko’sau svapna ity ata āha—ity eṣa iti | citram adbhutaṁ svapnam iva||220|| (31)

**viṣṇudāsaḥ : **iti hetoḥ eṣa harau ya ātmano bhāvaḥ premā kiṁ vā nija-ramaṇatayābhimāna-viśeṣas tasya ko’pi anirvacanīyaḥ peśalaḥ manojño vilāsaḥ | citra-svapnam iva āścarya-svāpam iva ātanvan vistārayan saṅgamayati prāpayati alam atiśayena ||220||

—o)0(o—

|| 15.221-224 ||

athaiteṣu nirūpyante tad-viśeṣāḥ supeśalāḥ |

ye’nubhāva-daśām asyāḥ prāpnuvanti rateḥ sphuṭam ||

te tu sandarśanaṁ jalpaḥ sparśanaṁ vartma-rodhanam |

rāsa-vṛndāvan-krīḍā-yamunādy-ambu-kelayaḥ ||

nau-khelā līlayā cauryaṁ ghaṭṭaḥ kuñjādi-līnatā |

madhu-pānaṁ vadhū-veśa-dhṛtiḥ kapaṭa-suptatā ||

dyūta-krīḍā paṭākṛṣṭiś cumbāśleṣau nakhārpaṇam |

bimbādhara-sudhā-pānaḥ samprayogādayo matāḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **tad evaṁ saṁkṣiptādi-sambhoga-bhedān darśayitvā tad-bhedānāṁ bhedān darśayitum āha atheti | eteṣu saṁkṣiptādiṣu yathā saṁkṣiptaṁ sarveṣv eva nirūpiteṣu eteṣāṁ viśeṣā nirūpyante | te ca viśeṣāṁ yeṣāṁ nāṅgāni kintu kāryā ity āha ye iti | ke te tatrāha te tv iti ||221-4|| (32-35)

**viśvanāthaḥ : **eteṣu saṁkṣiptādiṣu madhye tad-viśeṣāḥ sambhoga-viśeṣāḥ | rater ity upalakṣaṇaṁ premādīnām api ||221-4|| (32-35)

**viṣṇudāsaḥ : **atheti | athānantaram eteṣu caturvidheṣūkta-sambhoga-bhedeṣu tad-viśeṣāḥ sambhoga-viśeṣāḥ supeśalāḥ parama-manoharāḥ | ye sambhoga-viśeṣāḥ anubhāva-daśāṁ jñāpakāvasthām asyāḥ rateḥ | tān evoddiśati te tv iti śloka-trayyā | arthas tv eṣāṁ spaṣṭa eva ||221-4||

—o)0(o—

|| 15.225 ||

tatra sandarśanam, yathā lalita-mādhave (2.26)—

calākṣi-guru-lokataḥ sphurati tāvad antarbhayaṁ

kula-sthitir alaṁ tu me manasi tāvad unmīlati |

calan-makara-kuṇḍala-sphurita-phulla-gaṇḍa-sthalaṁ

na yāvad aparokṣatām idam apaiti vaktrāmbujam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **eteṣu saṁkṣiptādiṣu madhye tad-viśeṣāḥ sambhoga-viśeṣāḥ | rater ity upalakṣaṇaṁ premādīnām api | śrī-rādhā kundalatām āha—calākṣīti ||225|| (36)

**viṣṇudāsaḥ : **tatra sandarśanam iti | calākṣīti sūryārcanānantaraṁ go-vṛndāni sambhālya punar-āgataṁ śrī-kṛṣṇaṁ kalpa-taru-mūle vilokya gāḍhotsukya-galad-vrīḍā śrī-rādhā narmaṇā hasantīṁ kundalatām apavaryāha—he calākṣi cañcala-netre ! iti tadānīṁ svasmin tasyāś cakita-nirīkṣaṇam ālokya sākṣepa-sambodhanam | guru-lokataḥ śvaśrv-ādibhya antar manasi bhayaṁ sphurati āvirbhavati, tathā kula-sthitiḥ vaṁśa-maryādā ca tāvat manasi alam atiśayena unmīlati samutpadyate, yavad idaṁ dṛśyamānaṁ vaktrāmbujam aparokṣatāṁ samakṣatvaṁ nopaiti, na prāpnoti | kim-bhūtaṁ vaktrāmbujaṁ ? calantī līlayā itas tato nirīkṣaṇādi-vyāpāreṇa procchalantī ye makarākāre kuṇḍale tābhyāṁ sphurite śobhite phulle vikasite ca te gaṇḍa-sthale ca phulla-gaṇḍa-sthale yatra tat | dāna-keli-kaumudyāṁ ca—

sthūle rādhikayā payodhara-yuge hāraḥ prasādīkṛtaḥ


khyāte bālatayā kace ca kuṭile maulir vitīrṇo’nayā |


vinyastaṁ śruti-sevinor api masī-mālinyam evānayor


ity akṣṇor dvayam īrṣayā mṛgadṛśaḥ śaṅke mumocārjavam || [dā.ke.kau. 35]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

daṭṭhūṇa tassa baṇaṁ kkhaṇa-metteṇa kkhu hāriaṁ hiam |


ebbaṁ bia accariaṁ turiaṁ labdham a taddhiam || [a.kau. 3.33] ||225||

—o)0(o—

|| 15.226-227 ||

atha jalpaḥ—

jalpaḥ parasparaṁ goṣṭhī vitathoktiś ca kathyate ||

atra parasparaṁ goṣṭhī, yathā dāna-keli-kaumudyāṁ (42-43)—

dharṣaṇe nakula-strīṇāṁ bhujaṅgeśaḥ kṣamaḥ katham |

yad etā daśanair eṣa daśan nāpnoti maṅgalam²⁶** ||**

**śrī-jīvaḥ : **atra paraspara-goṣṭhīṁ dvābhyām āha—dharṣeṇeneti | kula-strīṇāṁ dharṣaṇena kṛtena bhujaṅgeśaḥ ṣiḍga-rājaḥ kathaṁ kṣamaḥ syāt ? kutaḥ ? tatrāha—yad etā iti | nāpnotīti cchedaḥ | pakṣe, nakula-strīṇāṁ dharṣaṇe bhujaṅgeśaḥ sarpa-rājaḥ kathaṁ kṣamaḥ syāt na ? ity arthaḥ | tatra hetur yad etā iti nāpnotīti pūrvavat | abhiyoga-pakṣe tu kula-strīṇāṁ dharṣaṇe ṣiḍga-rājaḥ kathaṁ na kṣamaḥ syāt, kintu syād evety arthaḥ | tatra hetum āha—yad etā iti | atra tu prāpnotīti cchedaḥ | daśann eva maṅgalaṁ prāpnotītiy arthaḥ ||227|| (37)

**viśvanāthaḥ : **dāna-ghaṭṭe śrī-kṛṣṇa-ruddhā śrī-rādhā tam āha—kula-strīṇāṁ dharṣaṇena kṛtena bhujaṅgeśaḥ ṣiḍga-rājaḥ kathaṁ kṣamaḥ syāt ? dharṣaṇa-nirvāhāya kathaṁ yogyaḥ syāt? api tu na syād evety arthaḥ | kutaḥ ? tatrāha—yad etā iti | śobhanaṁ bhadraṁ nāpnoti tāsāṁ patyuḥ prakāśād rājataś ca daṇḍa-daihikād durita-phalāt pāratrikāc ceti bhāvaḥ |

atra śleṣeṇaivārthāntara-nyāsaḥ | nakulaḥ sarpa-dviṭ jantu-viśeṣaḥ | tasya strīṇāṁ dharṣaṇe bhujaṅgeśaḥ sarpa-śreṣṭho’pi kathaṁ kṣamaḥ ? api tu na kṣamaḥ | kutaḥ ? tatrāha—yad etā iti | na śobhanam āpnoti tābhir api prati-daṁśanena sadyaḥ-prāṇa-hāner iti bhāvaḥ |

abhiyoga-pakṣe bhujaṅgeśaḥ ṣiḍga-rāja eva yadi syāt, tadā kula-strīṇāṁ sādhvīnāṁ dharṣaṇe kathaṁ na kṣamaḥ syāt ? yad yasmād etā eva daśana-śobhanaṁ sva-śauryābhimāna-sukhaṁ prāpnoti, anyā yuvatayas tu tasya pāṇau patitāḥ santy eva iti bhāvaḥ | atrāpi śleṣeṇārthāntara-nyāso draṣṭavyaḥ—nakula-strīṇāṁ dharṣaṇe bhujaṅgānāṁ rājā tu kathaṁ na kṣamaḥ | anye bhujaṅgā na kṣamantām iti bhāvaḥ | yad yasmāc chobhanaṁ sva-śauryam āpnotīti ||227|| (37)

**viṣṇudāsaḥ : **atha jalpa iti | parasparaṁ mitho goṣṭhī sabhā tad-upalakṣita-saṁlāpaḥ | vitathoktiḥ asatya-bhāṣaṇam | dharṣaṇa iti | pūrvokta-rītyā govardhane dāna-vartanyāṁ gavya-dāna-miṣāt śrī-kṛṣṇenāvaruddhāsu śrī-rādhādiṣu satīṣu tatra taṁ prati śrī-rādhā śleṣa-bhaṅgyāha—nakulaḥ sarpa-dviṭ-jantu-viśeṣas tasya strīṇāṁ dharṣaṇe abhibhave bhujageśaḥ sarpa-śreṣṭho’pi kathaṁ kṣamo yogyaḥ syāt, api tu na syād eva | pakṣe, kula-strīṇāṁ kula-ramaṇīnāṁ dharṣaṇe bhujageśaḥ ṣiḍga-śreṣṭhaḥ kathaṁ kṣamo na, yat yasmāt hetoḥ eṣa bhujageśaḥ | etā na kula-ramaṇīḥ kula-vadhūś ca daśanair danair daśan san śobhanaṁ śobhāṁ nāpnoti, tāsāṁ daṁśane tad-viṣa-sañcāraṇe svasyaiva, pakṣe śobhanam āpnoti | ṣiḍga-puṅgavānāṁ tad eka-puruṣārtha-sādhyatvāt ||226-227||

—o)0(o—

|| 15.228 ||

aprauḍha-dvija-rāja-rājad-alikā labdhā vibhūtiṁ rucāṁ

navyām ātmani kṛṣṇa-vartma-vilasad-dṛṣṭir viśākhāñcitā |

kandarpasya vidagdhatāṁ vidadhatī netrāñcalasya tviṣā

tvaṁ rādhe śiva-mūrtir ity urasi māṁ bhogīndram aṅgīkuru ||

**śrī-jīvaḥ : **aprauḍhaḥ sva-prahāno yo dvija-rājaś candras tadvat rājad alikaṁ lalāṭaṁ yasyāḥ | pakṣe aprauḍhatvena dvija-rājena candreṇa rājad-alikaṁ yasyāḥ | ātmani dehe navyāṁ stavyāṁ rucāṁ vibhūtiṁ vaibhavaṁ labdhā prāptā | pakṣe rucāṁ stavyāṁ vibhūtiṁ bhasma | śrī-kṛṣṇasya vartmani vilasantī dṛṣṭir yasyāḥ | pakṣe, kṛṣṇavartmā vahniḥ | viśākhā sakhī, pakṣe viśākhaḥ skandaḥ | vidagdhatāṁ tviṣā śobhayā, pakṣe pracaṇḍa-kāntyā vā | śiva-mūrtir maṅgala-rūpā, pakṣe bhava-śarīraṁ bhogināṁ viṣayāsvādinām | pakṣe sarpāṇām indram ||139||

**viśvanāthaḥ : **bhujaṅga-śabdoktam artha-dvayam aṅgīkṛtya tasyā svābhiyogānurūpaṁ śrī-kṛṣṇaḥ pratyuttaram āha—aprauḍheti | he rādhe ! tvaṁ śiva-mūrtir maṅgala-mūrtiś ca, yato’prauḍhena dvija-rājena candreṇa rājad-dīptam alikaṁ yasyāḥ sā | pakṣe, dvikala-candra-tulya-sundara-lalāṭā | ātmani dehe vibhūtiṁ bhasma | kiṁ-bhūtāṁ ? rucāṁ kāntīnāṁ navyāṁ stavyām, ṇu stutau | pakṣe, rucāṁ vibhūtiṁ sampattiṁ navyāṁ navīnām | bhūtir bhasmani sampadi iti nānārtha-vargaḥ | kṛṣṇavartmanāgninā vilasantī dṛṣṭis tṛtīya-netraṁ yasyāḥ sā | pakṣe, kṛṣṇena śyāmena vartmanā pakṣmaṇā, kiṁ vā, kṛṣṇasya mama vartmani gamanāgamana-mārge vilasantyau dṛṣṭī yasyāḥ sā | vartma-netra-cchade’dhvani iti nānārtha-vargaḥ | viśākhena kārttikeyena | pakṣe, viśākhayā sva-priya-sakhyā cāñcitā pūjitā | netrāñcalasya bhāla-stha-tṛtīya-nayanaika-deśasya tviṣā jvālayā | pakṣe, apāṅga-kāntyā vidagdhatāṁ viśeṣeto dagdhatvaṁ vaidagdhītvaṁ ceti | ata eva māṁ bhogīndraṁ vāsukiṁ tasya śiva-hṛdayālaṅkāratvāt | pakṣe bhogināṁ viṣaya-bhogavatām indram ||139|| (38)

**viṣṇudāsaḥ : **aprauḍheti | tatraiva tad-anantaram eva bhujaṅga-śabdoktam artha-dvayam apy aṅgīkṛtya tāṁ prati śrī-kṛṣṇaḥ pratyuttaram āha—he rādhe ! tvaṁ śiva-mūrtiḥ śivasya rudrasya pratimā, pakṣe śivā maṅgala-rūpā mūrtir vigraho yasyās tathā-bhūtāsi | ata eva māṁ bhogīndraṁ vāsukim urasi vakṣasi aṅgīkuru svīkuru | pakṣa-dvaya-gāmi-viśeṣaṇa-pañcakena tasyā śiva-mūrtitvaṁ samarthayati | aprauḍho dvitra-kalo yo dvija-rājaś candras ena rājat śobhamānam, pakṣe aprauḍha-dvija-rājavat nava-candravat rājat alikaṁ lalāṭaṁ yasyāḥ sā | tathā ātmani dehe vibhūtiṁ bhasma-kṛtāṅga-bhūṣā labdhā | kiṁ-bhūtāṁ vibhūtiṁ ? rucāṁ kāntīnāṁ navyāṁ stavanīyām, pakṣe rucāṁ vibhūtiṁ sampadam | kim-bhūtāṁ ? navyām abhinavāṁ bhūtir bhasmani sampadi iti nānārthaḥ | tathā kṛṣṇavartmanāgninā vilasantī dṛṣṭis tṛtīya-netraṁ yasyāḥ sā | tasyāgni-rūpatvtva-prasiddheḥ | pakṣe kṛṣṇena śyāmena vartmanā pakṣmaṇā vilasantyau dṛṣṭī, kiṁ vā kṛṣṇasya vartmani mamāgamana-mārge mad-darśanārtham eva vilasantyau dṛṣṭī netre yasyāḥ sā | tathā viśākhena kārttikeyena añcitā pūjitā, pakṣe viśākhayā sva-priya-sakhyā sammānitā | kiṁ kurvatī ? netrāñcalasya bhāla-stha-tṛtīya-netraika-deśasya tviṣā jvālayā, pakṣe apāṅgasya kāntyā kandarpasya madanasya vidagdhatāṁ viśeṣeṇa dagdhatāṁ pluṣṭatvaṁ vidadhatī, pakṣe kandarpasyaiva vaidagdhīm |

tathā dāna-keli-kaumudyāṁ (54-55) eva—

loha-mayy alaghu-kṛṣṇavartmanaḥ


stambhinī pratikṛtiḥ sphuraty asau |


yatra yānti kuhakasya bandhyatāṁ


bhūri-bhoga-bharitasya cāśiṣaḥ ||


pratimāsy adbhutā rādhe


bahulohamayī dhruvam |


tataḥ svayaṁ grahāśleṣaṁ


cumbake mayy urīkuru ||

tatraiva (86-89)—

vakras tridhā tvaṁ ṁdau


madhye cānte ca vaṁśikā-rasika |


kala-kṛta-jagatī-pralayo


vakreśvara eva devo'si ||


vāci kace bhruvi dṛṣṭau 


smite prayāṇe'vaguṇṭhe hṛdi ca |


tvām ity aṣṭasu vakrāṁ 


aṣṭāvakrāyitāṁ vande ||87||


kṛṣṇa-kuṇḍalinaś caṇḍi


kṛtaṁ ghaṭṭanayānayā |


phutkṛti-kriyayāpy asya


bhavitāsi vimohitā ||88||


vilasati susiddha-mantre


maṇḍita-matir ṁhi-tuṇḍikī lalitā |


sukaraṁ mūrdhonnamanaṁ


na jihmagasyātra kṛṣṇasya ||89|| iti |

vilāsa-mañjaryāṁ ca²⁷—

añjasā vyāharat kañjasārekṣaṇas


tām asau sragviṇīṁ dāma-saurabhya-bhāk |


mādhurīm udgrian sādhu-rīty-ujjvalāṁ


nūtanānandadāṁ pūtanā-mardanaḥ ||11||


bhaṅgurān aṅkurān nirdayaṁ chindatī


vīrudhaḥ komaoldbhedinībhir bhindatī |


āḥ kathaṁ luṇṭhasi tvaṁ mṛgāṅkānane


puṣpa-rājīm asau hanta mat-kānane ||12||


sadātra cinumaḥ prasūnam ajane


vayaṁ hi niratāḥ surābhi-bhajane |


na ko’pi kurute niṣedha-racanaṁ


kim adya tanuṣe pragalbha-vacanam ||13||


prasīda kusumaṁ vicitrya sarasā


prayāmi sarasīruhākṣa tarasā |


kriyādya mahatī mamāsti bhavane


vilambam adhikaṁ tanuṣva na vane ||14|| 


niyuktaḥ kṣitīndreṇa tenāsmi kāmaṁ


vanaṁ pālayāmi krameṇābhirāmam |


janaḥ śīrṇam apy uddhared yo dalārdhaṁ


harāmy ambaraṁ tasya vittena sārdham ||15||


parijñātam adya prasūnālim etāṁ


lūnīṣe tvam evaṁ pravālaiḥ sametām |


dhṛtāsau mayā kāñcana-śreṇi-gauri


praviṣṭāsi gehaṁ kathaṁ puṣpa-cauri ||16|| 


sa patiḥ piśunaḥ kupito’piśunaḥ


sadane mukharā jaratī mukharā |


caturā guravo bhavitā kuravo


vyasanaṁ puruṣeśvara kiṁ kuruṣe ||17||


jalajekṣaṇa he kulajām abalāṁ


na hi duryaśasā racayādhavalām |


tarasā viramat-kiraṇaṁ taraṇiṁ


divi paśya tatas tyaja me saraṇim ||18|| (toṭakam)


jāne tava kaca-pakṣaṁ 


sambhṛta-vara-mallikā-lakṣam |


urasi ca kañcuka-rājaṁ


dhruvam arbudha-mādhavī-bhājam ||19||


ehi tava kṣaṇa-mātraṁ


vicārayāmi kramād gātram |


tattve kila nirṇīte


prayāhi bhavanaṁ taḍita-pīte ||20|| (āryā)


na muṣā mādhava racaya vivādaṁ


vidadhe tava muhur aham abhivādam |


gokula-vasatau svaram iva mūrtaṁ


na kim u bhavantaṁ jāne dhūrtam ||21||


vetti na gopī vṛndārāmaṁ 


vṛndāvanam api bhuvi kaḥ kāmam |


aham iha tad idaṁ kitava rasālaṁ


katham avaceṣye na kusuma-jālam ||22|| (pajjhaṭikā)


nedam atra kalasa-stani śaṁsa


krodhano nṛpatir eṣa nṛśaṁsaḥ |


tena hanta vidite vana-bhaṅge


yauvataṁ patati bhīti-taraṅge ||23||


tanvi geha-gamana-vyavasāyaṁ


cet karoṣi śṛṇu ramyam upāyam |


atra matta-bahu-ṣaṭpada-vīre


līlayā praviśa kuñja-kuṭīre ||24|| (svāgatā)


gokule kula-vadhūbhir arcitā


śīla-candana-rasena carcitā |


rādhāham adhikāritām ataḥ 


kiṁ karoṣi may dhūrta kāmataḥ ||25||


nākṣiṇī kṣipa kuraṅgi sarvataḥ


sākṣiṇī bhava sakhībhir anvitā


mādhavaḥ kila dunoti mām asau


sādhavaḥ śṛṇuta bhoḥ śikhi-striyaḥ ||26|| 


bhrūlekhāṁ kim arālāṁ tvaṁ nirmāsi karālāṁ


kiṁ vā paśyasi vāmaṁ saṁrambhād abhirāmam |


diṣṭyā kānana-lolā helotphulla-kapolā


vṛttā tvaṁ hari-haste trātānyo bhuvi kas te ||27||


āruhya druma-vāṭīṁ muñcemāṁ paripāṭīṁ


gehāntas tava sarvaṁ jāne bhāmini garvam |


nediṣṭhaḥ kila bhūpaḥ so’yaṁ bhairava-rūpas


tasyāgre cala vāme colīm arpaya vāme ||28|| [11-28]

