1

śrī-śrī-rūpa-gosvāmi-viracitaḥ

śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇiḥ

prathamo bhāgaḥ

śrī-jīva-gosvāmināṁ locana-rocanī, śrī-viśvanātha-cakravartināṁ ānanda-candrikā, tathā śrī-viṣṇudāsa-gosvāmināṁ svātma-pramodinī iti ṭīkā-traya-samalaṅkṛtaḥ.

śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇiḥ

(1)

nāyaka-bheda-prakaraṇam

|| 1.1 ||

nāmākṛṣṭa-rasajñaḥ śīlenoddīpayan sadānandam |

nija-rūpotsava-dāyī sanātanātmā prabhur jayati ||1||

**śrī-jīvaḥ (locana-rocanī): **

sanātana-samo yasya jyāyān śrīmān sanātanaḥ |

śrī-vallabho’nujaḥ so’sau śrī-rūpo jīva-sad-gatiḥ ||

śrī-hari-bhakti-rasāmṛta-sindhau jāte purā durāloke |

ujjvala-nīlamaṇau mama locana-rocany asau vivṛtiḥ ||

tathā hi | atra sa eva śrī-rasāmṛta-sindhu-prakāśakaḥ pūrvaṁ sarvasmād apy apūrvam ujjvalākhyaṁ rasaṁ kiṁcid eva vivṛtya, kṛta-kṛtyatāṁ manyamānaḥ samprati pibata bhāgavataṁ rasam [bhā.pu. 1.1.3] iti nyāyena vyaṅgya-vyañjakayor abhedaṁ vyañjayan ujjvala-nīlamaṇi-nāmānaṁ granthaṁ vidhāya taṁ rasam atīva vivṛṇvan, śrīman-nija-daivatam api śrīmantaṁ nija-gurum api tantreṇa stuvan prārthayate—nāmākṛṣṭeti |

tatra nija-daivata-pakṣe nāmnā nāma-mātreṇākṛṣṭās tat-tad-avatārāvatāri-bhakti-rasikā yena saḥ | tathā śīlena sukha-bhāvena sadā nityam eva śrīman-nanda-nāmānaṁ sva-pitaram uddīpayan uddīpta-bhāvaṁ kurvan | tathā nija-rūpeṇa saundaryeṇa sarvebhya evotsava-dāyī | tathā sanātano nitya ātmā śrī-vigraho yasya saḥ | prādurbhāva-mātreṇa labdha-janmādi-vyavahāra iti bhāvaḥ | tathā tathā-rūpaḥ prabhuḥ sadā prabhavana-śīlatvāt tathā madīya-sevyatvād īśvaro jayati nijotkarṣa-mātrāvirbhāvayatād iti | jayates tv astyosty asti-prayogasyaiva vidhānāt |

śrī-guru-pakṣe nāmabhiḥ kṛṣṇādibhir ākṛṣṭā vaśīkṛtā rasajñā jihvā yasya saḥ | tathā śīlena sukha-bhāvena satām ānandam uddīpayan | tathā nija ātmānugato yo rūpas tan-nāmāhaṁ tasyotsava-dāyī | tathā sanātano nāma ātmā vigraho yasya saḥ | prabhur iti pūrvavat jayatīti ca||2||

**viśvanāthaḥ (ānanda-candrikā): **

svidyan dṛg-anta-capalāñcala-vījito’pi 


kṣubhyan sva-kānti-nagarāntara-vāsito’pi |


tṛṣyan muhuḥ smita-sudhāṁ paripāyito’pi


śrī-rādhayā praṇayatu pramadaṁ harir naḥ ||


dhī-majjana-pratipada-stuta-śaṅkarālaṅ-


kārāvalir ghana-rasa-dhvani-sat-prasādā |


śrī-rūpa-vāg-amṛta-divya-nadī madīyaṁ


cetaḥ praviśya davathuṁ darayatv aśeṣam ||


tebhyaḥ śrī-jīva-gosvāmi-caraṇebhyo namo namaḥ |


sindhu-koṭi-gabhīrāṇāṁ mataṁ yeṣāṁ kṛpāmṛtam ||


ekā tadīya-ṭīkāyāṁ kārikā saṁśayaugha-bhit |


atraiva paramotkarṣate’ty atra sphuṭam īritam ||

sa yathā –

svecchayā likhitaṁ kiṁcit kiṁcid atra parecchayā |


yat pūrvāpara-sambaddhaṁ tat pūrvam aparaṁ param || iti |


parakīyā-lakṣaṇe yan mahābhāvasya lakṣaṇe |


svajanārya-patha-tyāgo vāstavatvena saṁstutaḥ ||


tenaiva hṛṣito granthasyādimadhyāvasānataḥ |


durgamatve’py ujjvalatvād vyācikhyāsur imaṁ muhuḥ ||


tadīya-caraṇāmbhoja-rajaḥ-kāruṇya-leśa-bhāk |


yad atra pralapāmy etat kṣamantāṁ te kṛpābdhayaḥ || 

atha so’yaṁ nikhila-sahṛdaya-samudahṛdayālaṅkāraḥ sakala-kavi-maṇḍalākhaṇḍalo rasika-mukuṭa-maṇir avirata-parama-bhāgavata-prasaṅga-raṅga-samuditvara-pramoda-bhara-paravaśatayā pariveṣita-bhakti-rasāmṛto grantha-kāraḥ punar api paramāntaraṅgānatipriya-suhṛdo’nurañjayan bhakti-rasāmṛta-sindhāv apy alakṣita-cara-prāyam atirahasyam ujjvala-rasam ujjvalaṁ nīla-maṇim iva sva-hṛdaya-sampuṭād udghaṭayyeva pradarśayiṣyan svābhīṣṭa-daivataṁ śrī-bhagavantaṁ svāgrajaṁ ca parama-bhāgavataṁ sarvotkṛṣṭatayā tantreṇaiva stuvan maṅgalam ācarati nāmākṛṣṭeti |

prabhur jayati sarvotkarṣeṇa vartata ity ata evātra śrīmad-ujjvala-nīlamaṇi-prakaṭī-karaṇa-mahā-sāhase’pi mamādhyavasāyo bhavatīti bhāvaḥ | jayati vraja-rāja-nandanena hi cintā-kalikābhyudeti naḥ itivat | jayaty arthena taṁ prati praṇato’smīti namaskāro’pi vyajyate | cvāpakarṣa-bodhanānukūla-vyāpāra-viśeṣo namaskāraḥ iti nyāyāt |

atra nijeṣṭa-daivata-pakṣe nāmnaivākṛṣṭa-rasajñā rasikāḥ pratoṣyamāṇatvān mukhyatvāc ca vraja-sundaryo yena saḥ | atha cāviśeṣeṇa rasajña-mātrākarṣaṇa-śrutyā sva-paryanta-sarvāvatāra-vṛndeṣu sva-preyasī-paryanta-sarva-vidha-bhakta-śreṇīṁ ca sva-mādhuryeṇaivākṛṣṭavato’sya sarvotkarṣe yogyatābhivyañjitā | sadaiva śīlena śucau tu carite śīlam ity abhidhānāt sva-maṅgala-caritena nandaṁ pitaram uddīpayann uddīpta-bhāvaṁ kurvann iti tad-vātsalyasya viṣayībhavann api caritenoddīpanālambano bhavatīty arthaḥ |

nija-rūpeṇa sva-saundaryeṇa sarvebhya utsava-dāyī śleṣeṇa nijasyeva rūpaṁ yeṣāṁ te nija-rūpāḥ sakhāyas tebhyaḥ | tathā nijāḥ svīyā dāsās tebhyo rūpeṇa sva-darśana-dānenotsava-dāyī| sanātanātmā sac-cid-ānanda-vigraha iti |

krameṇojjvala-vatsala-sakhya-dāsya-śāntānāṁ viṣayālambanatvam asya vyañjitam iti sarvotkarṣaḥ | teṣāṁ yathā-pūrvaṁ śraiṣṭhyam ity ujjvala-rasasyaiva mukhyatvaṁ, tathā viṣaya-nāma-mātreṇaiva tad-āśrayālambanākarṣaṇāt sarvato’pi premādhikyena labdhena tadīya-sthāyi-bhāvasya madhurākhyāyā rater vitatatvaṁ rati-prema-sneha-māna-praṇaya-rāgānurāga-mahābhāvāvasthānāt tatraiva prākaṭyāt | tathā rasajñā iti rasika-sāmānya-nirdeśena tad-rasasyāspaṣṭī-karaṇāt rahasyatvaṁ cety uttara-śloke vyaktaṁ bhāvi |

pakṣe, nāmabhiḥ kṛṣṇādi-nāmabhir ākṛṣṭā vaśīkṛtā jihvā yasya sa iti yasyās tatra pravartane sva-prayāsa-leśo’pi nāpekṣita iti sarvotkarṣaḥ | śīlena svabhāvenaiva satāṁ sādhūnāṁ viduṣāṁ cānandam utkarṣeṇoddīpayan | nijasya svīyasya rūpasya mal-lakṣaṇa-janasya utsava-dāyī | sanātano nāma ātmā svarūpaṁ yasya saḥ |

śrīman-mahāprabhu-pakṣo’py atrāntarbhāvyaḥ | sa prathamam eva vyākhyeyaḥ | yathā sanātanasya mad-agraja-varyasyātmā sanātanas tena svīya-dehatvenāṅgīkṛta iti bhāvaḥ | tathaiva tac-caritāmṛte kathāpi | nija-rūpaiḥ svīya-mūrty-antarair iva śrīmad-advaitādibhir dāmodara-svarūpādibhiś ca utkṛṣṭaṁ savaṁ saṅkīrtana-prāya-yajñaṁ dātuṁ sarva-janeṣu samarpayituṁ śīlaṁ yasya saḥ | yajñaḥ satro’dhvaro yāgaḥ ity amaraḥ | tathā nijena rūpena rūpākhyena sva-bhaktena utsava-dāyīti rūpas tu svayam eva saḥ iti sarasvatī-kṛto’rtho’pi jñeyaḥ ||1||

**viṣṇudāsaḥ (svātma-pramodinī): **

candrāvalī-prabhṛti-navya-latāvalīṣu

vṛndāvane’nvarataṁ viharan samantāt |


rādhā suvarṇa-nalinī-guṇa-gandha-leśa-


mādyan-manā vijayatām iha kṛṣṇa-bhṛṅgaḥ ||


rūpābhidhād vraja-vidho rasa-sindhuto’bhūd


vyaktaṁ yad ujjvala-rasojjvala-nīla-ratnam |


tac-chāyayā nija-vibhūṣaṇa-kāṅkṣiṇeyaṁ


ṭīkā yathā-mati mayā kriyate’dya tasya ||


spaṣṭārtha-pada-vṛndānāṁ tyaktvā vyākhyāṁ samāsataḥ |


likhyate svāvalambāya nāmnā svātma-pramodinī ||


tat-tat-prakaraṇānteṣu tad-avāntara-bhitsu ca |


ṭīkāyāḥ sukha-bodhārtham aṅkā deyā kramāt pṛthak ||


yasya prasādāmṛta-leśa-lobhataḥ 


śaktiḥ purābhūn mama padya-bandhane |


sa eva me’nanya-gater gatiḥ prabhuḥ


kāruṇyataḥ sphārayatu svam āśayam ||

śrīmad-grantha-kāreṇa pūrvam akhila-rasāmṛtety-ādinā vighna-vighātārtha-maṅgalam ācaritam api madhura-rasasya punar vistareṇa pṛthak kathanopakramārthaṁ punar api nijābhīṣṭa-devaṁ śleṣeṇa sva-gurum api praṇamatā maṅgalam ācaryate—nāmākṛṣṭeti |

prabhuḥ kartum akartum anyathā kartuṁ ca samarthaḥ | śrī-kṛṣṇo jayati sarvotkarṣeṇa vartate | kim-bhūtaḥ ? sanātanātmā nitya-vigrahaḥ | pakṣe, sanātanātmeti viśeṣya-padaṁ sanātana-nāmā ātmā vigraho yasya | sanātane kṛṣṇe ātmā buddhir yasyeti niruktyā kavi-mukhe sphurantyāḥ sarasvatyāḥ saṁvādaś ca saṅgacchate | kim-bhūtaḥ ? prabhuḥ śrīman-nanda-nandana-caraṇāravinda-śuddha-prema-bhakti-vitaraṇa-samarthaḥ |

punaḥ kīdṛśaḥ śrī-kṛṣṇaḥ ? nāmākṛṣṭa-rasajñaḥ | nija-nāmabhir ākṛṣṭā ātmani pravaṇī-kṛtā rasajñāḥ parama-rasikā bhaktā yena | rasa-vettṛtvaṁ vinā teṣām ākarṣaṇāsambhavāt | pakṣe, bhagavan-nāmabhir ākṛṣṭā vaśīkṛtā rasajñā jihvā yasya, nirantaram abuddhi-pūrvam api tatra tad-anvayāt |

tathā nija-rūpotsava-dāyī nija-rūpeṇa svīyāsādhāraṇa-saundaryātiśayena utsava-dāyī ānanda-dāyī, arthād draṣṭṝṇāṁ śrotṝṇāṁ ca | pakṣe, nijaḥ svīyaś cāsau rūpa-nāmā svānujaś ca tasyotsava-dāyī | kiṁ kurvan ? śīlenātimadhura-caritena sadā sarvadā nandaṁ śrī-vrajendram uddīpayan utphullayan | pakṣe, satāṁ sādhūnām ānandaṁ vardhayan | śleṣālaṅkāro’yam | tathā hi,

ye bhinnā artha-bhedena tantroccāraṇa-saṁspṛśaḥ |

śabdāḥ śliṣyanty asau śleṣaḥ kāvyajñaiḥ parikīrtitaḥ || iti ||1||

—o)0(o—

|| 1.2 ||

mukhya-raseṣu purā yaḥ saṁkṣepeṇodito rahasyatvāt |

pṛthag eva bhakti-rasa-rāṭ sa vistareṇocyate madhuraḥ ||2||

**śrī-jīvaḥ : **tatra –

nivṛttānupayogitvād durūhatvād ayaṁ rasaḥ |


rahasyatvāc ca saṁkṣipya vitatāṇgo vilikhyate || [bha.ra.si. 3.5.2] 

iti ye prāg-avivṛttau hetavo darśitās tu rahasyatvam eva mukhyatayā hetuṁ vadan samprati rahasy eva tad-adhikāriṇaḥ prati prakāśanīya ity āha—mukhya-raseṣv iti | śānta-prīti-preyo-vatsalojjvala-nāmasu mukhyeṣu yaḥ purā rasāmṛta-sindhau saṅkṣepeṇoditaḥ, sa evojjvalāpara-paryāyo bhakti-rasānāṁ rājā madhurākhyo rasaḥ punar atra ujjvala-nīlamaṇi-nāma-granthe vistareṇocyate |

purā saṅkṣepeṇoditatve hetur atirahasyatvād iti nivṛttānāṁ laukikād ujjvalākhya-rasāt tat-sāmyam, anena tu bhāgavatād api tasmāt parāṅ-mukhānāṁ, śānta-prīti-vātsalyānyatara-bhāvatvena vā tat-parāṅmukhānām anupayuktatvāt, tebhyo gopya evāyaṁ rasaḥ | tathā bhāgavate ye kecit tasmin bahu-mānino’pi tat-paryālocanāyāṁ na caturās tair api durūho’yaṁ rasa iti tebhyo’pi gopya eva kāryaḥ | kim uta viṣayibhya iti rahasyatvam evātra mukhyo hetur iti bhāvaḥ |

atra tu vistareṇa vacane hetuḥ — rahasyatvād ity eva | kāla-deśa-pātra-viśeṣa-sambandhena rahasyatvaṁ prāpyety arthaḥ | lyab-lope pañcamī syāt | yad vā pṛthag ity anenaiva rahasya iti vyajyate | tasmād granthāntaravat yatra kutracit nāyaṁ prakāśanīya ity upadiṣṭam ||2||

**viśvanāthaḥ: **bhakti-rasāmṛta-sindhuto’sya pārthakye heturm āha mukhya-raseṣv iti | śāndādiṣu saṅkṣepeṇodita ity anena vitatatvam | rasa-rāḍ ity anena mukhyatvaṁ ceti etad api hetu-dvayaṁ vyañjitam | kintu rahasyasyaiva hetutve mukhyatvāt tad eva spaṣṭatayoktam | tathā –

nivṛttānupayogitvād durūhatvād ayaṁ rasaḥ |


rahasyatvāc ca saṁkṣipya vitatāṇgo vilikhyate || [bha.ra.si. 3.5.2] 

iti bhakti-rasāmṛta-sindhau rahasyatvena avivṛttau ye hetavas traya uktās teṣu nivṛttānupayuktatvaṁ durūhatvam iti hetu-dvayaṁ rahasyatva evāntarbhūtam iti nātra pṛthag uktam | tathā śānta-dāsya-vātsalyeṣu bhakti-buddhyā unmukhānām ujjvale tu sthūla-dṛṣṭyā kāma-buddhyā evārucimatāṁ nivṛttānāṁ prākṛta-nivṛtta-mārga-para-lokānām atrānupayuktatvam ||2||

**viṣṇudāsaḥ: **abhidhitsitam āha—mukhyeti | mukhya-rasāḥ śāntādayaḥ pañca | tan-madhyeṣu purā pūrvaṁ bhakti-rasāmṛta-sindhau rahasyatvād iti nivṛttānupayogitva-durūhatvayor apy upalakṣaṇam | yatas tatraiva –

nivṛttānupayogitvād durūhatvād ayaṁ rasaḥ |


rahasyatvāc ca saṁkṣipya vitatāṇgo vilikhyate || [bha.ra.si. 3.5.2] 

asyārthaḥ | nanu sarva-bhakti-rasānāṁ madhye — yathottaram asau svāda-viśeṣollāsamayy api [bha.ra.si. 2.5.38] ity-ādi nirṇayād ayam eva pradhāna-rasaḥ kim iti saṁkṣipyate ? pratyuta sarvato vistārya vaktuṁ yuktaḥ syāt | tatra krameṇa hetu-trayam upanyasya tan nirākaroti | nivṛttānupayogitvāt nivṛttā etad-rasāśraya-bhaktetara-śānta-bhaktādayas teṣām anupayogitvātanarhatvāt |

tarhi –

udāsatāṁ nāma rasānabhijñāḥ 


kṛtau tavāmī rasikāḥ sphuranti |


kramelakaiḥ kāmam upekṣite’pi 


pikāḥ sukhaṁ yānti paraṁ rasāle || [vi.mā. 1.9] 

ity-ādinā madhura-rasa-bhaktāś ca subahutarāḥ virājanta eva ? tatrāha—teṣv api saṁskārābhāvād rasāsvādāpaṭavo ye teṣāṁ durūhatvād dustarkyatvāt |

bhavatu, tatrāpi rasa-carvaṇa-caturāś ca bahavo dṛśyante ? tatrāha—rahasyatvāt | vakṣyamāṇa-rāga-mārgaika-prādhānyānusāreṇāvāntarānanta-svabhāvatvān nānā-vidha-vāsanā-vāsita-citteṣu teṣv apy aparicita-rāga-vartma-sandarbhatvena vaidhī-mārga eva gāḍha-baddhāśayeṣu prakāśanāyogyatvenātiguhyatvāt | ye punā rāga-mārgaika-jīvanā madhura-rasa-bhaktās te tu viralā eva |

bhadram, tarhy adhunā kim iti vistareṇa vaktum ārabhyate ? tatrāha—pṛthag eva | ayaṁ bhāvaḥ—tatra rasāmṛta-sindhau nānā-jātīya-bhaktānām anuśīlanīyatvāt tan-madhye’tisaṅkṣepatas tad uktam | atra tu rāga-mārgaika-baddha-vratā rasa-carvaṇaika-jīvanāś ca ye madhura-rasa-bhaktās teṣām evāsvādanīyatvād vistareṇa pṛthag evocyate ||2||

—o)0(o—

|| 1.3 ||

vakṣyamāṇair vibhāvādyaiḥ svādyatāṁ madhurā ratiḥ |

nītā bhakti-rasaḥ prokto madhurākhyo manīṣibhiḥ ||3||

**śrī-jīvaḥ : **atha madhurākhyaṁ bhakti-rasa-rājam eva pūrvoktānupāsanam anuvādena lakṣayati vakṣyamāṇair iti | pūrvaṁ hi sāmānyato bhakti-rasaḥ proktaḥ |

vibhāvair anubhāvaiś ca sāttvikair vyabhicāribhiḥ |


svādyatvaṁ hṛdi bhaktānām ānītā śravaṇādibhiḥ |


eṣā kṛṣṇa-ratiḥ sthāyī bhāvo bhakti-raso bhavet || [bha.ra.si. 2.1.5]

ity anena vibhāvādayaś ca proktāḥ |

tatra jñeyā vibhāvās tu raty-āsvādana-hetavaḥ |


te dvidhālambanā eke tathaivoddīpanāḥ pare || [bha.ra.si. 2.1.14]


kṛṣṇaś ca kṛṣṇa-bhaktāś ca budhair ālambanā matāḥ |


raty-āder viṣayatvena tathādhāratayāpi ca || [bha.ra.si. 2.1.16]


tad-bhāva-bhāvita-svāntāḥ kṛṣṇa-bhaktā itīritāḥ || [bha.ra.si. 2.1.273]


uddīpanās tu te proktā bhāvam uddīpayanti ye |


te tu śrī-kṛṣṇa-candrasya guṇāś ceṣṭāḥ prasādhanam || [bha.ra.si. 2.1.301| ity-ādi | 


bhāvaiś cittam ihākrāntaṁ sattvam ity ucyate budhaiḥ |


sattvād asmāt samutpannā ye ye bhāvās te tu sāttvikāḥ |


te stambha-sveda-romāñcāḥ svara-bhedo’tha vepathuḥ || [bha.ra.si. 2.3.1-2}


vaivarṇyam aśru pralaya ity aṣṭau sāttvikāḥ smṛtāḥ || [bha.ra.si. 2.3.16]


athocyante trayas-triṁśad-bhāvā ye vyabhicāriṇaḥ |


viśeṣeṇābhimukhyena caranti sthāyinaṁ prati |


vāg-aṅga-sattva-sūcyā jñeyās te vyabhicāriṇaḥ || [bha.ra.si. 2.4.1-2}


unmajjanti nimajjanti sthāyiny amṛta-vāridhau |

ūrmivad vardhayanty enaṁ yānti tad-rūpatāṁ ca te |

nirvedo’tha viṣādo [bha.ra.si. 2.4.3-4} ity-ādi madhurākhyāyā rater lakṣaṇaṁ coktam |


mitho harer mṛgākṣyāś ca sambhogasyādi-kāraṇam | 


madhurāpara-paryāyā priyatākhyoditā ratiḥ || [bha.ra.si. 2.5.36]

tad evaṁ tad etan-madhurākhya-bhakti-rasa-lakṣaṇam api vyākhyeyam | «prokto madhurākhyaḥ» ity eva pāṭhaḥ pūrva-nirdeśasya pratinirdeśāya kalpate | na tu śṛṅgārākhya iti ||3||

**viśvanāthaḥ: **tam eva bhakti-rasa-rājaṁ lakṣayati vakṣyamāṇair iti | vibhāvādyaiḥ svocitair vibhāvānubhāva-sāttvika-saṁcāribhiḥ pūrva-grantha eva darśita-lakṣaṇaiḥ kāraṇa-kārya-sahakāribhiḥ svādyatāṁ nītā satī madhurā ratis tan-nāmā sthāyī-bhāvo madhurākhyo madhuro nāma bhakti-raso’bhavat ||3||

viṣṇudāsaḥ: tasya rasasya lakṣaṇādikam āha vakṣyamāṇair iti | ādya-śabdenānubhāva-sāttvika-vyabhicāriṇo gṛhītāḥ | atra utpatti-dvārā taṭastha-lakṣaṇaḥ | pūrvaṁ tu tatraiva svarūpa-lakṣaṇam apy asya kṛtam asti | yathā –

vyatītya bhāvanā-vartma yaś camatkāra-kāra-bhūḥ |


hṛdi sattvojjvale bāḍhaṁ svadate sa raso mataḥ || [bha.ra.si. 2.5.132] iti |

pūrvam etasya rasasya sthāyi-bhāvatayā paribhāṣitā madhurā ratiḥ, yathā –

mitho harer mṛgākṣyāś ca sambhogasyādi-kāraṇam | 


madhurāpara-paryāyā priyatākhyoditā ratiḥ |

asyāṁ kaṭākṣa-bhrū-kṣepa-priya-vāṇī-smitādayaḥ || [bha.ra.si. 2.5.36] iti ||3||

—o)0(o—

|| 1.4 ||

tatra vibhāveṣv ālambanāḥ—

asminn ālambanāḥ proktāḥ kṛṣṇas tasya ca vallabhāḥ ||4||

śrī-jīvaḥ : _na kim api _||4||

**viśvanāthaḥ: **vibhāveṣu ālambanoddīpana-bhedato dvividheṣu prathamālambanā ucyante | śrī-kṛṣṇo viṣayālambanaḥ | vallabhāḥ preyasyaḥ āśrayālambanāḥ||4||

viṣṇudāsaḥ: tatreti | pūrvam eva nirūpiteṣu vibhāveṣu ādāv ālambanāḥ kathyante iti śeṣaḥ | tan-nirūpaṇaṁ, yathā –

tatra jñeyā vibhāvās tu raty-āsvādana-hetavaḥ |


te dvidhālambanā eke tathaivoddīpanāḥ pare || [bha.ra.si. 2.1.14]

etat pramāṇakatvenāgni-purāṇīyapadyaṁ ca tatra dhṛtam asti, yathā—

vibhāvyate hi raty-ādir yatra yena vibhāvyate |


vibhāvo nāma sa dvedhālambanoddīpanātmakaḥ || [āgniP ālaṅkāra 3.35] iti |

pūrvaṁ tv ālambana-nirṇayaś ca kṛto’sti, yathā—

kṛṣṇaś ca kṛṣṇa-bhaktāś ca budhair ālambanā matāḥ |


raty-āder viṣayatvena tathādhāratayāpi ca || [bha.ra.si. 2.1.16] iti ||4||

—o)0(o—

|| 1.5 ||

tatra **kṛṣṇo**, yathā—

pada-dyuti-vinirdhuta-smara-parārdha-rūpoddhatir

dṛg-añcala-kalā-naṭī-paṭimabhir mano-mohinī |

sphuran-nava-ghanākṛtiḥ parama-divya-līlā-nidhiḥ

kriyāt tava jagat-trayī-yuvati-bhāgya-siddhir mudam ||5||

śrī-jīvaḥ : pada-dyuti- ity-ādi | pada-dyutīty-ādi-viśeṣāṇāṁ śrī-kṛṣṇa eva viśeṣatvena bodhyate | tatraiva teṣāṁ viśeṣaṇānāṁ parāvasthāyāḥ paryavasānāt | ayam udayati mudrā-bhañjanaḥ padminīnām ity-ādivat | asya hi uttama-kāvyatvam | dṛg-añcala- iti | dṛśor yā **añcala-kalā **apāṅga-vilāsās tā eva naṭyaḥ, tāsāṁ pāṭyamānāḥ naṭa-vidyāḥ prāvīṇyāni, tair jagan-mohinī | jagat-trayy eva sānurāgatvād bhogyatvāc ca yuvatir iva yuvatis tasyāḥ, kim uta tādṛg-anurāgārha-yuvatīnāṁ bhāgyasya siddhir bhāgyasya phala-rūpāḥ | yad vā, jagat-trayyāṁ yā yuvatayo yuvati-śabda-prayoga-balāt tādṛg-anurāga-yogyāḥ striyaḥ, tāsāṁ bhāgya-siddhir iti | kāsāñcit sparśanena kāsāñcid darśanena kāsāñcic chravaṇena ca bhāgyaṁ ślāghitam |

śruta-mātro 'pi yaḥ strīṇāṁ prasahyākarṣate manaḥ |


uru-gāyoru-gīto vā paśyantīnāṁ ca kiṁ punaḥ || [bhā.pu. 10.90.26] 

iti śukokteḥ siddhi-śabdas tv aṇimādāv api phalatvena vyākhyātaḥ | taveti śrotāram uddiśya proktam | ekatvaṁ ca tac-chravaṇādhikāri-vairalyam ||4||

pada-dyuti-vinirdhuta-smara-parārdha-rūpoddhatir

dṛg-añcala-kalā-naṭī-paṭimabhir mano-mohinī |

sphuran-nava-ghanākṛtiḥ parama-divya-līlā-nidhiḥ

kriyāt tava jagat-trayī-yuvati-bhāgya-siddhir mudam ||5||

**
viśvanāthaḥ: pada-dyuti** iti | pūrva-rāga-vartī-praṇamantīṁ śrī-rādhāṁ prati paurṇamāsyā āśīrvādaḥ | padasya ekasyāpi dyutyā eva vinirdhūtā eva smara-parārdhānām api rūpoddhatiḥ saundaryauddhatyaṁ yathā sati, anena ayaṁ netā suramyāṅgaḥ [bha.ra.si. 2.1.41] iti pūrvokteṣu, atrāpi vakṣyamāṇeṣu nāyaka-guṇeṣu āṅgika-guṇā upalakṣitāḥ | tathā tāvat-saṅkhyāka-kandarpair apy aśakyaṁ karmāsya caraṇa-kiraṇa evaikaḥ karotīti dyotitatayā mahā-pativratā-vṛndāpi kṣobhaṇayā vaikuṇṭha-nātha-kāntāparyasta-sarva-yuvati-cittākarṣaṇaṁ samarthitam eva, yad-vāñchayā śrīr lalanācarat tapo vihāya [bhā.pu. 10.47.58] iti, devyo vimāna-gatayaḥ smara-nunna-sārāḥ [bhā.pu. 10.35.4] ity-ādeḥ | “hā ! mama sādhvītvam apagatam” iti tvayā nānutapanīyam | sarvāsām api tathā-bhāvāt tvad-doṣābhāvād bhāvo’pi mayi nāpalapanīya iti bhāvaḥ |

dṛśor añcalam eva raṅga-sthalaṁ tatra sūcyamānāḥ śṛṅgāropayoginyaḥ kalā eva naṭyas tāsāṁ paṭimānaḥ kathyamānaḥ śṛṅgāropakaraṇa-sakala-vastu-jātābhinava-prāvīṇyāni nāṭya-cāturyāṇi ca tair manasāṁ prastutatvāt sva-preyasī-citta-rūpa-sakhyānāṁ mohinī, tat-tad-āsvādaṁ prāpayya mohayitrīti | vidagdhaś caturaḥ sudhīḥ [bha.ra.si. 2.1.25] ity-ādayo mānasā guṇā vyañjitāḥ | tathā dṛga-añcala-kalābhir evātra rase sarvaṁ mukhyatayā vakti, kiṁ punar mukhyena gauṇatayeti vācikā api sūcitāḥ |

nava-ghanākṛtir ity anena śyāma-varṇatvaṁ mahā-rasa-varṣitvaṁ sva-preyasī-rūpa-saudāmanī-ghaṭābhirañjitatvaṁ śyāmatvād rasa-rūpatvāc ca mūrta-śṛṅgāra-rasa-rūpatvaṁ ca dhvanitam |

parama-divya- iti para-sambandhagā atulya-kelīty ādayo’sādhāraṇāś catvāro guṇāś ca vyañjitāḥ| tathā cāsya śṛṅgāra-cetasyāṣṭi-prākṛtatvān nirdūṣaṇatvaṁ sarva-saṁmānitatvaṁ ca vyañjitam | jagat-trayyām ūrdhvādho-madhyāgra-varti-sarva-lokeṣu yā yuvatyaḥ, tāsāṁ bhāgyasya siddhiḥ phala-rūpā | tatra kāsāñcic chravaṇa-mātreṇa, kāsāñcid darśana-śravaṇābhyāṁ, kāsāñcid darśanāliṅganādibhir apīti | tasya sarva-sukhadatve’pi viśeṣato yuvatiṣu sukhadatvādhikyāc chāntyādi-sarva-rasa-viṣayībhūtatve’pi madhura-rasasyaiva viṣayatādhikyam| yataḥ kāma-keli-kalāsakto rāsa-līlā-viśāradaḥ ity-ādi-guṇa-viśiṣṭaḥ sa śānta-dāsa-sakhi-guruṣu madhye na kenāpi svīya-rasa-viṣayīkartuṁ śakyate |

kiṁ ca, yuvatīr vinā teṣāṁ guṇānām asampadyamānatvād rasanīyatvāsambhavāc ca tasyāpi sarvābhyaḥ sakāśāt tā eva parama-sukhadā iti tāsām eva bhāgyaṁ phalitatvenātra padye nirdiṣṭam | tataś ca guṇatva-mukhyatvābhyām aṅgāṅgi-bhāvena sthitānāṁ rasānāṁ śrī-kṛṣṇa-śṛṅgārasyaivāṅgitvaṁ vyavasthāpitam | atra pada-dyuti ity-ādi-viśeṣaṇair asādhāraṇyena śrī-kṛṣṇa eva viśeṣyatayā bodhyate | ayam udayati mudrā-bhañjanaḥ padminīnām ity-ādivat |

nanv atra padye śṛṅgāra-rasālambanda-rūpa-nāyakasya varṇanāt mādhuryākhyo guṇa eva ghaṭayitum ucito na punar oja-ākhyam | yad uktaṁ kāvya-prakāśe—

āhlādakatvaṁ mādhuryaṁ śṛṅgāre druti-kāraṇam | [kā.pra. 8.3] iti |

mūrdhni vargāntyagāḥ sparśā aṭa-vargā raṇau laghu |

āvṛttir madhya-vṛttir vā mādhurye ghaṭanā matā || [kā.pra. 8.9] iti |

tathā—

dīpty-ātma-visṛter hetur ojo vīrya-rasa-sthiti | [kā.pra. 8.4] iti |

yoga ādya-tṛtīyābhyām antyayor eṇa-tulyayoḥ |

ṭādiḥ śaṣau vṛtti-dairghyaṁ gumpha uddhata ojasi || [kā.pra. 8.10] iti |

ucyate—atra padye smara-parārdha-jetṛtvaṁ, tathā lakṣyādi-sarva-yuvati-cittākarṣaṇa-liṅgena śrī-kṛṣṇasya vaikuṇṭha-nātha-paryanta-sarva-nāyaka-vṛnda-vijetṛtvaṁ ca dṛśyate pada-dyutīty ādibhir viśeṣaṇair asamordhva-guṇodgāribhir mahā-bhaṭair iveti prakaṭasyāpi śṛṅgāra-rasasya sthites tathā ghaṭanā nāsamañjasā iti ||5||

**viṣṇudāsaḥ: **tatra kṛṣṇa iti | aparimita-kalyāṇa-guṇa-gaṇa-ratnākarasyāsmin rase ’tyupayogitvāt pañcaviṁśatir guṇā vakṣyante | tan-madhye’pi mahā-camatkāra-kāriṇo ye mukhyatama-guṇa-katipayās tad-viśiṣṭaḥ śrī-kṛṣṇaḥ saṅkṣepād udāhriyate pada-dyutīti | he śrī-vṛndāvaneśvarī-prāṇa-nātha-caraṇa-pathaika-śaraṇa-bhakta-vṛnda ! jagat-trayī-yuvati-bhāgya-siddhiḥ tri-jagad-vartinyo yāvatyaḥ yuvatyas tāsāṁ yad bhāgyaṁ tasya siddhiḥ phalam ity arthaḥ |

kiṁ-viśiṣṭā ? pada-dyutīti | pada-dyutibhiś caraṇa-suṣamābhir vinirdhutā vividhia-vidhinā niḥśeṣeṇa dhutā kampitā nāśitā smara-parārdhānām asaṅkhya-manmathānāṁ yāni rūpāṇi teṣām uddhatir auddhatyaṁ garvo yayā | anena ruci-ratnam atulya-rūpa-mādhuryaṁ ca sūcitam |

punaḥ katham-bhūtā ? dṛg-añcala-kalā-naṭī-paṭimabhir mano-mohinī dṛg-añcalasya apāṅgasya yā kalā vaidagdhī saiva naṭī nartakī tasyāḥ paṭimabhiḥ cāturībhiḥ śarmādiśatv aruṇa-ghūrṇita-locanāntaḥ-sañcāra-cūrṇita-satī-hṛdayo mukundaḥ || [u.nī. 14.2] ity agre vakṣyamāṇa-rītyā yuvatī-jana-kṣobha-kāri-netra-smitādi-vilāsa-bhaṅgībhir manāṁsi mohayatīti tathā kartari lyuṭ, arthād yuvatīnām | anena nārī-gaṇa-mohanatvaṁ vidagdhatvaṁ ca |

punaḥ kīdṛśī ? sphuran-nava-ghanākṛtiḥ sphuranto virājanto ye nava-ghanā navīna-jaladās teṣām ākṛtir iva ākṛtir mūrtir yasyāḥ parama-snigdha-sundara-śyāma-rūpety arthaḥ | atra meghopamānena nirupadhi karuṇatvaṁ dhvanitam |

punaḥ katham-bhūtā ? parama-divya-līlā-nidhiḥ paramāḥ sarvataḥ śreṣṭhāḥ divyāḥ manoharāś ca yā līlās tāsāṁ nitarāṁ dhīyate’sminn iti nidhir āśrayaḥ parama-divya-līlānāṁ nivāsa ity arthaḥ | kiṁ vā parama-divya-līlā nidhiḥ śevadhiḥ sarvasvaṁ yasyāḥ | etenātulya-kelil-śālitvam uktam | atulya-vaṁśī-svanāṅkitatvaṁ ca ||5||

—o)0(o—

|| 1.6-9 ||

ayaṁ suramyo madhuraḥ sarva-sal-lakṣaṇānvitaḥ |

valīyān nava-tāruṇyo vāvadūkaḥ priyaṁ-vadaḥ ||6 ||

sudhīḥ sa-pratibho dhīro vidagdhaś caturaḥ sukhī |

kṛtajño dakṣiṇaḥ prema-vaśyo gambhīrāmbudhiḥ ||7||

varīyān kīrtimān nārī-mohano nitya-nūtanaḥ |

atulya-keli-saundarya-preṣṭha-vaṁśī-svanāṅkitaḥ ||8||

ity ādayo’sya śṛṅgāre guṇāḥ kṛṣṇasya kīrtitāḥ |

udāhṛtir amīṣāṁ tu pūrvam eva pradarśitā ||9||

**śrī-jīvaḥ : **tatra pūrvokteṣu guṇeṣu rase’smin yogyair guṇair viśiṣṭatayā taṁ darśayati—ayaṁ suramya iti | suramya ity-ādi śabdāḥ kecit pūrvānusāriṇaḥ kecit pūrva-rūpiṇaḥ | tatra pūrvo yathā suramyaḥ suramyāṅgaḥ, madhuro ruciraḥ | ruciraḥ ity eva vā pāṭhaḥ | nava-tāruṇyo vayasānvitaḥ ||6|| sudhīr buddhimān | sa-pratibhaḥ pratibhānvitaḥ | dhīraḥ supaṇḍitaḥ | gambhīratāmbudhir gambhīraḥ ||7|| nārī-mohano nārī-gaṇa-manohārī | atulyeti | trijagan-mānasākarṣi-muralī-kala-kūjitaḥ [bha.ra.si. 2.1.42] iti | anye tu pūrva-rūpiṇa eva ||8|| udāhṛtīti | udāhṛtir iti tu prāyikam eva sarva-sal-lakṣaṇānvitaḥ ity-ādiṣu rasāntarodāharaṇāni ca tatra dṛśyanta iti | kiṁ tu tāni vaktrantarādikaṁ prayujyātrāpi saṅgamanīyānīti bhāvaḥ | yathā sarva-sal-lakṣaṇānvitatve—

rāgaḥ saptasu hanta ṣaṭsv api śiśor aṅgeṣv alaṁ tuṅgatā


visāras triṣu kharvatā triṣu tathā gambhīratā ca triṣu |


dairghyaṁ pañcasu kiṁ ca pañcasu sakhe samprekṣyate sūkṣmatā


dvātriṁśad-vara-lakṣaṇaḥ katham asau gopeṣu sambhāvyate || [bha.ra.si. 2.1.49] iti |

tad evaṁ pada-dyuti ity-ādinā yat saṅkṣipya varṇitaṁ tatraivaite guṇāḥ praveśanīyāḥ | vistara-bhiyā tu na vivriyante ||9||

**viśvanāthaḥ: **kair guṇair viśiṣṭo’yaṁ madhura-rasālambano bhavatīty apekṣāyām āha ayam iti| atra suramyety ādibhiḥ pañcabhir viśeṣaṇaiḥ kāyika-guṇāḥ, vāvadūkaḥ priyaṁvada ity etābhyāṁ vācikāḥ ||6|| sudhīr ity-ādibhiś caturdaśabhir mānasāḥ ||7|| varīyastvaṁ sarva-jana-mukhyatvam | kīrtimattvaṁ sarva-loka-gīyamānatvam | nārī-mohanatvaṁ yuvati-manohāritvam | nitya-nūtanatvaṁ draṣṭṛ-jana-prati-kṣaṇa-camatkāritvam ity ete catvāraḥ para-sambandhena bhavantīti para-sambandhagāḥ | kelayaś ca saundaryādi ca preṣṭhāḥ preyasyaś ca vaṁśī-svanaś ca tair atulyair aṅkitaś cihnita ity ekena catvāro’sādhāraṇā guṇā uktāḥ | yad uktam—

līlā-premṇā priyādhikyaṁ mādhuryaṁ veṇu-rūpayoḥ |


ity asādhāraṇaṁ proktaṁ govindasya catuṣṭayam || [bha.ra.si. 2.1.44] ||8||

udāhṛtir iti | tatra tatra rāgaḥ saptasu anta-ṣaṭsv api śiśor aṅgeṣv alaṁ tuṅgatā [bha.ra.si. 2.1.49] ity-ādi rasāntara-saṅgatāpi vaktṛ-vācyāvasthā-bhedāṁs tāṁs tān apekṣyātrāpi rase saṅgamayituṁ śakyeti bhāvaḥ ||9||

**viṣṇudāsaḥ: **athāsya guṇāḥ kathyante ayaṁ suramya ity-ādi | asya śrī-kṛṣṇasya madhura-rase pañcaviṁśatir guṇāḥ kathitāḥ | ādi-grahaṇād anye’py atad-rasa-yogyā jñeyāḥ | amīṣām udāhṛtir udāharaṇaṁ pūrvam eva rasāmṛta-sindhau prakarṣeṇa pratyekaṁ lakṣaṇa-sahitā darśritāsti | kintv atrāpekṣyatvāt sā cānyatra labdhā ca likhyate | yathā tatra –

(1) suramyāṅgaḥ –

ślāghyāṅga-sanniveśo yaḥ suramyāṅgaḥ sa kathyate ||

yathā –

mukhaṁ candrākāraṁ karabha-nibham uru-dvayam idaṁ


bhujau stambhārambhau sarasija-vareṇyaṁ kara-yugam |


kavāṭābhaṁ vakṣaḥ-sthalam aviralaṁ śroṇi-phalakaṁ 


parikṣāmo madhyaḥ sphurati murahantur madhurimā || [bha.ra.si. 2.1.45-6]

(2) ruciraḥ –

saundaryeṇa dṛg-ānanda-kārī rucira ucyate ||

yathā tṛtīye (bhā.pu. 3.2.13) —

yad dharma-sūnor bata rājasūye


nirīkṣya dṛk-svastyayanaṁ tri-lokaḥ |


kārtsnyena cādyeha gataṁ vidhātur


arvāk-sṛtau kauśalam ity amanyata || 


yathā vā –


aṣṭānāṁ danujabhid-aṅga-paṅkajānām


ekasmin katham api yatra ballavīnām |


lolākṣi-bhramara-tatiḥ papāta tasmān


notthātuṁ dyuti-madhu-paṅkilāt kṣamāsīt || [bha.ra.si. 2.1.52-4]


vidagdha-mādhave (1.17)–


ayaṁ nayana-daṇḍita-pravara-puṇdarika-prabhaḥ


prabhāti nava-jāguda-dyuti-viḍambi-pitāmbaraḥ |


araṇyaja-pariṣkriyā-damita-divya-veśādaro


harin-māṇi-manohara-dyutibhir ujjvalāṅgo hariḥ ||

lalita-mādhave ca (5.23)—

sphuran-maṇi-sarādhikaṁ navatamāla-nīlaṁ harer

udūḍha-nava-kuṅkumaṁ jayati hāri bakṣaḥ-sthalam |

uḍu-stavakitaṁ sadā taḍid-udīrṇa-lakṣmī-bharaṁ

yad abhram iva līlayā sphuṇam adabhram udbhrājate ||

alaṅkāra-kaustubhe ca (8.31)

indīvaraṁ vā dalitāñjanaṁ vā


navāmbudo vā maghavan-maṇir vā |


kṛṣṇasya dhāmnaḥ sadṛśaṁ na kiñcit

tadīya-dhāmeva tadīya-dhāma || (31)

(3) sarva-sal-lakṣaṇānvitaḥ –

tanau guṇottham aṅkottham iti sal-lakṣaṇaṁ dvidhā ||

tatra **guṇottham** –


guṇotthaṁ syād guṇair yogo raktatā-tuṅgatādibhiḥ ||


yathā —


rāgaḥ saptasu hanta ṣaṭsv api śiśor aṅgeṣv alaṁ tuṅgatā


visāras triṣu kharvatā triṣu tathā gambhīratā ca triṣu |


dairghyaṁ pañcasu kiṁ ca pañcasu sakhe samprekṣyate sūkṣmatā


dvātriṁśad-vara-lakṣaṇaḥ katham asau gopeṣu sambhāvyate ||


**aṅkottham** –


rekhā-mayaṁ rathāṅgādi syād aṅkotthaṁ karādiṣu ||


yathā —


karayoḥ kamalaṁ tathā rathāṅgaṁ 


sphuṭa-rekhāmayam ātmajasya paśya |


pada-pallavayoś ca vallavendra


dhvaja-vajrāṅkuśa-mīna-paṅkajāni || [bha.ra.si. 2.1.47-51]

yadyapy asmin padya-dvaye śiśor iti vallavendreti ca-padābhyāṁ bālyāvasthaiva vyaktāsi, tathāpy eteṣāṁ rāgādīnāṁ aṅkākāra-kamalādīnāṁ ca sarva-daśāsv eva sthāyitvāt –

padāni vyaktam etāni nandasūnor mahātmanaḥ |


lakṣyante hi dhvajāmbhoja-vajrāṅkuśa-yavādibhiḥ || [bhā.pu. 10.30.25] 

iti śrī-vraja-devīnāṁ vacanāt pratyuta kaiśore’tisuvyaktatvena parama-śobhanatvād atrāpi tat-tad-guṇa-viśiṣṭaḥ kṛṣṇaḥ paramālambana eveti | evam agre’pi sarvatra yathāyatham ūhyam | govinda-līlāmṛte (16.67, 6) ca—

śaṅkhordhendu-yavāṅkuśair arigadāc chatra-dhvaja-svastikair


yūpābjāsi-halair dhanuḥ-parighakaiḥ śrī-vṛkṣa-mīneṣubhiḥ |


nandyāvarta-cayais tathāṅguli-gatair etair nijair lakṣaṇair


bhātaḥ śrī-puruṣottamatva-gamakaiḥ pāṇī harer aṅkitau ||


cakrārdhenu-yavāṣṭa-koṇa-kalasaiś chatra-trikoṇāmbaraiś


cāpa-svastika-vajra-goṣpada-darair mīnordhvarekhāṅkuśaiḥ |


ambhoja-dhvaja-pakva-jāmbava-phalaiḥ sal-lakṣaṇair aṅkitaaṁ


jīyāt śrī-puruṣottamatva-gamakaiḥ śrī-kṛṣṇa-pāda-dvayam || iti |

(4) balīyān –

prāṇena mahatā pūrṇo balīyān iti kathyate ||


yathā –


paśya vindhya-girito’pi gariṣṭhaṁ


daitya-puṅgavam udagram ariṣṭam |


tula-khaṇḍam iva piṇḍitam ārāt


puṇḍarīka-nayano vinunoda ||


yathā vā –


vāmas tāmarasākṣasya bhuja-daṇḍaḥ sa pātu vaḥ |


krīḍā-kandukatāṁ yena nīto govardhano giriḥ || [bha.ra.si. 2.1.60-62]

lalita-mādhave—

vara-keśara-mālayāñcitaś cala-cānūra-camūru-mardanaḥ |

kutukoccala-dhīradīdarad yadu-siṁhaḥ khala-bhoja-kuñjaram || [la.mā. 4.5]

aṣṭādaśa-cchandaḥsu (42) ca—

mallānām ullaṅghya raṅge kara-vicalad-asir yena mañca-prapañce


keśeṣv ākṛṣya kaṁso vighaṭita-mukuṭaṁ vighna-hetur nijaghne |


sa tvaṁ sattvādhirāja sphurad-uru-karuṇāḍambarālambi-cetāḥ


pātād duḥkhābdhipātād yadu-kula-kamaloddaṇḍa-caṇḍa-dyutir mām || 

(5) vayasānvitaḥ –

vayaso vividhatve’pi sarva-bhakti-rasāśrayaḥ |


dharmī kiśora evātra nitya-nānā-vilāsavān || 


yathā –


tadātvābhivyaktīkṛta-taruṇimārambha-rabhasaṁ


smita-śrī-nirdhūta-sphurad-amala-rākā-pati-madam |


darodañcat-pañcāśuga-nava-kalā-meduram idaṁ


murārer mādhuryaṁ manasi madirākṣīr madayati || [bha.ra.si. 2.1.63-64]

(6) **vāvadūkaḥ **–

śruti-preṣṭhoktir akhila-vāg-guṇānvita-vāg api |


iti dvidhā nigadito vāvadūko manīṣibhiḥ ||


tatra ādyo, yathā –


aśliṣṭa-komala-padāvali-mañjulena


pratyakṣa-rakṣa-rada-manda-sudhā-rasena |


sakhyaḥ samasta-jana-karṇa-rasāyanena


nāhāri kasya hṛdayaṁ hari-bhāṣitena || [bha.ra.si. 2.1.72-73]

vidagdha-mādhave—

ekaṁ prayāti paricarya cakora-rājī

candraṁ priye nija-manoratha-pūra-pūrtim |


candrāvalī kim u mamākṣi-cakorayos tvaṁ

prītiṁ dvayor api na dhāsyati sevyamānā || [vi.mā. 4.20]

tatraiva—

labdhaṁ mām avalokya tanvi purato romālir abhyudgatā


netre padya-vidhiṁ kṣaraj-jala-bharaiḥ prītyārpayāñ cakratuḥ |


vakṣaś ca skhalad-uttarīyam adiśad divyāsanaṁ sambhramād


vāmāyās tava dakṣiṇaḥ parikaro diṣṭyādya vṛtto mayi || [vi.mā. 7.11]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

tava navaka-śirīṣa-tulyam aṅgaṁ 


kamala-samaṁ mukha-maṇḍalaṁ rādhe |


vacanam api sudhā-samānam 


etat katham aśani-pratimaṁ mano babhūva || [a.kau. 8.5]

tatraiva—

śirīṣa-puṣpād api komalāni rādhe

tavāṅgāni kuraṅga-netre |

stana-dvayaṁ te hṛdayasya śiṣyaṁ

kāṭhinyam uccair yad idaṁ bibharti || [a.kau. 10.1]

tatraiva—

haṁsīva yāsi mada-medura-manda-mandam

ālokyase sa-cakitaṁ hariṇāṅganeva |

āhāṣase mṛdu-kalaṁ lalite pikīva

lakṣmīṁ bibharṣi sarasaś ca vanasya ca tvam || [a.kau. 10.3]

**dvitīyo**, yathā –


prativādi-citta-parivṛtti-paṭur


jagad-eka-saṁśaya-vimarda-karī |


pramitākṣarādya-vividhārthamayī


hari-vāg iyaṁ mama dhinoti dhiyaḥ || [bha.ra.si. 2.1.74]

vidagdha-mādhave—

yathārtheyaṁ vāṇī tava cakita-sāraṅga-nayane


suvarṇālaṅkāro madhurayati yat te śruti-yugam |


mukhendor antas te bahir api suvarṇa-cyutir iyaṁ


mama śrotra-dvandvaṁ nayana-yugalaṁ cākulayati || [vi.mā. 4.10[

lalita-mādhave ca—

	cakrāṅkitasya nirmala-


malayaja-pariśīlino maṇiṁ dadhataḥ |


kṛṣṇa-bhujagasya subhage


kṛṣṇa-bhujasya ca gato bhedaḥ || [la.mā. 10.23]

dāna-keli-kaumudyāṁ ca—

    aravinda-dṛśām apaścimā


    tvam apūrvā bahu-rūpa-līlayā |


    kapaṭodghaṭanād adakṣiṇā


na kathaṁ bhavitāsy anuttarā || [dā.ke.kau. 47]

(7) **priyaṁvadaḥ **–

jane kṛtāparādhe’pi sāntva-vādī priyaṁvadaḥ ||


yathā –


kṛta-vyalīke’pi na kuṇḍalīndra


tvayā vidheyā mayi doṣa-dṛṣṭiḥ |


pravāsyamāno’si surārcitānāṁ


paraṁ hitāyādya gavāṁ kulasya || [bha.ra.si. 2.1.70-71]

atra lakṣaṇe’pi-śabdena kaimutyaṁ dyotayitvā kṛtāparādhasyānaikāntatvaṁ sūcitam |

(8) sat-pratibha eva pratibhānvitaḥ –

sadyo navanavollekhi-jñānaṁ syāt pratibhānvitaḥ ||


yathā padyāvalyāṁ (283) –


vāsaḥ samprati keśava kva bhavato mugdhekṣaṇe nanv idaṁ


vāsaṁ brūhi śaṭha prakāma-subhage tvad-gātra-saṁsargataḥ |


yāminyām uṣitaḥ kva dhūrta vitanur muṣṇāti kiṁ yāminī


śaurir gopa-vadhūṁ chalaiḥ parihasann evaṁvidhaiḥ pātu vaḥ || [bha.ra.si. 2.1.82-83]

padyāvalyām anyad api, yathā—

asmin kuñje vināpi pracalati pavanaṁ vartate ko’pi nūnaṁ


paśyāmaḥ kiṁ na gatvety anusarati gaṇe bhīta-bhīte’rbhakāṇām |


tasmin rādhāsakho vaḥ sukhayatu vilasan krīḍayā kaiṭabhārir


vyātanvāno mṛgāri-pravala-ghuraghurārāva-raudroccanādān || [padyā. 200]

(9) **dhīra **eva dhṛtimān –

pūrṇa-spṛhaś ca dhṛtimān śāntaś ca kṣobha-kāraṇe ||


tatra **ādyo **–


svīkurvann api nitarāṁ yaśaḥ-priyatvaṁ


kaṁsārir magadha-pater vadha-prasiddhām |


bhīmāya svayam atulām adatta kīrtiṁ 


kiṁ lokottara-guṇa-śālinām apekṣyam ||


**dvitīyo**, yathā –


ninditasya dama-ghoṣa-sūnunā


sambhrameṇa munibhiḥ stutasya ca |


rājasūya-sadasi kṣitīśvaraiḥ 


kāpi nāsya vikṛtir vitarkitā || [bha.ra.si. 2.1.117-119]

(10) vidagdhaḥ –

kalā-vilāsa-digdhātmā vidagdha iti kīrtyate ||


yathā —


gītaṁ gumphati tāṇḍavaṁ ghaṭayati brūte prahelī-kramaṁ


veṇuṁ vādayate srajaṁ viracayaty ālekhyam abhyasyati |


nirmāti svayam indrajāla-paṭalīṁ dyūte jayaty unmadān 


paśyoddāma-kalā-vilāsa-vasatiś citraṁ hariḥ krīḍati || [bha.ra.si. 2.1.84-85]

padyāvalyām –

cūḍā-cumbita-cāru-candra-kacayaṁ cāmīkarābhāmbaraṁ


karṇottaṁsita-karṇikāra-kusumaṁ kandarpa-kallolitam |


vaṁśī-vādana-vāvadūka-vadanaṁ vakrī-bhavad-vīkṣaṇaṁ


bhāgyaṁ bhaṅgura-madhyamāḥ pariṇataṁ kuñjāntaraṁ bjejire || [padyāvalī 289]

(11) caturaḥ –

caturo yugapad-bhūri-samādhāna-kṛd ucyate ||


yathā –


pārāvatī-viracanena gavāṁ kalāpaṁ


gopāṅganā-gaṇam apāṅga-taraṅgitena |


mitrāṇi citratara-saṅgara-vikrameṇa


dhinvann ariṣṭa-bhayadena harir vireje || [bha.ra.si. 2.1.86-87]

(12) sukhī –

bhoktā ca duḥkha-gandhair apy aspṛṣṭaś ca sukhī bhavet ||


tatra **ādyo**, yathā –


ratnālaṅkāra-bhāras tava dhana-damanor ājya-vṛttyāpy alabhyaḥ


svapne dambholi-pāṇer api duradhigamaṁ dvāri tauryatrikaṁ ca |


pārśve gaurī-gariṣṭhāḥ pracura-śaśi-kalāḥ kānta-sarvāṅga-bhājaḥ


sīmantinyaś ca nityaṁ yaduvara bhuvane kas tvad-anyo’sti bhogī ||


**dvitīyo**, yathā –


na hāniṁ na mlāniṁ nija-gṛha-kṛtya-vyasanitāṁ


na ghoraṁ nodghūrṇāṁ na kila kadanaṁ vetti kim api |


varāṅgībhiḥ sāṅgīkṛta-suhṛd-anaṅgābhir abhito


harir vṛndāraṇye param aniśam uccair viharati || [bha.ra.si. 2.1.145-147]

(13) kṛtajñaḥ –

kṛtajñaḥ syād abhijño yaḥ kṛta-sevādi-karmaṇām ||


yathā mahābhārate –


ṛṇam etat pravṛddhaṁ me hṛdayān nāpasarpati |


yad govindeti cukrośa kṛṣṇā māṁ dūra-vāsinam ||


yathā vā –


anugatim ati-pūrvaṁ cintayann ṛkṣa-mauler


akuruta bahumānaṁ śaurir ādāya kanyām |


katham api kṛtam alpaṁ vismaren naiva sādhuḥ 


kim uta sa khalu sādhu-śreṇi-cūḍāgra-ratnam || [bha.ra.si. 2.1.91-93]

(14) dakṣiṇaḥ —

sauśīlya-saumya-carito dakṣiṇaḥ kīrtyate budhaiḥ ||


yathā —


bhṛtyasya paśyati gurūn api nāparādhān


sevāṁ manāg api kṛtāṁ bahudhābhyupaiti |


āviṣkaroti piśuneṣv api nābhyasūyāṁ


śīlena nirmala-matiḥ puruṣottamo’yam || [bha.ra.si. 2.1.137-138]

(15) **prema-vaśyaḥ **–

priyatva-mātra-vaśyo yaḥ prema-vaśyo bhaved asau ||


yathā śrī-daśame (10.80.19) —


sakhyuḥ priyasya viprarṣer aṅga-saṅgāti-nirvṛtaḥ |


prīto vyamuñcad adhvindūn netrābhyāṁ puṣkarekṣaṇaḥ ||


yathā vā tatraiva (10.9.18) —


sva-mātuḥ svinna-gātrāyā visrasta-kavara-srajaḥ |


dṛṣṭvā pariśramaṁ kṛṣṇaḥ kṛpayāsīt sva-bandhane || [bhā.pu. 2.1.153-155]


padminyās te sumukhi parama-prema-saurabhya-pūro


dūrotsarpi mad-avadhi mudā kṛṣṇa-bhṛṅgena bheje |


ākrānto’yaṁ tava nava-mukhāmbhoja-mādhvika-pāna-


pratyāśābhis tad-avadhi ruvan saṁbhramī bambhramīti || [vi.mā. 3.52]

iti vidagdha-mādhavīya-padyam apy atra jñeyam |

(16) gambhīratāmbudhir eva gambhīraḥ—

durvibodhāśayo yas tu sa gambhīraḥ itīryate ||


yathā –


vṛndāvane varātiḥ stutibhir nitarām upāsyamāno’pi |


śakto na harir vidhinā ruṣṭas tuṣṭo’thavā jñātum ||


yathā vā –


unmado’pi harir navya-rādhā-praṇaya-sīdhunā |


abhijñenāpi rāmeṇa lakṣito’yam avikriyaḥ || [bhā.pu. 2.1.114-116]

(17) varīyān —

sarveṣām ati-mukhyo yaḥ sa varīyān itīryate ||


yathā —


brahmann atra puru-dviṣā saha puraḥ pīṭhe niṣīda kṣaṇaṁ


tuṣṇīṁ tiṣṭha surendra cāṭubhir alaṁ vārīśa dūrībhava |


ete dvāri muhuḥ kathaṁ sura-gaṇāḥ kurvanti kolāhalaṁ


hanta dvāravatī-pater avasaro nādyāpi niṣpadyate || [bhā.pu. 2.1.174-5]

(18) **kīrtimān **–

sādguṇyair nirmalaiḥ khyātaḥ kīrtimān iti kīrtyate ||


yathā –


tvad-yaśaḥ-kumuda-bandhu-kaumudī


śubhra-bhāvam abhito nayanty api |


nandanandana kathaṁ nu nirmame


kṛṣṇa-bhāva-kalilaṁ jagat-trayam ||


yathā vā lalita-mādhave (5.18) –


bhītā rudraṁ tyajati girijā śyāmam aprekṣya kaṇṭhaṁ


śubhraṁ dṛṣṭvā kṣipati vasanaṁ vismito nīla-vāsāḥ |


kṣīraṁ matvā śrapayati yamī-nīram ābhīrikotkā


gīte dāmodara-yaśasi te vīṇayā nāradena || [bhā.pu. 2.1.158-160]

ayam api virodhālaṅkāra eva | **nārī-mohana **eva (19) nārī-gaṇa-manohārī—

nārī-gaṇa-mano-hārī sundarī-vṛnda-mohanaḥ ||


yathā śrī-daśame (10.90.26) —


śruta-mātro’pi yaḥ strīṇāṁ prasahyākarṣate manaḥ |


urugāyorugīto vā paśyantīnāṁ ca kiṁ punaḥ ||


yathā vā —


tvaṁ cumbako’si mādhava loha-mayī nūnam aṅganā-jātiḥ |


dhāvati tatas tato’sau yato yataḥ krīḍayā bhramasi || [bhā.pu. 2.1.166-168]


dara-vicalita-bālyā vallabhā bāndhavānāṁ


viharasi bhuvane tvaṁ patyur āmoda-pātri


ahaha paśupa-rāmā kāmino mohanatvaṁ


tvam api yad amunāntar bāḍham unmāditāsi || [vi.mā. 2.13]

**iti **vidagdha-mādhavīya-padyam apy atra jñeyam | dāna-keli-kaumudyāṁ ca—

samasta-jagatībhuvāṁ mṛga-dṛśām abhīṣṭāśiṣaḥ

samartham abhipūraṇe kimapi dolayan dor-yugam |

asau kulaja-vallavī-madana-vedanonmādana-

vrata-praṇayinorasā rasika-maulir udbhāsate || [dā.ke.kau. 27]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

śravasoḥ kuvalayam akṣṇor añjanam uroaso mahendra-maṇi-dāma |

gokula-kula-ramaṇīnāṁ maṇḍanam akhilaṁ harir jayati || [a.kau. 8.43]

(20) nitya-nūtanaḥ –

sadānubhūyamāno’pi karoty ananubhūtavat |


vismayaṁ mādhurībhir yaḥ sa prokto nitya-nūtanaḥ ||

yathā prathame (1.11.34) —

yadyapy asau pārśva-gato raho-gatas


tathāpi tasyāṅghri-yugaṁ navaṁ navam |


pade pade kā virameta tat-padāc


calāpi yac chrīr na jahāti karhicit ||

yathā vā lalita-mādhave (1.52) —

kulavara-tanu-dharma-grāva-vṛndāni bhindan


sumukhi niśita-dīrghāpāṅga-ṭaṅka-cchaṭābhiḥ |


yugapad ayam apūrvaḥ kaḥ puro viśva-karmā 


marakata-maṇi-lakṣair goṣṭha-kakṣāṁ cinoti || [bha.ra.si. 2.1.184-186]

(21) atulya-saundaryāṅkita eva asamānordhva-rūpa-śrī-vismāpita-carācaraḥ—

yathā tṛtīye (3.2.12)—

yan martya-līlaupayikaṁ sva-yoga-


māyā-balaṁ darśayatā gṛhītam |


vismāpanaṁ svasya ca saubhagarddheḥ


paraṁ padaṁ bhūṣaṇa-bhūṣaṇāṅgam ||

śrī-daśame ca (10.29.40) —

kā stry aṅga te kala-padāyata-mūrcchitena 


saṁmohitā’ryapadavīṁ na calet trilokyām |


trailokya-saubhagam idaṁ ca nirīkṣya rūpaṁ 


yad go-dvija-druma-mṛgān pulakāny abibhrat ||

yathā vā, lalita-mādhave (8.34) —

aparikalita-pūrvaḥ kaś camatkāra-kārī


sphurati mama garīyān eṣa mādhurya-pūraḥ |


ayam aham api hanta prekṣya yaṁ lubdha-cetāḥ


sarabhasam upabhoktuṁ kāmaye rādhikeva || [bha.ra.si. 2.1.215-217]

vidagdha-mādhave ca—

vahantī mañjiṣṭhāruṇita-tanu-sūtrojjvala-rucīn


nakhāṅkān khelormi-skhalita-śikhi-pakṣāvalir iyam |


sphuran-muktā-tulyair alaghu-ghana-gharmāmbubhir alaṁ


samṛddha me medham madhumathana-mūrtir madayati || [bha.ra.si. 7.47]

lalita-mādhave evānyad api—

udgīrṇādbhuta-mādhurī-parimalasyābhīra-līlasya me

dvaitaṁ hanta samīkṣayan muhur asau citrīyate cāraṇaḥ

cetaḥ keli-kutūhalottaralitaṁ satyaṁ sakhe māmakaṁ

yasya prekṣya svarūpatāṁ vraja-vadhū-sārūpyam anvicchati || [la.mā. 4.19]

(22) **atulya-preṣṭhāṅkita **eva atulya-madhura-prema-maṇḍita-priya-maṇḍalaḥ—

yathā śrī-daśame (10.31.15) —


aṭati yad bhavān ahni kānanaṁ 


truṭir yugāyate tvām apaśyatām |


kuṭila-kuntalaṁ śrī-mukhaṁ ca te 


jaḍa udīkṣitāṁ pakṣma-kṛt dṛśām ||


yathā vā —


brahma-rātri-tatir apy agha-śatro


sā kṣaṇārdhavad agāt tava saṅge |


hā kṣaṇārdham api vallavikānāṁ


brahma-rātri-tativad virahe’bhūt || [bha.ra.si. 2.1.211-212]

vidagdha-mādhave ca—

pīḍābhir nava-kāla-kūṭa-kaṭutā-garvasya nirvāsano


nisyandena mudāṁ sudhā-madhurimāhaṅkāra-saṅkocanaḥ


premā sundari nanda-nandana-paro jāgarti yasyāntare


jñāyante sphuṭam asya vakra-madhurās tenaiva vikrāntayaḥ || [vi.mā. 2.19]

padyāvalyāṁ ca—

dhairyaṁ nāma-parigrahe’pi jaghane yady aṁśukālambanaṁ


gopīnāṁ ca vivecanaṁ nidhuvanārambhe raho-mārgaṇam |


sādhvī-sac-caritaṁ vilāsa-viratau patyur gṛhānveṣaṇaṁ


tat tad raurava-rakṣaṇaṁ muraripor vaṁśī-ravāpekṣaṇam || [padyā. 154]

tatraiva—

vilokya kṛṣṇaṁ vraja-vāma-netrāḥ


sarvendriyāṇāṁ nayanatvam eva |


ākarṇya tad-veṇu-nināda-bhaṅgīm


aicchan punas tāḥ śravaṇatvam eva || [padyā. 155]

tatraiva—

murāriṁ paśyantyāḥ sakhi sakalam aṅgaṁ na nayanaṁ


kṛtaṁ yac chṛṇvantyāḥ hari-guṇa-gaṇaṁ śrotra-nicitam |


samaṁ tenālāpaṁ sapadi racayantyā mukham ayaṁ


vidhātur naivāyaṁ ghaṭan-paripāṭī-madhurimā || [padyā. 235]

tatraiva amarau ca—

na jāne sammukhāyāte


priyāṇi vadati priye |


prayānti mama gātrāṇi 


śrotratāṁ kim u netratām || [padyā. 234, amaru 64] 

(24) **atulya-vaṁśī-svanāṅkita **eva trijagan-mānasākarṣi-muralī-kala-kūjitaḥ |

yathā śrī-daśame (10.33.15) –

savanaśas tad-upadhārya sureśāḥ


śakra-śarva-parameṣṭhi-purogāḥ |


kavaya ānata-kandhara-cittāḥ 


kaśmalaṁ yayur aniścita-tattvāḥ ||213||


yathā vā vidagdha-mādhave (1.26) —


rundhann ambu-bhṛtaś camatkṛti-paraṁ kurvan muhus tumburuṁ


dhyānād antarayan sanandana-mukhān vismerayan vedhasam |


autsukyāvalibhir baliṁ caṭulayan bhogīndram āghūrṇayan


bhindann aṇḍa-kaṭāha-bhittim abhito babhrāma vaṁśī-dhvaniḥ || 


                [bha.ra.si. 2.1.213-4]

govinda-virudāvalau—

tava muralī-dhvanir amarī


kāmāmbudhi-vṛddhi-śubhrāṁśuḥ |


acaṭula-gokula-kulajā


dhariyāmbudhi-pāna-kumbhajo jayati || [go.vi. 4]

tatraiva—

buddhīnāṁ parimohanaḥ kila hriyām uccāṭanaḥ stambhano


dharmodagra-bhiyāṁ manaḥ-karaṭināṁ vaśyatva-niṣpādanaḥ |


kālinīd-kalahaṁsa hanta vapuṣām ākarṣaṇaḥ subhruvāṁ


jīyād vaiṇava-pañcama-dhvani-mayo mantrādhirājaḥ stavaḥ || [go.vi. 12]

tatraiva—

raṇati hare tava veṇau


nāryo danujāś ca kampitāḥ khinnāḥ |


vanam anapekṣita-dayitāḥ


kara-bālān projjhya dhāvanti || [go.vi. 20]

tatraiva—

sambhrāntaiḥ saṣaḍaṅga-pātam abhito vedair mudā vanditā


sīmantopari gauravād upaniṣad-devībhir apy arpitā |


ānamraṁ praṇavena ca praṇayato hṛṣṭātmanābhiṣṭutā


mṛdvī te muralī-rutir muraripo śarmāṇi nirmātu naḥ || [go.vi. 37]

tatraiva—

tava kṛṣṇa keli-muralī 


hitam ahitaṁ ca sphuṭaṁ vimohayati |


ekaṁ sudhormi-suhṛdā


viṣa-viṣameṇāparaṁ dhvaninā || [go.vi. 38]

evaṁ pūrvaṁ rasāmṛta-dhṛta-guṇānāṁ madhye pañcaviṁśati-guṇā atra likhitāḥ, kintu ādi-grahaṇād anye’pi tatra dhṛtāḥ katicid guṇā likhyante | tatra