rādhā-kṛṣṇa-kusumojjvala-kelau (raghunāthadāsasya stavāvalyāṁ) ca, yathā—

rahaḥ pāṭacaryaḥ kuruta kim idaṁ yauvata-madāt


 sphuṭaṁ yuṣmābhir me vipinam apaṇaṁ nāśitam adaḥ |


ato vallary-arthe tanu-taṭim avaśyaṁ phala-kṛte


 kucān vo luṇṭhāmaḥ kisalaya-pade cādhara-kulam ||2||


vadantyaḥ smo nūnaṁ tava kiṭava satyaṁ hitam idaṁ


 vṛthāṭopaṁ hitvā vraja jhaṭaṭi nandīśvara-puram |


na jānīṣe kiṁ taṁ prakhara-lalitā-vikrama-taṭiṁ


 yayā te vānyāntaḥ kṣapitam asakṛt pauruṣa-yaśaḥ ||3||


aho śiṣyā evaṁ hi kuruta dhāṛṣtyaṁ mayi punar


 yathā śrutvā krudhanty akhila-latikā-maṇḍana-varaḥ |


mayā kāmaṁ yatra praguṇa-guruṇā yat-karuṇayā


 vitīrṇā vo dīkṣā na kila katidhā jaina-racitāḥ ||4||


svayaṁ yo nirbandhād dhana-vitaraṇair loka-taṭibhiḥ


 karoty ārāmaṁ yaṁ sa hi bhavati tasyaiva niyatam |


idaṁ tu śrī-vṛndāvanam akṛtam anyair anudinaṁ


 samānaṁ sarveṣāṁ katham iva tavaivādya bhavitā ||5||


akuṇṭhaṁ vaikuṇṭhe divi bhuvi ca rasāyāṁ śruti-gaṇaiḥ


 pragītaṁ man-nāmnā vanam iti na yad vaḥ śruti-mitam |


na yuṣmad-doṣo 'smin prabala-mada-garvottaruṇatā-


 tri-doṣi bādhiryaṁ pracuram akarod yat sphuṭam idam ||6||


aye ced yan-nāmnāṅkitam iti bhavet tasya vipinaṁ


 tadāsmad-vṛndāyā bhavati sutarām eva kapaṭin |


yato 'sya nāmnaiva tri-jagati janair gīyata iha


 svayaṁ ca śrī-svāmin bata tu na hi nāmnā kvacid api || [2-7]


vane phulle cillātaka-patir ayaṁ bāḍham asakṛt


 satīr asmān prītyā paricarati bhogādi-kusumaiḥ |


iti śrī-vṛttāntaṁ niṣamayitum āryāṁ diśa nṛpe


 yathā śṛṇvann asmai srajam iha sukhaṁ preṣayati saḥ ||29||


nṛpendreṇaivārād apaṇa-vipinasyāvana-kṛte


 niyujyāsmān śaśvad yad uta gaditaṁ tā chṛṇuta bhoḥ |


nijo vā bāhyo vā harati ya ihāsyāpi galitaṁ


 dalaṁ vā puṣpaṁ vā harata kila tad-vastra-padakam ||30||


ato 'haṁ yuṣmākaṁ maṇi-vasana-hārādikam idaṁ


 balenaivāluñcya pramada-bharato yāmi sadanam |


na manyadhve puṣpāṅkura-dala-hṛtiṁ cen nanu tadā


 vicāraṁ nīvīnām api kuca-paṭānāṁ vitarata ||31|| [29-31] iti |


śaṭhendra tvaṁ śaśvat padakam api hartuṁ vadasi yat


 tad asmābhiḥ soḍhaṁ nṛpa-sutatayā samprati śrṇu |


samastāḥ sambhūya hriyam iha vihāya priyatamāṁ


 grahiṣyāmo 'vaśyaṁ vayam api tavācchidya muralīm || [34]

dāna-keli-cintāmaṇau ca, yathā—

nityaṁ garviṇi vanya-vartmani miṣāt saṅgopya gavyādikaṁ


vikrīṇāsi śaṭhe tvam atra patitā bhāgyena haste’dya me |


tvāṁ baddhoru-manoja-rāja-purato neṣyāmy avaśyaṁ tathā


prītyā yacchati mahyam eva sa yathā tāruṇya-ratnāni vaḥ ||37||


ās tvad-vidhān apy abalā-gaṇān kiṁ


neṣyāmi tasyoru nṛpasya pārśve |


dāsyāmi śikṣām aham eva sākṣāt 


tad advitīyo vraja-pattane’smin ||38||


badhnāmi tūrṇam anayā vana-mālayā tvāṁ


mathnāmi hanta daśana-cchadam atra dantaiḥ |


sandārayāmi kucayor yugalaṁ nakhāstrair


dānaṁ na cej jhaṭiti yacchasi caurike tvam ||39||


dūreṣu tiṣṭha na hi māṁ spṛśa dhṛṣṭa dhūrta


yāntīṁ suyāga-bhavanaṁ vratinīṁ pavitrām |


spṛṣṭaṁ tavādya marutāpi madīya-gavyaṁ


śyāmībhavan na bhavitā śubha-yajña-yogyam ||41||


kāmārṇavocchalita-gharma-jalābhiṣekaiḥ 


śuddho’smi kiṁ na kila paśyasi dīrgha-netre |


tasmāt tvayā saha mahojjvala-nāma-satraṁ


kartuṁ lasāmi samayā śubha-dharma-patnyā ||42||


ghaṭṭī-kuṭṭima-sṛṣṭā-paṭṭa-nikaṭe rādhe ghaṭīṁ sthāpaya


prodyat-saurabha-sadma-padma-pavanaiḥ śrāntiṁ kṣaṇaṁ vāraya |


dīvyan-navya-sugavya-dāna-vilasal-lekhaṁ muhuḥ kāraya


krūrasyāli-kulasya dānam acirād ārāt svayaṁ dāpaya ||45||


yāsyāmy ahaṁ nahi pathā rata-hiṇḍakena


sandūṣitena nitarāṁ sakhi tena tena |


itthaṁ mad-uktam api naiva niśamya garvād


ānīya mām iha dadau lalitā-kare’sya ||86||


kasyāpi goṣṭha-nagare dadhi-dugdha-dāna-


vārtāpi na śruta-carī kim u dṛṣṭa-pūrvā |


cillābha-varga-patinā yad anena sṛṣṭam


etat tu ballava-vadhū-kula-luṇṭhanāya ||89||


etasya kṛṣṇa-bhujagasya kaṭhora-bhogāt


sakhyo yadi svam avituṁ param icchataitat |


gatvā vrajendra-gṛhiṇī-purato yaśo’sya 


saṅgīyatāṁ tyajati vaḥ sukhito yathaiṣaḥ ||90||[^44]


rādhā-hṛd-ākūtam agādham īṣad 


vyaṅgena vijñāya mukunda ārāt |


pratyekam alpa-smitam atra kṛtvā 


jagāda bhaṅgyā lalitādikās tāḥ ||91||


vidyā-cayasya tava sundari tuṅgavidye


pratyekam eva kila lakṣa-suvarṇa-dakṣam |


yat tena tena bhavatī vraja yauvataṁ taj


jitvā sphuraty anudinaṁ mada-darpa-dṛptā ||92||[^45]


citre sucitrā mṛdu-manda-vacaḥ prabandho


hṛdyo na kasya tava sundari bhūtale’smin |


no cet kathaṁ tam avagamya budhaḥ sudhāyā


mādhuryam apy anudinaṁ hi tiraskaroti ||93||


asmād amuṣya madhurasya na ko’pi dāna-


yogyaḥ padārtha iha bhāvini dṛśyate yat |


tasmād idaṁ mṛdula-mañjula-mṛṣṭa-divya-


bimbādharāmṛtam idaṁ smita-candra-gandhī ||94||


praṇālī campakalate tava vahni-tapta-


jambūnada-sphurita-campaka-kampi-kānteḥ |


śyāmaṁ mad-aṅgam ucitaṁ muditā tayaiva


san-mālayā madhurayā kila maṇḍayeti ||95||


yat te mukhasya madhu tan madhurāṅgi narma


karpūra-vāsitataraṁ rasa-digdha-mugdham |


tasyaiva durlabhatarasya paraṁ viśākhe 


dānaṁ tvam eva niyatāṁ na paraṁ trilokyām ||96||


vaidagdhya-narma-rasa-lāsya-vilāsa-hāsa-


saundarya-sad-guṇa-tater lalite paraṁ te |


mānoru-śikṣaṇa-vicakṣaṇatādi-kūṭa-


kāṭhinya-kauśala-parityajanaṁ hi dānam ||97||


tadā tad-uktākhila-dāna-vastu-


jātaṁ niśamyāli-kuleṣu teṣu |


hasatsu sarveṣu ca tuṅganarmā smitvā 


sphuṭaṁ vācam uvāca goṣṭhyām ||100||


vittāni yāni madhumaṅgala yācitāni


tāny āśu neṣyatha kathaṁ bata durbalāḥ stha |


tasmād gṛhāc chakaṭa-yūtham ihānayadhvaṁ


śūroṣṭra-sad-vṛṣabha-loka-kharāṁś ca voḍhum ||101||


tat kṛṣṇa-narma-lapitaṁ lalitaṁ niśamya


thūtkāra-kārakam apīndu-sudhā-pravāhe |


ānanda-saṁsphurita-sāttvika-bhāva-bhāraṁ


āguṇṭhya vāmya-madhura-madhurāyatākṣī ||102||


śrīmad-goṣṭha-vaneśvarī rasa-kalā-līlojjvalan-nāgarī


bhrājad-goṣṭha-mahendra-nandana-mano-māṇikya-pāṭac-carī |


prodyat-puṣpa-dhanuḥ-prabandha-vividha-vyākāra-vāg-īśvarī


gāndharvā-giridhāriṇā vivadate vāṅ-nṛtya-vidyādharī ||103||


svāmin nu dāsa-vanitā na vayaṁ bhavāmaś 


candrāvalir na ca vayaṁ na ca padmikā te |


yad gūḍha-ghora-gahane miṣataḥ karasya


saṁluṇṭhanāya bhavatā bata rakṣitāḥ smaḥ ||104||


rādhe mudhā na kuru vāda-vivāda-vṛddhiṁ


jñātvā hitaṁ mad-uditaṁ mama dehi dānam |


no cen mahā-madana eṣa niśamya roṣāt 


saṁśāsti vo yadi tadā mama neha doṣaḥ ||105||


mithyaivāyaṁ sṛjati nahi ced dānam etad tato’sau


preyaś candrāvali-vara-śiraḥ-śāpam aṅgīkarotu |


smitvā govardhana-giri-darī-gehinī raṅginītthaṁ


vācaṁ lāsyaṁ sakhi vidadhati hāsayāmāsa goṣṭhīm ||106||


ced gantum icchasi sakhī-nikareṇa sārdhaṁ


rādhe samṛddha-dhana-bhūṣaṇa-śobhatas tvam |


tad gaccha kintu laliteha mamāccha-kacche


saṁrakṣyatāṁ pratinidhiḥ punar eṣi yāvat ||115||


pāpena kena mahatā rata-hiṇḍakena


haste tavaiva vidhinā bata pātitāḥ sma |


kintv adya paśya tarasā vacasāṁ tavaiṣāṁ


śāstiṁ prasiddha lalitā dadatī kilāsmi ||116||


nityaṁ rājānvati janapade divya-gavyopahārair


yātāyātaṁ vidadhati janā goṣṭhataḥ koṭi-saṅkhyāḥ |


naitebhyaḥ kiṁ spṛhayati bhavān dānam ādātum etat


satyaṁ te ced vraja-giri-vane ghaṭṭa-paṭṭādhipatyam ||123||


anyebhyo’pi pramada-madhunā matta-cittaḥ śṛṇudhvaṁ


gṛhṇāmy etan niravadhi mudā rāja-mārge vrajadbhyaḥ |


yūyaṁ tyaktvā tad anudivasaṁ gūḍham atrāvrajantīty


evaṁ śrutvā nija-cara-mukhān manmathaś cakravartī ||125||


mām āṇiyāntikam atha ruṣā bhartsayitvā samantād


ugraṁ dattvā śapatham aham āśikṣitas tena śaśvat |


tūrṇaṁ gacchan tvam iha sa-gaṇo ghaṭṭa-vidhvaṁsiṇīs tā


vadhvā śāstiṁ sapadi vidadhan mat-puraḥ prāpayeti ||126|| iti |

śrī-govinda-līlāmṛte ca—

mugdhāsi sat-kula-vadhūḥ sumano harantī


sādhvī parasya puruṣasya na lajjase tvam |


citraṁ tad etad athavā satataṁ bhramantyāḥ


svātantryataḥ prati vanaṁ katham astu lajjā ||23||


sādhāraṇaṁ vanam idaṁ nanu mitra-pūjā-


sūtkaṇṭhitā vayam avaiti ca mālatīnām |


punnāga eṣa vikaco’pi na saṅgam ittham


auṣṭhyādi-varṇa-pada-cālanayāttha manye ||24||


mugdhāsi vetsi na kim apy avadhehi vacmi


san-mālatī-caya-vṛtaḥ puruṣottamo’yam |


tābhir yunākti na kadāpi yunākti cāpi


diṣṭyānilaiḥ sumukhi pratyanukūla-pūrvaiḥ ||25||


svāmī vanasya viditaḥ smara-cakravartī


tenārpitaṁ mayi mudā vipināvakatvam |


tasyāgrato mama viluṇṭhasi yasya garvāt


tāruṇya-ratna-ghaṭa-yugmam idaṁ harāmi ||26||


tvāṁ prārthya tad vicinuyām iti kiṁ bravīṣi


nekṣe kadāpi lalanāṁ kim u saṁlapāmi |


dhairyaṁ raho yuvati-darśanataḥ kva yūnām


ity āttha kiṁ sakhibhir asmi sadā parītaḥ ||27||


naikā tvam asya vayavābhidha-caura-lakṣair


nityaṁ vṛtā sva-sadṛśāli-cayānvitā ca |


rājanvato janapadasya parāṁ vibhūtiṁ


muṣṇāsy amuṣya nipaten mayi rāja-daṇḍaḥ ||28||


nityaṁ vanād vicinumaḥ kusumāny amuṣmād


dṛṣṭaḥ kadāpi na bhavān iha rakṣakaḥ kim |


svapne’pi na śruta-caraḥ smara-cakravartī


tat kiṁ vṛthā pralapasīti kim āttha satyam ||29||


guptaṁ pratāpa-balato vanam āvayos tat 


kas tāvad eṣa viśatād iti garvitena |


gocāraṇa-vyasaninā ca mayāti yatnān


nāvekṣitaṁ hṛta-dhanaṁ vihitaḥ tvayaitat ||30||


guptena sādya vidhṛtāsi mayātra diṣṭyā


sandaṇḍya-pūrvam iha rāja-kṛte tvad-artham |


svārthaṁ punar gaṇa-yutaiva yadārpyase tvaṁ


rājñe tadāśruta-caraṁ tam apīkṣitāse ||31||


sāmānya-kānana ihāsti na rakṣako’pi


jñātveti te nanu mayātra kṛto’parādhaḥ |


kṣantavya eva bhavatā karuṇā-mayatvāt


tan muñca mām iti kim āttha na me’tra śaktiḥ ||32||


vanya-prajābhir akhilaṁ caritaṁ yatas te


vijñāpitaṁ sthira-carādibhir ākulābhiḥ |


śrutvā nṛpo’śruta-carāṁ sa ruṣāgraheṇa


tvāṁ yācate mayi vidhāya samagra-daṇḍam || [go.lī. 9.23-33]||

tatra śrī-rādhottaraṁ—

madhura-sarasa-ramyaṁ vastu-jātaṁ hi yad yat 


nivasati kila loke prākṛte’prākṛte vā |


śriyam uru-tanu-cauryā tvaṁ harann asya sādhuḥ


svayam asi tad ihānyatrāpi cauryāpavādī ||44||


sādhutve dhārmikatve ca yasya te bhāti sākṣiṇī |


kumārīṇāṁ koṭṭavīnāṁ mūrdhni baddhāñjali-stutiḥ ||45||


vraja-bhuvi yuva-rājaḥ sarva-sādguṇya-pūjyaḥ


pariṇaya-vidhi-yogyānanta-kanyā-yutāyām |


abhinava-taruṇo’py aprāpta-pāṇigraho yat


tad-dhṛta-niyamo’si brahmacārīti satyam ||46||


kiṁ vāsādhāraṇaḥ kaścid bhāti tvayi guṇo mahān |


yam ākarṇya na kāpi tvāṁ kanyā vṛtavatī kvacit ||47||


tat tāpād bhavatā manye turaṅga-brahmacaryakam |


aṅgīkṛtya vraje svasya khyāpitā baṭutā mṛṣā ||48||


baṭuś cet para-rāmāsyālokena kutukī kūtaḥ |


vaṁśī-caurī-hṛtābhir vā para-strībhiḥ kūto ratiḥ ||49||


tad bhavān varṇitākhyāti cchalena svārtha-sādhakaḥ |


kanyānāṁ ca satīnāṁ ca dharma-dhvaṁsāya dīkṣitaḥ ||50||


kadāpy anāropita-puṣpa-vallī 


drumaika-poto’pi vanādhikārī |


asaṅkhya-gocāraṇa-lūna-tat-tan-


mūlo’pi satyaṁ vipināvakas tvam ||51||


sakhyāsmākaṁ vṛndayā vardhitaṁ yad 


vṛndāraṇyaṁ khyātim etad vidhātrā |


mahyaṁ dattaṁ tat-saratnābhiṣekaṁ


rājānaṅgas tvaṁ ca pāteti satyam ||52||


idaṁ tv asādhāraṇam asmadīyaṁ


mat-kuṇḍa-tīrodbhava-kely-araṇyam |


madīya-siṁhāsana-dhāma-kāma-


śarma-pradākhyaṁ tv iha bhāti kuñjam ||53||


āsthānīyaṁ kānta-vārtā-sudhā-dhuṅ-


nāmny asmākaṁ bhāti puṁsām agamyā |


yasyāṁ nitya-mad-vayasyā-niṣaṇṇāḥ


saṁsevante preṣṭha-vārtāmṛtāni ||54||


cinumaḥ kusumaṁ vayam ina3-sevā-


vidhaye roddhuṁ yūyaṁ ke vā |


para-nīvṛti-nija-tārpana-yuktaḥ


kiṁ hrī-priyayāpi tvaṁ muktaḥ ||55||


baṭo na te kṛtyam ihāsti puṣpā-


rāme’balā svaira-vihāra-dhāmni |


paśūn avaṁs tvaṁ paśupāla-saṅgī


tac-cāraṇāya vraja śādvaleṣu ||56|| [go.lī. 9.44-56] iti |

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca, yathā—

etad eva kati vā tvayi notkam, 


hanta kundalatike puratas te |


man-madīya-vipinaṁ phala-puṣpaiḥ


pūrṇam ābhir abhito’kṛta śīrṇam ||


adyāpi tattvam upaśikṣaya me yathā’


mūś cinvanti nātra kusumāni punaḥ sametya |


no cen mayā sapadi manmatha-cakravartī


vijñāpitaḥ sa hi ruṣā na hi śaṁ vidhātā ||


iti murahareṇoktaṁ sāmnā niśamya sakhī-kulaiḥ


prakaṭa-hasitair vyagrātmatvaṁ gataṁ praṇayān muhuḥ |


katham api tatas tūrṇaṁ tasyāntikaṁ lalitā gatā


culita-mukhī vastreṇārdhaṁ lalāpa mṛdu-smitā ||


vṛndāraṇyaṁ nikhila-viditaṁ hanta gāndharvikāyās


tasyā eva priya-savayasā vṛndayā pālitaṁ ca |


tasmād asmān kusuma-cayane kiṁ vṛthā roddhum iccheḥ 


kiṁ vā caurair adhṛta-sacivair daṇḍyate sādhur asmin ||


 


asyānvayaṁ ca śṛṇu manmatha-maṇḍalasya


madho’tra vartitum amuṣya tavāsti śīlam |


tasyāttvam eva khalu manmatha-cakravartī 


mathnāsi yaj janimatāṁ svarucā manāṁsi || iti ||228||

—o)0(o—

|| 15.229 ||

vitathoktiḥ, yathā tatraiva (44)—

asminn adrau kati na hi mayā hanta hārādi-vittaṁ

hāraṁ hāraṁ hariṇa-nayanā grāhitā jaina-dīkṣām |

yāḥ kākūkti-sthagita-vadanāḥ patra-dānena dīnās

tūrṇaṁ dūrād anujagṛhire prauḍha-vallī-sakhībhiḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **jaina-dīkṣām iti | tadvad āvaraṇa-śūnyāvasthatvam ity arthaḥ ||229|| (39)