(1) tejasā yutaḥ—

tejo dhāma prabhāvaś cety ucyate dvividhaṁ budhaiḥ ||


tatra dhāma – dīpti-rāśir bhaved dhāma ||


yathā –


ambara-maṇi-nikurambaṁ viḍambayann api marīci-kulaiḥ |


hari-vakṣasi ruci-niviḍe maṇirāḍ ayam uḍur iva sphurati || [bha.ra.si. 2.1.55-57]

alaṅkāra-kaustubhe (5.3)

ālokaḥ sakhi loka-locana-mudām udrekam udbhāvayan


soma-stoma-nidāgha-dhāma-nivaha-pradyota-sadyo-haraḥ |


meghe māghavane maṇāv api ghṛṇā-nirvāhako nīlimā


sāmānādhikaraṇām atra kim aho citraṁ tamas tejasoḥ ||3||

lalita-mādhave (5.22)—

jīyād uccair akhila-taruṇī-maṇḍalākṛṣṭi-vidyā-


vaidagdhīnāṁ nidhir anavadhir yādavāmbhodhi-candraḥ |


saṁgrāmāntaḥpura-bhuvi puro hanta yaṁ prekṣya dūrād


astrīloko’py atanu-cakitaḥ strī-svarūpaṁ bibharti ||

(2) vividhādbhuta-bhāṣāvit –

vividhādbhuta-bhāṣāvit sa prokto yas tu kovidaḥ |


nānā-deśyāsu bhāṣāsu saṁskṛte prākṛteṣu ca ||


yathā –


vraja-yuvatiṣu śauriḥ śaurasenīṁ surendre 


praṇata-śirasi saurīṁ bhāratīm ātanoti |


ahaha paśuṣu kīreṣv apy apabhraṁsa-rūpāṁ 


katham ajani vidagdhaḥ sarva-bhāṣāvalīṣu || [bha.ra.si. 2.1.65-66]

(3) dakṣaḥ –

duṣkare kṣipra-kārī yas taṁ dakṣaṁ paricakṣate ||88||

yathā śrī-daśame (10.59.17) —

yāni yodhaiḥ prayuktāni


śastrāstrāṇi kurūdvaha |


haris tāny acchinat tīkṣṇaiḥ


śarair ekaika-śastribhiḥ ||89||

yathā vā –


aghahara kuru yugmībhūya nṛtyaṁ mayaiva 


tvam iti nikhila-gopī-prārthanā-pūrti-kāmaḥ |


atanuta gati-līlā-lāghavormiṁ tathāsau


dadṛśur adhikam etās taṁ yathā sva-sva-pārśve || [bha.ra.si. 2.1.88-90]

(4) deśa-kāla-supātrajñaḥ –

deśa-kāla-supātrajñas tat-tad-yogya-kriyā-kṛtiḥ ||

yathā –


śaraj-jyotsnā-tulyaḥ katham api paro nāsti samayas


trilokyām ākṛīḍaḥ kvacid api na vṛndāvana-samaḥ |


na kāpy ambhojākṣī vraja-yuvati-kalpeti vimṛśan


mano me sotkaṇṭhaṁ muhur ajani rāsotsava-rase || [bha.ra.si. 2.1.98-99]

(5) tatra śobhā –

nīce dayādhike spardhā śauryotsāhau ca dakṣatā |


satyaṁ ca vyaktim āyāti yatra śobheti tāṁ viduḥ ||


yathā –


svarga-dhvaṁsaṁ vidhitsur vraja-bhuvi kadanaṁ suṣṭhu vīkṣyātivṛṣṭyā 


nīcān ālocya paścān namuci-ripu-mukhānūḍha-kāruṇya-vīciḥ |


aprekṣya svena tulyaṁ kam api nija-ruṣām atra paryāpti-pātraṁ


bandhūn ānandayiṣyann udaharatu hariḥ satya-sandho mahādrim || 


                    [bha.ra.si. 2.1.253-4]

(6) atha **vilāsaḥ **–

vṛṣabhasyeva gambhīrā gatir dhīraṁ ca vīkṣaṇam |


sa-smitaṁ ca vaco yatra sa vilāsa itīryate || 


yathā –


malla-śreṇyām avinayavatīṁ mantharāṁ nyasya dṛṣṭiṁ 


vyādhunvāno dvipa iva bhuvaṁ vikramāḍambareṇa |


vāg-ārambhe smita-parimalaiḥ kṣālayan mañca-kakṣāṁ


tuṅge raṅga-sthala-parisare sārasākṣaḥ sasāra || [bha.ra.si. 2.1.255-6]

(7) **mādhuryam **–

tan mādhuryaṁ bhaved yatra ceṣṭādeḥ spṛhaṇīyatā ||


yathā –


varām adhyāsīnas taṭa-bhuvam avaṣṭambha-rucibhiḥ


kadambaiḥ prālambaṁ pravalita-vilambaṁ viracayan |


prapannāyām agre mihira-duhitus tīrtha-padavīṁ


kuraṅgī-netrāyāṁ madhu-ripur apāṅgaṁ vikirati || [bha.ra.si. 2.1.257-8]

(8) lalitam –

śṛṅgāra-pracurā ceṣṭā yatra taṁ lalitaṁ viduḥ ||


yathā—


vidhatte rādhāyāḥ kuca-mukulayoḥ keli-makarīṁ


kareṇa vyagrātmā sarabhasam asavyena rasikaḥ |


ariṣṭe sāṭopaṁ kaṭu ruvati savyena vihasann


udañcad-romāñcaṁ racayati ca kṛṣṇaḥ parikaram || [bha.ra.si. 2.1.267-8] ||6-9||

—o)0(o—

|| 1.10 ||

pūrvokta-dhīroddāttādi-catur-bhedasya tasya tu |

patiś copapatiś ceti prabhedāv iha viśrutau ||10||

**śrī-jīvaḥ : **pūrvokta-dhīroddāteti | tathā hi—

gambhīro vinayī kṣantā karuṇaḥ sudṛḍha-vrataḥ |


akatthano gūḍha-garvo dhīrodāttaḥ susattva-bhṛt || [bha.ra.si. 2.1.226]


vidagdho nava-tāruṇyaḥ parihāsa-viśāradaḥ |


niścinto dhīra-lalitaḥ syāt prāyaḥ preyasī-vaśaḥ || [bha.ra.si. 2.1.230] 


śama-prakṛtikaḥ kleśa-sahanaś ca vivecakaḥ |


vinayādi-guṇopeto dhīra-śānta udīryate || [bha.ra.si. 2.1.233] 


mātsaryavān ahaṅkārī māyāvī roṣaṇaś calaḥ |


vikatthanaś ca vidvadbhir dhīroddhata udāhṛtaḥ || [bha.ra.si. 2.1.236] iti |

patiś copapatiś ceti | patiḥ pura-vanitānām | dvitīyo vraja-vanitānām | vakṣyate hi svayam eva—

laghutvam atra yat proktaṁ tat tu prākṛta-nāyake |


na kṛṣṇe rasa-niryāsa-svādārtham avatārini || [u.nī. 1.21] iti |

prācāṁ matenāpi saṅgamayiṣyate—

neṣṭā yad aṅgini rase kavibhir paroḍhā


tad gokulāmbujadṛśāṁ kulam antarena |


āśāṁsayā rasavidher avatāritānāṁ


kaṁsāriṇā rasikamaṇḍalaśekhareṇa || [u.nī. 5.3] iti | 

kiṁ ca yad idaṁ skanda-purāṇam upalakṣyāgama-pramāṇena lakṣyate—

vṛndāraṇye viharatā sadā rāsādi-vibhramaiḥ |


hariṇā vraja-devīnāṁ viraho’sti na karhicit || [u.nī. 15.186] iti |

atra ca anādita eva tāsāṁ kṛṣṇena sambandhaḥ kadācid api nānyeneti pratipadyate dūratas tāvat paty-antaram | yenāsu tasyaupapatyaṁ sambhāvyam | tathāpy avatāra-līlām adhikṛtya kṛte’tra granthe śrī-rādhādiṣu tad evopakramya vaktavyam iti yuktam eva pati-pratiyogitvenopapatiś cety atidiśyate ||10||

viśvanāthaḥ: atra rase ālambanasya nāyakasyāsya kiyanto bhedā ity apekṣāyām āha pūrvokteti| pūrvoktā dhīrodāttādayaś catvāro bhedā yasya sa tasya śrī-kṛṣṇasya iha rase ptaiś ca upapatiś ca prabhedau ||10||

**viṣṇudāsaḥ: **atha prakṛtam anusarāmaḥ | pūrvokteti | pūrvaṁ tatraiva—

sa punaś caturvidhaḥ syād dhīrodāttaś ca dhīra-lalitaś ca |

dhīra-praśānta-nāmā tathaiva dhīrodhattaḥ kathitaḥ || 

bahuvidha-guṇa-kriyāṇām āspada-bhūtasya padmanābhasya |

tat-tal-līlā-bhedād virudhyate na hi caturvidhatā || [bha.ra.si. 2.1.224-225]

ity uktasya caturbhedasya viśrutau khyātau iha madhura-rase ||10||

—o)0(o—

|| 1.11-12 ||

tatra patiḥ—

uktaḥ patiḥ sa kanyāyā yaḥ pāṇi-grāhako bhavet ||11||

yathā—

rukmiṇaṁ yudhi vijitya rukmiṇīṁ

dvārakām upagamayya vikramī |

utsavocchalita-paura-maṇḍalaḥ

puṇḍarīka-nayanaḥ kare’grahīt ||12||

śrī-jīvaḥ : _na kim api ||_11-12||

viśvanāthaḥ: patitvaṁ pura-sundarīṣu | viprāgni-sākṣikaṁ prasiddham iti prathamaṁ tatraiva udāharati ruktmiṇam iti | padya-dvayaṁ draupadīṁ prati subhadrā-sakhyāḥ kasyāścid uktiḥ ||11-12||

viṣṇudāsaḥ: rukmiṇam iti | śrī-rukmiṇī-haraṇa-vārtāṁ sāmānyato loka-ravaiḥ śrutvā śrī-yudhiṣṭhireṇa preṣitasya punas tatratya-niścaya-tattvaṁ jñātvā gatasya vārtā-harasya taṁ prati nivedanam |utsavenocchalitā ānandenotpullāḥ paurāḥ | te tad-rājāḥ [Pāṇ 4.1.174] ity aṇ | purānāṁ rājānas teṣāṁ maṇḍalaḥ samūho yasmāt | atra padye dhīroddhata-dhīrodāttāv udāhṛtau | atra yudhi vijityeti ca pada-dvayena dhīroddhata-nāyakasya sarva eva guṇāḥ kathitāḥ | tān vinā jayāder asambhavāt | atra sapatna-jayo na bhavatu, mamaiva bhavatv iti spṛhayā mātsaryam | ahaṅkāraś cānenaiva jñeyaḥ | taṁ vinā yuddhe pravartanādy-asambhavāc ca |

patyur balaṁ śarāsāraiś channaṁ vīkṣya su-madhyamā |


sa-vrīḍam aikṣat tad-vaktraṁ bhaya-vihvala-locanā || [bhā.pu. 10.54.4]

iti śrī-bhāgavata-rītyā śrī-rukmiṇyā bhaya-cakita-ramya-mukha-didṛkṣayā prathamaṁ tāvat samyak sva-śakty-aprakaṭanād ātmano’vadhyo’pi tasmin khaḍgaṁ gṛhītvā tad-vadhopakramāc ca māyāvitvam | vikramīti viśeṣaṇena roṣa-cāñcalyātma-ślāghanāni ca vyaktāni | dvārakām upagamayya kare’grahīd ity-ādinā dhīrodāttasya guṇāḥ sūcitāḥ | tatra dvāraketi sapatnānāṁ nirjayatvāt tatraiva kutrāpi deśe pāṇi-grahaṇasya sambhave’pi yad dvārakānayanaṁ pitrāder apekṣayeti vinayaḥ | vijitveti na tu ghātayitveti vadhyasya paramāparādhino’pi rukmiṇo vadhād uparamāt kṣantṛtvaṁ karuṇatvaṁ coktam | tatra rukmiṇi kṣamā, rukmiṇyāṁ tu dayā |

dṛṣṭvā bhrātṛ-vadhodyogaṁ rukmiṇī bhaya-vihvalā |


patitvā pādayor bhartur uvāca karuṇaṁ satī ||


yogeśvarāprameyātman deva-deva jagat-pate |


hantuṁ nārhasi kalyāṇa bhrātaraṁ me mahā-bhuja ||


tayā paritrāsa-vikampitāṅgayā


śucāvaśuṣyan-mukha-ruddha-kaṇṭhayā |


kātarya-visraṁsita-hema-mālayā


gṛhīta-pādaḥ karuṇo nyavartata || [bhā.pu. 10.54.32-34]

iti śrī-bhāgavata-padya-traye tasyāḥ sa-vaiklavya-vacanāt śrī-kṛṣṇasya ca tato nivṛttitvāc ca |

tām ānayiṣya unmathya rājanyāpasadān mṛdhe |


mat-parām anavadyāṅgīm edhaso 'gni-śikhām iva || [bhā.pu. 10.53.3]

iti śrī-bhāgavatānusāreṇa satya-pratijñatvāt sudṛḍha-vratatvam | svayam etāvān mahā-mahimo’pi tatrātma-ślāghā-rāhityād akatthanatvam | nija-vidhitsitasya karmaṇaḥ svīyair apy atarkaṇād gāmbhīryaṁ susattva-bhṛttvam suṣṭhu balavattvam | tat tu spaṣṭam eva paraḥ-parārdhānāṁ mahā-balināṁ jarāsandhādīnāṁ rājñāṁ samyak parābhavādi-vidhānāt | aparimita-nānā-vidha-śakty-ātmakasya svasya teṣu teṣv atinikṛṣṭeṣu manasy avastu-buddhyā gūḍha-garvataṁ suvyaktam iti ||12||

—o)0(o—

|| 1.13 ||

yathā vā—

kalita-yugala-bhāvaḥ kvāpi vaidarbhya-putryā


makha-bhuvi kṛta-dīkṣo dakṣiṇārthān dadānaḥ |


viharati harir uccaiḥ satyayā dīyamānaḥ


kvacid alam alasāṅgaḥ puṇyake nāradāya ||13||

śrī-jīvaḥ : puṇyake śrī-hari-vaṁśokta-tan-nāma-vrate | kathā tu tatraiva jñeyā | alasāṅgo bhāva-viśeṣa-pāravaśyāt ||13||

viśvanāthaḥ: atra patitva-mātraṁ vyaktaṁ, na tu madhura-rasa ity aparituṣyann āha makha-bhuvi kṛta-dīkṣa ity-ādinā guru-viprāgni-mantra-dharmāgni-sākṣikaṁ rukmiṇy-ādiṣv eva sarvathāsya patitvam iti vyañjitam | tatrāpi satyayā dīyamāna iti satyabhāmāyāḥ saubhāgyādhikyaṁ madīyatāmaya-snehavatyā tayā tasyā vaśīkārāt | puṇyake śrī-hari-vaṁśokta-tan-nāma-vrate | kathā tu tatraiva jñeyā | alasāṅga itisambhoga-śṛṅgāro vyañjitaḥ | tvaṁ māṁ brāhmaṇāya dāsyasīti adhunā tu mayā saha kṣaṇaṁ rahati rameti tat-prārthanā-haṭhāt sa tayā niṣpādito jñeyaḥ ||13||

viṣṇudāsaḥ: pūrva-padye dhīrodātta-dhīroddhatāv udāhṛtya samprati dhīra-śānta-dhīra-lalitau darśayati yathā veti | kaliteti antarikṣa-cāriṇāṁ kaver uktir vā | vaidarbha-putryā rukmiṇyā saha kalitaḥ svīkṛto yugala-bhāvo yugalatvaṁ yena, makha-karmaṇi tad-rūpatva-vidhānāt | puṇyake tan-nāma-vrata-viṣaye | atra pūrvārdhe makhādi-kartṛtvād dhīra-śāntatvaṁ parārdhe preyasī-vaśatvādinā dhīra-lalitatvaṁ kṛṣṇasya vyaktam eva ||13||

—o)0(o—

|| 1.14 ||

yathā vā (bhā.pu. 10.22.44)—

kātyāyani mahā-māye mahāyoginy adhīśvari |

nanda-gopa-sutaṁ devi patiṁ me kuru te namaḥ ||14||

śrī-jīvaḥ : avatāra-līlāyām api kāsucid vraja-kumārīṣu vyakta-pati-bhāvatvaṁ darśayati yathā vā kātyāyanīti | kiyatīnām api tad-bhāva-yogyānāṁ gokula-kumārīṇāṁ madhye yāḥ kāścid evaṁ saṅkalpam ācerus tāsv eva tāsām eva na tv anyāsāṁ gṛha-sthitānāṁ patibhāvo harāv abhūd ity evārthaḥ | yātābalā vrajaṁ siddhā mayemā raṁsyatha kṣapāḥ [bhā.pu. 10.22.27] ity anena tāsāṁ sarvāsām eva siddha-manorathatvaṁ svayam eva śrī-kṛṣṇena svīkṛtam | vakṣyate ca – anūḍhāḥ kanyakāḥ proktāḥ [u.nī. 3.34] ity ādy-ante tatra durgā-vrata-parāḥ kanyā dhanyādayo matāḥ [u.nī. 3.35] iti | gāndharva-rītyā svīkārāt svīyātvam iha vastutaḥ [u.nī. 3.16] iti ca ||14||

viśvanāthaḥ: prasiddhaṁ patitvam udāhṛtya praccahna-patitvam āha yathā veti | tāsv eva madhye kiyatīnāṁ pati-bhāvaḥ, na tu sarvāsāṁ kanyānām | vakṣyamāṇa-prakāreṇa dhanyādīnāṁ tāsāṁ tūpapati-bhāva evābhūd iti bhāvaḥ | etad dvaividhyaṁ tāsāṁ kātyāyani mahāmāye iti mantrārthasya dvaividhya-sambhavād avagamyate | sa cārthaś ca yathā—he kātyāyani! nanda-gopa-sutaṁ me patiṁ kuru | nanu kurv ity anena mayy eva kim iti tatra svātantryam arpyate ? ahaṁ tu tat-pitarau tad-arthaṁ prerayiṣyāmi mātaram | tasmāt kārayeti vā dehīti tā prayujyatām ity āśaṅkya sa-vaiklavyam āha he mahā-yoginīti | tena saha yogas tvayaiva śīghraṁ sampādyaḥ | na tu pitrādi-vyavadhānopadraveṇa | kāla-vilambasyāsahatvād iti bhāvaḥ | adhīśvarīti | tatra tava kim apy aśakyaṁ nāstīti bhāvaḥ | kiṁ ca he mahāmāye iti māyayā mat-pitarau tathā mohaya yathā kadācid api gopāntareṇa mad-vivāhas tābhyāṁ na bhāvyate | śrī-kṛṣṇāṅga-saṅga-rahasyaṁ ca jñātuṁ na śakyate iti kiyatībhir mṛdvībhiḥ paroḍhānāṁ śrī-rādhā-candrāvalīnāṁ śrī-kābhisārādau pati-śvaśrū-nanāndrādi-yantraṇām ālakṣya gopāntareṇa sva-vivāham anicchantībhiḥ śrī-kṛṣṇābhisārādau śrī-kṛṣṇa eva patibhāvaṁ niśinvantībhir devī-pūjā-kāle sva-sva-manasy upasthāpita iti tāsu śrī-kṛṣṇasya patitvam eva | tathā nanda-gopa-sutaṁ me devi patiṁ kuru | dīvyati devayatīti vā devī | grahāditvāṇ niniḥ | devī cāsau patiś ceti taṁ krīḍā-prayojanakaṁ patiṁ kuru | na tu dharmataḥ patim ity arthaḥ |

śrī-kṛṣṇasya sampraty anupanītatvena vivāhāyogyatvāt paramotkaṇṭhāvatībhir asmābhiḥ kāla-vilambanasyāsahatvāc ceti bhāvaḥ | he mahā-māye ! he mahā-yogini iti pitṛbhyāṁ gopāntareṇa sahāgāmini kāle mad-vivāhe niṣpādite’pi tān paty-ādīn mohayitvā tat-sparśāt saṁrakṣya śrī-kṛṣṇena sahaivāhaṁ tvayaiva yojayitavyā | tataś ca vivoḍhā me patiṁ-manya eva bhaviṣyati | śrī-kṛṣṇa eva patir iti na kadācit kṣitir ity arthas tu aparābhiḥ prakharābhiḥ śrī-rādhādi-paroḍhā-gaṇa-saṅginībhiḥ śrī-kṛṣṇāṅga-saṅga-mātra-tātparyavatībhiḥ kanyābhiḥ sva-sva-manasy udbhāvita iti tāsu śrī-kṛṣṇasyopapatitvam eveti vivecanīyam | kiṁ cāyam evārtho bhagavato’py abhipreta ity avagamyate | tatra vratānte yātābalā vrajaṁ siddhā ity anantaraṁ bhaviṣyāmi patir hi vaḥ ity anuktvā mayemā raṁsyatha kṣapāḥ | yad uddiśya vratam idaṁ cerur āryārcanaṁ satīḥ [bhā.pu. 10.22.27] ity ukteḥ ||14||

viṣṇudāsaḥ:_ na kim api _||14||

—o)0(o—

|| 1.15-16 ||

iti saṅkalpam ācerur yā gokula-kumārikāḥ |

tāsv eva kiyatīnāṁ tu pati-bhāvo harāv abhūt ||15||

mūla-mādhava-māhātmye śrūyate tata eva hi |

rukmiṇy-udvāhataḥ pūrvaṁ tāsāṁ pariṇayotsavaḥ ||16||

**śrī-jīvaḥ : **na kevalaṁ pati-bhāva eva kiṁ tarhi vivāho’pi jāta ity āha—mūleti | śrūyate iti paramparayaiva śravaṇaṁ jñāpyate na tu sākṣād iti | tad etac ca mā bhūn nāma siddhā iti svīkāra-maya-gāndharva-vivāhena śrīman-nanda-gopa-suta-rūpa-pati-prāpti-saṅkalpasyātraiva siddhatvād iti bhāvaḥ ||16||

viśvanāthaḥ: kiyatīnāṁ madhye yā iti saṅkalpam āceruḥ tāsv eva tāsām eva pati-bhāvo’bhūd iti vyākhyāne pāṭha-kramollaṅghanaṁ kiyatīnām ity asya vaiyarthyaṁ ṣaṣṭhy-arthe saptamyāś cāsiddher iti doṣa-trayam | tathāgre—yāś ca gokula-kanyāsu pati-bhāva-ratā harau ity umā-vrata-phalaṁ picchāvataṁsī patiḥ ity-ādinā svakīyā-prakaraṇe umā-vrata-parā yuktāḥ | atha parakīyā iti parakīyādhikāre | tatra durgā-vrata-parāḥ parā eva kanyā dhanyādayo matā iti tad-vrata-parā eva kāścit parakīyā apy uktā iti kātyāyanī-vrata-parāṇāṁ dvaividhyam avaśyam eva vyākhyeyam | tatra durgā-vrata-parāḥ kanyā dhanyādayaḥ ity etat padyaṁ vyākhyayā svakīyāsv eva prakṣeptavyam iti cet svakīyātvasya paunaruktyaṁ parakīyā-prakaraṇe tat-pāṭhasya vaiyarthyaṁ syād ity anusandheyam ||15|| śrūyate loka-paramparayā, na tu tat-pramāṇa-vacanaṁ kvāpi prāpyata iti bhāvaḥ ||16||

viṣṇudāsaḥ:_ na kim api _||15-16||

** —o)0(o—**

|| 1.17-18 ||

athopapatiḥ—

rāgeṇollaṅghayan dharmaṁ parakīyābalārthinā |

tadīya-prema-vasatir budhair upapatiḥ smṛtaḥ ||17||

yathā padyāvalyām (205)—

saṅketīkṛta-kokilādi-ninadaṁ kaṁsa-dviṣaḥ kurvato

dvāronmocana-lola-śaṅkha-valaya-kvāṇaṁ muhuḥ śṛṇvataḥ |

keyaṁ keyam iti pragalbha-jaratī-vākyena dūnātmano

rādhā-prāṅgaṇa-koṇa-koli-viṭapi-kroḍe gatā śarvarī ||18||

śrī-jīvaḥ : rāgeṇollaṅghayan dharmam iti | sādhāraṇasyopapater lakṣaṇam atra yal likhitaṁ tat khalu kṛṣṇe tal-lakṣaṇasyavāstavatvābhāvāt tatrātideśa eva yujyata iti vivakṣayā svajana-prema-vaśāvatāra-līlāveśena nitya-līlām anusandhānasya tasya tāsāṁ ca tādṛśīnāṁ līlā-śaktir māyayaiva rasa-viśeṣa-paripoṣāya tāsu parakīyātvaṁ pratyāyayya tatraupapatyaṁ pratyāyitavatīti | dṛśyate ca tādṛśa-līlāveśena tasya kvacid ananusandhānam—

    ity uktvādri-darī-kuñja-gahvareṣv ātma-vatsakān |


vicinvan bhagavān kṛṣṇaḥ sa-pāṇi-kavalo yayau || [10.13.14] ity-ādiṣu ||17||

**atha yat **padyāvalī-saṅgṛhītaṁ saṅketī-kṛtety-ādikaṁ kasyacit kaveḥ padyam udāhṛtam | tat khalu tādṛg aupapatya-rīti-pratyāyanāyotprekṣā-mātram |

    tata ārabhya nandasya vrajaḥ sarva-samṛddhimān |


harer nivāsātma-guṇai ramākrīḍam abhūn nṛpa || [bhā.pu. 10.5.18] 

iti sarva-samṛddhitāṁ sarveṣām eva vraja-janānāṁ tādṛśa-daridra-gṛhasthatā-vyañjanānupatteḥ | grantha-kṛdbhir apīdaṁ pūrva-granthe śrī-bilvamaṅgala-vacanam atra pramāṇitam asti—

    cintāmaṇiś caraṇa-bhūṣaṇam aṅganānāṁ


    śṛṅgāra-puṣpa-taravas taravaḥ surāṇām |


    vṛndāvane vraja-dhanaṁ nanu kāma-dhenu-


vṛndāni ceti sukha-sindhur aho vibhūtiḥ || [bha.ra.si. 2.1.173] iti |

vakṣyate ca—

    tatrāpi sarvathā śreṣṭhe rādhā-candrāvalīty ubhe |


yūthayos tu yayoḥ santi koṭi-saṅkhyā mṛgīdṛśaḥ || [u.nī. 4.1] iti ||18||

viśvanāthaḥ: parakīyā abalā evārthaḥ prayojanaṁ tadvatā rāgeṇa dharmam utkarṣaṁ buddhi-pūrvakam eva laṅghayan | tadīyasya parkīyābalā-sambandhinaḥ premṇo vasatir vāsa-sthānam iti viśeṣaṇābhyām premṇaḥ paraspara-viṣayāśrayatvaṁ vyaktam ||17||

saṅketīkṛtyeti | paurṇamāsīṁ prati vṛndā-vacanam | tatra saṅketīkṛeti | dvāronmocanety ābhyāṁ dvayor apy autkaṇṭhyenonnidratvaṁ pracchanna-kāmukatvaṁ ca | tatrāpi prathama-viśeṣaṇena śrī-rādhāyā harṣotkarṣaḥ | dvitīyena śrī-kṛṣṇasya | punaś ca keyaṁ keyam ity anena harṣa-praśama-śaṅkodayo dvayor eva | tataś ca mitho durlabhatā bahu vāryate iti tābhyāṁ ca vivādotkaṇṭhya-cāpalyāny ativardhitāni | muhur iti katipaya-kṣaṇānantaraṁ punar api kokilādi-ninada-dvāronmoca-jaratī-vākyāni tathā tathā bhāva-vardhakānīti jñeyāni |

śarvarī rātrir gatā tathaiva vyatītety ato mayāsya divase śīghram eva kuñja-gṛhe saṅgamitau tau samprati krīḍata iti dyotitasya sambhoga-śṛṅgārasya paramotkarṣaḥ pratiṣṭhitaḥ | aupapatya-ghaṭita-bahu-vāryatvādi-garbheṇa naktantana-vipralambhenātipoṣaṇāt ||18||

**viṣṇudāsaḥ: **athopapatir iti tadīyānāṁ parakīyābalānāṁ premṇo vasatir āśrayaḥ ||17|| saṅketīkṛteti śrī-rādhā-sakhī kāñcin nija-priya-sakhīṁ prati kṛṣṇa-rādhayor niśā-gataṁ pāravaśyaja-caritaṁ rahasy āha | kolir badarīti | karkadhnur badarī koliḥ kolaṁ kuvala-phenile ity amara-kośāt ||18||

—o)0(o—

|| 1.19-20 ||

atraiva paramotkarṣaḥ śṛṅgārasya pratiṣṭhitaḥ ||19||

tathā ca muniḥ—

bahu vāryate khalu yatra pracchanna-kāmukatvaṁ ca |

yā ca mitho durlabhatā sā manmathasya paramā ratiḥ ||20||

śrī-jīvaḥ : atraiveti | śrī-kṛṣṇena saha vraja-sundarīṇām īdṛśa-līlā-viśeṣa eva śṛṅgārasya paramotkarṣa ity arthaḥ | katham ? tatrāha—tathā ca munir iti | munir bharataḥ | kim āha munis tatrāha—bahu vāryate iti | yato rateḥ sakāśān mithunaṁ bahu nivāryate, yatra ratau mithunasya sambandhinī ratiḥ paramā matā | ayaṁ tu grantha-kṛtāṁ bhāvaḥ—sa hi vāryaṁāṇatvādi-sad-bhāvena rasotkarṣaṁ sthāpayati tac cātrāpi—tā vāryamāṇāḥ patibhiḥ ity-ādinā spaṣṭam evāstīti tan-mate’py asty atra rasotkarṣa iti ||19-20||

viśvanāthaḥ: atraiva aupapattya eva | na tu dāmpatya evety arthaḥ | pratiṣṭhitaḥ pratiṣṭhāṁ prāptaḥ | atra prathamaṁ sarva-mūla-bhūtaṁ sarvopajīvyaṁ muni-vacanam eva pramāṇayati—tathā ca munir iti | munir bharataḥ | bahu vāryate yato rater hetoḥ | bahu-vāraṇaṁ lokato dharmataś cety arthaḥ | yatra ratau satyāṁ pracchanna-kāmukatvaṁ yā ca ratir mitho durlabhatā-mayī saiva manmatha-sambandhinī ratiḥ paramā utkṛṣṭā | aparā apakṛṣṭety arthaḥ ||19-20||

**viṣṇudāsaḥ: **atraiva upapatāv eva | tad eva pramāṇayati bharata-muni-vākyena bahu vāryata iti | yato rater hetoḥ | yatra ratau, yā ca mitho’nyonyaṁ darśana-sparśana-sambhāṣaṇādīnāṁ durlabhatā | sā manmathasya kāmasya paramā śreṣṭhā | parā mā śobhā yasyāḥ sā parama-śobheti vā | ratī ramaṇaṁ krīḍā vā ||19-20||

—o)0(o—

|| 1.21 ||

laghutvam atra yat proktaṁ tat tu prākṛta-nāyake |

na kṛṣṇe rasa-niryāsa-svādārtham avatārini ||21||

śrī-jīvaḥ: tatrāśaṅkya samādadhāti laghutvam iti padyena | tatrāśaṅkānuvādo laghutvam atra yat proktam iti | nanu

śṛṅgaṁ hi manmathodbhedas tad-āgamana-hetukaḥ |


uttama-prakṛti-prāyo rasaḥ śṛṅgāra iṣyate ||

ity anarvācīna-niruktau uttama-prakṛti-prāyaḥ ity ukte kajjalaṁ śuci-paryāye rase’simnn adharma-mayam aupapatyam aṅgatvāya nocitaḥ | jāraḥ pāpa-patiḥ samau iti trikāṇḍa-śeṣādi-darśanena nāmāpi tasya nindā-garbham eva labhyate | nāṭyālaṅkāra-śāstrayos tu tasya nyak-kāraś ca śrūyate | yad uktaṁ tat-tan-mataṁ saṅgṛhya sāhitya-darpaṇe [3.263-4]–

upanāyaka-saṁsthāyāṁ muni-guru-patnī-gatāyāṁ ca |

bahu-nāyaka-viṣayāyāṁ ratau tathānubhaya-niṣṭhāyām ||


pratināyaka-niṣṭhatve tadvad adhama-pātra-tiryag-ādi-gate |


śṛṅgāre’anucityaṁ raudre gurv-ādi-gata-kope || iti |

yat tu kutrāpy aupapatya-varṇanaṁ dṛśyate, tat khalu neṣṭā yad aṅgini rase kavibhiḥ paroḍhā iti darśayiṣyamāṇa-vṛddha-mata-prāmāṇyenāṅgini rase tu na syāt, kintv aṅge rase sopahāsam eveti gamyate tat-pakṣaṁ puṣṇatā svayaṁ śrī-kṛṣṇena ca –

asvargyam ayaśasyaṁ ca kṛcchraṁ bhayāvaham |


jugupsitaṁ ca sarvatra aupapatyaṁ kula-striyāḥ || [bhā.pu. 10.29.26]

ity anena jugupsitatva-paryastā doṣā uktāḥ | śrī-vraja-devībhir api – niḥsvaṁ tyajanti gaṇikā jārā bhuktvā ratāṁ striyam [bhā.pu. 10.47.7-8] ity anena tathaivānumatam | śrī-parīkṣitenāpīttham ākṣiptaṁ āpta-kāmo yadu-patiḥ kṛtavān vai jugupsitam iti | tad evam atra ca laghutvaṁ kṣudratvaṁ jugupsitamatvam iti yāvad vyākhyeyam | ato muninā bharatenāpi ratnāvalī-nāṭikāvad yayāti-caritavac ca dāmpatyam eva sapatnādi-kṛta-vāryamāṇatvādinā dāmpatye ratiḥ praśastā bhavatīty eva matam, naupapatya-ratiḥ praśastā syād iti | kathaṁ tarhi tad-vakyenaivaupapatya-ratiḥ praśasyate?¹

atra samādhānam | tat tu prākṛta-nāyaka ity-ādinā prākṛta-nāyaka iti kṛṣṇād apara-nāyaka ity arthaḥ | kṛṣṇe tv alaghutve hetuḥ – rasa-niryāseti | rasa-niryāso rasa-sāraḥ | madhura-rasa-viśeṣa ity arthaḥ | etad uktaṁ bhavati | atrāvatāra-samaya evaupapatya-rītiḥ prayāyitā | tad etad darśake prācāṁ mate’pi āśaṁsayā rasa-vidher avatāritānām iti tasyai tāsām api tad-artham eva tāsām avatāra iti nirdekṣyate | tasya tāsāṁ ca tad-arthatā śrī-brahmaṇā coktā tat-priyārthaṁ sambhavantu sura-striyaḥ iti | atra bhāvāvatāraṇaṁ devādīnām icchayā tad idaṁ tu auapapatyaṁ tu tasya svecchayeti hi gamyate | madhura-nāmno rasasya niryāsa-svādo’pi darśitaḥ śrī-śukena – bhagavān api rantuṁ manaś cakre [bhā.pu. 10.29.1] iti, ātmārāmo’py arīramat [bhā.pu. 10.29.42] iti, siṣeva ātmany avaruddha-saurataḥ; sarvāḥ śarat-kāvya-kathā-rasāśrayāḥ [bhā.pu. 10.33.26] iti ca | atra rantuṁ manaś cakre iti svārtha-kriyā-phalam ātmanepadena vyaktam eva | arīramad ity atra svārtha-kriyā-phalam eva parasmaipadam | aṇāv akarmakāc cittavat kartṛtvāt iti pāṇini-smaraṇāt | saurata-śabdena ca surata-sambandhi-bhāva-hāvādaya eva ucyante | evaṁ saurata-saṁlāpair iti śrī-rukmiṇī-viṣayaka-śrī-kṛṣṇa-parihāsa-prastāve tādṛg-arthatvāt | dhātu-viśeṣa-rūpasya tad-arthasya kutrāpy aśrutatvāc ca | tad evam ātmany avaruddheti manasi nigūhita-tad-bhāva ity evārthaḥ |

tad evam api sura-strīṇāṁ tv atra gauṇatvam eva | yataḥ śrī-devyā sura-strīṇāṁ kāsāṁcid apy anyāsāṁ vā avatārā iti vaktuṁ na śakyam |

nāyaṁ śriyo 'ṅga u nitānta-rateḥ prasādaḥ


svar-yoṣitāṁ nalina-gandha-rucāṁ kuto 'nyāḥ | [bhā.pu. 10.47.61]

iti sarvātiriktatayā śrīmad-uddhavena tāsāṁ kathanāt | tatas tāḥ sarvato vilakṣaṇāḥ śrī-kṛṣṇasyaiva priyāḥ sura-striyas tu tāsāṁ priyāṇām upayogāyaiveti labhyate | ata eva tat-priyārtham ity evoktaṁ, na tu tat-sukhārtham iti | yadyapi śriyaḥ kāntāḥ kāntaḥ parama-puruṣaḥ [Brahmaṣ] iti lakṣmī-sahasra-śata-sambhrama-sevyamānam [Brahmaṣ] ity atra ca saṁhitāyāṁ khalu lakṣmītvena tā nirdiśati, tathāpi pāṇḍaveṣu kuru-śabdasyaiva tāsu lakṣmī-śabdasya prācurya-prayogābhāvāt pāṇḍava-śabdasyeva gopī-śabdasyaiva prācuryeṇa prayogāt paṇḍavaiḥ kuravo jitā itivat, nāyam śriyo ‘ṅga iti pravartate |

tad evaṁ śrīmad-uddhava-vākye vraja-saṁhitā-vākye ca tāsāṁ tena nitya-sambandhāpatteḥ parakīyātvaṁ na saṅgacchate | tad-asaṅgataś cāvatāre tathā pratītir māyiky eva | tathā ca svayam eva lalita-mādhavākhye nāṭake darśitam eva paurṇamāsī-gārgyoḥ saṁvāde –

gārgī :ṇuṇaṁ goaḍḍhaṇādi-goehiṁ candāalī-pahudīṇaṁ ubbāho bi māāe ṇibbāhido | 


paurṇamāsī : atha kim | patiṁ-manyānāṁ ballavānāṁ mamatā-mātrāvaśeṣā tāsu dāratā| yad ebhiḥ prekṣaṇam api tāsāṁ atidurghaṭam | ity-ādi |

tad evaṁ śrī-kṛṣṇena tāsāṁ nitya-dāmpatye sati parakīyātve ca māyike sati naśyaty evāntato māyika-mantra-tattva-nāśe’nāditve ca sati nityam eva syāt tad-rūpatve sati pūrva-rītyā rasābhāsaḥ syād ity ato’vatāra-samayasyāpara-bhāge vyaktībhavaty eva dāmpatyam |

yathā tatra mahā-vipralambhānte śrī-rādhāṁ prati śrī-kṛṣṇa-vākyam –

tavātra parimṛgyatā kim api lakṣma sākṣād iyaṁ


mayā tvam upasāditā nikhila-loka-lakṣmīr asi |


yathā jagati cañcatā caṇaka-muṣṭi-sampattaye


janena patitā puraḥ kanaka-vṛṣṭir āsādyate || [la.mā. 8.10] ity-ādi |

tasmād upapatīyamānatvenaivāsāv upapatir ity upadiṣṭaḥ | vāryamānatvādy-aṁśena laukika-rasa-śāstra-kṛdbhir api stutaḥ | kintūttaratra vyakta-dāmpatye vipralambhāṅgasyaupapatye bhramasya samṛddhimad-ākhya-sambhoga-rasa-poṣakatvāt tasmiṁs tu na laghutvam yuktam kintu mahattvam evety aha na kṛṣṇa iti | tatra hetum aha, rasa-niryasa iti | etat-paripāṭī-sad-bhāvābhāvāt prākṛta-nāyaka eva, na tu śrī-kṛṣṇe, vāstavenaupapatyena laghutva-śabda-vācyaṁ nikṛṣṭatvaṁ ghaṭate | apathya-buddhyā lobhyaṁ pathyam bhuktavati bhukta-pathyatvavat tad etat tattvam avidvāṁsa evānyathā manyamānās tam api tathodāharantiti bhāvaḥ | kiṁ ca na cāsāṁ nivāraṇādy-upādhikam eva rater vaiśiṣṭyaṁ matam | api ca svābhāvikam eva |

yoga eva bhaved eṣa vicitraḥ ko’pi mādanaḥ |


yad-vilāsā virājante nitya-līlāḥ sahasradhā || [u.nī. 15.225]

iti vakṣyamāṇa-rītyā nivāraṇādy-abhāve’pi mahā-bhāva-parākāṣṭhāpannasya mādanākhyasyāpy āsu aṅgīkaraṇāt | svābhāvika-vaiśiṣṭyenāsyā rateḥ samartheti nāma darśayiṣyate | na punaḥ sairindhryā iva sādhāraṇīti śrī-mahiṣīṇām iva vā samañjaseti | lakṣaṇaṁ cāsyās tadvad eva kariṣyate –

sva-svarūpāt tadīyād vā jātā yat-kiṁcid-anvayāt |


samarthā sarva-vismāri-gandhā sāndratamā matā || [u.nī. 14.53] iti | 

ratir bhāvāntimāṁ sīmāṁ samarthaiva prapadyante || [u.nī. 14.232] iti ca |

eva-kāreṇa sādhāraṇī samañjasā ca nivāraṇādināpi tādṛśatvaṁ prāpnotīti vyajyate | svābhāvika-vaiśiṣṭyenaiva hi vāñchanti yad bhava-bhiyo munayo vayaṁ ca iti mumukṣa-mukta-bhaktānāṁ vraja-striyo yad vāñchanti iti śrī-mahiṣīṇām api tatra vāñchā sambhavati nivāraṇādeḥ paramānabhīṣṭatvāt kim utauapaptayam |

tathā nivāraṇādi-sāmye’pi tāsāṁ sva-sva-gaṇa-rater jāti-bhedenaiva vaiśiṣṭyasyātraiva nirūpayiṣyamāṇatvāt | tathā jigīṣūṇām matta-hastinah pada-durgārgala iva nivāraṇādikaṁ tāsāṁ rateḥ prabalatāṁ vyañjayaty eva, na tu janayati | ata evoktam, yā dustyajam svajanam ārya-pathaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.61] iti, rāgeṇaivārpitātmāno loka-yugmānapekṣiṇaḥ [u.nī. 3.17] iti svakīyā-lakṣaṇaṁ tac cānena saṁvadate |

yac ca, na vinā vipralambhena [u.nī. 15.3] ity-ādinā, nāhaṁ tu sakhyo bhajato’pi jantūn [bhā.pu. 32.20] ity-ādinā ca viraheṇa rateḥ prakarṣaḥ śrūyate, tac ca prāṇi-bhedānāṁ jāṭharāgner iva jāti-bhedāt para-prakarṣa upalabhyate | na hi laṅghanādinā hastinām iva śaśakānāṁ tad agnir vikāśaṁ prāpnoti | tataś ca yathaiva kāntārādi-laṅghane kriyamāṇa eva yā bubhūkṣā syāt, sā tathā na praśāmyate, tathā nivāraṇādi-nityatā-maya-viraha-mātra-jīvanā ratiś ca | kiṁ ca, tadvat kādācitka-viraheṇa kadācit praśasyata iti ca gamyate | tasmād bahu vāryate ity-ādi yal laukika-rasa-vidāṁ matam utthāpitaṁ tat khalu tan-mata-rāgiṇām apy āpāta-bodhanāyeti | tatra rasa-niryāsa-svādārtham avatariṇi ity anena yad avatārād anyadā na tādṛśāyāḥ svīkāraḥ kintu dāmpatyasyaiveti labhyate |

tatra pramāṇaṁ ca svayam aṅgīkariṣyate | ānanda-cin-maya-rasa-pratibhāvitābhir ity ādau nija-rūpatayā kalābhiḥ [Brahmas 5.48] iti nija-rūpatayā svīyatayety arthaḥ | kalātvenaiva nija-rūpatve siddhe tat tathaiva sārthakatā syād iti | tathā ca śrīmad-daśārṇasya nāma-vyākhyāne gautamīya-tantram –

aneka-janma-siddhānāṁ gopīnāṁ patir eva vā |


nanda-nandana ity uktas trailokyānanda-vardhanaḥ || iti |

aneka-janma-siddhānāṁ iti, bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna [gītā 4.5] itivat | anādi-siddhi-vede hi tādṛg upāsanāpi dṛśyate | patir eva veti na tv avatāra-līlāvad bhrameṇāpi upapatir ity arthaḥ | tad etat pūrvaṁ – gopīti prakṛtiṁ vidyāj janas tattva-samūhakaḥ ity-ādinā | athavā gopī prakṛtir janas tad-aṁśa-maṇḍalam ity-ādinā ca traiguṇyavat tad udbhava-tattva-vargāśrayasya tathā cic-chakti-tada-aṁśa-maṇḍala-svāmitvasya ca pratipādakaṁ yan-nirukti-dvayaṁ kṛtaṁ tat tu vety anena gauṇī-kṛtam | uttara-pakṣasyaiva siddhāntatvāt | yathā vedānta-sūtreṣu ahi-kuṇḍalavat [ve.sū. 3.2.27] prakāśāśrayavad vā tejastvāt [ve.sū. 3.2.28] pūrvavad vā [ve.sū. 3.2.29] ity-ādiṣu tadvat | nanda-nandana iti na tv anyaḥ sa ko’pīty arthaḥ | kalpe kalpe tasyaiva śrīman-nandanandanatayā vyañjakatvāt | trailokyānanda-vardhana iti śīlārthe lyuṭ-pratyayenādyāpi darśana-śravaṇābhyām antaraṅga-bahiraṅga-bhaktānāṁ nivṛtta-tarṣair upagīyamānād [bhā.pu. 10.1.4] ity-ādi-rītyā sarveṣām evānandaṁ vardhayann eva virājamāna ity arthaḥ | jayati jananivāsaḥ [bhā.pu. 10.90.48] ity ādeḥ |

tathā śrī-gopāla-tāpanyām api tat-patitvam eva durvāsasā niścitam — sa vo hi svāmī bhavati [go.tā.u. 2.27] iti | svāmi-śabdaś cāyaṁ strī-prasaṅge patyāv eva rūḍhaḥ | svāmino devṛ-devarau ity amara-kośāt | tad etat patitvaṁ śrī-śuko’pi parokṣa-vāda-viṣayī-kṛtyānandāveśenodghāṭitavān | pāda-nyāsair ity ādau kṛṣṇa-vadhva iti | taḍita iva tā megha-cakre virejur iti dṛṣṭāntaḥ | svābhāvika-patitva-sambandham eva dārṣṭāntikeṣv api darśitam | tathā—

dharma-vyatikramo dṛṣṭa īśvarāṇāṁ ca sāhasam |


tejīyasāṁ na doṣāya vahneḥ sarva-bhujo yathā || [bhā.pu. 10.33.30]

ity upagama-vādenāṅgīkṛte’pi tāsāṁ tat-para-dāratve paritoṣam aprāpya punas tad api khaṇḍayan bādarāyaṇiḥ siddhāntam āha –

gopīnāṁ tat-patīnāṁ ca sarveṣām eva dehinām |


yo 'ntaś carati so 'dhyakṣaḥ krīḍaneneha deha-bhāk || [bhā.pu. 10.33.35] iti |

tatra khalu bahiraṅgān prati antaryāmitvena tat-khaṇḍana-mayam arthāntaraṁ prasiddham eva | antaraṅgān prati tu svabhāva-siddha-dāmpatya-sādhakam arthāntaraṁ tantreṇāha gopīnāṁ sarvāsām eva gopa-jāti-strīṇāṁ tat-patīnāṁ sarveṣām eva gopa-jātiṣu puruṣāṇāṁ kiṁ bahunā sarveṣām eva vraja-sthānāṁ dehināṁ ye yathā-yathaṁ sva-krīḍana-rūpā dehās tad-bhāk | antar iti prāpañcikānām antardhāna-gataḥ san carati sadā krīḍati sa evādhyakṣaḥ kadācit teṣāṁ pratyakṣaḥ san krīḍati | tasmād anādita eva tābhiḥ samucitāyā rāsādi-krīḍāyā avicchedāt para-dāratvaṁ na ghaṭata iti bhāvaḥ |

svecchayā likhitaṁ kiṁcit kiṁcid atra parecchayā |


yat pūrvāpara-sambaddhaṁ tat-pūrvam aparaṁ param ||21||

**viśvanāthaḥ: **tatrānyeṣām api rasa-viduṣāṁ tato’rvācīnānāṁ vaimatyaṁ vastu-tattva-dṛṣṭyā nāstīty āha laghutvam iti | atropapatau yal laghutvam uktaṁ pūrvācāryais tat-prākṛta-nāyaka eva tatraivaupapatyasya vaidharmyāt | tasya ca dūra-dṛṣṭa-janakatvāt | tasya ca naraka-pāta-nidānatvāt | paryavasāne duḥkha-mātropapādanatvena tasya laghutvam | tathā tat-tac-ceṣṭitasya kāvya-nāṭya-gatatvena upādeyatayā svādane yad adharma-kṛtaḥ sthānaṁ sūcakasyāpi tad bhavet iti nyāyāc carvaṇa-daśāyāṁ sabhyānām api tādrūpyāpatteś ca vidharma-sparśāt | na tu kṛṣṇe dharmādharma-niyantṛ-cūḍāmaṇīndre kim-arthaṁ noktam | rasa-niryāsa-svādārthaṁ teṣāṁ sabhyatayā tad-viṣayaka eva sva-kartṛko yo rasa-niryāsasyāsvādas tad-artham | yadi kṛṣṇe’pi tair laghutvam uktaṁ syāt tarhi teṣāṁ rasa-niryāsāsvādo nirviṣaya eva syād iti bhāvaḥ | kṛṣṇe kīdṛśe ? avatāriṇi avatāra-mātrasyaiva dharmādharma-niyamyatvaṁ nāstīti śruti-smṛti-prasiddham, kim uta sarvāvatāra-mūla-bhūtasya tasya iti bhāvaḥ |

ayam arthaḥ — bahu vāryate khalu [u.nī. 1.20] ity-ādi bharata-muni-saṁmatyā, vāmatā durlabhatvaṁ ca [u.nī. 3.20] iti rudra-saṁmatyā [śṛ.ti. 2.30], yatra niṣedha-viśeṣaḥ [u.nī. 3.21] iti saṁhitā-saṁmatyā,

ananya-śaraṇā svīyā dhanāhāryā parāṅganā |


asyās tu kevalaṁ prema tenaiṣā rāgiṇāṁ matā || [śṛ.ti. 1.61]

iti śṛṅgāra-tilaka-saṁmatyā ca paroḍhopapatyor eva sakala-sahṛdaya-sākṣiko rasa-niryāsāsvādo dṛśyate tataś ca tayor eva nāyakottamatvam eva prasajyamāne’pi yal laghutvam uktaṁ tatra kāraṇam adharmasya sparśa eva | sa tu śrī-kṛṣṇe dharmādharmādi-samasta-vastu-sṛṣṭi-sthiti-saṁhāra-kāraka-bhrū-vijṛmbha-mātrasyādipuruṣasyāpy aṁśini svayaṁ bhagavati śrī-līlā-puruṣottame nara-vapuṣi tathaiva tadīya-mahā-śakti-samudāya-parama-mukhyatamāyāṁ hlādinī-śaktau śrī-gopikā-rūpāyāṁ ca naiva sambhaved | tadā tadīya-tat-tac-caritāsvādakānām api vikrīḍitaṁ vraja-vadhūbhir [bhā.pu. 10.33.42] iti, tad vāg-visargo janatāgha-viplavo [bhā.pu. 12.12.52], tad eva satyaṁ tad uhaiva maṅgalam [bhā.pu. 12.12.49] ity-ādibhiḥ sarvottamatva-mahā-phala-śravaṇāc ca | pratyuta tatraiva nāyakottamatvaṁ prasañjitam iti | ata eva grantha-kṛtaiva nāṭaka-candrikāyāṁ (10) –

yat-paroḍhopapatyos tu gauṇatvaṁ kathitaṁ budhaiḥ |


tat tu kṛṣṇaṁ ca gopīś ca vineti pratipāditam ||

alaṅkāra-kaustubha-kṛdbhir api – aprākṛte paroḍha-ramaṇī-ratir eva sarvottamatayā bhūyasī śrūyate | na tasyām anaucitya-pravartitatvam alaukikaṁ tu siddher bhūṣaṇam eva na tu dūṣaṇam iti nyāyāt tarkāgocaratvāc ca iti |

yad vā, kṛṣṇe katham-bhūte ? rasa-niryāsa-svādārthaṁ prapañca-loka-gata-sva-bhakta-janān rasa-niryāsam āsvādayitum avatāriṇi | svādeś caurādikād dhetum aṇṇy-antād ghyañ | tasya tu sva-kartṛko rasa-niryāsāsvādaḥ prakaṭa-līlāyām aprakaṭa-līlāyām ca sadaiva vartata eva | tā eva janmādi-līlāḥ prapañca-janeṣu kṛpayā darśitāś cet prakaṭās tā eva cakṣurbhis tirodhitāḥ pihitāś ced aprakaṭā ucyate na tu prakaṭāprakaṭa-līlayoḥ svarūpataḥ kiñcana vailakṣaṇyam astīti | yad uktaṁ bhāgavatāmṛte –

anādim eva janmādi-līlām eva tathādbhutam |


hetunā kenacit kṛṣṇaḥ prāduṣkuryāt kadācana || [la.bhā. 1.5.387] iti |


tatra śrī-jīva-gosvāmi-caraṇānāṁ tu yan matam | 


svecchābhimatam etan me mānanīyaṁ na cetarat ||

na cāprakaṭa-līlāyāṁ sadā dāmpatyam eva | tathā tasya eva līlāyā nityatvaṁ ca paroḍhopapatitvaṁ ca prakaṭa-līlāyām eva kiyanti dināni māyikam eva na tu vāstavam iti vaktuṁ śakyam | sarva-līlā-mukuṭa-maṇi-bhūtayā rāsa-līlāyā apy ādi-madhyāvasaneṣu paroḍhopapati-bhāva-mayyā māyikatve ’nupādeyatva-prasakteḥ | tathā hi, tā vāryamāṇāḥ patibhiḥ pitṛbhir bhātṛ-bandhubhiḥ [bhā.pu. 10.29.8] ity ādīni, bhrātaraḥ patayaś ca vaḥ [bhā.pu. 10.29.20] ity ādīni, yat paty-apatya-suhṛdām anuvṛttir aṅga [bhā.pu. 10.29.32] ity prathamādhyāye, tad-guṇān eva gāyantyo nātmāgārāṇi sasmaruḥ [bhā.pu. 10.30.44] iti dvitīye, evaṁ mad-arthojjhita-loka-veda-svānāṁ hi [bhā.pu. 10.32.21] ity-ādi caturthe, kṛtvā tāvantam ātmānaṁ yāvatīr gopayoṣitaḥ [bhā.pu. 10.33.20], manyamānāḥ svapārśvasthān svān svān dārān vrajaukasaḥ [bhā.pu. 10.33.37] iti pañcame ca śrī-śukasya śrī-bhagavatas tāsāṁ ca vākyāni tasyā rāsa-līlāyās tad-bhāva-mayatvam eva pratipādayanti na tu dāmpatya-mayatvam |

kiṁ ca, tasyā māyikatvena nāyaṁ śriyo’ṅga u nitānta rateḥ prasādaḥ ity-ādinā pratipādito vraja-sundarīṇāṁ lakṣmyādito’py utkarṣo’py avāstava eva syāt | tathā līlā-premṇā priyādhikyam ity ādy asādhāraṇyaṁ śrī-kṛṣṇa-guṇasyāpi niṣpramāṇakam evāpadyate | na ca kenāpi kvāpi dāmpatya-mayī rāsa-līlā varṇitāsti | na ca bhrama-kḷptān aupapatya-mayānaṁśān parityajya evaṁ rāsa-pañcādhyāyyāṁ rāsa-līlā upādeyeti vācyam | na pāraye ‘haṁ niravadya-saṁyujāṁ sva-sādhu-kṛtyaṁ vibudhāyuṣāpi vaḥ [bhā.pu. 10.32.22] ity-ādi padyānāṁ parama-premotkarṣa-pramāpakāṇām avāstava-prasakteḥ | na ca yā mābhajan durjara-geha-śṛṅkhalāḥ saṁvṛścya [bhā.pu. 10.32.22] ity etasya bhūtasyāṁśasya vāstavatvaṁ vinā tat-sādhitasya na pāraye ‘haṁ niravadya-saṁyujāṁ sva-sādhu-kṛtyaṁ vibudhāyuṣāpi vaḥ [bhā.pu. 10.32.22] ity anena vyañjita-tat-prema-hṛta-bhagavad-vaśīkārasya vāstavatvaṁ siddhyet|

astu nāma vā parama-māyāvino bhagavatas tat-tad-vacanaṁ tad-anurañjana-mātra-tātparyakatvāt avāstavam eva | kintu parama-sādhu-varga-mukuṭa-maṇinā mahā-vijñena śrīmad-uddhavena – āsām aho caraṇa-reṇu-juṣām ahaṁ syāṁ vṛndāvane kim api gulma-latauṣadhīnām [bhā.pu. 10.47.61] ity ardhena vyajyamāne paṭu-mahiṣyādibhyo’py āsāṁ prema-mahotkarṣatayā dustyajam ārya-pathaṁ ca hitvā ity eṣa eva hetur upanyastaḥ | svajanam ārya-patha-tyāgasya pratītikatvena tasya hetutvasyāpy avāstavatvāt sādhito mahotkarṣaś cāvāstavaḥ | tad-vaktā uddhavaś ca bhrānta āpadyate sma |

kiṁ cānādi-kāla-vṛttopāsanākayor āgama-veda-pañcarātrādy-uktayor daśāṣṭādaśāṅgayor mahā-mantrayor arthaś ca paroḍhopapati-bhāva-maya evāvagamyate | na hi bārhmaṇī-jana-vallabhāya dīyatām ity ukte brāhmaṇīnāṁ svīyātvaṁ pratīyate | yadi ca pratīyate tarhy añcer eva, na tu vyākaraṇālaṅkārādi-bahu-dṛśvabhir vijñaiḥ | tathā hi śabda-śakter adbhuta eva svabhāvo heyam asya brāhmaṇīti nirviśeṣaṇatayokter brāhmaṇyāḥ svīyātvaṁ pratīyate | asyaite brāhmaṇī-janā vallabhās tathā brāhmaṇī-janānām ayaṁ vallabha ity ukte parakīyātvam atrābhijña-hṛdayam eva pramāṇaṁ jñeyam | asya brāhmaṇīty ādy api apabhraṁśa-bhāṣāyām eva prayujyate na tu kvāpi vākyādiṣu kenāpy abhiyuktena | tathā hi brāhmaṇīti strī-pratyayaḥ puṁ-yoge jātau vā ādye asyeti idaṁ-śabdasya padaikadeśenānvayābhāvāt brāhamaṇāntaratvam eva strī-partayaya-prakṛty-arthasya pratīyate| dvitīye brāhmaṇī brāhmaṇa-jātir asyeti ṣaṣṭhī kena sambandhena | atra prakaraṇādikam eva dāmpatya-pratyāyakam iti cet deva-mandirādau pūjā-śrāddhādi-prastāve vā tvam ātmanā brāhmaṇīm ākāraya ity ukte brāhmaṇyā ācāryāṇītvasya pratītiḥ | bāhya-paricaryādau dāsītvasya vātsalya-prakaraṇe bhaginy-āditvasya sva-purastha-śayana-gṛhādau svīya-bhāryātvasyaiva nibhṛta-kānanādau svakīyātvasyāpi sambhavet |

na ca mantrayor etādṛśārthatve kiñcid dūṣaṇāvahatvam āyātam | alaukikatvasya bhūṣaṇam etat, na tu dūṣaṇam ity ukteḥ | tathā tan-mantra-dhyāna-bhūte gautamīye śrī-gopāla-stava-rāje vicitra-svara-bhūṣābhir gopa-nārībhir āvṛtam ity ukter nārī-śabdasya pariṇītāyām eva rūḍheḥ | krama-dīpikāyāṁ ca tan-mantram adhyāhnika-dhyāne—go-gopa-gopa-vanitā-nikaraiḥ parītaṁ sāndrāmbuda-cchavi-sujāta-manoharāṅgam || [kra.dī. 5.24] dhyāyet ity ādy ukteś ca | kiṁ ca tatraiva prātar madhyāhna-sāyāhnādiṣu tan-mantra-dhyāneṣu— mahā-nīla-nīlābham abhyantarālaṁ [kra.dī. 5.16] ity-ādiṣu, samuddhūsaroraḥ-sthalaṁ dhenu-dhūlyāḥ [kra.dī. 5.18] iti,

mahībhāra-bhūtām arārāti-yūthān


anaḥ-pūtanādīn nihantuṁ pravṛttam [kra.dī. 5.20] ity-ādi |

tathā—

vande taṁ devakī-putraṁ sadyo-jātaṁ dyu-saprabham |


pītāmbaraṁ kara-lasac-chaṅkha-cakra-gadāmbujam || 

evaṁ dhyātvā japen mantraṁ [kra.dī. 6.2-3] iti,

lambitaṁ bāla-śayane rudantaṁ vallavī-janaiḥ |

preṅkhamāṇaṁ [kra.dī. 6.11] iti,

sāsu-cūṣaṇa-nirbhinna-sarvāṅgīṁ rudatīṁ ca tām [kra.dī. 6.14] iti,

dārayantaṁ bakaṁ dorbhyāṁ [kra.dī. 6.26] iti,

kālīyasya phaṇā-madhye divyaṁ nṛtyaṁ karoti tam [kra.dī. ?] iti 

uddaṇḍa-vāma-dor-daṇḍa-dhṛta-govardhanācalam [kra.dī. 6.40]


athavā garudārūḍhaṁ bala-pradyumna-saṁyutam |


nija-jvara-viniṣpiṣṭa-jvarābhiṣṭutam acyutam || [kra.dī. 6.46] iti |

dveṣayantaṁ rukmi-balau dyūtāsaktau smaran harim [kra.dī. 6.60] iti |

ity ādīnāṁ sarveṣām eva janmopakramāṇāṁ prakaṭa-līlānām uktatvāt tan-mantropāsakānām anādi-kāla-paramparāgatatvāt teṣāṁ dhyāna-pāka-daśāyāṁ tathā tathā sākṣātkārād āyatyāṁ tathā prāpteś ca prakaṭa-līlāyā eva nityatvaṁ nirṇītam |

janma karma ca me divyam evaṁ yo vetti tattvataḥ [gītā 4.9] ity agre bahūni me vyatītāni janmāni [gītā 4.5] ityatra bhāṣya-kṛdbhir śrī-rāmānujācārya-caraṇair api janma-karma-parikarāder api śruti-smṛti-pramāṇatvaṁ nityatvena darśitam | śrī-madhusūdana-sarasvatī-pādair api janma karma ca me divyam ity agre divyam aprākṛtam iti vyākhyātam | pippalāda-śākhāyāṁ puruṣa-bodhinī-śrutiś ca—eko devo nitya-līlānurakto bhakta-vyāpī bhakta-hṛdy antarātmā iti | śrīmad-viṭṭhala-nātha-gosvāmi-caraṇair evam eva guṇa-karma-nāma-rūpādīnāṁ vidvan-maṇḍana-nāma-sva-granthe pratipāditam |

tad yathā bṛhad-vāmana-purāṇe gīyate uttarasthāne’khile ca | bhṛgv-ādīn prati brahmaṇo vākyāni ṣaṣṭiṁ varṣa-sahsrāṇi ity upakramya punar-brahma-vacanam—

prākṛte pralaye prāpte vyakte’vyaktaṁ gate purā |


śiṣṭe brahmaṇi cin-mātre kālam āyātige’kṣare ||


brahmānanda-mayo loko vyāpī vaikuṇṭha-saṁjñitaḥ |


nirguṇo’nādy-anantaś ca vartate kevale’kṣare ||


akṣaraṁ paramaṁ brahma vedānāṁ sthānam uttamam |


tal-loka-vāsī hi janaḥ stuto vedaiḥ parāt paraḥ |


ciraṁ stutyā tatas tuṣṭaḥ parokṣaḥ prāha tān girā ||


tuṣṭo’smi brūta bho prājñā varaṁ yan manasīpsitam ||


śrutaya ūcuḥ—


brahmeti paṭhyate’smābhir yad-rūpaṁ nirguṇaṁ param |


vāṅ-mano-gocarātītaṁ tato na jñāyate tu yat ||


ānanda-mātram iti yad vadantīha purāvidaḥ |


tad-rūpaṁ darśayāsmākaṁ yadi deyo varo hi naḥ ||


śrutvaitad darśayāmāsa khaṁ lokaṁ prakṛteḥ param |


kevalānubhavānanda-mātram akṣaram adhyagam ||


yatra vṛndāvanaṁ nāma vanaṁ kāma-dughair drumaiḥ |


manoramaṁ nikuñjāḍhyaṁ sarvartu-rasa-saṁyutam ||

yatra govardhano nāma sunirjhara-darī-yutaḥ |

ratna-dhātu-mayaḥ śrīmān supakṣi-gaṇa-saṅkulaḥ ||

yatra nirmala-pānīyā kālindī saritā varā |

ratna-baddhobhaya-taṭā haṁsa-padmādi-saṅkulā ||

nānā-rāsa-rasonmattaṁ yatra gopī-kadambakam |

tat-kadambaka-madhyasthaḥ kiśorākṛtir acyutaḥ ||

darśayitveti ca prāha brūta kiṁ karavāṇi vaḥ |

dṛṣṭo madīyo loko’yaṁ yato nāsti paraṁ varam ||

śrutaya ūcuḥ—

kandarpa-koṭi-lāvaṇye tvayi dṛṣṭe manāṁsi naḥ | 


kāminī-bhāvam āsādya smara-kṣubdhāny asaṁśayam || 


yathā tval-loka-vāsinyaḥ kāma-tattvena gopikāḥ | 


bhajanti ramaṇaṁ matvā cikīrṣājani nas tathā || 


śrī-bhagavān uvāca —


durlabho durghaṭaś caiva yuṣmākaṁ sumanorathaḥ | 


mayānumoditaḥ samyak satyo bhavitum arhati || 


āgāmini viriñcau tu jāte sṛṣty-artham udyate | 


kalpaṁ sārasvataṁ prāpya vraje gopyo bhaviṣyatha || 


pṛthivyāṁ bhārate kṣetre māthure mama maṇḍale | 


vṛndāvane bhaviṣyāmi preyān vo rāsa-maṇḍale || 


jāra-dharmeṇa susnehaṁ sudṛḍhaṁ sarvato 'dhikam | 


mayi samprāpya sarve 'pi kṛta-kṛtyā bhaviṣyatha || 


brahmovāca—


śrutvaitac cintayanty astā rūpaṁ bhagavataś ciram |


ukta-kālaṁ samāsādya gopyo bhūtvā hariṁ gatāḥ || iti |

vyākhyātaṁ ca tair eva—atra hi śrutibhiḥ sarva-vedānta-pratyayaṁ guṇātītaṁ vāṅ-mano-gocarātītaṁ ānandaika-rūpaṁ yat tava rūpaṁ tat pradarśayeti prārthito bhagavān gokulaṁ tat-sthitaṁ svarūpaṁ līlāṁ tatra kriyamāṇāṁ ca pradarśitavān ity ucyate | etat tadaiva ghaṭate yadi sarva-vedānta-pratyayatvādi-viśiṣṭam etad bhavet | evaṁ sati tan-nityatā niṣpratyūhyā bhavati | api ca daśama-skandha eva nāma-karaṇa-prastāve sarvajñena śrī-gargācāryeṇa nirūpitam—

bahūni santi nāmāni rūpāṇi ca sutasya te |

guṇa-karmānurūpāṇi tāny ahaṁ veda no janāḥ || iti |

atra hi nāmnāṁ rūpāṇāṁ ca bahūnām eva santīti prayogeṇa vartamānatvaṁ bādhyate | tatrāpi guṇānām audāryādīnāṁ karmaṇāṁ kālīya-damanādīnām anurūpāṇāṁ teṣāṁ tathātvaṁ bodhyate | anurūpatvaṁ tu tat-samaya-yogyākāra-kriyādimattvam | tathā ca govardhanoddharaṇa-karmaṇy utthitatvaṁ udbāhutvvam uddhāraṇa-kriyāvattvaṁ sakala-gokula-janāpyāyakatvādikatvaṁ ca | tathā caitādṛśānāṁ nāmnāṁ vartamānatvaṁ tadaiva syād yadi tat-prayojaka-svarūpa-kriyādīnāṁ vartamānatvaṁ syāt | anyathā kvacit tat-kriyā-nivṛttau tat-prayuktaṁ tan-nāmāpi tadā na syāt ity-ādi |

anantaraṁ ca—bhagavan-nāmāni tu akhaṇḍa-śabda-brahma-rūpāṇi | yathā bhagavat-svarūpe śarīre laukikatva-bhānaṁ grāhaka-doṣāt tathā nāmasv api | laukika-śabdatvena bhānaṁ tad-doṣād evety ādi tena sarveṣāṁ svarūpavan nāmnām api nityatā mantavyā |

nanu guṇa-karmaṇīti vacanāt guṇa-karma-karaṇānantara-bhāvināṁ nāmnāṁ katha brahmatvaṁ tasya tu traikālikābādha-viṣayatvād iti cet, na | svarūpa-karmaṇām api prādurbhāvena tad-anurūpa-nāmnām api prādurbhāva eva paraṁ na tūtpattiḥ | anyathā govindābhiṣekāt pūrvam eva pūtanāsupayaḥpānānantaraṁ bīja-nyāsaṁ kurvatyo vraja-vara-vadhvaḥ krīḍantaṁ pātu govindaḥ iti guṇa-gāne ca govinda-veṇum anumatta-mayūra-nṛtyam iti kathaṁ vadeyuḥ | tena yat-karma-viśiṣṭasya yasya rūpasya yan nāma tat-karma-viśiṣṭaṁ tad-rūpaṁ nityam eva | loke paraṁ teṣāṁ bhaktānāṁ tat-tad-rasānubhavārthaṁ krameṇāvirbhāvaḥ | kasyāpy aṁśasya kadācid ācchādanaṁ ity eva mantavyam | tena bhagavān govardhanam uddharann eva sadaiva vartate iti | govardhanoddharaṇādhāra iti kriyā-nāmābhyāṁ sahito govardhanoddharaṇa-rūpaḥ sadaiva vartate | ata eva adyāpi bhaktānāṁ tathānubhavaḥ | kvacit tathā pratikṛtau bhajanaṁ tathā smaraṇaṁ ca | anyathā-bhūtasya tathā-bhāvenāparādhaḥ syāt | na tu pramoda-hetur bhajanam | yo’nyathā santam ātmānam iti vākyāt | dṛśyate ca tathā bhajane prasādaḥ | evaṁ sati rūpa-nāmāvaśyakatvena tat-karmānurūpa-nāmāpi nityam eva | iti nopacāra-gandha-śaṅkā-leśo’pi |