**viśvanāthaḥ : **vitathoktir mṛṣoktiḥ | dāna-ghaṭasthaḥ śrī-kṛṣṇaḥ śrī-rādhā-prabhṛtīr bhīṣayann āha—asminn iti | hāraṁ hāraṁ hṛtvā hṛtvā jaina-dīkṣāṁ digambaratvam ity arthaḥ | yāḥ karma-bhūtāḥ prauḍha-vallya eva sakhyas tābhiḥ kartrībhiḥ ||229|| (39)

**viṣṇudāsaḥ : **vitathoktir yatheti | tataiva dāna-keli-kaumudyām eva | asminn iti | pūrvoktānantaraṁ śrī-kṛṣṇaḥ śrī-rādhā-prabhṛtīḥ prati vitatham api bhaṅgyā sāṭopam āha—asmin adrau govardhana-śaile hanteti anukampāyāṁ mayā kartrā hārādi-vittaṁ maṇisara-kiṅkiṇi-nūpurādi-bhūṣaṇa-rūpa-dhanam arthāt hariṇa-nayanānāṁ hāraṁ hāraṁ hṛtvā hṛtvā kati hariṇa-nayanāḥ kati saṅkhyā mṛgadṛśaḥ karma-bhūtāḥ jaina-dīkṣāṁ jino buddhas tat prokta-dīkṣāṁ tad-ukta-nagnatva-rūpācāra-viśeṣaṁ na hi grāhitāḥ nāṅgīkāritāḥ ? api tu sarvā eva | tāḥ kāḥ ? ity apekṣāyām āha—yā iti | prauḍhā mahatyo ghana-patra-pallava-śālinyo vallyaḥ latā eva tadānīṁ sāhāyya-kāritvena sakhyas tābhiḥ kartrībhiḥ yāḥ karma-bhūtāḥ patra-dānena aṅgācchādanārthaṁ vistṛta-parṇānāṁ samarpaṇena | tūrṇaṁ śīghram eva anujagṛhire anukampitāś cakrire | dūrād iti tāsāṁ tābhyo dūrata evāvasthānāt tat-kālīna-jāta-lajjā-dainyādi-dyotakaṁ viśeṣaṇa-dvayam āha—yāḥ kiṁ-bhūtāḥ ? kākūktibhiḥ lajjāmarṣāsūyādi-kṛta-vaisvaryā bhāṣaṇaiḥ sthagitaṁ stabdhaṁ vadanaṁ yāsāṁ tāḥ | ata eva dīnāḥ dainyam āśritāḥ ||229||

—o)0(o—

|| 15.230 ||

atha sparśanam, yathā—

na kuru śapatham asya sparśato dūṣitoccair

asi bhuja-bhujagena tvaṁ bhujaṅgādhipasya |

tanur anupama-kampā svedam abhyudgirantī

kapaṭini paritas te paśya romāñcitāsti ||

**śrī-jīvaḥ : **kācid adhikā prauḍhā mugdha-laghuṁ parihasantī śrī-kṛṣṇaṁ bhujaṅgādhipatvena nirdiśya spraṣṭuṁ niṣiddhavatī tataḥ kathañcit tena spṛṣṭāṁ tat-sparśam amnyamānāṁ tāṁ pratyāha—na kuru śapatham iti | sarpa-pakṣe dūṣiteti | tat-sparśa-viśeṣeṇa iti bhāvaḥ ||230|| (40)

**viśvanāthaḥ : **kācil laghu-prakharā yūtheśvarī adhika-mṛdvīṁ sva-suhṛdaṁ sa-rasodgāram āha—na kurv iti | sakhi ! satyaṁ brūhi govardhana-guhāyāṁ tvaṁ bhujaṅgena daṣṭā spṛṣṭā vā kampair lakṣyase iti | tataḥ sāha—sakhi ! mānyathā śaṅkiṣṭhāḥ | kātyāyanyā eva śapathaḥ kevalaṁ haimanena pavanenaiva me tanuḥ kampate | iti tataḥ punar api prathamāha—na kurv iti | anupamaḥ adbhutaḥ kampo yasyāḥ sā yataḥ sedam abhyudgirantīti ||230|| (40)

**viṣṇudāsaḥ : **atha sparśanam iti | na kurv iti śrī-kṛṣṇa-sparśajam aṅgādi-vailakṣaṇyaṁ kampādi-sāttvika-vikāraiḥ pravyaktam apy avahitthayā sa-śapatham anyathā lapantīṁ kāñcit suhṛt-pakṣa-sakhīṁ prati kācid vraja-sundarī tasyāś cāturyam udghāṭayantī sa-narma-smitam āha—kapaṭini he vyāja-śīle ! śapathaṁ satyaṁ na kuru, tasya bhujaṅgādhipasya sarpa-śreṣṭhasya, pakṣe śiḍga-śiromaṇeḥ kṛṣṇasya bhuja eva bhujagaḥ sarpas tena kartrā sparśato hetor uccair atiśayena dūṣitāsi | tathāpi lajjayā tad-vacaḥ pratyākhyāntīṁ prati sparśa-lakṣaṇāni darśayantī tāṁ nirvacanī-karoti—tanur iti | te tava tanuḥ anupamo’sādhāraṇaḥ kampo yasyāṁ tathā-bhūtā bhūtvā svedaṁ gharma-jala-vṛndam abhyudgirantī udvamantī satī paśyety asya vākyārtha eva karma | paritaḥ samantād iti sarvatra yojyam | romāñcitā pulakitāsti ||

amarau ca—

tvaṁ mugdhākṣi vinaiva kañculikayā dhatse mano-hāriṇīṁ


lakṣmīm ity abhidhāyini priyatame tad-vīṭikāṁ saṁspṛśi |


śayyopānta-niviṣṭa-sasmita-mukhī netrotsavānandito


niryātaḥ śanakair alīka-vacanopanyāsam ālī-janaḥ || [amaru 27] ||230||

—o)0(o—

|| 15.231 ||

atha vartma-rodhanam, yathā vidagdha-mādhave (6.19)—

parītaṁ śṛṅgeṇa sphuṭatara-śilā-śyāmala-rucaṁ

valad-vetraṁ vaṁśa-vyatikara-lasan-mekhalam amum |

atikramyottuṅgaṁ dharaṇi-dharam agre katham itas

tvayā gantuṁ śakyā taraṇi-duhitus tīra-saraṇī ||

**śrī-jīvaḥ : **śṛṅgaṁ kūṭo viṣāṇaṁ vā | mekhalā kāñcī adri-talāṁśo vā ||231|| (41)

**viśvanāthaḥ : **muñca sūrya-pūjā-mārgam ity ucyamānas tām avarundhāna eva śrī-kṛṣṇaḥ śrī-rādhām āha—parītam iti | śṛṅgena śikhareṇa gavalena ca | sphuṭatarābhiḥ śilābhiḥ śyāmalā ruk kāntir yasya tam | pakṣe śilānāṁ śyāmalā rug iva ruk yasya tam | vetro vṛkṣa-viśeṣo yaṣṭi-viśeṣaś ca | vaṁśo vṛkṣa-viśeṣo muralī ca | mekhalā parvata-nitambaḥ kṣudra-ghaṇṭikā ca | dharṇīdharaṁ parvataṁ śrī-kṛṣṇaṁ ca ||231|| (41)

**viṣṇudāsaḥ : **atha vartma-rodhanam iti | parītam iti | tvayā mukti-giriḥ pāṇau [la.mā. 6.2] ity-ādi-saṅketa-padyaṁ padmā-hastena prāpya lalitayā śrī-kṛṣṇa-sannidhim avanītāyāḥ svābhāvika-vāmyodgamena tato yamunā-tīrāya parāvṛttya gacchantyāḥ panthānam avarundhānaḥ śrī-kṛṣṇas tāṁ prati śleṣeṇa parvata-sādṛśyataḥ svasyānati-kramatvam upapādayan sa-narma prāha—amum iti samakṣam api suṣṭhu vistīrṇatvād anullaṅghyatvātiśaya-vivakṣayādasaḥ prayogaḥ | uttuṅgam atiśayocca-śirasaṁ dharaṇi-dharaṁ parvataṁ, pakṣe māṁ dharaṇi-dharasya kūrmasyānantasya vā mamaivāvatāratvāt | agre purata eva atikramya samullaṅghya tvayā kartryā itaḥ sthānāt taraṇi-duhitur yamunāyāḥ tīrtha-saraṇī ghaṭṭa-vartma kathaṁ kena prakāreṇa gantuṁ śakyā bhavatv iti śeṣaḥ | tam eva śleṣārtha-viśeṣaṇa-catuṣkeṇa viśinaṣṭi—śṛṅgena śikhareṇa, pakṣe śuṣira-vādyādhāra-viśeṣeṇa mahiṣādi-viṣāṇa-racitena parītaṁ vyāptaṁ, pakṣe pariprāptam | tathā sphuṭatarā yāḥ śilāḥ prastarās tābhiḥ śyāmalā ruk kāntir yasya taṁ, pakṣe sphuṭatara-śilāḥ proddīpta-prastarās tāsāṁ śyāmala-rug iva kāntir yasya taṁ tathā valantaḥ sambhajanto vetrā vṛkṣa-viśeṣā yatra taṁ, pakṣe balavat vetraṁ yaṣṭi-viśeṣo yasmin tam | tathā vaṁśānāṁ reṇūnāṁ yo vyatikara āsaṅgaḥ, sa eva lasan-mekhalā rājat-kṣudra-ghaṇṭikā yasya tam | kiṁ vā, vaṁśa-vyatikareṇa lasantī mekhalā tad-upalakṣita-nitambo yasya tam | pakṣe vaṁśa-vyatikareṇa vaṁśyā āsaṅgena sāhityena lasantyaḥ mekhalāḥ kaṭer upari-parihita-kṣudra-ghaṇṭikā-valayo yasya tam |

gītāvalau ca—

na kuru kadarthanam atra saraṇyām |


mām avalokya satīm aśaraṇyām ||


cañcala muñca paṭāñcala-bhāgam |


karavāṇy adhunā bhāskara-yāgam || dhruva ||


na racaya gokula-vīra vilambam |


vidadhe vidhu-mukha vinati-kadambam ||


rahasi bibhemi vilola-dṛg-antam |


vīkṣya sanātana deva bhavantam ||6||

tathā—

śuddha-satī-vrata-vittā aham atinirmala-cittā |


prathayasi sujana-vimuktaṁ narmedaṁ kim ayuktam ||


mādhava parihara me paṭam etam |


yāmi javena niketam ||dhruva||


yadi jānāmy adhitīraṁ tvām atigūḍha-śarīram |


dūre sūra-sutāyāṁ sāyaṁ katham upayāyām ||


vidadhe bhavad avanāmaṁ caritaṁ parihara vāmam |


vartma sanātanam ucitaṁ pālaya dhārmika-rucitam ||18||

tathā—

kim ayaṁ racayati nayana-taraṅgam |


kairavinī na hi bhajati pataṅgam ||


vāraya mādhavam udyad-anaṅgam |


spṛśati yathāyaṁ na sakhi mad-aṅgam ||dhruva||


kampikarān mama patati lavaṅgam |


tvam api tathāpi na muñcasi raṅgam ||


kam api sanātana-dharmam abhaṅgam |


na parihariṣye hṛdi kṛta-saṅgam ||34||

tathā—

pulakam upaiti bhayān mama gātram |


hasasi tathāpi madād atimātram ||


vāraya tūrṇam imaṁ sakhi kṛṣṇam |


anucita-karmaṇi nirmita-tṛṣṇam ||dhruva||


jāne bhavatīm eva vipakṣām |


mām upanītā yad vana-kakṣām ||


adya sanātanam atisukha-hetum |


na parihariṣye vidhi-kṛta-setum ||16|| iti ||231||

—o)0(o—

|| 15.232 ||

atha rāso, yathā—

harir nava-ghanākṛtiḥ prati-vadhū-dvayaṁ madhyatas

tad-aṁsa-vilasad-bhujo bhramati citram eko’py asau |

vadhūś ca taḍid-ujjvalā prati-harid vayaṁ madhyataḥ

**sakhī-dhṛta-karāmbujā naṭati paśya rāsotsave ||
**

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **vimāna-cāriṇī kācit devī kām apy āha—harir iti | prativadhū-dvayam iti vadhū-dvayasya madhye harir ity arthaḥ | atra vadhū-śabdena yūthapaivocyate | sakhyā dhṛtaṁ sva-vāma-kareṇa śrī-kṛṣṇa-pṛṣṭha-deśa-nihitena karāmbujaṁ dakṣiṇaṁ yasyāḥ sā | tena śrī-kṛṣṇasya vāma-bhāge yūtheśvarī dakṣiṇa-bhāge tasyā eva mukhyaikā sakhī | evam anyasya śrī-kṛṣṇa-prakāśayor bhuja-nyāsa-rūpo doṣo vyāhataḥ | ata eva tāsāṁ madhye dvayor dvayoḥ praviṣṭena gṛhītānāṁ kaṇṭha ity atrāpi śrī-kṛṣṇenaikaikena prakāśena kaṇṭhe gṛhītānām, na tu śrī-kṛṣṇa-prakāśābhyām iti vyākheyam | kiṁ ca, sarvāsām eva yūtheśvarīṇāṁ pārśvayoḥ suhṛt-pakṣa-taṭastha-pakṣa-sthitir anusandheyā svārasya-vighātakābhāvāt | yad vā, ekaikasmin yūthe yāvatyaḥ sakhyas tāsāṁ sarvāsām eva pradhāna-guṇatābhāvena nāyikātva-sakhītvābhyāṁ savya-dakṣiṇayoḥ tāpin yathocitāvasthiti-samāpty-anantaram evānyānya-yūthasya tādṛśāvasthitir bhavet | evaṁ ca nitya-nāyikānāṁ dvayor eva karāmbujayoḥ sva-sakhī-dhṛtatva-siddhyā parama-svārasyaṁ sarva-gopīnāṁ rāsa-maṇḍalāntaḥ-pātitvaṁ ca siddhyed iti ||232|| (42)

**viṣṇudāsaḥ : **atha rāsa iti | harir iti yamunā-puline rāsa-līlayā vraja-sundarībhiḥ saha viharantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā vimāna-sthāḥ svas-taruṇyo vivaśāḥ satyaḥ parasparaṁ ūcuḥ | nava-ghanasya prathamodita-meghasyākṛtiḥ kāntis tad ivākṛtiḥ kāntir yasya saḥ | hariḥ sarvāsām abhīṣṭa-pūraṇāt sarva-duḥkha-hartā sarva-cittādy-apahartā ca | citraṁ mahad evāścaryam idaṁ yata eko’py asau sarvāsāṁ yatheṣṭa-kāmam apūraṁ prati-vadhū-dvayaṁ vīpsārthe’vyayī-bhāvaḥ | madhyato madhye rāsotsave bhramatīty anvayaḥ | kiṁ-bhūtaḥ ? tad-aṁse bhuja-mūle vilasantau bhujau yasya saḥ | tathā vadhūś ca vraja-sundarī-rūpā kiṁ-bhūtā ? taḍidbhyo vidyudbhyo’py ujjvalā dīptā | punaḥ kiṁ-bhūtā ? sakhyā nija-priya-savayasā dhṛtaṁ karāmbujaṁ yasyā sā | prati-harid vayam iti pūrvavat avyayī-bhāvaḥ | naṭati nṛtyati | paśyety asya vākyārtha eva karma ||