śrīmaj-jīva-gosvāmi-caraṇair api śrī-bhagavat-sandarbhe na vidyate yasya ca janma karma vā [bhā.pu. 8.3.8] ity atra tathaiva vyākhyātam | tad yathā—svamāyayā svarūpa-śaktyā | nanu prāpnoti kadācitkatvam apy avagamyate, tatrāha – anukālaṁ nityam eva prāpnoti, kadācid api na tyajatīty arthaḥ | svarūpa-śakti-prakāśitvasya ca mitho hetumattā jñeyā |

nanu kathaṁ janma-karmaṇor nityatvam ? te hi kriye | kriyātvaṁ ca prati-nijāṁśam apy ārambha-parisamāptibhyām eva sidhyatīti te vinā sva-svarūpa-hāny-āpattiḥ | naiṣa doṣaḥ | śrī-bhagavati sadivākārānantyāt prakāśānantyāt janma-karma-lakṣaṇa-līlānantyād ananta-prapañcānanta-vaikuṇṭha-gata-tat-tal-līlā-sthāna-tat-tal-līlā-parikarāṇāṁ vyakti-prakāśayor ānantyāc ca | yata evaṁ satyor api tat-tad-ākāra-prakāśa-gatayos tad-ārambha-samāptyor ekatrikatra te janma-karmaṇor aṁśā yāvat samāpyante na samāpyante vā tāvad evānyatrāpy ārabdhā bhavatīty evaṁ śrī-bhagavati vicchedābhāvān nitye eva tatra te janma-karmaṇī vartete | tatra te kvacit kiñcid vilakṣaṇatvenārabhyete te kvacid aikarūpyeṇa ceti jñeyam | viśeṣaṇa-bhedād viśeṣaṇaikyāc ca | eka evākāraḥ prakāśa-bhedena pṛthak kriyāspadaṁ bhavatīti | citraṁ bataitad ekena vapuṣā [bhā.pu. 10.69.2] ity ādau pratipāditam | tataḥ kriyā-bhedāt tat-tat-kriyātmakeṣu prakāśa-bhedeṣv abhimāna-bhedaś ca gamyate | tathā sati ekatraikatra līlā-krama-janita-rasodbodhaś ca jāyate |

nanu kathaṁ te eva janma-karmaṇī vartete ity uktaṁ pṛthag-ārabdhatvād anye eva te ? ucyate—kāla-bhedenoditānām api samāna-rūpāṇāṁ kriyāṇām ekatvam | yathā śaṅkara-śārīrake—dvir-go-śabdobhayam uccarito na tu dvau go-śabdāv iti| tathaiva dviḥ pākaḥ kṛto’nena na tu dvidhā pākaḥ kṛto’neneti pratītyā bhaviṣyati | tato janma-karmaṇor api nityatā yuktaiva | ataevāgamādāv api bhūta-pūrva-līlopāsana-vidhānaṁ yuktam | tathā coktam madhva-bhāṣye – paramātma-sambandhitvena nityatvāt trivikramatvādiṣv apy upasaṁhāryatvaṁ yujyate iti | anumataṁ caitat śrutyā yad gataṁ bhavac ca bhaviṣyac ca ity anayaiva | upasaṁhāryatvam upāsanāyām upādeyatvam ity arthaḥ | tatra tasya janmanaḥ prākṛtāt tasmād vilakṣaṇatvaṁ prākṛta-janmānukaraṇenāvirbhāva-mātratvaṁ kvacit tad-ananukaraṇena vā | ajāyamānā bahudhā vijāyata iti śruteḥ| iti | [bha.saṁ. 49]

ato mahā-pralayādāv api janma-karma-līlānāṁ dustarka-mahā-yoga-śaktyā tat-tal-līlopakaraṇa-sarva-vastu-pratyāyana-cāturya-dhuryayā sevyamāne svayaṁ bhagavati līlā-puruṣottame brahma-mohanādāv api darśita-divya-brahmāṇḍa-koṭi-vibhūtau sadaiva nara-līlenānupapannatvam | atropapattiṁ kecid evam ācakṣate—asyā āvarikā śaktir mahā-māyākhileśvarī ity-ādi nārada-pañcarātra-dṛṣṭe yogamāyāṁśabhūtaiva māyā-śaktir avagamyate | sā ca dvividhā—jagat-sṛṣṭy-arthā kṛṣṇa-līlārthā ca | ādyāyāḥ kāryam anityaṁ mahā-pralaye māyika-vastūnām abhāva-darśanāt | dvitīyāyāḥ kāryaṁ tu sārvadikam eva mahā-pralaye’pi virājamāna-kṛṣṇa-līlopakaraṇa-bhūtasya māyika-brahmāṇḍasya māyika-ṣaḍ-garbha-kaṁsādikasya sattva-pratipādanāt ata eva janmādi-līlāḥ kuru-pāṇḍavādi-yuddha-pārijātāpaharaṇa-rukmiṇy-āharaṇa-sutalādi-gamana-guru-putra-brāhmaṇa-putrādy-ānayana-līlānām api nityatvaṁ sidhyed iti | api ca līlāyā nityatva-pratipādake—jayati jananivāsa [bhā.pu. 10.90.48] ity atra padye’pi dorbhir asyann adharmaṁ iti dorbhir bhujānalair dorbhir iva dorbhir arjunādibhir vā adharmam asyann ity asura-mārāṇādi-paryantāyāḥ prakaṭāyā eva līlāyā nityatvaṁ prāptaṁ prakaṭa-līlāyāṁ śrī-kṛṣṇena vraja-sundarīṇāṁ viprāgni-sākṣikaḥ pariṇayaḥ kenāpi kvāpy ārṣe śāstre naiva dṛṣṭaḥ | dṛṣṭo vā sa kiṁ śuka-saṁmato bhavet | yataḥ—

pratīpam ācarad brahman para-dārābhimarśanam | 


āpta-kāmo yadu-patiḥ kṛtavān vai jugupsitam |


kim-abhiprāya etan naḥ śaṁśayaṁ chindhi su-vrata || [bhā.pu. 10.33.28-29]

iti rāja-praśne bho rājan ! mā śaṅkiṣṭhāḥ | śrī-kṛṣṇena samaye pariṇītā eva | ato naitāḥ para-dārāḥ kiṁ tu svakīyā evety akaṣṭam asamādhāya dharma-vyatikramo dṛṣṭa īśvarāṇāṁ ca sāhasam [bhā.pu. 10.33.30] iti, kuśalācaritenaiṣām iha svārtho na vidyate [bhā.pu. 10.33.32] iti,

gopīnāṁ tat-patīnāṁ ca sarveṣām eva dehinām [bhā.pu. 10.33.35] iti kaṣṭa-prāya-siddhānta-karaṇāt | na ca tad asaṅgataṁ matam |

ārṣam api śiṣṭair ādriyate | sāmba-yuddhādau śārṅga-dhanuḥ-pāta-vasudeva-vadhādi-caritasyānupādeyatvāt | tad api—aneka-janma-siddhānāṁ gopīnāṁ patir eva vā nanda-nandana ity āgamokta ekaḥ pati-śabda eva gatiḥ kartavyo dāmpatyābhilāṣibhir iti cet, śrūyatām | na hi paty-ādi-śabdānāṁ pariṇetary eva kevalaṁ śaktiḥ sarveṣu rasa-grantheṣu | atrāpi nāyikā-prakaraṇe svakīyāsv api svādhīna-patikā svādhīna-bhartṛkety ādi bahuśaḥ prayoga-darśanāt |

yad vā, anekair janmabhiḥ siddhānāṁ prāpta-saṁsiddhīnāṁ tathā na ekasminn api janmani siddhānām | api tu pratijanmany eva prati-kṛṣṇāvatāra eva svataḥ-siddhānāṁ ity artha-dvayāt tāsāṁ sādhana-siddhānāṁ nitya-siddhānāṁ ca sarvāsāṁ tantreṇaiva yathoktis tathaiva kāsāṁcit kanyānāṁ patiḥ | anyāsāṁ sarvāsām upapatir iti tantreṇaiva pati-śabda-prayogaḥ | vedeṣūpavedeṣu ca sarveṣu pūjayitavyeṣu sarvebhyo devebhyo nama itivat |

na ca sarvāsām api tāsāṁ patir eveti vyākhyātuṁ śakyam | para-dārābhimarśanam ity-ādi śrī-bhāgavata-vākya-virodhāt | atra eva-kāreṇa tāsām upapatir api patir eva sva-sva-gṛha-patau patitva-vyavahārābhāvād ity eṣo’rtho’py avagataḥ | anyathā eva-kārasya vaiyarthyam eva avadhāraṇasyāprasaṅgāt | ata eva vakṣyate—na jātu vraja-devīnāṁ patibhiḥ saha saṅgamaḥ [u.nī. 3.32] iti |

na ca patir eva na tv avatāra-līlāvad bhrameṇāpy upapatir ity artha iti vyākhyātuṁ śakyam | ukta-nyāyenāvatāra-gatānāṁ sarvāsām eva līlānāṁ śrīmaj-jīva-gosvāmi-caraṇair eva nityatvena vyavasthāpitatvāt | pāda-nyāsair ity ādau kṛṣṇa-vadhva iti vadhū-śabdas tu strī-mātra-para eva | vadhūr jāyā snuṣā strī ca iti nānārtha-vargāt | sā tvāṁ brahman nṛpa-vadhūḥ kāmam āśu bhajiṣyati iti tṛtīya-skandhe kanyāyām api prayogāt | śrīmad-bhīṣmeṇa tu prakṛtim agan kila yasya gopa-vadhvaḥ iti tāsāṁ gopa-nārītvam evoktam | sa hi vo svāmī bhavati iti gopāla-tāpany-uktaḥ svāmi-śabdo’pi na pariṇetṛ-vācī | svāminn aiśvarye iti pāṇini-smaraṇāt | rāja-svāmikaḥ puruṣa iti sva-svāmitva-sambandha ity-ādiṣu vaiyākaraṇair api sarvatraiva prayogāt | loke hi yasya hi yaḥ svāmī bhavati sa tasya bhoktā bhavatīti prasiddhyā vastutaḥ svāmitvaṁ nāsty eva tat-patīnām ity-ādi vivecanīyam | yat tv etad grantha-kārair api sva-kṛta-lalita-mādhave—

naṭatā kirāta-rājaṁ nihatya raṅga-sthale kalā-nidhinā


samaye tena vidheyaṁ guṇavati tārā-kara-grahaṇam || [la.mā. 1.12] 

ity uktyā śrī-kṛṣṇena śrī-rādhāyāḥ kara-grahaṇa-lakṣaṇo vivāha ukta eva | sa ca samaye dvārakāyām eva tasyāḥ prāpta-satyabhāmātva-khyātikāyā eva, na tu vraja-bhūmau sākṣāt tasyā eva | na caikatra nirṇītaḥ śāstrārtho bādhakābhāve saty anyatra prīti-nyāyena vraja-bhūmāv api tasyā api kara-grahaṇaṁ sambhaved iti vācyam | atra lalita-mādhava eva upasaṁhāra-vākyasya vidyamānatvāt | tac ca—

yā te līlā-rasa-parimalodgāri-vanyāparītā


dhanyā kṣauṇī vilasati vṛtā māthurī mādhurībhiḥ |


tatrāsmābhiś caṭula-paśupī-bhāva-mugdhāntarābhiḥ


saṁvītas tvaṁ kalaya vadanollāsi-veṇur vihāram || [la.mā. 10.38]

iti śrī-rādhā-prārthanā-vākyam | atra caṭula-paśupī-bhāva-mugdhāntraābhir ity atra caṭulā yā paśupyaḥ paśupa-striyas tad-bhāvena mugdhāni viveka-śūnyāny antaḥ-karaṇāni yāsāṁ tābhir iti strīṇāṁ cāñcalyam upapatitvam eva vyanakti | cañcaleyaṁ strīty ukte tathaiva loka-prasiddheḥ sveṣāṁ parakīyātvasyaivābhīpsitatvaṁ nirdhāritam iti | atas tad anabhīṣṭaṁ svīyātvaṁ vraje na vyākhyeyam |

evam eva śrī-nārāyaṇa-bhaṭṭair api sva-kṛtāyāṁ rasa-taraṅgiṇyāṁ tṛtīye ullāse ālambana-prakaraṇe tasyāḥ parakīyātvam evoktam | yathā—

śānte brāhmaṇa eva syāt prīte dāsaḥ prakīrtitaḥ |


preyasi syuḥ skahāyo hi yaśodā vatsale smṛtā ||


madhure rādhikā jñeyā hāsye syān madhumaṅgalaḥ |


sakhī-yūtho’dbhute juñeyo vīre cāraṇa-govṛṣāḥ ||


karuṇe vatsa-vṛkṣādir jaṭilādyās tu raudrake |


govardhano’bhimanyuś ca bhayānaka udāhṛtau ||


tapasvinyādayo hy atra bībhatse parikīrtitāḥ |


vrajasthā niyatā jñeyā ālambana-vibhāvakāḥ || iti |

tatraivānyatra—

na rādhā-bhartāraṁ kvacid api ca dṛgbhir gṛha-gataṁ 

samadrākṣīn nityaṁ tava sarasa-mūrtiṁ vilikhati |

tavāpy etad-vakṣo vahati rucirāṁ tat-pratikṛtiṁ

tataḥ kṛṣṇa premṇāham api vidadhe dautyam akhilam || iti |

yac coktaṁ tatraiva lalita-mādhave— goaḍḍhaṇādi-goehiṁ candāalī-pahudīṇaṁ ubbāho bi māāe ṇibbāhido iti | atredaṁ pratipadyāmahe | jagaj-jīva-mātrasyaiva māyā-madhya-patitasya dehe ahaṁbhāvo deho’ham iti | daihikeṣu pati-putrādiṣu mamatā mamāyaṁ patir mamāyaṁ putra iti | evaṁ māyayaiva sambandhaḥ kalpitaḥ | vraja-sthānāṁ tu gopa-gopī-paśu-pakṣī-prabhṛtīnāṁ śrī-kṛṣṇa-līlā-parikarāṇāṁ māyātītānāṁ sva-deheṣv ahaṁ-bhāvaḥ svīyeṣu ca mātā-pitrādiṣu mātā-pitrādibhāvo na māyā-kalpitaḥ, kiṁ tu sac-cid-ānanda-maya eva | yathā śrī-kṛṣṇasya yaśodānandanādiṣu mātā-pitrādi-bhāvaḥ | tathaiva rādhādīnāṁ śrī-kīrtidā-vṛṣabhānv-ādiṣu mātā-pitrādi-bhāvaś cid-ānanda-maya eva |

abhimanyu-prabhṛtiṣu pati-bhāvas tu māyika eva | cid-rūpāṇāṁ śrī-rādhādīnāṁ cid-rūpeṣu patiṣv abhimanyu-prabhṛtiṣu sārvakālika-dveṣānyathānupapattyā madhye pati-bhāva-rūpā māyā svāṁśa-bhūtā śrī-yoga-māyayaiva sthāpitā | prākṛtīnāṁ strīṇāṁ pariṇetṛṣu pati-bhāvasya prāpañcikatvād anityatvam | gopīnāṁ tu pariṇetṛṣu patibhāvasya māyā-kalpitatve bhagaval-līlā-tantra-madhya-vartitvāt māyāyāś cāsyā yogamāyānumoditatvāc ca nityatvam eveti viśeṣaḥ | mohanaṁ tu tāsāṁ yogamāyyaiva guṇātīttvān na tu māyayā | kiṁ cātra śrī-rādhādiṣu śrī-kṛṣṇasya preyasī-bhāvasya, kṛṣṇe tāsāṁ preyo-bhāvasya ca sac-cid-ānanda-mayatve sati tāsāṁ sva-sva-pariṇetṛṣu pati-bhāvasya māyikatvam eva tāsāṁ kṛṣṇa-bhāryātva-sādhakam iti matam abhijña-saṁmatam iti |

kecit tu lalita-mādhave māyā-śabdena yogamāyaiva ucyate ity āhuḥ | tan-mate pati-bhāvo’pi cinmaya eva | tad api dveṣas tayaiva durghaṭa-ghaṭanā-paṭīyasyā upapādita iti | ye ca rādhāyāḥ paroḍhatvam amanyamānāḥ kanyātvam evāhus tan-mate tasyāḥ sarva-gopībhyaḥ sakāśān nikarṣa evopapadyate sma, na tūtkarṣaḥ | tathā hi bhagavato rukmiṇī-lakṣmy-ādi-preyasībhyo’pi gopīnām utkarṣaḥ premotkarṣa-mūla eva | prema-tāratamyena tasya vaśyatva-tāratamyāt premotkarṣo vaśyatvātiśaya-jñāpaka eva bhavet | āsāṁ ca premotkarṣa-jñāne śrī-bhagavatā śrīmad-uddhavena ca loka-dharmollaṅghanam eva hetur upanyastaḥ | tac ca bhagavad-vākyam, yathā—evaṁ mad-arthojjhita-loka-veda-svānām iti | na pāraye’haṁ niravadya-saṁyujām iti ca | uddhava-vākyaṁ, yathā—āsām aho caraṇa-reṇu-juṣām ahaṁ syām ity-ādi ca | yadi śrī-rādhāyāḥ kanyātvam eva tatra ca sati—nanda-gopa-sutaṁ devi patiṁ me kuru te namaḥ iti śrī-kṛṣṇa-pati-bhāvān na loka-vedātikramaḥ | tatra ca sati tasyā bhagavad-uddhava-viṣayatvābhāvāt premotkarṣaḥ śrī-bhāgavata-mate kena prakāreṇa jñeya ity anyābhyo’pi paroḍhābhyo gopībhyo nikarṣa iti na tan-matam asmat-prabhu-saṁmatam |

nanu ca śrī-rādhā hi kṛṣṇasya svarūpa-bhūtā hlādinī śaktir eva | tasyā vastutaḥ svīyatvena na tu parakīyātvam ghaṭate | satyam | rādhā-kṛṣṇāv asmābhir upāsyete līlā-viśiṣṭāv eva, na tu līlā-rahitau | līlāyāḥ śuka-parāśara-vyāsādi-proktatve ‘pi śrī-śuka-proktaivāsmākam paramābhīṣṭā | tasyāṁ ca gopīnāṁ parakīyātva-darśanāt sarva-gopī-śiromaṇiḥ sāpi parakīyaiva |

nanu dāmpatyena duryaśo-nibandhanaṁ na mano-duḥkhaṁ nāpi śvaśrū-nanandādikaṁ rukmiṇy-ādau dṛṣṭam | gopīṣu tu tat tad dṛśyata ity etad-aṁśena duḥkhādhikyam evāsāṁ rukmiṇy-ādibhyaḥ sakāśād apakarṣa-hetur astu | maivam | rāgānurāga-mahābhāvavatīnāṁ vraja-devīnāṁ yāni yāni yāvanty eva laukika-duḥkhāni tāni tāni tāvanti sukhāny eva bhavanti| yad vakṣyate –

duḥkham apy adhikaṁ citte sukhatvenaiva rajyate |


yatas tu praṇayotkarṣāt sa rāga iti kīrtyate || [u.nī. 14.126] iti |

ata evāhur mahā-bhāva-lakṣaṇa-vyākhyāyāṁ śrīmaj-jīva-gosvāmi-caraṇāḥ | duḥkhasya parama-kāṣṭhā kula-vadhūnāṁ svayam api parama-sumaryādānāṁ svajanārya-pathābhyāṁ bhraṁśa eva | nāgny-ādir na ca maraṇam | tataś ca tat-tat-kāritayā pratīto’pi kṛṣṇa-sambandhaḥ sukhāya kalpate | sā ca ārambhato vraja-devīṣv eva dṛśyate | paṭa-mahiṣīṣu sambhāvayitum api na śakyate | tad evam eva tā evoddiśya uddhavaḥ sa-camatkāram āha yā dustyajam ārya-pathaṁ svajanaṁ ca hitvā iti |

atra tāsām āśrityaiva pravṛtto’nurāgo mahābhāva iti vyākhyayā rāgasya parameyattā yadā bhavet tadaiva mahābhāvasyodaya iti mahābhāvodaya-vyañjikā rāga-parameyattaiva | sā ca rāga-parameyattā tadaiva bhavet yadā samasta-duḥkhātiśaya-sīmā-rūpa-svajanārya-patha-bhraṁśa-karaṇa-śīlaḥ kṛṣṇa-sambandhaḥ sukhāya bhavati, nānyadā iti | ato’prakaṭa-līlāyāṁ yadi svajanārya-patha-bhraṁśa-karaṇa-śīlatvam śrī-kṛṣṇa-sambandhasya naivāsti tadā rāgasyāpi parameyattā nāsti | tasyām asatyāṁ mahābhāvasyāpy anūdaya iti naitat samañjasam| tasmāt prakaṭāyāṁ ca līlāyāṁ svajanārya-patha-bhraṁśa-karaṇam aupapatyaṁ teṣāṁ svecchābhimataṁ matam | aprakaṭa-līlāyāṁ dāmpatyaṁ tu parecchābhimatam matam | ataḥ sādhūktaṁ tair eva parama-kṛpālubhiḥ—

svecchayā likhitaṁ kiṁcit kiṁcid atra parecchayā |


yat pūrvāpara-sambaddhaṁ tat pūrvam aparaṁ param || iti |

na caupapatye sāhitya-darpaṇa-kārasyāsaṁmatir iti bhetavyam |

nātīva-saṅgatatvād bharata-muner mata-virodhāc ca |


sāhitya-darpaṇīyā na gṛhītā prakriyā prāyaḥ || [nā.ca. 2] 

iti nātikā-candrikokter grantha-kṛdbhir eva tan-matasyānaṅgīkārād iti |

kiṁ ca, guru-viprāgni-sākṣike vraja-sundarīṇāṁ śrī-kṛṣṇena pariṇaye vyavasthāpite sati upakramataḥ sarva evojjvala-nīlamaṇir viparyastārtha eva kṛtaḥ syāt | tathā hi—patnī-bhāvābhimānātmā iti samañjasā-lakṣaṇena tāsu prasaktena rāgeṇaivārpitātmāno loka-yugmānapekṣitāḥ ity-ādi-lakṣite tāsāṁ svabhāve’palāpite sati para-sundarībhya utkarṣe hīyamāne mūla-bhūtasya sthāyibhāvasyaivāvyavasthāyāṁ satyāṁ saṅketī-kṛta-kokilādi-ninadaṁ iti, tatraiva paramotkarṣaḥ śṛṅgārasya pratiṣṭhitaḥ ity-ādi-vākyaiḥ kaṣṭa-kalpanayā saṅgamitaiḥ kathaya kiṁ phalam iti | tat-tal-lakṣaṇodāharaṇādikam āpātato bodhanārtham eva, na tu grantha-kṛtāṁ hārdābhiprāya-sambaddham iti cet, teṣu, śrīman-niravadhi-karuṇeṣu parama-bhakta-suhṛd-vareṣu bhaṅgyā vipralipsutvāropa evety alaṁ bahu-vicāra-vilasiteneti |

tiryag-yonim avāpa karma-vaśato viṣṇuḥ sa cety uktimac


chāstraṁ gāruḍam atyasahyam api no kasyāpi tat-saṁmatam |


vyāso bhāgavatasya tasya ca bhavet kartā tad apy ādarād


ārādhyaḥ sa gatiś ca tatra nitarām āgo’sti keṣām api ||

gāruda-vacanaṁ ca, yathā—

brahmā yena kulālavan niyamito brahmāṇḍa-bhāṇḍodare

viṣṇur yena daśāvatāra-gahane kṣipto mahā-saṅkaṭe |

rudro yena kapāla-pāṇi-puṭake bhikṣāṭanaṁ kāritaḥ

sūryo bhrāmyati nityam eva gagane tasmai namaḥ karmaṇe ||

iti garuḍa-purāṇīyaḥ śloko bhagavat-sandarbha-dhṛto dṛśyaḥ ||21||

viṣṇudāsaḥ: nanūpapatau paramotkarṣatvaṁ bhavataiva kevalam ucyate | anyatra pratyutāsmin nyūnatvaṁ śrutam asti | tatrāha satyam | laghutvam iti ||21||

—o)0(o—

|| 1.22 ||

tathā ca prāñcaḥ—

śṛṅgāra-rasa-sarvasvaṁ śikhi-piccha-vibhūṣaṇam |

aṅgīkṛta-narākāram āśraye bhuvanāśrayam ||22||

**śrī-jīvaḥ: **rasa-niryāsa-svādārtham ity eva prācīna-tadīya-mahā-bhakta-śrī-līlā-śuka-matena draḍhayati—tathā ca prāñca iti | bhuvanāśrayam api aṅgīkṛtaḥ svīkṛta ātmīyatvena vyañjito narākāro na tu devākāro yena | yad vā, svāvatāreṇa svīkṛtā nara-jātir yena tam | tathā śikhi-piccha-vibhūṣaṇaṁ gopālākārocita-veṣa-līlādikam | kiṁ ca śṛṅgāra-rasasya sarvasva-rūpam āśrayam ity arthaḥ ||22||

**viśvanāthaḥ: **vyavasthāpitam evārthaṁ prācīna-mahānubhāva-parama-bhakta-śrī-līlā-śuka-matena draḍhayati—tathā ceti | śikhi-piccha-vibhūṣaṇatvaṁ gopāṅganā-ramaṇasyāsādhāraṇo dharmaḥ | śṛṅgāra-rasaḥ sarvasvaṁ yasyeti bahu-vrīhiṇā kṛṣṇaḥ so’pi gata-sarvasvo raṅka iti bhavatīti vyajyate | śṛṅgāra-rasasya sarvasvam iti tat-puruṣeṇa śṛṅgāra-raso’pi taṁ vinā svasya vaiyarthyaṁ jānātīti | sa ca śṛṅgāra aupapatya eva paramotkṛṣṭas tatra ca tasya śrī-kṛṣṇasya laghutve sati kathaṁ tam eva śrī-līlā-śukaḥ āśrayate | yad vā, tasya laghutve kutaḥ śṛṅgāra-rasa-sarvasvībhūtatvam ity abhiprāyaḥ | aṅgī mukhyas tathābhūtīkṛto narākāro yena tam | yena śuklīkṛtā haṁsāḥ itivat cviḥ | anye vaikuṇṭha-nāthasya devākārā matsya-kūrmādy-ākārāś ca etad-aṅga-bhūtā iti bhāvaḥ | bhuvanāny evāśrayās trijagan-mohanatvād ālambanī-bhūtāni yasya tam ||22||

viṣṇudāsaḥ: na kim api ||22||

—o)0(o—

|| 1.23-24 ||

anukūla-dakṣiṇa-śaṭhā dhṛṣṭaś ceti dvayor athocyante |

pratyekaṁ catvāro bhedā yuktibhir amī vṛttyā ||23||

śāṭhya-dhārṣṭye paraṁ nāṭya-prokte upapater ubhe |

kṛṣṇe tu sarvaṁ nāyuktaṁ tat-tad-bhāvasya sambhavāt ||24||

śrī-jīvaḥ: tad etad abhimataṁ abhivyajya prakṛtaḥ śrī-kṛṣṇa-rūpam ālambanam eva vivṛṇvan tasya līlā-viśeṣeṣu vaiśiṣṭyam āha anukūleti | dvayoḥ paty-upapatyoḥ | vṛttyā ceṣṭayā ||23|| tad evopapādayati śāṭhy-dhārṣṭye paraṁ nāṭyeti | yadyapy upapater aṅgini rase varṇanīyatā nāsti tathāpy aṅge’stīti tathoktam | tat-tad-bhāvasya patitvopapatitva-līlā-vyañjaka-prema-viśeṣasya ||24||

**viśvanāthaḥ: **dvayoḥ paty-upapatyoḥ | vṛttyā ceṣṭayā ||23|| tat-tad-bhāvasya patitvopapatitva-rūpasya | yad vā śāṭhya-dhārṣṭyādeḥ ||24||

**viṣṇudāsaḥ: **dvayoḥ paty-upapatyoḥ | vṛttyā ceṣṭayā | nāṭye nāṭya-śāstre | paraṁ kevalam upapater eva ||23-24||

—o)0(o—

|| 1.25-26 ||

tatrānukūlaḥ—

atiraktatayā nāryāṁ tyaktānya-lalanā-spṛhaḥ |

sītāyāṁ rāmavat so’yam anukūlaḥ prakīrtitaḥ ||25||

rādhāyām eva kṛṣṇasya suprasiddhānukūlatā |

tad-āloke kadāpy asya nānyā-saṅgaḥ smṛtiṁ vrajet ||26 ||

**śrī-jīvaḥ: **rādhāyām eveti | tad āloke tasyā āloke saty upalakṣaṇātvāt śravaṇe smaraṇe ca satīty arthaḥ | sārvadiktvābhāvān na śrī-rāma-sītā-dṛṣṭāntatvaṁ na paryāptam iti na mantavyam | tasyaika-patnī-vrata-dharasya manasāpy anya-nārī-spṛhā anyāyyatvād ananya-gates tad-eka-spṛhatvaṁ na durghaṭam | tasya tu satīṣv apy anya-bahula-vanitāsu tasyā darśane sati tāsāṁ svasmin para-premavatīnāṁ vismaraṇaṁ durghaṭam | tathāpi taj-jātam ity evam atraivānukūlasya parama-paryāptatvaṁ tad-āloke ity anena darśitam | tathā ca rāsa-līlāyāṁ tām ādāyāntardhāya duḥkhitā api tās tena nānusaṁhitā | ittham eva gīta-govinde [3.1] rādhām ādāya hṛdaye tatyāja vraja-sundarīḥ ||25-26||

**viśvanāthaḥ: **nāryām ekasyām atyanuraktatayā hetunā tyaktā anya-lalanā-viṣayiṇī spṛhā yena iti spṛhā-mātrasyaiva niṣedhāt lalanāntarābhāva-pakṣo nirastaḥ ||25||

tad-āloke tasyā rādhāyā āloke sati | tad-upalakṣaṇatvāt śravaṇe smaraṇe ca satīty arthaḥ | ata eka-patnī-vrata-dharasya śrī-rāmasya sītāyām ānukūlyaṁ sughaṭam eva | asya punar bahu-vallabhasya tasyām ānukūlyaṁ durghaṭam api tad-itara-sarva-premavatī-vismāraka-tadīya-paramādbhuta-premātiśaya eva ghaṭayatīti dyotayitvā rāsa-niṣṭhād apy ānukūlyād etan-niṣṭhasyānukūlyasya prema-mūlakaḥ paramotkarṣo dhvanita iti | ata eva rāsa-līlāyāṁ tām ādāyāntardhāya duḥkhitā apy anyās tena duḥkhitatvena nānusaṁhitāḥ | ittham eva gītam [gī.go. 3.1] rādhām ādāya hṛdaye tatyāja vraja-sundarīḥ ||26||

viṣṇudāsaḥ: na kim api ||25-26||

—o)0(o—

|| 1.27 ||

vaidagdhī-nikuramba-cumbita-dhiyaḥ saundarya-sārojjvalāḥ

kāminyaḥ kati nādya vallava-pater dīvyanti goṣṭhāntare |

rādhe puṇyavatī-śikhā-maṇir asi kṣāmodari tvāṁ vinā

preṅkhantī na parāsu yan madhuripor dṛṣṭātra dṛṣṭir mayā ||27||

**śrī-jīvaḥ: **tad etad anusṛtya svayam upaślokayati vaidagdhīti | tad idaṁ vṛndāvanam | tvāṁ vinā tava virahe sati parāsu mura-ripor dṛṣṭir mayā sadā tādṛśa-līlā-vanādhiṣṭhātryāpi preṅkhantī prakṛṣṭatayā calantī na dṛṣṭā ||27||

viśvanāthaḥ: vaidagdhīti vṛndāvanam | tvāṁ vinā | tava virahe satīty arthaḥ | tena tat-smaraṇa-vyañjanayā tad-āloke iti lakṣaṇa-saṅgatiḥ | preṅkhantī calantī ||27||