gītāvalau ca—

komala-śaśikara-ramya-vanāntara-nirmita-gīta-vilāsa |


tūrṇa-samāgata-vallava-yauvata-vīkṣaṇa-kṛta-parihāsa ||


jaya jaya bhānu-sutā-taṭa-raṅga-mahā-naṭa sundara nanda-kumāra |


śarad-aṅgīkṛta-divya-rasāvṛta maṅgala-rāsa-vihāra ||dhruva||


gopī-cumbita rāga-karambita māna-vilokana-līna |


guṇa-vargonnata-rādhā-saṅgata-sauhṛda-sampad-adhīna ||


tad-vacanāmṛta-pāna-madāhṛta valayī-kṛta-parivāra |


sura-taruṇī-gaṇa-mati-vikṣobhaṇa khelana-valgita-hāra ||


ambu-vigāhana-nandita-nija-jana maṇḍita-yamunā-tīra |


sukha-saṁvid-ghana pūrṇa-sanātana nirmala-nīla-śarīra ||17||

aṣṭādaśa-cchandaḥsu—

śārada-vidhu-vīkṣaṇa-madhu-vardhita-mada-pūra


iṣṭa-bhajana-vallabha-jana-citta-kamala-sūra


gopa-yuvati-maṇḍala-mati-mohana-kala-gīta


mukta-sakala-kṛtya-vikala-yauvata-parivīta


yoṣid-amala-netra-kamala-lobhi-daśana-māla


kautuka-bhara-nirmita-khara-narma-vacana-jāla


tan-niśamana-sāśru-nayana-bhīrubhir anunīta


vallabha-jana-kheda-śamana-vibhrama-bhara-vīta


śyāma-vimala-kānti-paṭala-dhūta-madana-lakṣa


raktima-dhara-yoṣid-adhara-cumba-racana-dakṣa


vigraha-pada-yauvata-mada-vīkṣaṇa-parilīna


caṇḍima-dhara-bhakta-nikara-māna-bhuja-gavīna


lola-gatibhir ārta-matibhir ābhiranabhidṛṣṭa


puṣpa-guruṣu valli-taruṣu bhūriṣu paripṛṣṭa


labdha-nalina-gandha-pulina-gopy-anukṛta-līla


śaśvad-amita-raṅga-ramita-rādhika vara-śīla


phulla-suṣama-vanya-kusuma-maṇḍita-dayitāṅga


keli-talina-vaktra-nalina-bhṛṅgita-tad-apāṅga


nirbhara-rati-vardhana-mati-nihnata-nija-deha


prema-śaraṇa-vallabha-gaṇa-mānasa-kuśa-leha


dṛṣṭa-vikala-rādha-nikhila-yauvata-parihūta


bhūri-rudita-tat-tad-udita-vīthibhir abhibhūta


viklava-tanu-gopa-sutanu-locana-padavīta


cāru-hasana pīta-vasana kuṅkuma-bhara-pīta


nandita-mati-yoṣa-yuvati-vāsasi viniviṣṭa


tuṣṭi-racana-cāru-vacana-dhūta-hṛdaya-riṣṭa


saṁmada-caya-phulla-hṛdaya-yauvata-tata-rāsa


kunda-radanacāru-vadana-śobhita-mṛdu-hāsa


dvi-dvi-yuvati-madhya-vasati-vardhita-ruci-kāmya


labdha-lalitabhṛṅga-valita-campaka-tati-sāmya


sva-sva-savidha-bodhi-vividha-veśa-yuvati-hṛdya


śaṅkara-mukha-daivata-sukha-vardhi-naṭana-vidya


mohita-śaśi-maṇḍala vaśi-khecara-muni-yoṣa


kiṅkiṇi-yuta-nūpura-ruta-lambhita-paritoṣa


saurabha-pura-miṣṭa-khapura-rañjita-madhurāsya


suṣṭhu-mahita-gīta-sahita-yauvata-tata-lāsya


viśva-karaṇa-dhairya-haraṇa-kāraṇa-kala-gāna


raktibhir uparuddha-paśupa-bhīru-kalitama


kūji-valaya-tāṇḍava-laya-ghūrṇita-sura-rāji


komala-raṇa-ṣaṭpada-gaṇa-guñjita-bhara-bhāji


tatra rahasi rāsa-mahasi sambhṛta-vara-śobha


mauktika-śuci-susmita-ruci-sṛṣṭa-yuvati-lobha


mārjita-rati-khinna-yuvati-maṇḍala-mṛdu-gaṇḍa


prema-lalaha-kāma-kalaha-paṇḍita-bhuja-daṇḍa


vibhrama-para-valgu-nakhara-cihnita-nava-vāma


sauṣṭhava-yuta-kāntibhir uta kāma-manasi-kāma


śīta-salila-keli-kalila-citta-yuvati-sikta


dīvyad-acira-jāta-rucira-dīptibhir atirikta


deva-vicita-puṣ puṣa-racita-vṛṣṭibhir abhivṛṣṭa


prema-sarala-keli-tarala-gopa-sutanu-dṛṣṭa


visphurad-ibha-nāyaka-nibha mañjula-jala-khela


cañcala-kara-puṣkara-vara-kṛṣṭa-yuvati-cela


ratna-bhavana-sannibha-vana-kuñja-vihita-raṅga


rāga-nirata-yauvata-rati-cihna-vilasad-aṅga


sandhṛta-naya nanda-tanaya sundara jaya vīra


yāmuna-taṭa-maṇḍala-naṭa rāsa-racana-dhīra


pāpāni mayi durgati-jayi-pāda-bhajana-leśa


dhehi karuṇa dṛṣṭim aruṇa-locana nikhileśa ||14||


 \

rambhorū-nikuramba-nirbhara-parīrambheṇa labdha-dyuter

bibhrāṇasya taḍit-kadamba-vilasat-kādambinī-vibhramam |


krīḍāḍambara-dhūta-jṛmbha-mathana-stamberamoru-śriyo


rāsārambha-rasārthinas tava vibho vande padāmbhoruham ||31||

nānā-chandobhir anyatra ca śrī-kavi-caraṇair eva varṇito’sti, yathā—

śārada-śaśadhara-vīkṣaṇa-hṛṣṭaḥ


parama-vilāsālibhir abhimṛṣṭaḥ |


vallava-ramaṇī-maṇḍala-bhāvaḥ


prollāsaka-kala-muralī-rāvaḥ ||1||


atha sakalābhir mada-vikalābhir


niśi paribhūya svajanān bhūyaḥ |


aviruvatībhir nava-yuvatībhir 


vihitoddeśaḥ sundara-veśaḥ ||2||


milita-mṛgākṣī-vāñchita-sākṣī-


kṛta-parihāsaḥ sphīta-vilāsaḥ |


tad amala-vāṇī-niśita-kṛpāṇī-


dalita-nikāraḥ kalita-vikāraḥ ||3||


pramadottaralita-vallava-nārī-


mukha-cumbana-parirambhaṇa-kārī |


unnata-manasāṁ sudṛśāṁ māna-


prekṣaṇataḥ kalitāntardhānaḥ ||4||


anukṛta-caritaḥ puline paritas 


taruṣu ca pṛṣṭaḥ kvāpi na dṛṣṭaḥ |


yavati-camūbhis tvaritam amūbhir


muhur anugītaḥ kutuka-parītaḥ ||5||


kākibhir ābhiḥ prārthita-saṅgaḥ


prakaṭita-mūrtir dhṛta-rati-raṅgaḥ |


kim api nigūḍha-ruṣā paripṛṣṭaḥ


kalitottara-vidhir alam upaviṣṭaḥ ||6||


karuṇā-śīlaḥ khaṇḍita-pīlaḥ 


stavakita-līlaḥ kuvalaya-nīlaḥ |


dhṛta-mṛdu-hāsaḥ prema-vilāsas 


tata-tanu-vāsaḥ kalpita-rāsaḥ ||7||


atha parikalpita-maṇḍala-bandhaḥ


kusuma-śarāsana-vibhrama-kandaḥ |


yuvatī-yuga-yuga-subhaga-skandha-


nyasta-lasad-bhuja-daṇḍa-dvandvaḥ ||8||


aliparivīte māruta-śīte 


vara-saṅgīte bhuvanātīte |


bhūṣaṇatāra-dhvani-parisāra-


krānta-vanānte śaśi-ruci-kānte ||9||


madhyaga-madhyaga-madhupa-virāji-


sphuṭa-campaka-tati-vibhrama-bhāji |


rāse kṛta-rucir anta-sthāyī


veṇu-mukhādhara-pallava-dāyī ||10||


stambhita-rākā-patir avikārān 


api sura-dārān madayann ārāt |


kutukākṛṣṭaś ciram abhivṛṣṭaḥ


sapadi vilūnaiḥ sura-taru-sūnaiḥ ||11||


atha kalpīkṛta-rajani-vihārī


khastha-surāsura-vismaya-kārī | 


nija-nija-nikaṭa-sthiti-vijñāna-


pramudita-ramaṇī-kṛta-saṁmānaḥ ||12||


nija-dṛg-bhaṅgī-kṣubhita-kuraṅgī-


nayanāmaṇḍala-guru-kuca-saṅgī |


keli-vilolaḥ pracala-nicolaḥ


sveda-jalāṅkura-cāru-kapolaḥ ||13||


kumuda-yutāyāṁ taraṇi-sutāyāṁ


salila-vinoda-pravalita-modaḥ |


yuvati-nikāya-prokṣita-kāyaḥ


śithilita-mālaḥ pulaka-karālaḥ ||14||


atha vanamālī vara-vipinālī-


kuñja-niketana-vīkṣaṇa-śālī |


jayati vihāri niśi maṇi-hārī


vraja-taruṇī-gaṇa-mānasa-hārī ||15||


nata-jana-bandho jaya rasa-sindho


vadanollasita-śrama-jala-bindo |


tvam akhila-devāvali-kṛta-sevā-


santatir adhamā vayam iha ke vā ||16||


jaya jaya kuṇḍala-yuga-ruci-maṇḍala-


vṛta-gaṇḍa-sthala damitākhaṇḍala |


dhṛta-govardhana gokula-vardhana


dehi ratiṁ me tvayi mura-mardana ||17|| [stava-mālāyāṁ rāsa-krīḍāyāṁ]

padyāvalyāṁ ca—

lakṣmīṁ madhya-gatena rāsa-valaye vistārayann ātmanā


kastūrī-surabhir vilāsa-muralī-vinyasta-vaktrendunā |


krīḍā-tāṇḍava-maṇḍalena parito dṛṣṭena tuṣyad dṛśā


tvāṁ hallīśaka-śaṅku-saṅkula-padā pāyād vihārī hariḥ || [padyā. 298]

alaṅkāra-kaustubhe—

vṛndāvane candana-vāta-śīte 


sa-candrikāyāṁ niśi sundarībhiḥ |


kalinda-kanyā-puline’tiramye 


sa rāsa-lāsyotsavam ātatāna || [a.kau. 10.44]


kācid vīṇāṁ murajam aparā kāpi vaṁśīṁ dadhānā


kācit tālaṁ kara-kisalaye tāla-dhāritvam āptā |


cakre saṅgīta-kavi-racanāṁ rāsam āsādya kācid


gānaṁ nānāmbara-parimalāmodam āviścakāra || [a.kau. 10.85]

athātra bīja-rūpāṇi śrī-bhāgavata-padyāni katicil likhyante, yathā—

rāsotsavaḥ sampravṛtto gopī-maṇḍala-maṇḍitaḥ |


yogeśvareṇa kṛṣṇena tāsāṁ madhye dvayor dvayoḥ |


praviṣṭena gṛhītānāṁ kaṇṭhe sva-nikaṭaṁ striyaḥ || 


yan manyeran nabhas tāvad vimāna-śata-saṅkulam |


divaukasāṁ sadārāṇām autsukyāpahṛtātmanām ||


tato dundubhayo nedur nipetuḥ puṇya-vṛṣṭayaḥ |


jagur gandharva-patayaḥ sastrīkās tad-yaśo’malam ||


valayānāṁ nūpurāṇāṁ kiṅkiṇīnāṁ ca yoṣitām |


sa-priyāṇām abhūc chabdas tumulo rāsa-maṇḍale ||


tatrātiśuśubhe tābhir bhagavān devakī-sutaḥ |


madhye maṇīnāṁ haimānāṁ mahā-marakato yathā ||


pāda-nyāsair bhuja-vidhūtibhiḥ sa-smitair bhrū-vilāsair 


bhajyan-madhyaiś cala-kuca-paṭaiḥ kuṇḍalair gaṇḍa-lolaiḥ |


svidyan mukhyaḥ kavara-raśanā-granthayaḥ kṛṣṇa-vadhvo


gāyantyas taṁ taḍita iva tā megha-cakre virejuḥ ||


uccair jagur nṛtyamānā rakta-kaṇṭhyo rati-priyāḥ | 


kṛṣṇābhimarśa-muditā yad gītenedam āvṛtam ||


kācit samaṁ mukundena svara-jātīr amiśritāḥ |


unninye pūjitā tena prīyatā sādhu sādhv iti |


tad eva dhruvam unninye tasyai mānaṁ ca bahv adāt ||


kācid rāsa-pariśrāntā pārśva-sthasya gadābhṛtaḥ |


jagrāha bāhunā skandhaṁ ślathad-valaya-mallikā ||


tatraikāṁsa-gataṁ bāhuṁ kṛṣṇasyotpala-saurabham |


candanālisam āghrāya hṛṣṭa-romā cucumba ha ||


kasyāścin nāṭya-vikṣipta-kuṇḍala-tviṣa-maṇḍitam |


gaṇḍaṁ gaṇḍe sandadhatyā adāt tāmbūla-carvitam ||


nṛtyatī gāyatī kācit kūjan nūpura-mekhalā |


pārśva-sthācyuta-hastābjaṁ śrāntādhāt stanayoḥ śivam ||


gopyo labdhvācyutaṁ kāntaṁ śriya ekānta-vallabham |


gṛhīta-kaṇṭhyas tad-dorbhyāṁ gāyantyas taṁ vijahrire ||


karṇotpalālaka-viṭaṅka-kapola-gharma-


vaktra-śriyo valaya-nūpura-ghoṣa-vādyaiḥ |


gopyaḥ samaṁ bhagavatā nanṛtuḥ svakeśa-


srasta-srajo bhramara-gāyaka-rāsa-goṣṭhyām || [bhā.pu. 10.33.3-16]


gopyaḥ sphurat-puraṭa-kuṇḍala-kuntala-tviḍ- 


guṇa-śriyā sudhita-hāsa-nirīkṣaṇena |


mānaṁ dadhatya ṛṣabhasya jaguḥ kṛtāni


puṇyāni tat-kara-ruha-sparaśa-pramodāḥ || [bhā.pu. 10.33.22] iti ||232||

—o)0(o—

|| 15.233 ||

atha vṛndāvana-krīḍā—

sthala-kamalam alīnāṁ stauti gītaiḥ padaṁ te

rada-tati-mati-namrā vandate kunda-rājī |

adharam anubhajantī lambate bimba-mālā

vilasati tava vaśyā paśya vṛndāṭavīyam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇaḥ śrī-rādhāṁ varṇayati | sthala-kamalaṁ kartṛ ||233|| (43)

**viṣṇudāsaḥ : **atha vṛndāvana-krīḍeti | sthaleti | śrī-vṛndāvane śrī-rādhayā saha viharan śrī-kṛṣṇo vṛndāvana-śobhāṁ varṇayan tasyā evotkarṣam āviṣkaroti | he rādhe ! iti prakaraṇa-balād unneyam | sthala-kamalaṁ kartṛ alīnāṁ gītais te tava caraṇaṁ stauti | tathā kundarājī kunda-puṣpa-kalikā-śreṇir api atinamrā satī rada-tatiṁ danta-paṅktiṁ vandate | tathā bimba-mālā bimba-phala-śreṇir api tavādharam anu vāraṁ vāraṁ bhajantī satī lambate avasraṁsamānā vartate | ata eveyaṁ vṛndāṭavī tava vaśyā adhīnā nivasati vartate | paśyety asya pūrvavad vākyārtha eva karma |

vidagdha-mādhave ca—

hariṇīr viḍambayasi netra-khelayā 


lalitair latāḥ pika-kulaṁ kaloktibhiḥ |


śikhinaś ca kuntala-kalāpa-vibhramair 


iti te puraḥ kim iva me vana-śriyā || [vi.mā. 5.39]


smita-ruci-virājitaṁ te


mukham iva nīrajayaty adhīrākṣi |


nīraja-bāndhava-duhitur


nīraja-rājī marud-bhramitā || [vi.mā. 5.41]


pariṇata-vara-bīja-spardhi-dantoru-bhāsaḥ


kusumam upahasantyās tanvi danta-cchadena |


phala-vijayi-kucāyās tvad-bhayād dāḍimīyaṁ


mṛdula-pavana-dolā-dambhataḥ kampate’dya || [vi.mā. 5.50]


uddhūra-maraṁda-mattā


ruddhe sāreṇa gaṁdha-visāreṇa |


iha mañjula-malligeṇa


rolambā haṁta guñjaṁti || [vi.mā. 5.51]


pītāti-sūkṣma-śikhara campaka-kalikeyam āyatā bhāti |


mānavatī-hṛn-mathanī haimī kāmasya śaktir iva || [vi.mā. 5.53]

kuñja-vihāry-aṣṭakaṁ ca, yathā—

avirata-rati-bandhu-smeratā-bandhura-śrīḥ


kavalita iva rādhāpāṅga-bhaṅgī-taraṅgaiḥ |


mudita-vadana-candraś candrakāpīḍa-dhārī


mudira-madhura-kāntir bhāti kuñje vihārī ||1||


tata-śuṣira-ghanānāṁ rāgam ānaddha-bhājāṁ


janayati taruṇīnāṁ maṇḍale maṇḍitānām |


taṭa-bhuvi naṭarāja-krīḍayā bhānu-putryā


vidadhad-atula-cārīr bhāti kuñje vihārī ||2||


śikhini kalita-ṣaḍje kokile pañcamāḍhye


svayam api nava-vaṁśyoddāmayan grāma-mukhyam |


dhṛta-mṛga-mada-gandhaḥ suṣṭhu gāndhāra-saṁjñaṁ


tribhuvana-dhṛti-hārī bhāti kuñje vihārī ||3||


anupama-kara-śākhopātta-rādhāṅgulīko


laghu laghu kusumānāṁ paryaṭan bāṭikāyām |


sarabhasam anugītaś citra-kaṇṭhībhir uccair


vraja-nava-yuvatībhir bhāti kuñje vihārī ||4||


ahiripu-kṛta-lāsye kīcakārabdha-vādye


vraja-giri-taṭa-raṅge bhṛṅga-saṅgīta-bhāji |


viracita-paricaryāś citra-tauryatrikeṇa 


stimita-karaṇa-vṛttir bhāti kuñje vihārī ||5||


diśi diśi śuka-śārī-maṇḍalair gūḍha-līlāḥ


prakaṭam anupaṭhadbhir nirmitāś carya-pūraḥ |


tad atirahasi vṛttaṁ preyasī-karṇa-mūle


smita-mukham abhijalpan bhāti kuñje vihārī ||6||


tava cikura-kadambaṁ stambhate prekṣya kekī


nayana-kamala-lakṣmīr vandate kṛṣṇa-sāraḥ |


alir alam alakāntaṁ nauti paśyeti rādhāṁ


sumadhuram anuśaṁsan bhāti kuñje vihārī ||7||


madana-tarala-bālā-cakravālena viṣvag-


vividha-vara-kalānāṁ śikṣayā sevyamānaḥ | 


skhalita-cikura-veśe skandha-deśe priyāyāḥ


prathita-pṛthula-bāhur bhāti kuñje vihārī ||8|| iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

arghyaṁ kuṭmalakair maranda-paṭalaiḥ pādyaṁ parāgair madhu-


syandārdrair anulepanaṁ kisalayaiḥ puṣpaiś ca bhūṣāṁ phalaiḥ |


naivedyaṁ pavanāhatair avayavair nṛtyaṁ madāli-svanair


gītaṁ kalpayatā harir vana-gato vallī-cayenārcitaḥ || [a.kau. 5.26]


ekenānila-capalena patra-haste-


nārautsīt stavaka-payodharaṁ pareṇa |


ākṣepaṁ na na na na neti cañcalāli-


bhrū-bhaṅgyā vādhita hariṁ vilokya vallī || [a.kau. 5.27]


santrāsaṁ kisalaya-pāṇi-kampanena


protsāhaṁ kusuma-mayena susmitena |


roṣaṁ ca bhramara-ghaṭākaṭākṣa-pātair


āsanne madhubhidi vīrudho’bhyanaiṣuḥ || [a.kau. 5.28]


sīmantopari bandhu-jīva-kusumaṁ sindhūra-bindu-kṛtaṁ


citrair navya-dalair vyadhāyi makarī gaṇḍe nakhāgra-kṣataiḥ |


cakre kañculikā payodhara-bhare nānā-prasūna-cchadaiḥ


kṛṣṇena praṇayātur eka-rabhasas tasyām abhivyañjitaḥ || [a.kau. 5.29]

śrī-bhāgavate ca—

upagīyamāna udgāyan vanitā-śata-yūthapaḥ |


mālāṁ bibhrad vaijayantīṁ vyacaran maṇḍayan vanam || [bhā. 10.29.44]


tataś ca kṛṣṇopavane jala-sthala-


prasūna-gandhānila-juṣṭa-dik-taṭe |


cacāra bhṛṅga-pramadā-gaṇāvṛto


yathā mada-cyud dviradaḥ kareṇubhiḥ || [bhā.pu. 10.33.25] iti ||

vṛndāvana-krīḍopalakṣaṇatayā hindolotsava-vasantotsavādayaś ca śrī-grantha-kāra-caraṇair vistara-bhītyā mūla-granthe tyaktvā api mādhuryāvahatvād vṛndāvana-līlāyā aṅgatvāc ca ṭīkāyāḥ katicit te utthāpyante | tatra hindolotsavo, yathā gītāvalau—

nipatati parito vandana-pālī |


taṁ dolayati mudā suhṛd-ālī ||


vilasati dolopari vanamālī |


tarala-saroruha-śirasi yathālī || dhruva ||


janayati gopī-jana-karatālī |


kāpi puro nṛtyati paśupālī ||


ayam āraṇyaka-maṇḍana-śālī |


jayati sanātana-rasa-paripālī || [gītāvali 5] 

govinda-līlāmṛte ca—

hindolikāyāṁ sahasāli-vṛndair


āndolitāyāṁ balavac calantyām |


udvelitāṅgī kila cañcalākṣī


sāliṅgya kāntaṁ lalanālalambe || [go.lī. 15.54]


tayor bhraśyat-kaiśyaṁ mitha iha calat-kuṇḍala-yuge


tathā cañcat-kāñcī-stavaka-paṭalaṁ tat-samudaye |


parimlāyan-mālya-dvayam api calat-kaṅkaṇa-vare


dṛḍhaṁ dolāndole sati sapadi sandānitam abhūt || [go.lī. 15.55]

atha vasantotsavo, yathā gītāvalau—

abhinava-kuṭmala-guccha-samujjvala-kuñcita-kuntala-bhāra |


praṇayi-janerita-vandana-saha-kṛta-cūrṇita-vana-ghana-sāra ||


jaya jaya sundara nanda-kumāra |


saurabha-saṅkaṭa-vṛndāvana-vihita-vasanta-vihāra || dhruva ||


adhara-virājita-mandatara-smita-lobhita-nija-parivāra |


caṭula-dṛg-añcala-racita-rasoccala-rādhā-madana-vikāra ||


bhuvana-vimohana-mañjula-nartana-gati-valgita-maṇi-hāra |


nija-vallabha-jana-suhṛt-sanātana-citta-viharad-avatāra || [gītāvali 3]

tathā—

prema-karambita-rādhā-cumbita-mukha-vidhur utsava-śālī |


dhṛta-candrāvali-cāru-karāṅgulir iha nava-campaka-mālī ||


madhuripur adya vasante |


khelati gokula-yuvatibhir ujjvala-puṣpa-sugandha-dig-ante ||dhruva||


nava-śaśi-rekhā-likhitāvaśākhā-tanur atha lalitā-saṅgī |


śyāmalayāśrita-bāhur udañcita-padmā-vibhrama-raṅgī ||


bhadrālambita-śaivyodīrita-rakta-rajo-bhara-dhārī |


paśya sanātana-mūrtir ayaṁ ghana-vṛndāvana-ruci-kārī || [gītāvali 38]

tathā—

vikirati yantreritam agha-vairiṇi rādhā kuṅkuma-paṅkam |


dayitāmayam api siñcati mṛgamada-rasa-rāśibhir aviśaṅkam ||


viharati saha rādhikayā raṅgī |


madhu-madhure vṛndāvana-rodhasi harir iha harṣa-taraṅgī ||dhruva||


kṣipati mitho yuva-mithunam idaṁ navam aruṇataraṁ paṭavāsam |


jitam iti jitam iti muhur api jalpati kalpayad-atanu-vilāsam ||


subalo raṇayati ghana-kara-tālī jitavān iti vanamālī |


lalitā vadati sanātana-vallabham ajayat paśya mamālī || [gītāvali 40]

govinda-līlāmṛte ca—

mauna-vrataṁ tyaktum ivānya-puṣṭāḥ


kaṇṭhaṁ kaṣāyeṇa viśodhayantaḥ |


sārdhaṁ pikībhiḥ kala-kaṇṭha paśya


mākandam udyan-mukulaṁ prayānti || [go.lī. 12.71]


vāsantī svarṇa-yūthī-mukha-hasita-latālībhir āliṅgitāṅgī


phulleyaṁ campakālī bakula-tatir iyaṁ sāpi tāpiñcha-mālā |


seyaṁ punnāga-vīthī sutilaka-vitatiḥ sā tv iyaṁ cūtapālī


śreṇīyaṁ vañjulānāṁ vilasati purataś cāvaliḥ keśarāṇām || [go.lī. 12.72]


punnāgāḥ saptalābhir vidhumukhi bakulāḥ sal-lavaṅgāvalībhiḥ


kubjābhiḥ kovidārāḥ sudati rurucire campakāḥ ketakībhiḥ |


te’śokāḥ svarṇa-yūthī-tatibhir iha lasat-kiṁśukāḥ pāṭalībhir


vāsantībhī rasālāḥ sita-śata-dalikā-śreṇibhiḥ keśarāś ca || [go.lī. 12.73] ||233||

—o)0(o—

|| 15.234 ||

yamunā-jala-keliḥ, yathā—

vyātyukṣī-yudhi rādhayā ghana-rasaiḥ paryukṣyamāṇasya te

mālyaṁ bhaṅgam avāpa vīra tilako yātaḥ kilādṛśyatām |

vaktrendau pratimā-cchalena śaraṇaṁ labdhaḥ sakhīṁ kaustubhas

tan mā bhūś cakito vimukta-cikuraṁ nārdaty asau tvad-vidham ||

**śrī-jīvaḥ : **pratimāṁ pratibimbam | nārdati na pīḍayati ||234|| (44)

**viśvanāthaḥ : **viśākhā śrī-kṛṣṇam āha—vyātyukṣī-yudhi paraspara-jala-seka-yuddhe ghanarasair vyātyukṣī-yudhi ghanarasaiḥ paryukṣamānasyeti kākākṣi-golaka-nyāyenānvaye ghanarasair jalair niviḍa-rasair iti śleṣo ghaṭate | pratimā pratibimbaṁ nārdati na pīḍayati ||234|| (44)

**viṣṇudāsaḥ : **yamuneti | vyātyukṣīti raho-vihārānantaraṁ jala-krīḍām ārabdhavatoḥ rādhā-kṛṣṇayoḥ satoḥ lalitā śrī-rādhāyā jalam ālocya śrī-kṛṣṇaṁ prati solluṇṭham āha | vīra he vikrānteti tavaitādṛśaḥ parājayo mat-sakhīto

—o)0(o—

|| 15.235 ||

yathā vā, padyāvalyāṁ (301)—

jala-keli-tarala-karatala-

mukta-punaḥ-pihita-rādhikā-vadanaḥ |

**jagad avatu koka-yūnor **

vighaṭana-saṅghaṭana-kautukī kṛṣṇaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **jala-kelau śrī-rādhāyā jayam uktvā śrī-kṛṣṇasyāpi tam āha—yathā veti ||235|| (45)

**viṣṇudāsaḥ : **jala-kelau śrī-rādhāyā utkarṣaṁ nirūpya śrī-kṛṣṇasyāpi nirūpayati yathā veti | jaleti | yamunāyāṁ śrī-rādhayā saha jala-keli-kautukāviṣṭaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā vṛndā sollāsam ālapati | kṛṣṇaḥ jagat viśvam avatu rakṣatu | kiṁ-bhūtaḥ ? jala-keliṣu taralaṁ yat kara-talaṁ tena karaṇena prathamaṁ muktaṁ tyaktaṁ punaḥ pihitam ācchāditaṁ ca rādhikāyā vadanaṁ mukhaṁ yena saḥ | ata eva koka-yūnoḥ cakravāka-yuva-yugalasya vighaṭanaṁ tan-mukhe candra-bhrāntyā rātri-bhayāt viśleṣaḥ saṅghaṭanaṁ ca tad-ācchādanena prakṛta-divasa-buddhyā ullāsāt sammilanaṁ tayoḥ kautukī kutūhalavān |

śrī-govinda-līlāmṛte ca—

vyātyukṣī-pradhanaṁ tadā samabhavat tābhiḥ samaṁ śrī-harer


yatrāsāṁ mṛdu-secanaiḥ sa vidadhe protsāha-vṛddhiṁ kṣaṇam |


siñcantyaḥ parito nirantara-jalāsārair amuṁ tā vyadhur


bhītyādho-vadanaṁ karāṅguli-dalair uddhākṣi-nāsā-śrutim || [go.lī. 15.55]


priyakara-militāmbu-sparśa-hṛṣṭāpi paryak


satata-nipatad-ambho-dhārayodvigna-cittā |


śithilita-bhuja-vallī-śasta-keśāmbara-srag-


jala-yudhi vimukhī sā sundarī-pālir āsīt || [go.lī. 15.62]


cūḍā paścād apasṛtavatī kaustubho bimba-dambhād


gaṇḍe te’sau śaraṇam abhajat kuṇḍale kampa-lole |


līnaṁ cāsīt tilakam alike chinna-bhinnāsya mālā


tasmād yuddhād virama sakhi mā kātaraṁ pīḍayāmum || [go.lī. 15.68] iti |

bhakti-kalpa-latāyāṁ ca—

kālindī-jala-keli-kautuka-rasād gopāla-vāma-bhruvām


anyāsāṁ kara-pallavāmbu-lalitāsakair nihityekṣaṇam |


mūrtenaiva rasena tat-kara-yugenāsikta-vaktrāmbujaḥ


preyasyā nibhṛtaṁ cucumba vadanaṁ svacchandam indrānujaḥ || 

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca—

vyātyukṣī-krīḍane’tha pracurayati mitho jetu-kāmau pravṛttau


tatrārān nābhidaghne’mbuni sa-nija-sakhī-vṛnda-rādhā-mukundau |


ekaṁ citraṁ tadāsīt tad iha sa vibabhāv eka evāli-goṣṭhyāṁ


sarvāḥ sva-svāgratas taṁ dadṛśur atha mudā vā nudantaṁ karābhyām ||


harau ṣiñcantyaḥ stimitatara-cīnāmbara-vṛtāṁ 


tanūṁ dṛṣṭvā tasyāḥ śithila-kara-padmo’bhavad ayam |


athāsyāṁ siñcantyām atanu-rasa pūreṇa ramaṇaṁ


tadātravānaṁ harṣāt prabhur api visasmāra sa hariḥ ||


cirād ambu-kṣepa-śrama-janita-jāḍyena vikalaḥ 


sa mukhyo vaḥ preyān ajani tad imaṁ siñcata bhṛśam |


iti śrī-rādhoktyā yugapad akhilābhiḥ sa siṣice


na ca jñātaṁ tādiryad ayam anurāgaika-vivaśaḥ || iti |

śrī-bhāgavate ca—

tābhir yutaḥ śramam apohitum aṅga-saṅga-


ghṛṣṭa-srajaḥ sa kuca-kuṅkuma-rañjitāyāḥ |


gandharva-pālibhir anudruta āviśad vāḥ


śrānto gajībhir ibha-rāḍ iva bhinna-setuḥ ||


so’mbhasy alaṁ yuvatibhiḥ pariṣicyamānaḥ


premṇekṣitaḥ prahasatībhir itas tato’ṅga |


vaimānikaiḥ kusuma-varṣibhir īḍyamāno


reme svayaṁ sva-ratir atra gajendra-līlaḥ || [bhā.pu. 10.33.23-24] iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

kṛṣṇe karṣati koka-yugmakam iyaṁ dorbhyāṁ vyadhāt svastikaṁ


kaṇṭhe cāru-mṛṇālam arpayati sā bāhū dadhe kuñcitau |


padmaṁ jighrati pāṇināsyam avṛṇod itthaṁ jale khelator


asparśā suratis tayoḥ priya-sakhī-vṛndasya rasyābhavat || [a.kau. 5.30]


hārādibhiḥ santruṭitair nijāṅgād 


vibhūṣayāmāsa pataṅga-putrīm |


tasyāḥ sarojādibhir ātmano’ṅgaṁ


rādhāli-vargo jala-keli-kāle || [a.kau. 8.122] 

parivṛtti-nāmālaṅkāraḥ ||235||

—o)0(o—

|| 15.236 ||

atha naukhelā, yathā padyāvalyāṁ (270)—

muktā taraṅga-nivahena pataṅga-putrī

navyā ca naur iti vacas tava tathyam eva |

śaṅkā-nidānam idam eva mamātimātraṁ

tvaṁ cañcalo yad iha mādhava nāviko’si ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **jala-kelau taralābhyāṁ kara-tālābhyāṁ muktaṁ punaḥ pihitam ācchāditaṁ śrī-rādhā-vadanaṁ yena saḥ | parābhūyamānāṁ śrī-rādhāṁ tat-sakhīr jñāpayitum iti bhāvaḥ | vighaṭanaṁ tan-mukhe candra-bhrāntyā rātri-bhayād viśleṣaḥ | saṅghaṭṭanaṁ tad-ācchādanena prakṛta-divasa-buddhyā ullāsāt saṁmilanaṁ tābhyāṁ kautukī | śrī-rādhā śrī-kṛṣṇam āha—muktā rahitā ||236|| (46)

**viṣṇudāsaḥ : **atha naukheleti | mukteti | yamunāyāṁ nau-khelayā karṇadhāratvam aṅgīkṛtya śrī-kṛṣṇena nija-nāvyārohaṇārtham āmreḍitā śrī-rādhā tad-vacasaḥ satyatvam āśaṁsantī taṁ prati sākūtam āha—mādhava he lakṣmī-pate iti tasyāś cañcalāyāḥ saṅgāt tavāpi cāñcalyaṁ durnivāram iti bhāvaḥ | pataṅga-putrī yamunā taraṅga-nivahena vīci-samūhena muktā tyaktā tathā naukā ca navyā suḍṛḍhā iti tava yad-vacas tat satyam eva nātra sandehaḥ |

nanv evaṁ cet tarhi kim iti vyarthā-śaṅkayā naukārohaṇe mantharāsīty atra sa-manda-smitam āha—mama atimātram atiśayam idam eva śaṅkāyā nidānaṁ, tat kim ity atrāha—yat yasmāt iha naukāyāṁ nāvikaḥ karṇadhāras tvam asi |

nanu mayā kim apakṛtaṁ tava yata evam āśaṅkase ? tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—cañcalam iti | muhur muhur bhūriśaḥ tava cāñcalyānubhavena tvattaḥ śaṅkā nāpayātīty arthaḥ |

padyāvalau ca—

kuru pāraṁ yamunāyā


muhur iti gopībhir utkarāhūtaḥ |


tari-taṭa-kapaṭa-śayālur


dviguṇālasyo harir jayati || [padyā. 268]


jīrṇā tariḥ sarid atīva-gabhīra-nīrā


bālā vayaṁ sakalam ittham anartha-hetuḥ |


nistāra-bījam idam eva kṛśodarāṇāṁ


yan mādhava tvam asi samprati karṇadhāraḥ || [padyā. 271]


ambhasi taraṇi-sutāyāḥ


stambhita-taraṇiḥ sa devakī-sutaḥ |


ātara-virahita-gopyāḥ


kātara-mukham īkṣate smeraḥ || [padyā. 272]


vācā tavaiva yadunandana gavya-bhāro


hāro’pi vāriṇi mayā sahasā vikīrṇaḥ |


dūrīkṛtaṁ ca kucayor anayor dukūlaṁ


kūlaṁ kalinda-duhitur na tathāpy adūram || [padyā. 273]


payaḥ-pūraiḥ pūrṇā sapadi gataghūrṇā ca pavanair


gabhīre kālindī-payasi tarir eṣā praviśati |


aho me durdaivaṁ parama-kutukākrānta-hṛdayo


harir vāraṁ vāraṁ tad api karatāliṁ racayati || [padyā. 274]


pānīya-secana-vidhau mama naiva pāṇī


viśrāmyatas tad api te parihāsa-vāṇī |


jīvāmi cet punar ahaṁ na tadā kadāpi 


kṛṣṇa tvadīya-taraṇau caraṇau dadāmi || [padyā. 275]


idam uddiśya vayasyāḥ 


sva-samīhita-daivataṁ namata |


yamunaiva jānu-dadhnī 


bhavatu na vā nāviko’stv aparaḥ || [padyā. 276]


tarir uttaralā sarid gabhīrā


taralo nanda-sutaś ca karṇa-dhāraḥ |


abalāham upaiti bhānur astaṁ


sakhi dūre nagarīha kiṁ karomi || [padyā. 277]


nāpekṣate stuti-kathāṁ na śṛṇoti kākuṁ


śaśvat kṛtaṁ na manute praṇipāta-jātam |


hā kiṁ vidheyam adhunā sakhi nanda-sūnur


madhye-taraṅgiṇi tariṁ taralo dhunoti || [padyā. 278]


eṣottuṅga-taraṅga-laṅghita-taṭotsaṅgā pataṅgātmajā


pūrṇeyaṁ tarir ambubhir na hi hareḥ śaṅkā kalaṅkād api |


kāṭhiṇyaṁ bhaja nādya sundari vayaṁ rādhe prasādena te


jīvāmaḥ sphuṭam ātarīkuru giri-droṇī-vinodotsavam || [padyā. 279] iti ||236||

—o)0(o—

|| 15.237-238 ||

atha līlā-cauryam—

līlā-cauryaṁ bhaved vaṁśī-vastra-puṣpādi-hāritā ||

atha **vaṁśī-cauryam, **yathā padyāvalyāṁ (253)—

nīcair nyāsād atha caraṇayor nūpure mūkayantī

dhṛtvā dhṛtvā kanaka-valayāny utkṣipantī bhujānte |

mudrām akṣṇoś cakita-cakitaṁ śaśvad ālokayantī

smitvā smitvā harati muralīm aṅkato mādhavasya ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhāyā muralī-caurya-caritaṁ tat-sakhyaḥ parasparam āsvādayanti—nīcair iti ||237-238||

**viṣṇudāsaḥ : **atha līlā-cauryam iti | nīcair iti | vihāra-bhara-jāta-śramālasyābhyāṁ nikuñja-vedyāṁ prāpta-nidrasya śrī-kṛṣṇasya muralī-jihīrṣāyaṁ kutukinyāḥ śrī-rādhāyāḥ madhura-ceṣṭitaṁ bahiḥ-kuñjāt paśyantī vṛndā sva-sakhīṁ prati varṇayati | mādhavasya aṅkataḥ kroḍāt muralīṁ harati apanayati rādheti prakaraṇa-balād ūhyam | kiṁ kṛtvā ? smitvā smitvā, vīpsā smitasya vṛtti-bāhulyāt | pūrva-prakaraṇopekṣayā atha-śabdaḥ anantarārthaḥ | kiṁ kurvatī ? caraṇayor nija-pada-padmayor nīcair nyāsāt śanaiḥ śanair arpaṇāt hetoḥ nūpure karma-bhūte mūkayantī te śabda-rahite kurvantī, tathā kanaka-valayāni svarṇa-racita-ratnamaya-prakoṣṭha-valayāni dhṛtvā dhṛtvā bhujānte utkṣipantī tat-saṅgharṣaja-śabdābhāvāya utthāpayantī | tathā cakitaṁ ca cakitaṁ ca cakita-cakitaṁ yathā syāt tathā akṣṇoḥ śrī-kṛṣṇasya netrayoḥ mudrāṁ ceṣṭitaṁ śaśvat punaḥ punar ālokayantī ||

vidagdha-mādhave ca—

nidrāgamo’pi sakhi nanda-sutasya hartuṁ


yāṁ śaknuvanti na parāḥ paśu-pāla-bālāḥ |


dhanyā kaṭākṣa-kalayā kila mohayantī


tāṁ rādhikādya purato muralīṁ jahāra || [vi.mā. 4.34]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

iha mayi sukhaṁ nidrām āpte kayā mama cauritā


maṇi-muralikā hāraś cāyaṁ maṇīndra-kulojjvalaḥ |


nigaditam iti śrutvā śaurer vihasya sā nibhṛta-


nibhṛtaṁ celāñcalyā mukhendum apāvṛṇot || [a.kau. 10.89] ||238||

—o)0(o—

|| 15.239 ||

atha vastra-cauryam, yathā—

chadāvali-vṛtaiva naḥ sapadi kācid ekā vrajaṁ

praviśya jaratīr ihānayatu ghora-karmoddhatāḥ |

ayaṁ guṇa-nidhis taror upari tābhir abhyarcyatām

umā-vrata-kumārikā-paṭala-cela-pāṭac-caraḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **bahu-vinayair api vastram adadānaṁ śrī-kṛṣṇaṁ yamunā-jala-sthā eva gopyaḥ śrī-kṛṣṇaṁ bhīṣamāṇā āhuḥ | chadāvalis tatratyā padma-patra-śreṇī | pāṭaccaraś cauraḥ ||239|| (49)

**viṣṇudāsaḥ : **chadāvalīti | daśamokta-prakāreṇa kātyāyanī-vratam ācarantīnāṁ vraja-kiśorīṇāṁ tīra-sthita-vastrāṇy apahṛtya kadamba-drumam āruhya ca narma-bhaṅgyā śrī-kṛṣṇe parihasati sati kācit pragalbha-svabhāvā tad-vṛnda-mukhyā sarvāḥ pratyupāyam upadiśantī tam upālabhate | naḥ asmākaṁ madhye kācid ekā chadāvalibhiḥ patra-śreṇibhir eva vṛtā āvṛtā ācchāditāṅgī bhūtvā sapadi śīghram eva vrajaṁ goṣṭhālayaṁ praviśya, jaratīḥ vṛddhā ihānayatu, tatrāpi yāḥ ghora-karmaṇi uddhatāḥ niraṅkuśā durnivārā iti viśeṣaṇaṁ kṛṣṇasyāntaḥ-śaṅkotpādanārtham |

nanu tābhir api asya durlīla-śekharasya kiṁ vā vidhāsyata ity atrāha—ayam iti | ayaṁ taroḥ kadamba-vṛkṣasya upari dṛśyamānaḥ guṇa-nidhiḥ guṇa-samudraḥ | tābhiḥ abhyarcyatāṁ sampūjyatām | viparīta-lakṣaṇayokta-guṇa-nidhitva-tad-abhyarcanatvayor hetutvena viśeṣaṇāntaram āha—umeti umāyāḥ kātyāyanyāḥ vratinyo yāḥ kumārikās tāsāṁ paṭalaṁ vṛndaṁ tasya cela-pāṭaccaraḥ vastra-taskara iti ||239||

—o)0(o—

|| 15.240 ||

atha puṣpa-cauryam, yathā—

ayi jñātaṁ jñātaṁ harasi hariṇākṣi pratidinaṁ

tvam eva pracchannā mama sumanasāṁ mañjarim itaḥ |

cirād diṣṭyā cauri tvam iha vidhṛtādya svayam ato

guhākārām ārāt praviśa vasatiṁ prauḍhibhir alam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **ekākinīm evodyāne puṣpam avacinvatīṁ śrī-rādhām āgatya didhīrṣuḥ śrī-kṛṣṇa āha—ayīti ||240|| (50)

**viṣṇudāsaḥ : **ayi jñātam iti | śrī-kṛṣṇa-saṅga-lālasayā gṛhād āgatā vṛndāvane sūrya-pūjārthaṁ puṣpāṇy avacinvatīṁ śrī-rādhāṁ niruddhya śrī-kṛṣṇas tāṁ prati bhaṅgyāha | ayi hariṇākṣi mṛga-locane iti tātkālikotpanna-cāñcalyādi-śobhātiśayatvaṁ netrayor uktam | pratidinaṁ dinaṁ dinaṁ prati tvam eva pracchannā satī mama sumanasāṁ puṣpāṇāṁ mañjarīm itaḥ vṛndāvanata eva harasi corayasīti jñātaṁ, vīpsāṁ dārḍhyārthā | kintu adyaiva cirāt cira-dinata eva diṣṭyā bhāgyodayena cauri he taskari ! tvaṁ vidhṛtāsi mayeti śeṣaḥ | ato hetoḥ svayam eva guhākārāṁ śaila-kandarā-rūpāṁ vasatiṁ gṛham ārāt nikaṭa eva praviśa |

svayam-utprekṣita-līlāyāṁ—

gokule kula-vadhūbhir arcitā


śīla-candana-rasena carcitā |


rādhāham adhikāritām ataḥ 


kiṁ karoṣi may dhūrta kāmataḥ ||25||

ity-ādi-rītyā prauḍhi-parāṁ prekṣya prāha—prauḍhibhiḥ haṭhāgrahaiḥ alaṁ vyartham iti | puṣpādi-hāritety atrādi-grahaṇāt hārādi-cauryam api, yathā lalita-mādhave—

katham idam api vismṛtaṁ bhavatyā


sakhi tava kuṇḍa-taṭī-nikuñja-dhāmni |


rati-parimala-labdha-nidrayor nau


yad avahitā lalitā jahāra hārau || [la.mā. 9.42] ||240||

—o)0(o—

|| 15.241 ||

atha ghaṭṭaḥ, yathā dāna-keli-kaumudyāṁ (64)—

ghaṭṭādhirājam avamatya vivādam eva

yūyaṁ yad ācaratha śulkam aditsamānāḥ |

**manye vidhitsatha tad atra gires taṭeṣu **

durgeṣu hanta viṣameṣu raṇābhiyogam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **dāna-ghaṭṭa-sthaḥ śrī-kṛṣṇo lalitādyā āha—ghaṭṭādhīti | viṣameṣv iti saptamy-antam, pakṣe viṣameṣuḥ kandarpaḥ | abhiyogam udyamam ||241|| (51)