**viṣṇudāsaḥ: **vaidagdhīti | kṛṣṇe āsaktiṁ sampādinī rādhāṁ prati vṛndoktiḥ | asamānordhva-saundarya-vaidagdhyādīnām nityāśrayatve’pi tasyāḥ kevalaṁ yat puṇyavatī-śikhāmaṇitvenaiva kathanaṁ, tat tu tasyā vāmyādy-udbhavābhāvārtham | tad-udbhave sati tu kṛṣṇe tasyā āsakti-sampādanaṁ durghaṭam iti | preṅkhantī kuṭilaṁ gacchantī | tathaivoktaṁ śrī-jayadeva-caraṇaiḥ—kaṁsārir api saṁsāra-vāsanā-baddha-śṛṅkhalām [gī.go. 3.1] ity-ādinā |

bhrūvallī-calanaiḥ kayāpi nayanonmeṣaiḥ kayāpi smita-


jyotsnā-vicchuritaiḥ kayāpi nibhṛtaṁ sambhāvitasyādhvani |


garvād bheda-kṛtāvahela-vinaya-śrī-bhāji rādhānane


sātaṅkānunayaṁ jayanti patitāḥ kaṁsa-dviṣaḥ dṛṣṭayaḥ || [padyā. 259] 

iti padyāvalyāṁ umāpatidharoktyāpi | alaṅkāra-kaustubhe [5.52] ca

nānyasyāḥ sadanaṁ prayāti sa mayā samprārthyamāno’pi ca


prāyo me hṛdayaṁ dunoti lalite tāsāṁ manas tāpataḥ |


ārāme ramate mamaiva satataṁ mad-vartma saṁvīkṣate


svapne’pi pratikūlatāṁ na gatavān kṛṣṇaḥ satṛṣṇo mayi || 27 ||

—o)0(o—

|| 1.28 ||

**dhīrodāttānukūlo, **yathā—

**kuvalaya-dṛśaḥ saṅketa-sthā dṛg-añcala-kauśalair**


**manasija-kalā-nāṭī-prastāvanām abhitanvatām |**


**na kila ghaṭate rādhā-raṅga-prasaṅga-vidhāyitā**


**vrata-vilasite śaithilyasya cchaṭāpy agha-vidviṣaḥ ||28||**

**śrī-jīvaḥ : **pūrvaṁ dhīrodāttādaya udāhṛtā eva, samprati tad-anusāreṇa tat-tad-bhāva-miśrādīn udāharati dhīrodāttānukūlo yathety ādibhiḥ | tatra kuvalaya-dṛśa ity atrāpi śrī-rādhā-sakīhṁ prati vṛndā-vacanam | saṅketasthāḥ śrī-rādhikābhisāra-vartmani nānukuñjān saṅketāspadīkṛtyādhitiṣṭhantyaḥ | nāṭī-śabdena nāṭya-prabandha-viśeṣā nāṭikocyate | prastāvanā-śabdena tu tad-artha-saṅkṣepa-vyañjanā-mayo naṭī-nirdiṣṭaḥ prathamo bhāgaḥ | kiṁ cātra na kila ghaṭata iti sambhāvanā-mātra-jñeya-bhāvatvena tasya gambhīratvam | gāmbhīryāc ca tasyāvaśyaka-kṛtya-viśeṣa-vyāja-maya-sāntvana-vacanenaiva krama-śastās tyajati na tu rūkṣa-mudrayeti prāptatvād vinayitvam | tathāpi tās tatra nānā-bhaṅgibhir vighnaṁ kurvatīḥ prati kopānudbhāvanāt kṣantṛtvam | yatas tā duḥkhaṁ na prāpnuvantv iti bhāvanā-jāte’pi karuṇatvam | spaṣṭatayā tathokteḥ sudṛḍha-vratatvam | vinayitvād eva vyaktād ātma-ślāghitvābhāvavattva-lakṣaṇam akatthanatvam | tathāpy antatas tu śrī-rādhā-lakṣaṇa-parama-preyasī-lābhāt garvo vartata eveti gūḍha-garvatvam | tatra vighna-śaṅkayā jhaṭiti gamanāt vyaktaṁ susattva-bhṛttvam iti dhīrodāttatvaṁ vyaktam | anukūlatvaṁ ca tat-tat-sarva-parityāga-pūrvaka-tad-atisaraṇāṁ spaṣṭam eva ||28||

viśvanāthaḥ : bhakti-rasāmṛta-sindhau dhīrodāttādaya udāhṛtā eva | samprati tad-bhāva-miśrān anukūlādīn udāharati dhīrodātteti |

gambhīro vinayī kṣantā karuṇaḥ sudṛḍha-vrataḥ |


akatthano gūḍha-garvo dhīrodāttaḥ susattva-bhṛt || [bha.ra.si. 2.1.226]

ity evaṁ lakṣaṇo dhīrodāttaś cāsau anukūlaś ceti saḥ kuvalayeti | rādhām anusmarantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dūrād ālokya citrāṁ prati lalitāyāḥ sāśvāsa-vacanam | nāṭī nāṭyam | prastāvanā tad-arthaṁ saṅkṣepa-vyañjanā-mayī prathamā pravṛttiḥ | tām abhi śrī-kṛṣṇa-dṛṣṭābhimukhatayā tanvatām | saṅketasthāḥ śrī-kṛṣṇābhimukha-vartma-nikaṭa-stha-kuñjān saṅketāspadī-kṛtya tiṣṭhantyaḥ |

prastāvanām iti | prastauter ṇyantādyuṭā | kandarpa-kalā-nāṭyaṁ mayā prastutīkṛtam ity ekaikaśas tās taṁ jñāpayitvā tasmāt svayam atra nṛtya māṁ ca nartayeti vyañjanantv ity arthaḥ | atra śrī-kṛṣṇasya gāmbhīryaṁ parama-caturābhir api tābhis tac-citta-vṛttānavagāhāt | tvāṁ kalā-nāṭya-raṅga eva nartiṣyāmi kintu go-sambhālanaṁ sampraty agrataḥ pradeśe āvaśyakam | tasmāt kṣaṇa-mātraṁ tatra mad-gamanam anumanyasva | iti pratyekaṁ tāḥ prati dṛg-añcalenaiva jñāpanāt |

vinayitvam | tad api nānā-bhaṅgibhir vighnam eva kurvatīs tāḥ prati kopānudbhavāt kṣantṛtvam | tāsāṁ sva-viraha-duḥsaha-duḥkhānusandhānāt karuṇatvam | rādhāyām eva yo raṅgas tadīya-kandarpa-kalā-nāṭya-sambandhī tatraiva prakṛṣṭaṁ saṅgaṁ nṛtya-nartanāsabhyatva-lakṣaṇa-kṛteṣu āsaktiṁ vidhātuṁ śīlaṁ yasya tasya bhāvas tat tā saiva vrataṁ tasya vilasite anuṣṭāna-viṣaye śaithilyasya chaṭāpi na ghaṭate na sambhavatīti sudṛḍha-vratatvam | he śrī-rādhe sarva-gopī-pratāraṇa-paṇḍitas tvayy evāham anurāgī iti tāṁ prati sva-prema-vaśyatatvaysa akathanāt akatthanatvam | mādṛśaḥ premī sambhoga-saukhyavān satī-vrata-dhvaṁsy api sarva-dhārmika-ślāghyo’nyo nāstīti garvasyāprakaṭanāt gūḍha-garvatvam | agha-vidviṣa iti susattva-bhṛttvam | anukūlatvaṁ sarvatraiva spaṣṭam eva ||28||

viṣṇudāsaḥ : dhīrodāttānukūla iti | tatra pūrvoktaṁ dhīrodātta-lakṣaṇam—

gambhīro vinayī kṣantā karuṇaḥ sudṛḍha-vrataḥ |


akatthano gūḍha-garvo dhīrodāttaḥ susattva-bhṛt || [bha.ra.si. 2.1.226] iti |

kuvalaya-dṛśa iti saṅketa-sthalāṁ śrī-rādhāṁ praty abhisarantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ pathi sva-sva-saṅketa-sthābhir vraja-devībhir viracitām apāṅga-bhaṅgīṁ vilokya tāsām anurodhāt kṛṣṇāgamana-bādhāśaṅkayā vimanaskām iva viśākhāṁ prati śrī-lalitāyāḥ sa-yuktikāśvāsa-vacanaṁ manasija-kalaiva nāṭī nāṭikā tasyāṁ prastāvanaṁ tat-pratipādya-vastuno dvāram | rādhā-raṅgety ādinā tasyāṁ kṛṣṇasyānukūlatvaṁ vyaktam eva | atrānukūlyasya prādhānya-vivakṣayā dhīrodāttokta-guṇāḥ kārtsnyena nodāhṛtāḥ | kintu sudṛdha-vratatvaṁ tathā svaika-priyatva-buddhyā nānā-bhāva-prakāśinībhis tābhis tad-ekānukūlya-niṣṭhasya śrī-kṛṣṇasya nayānavagāhād gāmbhīryatvaṁ ceti guṇa-dvayam eva vyaktam uktam | pūrvaṁ tu kevala-dhīroddodāhṛtau sarva eva guṇā darśitāḥ santi | tathā hi –

vīraṁ-manya-mada-prahāri-hasitaṁ dhaureyam ārtoddhṛtau


nirvyūḍha-vratam unnata-kṣiti-dharoddhāreṇa dhīrākṛtim |


mayy uccaiḥ kṛta-kilbiṣe’pi madhuraṁ stutyā muhur yantritaṁ


prekṣya tvāṁ mama durvitarkya-hṛdayaṁ dhīr gīś ca na spandate || [bha.ra.si. 2.1.227] ||28||

—o)0(o—

|| 1.29 ||

dhīra-lalitānukūlo, yathā—

gahanād anurāgataḥ pitṛbhyām

apanīta-vyavahāra-kṛtya-bhāraḥ |

viharan saha rādhayā murārir

yamunā-kūla-vanāny alaṁcakāra ||29||

**śrī-jīvaḥ : **gahaneti | nāndīmukhīṁ prati paurṇamāsī-vacanam | gahanād iti samyak paryālocayitum aśakyatvāt | gahanā karmaṇo gatiḥ itivat | gahaṇaṁ gahvare duḥkhe vipine kalile’pi ca iti viśva-prakāśāt | atra yamunā-kūla-vanāny alaṁcakāreti vidagdhatvaṁ nava-tāruṇyavattvaṁ ceti bodhitam | pūrvatra vihāra-śobhā-vaicitryāparatva-śobhātiśaya-dṛṣṭyā tad-alaṅkaraṇāpatteḥ | viharann iti | parihāsa-rasasya kroḍīkṛtatvāt parihāsa-viśāradatvaṁ pitṛbhyāṁ bhārāpanayanenaiva niścintatvaṁ spaṣṭam | āstāṁ tāvat parama-svaira-līlatvenaiveti bhāvaḥ | yatra pitṛbhyām anyaiḥ kāryamāṇaṁ gocāraṇādikam api svaira-līlatvenaivāvagamyate | na tv anyatraiva bhāratvena | tad uktaṁ—vraje vikrīḍator evaṁ gopāla-cchadma-māyayā ity atra go-pālanam eva chadma vyājo yasyāṁ tayā māyayā pratāraṇa-śaktyā vraje vikrīḍator iti krīḍaivābhīṣṭaṁ gopālanaṁ tv anyathāpi syād iti bhāvaḥ | rādhayā saha viharann ity api vihārānavaccheda-prāptyā preyasī-vaśatvaṁ ceti dhīra-lalitatvaṁ darśitam | aviccheda-vihārād anukūlatvam apīti dhīra-lalitānukūlatvaṁ spaṣṭam eva | tatra dhīra-lalita-lakṣaṇe prāyaḥ-śabdas tasya bahir vyaktī-karaṇābhāvād iti bhāvaḥ ||29||

**viśvanāthaḥ **: gahanād iti | nāndīmukhīṁ prati paurṇamāsyā vacanam | gahanāt nirvaktum aśakyāt |

vidagdho nava-tāruṇyaḥ parihāsa-viśāradaḥ |


niścinto dhīra-lalitaḥ syāt prāyaḥ preyasī-vaśaḥ || [bha.ra.si. 2.1.230] iti |

iti dhīra-lalita-lakṣaṇam | atrāpanīteti niścintatvam | viharann iti parasmaipada-prayogeṇa preyasyānanda-dāna-tātparyāvagamāt preyasī-vaśatvam | vartamāna-prayogeṇa tayaiva saha vihārānavacchedāt kāntāntara-tyāgāt anukūlatvam | vanānīti bahu-vacane ekatra vane vihṛtya punar anyatra tirodhāya sthitvā tatrāpy anviṣyantyā tayā svaṁ dṛṣṭavatyā parihasantyā vihṛtya punar anyatrāpi tathā tathā vilāsāviṣkārāt parihāsa-viśāradatvam | alaṁcakārety alaṁ-padena vidagdhatvaṁ vaidagdhya-maya-vihārasyaiva tat-pradeśa-sāphalyāpādakatvāt nava-tāruṇyaṁ tu sarvatraivānusyūtam ||29||

viṣṇudāsaḥ : dhīra-lalitānukūla iti | dhīra-lalitasya lakṣaṇaṁ—

vidagdho nava-tāruṇyaḥ parihāsa-viśāradaḥ |


niścinto dhīra-lalitaḥ syāt prāyaḥ preyasī-vaśaḥ || [bha.ra.si. 2.1.230] iti |

gahanād iti śrī-rādhā-kṛṣṇayoḥ svaira-līlā-mādhuryānubhavena hṛṣṭa-mānasā vṛndā nāndīmukhīṁ prati prāha gahanāt parama-rahasyatvena itara-janair duravagāhāt | rādhayeti tasyāṁ kṛṣṇasyānukūlatvaṁ spaṣṭam eva | atrāpi pūrva-rītyā kevala-niścintatvaṁ kathitam | pūrvaṁ tu lakṣaṇoktāḥ sarva eva guṇāḥ kathitāś ca santi | yathā—

vācā sūcita-śarvarī-rati-kalā-prāgalbhyayā rādhikāṁ


vrīḍā-kuñcita-locanāṁ viracayann agre sakhīnām asau |


tad-vakṣo-ruha-citra-keli-makarī-pāṇḍitya-pāraṁ gataḥ


kaiśoraṁ saphalī-karoti kalayan kuñje vihāraṁ hariḥ || [bha.ra.si. 2.1.231] iti | 

vidagdha-mādhave—

kaṭhorā bhava mṛdvī vā prāṇās tvam asi rādhike |


asti nānyā cakorasya candralekhāṁ vinā gatiḥ || [vi.mā. 5.31]

tatraiva—

smara-krīḍā-lubdhaḥ paśupa-ramaṇīṣu sphuṭam ahaṁ


tathāpy akṣṇor vartis tvam asi mama divyāñjana-mayī |


tapādyāḥ kiṁ bhṛṅgaḥ pṛthulaṁ rtu-lakṣmīr na bhajate

rasollāsād enaṁ tad api hi madhu-śrīr madayati || [vi.mā. 5.33] ||29||

—o)0(o—

|| 1.30 ||

dhīra-śāntānukūlo, yathā—

vradhnopāsti-vidhau tava praṇayitāpūreṇa veśaṁ gate

kṣmā-devasya kathaṁ guṇo’py agharipau drāg adya saṁcakrame

buddhiḥ paśya viveka-kauśalavatī dṛṣṭiḥ kṣamodgāriṇī

vāg etasya mṛgākṣi rūḍha-vinayā mūrtiś ca dhīrojjvalā ||30||

śrī-jīvaḥ : vradhneti | dhīra-śāntānukūlatvam atra spaṣṭam eva | vradhnaḥ sūryaḥ | etad-upāsanā līlā śrī-rādhāyāḥ | candrāvalyās tu caṇḍikopāsanā-rūpeti paramparopadeśa-labdham | evam uttaratrāpi jñeyam ||30||

viśvanāthaḥ : dhīra-śānteti | tal-lakṣaṇam—

śama-prakṛtikaḥ kleśa-sahanaś ca vivecakaḥ |


vinayādi-guṇopeto dhīra-śānta udīryate || [bha.ra.si. 2.1.233] iti |

vradhneti | jaṭilā-saṁnidhāv api rādhā-karṇe viśākhoktiḥ | vradhnaḥ sūryaḥ | tava praṇayitāpūreṇety ādinā guru-jana-saṁnihitāyā api tava tyāgāśaktes tvan-mātraika-gatāv asminn anyālakṣitam | kiṁcid apāṅgāmṛtam arpayeti dhvaniḥ | tena cānukūlatvaṁ vyaktam | buddhiḥ paśyeti vivecakatvam | dṛṣṭiḥ kṣamodgāriṇīti kleśa-sahatvam | svābhāvika-cāñcalya-tyāga evātra kleśaḥ | rāga iti vinayitvaṁ mūrtiś ca | dhīreti śama-prakṛtikatvam | atra tasyātmārāma-śikhāmaṇitvaṁ vraja-premṇā yan nihnutam asti tad evātra prakṛti-śabdena vācyam | atra kṣmādevasya kathaṁ guṇa iti tenāgharipur ayam adya bgharipur ayam adya brāhmaṇa iva dṛśyate tataś copamāyāṁ satyāṁ śānta-śṛṅgāra-rasayor aṅgāṅgibhāvo na viruddhyate | yad uktaṁ—sāmyena vacane’pi ceti pūrva-grantha eva ||30||

**viṣṇudāsaḥ : **dhīra-śāntānukūla iti | dhīra-śāntasya lakṣaṇaṁ yathā tatraiva—

śama-prakṛtikaḥ kleśa-sahanaś ca vivecakaḥ |


vinayādi-guṇopeto dhīra-śānta udīryate || [bha.ra.si. 2.1.233] iti |

vradhneti kadācid gurv-ādeḥ suṣṭhu nirbandha-vaśād alabdha-rahaḥ-kṛṣṇa-saṅgāyāḥ śrī-rādhāyā utkaṇṭhodrekaṁ pratyakṣaṁ kayācid amitārthayā dūtyā sūrya-pūjā-miṣataḥ rādhā-sadmani prāpitaṁ vipra-veśa-gūḍhaḥ śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭā viśākhā śrī-rādhikāṁ prati sa-camatkāra-m āha | vradhnaḥ sūryas tasyopāsti-vidhau upāsanā-vidhāne nimitte tava praṇayitā-pūreṇa hetunā, kṣmā-devasya viprasya | sañcakrame sañcacāra | dhīra-śāntoktāḥ sarva eva guṇāḥ kathitāḥ | tatra buddhir ity-ādinā vivecakatvaṁ dṛṣṭir ity-ādinā kleśa-sahanatvam | vāg ity-ādinā vinayitvam | mūrtir ity-ādinā śama-prakṛtikatvam | anukūlaṁ tu spaṣṭam eva | sarvā vraja-sundarīḥ santyajya vipra-veśenāpi śrī-rādhā-saṅgaika-lālasatvāt | pūrvam api rasāmṛta-sindhau, yathā—

vinaya-madhura-mūrtir manthara-snigdha-tāro


vacana-paṭima-bhaṅgī-sūcitāśeṣa-nītiḥ |


abhidadhad iha dharmaṁ dharma-putropakaṇṭhe


dvija-patir iva sākṣāt prekṣyate kaṁsa-vairī || [bha.ra.si. 2.1.234] iti ||30||

—o)0(o—

|| 1.31 ||

**dhīroddhatānukūlo, **yathā—

satyaṁ me parihṛtya tāvaka-sakhīṁ premāvadātaṁ mano

nānyasmin pramadājane kṣaṇam api svapne’pi saṅkalpate |

sāra-grāhiṇi gauri sad-guṇa-gurau mukta-vyalīkodyame

mudrāṁ kiṁ nu mayi vyanakṣi lalite gūḍhābhyasūyā-mayīm ||31||

**śrī-jīvaḥ : **satyaṁ me iti | he gauri vyalīkam apriyaṁ tatra mudrāṁ kiṁ nv ity-ādinā mātsaryavattvaṁ roṣaṇatvaṁ ca | sāra-grāhiṇi sarva-sad-guṇa-gurau mukta-vyalīkodyame mayīti ahaṅkāritvaṁ vikatthanatvaṁ ca | satyaṁ me ity-ādinā svadharma-gopana-vacasā māyāvitvam | tena kvacit skhalana-vyañjakena calatvam iti dhīroddhatatvam | tatrānukūlatvaṁ ca | kvacic ca tad-aparādha-bhañjanāya vaiyagryālakṣyate ||31||

**viśvanāthaḥ : **dhīroddhatteti | tal-lakṣaṇam—

mātsaryavān ahaṅkārī māyāvī roṣaṇaś calaḥ |


vikatthanaś ca vidvadbhir dhīroddhata udāhṛtaḥ || [bha.ra.si. 2.1.236] iti |

satyam iti | kṛṣṇābhisāra-mārga-sthānāṁ gopīnāṁ svāmi-yogān tena kṛṣṇena ca dṛg-antādyair mṛṣākṛta-tat-tad-āśvāsān dūrād eva dṛṣṭavatīṁ tasya rādhikaikatāna-cetastvaṁ jñātvāpi vāmya-vaśāt bho vraja-nagarī-nāgara ! sāmprataṁ mat-sakhīṁ sukhayitvā adya vartma-tyaktāḥ pratiśruta-sva-vilāsāḥ kāminyo’pi kṣaṇānantaraṁ tvayā samādheyā iti nayana-vadana-grīvādi-bhaṅgyaiva bruvāṇāṁ lalitāṁ prati tad-vacanam | atra satyam ity-ādinā saṅkalpata ity antena anukūlatvam | sāra-grāhiṇi sad-guṇa-gurāv ity ābhyāṁ ahaṅkāritvaṁ vikatthanaṁ ca | mukteti vyalīkam tvad-apriyaṁ tasyodyamo’pi mayā muktaḥ pathi pathi tāś cakṣuṣāpi na dṛṣṭās tad api tvaṁ mayi mithyā-doṣam āropayasīti māyāvitvaṁ roṣaṇatvaṁ ca | mudrāṁ kiṁ nv ity-ādinā mātsaryavattvaṁ vyaktam ||31||

viṣṇudāsaḥ : dhīroddhatānukūla iti | tatra dhīrodhattasya lakṣaṇam, yathā tatraiva—

mātsaryavān ahaṅkārī māyāvī roṣaṇaś calaḥ |


vikatthanaś ca vidvadbhir dhīroddhata udāhṛtaḥ || [bha.ra.si. 2.1.236] iti |

satyam iti kadācid uparodha-vaśāt kayāpy anya-vraja-sundaryā saha kṛṣṇaḥ krīḍāṁ kṛtvā prātar dhīrauddhatyam avalambya māninīṁ śrī-rādhāṁ prasādayituṁ prathamatas tad-vayasyā-vṛndā-mukhyāṁ lalitāṁ pratyuvāca—satyaṁ śapathaḥ | premṇā avadātaṁ nirmalam | muktas tyaktaḥ vyalīkasyāparādhasya udyamo’pi yena tasmin mayi | abhyasūyā doṣāropas tat-pracūrāṁ mudrām ākāraṁ kiṁ nu kathaṁ nu vyanakṣi prakaṭayasi | atra mātsaryaṁ vinā dhīroddhata-lakṣaṇoktāḥ sarva eva guṇā darśitāḥ | tatra sad-guṇa-gurāv ity atrāhaṅkāritvam | mukta-vyalīkodyama ity atrāpi ślāghayā vikatthanatvaṁ, rasa-puṣṭy-arthaṁ kadācid anyāsu gopīṣv api rateḥ prasaṅgāt vyalīkācaraṇe’py evaṁ kapaṭa-cāturī-racanān māyāvitvaṁ, mudrām ity-ādibhiḥ sāṭopa-vacanāt roṣaṇatvaṁ cañcalatvaṁ ca sūcitam | satyam ity ādya-padyārdhe śrī-rādhāyāṁ tasyānukūlatvaṁ vyaktam eva pūrvam api rasāmṛta-sindhau, yathā—

āḥ pāpin yavanendra dardura punar vyāghuṭya sadyas tvayā


vāsaḥ kutracid andha-kūpa-kuhara-kroḍe’dya nirmīyatām |


helottānita-dṛṣṭi-mātra-bhasita-brahmāṇḍāṇḍaḥ puro


jāgarmi tvad-upagrahāya bhujagaḥ kṛṣṇo’tra kṛṣṇābhidhaḥ || 


                        [bha.ra.si. 2.1.237] iti ||31||

—o)0(o—

|| 1.32-33 ||

atha dakṣiṇaḥ—

yo gauravaṁ bhayaṁ prema dākṣiṇyaṁ pūrva-yoṣiti |

na muñcaty anya-citto’pi jñeyo’sau khalu dakṣinaḥ ||32||

yathā—

tathyaṁ candrāvali kathayasi prekṣyate na vyalīkaṁ

svapne’py asya tvayi madhubhidaḥ prema-śuddhāntarasya |

śrutvā jalpaṁ piśuna-manasāṁ tad-viruddhaṁ sakhīnāṁ

yuktaḥ kartuṁ sakhi sa-vinaye nātra viśrambha-bhaṅgaḥ ||33||

śrī-jīvaḥ: atha prathame dakṣiṇa-lakṣaṇe tad idaṁ vicāryate dakṣiṇe saralodārau ity amara-kośāt dakṣiṇas tāvat saralaḥ | sa ca pūrva-granthe sauśīlya-saumya-carito dakṣiṇaḥ kīrtyate budhaiḥ [bha.ra.si. 2.1.137] iti viśiṣya lakṣitaḥ | sauśīlyena sukha-bhāva-rūpeṇa mano-dharmeṇa saumyaṁ sukomalaṁ caritaṁ dehādi-ceṣṭā yasya sa ity arthaḥ | atra tu rase tam api viśiṣya lakṣayati yo gauravam iti | yaḥ khalu anya-citto’pi pūrva-yoṣiti gauravādikaṁ na muñcati sa dakṣiṇo jñeya ity anvayaḥ | atra yo gauravaṁ bhayaṁ premeti sauśīlyam eva viśiṣya darśitam | dākṣiṇyaṁ ca viśiṣṭasya pūrva-granthokta-sāmānya-lakṣaṇāṁśasya viśeṣa-lakṣaṇe’py apekṣaṇīyatvād atra saumya-caritatvam eva vaktavyam | tac ca mano-dharmasya gauravāder anurūpam eva, na tu lakṣyaṁ dakṣiṇatvam | lakṣaṇāṁś-pūrṇa-lakṣaṇayor ekatvānupapatteḥ sati caikatve paunaruktyasya vaiyarthyāpatteś ca | tataś cāyam arthaḥ | yaḥ khalu anyasyāṁ parama-sad-guṇāyāṁ kasyāṁcit tadīya-rāga-viśeṣeṇa paścāt baddha-citto’pi pūrva-yoṣiti gaurava-miśreṇa premṇā santata-kṛta-bhajanāyāṁ kasyāṁcid itarasyāṁ na tv anyasyām iva śuddha-rāga-viśeṣeṇātīva ramayantyāṁ gauravānusāri gauravam ādaraṁ tathā bhayaṁ prema-ratyās tasyāḥ svahetuka-prema-bhaṅgenāniṣṭāśaṅkāṁ tathā prema tad-duḥkhāśaṅkayā pradhānaṁ sneha-lakṣaṇaṁ sneha-lakṣaṇatayā dākṣiṇyaṁ dākṣiṇya-śabdokta-saumya-caritatvaṁ ca na muñcati so’sau dakṣiṇa iti | devī rukmiṇī | rukmiṇī dvāravatyāṁ tu iti purāṇa-prasiddha-vacanāt ||32-33||

viśvanāthaḥ : pūrva-yoṣiti prathamaṁ yasyām āsakti-prasaktī abhūtāṁ tasyām | anya-cittaḥ anyasyāṁ tad-uttara-kāla-prāptāyāṁ navīnāyāṁ cittaṁ yasyeti tatraivāsakty-ādhikyaṁ sūcitam ||32||

tathyam iti | nāndīmukhī-vākyaṁ tvaṁ satyaṁ brūṣe | kiṁ tv atyākṣepa-labdham | vyalīkam apriyam | aparādha ity arthaḥ | tatra hetuḥ premeti | śuddhāntareṇa dākṣiṇyam | sa-vinaye iti gauravam | vinaya-kāraṇatvena bhayaṁ ca ||33||

**viṣṇudāsaḥ: **yo gauravam iti | dākṣiṇyaṁ sāralyam ||32|| sakhī-mukhāt kṛṣṇa-kṛtāparādhaṁ śrutvā gṛhītamānāṁ candrāvalīṁ prasādayituṁ tat-sannidhim āgatā gārī prathamatas tasyā mukhata eva kṛṣṇasyātikramodrekaṁ śrutvā tad-anumodana-bhaṅgyā kṛṣṇasya nirdoṣatām āpādayantī tāṁ prati sasāram upadiśati tathyaṁ satyam iti prathamata eva tasyā vacanānumodanaṁ vakṣyamāṇa-nija-nivedane tasyā viśvāsotpādanārtham | vyalīkam apriyam aparādha ity arthaḥ | vyalīkam apriya-kārya-vailakṣeṣv api iti viśvaḥ | atra hetuḥ premeti | anena prema vyaktam evoktaṁ, śuddhāntaratvena dākṣiṇyaṁ ca | dakṣiṇe saralodārau iti koṣāt | tat tasmā piśuna-manasāṁ khala-buddhīnām | sa-vinaye ity anena gauravatvaṁ vyaktam | niraparādhino’pi tasyaitādṛśa-vinayitvād bhayaṁ ca | viśrambha-bhaṅgaḥ praṇaya-tyāgaḥ | amarau ca—

kaṭhina-hṛdaye muñca bhrāntiṁ vyalīka-kathāśritāṁ


piśuna-vacanair dukhaṁ netuṁ na yuktam imaṁ janam |


kim idam athavā satyaṁ mugdhe tvayā hi viniścitaṁ


yad abhirucitaṁ tan me kṛtvā priye sukham āsyatām || [āmaru 53] ||33||

—o)0(o—

|| 1.34-35 ||

yad vā—

nāyikāsv apy anekāsu tulyo dakṣiṇa ucyate ||34||

yathā daśa-rūpake (2.7f)²

snātā tiṣṭhati kuntaleśvara-sutā vāro’ṅga-rāja-svasur

dyūte rātrir iyaṁ jitā kamalayā devī prasādyādya ca |

ity antaḥ-pura-sundarīḥ prati mayā vijñāya vijñāpite

devenāpratipatti-mūḍha-manasā dvitrāḥ sthitaṁ nāḍikāḥ ||35||

śrī-jīvaḥ: vipriyaṁ yad yad vakti tasya tasya viruddham | aparādhaḥ anyam anyam apy atikramaḥ | kiṁ tv ete pṛthag eva lakṣaṇe darśyate ||34-35||

viśvanāthaḥ : snātety antaḥ-pura-cāriṇyā dūtyāḥ kasyāścit sva-sakhīṁ praty uktiḥ | snāteti | adya tasyā aṅga-saṅge dharma-śāstram eva vidhāyakam iti bhāvaḥ | aṅga-rājasya svasur vāra iti | atravyāvahārikī nītir eva vidhāyiketi bhāvaḥ | dyūte iti | sā kamalā tvām adya kathaṁ hāsyatīti bhāvaḥ | devī rukmiṇī prasādayitum arheti | atra tvat-premaiva prayojakam iti bhāvaḥ | iti vijñāya sarvam aucityaṁ jñātvaiva | he dvāravatī-nātha ! antaḥ-puraḥ-sundarīḥ prati avadhehīti mayā vijñāpite sati devena tena apratipattiḥ samādhānāsāmarthyaṁ tayā mūḍhaṁ mugdhaṁ mano yasya teneti tāsu catasṛṣu prema-tāratmyābhāvaḥ sūcitaḥ ||34-35||

viṣṇudāsaḥ: sva-matena dakṣiṇa-nāyakam udāhṛtya matāntareṇāpi tam udāharati yad veti||34|| snāteti śrī-kṛṣṇasya tadānīntana-vṛttaṁ jijñāsunoddhavena preṣitasya sauvidalla-pravarasya taṁ prati kathanam | snātā ṛtu-snānavatī | rātrir iyaṁ jitety atrābāndhavya-vaiśiṣṭyāt tvayā saha vihārāyeti gūḍho’rthaḥ | tad-anuktis tu tat-puras tad-vidhānāṁ lajjayā tathaivaucityāt | devī satyabhāmā | ity evam | antaḥ-pura-sundarīḥ pratīti lakṣaṇettham-bhūtākhyānety ādinā karma-pravacanīya-yoge dvitīyā | vijñāpite arthāt deve | pratipattiḥ jñānaṁ vicāraḥ | tat-kālocita-nija-kartavyatā-niścaya iti yāvat | tad-abhāvena mūḍhaṁ kuṇṭhaṁ mano yasya tena | dve vā tisro vā dvitrāḥ nāḍikāḥ ghaṭikāḥ kālādhvanoḥ ity-ādinā dvitīyā ||35||

—o)0(o—

|| 1.36 ||

yathā vā—

padmā dṛg-bhaṅgir alaṁ kalayati kamalā jṛmbhate sāṅga-bhaṅgaṁ

tārā dor-mūlam alpaṁ prathayati kurute karṇa-kaṇḍūṁ sukeśī |

śaivyā nīvyāṁ vidhatte karam iti yugapan mādhavaḥ preyasībhir

bhāvenāhūyamāno bahu-śikhara-manāḥ paśya kuṇṭho’yam āste ||36||

**śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam ||**36||

**viśvanāthaḥ: **dakṣiṇasya dvitīye lakṣaṇe dvārakā-gata-tat-preyasīṣv apy udāharaṇaṁ devī-śabdokta-śrī-rukmiṇī-saṅgamayya aparituṣyann āha yathā veti | padmeti | padmādayaḥ prāyaḥ samā eva samāsv eva prāyeṇa dākṣiṇya-sambhavāt | bahu-śikhara-manā anekāgra-cittaḥ ||36||

viṣṇudāsaḥ: vraja-sambandhaṁ vinā kaver aparitoṣād udāharaṇāntaram āha yathā veti | padmeti | aparāhne vṛndāvanād vrajaṁ praviśati śrī-kṛṣṇe padmādīnāṁ svābhiyogātiśayena stabdha-mānasam iva śrī-kṛṣṇaṁ vitarkya vṛndā kundalatāṁ praty āha yugapad eka-kāla eva sarvābhir āhvānād iti kṛtyatva-cintayā bahu-śikharaṁ bahv-agraṁ mano yasya saḥ | kuṇṭho mandaḥ kriyāsu yaḥ ity amaraḥ | alaṅkāra-kaustubhe ca—

śyāmāṅke caraṇau kaloru-phalake śīrṣaṁ surekhāṅgulau


keśāṁś cāmara-cālikā-bhuja-taṭe dṛṣṭiṁ priyoktau śrutim |


tāmbūlārpaṇikā-kare kara-puṭīṁ kastūrikārasy uraś


candrā-vakṣasi pṛṣṭham arpayad aho nidrāti nīlaṁ mahaḥ || [a.kau. 5.103] ||36||

—o)0(o—

|| 1.37-38 ||

śaṭhaḥ—

priyaṁ vyakti puro’nyatra vipriyaṁ kurute bhṛśam |

nigūḍham aparādhaṁ ca śaṭho’yaṁ kathito budhaiḥ ||37||

yathā—

svapne vyalīkaṁ vanamālinoktaṁ

pālīty upākarṇya vivarṇa-vaktrā |

śyāmā viniḥśvasya madhu-triyāmāṁ

sahasra-yāmām iva sā vyanaiṣīt ||38||

śrī-jīvaḥ: tatra vipriyatvodāharaṇaṁ svapana iti | tatra bhavatīṁ vinā mama svapne’pi anyasyāḥ sphūrtir nāstīti tena svayam uktam āsīd iti jñeyam ||37-38||

viśvanāthaḥ: priyaṁ vakti puro’nyatreti | atra vipriyāparādhayor aikyāt paunaruktaṁ syād iti na mantavyam | vyāvahārikasyāparādhasya dūra-dṛṣṭa-janakatvābhāvād aihikasyābhīpsitasya vyavahāra-mātrasya vighātitvam evārthaḥ | tac cāparādhasya tad-viṣayībhūtatvena jñātatve eva bhaven nājñātatva iti | ataḥ parokṣa-kṛtasyāpriyasya vipriya-śabda-vācyatvaṁ tasyaiva jñātatve aparādhatvam iti udāharaṇe vyaktī-bhaviṣyati ||37||

svapna iti | śyāmā-sakhyā nāndīmukhīṁ praty uktiḥ | atra svapne vyalīkam uktam ity anena jāgare tu tvāṁ vinā asyāḥ kadāpi na hṛdaye dadhāmīti tenoktam iti gamyate | tac ca puraḥ priya-vāditvam ekaṁ śaṭha-lakṣaṇaṁ tataś ca prasāditāyāḥ śyāmāyāḥ saṅkīrṇa-sambhogānte nidrāṇasya tasya pālyā saha svāpnaḥ sambhogaḥ sa ca śyāmāyāḥ parokṣa iti anyatra vipriya-kāritvaṁ dvitīyam | he pālīti taj-jñāpakena svapnāyitena tasyaiva vipriyasya jñātatvenāparādhatvād aparādha-kāritvaṁ tasya nigūḍhatvaṁ he pālīti mātroktyā ūhyamānatvāt ||38||

viṣṇudāsaḥ: svapne vyalīkam iti kadācidv vasanta-niśi svāṅke suptasya kṛṣṇasya gotra-skhalanam ākarṇya khinnāyāḥ śyāmāyāḥ suṣṭhu īrṣyayā manaḥ-klānti-bharaṁ tasyā eva kācit sakhī kāñcit sva-sakhīṁ prati kathayati pālīti | vyalīkam apriyam | madhu-triyāmāṁ vasanta-kālīna-rātriṁ vyanaiṣīt yāpayāmāsa | sā śyāmā | atra tvayā saha suptasyāpi pālyā eva svapne’pi nāma-smaraṇāt parokṣa-vipriya-kāritvaṁ tasya spaṣṭam eva ||37-38||

—o)0(o—

|| 1.39 ||

yathā vā—

**talpitena tapanīya-kāntinā **

kṛṣṇa kuñja-kuhare’dya vāsasā |

**abhyadhyāyi tava nirvyalīkatā **

muñca sāma-paṭalīpaṭiṣṭhatām ||39||

śrī-jīvaḥ: aparādham udāharati talpiteneti ||39||

**viśvanāthaḥ: **atra priyokti-vipriya-kāritve gamyamāne eva na spaṣṭaṁ sthūla-dhīr budhyate ity atra āha yathā veti | talpiteneti | padmā-vākyam | talīp-kṛteneti tasya vāsasya añjanādi-rañjitatva-mlānatvābhyāṁ nirvalīkatā niraparādhatvam iti viparīta-lakṣaṇayā aparādha-kāritvaṁ tena ca parokṣa-vipriya-kāritvaṁ muñca | sāmeti puraḥ priya-vāditvam | na cānyāparādhānyathānupapattyaiva parokṣa-vipriya-kāritvaṁ setsyati lakṣaṇe kiṁ tasya pṛthag-upādāneneti vācyam | vipriyācaraṇaṁ vināpi kṛtrima-gotra-skhalanotthasyāpy aparādhasya vidagdha-mādhava-saptamāṅke dṛṣṭatvād iti ||39||

viṣṇudāsaḥ: pūrvodāharaṇe svapna-lapitena sandehāpātāt kapaṭam eva parokṣa-vipriya-kāritāṁ tasya darśayati yathā veti | talpiteneti kadācit śrī-rādhayā saha krīḍitvā prātaś candrāvalī-sannidhim āgatya nānā-cāturī-grathita-vyājoktibhiḥ svāparādhaṁ prakaṭam apy apalapantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati padmā sāsūyam āha talpitena talpī-kṛtena | tapanīyaṁ suvarṇam | abhyadhāyi uktā | sāma-paṭalī priya-vākya-samūhas tasyāṁ paṭiṣṭhatāṁ cāturyātiśayam | lalita-mādhave ca—

sundarāṅgi bhavadīya-mandire


medure mad-urasi srajaṁ vinā | 


tathyam eva bhavituṁ na kalpate


kaustubhena sahavāsinī parā || [la.mā. 8.3]

tatraiva—

tapasvinīṁ dhyāna-parāṁ samīkṣituṁ


kṛta-vrataḥ sāmpratam asmi kām api |


ahnāya tatrānumati-pradānataḥ 


satyānvitaṁ kuṅkuma-gauri māṁ kuru || [la.mā. 8.7]

tatraiva—

satyākhyasya vilokāya lokasyātma-bhuvārthitaḥ |


pratiṣṭhāsurahaṁ devi tatrānujñā vidhīyatām || [la.mā. 9.8]

alaṅkāra-kaustubhe—

ekatraiva kṛtāsane nija-nijair ālī-janaiḥ kutracit


krīḍā-kuñja-gṛhāṅgane vyavahito dūreṇa dṛṣṭvā priye |


vaṁśī-kūjita-sūcitātinibhṛtaṁ candrāvalīṁ lambhayan


saṅketaṁ tarasā rasād abhisaran rādhāṁ hariḥ pātu vaḥ || [a.kau. 5.55] ||39||

—o)0(o—

|| 1.40-41 ||

atha dhṛṣṭaḥ—

abhivyaktānya-taruṇī-bhoga-lakṣmāpi nirbhayaḥ |

mithyā-vacana-dakṣaś ca dhṛṣṭo’yaṁ khalu kathyate ||40||

yathā—

nakhāṅkā na śyāme ghana-ghusṛṇa-rekhā-tatir iyaṁ

na lākṣāntaḥ-krure paricinu girer gairikam idam |

dhiyaṁ dhatse citraṁ vata mṛga-made’py añjanatayā

taruṇyās te dṛṣṭiḥ kim iva viparīta-sthitir abhūt ||41||

śrī-jīvaḥ : nakhāṅkā iti | yadyapi tac chrī-vigrahe kṣata-rūpās tena sambhavanti yat te sujāta iti dṛṣṭyā tās tatra tān nārpayanti ca | kiṁ tu komala-mudrayā nakhādinā sa-parihāsaṁ tad-gātraṁ spṛśanti mātraṁ tathāpi ye tad-ābhāṣāḥ kecid varṇā udayante te ca pratināyakābhis tādṛśatayā na manyante tad-dṛṣṭyā ca kavibhir varṇyate iti jñeyam ||40-41||

viśvanāthaḥ : nakhāṅketi | khaṇḍitāṁ śyāmāṁ prati śrī-kṛṣṇasyoktiḥ | mṛgamadety āghrāyamāṇāt sugandhi-śilā-khaṇḍāt kastūrī mad-adhare lagneti ||40-41||

**viṣṇudāsaḥ : **nakhāṅketi | pūrvavat kayācid vraja-devyā saha vihāraṁ kṛtvā prātaḥ śyāmāyāḥ savidham upetya śrī-kṛṣṇaḥ sva-tanau tat-tat-sambhoga-cihnaṁ vyaktam api tayohyamānam api dhārṣṭyair bhaṅgīkṛtya vyājatas tat-tad-ūhanaṁ pratyākhyāya anyathaiva tat tat sambhāvayati | ghusṛṇaṁ kuṅkumaṁ lākṣā yāvakaḥ | lākṣā rākṣā jatu klībe yāvolakto drumāmayaḥ ity amaraḥ | he antaḥ-krūre ! mṛgamade kastūryāṁ | bata āścarye | atra taruṇyās te dṛṣṭir iti sopahāsoktir api dhṛṣṭatvam eva puṣṇāti | anyathā dhṛṣṭatvaṁ vinā tadānīṁ tādṛg ukter anaucityāt | vidagdha-mādhave ca—

tasya ṣoḍaśa-kalasya ṣoḍaśi


vallabhā sphurati yā nabhas-tale |


rādhayā suvadane kathaṁ tayā


saṅgatir bhuvi mamādya saṁbhavet || [vi.mā. 4.11]

tatraiva—

aratiṁ mama niśi paśyan


aklāmyan nāga-keśaro’py asakṛt |


vigalan-madhubhiḥ kusumair

ebhir netrair ivodasraiḥ || [vi.mā. 4.30]

amarau ca—

tasyāḥ sāndra-vilepana-stana-taṭa-praśleṣa-mudrāṅkitaṁ


kiṁ vakṣaś caraṇānativyatikara-vyājena gopāyyate |


ity ukte kva tad ity udīrya sahasā tat sampramārṣṭuṁ mayā


sāśliṣṭā rabhasena tat-sukha-vaśāt tanvyāpi tad vismṛtam || [āmaru 22]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

candrāvalīti kapaṭena nigadya rādhāṁ


jātāparādha iva saṅkucitaḥ sakhībhiḥ |


santarjito’pi sa tayā śravaṇotpalena


santāḍito’pi vijahāsa na sambibhāya || [a.kau. 5.54] ||40-41||

—o)0(o—

|| 1.42-43 ||

udāttādyaiś catur-bhedais tribhiḥ pūrṇatamādibhiḥ |

caturviṁśaty ātmā paty-ādi-yugmataḥ ||42||

nāyakaḥ so’nukūlādyaiḥ syāt ṣaṇṇavatidhoditaḥ |

nokto dhūrtādi-bhedas tu muneḥ sammaty-abhāvataḥ ||43||

śrī-jīvaḥ : udāttādyair ity upapatitve pūrṇatamatvam eva patitve pūrṇataratvādi-dvayaṁ ca tatra tatra kenāpy aṁśenonneyam ||42|| nokta iti | pūrvoktāt śaṭhāt dhūrtasya bhedaḥ parārtha-grāhaka-vañcanādakṣa-vacanāditvena jñeyam ||43||

**viśvanāthaḥ : **udāttādyair dhīrodātta-dhīralalita-dhīrodhatta-dhīraśāntaiḥ pūrṇatamādibhiḥ pūrṇatama-pūrṇas tribhir guṇitair dvādaśa ātmānaḥ svarūpāṇi bhedā yasya saḥ | punaś ca paty-upapatibhyāṁ tatra pūrṇatamasya patitvopapatitve spaṣṭe | pūrṇatarasya kubjyāyām upapaititvaṁ bhāva-yogāt tu sairindhrī parakīyaiva saṁmatety ukteḥ | rukmiṇyāḥ patitvam |

prāpya mathurāṁ purīṁ ramyāṁ sadā brahmādi-sevitam |


śaṅkha-cakra-gadā-śārṅga-rakṣitāṁ muṣalādibhiḥ ||


yatrāsau saṁsthitaḥ kṛṣṇas tribhiḥ śaktyā samāhitaḥ |


rāmāniruddha-pradyumnai rukmiṇyā sahito vibhuḥ || [ṅṭū 2.35-36]

iti gopāla-tāpany-ukteḥ | purāṇāntare’pi mathurā-sthasyaiva kṛṣṇasya rukmiṇy-udvāha-śravaṇāt uddhava-yāne narendra-kanyā udvāhya [bhā.pu. 10.47.45] iti vraja-devy-ukteḥ | tathā pūrṇasyāpi rukmiṇy-ādi-sarva-paṭṭa-mahiṣīṣu patitvam | kubjādiṣūpapatitvam | mathurā-stha-sarva-janānām eva dvārakāṁ pratyānayanāt tatra kubjādīnāṁ sthitir nānupapannā ||42|| muner bharatasya ||43||

**viṣṇudāsaḥ : **nāyaka-bhedān gaṇayati udāttādyair iti sārdhena | udāttādyair dhīrodāttādyaiḥ | pūrṇatamādibhiḥ pūrṇatama-pūrṇatara-pūrṇaiḥ | tal-tal-lakṣāṇaṁ coktaṁ pūrva-rasāmṛta-sindhau yathā—

hariḥ pūrṇatamaḥ pūrṇataraḥ pūrṇa iti tridhā |


śreṣṭha-madhyādibhiḥ śabdair nāṭye yaḥ paripaṭhyate ||


prakāśitākhila-guṇaḥ smṛtaḥ pūrṇatamo budhaiḥ |


asarva-vyañjakaḥ pūrṇataraḥ pūrṇo’lpa-darśakaḥ ||


kṛṣṇasya pūrṇatamatā vyaktābhūd gokulāntare |


pūrṇatā pūrṇataratā dvārakā-mathurādiṣu || [bha.ra.si. 2.1.221-223] iti |

ādinā indraprastha-mithilādayaś ca gṛhītāḥ | ṣaṇṇavatidhā ṣaṇṇavati-prakāro nāyaka uditaḥ kathitaḥ | muner bharatasya ||42-43||

iti śrī-śrīmad-ujjvala-nīlamaṇau nāyaka-bheda-prakaraṇam |

||1||

(2)

nāyaka-sahāya-bheda-prakaraṇam

|| 2.1-3 ||

athaitasya sahāyāḥ syuḥ āpañcadhā ceṭako viṭaḥ |

vidūṣakaḥ pīṭha-mardaḥ priya-narma-sakhas tathā ||1||

narma-prayoge naipuṇyaṁ sadā gāḍhānurāgitā |

deśa-kāla-jñatā dākṣyaṁ ruṣṭa-gopī-prasādanam |

nigūḍha-mantratety-ādyāḥ sahāyānāṁ guṇāḥ smṛtāḥ ||2||

sandhāna-caturaś ceṭo gūḍha-karmā pragalbha-dhīḥ |

sa tu bhaṅgura-bhṛṅgārādikaḥ prokto’tra gokule ||3||

śrī-jīvaḥ: athaitasya sahāyāḥ syur ity aupapatyābhāsa-līlāyām eva jñeyāḥ | kintu kiśorā api kelau klībavat pauruṣa-bhāva-hīnā evaite mantavyāḥ ||1-3||

**viśvanāthaḥ: **sahāyās te kiśorā api te pīṭhamardaṁ vinā klībavat pauruṣa-bhāva-hīnā eva līlā-śaktyā sampāditā iti śrī-jīva-gosvāmi-caraṇānāṁ vyākhyā ||1-3||

viṣṇudāsaḥ: athāsmin rase sahāyā ucyante—athaitasyeti | etasya kṛṣṇasya | ceṭakādi-saṁjñā rasa-śāstra-prasiddhāḥ pāribhāṣikāḥ ||1-3||

—o)0(o—

|| 2.4 ||

yathā—

na punar idam apūrvaṁ devi kutrāpi dṛṣṭaṁ

śaradi yad iyam ārān mādhavī puṣpitābhūt |

iti kila vṛṣabhānor lambhitāsau kumārī

vraja-nava-yuva-rāja vyājataḥ kuñja-vīthim ||4||

śrī-jīvaḥ:_ na vyākhyātam _||4||

viśvanāthaḥ: _na vyākhyātam _||4||

viṣṇudāsaḥ: na punar idam iti śrī-kṛṣṇājñayā vyāja-viśeṣataḥ śrī-rādhāṁ tasyāstikam ānītā | tad anu śrī-kṛṣṇena sāścaryaṁ nirbandhataḥ pṛṣṭha-tad-ānayana-prakāraḥ san bhaṅguras taṁ prati nija-pāṭavātiśayam āvedayati—kuñja-vīthīṁ kuñja-śreṇīṁ kuñja-mārgaṁ vā | vraja-nava-yuva-rājeti sambodhanaṁ tu svālambanānurūpam eva | teṣāṁ prāyaśaḥ tad-ādi-nāmnaiva taj-jñānāt ||4||

—o)0(o—

|| 2.5 ||

atha viṭaḥ—

veśopacāra-kuśalo dhūrto goṣṭhī-viśāradaḥ |

kāma-tantra-kalā-vedī viṭa ity abhidhīyate |

kaḍāro bhāratī-bandhur ity ādir viṭa īritaḥ ||5||

**śrī-jīvaḥ: **veśopacāra-kuśalatvaṁ kāma-tantra-kalā-veditvaṁ ca dūtyopayoga eva jñeyaṁ na tu sarvatra vṛthātvāt | bhāvāntara-sparśitvābhāvāc ca | udāharaṇe tu tad-dvayam unneyam | tac ca svarūpasya veśāntareṇācchannatayā gamanāt kāma-tantrīya-mohana-mantrādi-yogāc ca ||5||

**viśvanāthaḥ: **kāma-tantra-sambandhinyaḥ kalāḥ strī-vaśīkāra-mohana-mantrauṣadhādi-prayogāḥ ||5||

viṣṇudāsaḥ: kāma-tantra-kālā kāma-śāstra-nīti-vettā ||5||

—o)0(o—

|| 2.6 ||

yathā—

vraje sāraṅgākṣī-vitatibhir anullaṅghya-vacanaḥ

sakhāhaṁ tad-bandhoś caṭubhir abhiyāce muhur idam |

kala-krīḍad-vaṁśī-sthagita-jagatī-yauvata-dhṛtis

tvayā yuktaḥ śyāme na khalu parihartuṁ sakhi hariḥ ||6 ||

**śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam ||**6||

**viśvanāthaḥ: **anullaṅghya-vacana iti goṣṭhī-viśāradatvam | kalena madhurāsphuṭena dhvanitā krīḍantī yā vaṁśī tayeti bhaya-pradarśanena kāma-tantra-kalāveditvaṁ dhūrtatvaṁ ca tasya vyañjitam _||_6||

viṣṇudāsaḥ: vraje sāraṅgākṣīti māninīṁ śyāmāṁ prati kaḍārasya vākyaḥ | tatra vraja ity-ādinā sva-vivakṣitārthaṁ grāhayitum ātma-sambhāvanā | caṭubhir ity-ādinā sāma | kala-krīḍad ity-ādinā harir ity anena ca bheda uktaḥ ||6||

—o)0(o—

|| 2.7-8 ||

atha vidūṣakaḥ—

vasantādy-abhidho lolo bhojane kalaha-priyaḥ |

vikṛtāṅga-vaco-veṣair hāsya-karī vidūṣakaḥ |

vidagdha-mādhave khyāto yathāsau madhumaṅgalaḥ ||7||

yathā—

tuṣṭena smitapuṣpavṛṣṭiradhunā sadyastvayā mucyatām

ārūḍhaḥ kutukī vimānamatulaṁ māṁ gokulākhaṇḍalaḥ |

ithaṁ devi manorathena rabhasādabhyarthyamāno’pyasau

yatte mānini nādharaḥ prayatate tannādbhutaṁ rāgiṣu ||8||

**śrī-jīvaḥ: **bhojane lolaḥ satṛṣṇaḥ| etad-ādikam apy udāharaṇāntareṇa jñeyam ||7|| vimānaṁ divya-ratha-rūpaṁ pakṣe vigatamānam | atra tan nādbhutaṁ rāgiṣv iti arthāntara-nyāsaḥ rāgiṣv ity arthaḥ śleṣa-mūlaḥ | rāga-śabdo hi rāgo’nurāge mātsarye kleśādau lohitādiṣu iti viśva-prakāśe mātsarya-lohitayoḥ svīkṛtatvāt rāgi-padaṁ hi lohite’dhare mātsaryavaty arthāntare’pi vartate iti ||7-8||

viśvanāthaḥ: he mānini ! itthaṁ manorathena mayā abhyarthyamāno’pi tavādharo yan mad-abhīṣṭa-dāne na prayatate tad-rāgiṣu matsareṣu nāścaryam ity arthāntara-nyāsaḥ | yatas tat-saṅgenaiva tvam api mātsaryavatī māniny abhūr iti bhāvaḥ | rāgo’nurāge mātsarye kleśādau lohitādiṣu iti viśve | kim abhyarthanaṁ tad āha—tuṣṭena tvayā he adhara smita-puṣpa-vṛṣṭir mucyatāṁ kriyatām | mucyatām ity anena sā tvayi vartate eva kintu sā antarbaddhā sthāpitā iti sāmprataṁ tava māno nāsty eveti dhvaniḥ | tataś ca tasyāḥ kathaṁ viphalaṁ bandhanaṁ kriyate | mocanaṁ kriyatām | sā bahir niḥsaratv iti bhāvaḥ | yato gokulākhaṇḍalaḥ pṛthvī-maṇḍalendraḥ | pakṣe vraja-deśasya rājā | śleṣeṇa sva-mādhuryeṇa tava sarvendriya-pratipālako māṁ vimānam | divyaṁ ratham ity arthaḥ | śleṣeṇa viśiṣṭa-jñānavantam | mana jñāne ghañ | ārūḍhaḥ | asmin karmaṇi sāhāyyārtham avalambamāna ity arthaḥ | yad vā, tasyā hāsya-prakāśārthaṁ vahann evāgatyedaṁ vakti | vikṛtāṅga-vaco-veṣaiḥ iti lakṣaṇāt | śleṣeṇa tadā vigatādaraṁ vidūṣakaṁ iti svātmanārohaṇe hetur uktaḥ | śleṣeṇa vigato māno yato bhavati tad yathā syād atulaṁ yathā syād evaṁ māṁ śobhām āruḍhaḥ ato rathārūḍhe rājñi puṣpa-vṛṣṭiḥ parama-śobhā-svīkāreṇa māna-dhvaṁsini ca smitāviṣkṛtiś ca samucitaiveti bhāvaḥ | tataś ca tayā smitaṁ kṛtam iti jñeyam ||7-8||

viṣṇudāsaḥ: vasanteti | bhojane lolaḥ lubdhaḥ | lolaś cala-satṛṣṇayoḥ iti nānārthāt | tatra vikṛta-vācā hāsya-kāritvaṁ darśayati tuṣṭeneti | kācin māninīṁ prati śrī-kṛṣṇena tan-māna-bhaṅgāya preṣitasya madhumaṅgalasya vākyam—he mānini ! ittham evaṁ prakāreṇa manorathena mana eva rathaḥ syandanas tenābhyarthamāno’pi yācyamāno’pi te tavādharaḥ yan na prayatate prayatnaṁ na karoti arthāt tasminn abhyarthane | tat rāgiṣu raktatā-yukteṣu pakṣe krodhāny aparyāyavatsu nādbhutaṁ na citram | abhyarthanam evāha—pūrvārdhena | he adhara ! adhunā sāmprataṁ sadyaḥ acirād eva smitam eva puṣpaṁ tasya vṛṣṭir mucyatāṁ kriyatām ity arthaḥ | tatra hetuḥ—gokulākhaṇḍalaḥ śrī-vraja-nava-yuvarājaḥ śrī-kṛṣṇaḥ | pakṣe pṛthvī-maṇḍala-patiḥ mām ārūḍhaḥ | kim-bhūtaṁ mām ? vimānaṁ vigata-mānaṁ, pakṣe ratham | manasy ārūḍhasya śrī-kṛṣṇasyopari māna-bhaṅga-lakṣaṇa-smita-puṣpa-vṛṣṭer aucityāt | pakṣe rathārūḍhasya rājña upari | kimbhūtaḥ ? kutukī narma-parihāsa-madhura-bhāṣaṇādinā kuñjarāsavihārādiṣu kautuka-yuktaḥ | pṛthvī-pati-pakṣe rājya-darśana-mṛgayādiṣu kutukī | alaṅkārau cātra śleṣa-rūpakāv uktau ||7-8||

—o)0(o—

|| 2.9 ||

yathā vā—

mamopaharati svayaṁ bhavadabhīṣṭadevo nama-

nnavaṁ kamalamujjvalaṁ kamalabandhurutkaṇṭhayā |

mayā tu tadavajñayā bhuvi nirasyate ruṣyatā

na mānayasi madvacastadapi mānini tvaṁ kutaḥ ||9||

jīvaḥ: _na vyākhyātam _||9||

**viśvanāthaḥ: **mām asau hāsayituṁ yatate tad ahaṁ na hasāmīti haṭhinyāṁ tad-vacanam anavadhānāyāṁ prasaṅgāntara eva mano dadhatyāṁ tad-vaiphalyam api syād ity ata āha—yathā veti | ruṣyatā akṛta-snāna eva kamalam ānaiṣīs tad idam apavitraṁ jātam | atas tvām asmāt paricaraṇād dūrīkariṣyāmīti krudhyatā ||9||

viṣṇu-dāsaḥ : mamopaharatīti māninīṁ śrī-rādhāṁ prati madhumaṅgalasya vākyam | kamala-bandhuḥ sūryaḥ | tat kamalaṁ nirasyate prakṣipyate, atrāpi vikṛta-vācaiva hāsya-kāritvam | alaṅkāra-kaustubhe—

    unmattābhir vasantotsava-rabhasa-madair go-duhāṁ kanyakābhiḥ


    kṣodaiḥ sindūra-candrāguru-mala-ruhāṁ hā hā dhig andhīkṛto’smi |


    jāḍyaṁgandhāmbusekair ajani tata ito dhāvituṁ nāsmi śakto


vyāpadye’haṁ vayasya priya-sakham eva māṁ māstv iha brahma-hatyā || ity ādi [a.kau. 5.4]


    vaktraṁ vo dvija-rāja-hiṁsi madirālolaṁ dṛśor yugmakaṁ


    kāntiḥ kāñcana-hāriṇī viharaṇaṁ gurv-aṅganā-saṅgatam |


    saṅgī pañcama eva pañca-viśikhaḥ śuddhis tathāpīha vo


daityaṁ yan nyavādhīd vṛṣākṛtimayaṁ tenaiṣa duṣṭo hariḥ || [a.kau. 8.118] ||9||

—o)0(o—

|| 2.10 ||

atha pīṭha-mardaḥ—

guṇair nāyaka-kalpo yaḥ premnā tatrānuvṛttimān |

pīṭha-mardaḥ sa kathitaḥ śrīdāmā syād yathā hareḥ ||10||

na katamenāpi vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 2.11 ||

yathā—

kālindī-puline mukunda-caritaṁ viśvasya vismāpanaṁ

draṣṭuṁ gacchati goṣṭham eva nikhilaṁ naikātra candrāvalī |

brūmas tasya suhṛttamāḥ svayam amī pathyaṁ ca tathyaṁ ca te

mā govardhana-malla ghaṭṭaya mudhā govardhanoddhāriṇam ||11||

**jīvaḥ: **brūma ity-ādinā bahu-vacanena tasya nāyaka-tulya-guṇatvādikaṁ vyajyate | govardhano nāma mallaś candrāvatyāḥ patiṁmanyaḥ kaścid iti lalita-mādhava-prakriyā ||11||

**viśvanāthaḥ: **kālindīti | madīyān api dārān ākṛṣya vanaṁ nayati tad ayam aham asmai prati-phalaṁ dāsyāmīti vividha-viruddha-valginaṁ govardhana-mallaṁ prati śrīdāma-vākyam | brūma iti bahu-vacanena vākyasyāsya bahu-vaktṛtvena tvayā nāprāmāṇyam āśaṅkanīyam iti | suhṛttamā iti | skahyāt tadīyāntaḥkaraṇa-dharmasya candrāvalyāṁ nirvikāritva-lakṣaṇasya jñānaṁ dhvanitam | patham iti | anyathā bakāriṣṭādīn iva tvām asau vadhiṣyatīti | mā ghaṭṭaya kṛṣṇa-sarpam iva mā cālaya yady ātmano bhadram icchasīti | ghaṭṭa calane | malleti | kaṁsasyāhaṁ cāṇūrādi-sadṛśo malla ity api māhaṁ kṛthā iti | govardhanoddhāraṇam iti | svasya mahā-parvatoddhṛti-kṣamatāviṣkāreṇa tvat-kaṁsam api nāsau gaṇayatīti dhvanitam | atra śṛṅgāra-sakhya-raudra-raseṣu raudra evāṅgī | śleṣeṇa tvaṁ govardhanaḥ sa tu govardhanoddhārī sa-kuṭumbasya tavāpi tadā rakṣitatvād iti nītiś ca dhvanitā ||11||

viṣṇu-dāsaḥ : kālindī-pulina iti kadācit pathi yadṛcchayā śrīdāmānam upalabhya tat-purataḥ śrī-kṛṣṇam ākṣipantaṁ govardhana-mallaṁ prati śrīdāmnaḥ sa-saṁrambhāṭopa-vacanam | mā ghaṭṭaya na cālaya | ghaṭṭa calane iti curādiḥ | mudhā vyartham eva yato draṣṭuṁ gacchatīty ādi | tathyaṁ satyam etat | tena ca pathyaṁ maṅgalaṁ ca brūmaḥ | nanv asau nanda-tanujo mahā-dhūrta-śekharas tasya cāñcalyādikam ajñātvaivaṁ brūṣe ? tatrāha vayaṁ tasya kṛṣṇasya suhṛttamāḥ | tasya nirdoṣatva-parama-parākramitva-duṣṭa-damanābhirucitvādīnāṁ mahā-guṇānām antas-tattva-vettāraḥ | atas tad-ghaṭṭane pratyuta te’bhadraṁ bhaviteti sūcitam | so’haṁ govardhana-nāmā malla-puṅgavo’smi | tatra sasmitābhinayam āha—govardhanoddhāriṇam | vraje yāval lokottarākhila-karmaṇām āśrayatvasyopalakṣaṇam etat | yenāvalīlayā kareṇaikenaiva saptāhaṁ govardhanācala uccair dhṛtas tasya śrī-kṛṣṇasya tvādṛśa-kṣudra-duṣṭa-vadhe kaḥ prayogaḥ iti bhāvaḥ ||11||

—o)0(o—

|| 2.12 ||

yathā vā—

taveyaṁ śrīdāman bhaṇitir iha viśrambhayati māṁ

prasādo rudrāṇyāḥ kim iva capalāsu prasaratu |

vane yāntīṁ durgārcana-ghusṛṇa-mālyāṅkita-karāṁ

vadhūṁ dṛṣṭvā śaṅke prathayati kalaṅkaṁ khala-janaḥ ||12||

**jīvaḥ: **taveyam iti | tasya vṛddhā-vañcanayā nāyake premādhikyaṁ vyajyate ||12||

**viśvanāthaḥ: **candrāvalyāḥ patiṁmanye govardhana-malle daṇḍa-rūpopāyena śrīdāmnaḥ sāhāyyam udāhṛtya tasyāḥ śvaśrvāṁ bhedenāpi tasya darśayati—yathā veti | taveyam iti | sva-vadhūṁ vane prahiṇu vā gṛhe rundhi vā mad-vayasyāt tu niḥśaṅkaiva tiṣṭha, sa tv enāṁ na paricinoti | apīti satyāpayāmi kiṁ tv āptatayā bravīmi | rudrāṇyāḥ sva-bhāva evāyaṁ śaśvat-sevyamānā prasīdantī sva-sampadaṁ dadāti | sevita-carī punaḥ sevām aprāpya krudhyantī dhana-dhānya-patyādikaṁ bhakṣayati ceti bhāṇḍīra-mukhāc chrutam iti bruvāṇaṁ śrīdāmānaṁ prati bhāruṇḍā-vacanam | capalāsv iti | mad-gṛhe dhana-dhānya-gavādi-vṛddhānyathānupapattyā rudrāṇyāḥ prasādaḥ | rudrāṇī-prasādānyathānupapattyā vadhūr iyam acañcalā sādhv eveti jñāyata eveti bhāvaḥ | kintu vane yāntīm ity ādi ||12||

viṣṇu-dāsaḥ : sāṭopa-vācā daṇḍa-rūpopāyena śrīdāmnaḥ sāhāyyam udāhṛtya sāntva-vācā bhedopāyena tasya tad darśayati—yathā veti | taveyam iti loka-ravair ghūrṇākṣara-nyāyāt sva-vadhvāḥ kṛṣṇasya bandhaṁ śrutvā kadācit tat-priya-sakha-varyaṁ śrīdāmānam ekānte vyapadeśena bhāruṇḍā prathamaṁ kiṁcit pṛṣṭavatī | tatas tad-abhihitam ākarṇya samyag viśrastāyā bhāruṇḍāyās tad-anumodana-vākyaṁ taṁ prati prathayati prakhyāpayati, yataḥ khala-jano duṣṭa-lokaḥ ||12||

—o)0(o—

|| 2.13 ||

atha priya-narma-sakhaḥ—

ātyantika-rahasya-jñaḥ sakhī-bhāva-samāśritaḥ |

sarvebhyaḥ praṇayibhyo’sau priya-narma-sakho varaḥ |

sa gokule tu subalas tathā syād arjunādayaḥ ||13||

**jīvaḥ: **sakhī-bhāvaḥ śrī-kṛṣṇa-tat-preyasyāḥ para-para-melanecchā taṁ samāśrita iti tena tasya puruṣa-bhāvaś cāvṛta iti bhāvaḥ ||13||

anyatarabhyāṁ na vyākhyātaḥ |

—o)0(o—

yathā—

pratyāvartayati prasādya lalanāṁ krīḍā-kali-prasthitāṁ

śayyāṁ kuñja-gṛhe karoty agha-bhidaḥ kandarpa-līlocitām ||

svinnaṁ bījayati priyā-hṛdi parisrastāṅgam uccair amuṁ

kva śrīmān adhikāritāṁ na subalaḥ sevā-vidhau vindati ||14||

**jīvaḥ: **svinnaṁ vījayatīty udāttālaṅkāra evāyam | sa ca vācārthāsambhave’pi vastv atiśaya-mātra-vyañjakaḥ kvacid dṛśyate | yathā tad aśruṇi nadī jātā ity ādau | tataḥ śaśvad vījayati praiyān vitatayā svinnāṅgam etaṁ rahaḥ iti pāṭhāntaraṁ ca na mūla-kṛtam ||14||

**viśvanāthaḥ: **pratyeti | rūpa-mañjaryāḥ subala-viṣayaka-bhakti-janikā sva-sakhīṁ praty uktiḥ— svinnaṁ vījayatīti | bahiḥ sthitvā yantra-vyajaneneti jñeyam ||14||

**viṣṇu-dāsaḥ : **pratyāvartayatīti kasyacit priya-narma-sakhasya kaṁcit sva-priya-vayasyaṁ prati subalasya bhāgyātiśayāśaṁsanam | svinnam iti ñiṣvidā gātra-prakṣaraṇe divādiḥ | ñītaḥ ktaḥ [Pāṇ. 3.2.187] iti vartamāne ktaḥ | srastāṅgam iti sraṁsu dhvaṁsu adhaḥ-patane srastaṁ patitam aṅgaṁ yasya | anyat spaṣṭam | ātyāntika-rahasya-jñatvam atroktam ||14||

—o)0(o—

yathā vā—

yābhiḥ sāci-dṛg-añcalena caṭulaṁ kaṁsārir ālihyate

dor-dvandvena kucopapīḍam urasi svairaṁ pariṣvajyate |

etasyādhara-sīdhur uddhuratayā sāmo damāsvādyate

kiṁ jānāsi sakhe vyadhāyi katarad-gopībhir ābhis tapaḥ ||15||

**jīvaḥ: ** yābhir iti | tad anumodanam eva na tu tat-spṛhā sakhī-bhāvād eva ||15||

**viśvanāthaḥ: **atra sakhī-bhāvaṁ samāśritya iti | yadyapi sakhyo hi sva-sva-yūtheśvarīṇāṁ śrī-rādhādīnām eva śrī-kṛṣṇāṅga-saṅga-sukhena sukhinyo na tu sveṣām | tad api tāḥ sāmānyato dvidhā bhavanti prema-saundarya-vaidagdhy-ādīnām ādhikyena śrī-kṛṣṇasyātilobhanīya-gātryas teṣāṁ nyūnatvena tasyātilobhanīya-gātryaś ca | tatra pūrvāḥ śrī-kṛṣṇāṅga-saṅga-spṛhāvatyo’pi bhavanti | tāś ca lalitādyāḥ parama-preṣṭha-sakhy-ādaya uttarās tu tad-dvayābhāvāt kadāpi kṛṣṇāṅga-saṅga-spṛhāvatyo na bhavanti | tāś ca kastūryādayo nitya-sakhyas tatra vyākyāta-lakṣaṇaṁ pūrvāsāṁ śrī-kṛṣṇāṅga-saṅga-spṛhā-rūpam aṁśam udāhartum āha yathā veti | yābhir iti | subalaṁ prati ujjvalasya sābhilāṣoktiḥ | kucopapīḍaṁ kucābhyām upapīḍya ||15||

**viṣṇu-dāsaḥ : **yābhir iti ca pūrvavat kaṁcit priya-sakhaṁ prati kasyacit priya-sakhasya śrī-gopīnāṁ bhāgyātiśaya-ślāghoktiḥ | kucopapīḍaṁ kucābhyām upapīḍya ākramyety arthaḥ | sakhī-bhāvatvam atroktam ||15||