**viṣṇudāsaḥ : **atha ghaṭṭa iti | ghaṭṭādhirājam iti | pūrvoddiṣṭa-prakāreṇa govardhane dāna-vartanyāṁ niruddhāḥ śrī-rādhikā-prabhṛtīḥ prati śrī-kṛṣṇasya sāṭopa-vāg-vilāsaḥ | yūyaṁ śuddhaḥ ghaṭṭa-deya-paṇam aditsamānā dātum anicchantyaḥ satyaḥ ghaṭṭādhiājaṁ mām avamatya avajñāya yat yasmāt vivādam eva kevalam ācaratha kurutha, tat tasmāt atra gires taṭeṣu durgeṣu durlaṅgheṣu, ata eva viṣameṣu natonnateṣu raṇābhiyogaṁ vigrahopakramaṁ vidhitsatha kartum icchatha iti manye śaṅke | hanteti viṣāde, pakṣe harṣe | pakṣe viṣameṣur asama-bāṇaḥ kāmas tasya raṇābhiyogam ity eka-padam |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

ayam adayamudāro’līka-ghaṭṭādhipatyaṁ


kalayati pathi gāvye dāna-līlāṁ dadhānaḥ |


hari hari hariṇākṣī-lakṣa-vakṣoja-hāra-


truṭana-paṭima-śāṭī-pāṭana-prauḍha-darpaḥ || [a.kau. 10.77] ||241||

—o)0(o—

|| 15.242 ||

atha kuñjādi-līnatā, yathā vidagdha-mādhave (6.25)—

śaṅke saṅkulitāntarādya niviḍa-krīḍānubandhecchayā

kuñje vañjula-śākhinaḥ śaśimukhī līnā varīvarti sā |

no ced eṣa tad-aṅghri-saṅgama-vinābhāvād akāle kathaṁ

puṣpāmoda-nimantritāli-paṭalī-stotrasya pātrībhavet ||

**śrī-jīvaḥ : **vañjulo’śokaḥ | padminyāś caraṇa-sparśenāśokaḥ puṣpatīti kavi-samayaḥ ||242|| (52)

**viśvanāthaḥ : **nilīnāṁ śrī-rādhām anviṣyan śrī-kṛṣṇaḥ parāmṛśati—śaṅka iti | vañjulo’śokaḥ ||242|| (52)

**viṣṇudāsaḥ : **atha kuñjādi-līnateti | śaṅke iti | śaradi śrī-rādhayā saha vane viharan śrī-kṛṣṇo’nyonya-prauḍhyā nihnuti-līlāyāṁ nihnutāṁ śrī-rādhām anviṣyann ayam akasmāt asamaya-puṣpitam aśoka-vṛkṣam ālokya sa-vitarka-vismayam anyathānupapatti-pramāṇena tad-upalakṣita-kuñjāntas tasyā avasthānaṁ niścinoti | sā mad-advaita-vallabhā śaśimukhī śrī-rādhā adya samprati niviḍa-krīḍānubandhecchayā sāndra-raho-līlābhilāṣeṇa saṅkulitaṁ vyāptam antaram āśayo yasyās tathāvidhā bhūtvā vañjula-śākhino’śoka-vṛkṣasya kuñje tad-upalakṣita-latā-mandire līnā praviṣṭā satī varīvarti atiśayena vartate | etad eva anyathānupapatti-pramāṇena draḍhayati—no ced iti | no ced anyathā tad-aṅghri-saṅgamas tasyāś caraṇa-sparśas tasya vinābhāvād abhāvād padminyāś caraṇa-sparśato’śokaḥ phullatīti prasiddheḥ | akāle asamaye’smin śarad-ṛtau | puṣpāṇām āmodaiḥ saurabhātiśayaiḥ nimantritā āhūtā yā alīnāṁ bhṛṅgāṇāṁ paṭalyaḥ śreṇayas tāsāṁ stotrasya suṣṭhu-madhu-pāna-jāta-mada-bhareṇa madhura-jhaṅkṛti-rūpa-stavasya kathaṁ pātrībhavet apātram api pātraṁ bhavet ? abhūta-tad-bhāve cvi-pratyayaḥ | anyathā evaṁ nābhaviṣyad iti bhāvaḥ |

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ—

puṣpāmoda-madālibhiḥ sugahane vīrudbhir antar vane


sva-prekṣā-madhumatta-pakṣi-paśubhiḥ saṁsūcitātma-sthitī |


kuñje nihnuti-līlayātinibhṛtaṁ viśliṣya tūrṇaṁ punaḥ 


pūrṇa-sneha-tanu-pradīpa-rucibhiḥ samprāpta-saṅgau mithaḥ || iti ||242||

—o)0(o—

|| 15.243 ||

atha madhu-pānam, yathā—

mukha-vidhum uditaṁ madhu-dviṣo’sau

madhu-caṣake madhuraṁ samīkṣya mugdhā |

adiśata dṛśam eva tatra pātuṁ

na tu vadanaṁ muhur arthitāpi tena ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **vṛndā paurṇamāsīm āha—mukheti | mugdhā ānanda-moha-yuktā tan-mādhurya-pānottha-saundaryavatī sā ||243|| (53)

**viṣṇudāsaḥ : **atha madhu-pānam iti | mukha-vidhum iti | nikuñja-mandire raho-līlārambhe śrī-kṛṣṇena madhu-pānārtham āmreḍitāyā api śrī-rādhāyāḥ caṣakāntaḥ pratibimbita-śrī-kṛṣṇa-mukha-candra-śobhekṣāveśena tad-anumodanābhāvaṁ bahiḥ kuñjāl lalitā varṇayati—madhudviṣaḥ śrī-kṛṣṇasya madhuraṁ mukha-vidhuṁ vaktra-candraṁ madhu-caṣake mādhvīka-pūrṇa-tat-pāna-pātre uditam udgataṁ pratibimbitam asau śrī-rādhā tatra madhu-caṣake pātuṁ pānāya dṛśaṁ locanam eva ādiśata preritavatī, na tu vadanam | tena nija-kāntena śrī-kṛṣṇena muhur vāraṁ vāram arthitā yācitāpi, yato mugdhā tan-mukhacandra-saundarya-mādhvīka-pānāsaktyā vicitā |

govinda-līlāmṛte ca—

kādambarī-mada-vighūrṇita-śoṇa-


koṇa-protphulla-locana-saroja-virājitāni |


āmoda-modita-nimantrita-ṣaṭpadāni


hāsendu-kānti-valitādhara-pallavāni || [go.lī. 14.92]


kṛṣṇasya netra-rasanāsvadanīya-bhūri-


saundarya-sal-lavaṇimāsava-pūritāni |


tasyātipānam anu tṛṭ-paripūraṇāya


vaktrāṇy ayuś caṣakatāṁ sudṛśām amūṣām || [go.lī. 14.93]


avirata-madhupāne svādu-kāntādharoṣṭhaṁ


satatam adhara-pāne madhv abhūt tad-vidaṁśaḥ |


madana-madhu-madābhyāṁ tṛṣṇayā pāna-bhājāṁ


mitha iha mithunānāṁ niścayo nāsa pāne || [go.lī. 14.97]

amarau ca—

pītas tuṣāra-kiraṇo madhunaiva sārdham


antaḥ praviśya caṣake pratibimba-vartī |


mānāndhakāram api mānavatī-janasya


nūnaṁ bibheda yad asau prasasāda sadyaḥ || [amaru 120]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

mādhvīkācamanotsave kutukinor anyonya-danta-cchadāv


anyonyena kṛtopadaṁśa-racanau śrī-rādhikā-kṛṣṇayoḥ |


kṣuṇṇau ca dvija-kuṭmalair abhavatām akṣuṇṇa-lakṣmī-bharau


pītau cāruṇitau babhūvatur aho premṇo vicitrā gatiḥ || [a.kau. 5.24] ||243||

—o)0(o—

|| 15.244 ||

atha vadhū-veśa-dhṛtiḥ, yathā uddhava-sandeśe (64)—

**keyaṁ śyāmā sphurati sarale gopa-kanyā kim-arthaṁ **

prāptā sakhyaṁ tava mṛgayate nirmitāsau vayasyā |

āliṅgāmūṁ muhur iti tathā kurvatī māṁ viditvā

nārī-veśaṁ hriyam upayayau māninī yatra rādhā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **māninyā śrī-rādhayā saha viśākhāyā ukti-pratyukti-mādhuryam anubhūta-caraṁ punar uddhavam āsvādayan śrī-kṛṣṇa āha—keyam iti | yatra goṣṭhe tatra yāhīti pūrveṇaivānvayaḥ ||244|| (54)

**viṣṇudāsaḥ : **atha vadhū-veśa-dhṛtir iti | keyam iti | pūrvokta-rītyā gokulaṁ praty uddhavasya prasthāpana-samaye vrajāvāse pūrva-kṛtaṁ vadhū-veśena kautuka-viśeṣaṁ śrī-kṛṣṇa uddhavaṁ prati śrī-rādhāyās tat-tad-guṇākṛṣṭa-cittaḥ san kathayati | yatra vraja-rāja-loke kadācit māninī śrī-rādhā ity evaṁ prakāreṇa māṁ nārī-veśaṁ nārī-veśāvṛtaṁ sparśenaiva viditvā jñātvā hriyaṁ lajjām upayayau prāptavatī | tat-prakāram evāha—tatra nija-veśmani anavalokita-carīṁ viśākhayā sahāgatāṁ śrī-kṛṣṇasya kaitava-racita-strī-mūrtiṁ dṛṣṭvā sambodhayati—“sarale ! śuddha-buddhe ! he viśākhe ! iyaṁ śyāmā kā sphurati atra virājate ?” viśākhāha—“ eṣā gopa-kanyā” | punaḥ śrī-rādhāha—“kim-arthaṁ prāptā atrāgatā ?” punar viśākhāha—“sakhyaṁ sakhītvaṁ tava mṛgayate abhilaṣati” | punaḥ śrī-rādhāha—“bhadram asau vayasyā nija-sakhī nirmitā kṛtā” | “vayasyā” ity atra “sakhī me” iti ca pāṭhaḥ | tataḥ punar viśākhāha—“amūṁ prathamam āgatāṁ tāvat prasanna-hṛdayā bhūtvā āliṅga pariṣvajasva” | ity evaṁ viśākhoktyā muhur vāraṁ vāraṁ tathā kurvatī āliṅgantī satī māṁ viditvā hriyam upayayau lajjāṁ prāptavatīty anvayaḥ |

pūrva-rasāmṛte ca, yathā rasānāṁ maitrī-vaira-sthiti-laharyām ujjvale hāsyasya suhṛt-kṛtyodāharaṇe—

svasāsmi tava nirdaye paricinoṣi na tvaṁ kutaḥ 


kuru praṇaya-nirbharaṁ mama kṛśāṅgi kaṇṭha-graham |


iti bruvati peśalaṁ yuvati-veṣa-gūḍhe harau


kṛtaṁ smitam abhijñayā guru-puras tadā rādhayā || [bha.ra.si. 4.8.34] iti |

śrī-dāsa-gosvāmi-caraṇair apy uktaṁ sva-racita-stavāvalau, yathā—

mānenālaṁ kavalita-dhiyā śyāmayā rādhikārdrā


drāg āhūtā vyasana-kathanāyeti saṁvidya kīrāt |


tasyā veśair gatam agha-haraṁ tasya doṣaṁ lapantaṁ


tuṣṭyāliṅgya tvaritam atha sā jñāta-tattvā jaḍāsīt || [prārthanāmṛte 6]


adṛṣṭvā dṛṣṭveva sphurati sakhi keyaṁ para-vadhūḥ


kuto’sminn āyātā bhajitum atulā tvāṁ madhu-purāt |


apūrveṇāpūrvāṁ ramaya hariṇainām iti sa rā-


dhikodyad-bhaṅgy-uktyā vidita-yuvatibhyaḥ smitam adhāt || [ibid. 16]

padyāvalyāṁ ca—

kā tvaṁ mādhava-dūtikā vadasi kiṁ mānaṁ jahīti priye


dhūrtaḥ so’nyamanā manāg api sakhi tvayy ādaraṁ nojjhati |


ity anyonya-kathā-rasaiḥ pramuditāṁ rādhāṁ sakhī-veśavān


nītvā kuñja-gṛhaṁ prakāśita-tanuḥ smero hariḥ pātu vaḥ || [padyā. 248] 


dṛṣṭaḥ kvāpi sa mādhavo vraja-vadhūm ādāya kāñcid gataḥ


sarvā eva hi vañcitāḥ sakhi vayaṁ so’nveṣaṇīyo yadi |


dve dve gacchatam ity udīrya sahasā rādhāṁ gṛhītvā kare 


gopī-veśa-dharo nikuñja-kuharaṁ prāpto hariḥ pātu vaḥ || [padyā. 296]

amarau ca—

kānte sāgasi śāyite priya-sakhī-veśaṁ vidhāyāgate


bhrāntyāliṅgya mayā rahasyam uditaṁ tat-saṅgamākāṅkṣayā |


mugdhe duṣkaram etad ity atitarām uktvā sahāsaṁ balād


āliṅgya chalitāsmi tena kitavenādya pradoṣāgame || [amaru 46]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

madhye sūkṣma-dhiyaḥ sakhī-pariṣado dhṛtvā sakhī-bhūmikām


abhyaṅgāya gṛhīta-pāṇi-kamalaṁ sparśena māṁ jānatī |


ajñe dūram apehi nāsi kuśalā snātuṁ ca vāñchādya me


nety āntaḥ kupitā yadīhitavatī tat kena vismaryate || [a.kau. 3.34]

vadhū-veṣopalakṣaṇatvena abhimanyu-veśo’pi jñeyaḥ, yathā pūrva-rasāmṛte hāsya-rase—

mad-vaśena puraḥ-sthito harir asau putro’ham evāsmi te


paśyety acyuta-jalpa-viśvasitayā saṁrambha-rajyad-dṛśā |


mām eti skhalad-akṣare jaṭilayā vyākruśya niṣkāsite 


putre prāṅgataḥ sakhī-kulam abhūd dantāṁśu-dhautādharam || [bha.ra.si. 4.1.19]

lalita-mādhave ca—

mandā sāndhya-payoda-sodara-ruciḥ saivābhimanyos tanur


vaktraṁ hanta tad eva kharvaṭa-ghaṭī-ghoṇaṁ vigāḍhekṣaṇam |


vyastā saiva gatiḥ karīra-kusuma-cchāyaṁ tad evāmbaraṁ


mudrā kāpi tathāpy asau piśunayaty asya svarūpa-cchaṭām || [la.mā. 4.32] ||244||

—o)0(o—

|| 15.245 ||

kapaṭa-suptatā, yathā karṇāmṛte (21)—

stoka-stoka-nirudhyamāna-mṛdula-prasyandi-manda-smitaṁ

premodbheda-nirargala-prasṛmara-pravyakta-romodgamam |

śrotuṁ śrotra-manoharaṁ vraja-vadhū-līlā-mitho jalpitaṁ

mithyā-svāpam upāsmahe bhagavataḥ krīḍā-nimīlad-dṛśaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **vraja-bālā-ramaṇasya sa-hetuka-mithyāsvāpa-līlāsvāda-līlā-śukam āviṣkaroti | stokaṁ stokam alpam alpaṁ nirudhyamānaṁ saṁvriyamāṇaṁ tad api mṛdulaṁ yathā syāt tathā praspandi bahir gacchat manda-smitaṁ yatra tam | praspandīti padena smitasyamṛtatvam āropitam | tena ca svasya ca vraja-vadhūbhir nayana-caṣakas tātkālikaṁ pānaṁ vyañjitam | tathā premodbhavena prema-kalpa-vṛkṣodgamena hetunā nirargalā nirāvaraṇāḥ prasṛmarāḥ | ata eva pravyaktā romodgamā romāñcā yatra tam| tena vraja-vadhū-nayana-mano-madhukarābhīṣṭa-siddhir dyotitā ||245|| (55)

**viṣṇudāsaḥ : **atha kapaṭa-suptateti | stoketi | śrī-vṛndāvane krīḍā-nikuñje śrī-rādhādibhiḥ saha viharatā śrī-kṛṣṇena parama-rasa-kadamba-mūrtinā aṅgīkṛtasya kautuka-viśeṣasya sphūrtyā tad-didṛkṣotkaṇṭhākrānta-cittaḥ śrī-līlā-śukas tam eva stuvānaḥ sa-dainyam āha—vraja-vadhūnāṁ śrī-rādhādīnāṁ līlayā kautukena yat mitho jalpitam anyonya-svairālāpaḥ, tat śrotuṁ krīḍāyāḥ vyāja-kutukena nimīlantyau mudritī-bhavantyau dṛśau locane yasya tasya bhagavataḥ śrī-kṛṣṇasya mithā svāpaṁ vyāja-nidrām upāsmahe ārādhayāmaḥ | taṁ draṣṭum icchāma ity arthaḥ |

nanu tāsāṁ saṁlāpa-śravaṇe kim ity evety āgrahas tasya ? tatra hetu-garbha-viśeṣaṇena tad-utkarṣam āha—kiṁ-bhūtaṁ taj-jalpitaṁ ? śrotra-rasāyanaṁ karnā-sukhāspadaṁ śrotra-koṭibhir api pātum iṣṭam ity arthaḥ | parama-vidagdha-śiromaṇes tasya tad eka-sādhyatvāt | punaḥ kīdṛśaṁ svāpaṁ ? stoka-stokena śanaiḥ śanair nirudhyamānaṁ saṁvriyamāṇaṁ mṛdulaṁ komalaṁ ca prasyandi vikāśi ca manda-smitaṁ yatra taṁ tathā premṇo ya udbheda āvirbhāvaḥ prākaṭyaṁ tena nirargalaḥ proddāmaḥ prasṛmaraḥ prasaraṇa-śīlaś ca romṇām udgama utthānaṁ yatra tat | svāpasya kṛtrimatvena smita-romāñcayo durnivāratvāt ||245||

—o)0(o—

|| 15.246 ||

atha dyūta-krīḍā—

jitvā dyūta-paṇaṁ daśaty aghahare gaṇḍaṁ mudā dakṣiṇaṁ

sā vāmaṁ ca daśeti tatra rabhasād akṣaṁ kṣipanty abhyadhāt |

**ājñāṁ sundari te yatheti hariṇā vāme ca daṣṭe tataḥ **

saṁrambhād iva sā bhujā-latikayā kaṇṭhe babandha priyam ||

**śrī-jīvaḥ : **kvacid deśe vāmañcadaśākhyau pāśaka-bhedau ||246|| (56)

**viśvanāthaḥ : **vṛndā kundalatām āha—jitveti | daśati satīti gaṇḍa-daṁśanam eva paṇa āsīd iti gamyate | sā rādhā vāmaṁ ca daśeti gauḍa-deśīya-pāśaka-dāya-bheda-saṁjñā | rabhasād akṣaṁ kṣipatīti anena dāyena mamāpi dāyo bhāvīty ākākṣayā | tataś ca śrī-kṛṣṇo vāk-cchalaṁ prāpyāha—ājñeti | mama vāmaṁ ca gaṇḍaṁ daśeti svam ājñāpayasi ced avaśyam eveti bhāvaḥ ||246|| (56)

**viṣṇudāsaḥ : **atha dyūta-krīḍeti | jitveti | kālindī-pulina-samīpa-varti-nikuñje pāśaka-krīdāsaktayoḥ śrī-rādhā-kṛṣṇayoḥ satos tatra viśeṣataḥ śrī-kṛṣṇasya pratibhodbhāsi-kautuka-viśeṣānubhavena vismayotphulla-hṛdayaiḥ śrī-kavi-caraṇair varṇyate | aghahare śrī-kṛṣṇe jitvā tām iti śeṣaḥ | dyūta-paṇaṁ dyūte deya-śulkaṁ dakṣiṇaṁ gaṇḍam arthāt rādhāyāḥ mudā daśati cumbati, sā rādhā tatra krīḍāyāṁ rabhasāt spardhāvegataḥ akṣaṁ pāśakaṁ kṣipantī nija-jayopayogitvena vāmaṁ ca ili daśeti ca dāya-dvayasyaikatara-vāñchayā abhyadhād uktavatī | hariṇā śrī-kṛṣṇena tu tasyā evoktau vyājam avalambya tat-kāla-pratyutpanna-dhiyā vāmam iti gaṇḍa-viśeṣaṇatvena ca-kāraṁ samuccayārthatayā daśeti ca kriyā-padatvena samarthyāha—sundari he śrī-rādhe ! te tavājñā yathā tathaiva kariṣyāmīti śeṣaḥ | iti evam āk-cāturī-prakāreṇa vāme gaṇḍe ca daṣṭe cumbite sati tatas tad-anantaraṁ sā śrī-rādhā saṁrambhāt krodhād iva, na tu saṁrambhāt, tasya premaika-paripāka-rūpatvāt bhujā-latikayeti jātyaika-vacanam, priyaṁ nija-kāntaṁ kaṇṭhe viṣaye babandha aveṣṭayat ||246||

—o)0(o—

|| 15.247 ||

atha paṭṭākṛṣṭiḥ, yathā lalita-mādhave (6.31)—

**dhanyaḥ so’yaṁ maṇir avirala-dhvānta-puñje nikuñje **

smitvā smitvā mayi kuca-paṭīṁ kṛṣṭavaty unmadena |

**gāḍhaṁ gūḍhākṛtir api tayā man-mukhākuta-vedī **

niṣṭhīvan yaḥ kiraṇa-laharīṁ hrepayāmāsa rādhām ||

**śrī-jīvaḥ : **“kīrṇīkurvan kiraṇa-laharīṁ hrepayāmāsa vas tām” iti vā pāṭhaḥ ||247|| (57)

**viśvanāthaḥ : **jāmbavataḥ sakāśān maṇim āhṛtya madhuaṅgalena paricitaṁ taṁ stuvan śrī-kṛṣṇas tat pūrva-vṛttam āha—dhanyaḥ sa śaṅkhacūḍa-maṇir evāyam iti pratyabhijñātaḥ | utkṛṣṭo yo madas tena tayā rādhayā gūḍha-prakāśa-bhītyā | āvṛtā ākṛtir yasya tad api saṁukhasyākūtam abhiprāyaṁ vedituṁ śīlaṁ yasya saḥ | niṣṭhīvan udgīrya prakāśayan śrī-rādhāṁ lajjayāmāsa mat-sukhāpekṣayā iti bhāvaḥ ||247|| (57)

**viṣṇudāsaḥ : **atha paṭākṛṣṭir iti | dhanya iti | jāmbavad-gṛhataḥ syamantaka-maṇinā saha dvārakām āgate śrī-kṛṣṇe tad-alaukika-prabhānubhavān madhumaṅgalena ca sa-camatkāraṁ tad-utkarṣe varṇite sati pūrvam ācaritaṁ śrī-rādhayā saha vilāsa-viśeṣaṁ saṁsmṛtya maṇeḥ sva-līlā-sāhāyya-kāritākhyāna-prasaṅgoddīpta-tad-virahāgniḥ san madhumaṅgalaṁ prati sa-vaivaśyaṁ varṇayati | so’yaṁ dhanyo maṇiḥ syamantaka-nāmā | sa ka ity atra pūrva-kṛta-tad-upakāraṁ smaran tat stauti | yo maṇiḥ aviralo niviḍaṁ dhvānta-puñjo’ndhakāra-rāśir yatra tasmin nikuñje viṣaye udgato mado madana-mattatā tena hetunā mayi smitvā smitvā kuca-paṭīṁ vakṣojācchādana-vastraṁ kañculikāṁ kṛṣṭavati ākṛṣṭavati sati gāḍham atiśayaṁ yathā syāt tathā tayā śrī-rādhayā kartryā gūḍhā ākṛtir ākāro yasya tathā-bhūto’pi kiraṇa-laharīṁ sva-prabhā-paramparāṁ niṣṭhīvan udgiran vistārayan yo rādhāṁ

hrepayāmāsa lajjitāṁ cakāra | nanv evaṁ yadi tayā gūḍhākṛtir abhūt, tarhi kim iti tāṁ lajjā-jāle kṣiptavān ? tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—manmathasya yat ākūtam abhiprāyas tad-dhetuṁ jñātuṁ śīlaṁ yasya saḥ | yat prīti-nirvāhārtha-svāśraya-bhūtām ām apy anādṛtavān ity arthaḥ ||247||

—o)0(o—

|| 15.248 ||

atha cumbo, yathā—

kapaṭa-caṭulita-bhruvaḥ samantān

mukha-śaśinaṁ rabhasād vidhūyamānam |

danuja-ripur acumbad ambujākṣyāḥ

kamalam ivānila-kampi cañcarīkaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **rūpa-mañjarī sva-sakhīm āha—kapaṭeti | anilena kampi kampa-yuktam ||248|| (58)

**viṣṇudāsaḥ : **atha cumbo yatheti | kapaṭeti | pūrvarāgānantaraṁ milane śrī-rādhāyāḥ śrī-kṛṣṇena mukha-cumbanaṁ kācit tat-sakhī nija-sakhīṁ prati varṇayati | danuja-ripuḥ śrī-kṛṣṇaḥ ambujākṣyāḥ śrī-rādhāyā mukha-śaśinam acumbat | kim-bhūtāyāḥ ? kapaṭenāntas-tuṣṭyāpi bahir-vāmyād vyājena caṭulite cañcalī-kṛte bhruvau yayā tasyā | mukha-śaśinaṁ kim-bhūtaṁ ? samantāt sarvataḥ rabhasād vāmyātiśayato hetoḥ vidhūyamānam itas tataḥ sañcālyamānam, tatrotprekṣyate—kaḥ kam iva ? cañcarīko bhramaraḥ sa yathā anila-kampi vāyunā kampana-śīlaṁ kamalaṁ tadvad iti |

amarau ca—

śūnyaṁ vāsa-gṛhaṁ vilokya śayanād utthāya kiṁcic chanair


nidrā-vyājam upāgatasya suciraṁ nirvarṇya patyur mukham ||


visrabdhaṁ paricumbya jāta-pulakām ālokya gaṇḍa-sthalīṁ


lajjā-namra-mukhī priyeṇa hasatā bālā ciraṁ cumbitā || [amaru 82]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

rajaḥ prasūnasya mamākṣi lagnam


iti vyathāṁ kāpi tathā vyanaiṣīt |


mukhānilenaiva nirasyato tat


kṛṣṇena sā tatra ciraṁ cucumbe || [a.kau. 10.13] 

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca—

rādhāṁ muhuś cumbati mādhave’syā


vāmyoccalāsyopari cūrṇa-keśāḥ |


rejur marut-kampita-hema-candre


bhṛṅgāḥ sitā kāraṇam antareṇa || iti ||248||

—o)0(o—

|| 15.249 ||

atha āśleṣo, yathā—

nava-jāguḍa-varṇayopagūḍhaḥ

sphurad-abhra-dyutir etayonmadena |

harati sma harir hiraṇya-vallī-

parivītāṅga-tamāla-maṅgalāni ||

**śrī-jīvaḥ : **rati-saṅgaḥ kuṅkumaṁ jāguḍam iti trikāṇḍaśeṣaḥ ||249|| (59)

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā-sakhī varṇayati—naveti | jāguḍa-varṇayā kuṅkuma-varṇayā maṅgalāni yaśāṁsīty arthaḥ ||249|| (59)

**viṣṇudāsaḥ : **athāśleṣa iti | naveti śrī-rādhā-kṛṣṇayoḥ prathama-milane tayor āliṅgana-śobhāṁ dṛṣṭvā vṛndā vismayotphullā satī paurṇamāsī-sannidhau varṇayati | etayā śrī-rādhayā kartryā udgato yo madaḥ anaṅga-vikāraja-mattatā, tena hetunā upagūḍhaḥ āliṅgito hariḥ hiraṇya-vallī svarṇa-latā tayā parivītaṁ veṣṭitam aṅgaṁ deho yasya tathā-bhūto yas tamālas tāpiñchaḥ-vṛkṣas tasya maṅgalāni śobhāḥ harati sma | tatra dvayor api hetu-garbha-viśeṣaṇa-dvayam | etayā kiṁ-bhūtayā ? nava-jāguḍa-varṇayā pratyagra-kāśmīra-kāntyā | sa kiṁ-bhūtaḥ? sphurat virājamānaṁ yad abhraṁ jaladas tasya dyutir yasya sa iti |

prema-pūrābhidha-stotre ca yathā—

smara-vilasita-talpe jalpa-līlām analpāṁ


krama-kṛti-parihīnāṁ bibhratī tena sārdham |


mitha iva parirambhārambha-vṛtty-eka-varṣmā


kṣaṇam api mama rādhe netram ānandaya tvam || [4]

padyāvalyāṁ ca—

gopījanāliṅgita-madhya-bhāgaṁ 


veṇuṁ dhamantaṁ bhṛśa-lola-netram |


kalevare prasphuṭa-roma-vṛndaṁ


namāmi kṛṣṇaṁ jagad-eka-kandam || [padyā. 293] ||249||

—o)0(o—

|| 15.250 ||

atha nakha-kṣatam, yathā—

na kucāv imau gati-jitā tayā hṛtaṁ

gajataḥ prasahya sakhi kumbhayor yugam |

kṣatam atra nāga-damano yad arpayat

param aṅgajāṅkuśa-vareṇa tat-kṣaṇam ||

**śrī-jīvaḥ : **nāga-damano’tra kāliya-mardī paraṁ yathā syāt tathāṅgajāṅkuśākhyena nakhena kṣatam arpayet | yat tat kṣamaṁ yuktaṁ pakṣe nāga-damano mahā-mātraḥ | tathā gajāṅkuśa-vareṇety ādi ||250|| (60)

**viśvanāthaḥ : **śyāmalā śrī-rādhāṁ varṇayantī parihasati—gati-jiteti | sva-gatyā gajaṁ parājitety arthaḥ | ata eva nāga-damanaḥ kāliya-mardanaḥ | paraṁ yathā syāt tathā aṅgajāṅkuśa-vareṇa kāmāṅkuśa-mukhyena nekhenety ādi ||250|| (60)

**viṣṇudāsaḥ : **atha nakha-kṣatam iti | na kucāv iti śrī-rādhāyāḥ pūrva-rāgāvasthānantaraṁ śrī-kṛṣṇa-saṅgama-samaye stanayoḥ śobhātiśayam ākalayya lalitā narmaṇā apahnuty-alaṅkāreṇa tayoḥ kari-gaṇḍatvam āpādya śleṣālaṅkāreṇa ca śrī-kṛṣṇa-karaja-vilāsaucityaṁ nīcaiḥ sa-smitaṁ tāṁ pratyuddiśati | sakhi he rādhe ! imau tava kucau na bhātaḥ |

nanu tarhi kāv imau ? tatrāha—kumbhayoḥ hasti-gaṇḍayor yugam | nanv idam api kutaḥ ? tatrāha—gatir gamanaṁ gatyā jayatīti gatijit tayā gajataḥ kariṇaḥ sakāśāt prasahya haṭhād eva hṛtam | ata evātra yat yadi nāga-damano siṁhaḥ pakṣe kāliya-mardanaḥ śrī-kṛṣṇaḥ gajāṅkuśa-vareṇa pakṣe aṅgajāṅkuśa-vareṇa kāmāṅkuśa-śreṣṭhena nakharāgreṇa karaṇena kṣataṁ ghātam arpayet nyasyet tat tadā paramaṁ kṣamaṁ, pakṣe paraṁ kṣamaṁ yogyam iti | atra yogyatā-sambhāvanam eva nakha-kṣatasya raty-anubhāvatvaṁ vivakṣitam |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

jātānurāgā yā kanyā sā bhaiṣmī kuṇḍine yathā |


pitṛ-bhrātrādi-saṅkocāt sva-dhārṣṭyādi-bhayād api ||


gūḍhā yasyā ratir gāḍhā sarvathā surasāyate |


kātyāyanī-vrata-parā sā kanyā sarvadā vraje || [a.kau. 5.23] ||250||

—o)0(o—

|| 15.251 ||

atha bimbādhara-sudhā-pānam, yathā—

na hi sudhākara-bimba-mudhākaraṁ²⁸

kuru mukhaṁ karabhoru karāvṛtam |

adhara-raṅgaṇam aṅga varāṅgane

pibatu nīpa-vanī-bhramaras tava ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **svayaṁ śrī-kṛṣṇo dūtī vā śrī-rādhām āha—nahīti | sudhākara-bimbaṁ mudhākaroti vyarthākarotīty arthaḥ | adhara eva raṅgaṇaṁ raṅgaṇa-puṣpam | aṅga he varānane ||251|| (61)

**viṣṇudāsaḥ : **atha bimbādhara-sudhā-panam iti | na hīti | govardhana-taṭa-parisare kadamba-vana-rājīm anu śrī-kṛṣṇena saṅgatāyāḥ śrī-rādhāyā adhara-pāna-tṛṣṇayā vyākulaṁ śrī-kṛṣṇaṁ vāmyāt tad-amanyāmānāṁ rādhāṁ ca dṛṣṭvā +viśeṣā tāṁ prati sa-sāntvam upadiśati | he karabhoru ! sudhākara-bimba-mudhākaraṁ candra-maṇḍalasyāpārthatā-kārakaṁ mukhaṁ karāvṛtaṁ pāṇināvaruddhaṁ na hi kuru | tathāpi nijopadeśa-parāṅ-mukhīṁ prati punaḥ sambodhya aṅga bhoḥ varāṅgane parama-sundari ! nīpa-vanī kadambānāṁ svalpa-vanaṁ tatra-stha-bhramaro madhupaḥ kāmukaś ca tavādhara eva raṅgaṇaṁ raṅgaṇa-puṣpam, ubhayor api tad-eka-bhogyatvāt ||

amarau ca—

pīto yataḥ-prabhṛti kāma-pipāsitena


tasyā mayādhara-rasaḥ pracuraḥ priyāyāḥ |


tṛṣṇā tataḥ-prabhṛti me dviguṇatvam eti


lāvaṇyam asti bahu tatra kimapi citram || [a. 68]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

padi pibadi cāssaṁ peasi lalide kahiṁ sīti |


sāndrānanda-vinidrita-rādhā svapnāyitaṁ jayati || [a.kau. 5.20]


ardha-kuḍmalitānimeṣa-nayanaṁ nisyanda-tāraṁ kiyad


dīrgha-śvāsamalakṣya-kaṇṭha-ninadaṁ sānanda-tandrāyitā |


kṛṣṇe pāyayati svakīyam adharaṁ prāg eva pītāmbare 


kiñcit tvaṁ lalite pibeti im api svapnāyate rādhikā || [a.kau. 5.21]

—o)0(o—

|| 15.252 ||

atha samprayogo, yathā—

drāg-dor-maṇḍala-pīḍanoddhura-dhiyaḥ proddāma-vaijātyayā

nirbandhād adharāmṛtāni pibataḥ sītkāra-pūrṇāsyayā |

kandarpotsava-paṇḍitasya maṇiatir ākrānta-kuñjāntayā

sārdhaṁ rādhikayā harer nidhuvana-krīḍā-vidhir vardhate ||

**śrī-jīvaḥ : **tatra samprayogo yathety ārabhya drāg dor-maṇḍalaety ādikaṁ śrīmadbhir grantha-kārair aprakaṭitam api kenāpy utthāpitam iti jñeyam | anantaram eva hi sva-mataṁ vakṣyate vidadhānām ity ādi ||252|| (62)

**viśvanāthaḥ : **adhunā kuñje kā vārteti kundalatayā pṛṣṭā vṛndā prāha—drāg iti | drāk śīghraṁ vaijātyaṁ prāgalbhyam | bhaṇitaṁ surata-dhvaniḥ ||252|| (62)

**viṣṇudāsaḥ : **atha samprayoga iti | drāg iti | pravāsākhya-vipralambhān militayoḥ rādhā-kṛṣṇayoḥ raho-līlā-viśeṣaḥ kavi-caraṇair varṇyate | rādhikayā sārdhaṁ harer nidhuvana-krīḍā-vidhiḥ surata-keli-vidhānaṁ krama iti yāvat vardhate virājate | ṣaḍbhir viśeṣaṇais tad ubhayam eva viśinaṣṭi—yathā-saṅkhyena | hareḥ kiṁ-bhūtasya ? drāk śīghraṁ yathā syāt tathā dor-maṇḍalābhyāṁ bhuja-daṇḍābhyāṁ yat pīḍanam ākramaṇaṁ tasmin uddhurā nirargalā vicakṣaṇā dhīr yasya tasya | rādhayā kīdṛśyā ? proddāmam atyudbhaṭaṁ vaijātyaṁ dhārṣṭyaṁ yasyās tayā | punaḥ kīdṛśasya hareḥ ? nirbandhād atyāgrahāt paramāsaktita iti yāvad adharāmṛtāni pibataḥ | punaḥ kīdṛśyā tayā ? śītkāreṇa pūrnam āsyaṁ yasyās tathā-bhūtayā | punaḥ kīdṛśasya tasya ? kandarpotsave kāma-kalā-vilāse paṇḍitasya mahābhijñasya | punaḥ kīdṛśyā tayā ? maṇitaiḥ surata-kṛta-kaṇṭha-kūjita-viśeṣair ākrāntaṁ vyāptaṁ kuñjāntaṁ yayā tathā-bhūtayā |

jagannātha-vallabhe ca—

sāśaṅkaṁ sa-manobhava-prahasitaṁ sāpatrapaṁ sa-smayaṁ


sāsūyaṁ sa-manoharātmaka-padaṁ sa-prema sotkaṇṭhitam |


rādhāyā madhusūdanasya ca tadā kuñje tadāsīd rataṁ


yenāsīn madano’pi vismaya-rasa-snigdhāntaro nirbharam || [5.9]

gītaṁ tatraiva—

mṛdu-mañjīra-ravānugataṁ gatam anayā śayana-samīpam |


madhuripunāpi padāni kiyanty api calitaṁ kiyad anurūpam ||


śaśimukhī kiṁ tava bata kathayāmi |


rādhā-mādhava-keli-bharād aham adbhutam akalayāmi || dhruvam ||


militam idaṁ kila tanu-yugalaṁ punar āpa na kañcana bhedam |


viṣama-śarāśuga-kīlitam iva sakhi galita-cirantana-khedam ||


nakhara-radāvali-khaṇḍitam api guru-niḥśvasitāyata-bhītam |


rudra-gajādhipa-mudam ātanutāṁ rāmānanda-rāya-sugītam || [5.10]

alaṅkāra-kaustubhe—

iha viharaṇe nīvī mokṣaṁ gatāgata-bandhanaś


cikura-nikuro hāraś cāyaṁ guṇena viyojitaḥ |


daśana-vasanaṁ nirlepatvaṁ jagāma mṛgī-dṛśāṁ


ghana-rasa-mayī-bhāvaḥ kāmotsavaś ca samo’bhavat || [a.kau. 10.90] ||252||

—o)0(o—

|| 15.253 ||

vidagdhānāṁ mitho līlā-vilāsena yathā sukham |

na tathā samprayogeṇa syād evaṁ rasikā viduḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **svarūpeṇātalatvāt pramāṇenāpāratvāt ||253|| (63)

**viśvanāthaḥ : **rahasi strī-sambhogo hi dvividhaḥ–samprayogo mitho līlā-vilāsaś ca | tatrādya uktaḥ | dvitīyasyotkarṣam āha—vidagdhānām iti ||253|| (63)

**viṣṇudāsaḥ : **asya samprayogākhyasya krīḍā-viśeṣasya narmālāpa-nakhara-dakṣata-cumbanādi-līlāto gauṇatvaṁ vidvad-anubhavato nijānubhavataś cāpādayann āha—vidagdhānām iti | mithaḥ anyonyaṁ līlā-vilāsena samprayogaṁ vinā sarveṇaiva krīḍā-kadambena | nanv atra kiṁ pramāṇaṁ ? tatrāha—evaṁ rasiko rasa-vettāra eva viduḥ, na tv anye | tad-adhīte tvad veda [pā. 4.2.59] iti ṭhak | teṣām anubhava evātra pramāṇam ity arthaḥ ||253||

—o)0(o—

|| 15.254 ||

yathā—

balena parirambhaṇe nakha-śikhābhir ullekhanaṁ

haṭhād adhara-khaṇḍane bhuja-yugena bandha-kriyām |

dukūla-dalane hatiḥ kuvalayena kurvāṇayā

ratād api sukhaṁ harer adhikam ādadhe rādhayā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **jāla-randhrākṣa-nihitākṣyaḥ sakhyo dvayor līlā-vilāsaṁ parasparam āsvādayanti—baleneti | dvayam | līlā-vilāsasya uttara-bhāgaṁ darśayitvā tato’pi surasaṁ tasya prathamaṁ bhāgam udāhartum āha—yathā veti ||254|| (64)

**viṣṇudāsaḥ : **tad eva darśayati—baleneti | pūrva-rāgānantaraṁ saṅgatayoḥ rādhā-kṛṣṇayor nibhṛta-keli-mādhurīṁ bahiḥ-kuñjato vṛndā sollāsaṁ varṇayati | rādhayā kartryā ratād api samprayogākhya-suratād api harer adhikaṁ sukham ādadhe cakre | kiṁ kurvāṇayā tayā ? balena balātkāreṇa hetunā hariṇā yat parirambhaṇam āliṅganaṁ tasmin viṣaye nakha-śikhābhiḥ sva-nakharāgraiḥ hareḥ vakṣas-taṭādiṣu uccair lekhanaṁ kurvāṇayā tathānena haṭhād adhara-khaṇḍane svasyādhara-daṁśane viṣaye bhuja-yugena bandha-kriyāṁ veṣṭanaṁ kurvāṇayā, tathā dukūlasya kalane ākarṣaṇe viṣaye kuvalayena karṇotpalena kareṇa hatiṁ ghātaṁ kurvāṇayā |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

mṛdu-spandaṁ līlā-kara-kiśalayotkampam udayat-


prasūneṣu krīḍā-vivaśa-muditāli-vraja-sukham |


amandīkurvā	ṇaṁ kim api kalakaṇṭha-dhvani-kalāṁ


siṣeve rādhāṅgaṁ harir atha vasantānilam iva || [a.kau. 5.15] ||254||

—o)0(o—

|| 15.255 ||

yathā vā—

narmotseka-kalā-dṛg-añcala-camatkārī bhruvor vibhramaḥ

saṁvyānasya vikarṣaṇ caṭulatāṁ karṇotpalenāhatiḥ |

**krīḍeyaṁ vraja-nāgarī-rati-guror gāndharvikāyās tathā **

bhūyiṣṭhaṁ suratotsavād api navāsvādaṁ vitene sukham ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **vraja-nāgarīr atiguroḥ śrī-kṛṣṇasya prathamaṁ narmotseka-kalā tadā gāndharvikāyāḥ śrī-rādhāyā dṛg-añcala-camatkārī bhruvor vibhramaḥ | tataḥ śrī-kṛṣṇasya saṅkhyāna-vikarṣaṇe caṭulatā | tadā śrī-rādhāyāḥ karṇotpalenāhatiḥ | atra prathamaṁ līlā-vilāsasya pūrva-bhāga-vyañjī narmotseketi ślokaḥ | tatas tad-uttara-bhāga-vyañjī balena parirambheṇa iti | tataś ca samprayoga-vyañjī drāg dor-maṇḍaleti līlā-kramaḥ pūrva-pūrvotkarṣaḥ śrīmad-grantha-kṛtāṁ mate anyeṣāṁ tūttarotkarṣaḥ ||255|| (65)

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-padye saty api dvayor evādhika-sukhe spaṣṭaṁ harer eva sukhātiśayo darśitaḥ | samprati tu tat sukhaṁ dvayor evāviśeṣeṇāha—yathā veti | narmotseketi pūrvavat tayoḥ rahaḥ-krīḍā-vinodaṁ bahiḥ-kuñjataḥ vṛndā dṛṣṭvā paurṇamāsī-samīpe sānandam āvedayati | vraja-nāgarī-rati-guroḥ śrī-kṛṣṇasya tathā gāndharvikāyāḥ śrī-rādhāyāś ca iyaṁ kathyamānā krīḍā kartrī suratotsavāt samprayogajānandād api sakāśāt bhūyiṣṭhaṁ pracuraṁ sukhaṁ vitene vistāritavatī | kiṁ-bhūtaṁ sukhaṁ ? navāsvādyaṁ navam atyutkṛṣṭam āsvādyam āsvāda-yogyaṁ ca tathā tat | tāṁ krīḍām eva prapañcayati—narmaṇām utseka upacayas tasmin kalā cāturīti kṛṣṇasya | tathā bhruvor vibhramaḥ viśeṣato ghūrṇanaṁ vilāso vā | kiṁ-bhūtaḥ ? dṛg-añcalena caṭulāpāṅgena camatkārīti śrī-rādhāyāḥ | tathā saṁvyānasya śrī-rādhāyā uttarīyasya vikarṣaṇe viṣaye caṭulatā kara-cāñcalyam iti śrī-kṛṣṇasya | tathā karṇotpalena karaṇena āhatiḥ śrī-kṛṣṇaṁ prati tāḍanam iti śrī-rādhāyā iti ||255||

—o)0(o—

|| 15.256 ||

ata eva śrī-gīta-govinde (12.10)—

**pratyūha-pulakāṅkureṇa niviḍa-leśa-nimeṣeṇa ca **

**krīḍākūta-vilokite’dhara-sudhā-pāne kathā-kelibhiḥ | **

**ānandādhigamena manmatha-kalā-yuddhe’pi yasminn abhud **

udbhūtaḥ sa tayor babhūva suratārambhaḥ priyam-bhāvukaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **rasika-mahānubhāvāgragaṇya-śrī-jayadeva-padyenaiva grantham upasañjihīrṣus tan-matenaiva sva-mataṁ draḍhayati—pratyūha iti | sa tayo rasika-sakhī-janānubhavaika-vedyaḥ suratārambhaḥ udbhūtaḥ āvirbhūto babhūva | yatra niviḍāśleṣe tābhyām iṣyamāṇe pulakāṅkureṇaiva pratyūho vighno’bhūt | evaṁ krīḍā-kūta-vilokite nimeṣeṇety ādi | evaṁ cāśleṣāvalokanādhara-sudhā-pāna-kāma-saṅgrāmāṇāṁ paramābhīṣṭānāṁ sāmastyenālābhena tṛṣṇāyāḥ śānty-abhāvāt sāvaśeṣo hi rasaḥ suraso bhavatīti nyāyena rasotkarṣa eva sthāpitaḥ | ata eva priyaṁ-bhāvuka iti viśeṣaṇaṁ sārthakam eva ||256|| (66)

**viṣṇudāsaḥ : **svānubhavatas tāvan narma-saṁlāpa-sparśa-cumbanādibhyaḥ samprayogasya gauṇatvaṁ padyābhyām upapādya arvācīna-bhakteṣu śrī-kṛṣṇa-premaika-pātratvenādvitīyānāṁ śrīmad-bhāgavatādya-rasa-mādhurī-sāraika-prathamāsvādakānāṁ sadā sarvatra sarvair api paramādaraṇīya-sac-caritānāṁ śrī-gīta-govindākhya-mahā-kāvya-kartṝṇāṁ śrī-jayadeva-caraṇānāṁ varṇitam udāharadbhiḥ śrī-kavi-caraṇais tad eva sva-mataṁ dṛḍhīkaroti—ata eveti |

pratyūha iti | śrī-rādhāyā māna-dvhaṁsānantaraṁ śrī-kṛṣṇena saha saṅgama-kutūhalaṁ śrī-jayadeva-caraṇair nirūpyate | tayoḥ śrī-rādhā-kṛṣṇayoḥ sa asādhāraṇaḥ suratārambhaḥ rahaḥ-krīḍopakramaḥ udbhūtaḥ prādurbhūtaḥ san priyambhāvuko babhūva apriyaḥ priyo bhavatīti priyambhāvukaḥ | āḍhya-subhaga [pā. 3.2.56] ity-ādi-sūtre priyasya gahanātm, kartari bhuvaḥ khiṣṇuc-khukañau [pā. 3.2.57] iti cvy-arthe bhuvaḥ kartari khukañ-vidhānāt | sa kaḥ ? ity apekṣāyām āha—pratyūha iti | yasmin suratārambhe niviḍāśleṣe nirbharāliṅgane viṣaye pulakāṅkureṇa romāñca-praroheṇa pratyūho vighno’bhūt | tathā krīḍā-kūta-vilokite līlāyā abhiprāya-nirīkṣaṇe nimeṣeṇa ca hetunā pratyūho’bhūt | tathā manmathasya kandarpasya kalāsu vividha-vaicitrī-bhaveṣu yad yuddhaṁ samprayoga-rūpaḥ samprahāra-tulyo vyāpāra-viśeṣas tasminn ānandābhigamena sukhātiśaya-prādurbhāvena pratyūho’bhūt ity arthaḥodgamena kara-caraṇāder vaivaśyāpatteḥ ||256||

—o)0(o—

|| 15.257-258 ||

yathā—

gokulānanda govinda goṣṭhendra-kula-candramaḥ |

prāṇeśa sundarottaṁsa nāgarāṇāṁ śikhāmaṇeḥ ||

vṛndāvana-vidho goṣṭha-yuva-rāja manohara |

ity ādyā vraja-devīnāṁ preyasī praṇayoktayaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **sampaptau madhura-nāma-saṅkīrtanena maṅgalam ācarati—gokulānandeti ||257-8|| (67-68)

**viṣṇudāsaḥ : **tathātra sambhoga-śṛṅgāre vraja-devībhir āmantraṇādau prayuktānāṁ premoktīnāṁ dig-darśanam āha—gokulānandeti padya-dvayena | arthas tu spaṣṭa eva ||257-8||

—o)0(o—

|| 15.259 ||²⁹

atulatvād³⁰** apāratvād āpto’sau durvigāhatām |**

spṛṣṭaḥ paraṁ taṭasthena rasābdhir madhuro mayā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **anukta-lakṣaṇaḥ saparikaro madhura-rasaḥ | etāvān prācīnair api rasika-kavibhir adarśitatvenājñātaḥ premavadbhir api mahānubhāva-bhaktair apy aprāpta-caraḥ kathaṁ tatra bhavadbhir varṇitaḥ āsvāditaś ca ? tatra sa-dainyam āha—atalatvād iti | asau madhura-rasābdhir durvigāhatām āptaḥ | kartṛ-padānuktyā rasāvagāhana-prasiddhaiḥ śrī-śukadevādibhiḥ prācīnaiḥ śrī-līlāśuka-jayadevādibhir arvācīnaiś ca sarvair evety arthaḥ | atra durvigāha-padena sāmastyenāvagāhābhāva ucyate | atra hetu-dvayam—atalatvād apāratvād iti | jāti-pramāṇābhyām iti bhāvaḥ | dāsyādi-rasābdhibhyo jātyādhikād atalatvaṁ pramāṇādhikyād apāratvam ity arthaḥ | mayā tv avagāhana-gandhe’py asamarthena kevala-taṭasthena spṛṣṭaḥ taṭe sthitvā ekayaivāṅgulyā kaṇa-mātram uddhṛtya svarasanāyāṁ vinyasta ity arthaḥ ||259|| (69)

**viṣṇudāsaḥ : **evaṁ granthaṁ samāpya yadyapi kutrāpy adṛṣṭāśruta-carālaukika-camatkāra-śālitayā paramābhijñānām apy arvācīna-sad-bhaktānāṁ durūhā ujjvala-rasa-sthitiḥ kavi-caraṇairḥ sa-viśeṣaṁ prapañcitā, tathāpi sva-mano-vāsanānusārāt rasasyāpi tathāsvābhāvyāc ca svepsita-vivakṣitārtha-varṇane ātmanaḥ pūrti-rāhityaṁ vyajyate—atulatvād iti | asau madhuro rasābdhiḥ paraṁ kevalaṁ taṭasthena abdheḥ kula-sthitena | pakṣe, udāsīnena mayā spṛṣṭaḥ, na tu tatra praviṣṭa ity arthaḥ | asāv iti parokṣa-prayogas tu svasmāt tasya dūratara-sambandha-mananena tāṭasthyātiśaya evotkṛṣyate | tāṭasthye hetu-garbha-viśeṣaṇam āha—atulatvāt aparimitatvāt ata evāpāratvāt samāpty-abhāvāc ca hetoḥ durvigāhatāṁ duḥkhena vigāhyate durvigāhas tattām āptaḥ labdhaḥ | īṣad-duḥstha [pā. 3.3.126] iti kṛcchrārthe karmaṇi khal ||259||

—o)0(o—

|| 15.260 ||

ayam ujjvala-nīlamaṇir gahana-mahā-ghoṣa-sāgara-prabhavaḥ |

bhajatu tava makara-kuṇḍala-parisara-sevaucitīṁ deva ||

**śrī-jīvaḥ : **ayam iti granthaḥ pakṣe gahana-mahā-ghoṣaḥ śrīman-nandarāja-vrajaḥ sa eva sāgaras tat-prabhava iti tad-eka-deśa-śrī-vraja-devī-gaṇād udbhūta ity arthaḥ | yad vā, gahana-mahā-ghoṣa-sāgaraḥ śrīmān rasāmṛta-sindhu-nāmā prāktano granthaḥ | tasmād udbhūtaḥ gahanatvaṁ duravagāhatvam | tatra makara-kuṇḍalety-ādinā tu śravaṇādhāna-prārthanā maṇi-pakṣas tu sugamaḥ | tad evam asya granthasya tad-ekārādhanārthatāṁ tatrāpi rahasyatāṁ vyajya tādṛśa-tadīya-rahasya-rasādhāra-sannidhānādhikāribhis tad-rahasy eva paryālocanīyatām upadideśeti labdham | tataś ca paramopadeṣṭṝṇāṁ teṣām anugatir na kenacid apy ullaṅghanīyā | yataḥ,

kṛṣṇasya nirjana-vihāra-vikāśako’yaṁ

svālokanāya rahasi prakaṭayya guptaḥ |śrīmadbhir ujjvalamaṇis tad apīha daivādvyaktiḥ sa eṣa iti kasya samakṣam eva ||

sanātana-samo yasya śrīmān jyāyān sanātanaḥ |

śrī-vallabho’nujaḥ so’sau śrī-rūpo jīva-sad-gatiḥ ||260||

sampūrṇeyaṁ śrīmad-ujjvala-nīlamaṇi-granthasya locana-rocanī-nāmnī ṭīkā |

**viśvanāthaḥ : **sampūrṇasyāsya granthasya sva-sevya-caraṇāravinda-śrī-govinda-deva-śravaṇa-viṣayībhāvaṁ sva-prayatnāsāphalyāya grantha-kṛd āśāste—ayam iti | ujjvalaḥ śṛṅgāra-rasa eva nīlamaṇis tan-nāmā granthaś ca | kīdṛśaḥ ? gahanao duṣpraveśo mahā-ghoṣaḥ śrīman-nanda-vrajaḥ | ghoṣa ābhīra-pallī syāt ity amaraḥ | sa eva sāgaro raktakādi-śrīdāmādi-śrīnandādi-śrī-rādhādi-gaṇatvād dāsya-sakhya-vātsalyojjvala-bhāva-ratnākaras tasmin prakarṣeṇotkarṣeṇa bhavati sadā vidyate iti saḥ | yad vā, gahano duravagāho mahā-ghoṣo nanda-vrajo dvādaśa-rasāśrayatayā nirūpyamāṇatvena vartate yatra tathābhūtaḥ sāgaro bhakti-rasāmṛta-sindhus tasmāt prabhavatīti sa tava makara-kuṇḍalayoḥ **parisaraḥ **samīpa-deśaḥ karṇa-randhraṁ tasya sevāyām aucitīm aucityaṁ sukhena grāhyatvam | rasa-pakṣe rasasyāpi śabda-gamyatvāc chrotra-grāhyatvam | grantha-pakṣe susaṅgatam eva, maṇi-pakṣe ujjvalo nirmalaḥ ghoṣaḥ śabdaḥ parisaras tad-eka-deśaḥ sevā-jaṭitvaṁ tena ca śrī-kṛṣṇasyaiva śravaṇa-yogyatvenāsya granthasya parama-rahasyatvaṁ tad-bhakta-jana-paramopādeyatvam anarghyatvam anya-janebhyo gopanīyatvaṁ ca vyañjitam ||260|| (70)

ujjvala-nīlamaṇau rasa-viduṣām ānanda-candrikā ṭīkā |

iyam iha viśva-janīnā bhavatād viśvaṁbhara-prītyai ||

ṭīkāyāṁ kārikā śrīmaj-jīva-gosvāmināṁ mayā |

atraiva paramotkarṣam³¹ ity atraikāvalokitā ||

sā yathā—


    svecchayā likhitaṁ kiñcit kiñcid atra parecchayā |


    yat pūrvāpara-sambaddhaṁ tat pūrvam aparaṁ param || iti |

rāgeṇaivārpitātmāna³² ity atra vyākhyayā tathā |

patnī-bhāvābhimānātmety³³ atrāpi ca tadīyayā ||

dṛṣṭayā hrasito’bhyāsād ādi-madhyāvasānataḥ |

mūla-granthasya tātparya-vyākhyāyāṁ labdha-sāhasaḥ |

tadīya-caraṇāmbhoja-rajaḥ-kāruṇya-leśa-bhāk |

yad atra prālapaṁ tatra kṣamantāṁ te kṛpābdhayaḥ ||

āśvine śukla-pañcamyāṁ vasu-candra-kalā-mite³⁴ |

śāke vṛndāvane pūrṇābhavad ānanda-candrikā ||

iti śrī-viśvanātha-cakravarti-viracitā ānanda-candrikā-nāmny

ujjvala-nīla-maṇi-ṭīkā samāptā |

**viṣṇu-dāsaḥ : **nanu asya bhagavad-rasasyāprākṛtatvān na kair apīyattayā nirūpayituṁ śakyate| tatrabhavadbhir yan nirūpitaṁ tad etad anyeṣāṁ śrotra-viṣaye’py asambhāvyam, tat kim ity atrātmanas tāṭasthyaṁ manyate ?

idaṁ hi puṁsas tapasaḥ śrutasya vā


sviṣṭasya sūktasya ca buddhi-dattayoḥ |


avicyuto’rthaḥ kavibhir nirūpito


yad-uttamaśloka-guṇānuvarṇanam || [bhā.pu. 1.5.22]

ity ādi śtaśaḥ pramāṇaiḥ bhagavato hi bhāva-grāhitvād anenaiva parama-santoṣo bhaviṣyatīti cet tarhy evam astv iti tad-aṅgīkārataḥ sva-kṛtam idaṁ kāvyaṁ bhagavataḥ karṇābharaṇatayā samarpayitum īhamānaiḥ kavi-caraṇaiḥ śleṣālaṅkāreṇa prārthyate | deva he nityālaukika-sarvākarṣi-krīḍā-para śrī-kṛṣṇa ! ayam ujjvala-nīlamaṇiḥ ujjvalo nirmalaś cāsau nīlamaṇiś ceti tathā saḥ | pakṣe, ujjvalaḥ śṛṅgāra-rasaḥ sa eva nīlamaṇiḥ nīla-ratnam | asya tad-varṇa-sāmyāt tad-rūpatvena nirūpaṇam | tava makara-kuṇḍalayor yaḥ parisaraḥ samīpa-deśaḥ tasya yā sevā tatraucitīṁ yogyatāṁ bhajatu svarṇa-hīraka-padma-rāgādibhir jaṭitayos tayor eka-deśe lagatv ity arthaḥ | pakṣe, makara-kuṇḍalopalakṣita-karṇayoḥ parisara-sevaucitīṁ bhajatu tavāvarṇana-yogyatāṁ labhatām ity arthaḥ | kimbhūto’yaṁ ? gahano durvigāhaś cāsau mahā-ghoṣair viśāla-śabdair yuktaś ca yaḥ sāgaraḥ ratnākaraḥ, tataḥ prabhava utpattir yasya saḥ | pakṣe,

harim uddiśate rajo-bharaḥ


purataḥ saṅgamayaty amuṁ tamaḥ |


vraja-vāmadṛśāṁ na paddhatiḥ


prakaṭā sarva-dṛśaḥ śruter api || [la.mā. 1.23]

ity ādi rītyā gahano duravabodha-bhāvaś cāsau, ata eva mahān vipulaś ca ghoṣaḥ ābhīra-pallī, tad-upalakṣita-tatratya-jana-vṛndam, sa eva sāgaras tasmāt prabhavo yasyeti ||260||

na hi para-mata-khaṇḍanāya vādair

na ca nija-mata-saṅgrahāya loke |

api tu nija-mano’valambanārthaṁ

param iha kila naḥ prayatna eṣaḥ ||1||

so ‘haṁ yasya krpāmṛtena sucirāt puṣṭaḥ suduḥsāhase

yasyājñā-madhu-dhārayā ca nitarāṁ mattaḥ pravṛtto ’tra hi |

tasya śrī-kavirāja-sad-guṇa-nidher mat-sarva-śiksā-guroḥ

karṇānanda-bharāvahaṁ tu bhavatāt saivāsakṛn mat-kṛtih ||2||

kṣudreṇāpi mayā yad atra viduṣām apy asphuṭādhvany aho

svālambāya paraṁ yathāmati mudā vyākhyātam ātmecchayā |

śrī-rūpāṅghri-yuga-śritah krta-dhiyas tuṣyantv iha svair guṇair

mat-prauḍha-śrama-sat-phalaṁ param idaṁ nānyan mamāpekṣitam ||3||

śrī-rūpeṇa prabala-karunā-śālinā darśitaṁ yan

mādṛṅ-mugdha-prakṛti-janatā-śreyase rāga-vartma |

tasmin yeṣāṁ ratir atitarāṁ vartate sāra-bhājāṁ

teṣāṁ pādāmbuja-nati-matī koṭiśah syāj janir me ||4||

iti samāptā ceyaṁ **svātma-pramodinī-nāmnī **śrīmad-ujjvala-nīlamaṇi-ṭīkā |

saṁvatsare bāji-rasa-rtu-candre

vṛṣastha-sūryāsita-pañcadaśyām |³⁵

kenāpy asau rūpa-padaika-dhāmnā

vyalekhi ṭīkā sva-manorathāptyai ||5||

—o)0(o—

iti sambhoga-bhedāḥ |

iti śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇau śṛṅgāra-bheda-prakaraṇam |

sampūrṇo’yaṁ śrī-śrīla-rūpa-gosvāmi-prabhupāda-praṇīta-

śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇir nāma granthaḥ |

|| —o)0(o— ||

Notes