—o)0(o—

|| 2.16-17 ||

caturvidhāḥ sakhāyo’tra ceṭaḥ kiṅkara īryate |

pīṭhamardasya vīrādāv api sāhāyya-kāritā ||16||

hari-priyā-prakaraṇe vakṣyante yās tu dūtikāḥ |

atrāpi tā yathā-yogyaṁ vijñeyā rasa-vedibhiḥ ||17||

**śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ:_ na vyākhyātam ||_**16||

viṣṇudāsaḥ: atra rase | nāyakasya pañca-vidha-sahāyaṁ prapañcya dūtīnāṁ ca sahāya-viśeṣatvāt saṅkṣepatas tāsāṁ dig-darśanam āha—hari-priyeti | atra nāyaka-prakaraṇe ||16-17||

—o)0(o—

|| 2.19 ||

tatra **svayaṁ, **yathā—

sakhi mādhavadṛgdūtyāḥ

karmaṭhatā kārmaṇe vicitrāsti |

upadhāśuddhāpi yayā

ruddhā tvam citritevāsi ||18||

śrī-jīvaḥ: tatra svayam iti | svayaṁ dūtīty arthaḥ | kārmaṇe vaśīkaraṇauṣadha-karmaṇi | upadhayā dharmādi-parīkṣaṇayā ||18||

**viśvanāthaḥ: **tatra svayam iti | svayaṁ dūtīty arthaḥ | sakhīti | rādhāṁ prati viśākhoktiḥ | kārmaṇe vaśīkaraṇauṣadha-karmaṇi | upadhayā dharmādi-parīkṣaṇayā śuddhāpi | upadhā dharmādyair yat parīkṣaṇam ity amaraḥ ||18||

viṣṇudāsaḥ: sakhi mādhaveti—rahasi kadācit śrī-kṛṣṇa-sandarśana-jāta-kṣobhāṁ śrī-rādhikāṁ prati tat-sakhyāḥ (vacanam) | mādhavasya śrī-kṛṣṇasya dṛk locanaṁ saiva dūtī tasyāḥ karmaṭhatā kauśalam | kārmaṇe mūla-karmaṇi vaśīkārauṣadhi-viśeṣe iti yāvat | vicitrā atyadbhutā, tām evāha upadheti | upadhā dharma-parīkṣā tayā śuddhā parama-sādhvy api yayā dṛg-dūtyā citriteti citra-likhitā mūrtir iva | ālekhyāścaryayoś citram iti nānārtha-vargāt | anena stambhākhya-sāttvika-bhāvodgamo dhvanitaḥ | atra kevalaṁ cākṣuṣa evābhiyogaḥ prakāśitaḥ | kintu, atrāpi tā yathāyogyaṁ vijñeyā [u.nī. 2.17] iti pūrvottara-rītyā anyatrāpi vācikāṅgika-cākṣuṣāḥ sarvatra abhiyogā dṛśyante | yathātraivāgre sthāyi-bhāva-prastāve raty-āvirbhāva-hetutvenodāhariṣyate—

    mad-adhara-viluṭhad-vilocanāntaṁ


    mṛdula-latā-nava-pallavaṁ daśantam |


    sakhi harim avalokya bhānujāyā-


staṭa-vipine sphuṭad-antarāsmi jātā || [u.nī. 14.6] iti |

atra mad-adharety ādinā cākṣuṣaḥ | mṛdulety ādinā āṅgikaḥ | gītāvalau (8) ca—

    kuṭilaṁ mām avalokya navāmbujam upari cucumba sa raṅgī |


    tena haṭhād aham abhavaṁ vepathu-maṇḍala-sañcalad-aṅgī ||


    bhāmini pṛccha na vāraṁ vāram |


    hanta vimuhyati vīkṣya mano mama vallava-rāja-kumāram ||dhruva||


    dāḍima-latikām anu nistala-phala-namitāṁ sa dadhe hastam |


    tad anubhavān mama dharmojjvalam api dhairya-dhanaṁ gatam astam ||


    adaśad aśoka-latā-pallava-mayam atanu-sanātana-narmā |


tad aham avekṣya babhūva ciraṁ bata vismṛta-kāyika-karmā || 

atra cākṣuṣāṅgikau spaṣṭau | atanu-sanātana-narmety atra vāciko’pi | agre nāyikā-prakaraṇe vācikābhiyoge garvākṣepa-yācñādibhiḥ [u.nī. 7.7] ity atrādi-śabdān narmopadeśābhyāṁ ca sa jñeyaḥ | tathā,

    malayānila-guru-śikṣita-lāsyā |


    naṭati latā-tatir ujjvala-hāsyā ||


    pika-tatir iha vādayati mṛdaṅgam |


    paśyati taru-kulam aṅkurad aṅgam ||


    gāyati bhṛṅga-ghaṭādbhuta-śīlā |


mama vaṁśīva sanātana-līlā || [gītāvalau 39]

atra yācñāyā vācikaḥ | anyatra ca—

    dṛṣṭyāntike sthalaja-hema-saroja-rājīṁ


    tat-korakeṣu karajāṅga-tatiṁ vidhāya |


    cittaṁ mama prasabham ākulayan kalāvān


    narmātanoti sakhi ko’yam ibhendra-līlaḥ ||


    tiryag vilokya sakhi māṁ nija-bāhu-daṇḍāv


    utthāpya jṛmbhaṇa-lasad-vadanāravindaḥ |


    krīḍā-kalāpa-vidhibhir hṛdi naḥ pradhinvan


    ko’yaṁ kadamba-taru-mūlam alaṅkaroti ||


    māṁ vīkṣya ... tara-bimba-phalaṁ vicumban


    hastāmbuje kalita-nistala-bilva-yugmaḥ |


    man-mānasaṁ sapadi cañcalayan samantāc


    chyāmākṛtiḥ ka iha śaila-taṭe cakāsti ||


    manda-smitāmṛta-vikasvara-danta-kāntyā


    dhairyeṇa sārdham iha santamasaṁ vidhūya |


    mṛdvīṁ lavaṅga-latikāṁ ghaṭayan tamāle


    sammohayaty ahaha me hṛdayaṁ hṛdīśaḥ ||


    āliṅgana-kramam avetya tiraścalantaṁ


    smitvāñcale savayasaṁ sahasāvarudhya |


    svairehayā kim api mad-dhṛdayaṁ pramuñcan


sakhyo harir harati dhairya-dhanaṁ prasahya || iti |

atra padya-pañcake narmātanotīti narmaṇā vācikaḥ | tiryag-vilokyeti cākṣuṣaḥ | etad-vyatiriktāḥ sarva evāṅgikā jñeyāḥ | evaṁ nāyikānām iva nāyakasyāpi trividha-svābhiyogodāharaṇāni bahūni santi | vistara-bhayān na likhyante ||18||

—o)0(o—

|| 2.19 ||

**vaṁśī **yathā śrī-lalita-mādhave (1.24)—

hriyam avagṛhya gṛhebhyaḥ

karṣati rādhāṁ vanāya yā nipuṇā |

sā jayati nisṛṣṭārthā

vara-vaṁśaja-kākalī dūtī ||19||

śrī-jīvaḥ: avagṛhya upahṛtyety arthaḥ | nisṛṣṭārthā vinyasta-kārya-bhārā ||19||

**viśvanāthaḥ: **hriyam iti | gārgī-vākyam | avagṛhya ācchidya | vanāya vanaṁ prāpayitum | nisṛṣṭārthā vinyasta-kārya-bhārā ||19||

viṣṇudāsaḥ: hriyam avagṛhyeti | dinānte vṛndāvanād gopālaiḥ saha vrajam āgacchataḥ śrī-kṛṣṇasya vaṁśī-ravaṁ śrutvā gārgī vadati | hriyaṁ lajjām avagṛhya samādāya | karṣati ākarṣati, yato nipuṇā tat-tat-karmaṇi parama-kuśalā | nisṛṣṭārthā dūtī-bhedaḥ | atraiva—

    vinyasta-kārya-bhārā syād dvayor ekatareṇa yā |


yuktyobhau ghaṭayed eṣā niṛṣṭārthā nigadyate || [u.nī. 7.57] iti |

vidagdha-mādhave ca—

ayi sudhākara-maṇḍali maṇḍaya


tvam aṭavīṁ mṛdu-pada-visarpanaiḥ |


udaya-saila-taṭī-nihitekṣaṇo


nanu cakora-yuvā paritapyate || [vi.mā. 6.9]

atra candra-maṇḍalī-vyapadeśena muralyā dautyam |

divyo rathaṅgi samayaḥ sakhi saṅgamasya


jajñe varāṅgi tarasā kuru pakṣa-pātam |


adhvānam ardha-nayanena vilokamānaḥ


śokād ayaṁ sahacaras tava rauravīti || [vi.mā. 6.6]

atra cakravākī-vyapadeśena | lalita-mādhave ca—

    akṣṇor bandhuṁ hari-haya-harin-nāgari-prāg-ariktāṁ


    rogeṇāviṣkuru guru-rucaṁ bhānavīyāṁ navīnām |


    cakrābhikhyaḥ kim api virahād ākulaḥ kākū-lakṣaṁ


kurvan mukhyas tvayi sa vayasām arthibhāvaṁ tanoti || [la.mā. 4.22] ||19||

—o)0(o—

|| 2.20 ||

āpta-dūtī—

vīrā-vṛndādir apy āpta-dūtī kṛṣṇasya kīrtitā |

vīrā pragalbha-vacanā vṛndā cāṭūkti-peśalā ||20||

śrī-jīvaḥ: _na vyākhyātam _||20||

viśvanāthaḥ: _na vyākhyātam _||20||

viṣṇudāsaḥ: vīreti | ādi-grahaṇād vṛndārikā-melā-muralādyāś ca jñeyāḥ | cāṭūkti-peśalā cāṭūktau manojñā vicakṣaṇety arthaḥ ||20||

—o)0(o—

|| 2.21 ||

yathā—

vimukhī mā bhava garviṇi

madgiri giriṇā dhṛte na kṛtarakṣam |

mūḍhe samuḍhavayasaṁ

mādhavamādhāva rāgeṇa ||21||

śrī-jīvaḥ: vimukhī mā bhaveti | vāmāyamānāṁ pūrva-rāgiṇīṁ prati dūtī-vacanam | amūḍha-vayasaṁ surūḍha-yauvanaṁ mādhavaṁ prati ādhāva | samūḍha-vayasam ity anena sa tv anyasyām āsakto bhaviṣyaty eva tvam evānutapsyasīti vyañjitam | etad vyañjanāyāḥ spaṣṭatārtham eva mūḍhe iti pragalbhatvam uktam | pragalbha-vacanatvād eva vākyaṁ samāptam api rāgeṇety anena punar gantuṁ sthāyi-nirdeśaś ca kṛtaḥ | tena ca mādhava mā dhāva mā dhavaṁ patiṁ tuccham ity etad-vāg-bhaṅgy-antaraṁ vyaṅgyaṁ jñāpitam iti sākṣān na vācyaṁ kṛtam ||21||

**viśvanāthaḥ: **atra vaṁśyāḥ svānatiriktatvāt svayaṁ tvaṁ nisṛṣṭārthatvād āpta-dūtītvaṁ ca | ata eva vṛndā-vṛndārikā-melā-muralyādyās tu dūtikāḥ iti gaṇoddeśa-dīpikā | mad-giri mama vākye | samūḍha-vayasaṁ samyag dhṛta-yauvanam | tena sa yāvad anyasyām āsakto na bhavati tāvad ādhāveti vilambānaucityaṁ dhvanitam | giriṇādhṛteneti | vīravatyaḥ striyaḥ iti nyāyena baliṣṭatvaṁ dyotitam | bhaṅgyā tu sa pūrvaṁ giriṇā dhṛtena kṛta-rakṣo’bhūt | adya tu giribhyāṁ dhṛtābhyāṁ kṛta-rakṣo bhaviṣyatīti samāśvastābhisareti narma | mādhavaṁ lakṣmī-kāntam | nārāyaṇa-sama iti garga-vākyāt | mā śobhā tasyāḥ patim | bhaṅgyā tu he mūḍhe, tiryaṅ-mukhī kiṁ bhāvayasi mūḍhānāṁ paśvādīnām iva vayasā saha vartamānaṁ dhavaṁ svapatiṁ mā ādhāveti kaṭhora-bhāṣitvam ||21||

viṣṇudāsaḥ: vimukhīti vīrā-vākyaṁ kāñcin māninīṁ vraja-devīṁ prati | mad-giri mama vāci | mādhavaṁ nārāyaṇa-samo guṇaiḥ [bhā.pu. 10.8.19] iti gargokty-anusāreṇa śrī-kṛṣṇaṁ, śleṣeṇa mā śobhā tasyāḥ patim āśrayaṁ parama-sundaram ity arthaḥ | atrātha dvaye’pi kṛṣṇasyotkarṣoktir māna-khaṇḍanārtham eva | rāgeṇa parama-premṇā ādhāva śīghra-gatyā āgaccha abhisarety arthaḥ | vilambe sati tu anya-nāyikā-saṅgatir api sambhaved iti dhvanitam | mānopaśamārthaṁ punar api tan-mahima-sūcikena viśeṣaṇa-dvayena viśinaṣṭi—dhṛtena giriṇā kṛtā rakṣā yena tam ity asya nirupadhy-upakāritvaṁ baliṣṭhatvaṁ parama-karuṇatvaṁ ca sūcitam | tathā sa-mūḍha-vayasaṁ samyak ūdhaṁ prāptaṁ vayaḥ kaiśoraṁ yasya tam | vah prāpaṇe ktaḥ dharmitvena vayaḥ-śabdasya kaiśora eva mukhya-pravṛttitvāt | garviṇīti mūḍhe iti ca sambodhanābhyāṁ vīrāyāḥ prāgalbhyam uktam | padyāvalyāṁ ca—

    premāvagāhana-kṛte mānaṁ mā kuru cirāya karabhoru |


    nākarṇi kiṁ nu mugdhe jātaṁ pīyūṣa-manthane garalam ||


    vidhu-mukhi vimukhībhāvaṁ bhāvini mad-bhāṣaṇe mā gāḥ |


mūḍhe nigama-nigūḍhaḥ katipaya-kalyāṇato milati || [pa. 226-227] ||21||

—o)0(o—

|| 2.22 ||

yathā vā—

vṛndā sundari vandanaṁ vidadhatī yat pṛcchati tvām asau

cañcan-mañjula-khañjarīṭa-nayane tatrottaraṁ vyañjaya |

keyaṁ bhrū-bhujagī tavātiviṣamā bambhramyate yad-bhiyā

klāntaḥ kāliya-mardano’pi kurute nādya praveśaṁ vraje ||22||

śrī-jīvaḥ: vṛndeti | vṛndāyā eva vacanam ||22||

viśvanāthaḥ: vṛndeti vṛndoktiḥ | bhrū-bhujagīty anayā bhujagyaiva daṣṭaḥ klāntaḥ san bambhramyate iti tena tvam eva tatra gatvā svīya-bhrū-bhujagyā punas taṁ sva-kāntaṁ daṣṭaṁ kṛtvā susthīkuru | loke hi bhujaga-jāti-daṣṭaṁ janaṁ punar daṣṭvā yadi sva-viṣaṁ gṛhṇāti tadaiva sa nirāmayaḥ syād iti prasiddhiḥ ||22||

**viṣṇudāsaḥ: **vṛndeti | māninīṁ rādhāṁ prati vṛndoktiḥ | vyañjaya vyañjanayā vṛttyaiva jñāpayeti vakṣyamāṇa-praśne’rthe kāliya-mardanasyāpi bhayotpādakatvāt bhrū-bhujagyāḥ parama-kṣobhakatvaṁ kṛṣṇaika-gamyatayānyātarkyatayā ca parama-rahasyatvaṁ ca dhvanitam | bhrūr eva bhujagī sarpī | bambhramyate kuṭilaṁ bhramati | atra vandanam ity-ādinā sundarīti cañcan mañjula-khañjarīṭa-nayane iti sambodhanābhyāṁ vṛndāyāś cāṭūktir vyaktaiva | vṛndāyāḥ svarūpaṁ kiñcid vidagdha-mādhave, yathā—

ajanita-śāsana-bhaṅgā, sthira-jaṅgama-maṇḍalaiḥ sva-vane |


nikhila-prāṇi-ruta-jñā, vindati purataḥ kathaṁ vṛndā || [vi. mā. 5.2]

iti paurṇamāsy-uktam | tasyāś ca tathaiva teṣv ājñā ca tatraiva, yathā—

smitaṁ vitanu mādhavi prathaya malli hāsodgamaṁ


mudā vikasa pāṭale puraṭa-yūthi nidrāṁ tyaja |


prasīda śata-patrike bhaja lavaṅga-valli śriyaṁ


dadhātu saha rādhayā harir ayaṁ vihāra-spṛhām || [vi. mā. 5.34]

lalita-mādhave ca—

    kusuma-racana-cañcur niṣkuṭānām akāle


    pariṇata-matir āyur-veda-tantre tarūṇām |


    kalayitum api bhāvaṁ sthāvarāṇāṁ samarthā


nivasati nava-vṛndā dvāravatyāṁ prasiddhā || [la.mā. 6.18] ||22||

—o)0(o—

|| 2.23 ||

asyāsādhāraṇā dūtyo vīvādyāḥ kathitā hareḥ |

liṅginy-antās tu vakṣyante yās tāḥ sādhāraṇā dvayoḥ ||23||

śrī-jīvaḥ: dvayoḥ śrī-kṛṣṇa-tat-preyasyoḥ ||23||

viśvanāthaḥ: vīrādyā vīrā-vṛndārikā-melā-muralyādyāḥ asādhāraṇā asyaiva na tu tāsām | liṅginyas tāḥ śilpa-kāriṇī-daivajñā-liṅginya iti tisraḥ ||23||

viṣṇudāsaḥ: asyeti | asya hareḥ | harer eva kevalaṁ, na tu tāsām | śilpa-kārī-daivajñā-liṅginas tu dvayor nāyikānā-nāyakayoḥ sādhāraṇāḥ samānāḥ samapakṣapātinya ity arthaḥ ||23||

—o)0(o—

iti śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇau nāyaka-sahāya-bheda-prakaraṇam ||2||

(3)

śrī-hari-priyā-prakaraṇam

|| 3.1 ||

atha **hari-vallabhāḥ**—

hareḥ sādhāraṇa-guṇair upetās tasya vallabhāḥ |

pṛthu-premṇāṁ sumādhurya-sampadāṁ cāgrimāśrayāḥ ||1||

śrī-jīvaḥ: sādhāraṇeti yathā-sambhavaṁ jñeyam ||1||

viśvanāthaḥ: sādhāraṇa-guṇaiḥ suramyāṅgatva-sarva-sal-lakṣaṇatvādibhiḥ ||1||

viṣṇudāsaḥ: atha kṛṣṇa-vallabhāḥ | harer iti—upetā upagatāḥ | ca-kārād vaidagdhyādīnāṁ ca | agrimāśrayāḥ mukhyādhārāḥ ||1||

—o)0(o—

|| 3.2 ||

yathā—

praṇamāmi tāḥ parama-mādhurī-bhṛtaḥ

kṛta-puṇya-puñja-ramaṇī-śiromaṇīḥ |

upasanna-yauvana-guror adhītya yāḥ

smara-keli-kauśalam udāharan harau ||2||

śrī-jīvaḥ: upasanna-yauvana-guror iti | tāsu tat-tad-vaidagdhīnām svābhāvikatvād avasaraṁ prāpya svata evodayam ācaṣṭe | dṛṣṭaṁ ca tathā rāsa-krīḍāyāṁ gāna-nṛtyādiṣu sarvataḥ prāvīṇyam | udāharan tasyādhyayanasya prayogān darśayāmāsuḥ ||2||

viśvanāthaḥ: kṛta-puṇya-puñja- iti līlāviṣṭa-loka-pratīty-anurāgeṇoktiḥ | praṇamāmi iti mathurāṅganānāṁ pratyekam uktiḥ | upasanna-yauvanam eva guruḥ, tasmād adhītya ity apy upadiśati | kāminīnāṁ yauvana-mada eva lalitānīti nyāyenoktir vastutas tu tāsāṁ nitya-siddhaiva sarva-vaidagdhī svāvasaraṁ prāpya udayate | dṛṣṭaṁ ca tathā rāsa-krīḍāyāṁ gāna-nṛtyādiṣu prāvīṇyam tat-tac-chāstra-kṛdbhir api durgamam | udāharan tasyādhyayanasya prayogān darśayāmāsuḥ ||2||

viṣṇudāsaḥ: praṇamāmi iti kaver uktiḥ | upasannaṁ samīpa-prāptaṁ yad yauvanaṁ kaiśoraṁ, tad eva guruḥ, tasmād adhītya śikṣitvā smara-keliṣu kauśalaṁ naipuṇyam | harau udāharan parīkṣitavatyaḥ | pūrva-rasāmṛte ca—

    nava-nava-vara-mādhurī-dhurīṇāḥ


    praṇaya-taraṅga-karambitās taraṅgāḥ |


    nija-ramaṇatayā hariṁ bhajantīḥ


    praṇamata tāḥ paramādbhutāḥ kiśorīḥ || [bha.ra.si. 3.5.6] ||2||

—o)0(o—

|| 3.3-4 ||

svakīyāḥ parakīyāś ca dvidhā tāḥ parikīrtitāḥ ||3||

tatra svakīyāḥ—

kara-graha-vidhiṁ prāptāḥ patyur ādeśa-tat-parāḥ |

pātivratyād avicalāḥ svakīyāḥ kathitā iha ||4||

śrī-jīvaḥ: pātivratyāt śāstrokta-tad-dharmāt | patyur ādeśa-tat-parā iti paty-asaṁmatiś cet kaṁcid dharmāṁśam api tyajyante ity arthaḥ ||3-4||

na vyākhyātam anyatarenāpi..

—o)0(o—

|| 3.5 ||

yathā—

sunirmāṇe dharmādhvani pati-parābhiḥ paricite

mudā baddha-śraddhā giri ca guru-vargasya paritaḥ |

gṛhe yāḥ sevante priyam aparatantrāḥ pratidinaṁ

mahiṣyas tāḥ śaures tava mudam udagrāṁ vidadhatu ||5||

śrī-jīvaḥ: sunirmāṇa iti sarva-guṇa-yuktaṁ doṣa-rahitaṁ ca nirmāṇaṁ yatra, tasmin | aparatantrā iti guru-vargasya giri śraddhāvatya ity uktatvān na tad-adhīnatva-niṣedhaḥ, kintu parakīyaṁ-manyāsv iva śrī-kṛṣṇa-saṅgama-virodhi-janādhīnatva-niṣedhaḥ, tad-virodhi-janasyātrābhāvāt | pratidinam iti, na tu tadvad atra durlabha-tat-saṅgateti bhāvaḥ ||5||

viśvanāthaḥ: sunirmāṇa iti | draupadyāḥ sva-sakhīṁ praty uktiḥ | sunirmāṇa iti nāsau parakīyāṇām iva loka-śāstrābhyām anirmitaḥ parābhava-pradaḥ panthā iti bhāvaḥ | **pati-parābhiḥ **sādhvībhiḥ, na tu parakīyābhir iva coribhis tāsāṁ śiṣṭa-jana-paricitasya patho’nuśīlanāśakteḥ | dharmādhvani iti priya-sevāyāṁ dharma-śāstram api pravartakam ity aihika-pāratrika-doṣa-mātrābhāvaḥ | na tu parakīyāṇām iva rāga-mātram eva, na tu śāstram iti bhāvaḥ | vastutas tu pāda-trayam idaṁ parakīyāṇām eva premādhikyāṁ dyotayati | tac ca sukhādhikyam iti tāsām evotkarṣaḥ phalita iti | aparatantrā iti tad-gurūṇāṁ priya-sevā-virodhitvābhāvāt tat-pāratantryam apy apāratantryam ity abhiprāyeṇoktam | udagrāṁ śreṣṭhām ||5||

viṣṇudāsaḥ: sunirmāṇa iti ca kaver uktiḥ | suśobhanaṁ loka-dvaya-sunirmāṇaṁ nidhānaṁ yatra| pati-parābhiḥ patir eva paraḥ śreṣṭho yāsāṁ tābhiḥ pati-vratābhiḥ | paricite nityam abhyaste | mudā prītyaiva, na tv anurodhādinā | anena tāsāṁ pātivratyasya svābhāvikatvam uktam | guru-vargasya śvaśrv-ādeḥ giri nideśa-vāci | priyaṁ patim | aparatantrāḥ svādhīnāḥ, na tu parakīyāvat śvaśrv-āder bhayāt, priya-sevāyām asvādhīnāḥ | udagrāṁ śreṣṭhāṁ vidadhatu kurvantu ||5||

—o)0(o—

|| 3.6 ||

yathā vā śrī-daśame (10.60.55)–

**na tvādṛśīṁ praṇayinīṁ gṛhiṇīṁ gṛheṣu**


**paśyāmi mānini yayā sva-vivāha-kāle |**


**prāptān nṛpān na vigaṇayya**[^3]** raho-haro me**


**prasthāpito dvija upaśruta-sat-kathasya ||6||**

śrī-jīvaḥ: raho-vahaḥ rahaḥ sandeśa-prakāśakaḥ | me ity atra saptamy-arthe ṣaṣṭhī ||6||

viśvanāthaḥ: tāsu mukhyām udāhartum āha—yathā veti | rahovahaḥ rahaḥ sandeśa-prāpakaḥ| me iti saptamy-arthe ṣaṣṭhī ||6||

viṣṇudāsaḥ: na tvādṛśīm iti kṛṣṇoktiḥ | raho-vahaḥ rahaḥ-sandeśa-haraḥ | upaśruta-sat-kathasyeti mat-kathā-śravaṇa-mātrād eva mayi yat tādṛśī dṛḍhā ratir jātā | ata eva tvādṛśīṁ gṛheṣu aṣṭottara-śatādhika-ṣoḍaśa-sahasra-saṅkhyeṣu praṇayinīṁ premavatīm ||6||

—o)0(o—

|| 3.7-10 ||

tās tu śrī-yadu-vīrasya sahasrāṇy asya ṣoḍaśa |

aṣṭottara-śatāgrāṇi dvāravatyāṁ suviśrutāḥ ||7||

āsāṁ sakhyaś ca dāsyaś ca pratyekaṁ syuḥ sahasraśaḥ |

tulya-rūpa-guṇāḥ sakhyaḥ kiñcin-nyūnās tu dāsikāḥ ||8||

tatrāpi rukmiṇī satyā jāmbavaty arka-nandinī |

śaivyā bhadrā ca kauśalyā mādrīty aṣṭau gaṇāgrimāḥ ||9||

tatrāpi rukmiṇī-satye varīyasyau prakīrtite |

aiśvaryād rukmiṇī tatra satyā saubhāgyato varā ||10||

---

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ: na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ: śaivyā mitravindā | kauśalyā nāgnajitī | mādrī lakṣaṇā | rukmiṇī ca satyā satyabhāmā ca rukmiṇī-satye | evam anyatrāpi satyā-śabdena satyabhāmā jñeyā ||10||

—o)0(o—

|| 3.11-12 ||

tathā hi hari-vaṁśe—

**kuṭumbasyeśvarī yāsīd rukmiṇī bhīṣmakātmajā |**


**satyabhāmottamā strīṇāṁ saubhāgye cādhikābhavat ||11||**

pādme (6.88.28) ca kārttika-māhātmye tāṁ prati śrī-kṛṣṇa-vākyaṁ—

**na me tvattaḥ priyatamā kācid anyā nitambinī |**


**ṣoḍaśa-strī-sahasrāṇāṁ priye prāṇa-samā hy asi ||12||**

na katamenāpi vyākhyātam.

—o)0(o—

|| 3.13 ||

anayoḥ sakalotkṛṣṭāḥ sakhyo dāsyaś ca lakṣaśaḥ |

svīyā-jātīya-bhāvena nikhilā eva bhāvitāḥ ||13||

**śrī-jīvaḥ: svīyā-jātīya-bhāvena **iti svīyānāṁ yā jātiḥ prakāraḥ, tasya hitānukūlo yo bhāvaḥ, tenety eva vyākhyeyam | prāk-krītāc cha ity adhikāre tasmai hitam ity anena chasya vidhānāt| na tu jātīya-pratyayāntatvena vyākhyeyam | puṁvat-karmadhāraya-jātīya-deśīyeṣu iti puṁvattva-prāpteḥ ||13||

viśvanāthaḥ: svīyā-jātīya-bhāvena svīyā-jātīyatvena | jāty-antāc cho bandhuni [pā. 5.4.9] iti svārthikaś chaḥ ||13||

viṣṇudāsaḥ: svīyā-bhāvena bhāvitā iti svīyānāṁ rukmiṇy-ādīnāṁ yaḥ kṛṣṇe pati-bhāvaḥ, tenaiva bhāvitāḥ vāsitāḥ ||13||

—o)0(o—

|| 3.14 ||

yāś ca gokula-kanyāsu pati-bhāva-ratā harau |

tāsāṁ tad-vṛtti-niṣṭhitvān na svīyātvam asāmpratam ||14||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ: **kṛṣṇenāvyūḍhā api tāḥ svakīyā evety arthaḥ | evam ekatra nirṇītaḥ śāstrārtho bādhakābhāve’nyatrāpi prayujyata iti nyāyenānukta-vyavasthā api vraja-sthānāṁ parakīyāṇ]āṁ dāsyaḥ parakīyā eva | tatrāpi paroḍhānāṁ śrī-rādhādīnāṁ dāsyaḥ kāścana śrī-vṛṣabhānv-ādibhir vivāha-kāle dattāḥ kanyakā eva, kāścana tad-anyā rūpa-mañjary-ādayaḥ paroḍhā eva jñeyāḥ | bimbādhare kṣatam anāgata-bhartṛkāyāḥ [vilāpa-kusumāñjali 1] iti śrī-dāsa-gosvāmy-ukteḥ | arvācīnānāṁ sādhaka-bhaktānāṁ tu bhāvo yathā-ruci yathā-sampradāyaṁ vā phaliṣyatīti bodhavyam | asmin pati-bhāve yā vṛttiḥ, tatraiva niṣṭhā yāsāṁ, tāsāṁ bhāvas tattvaṁ, tasmāt | asāmpratam ayogyaṁ na bhavatīti | yadyapi kara-graha-vidhiṁ prāptā ity atra vidhi-padopādānād vaivāhiko vidhir viprāgni-sākṣika eva mukhyo bhavati, tad api tāsāṁ gauṇaṁ svīyātvam iti bhāvaḥ ||14||

**viṣṇudāsaḥ : **yāś ceti | gokula-kanyāsu kātyāyany-ārādhana-parāsu yāḥ pūrvoktāḥ kiyatyaḥ pati-bhāva-ratāḥ | tad-vṛtti-niṣṭhatvāt tasmin pati-vyavahāra-niścayatvāt | asāmpratam ayogyam ||14||

—o)0(o—

|| 3.15 ||

yathā—

**āryā ced ativatsalā mayi muhur goṣṭheśvarī kiṁ tataḥ**


**prāṇebhyaḥ praṇayāspadaṁ priya-sakhī-vṛndaṁ kim etena me |**


**vaikuṇṭhāṭavi-maṇḍalī-vijayī ced vṛndāvanaṁ tena kiṁ**


**dīvyaty atra na ced umā-vrata-phalaṁ piñcāvataṁsī patiḥ ||15||**

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ: na kenāpi vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ: **āryeti | mathurāṁ prasthite kṛṣṇe āśvāsana-parāṁ sva-sakhīṁ prati kasyāścid uktiḥ | dīvyati krīḍati ||15||

—o)0(o—

|| 3.16 ||

gāndharva-rītyā svīkārāt svīyātvam iha vastutaḥ |

avyaktatvād vivāhasya suṣṭhu pracchanna-kāmatā ||16||

śrī-jīvaḥ: _na vyākhyātam ||_16||

viśvanāthaḥ: **pracchanna-kāmata **ity upalakṣaṇaṁ, mitho-durlabhatva-bahu-vāraṇatvādīnām | suṣṭhv iti | pitṛ-mātrādi-bandhubhiḥ kanyātvenaiva pratītānāṁ tāsāṁ sva-puruṣasyāpi para-puruṣāyitatvād bhaya-lajjādhikyāt parakīyā-dharma eva spaṣṭaḥ | na ca tāsāṁ bhāvasya samañjasatvam āśaṅkanīyam | tal-lakṣaṇe patnī-bhāvābhimānātmā ity uktatvāt | patnī-bhāvasya viprāgni-sākṣika-vivāha-bhavatvāt | patyur no yajña-saṁyoge iti pāṇini-smaraṇāt _||_16||

viṣṇudāsaḥ: nanu, evaṁ mad-arthojjhita-loka-veda- [bhā.pu. 10.32.21] ity-ādinā, na pāraye ‘haṁ [bhā.pu. 10.32.21] ity-ādinā, tā man-manaskā mat-prāṇā mad-arthe tyakta-daihikāḥ [bhā.pu. 10.46.4] ity-ādinā, ye tyakta-loka-dharmāś ca mad-arthe tān bibharmy aham [bhā.pu. 10.46.4] ity-ādinā śrī-bhagavatā, tathā etāḥ paraṁ tanu-bhṛtaḥ [bhā.pu. 10.47.63] ity-ādinā, āsām aho caraṇa-reṇu-juṣām [bhā.pu. 10.47.62] ity-ādinā, vande nanda-vraja-strīṇāṁ [bhā.pu. 10.47.63] ity-ādinā ca śrīmad-uddhavena, tathā tadvad bhavatāpi pūrva-rasāmṛta-sindhau rāgātmikā-bhedāyāḥ kāma-rūpāyāḥ prasaṅge—iyaṁ tu vraja-devīṣu suprasiddhā virājate [bha.ra.si. 1.2.284] | atra cāgre rāgollāsa-vilaṅghitārya-padavī [u.nī. 3.18] ity-ādinā mahā-rāgavatīnāṁ vraja-devīnāṁ sarvāsām aviśeṣeṇaiva mahimātiśayaḥ proktaḥ |

    bahu vāryate khalu yatra pracchanna-kāmukatvaṁ ca |


    yā ca mitho durlabhatā sā manmathasya paramā ratiḥ || [u.nī. 1.20]

iti śrī-bharata-muni-vākyena, tathāgre—

    vāmatā durlabhatvaṁ ca strīṇāṁ yā ca nivāraṇā |


    tad eva pañca-bāṇasya manye paramam āyudham || [u.nī. 3.20] iti rudroktena,

tathā—

    yatra niṣedha-viśeṣaḥ sudurlabhatvaṁ ca yan mṛgākṣīṇām |


    tatraiva nāgarāṇāṁ nirbharam āsajjate hṛdayam || [u.nī. 3.21] iti 

viṣṇu-gupta-saṁhitoktyā ca sa eva dṛḍhīkṛtaḥ | sāmprataṁ kim iti tāsāṁ madhye kiyatīnāṁ svīyātvam uktvā vāraṇam, pracchanna-kāmatvaṁ durlabhatvādikaṁ ca lupyate ? atra sāśaṅka-śītkāram āha—gāndharva-rītyeti | vastutaḥ paramārthataḥ | suṣṭhu pracchanna-kāmateti bahu-kāraṇa-mitho-darśanālāpa-sparśanālāpa-sparśana-durlabhatvādīnām upalakṣaṇam | tatrāpi vivāhasyāvyaktatvam eva hetuḥ ||16||

—o)0(o—

|| 3.17 ||

atha parakīyā—

rāgeṇaivārpitātmāno loka-yugmānapekṣiṇā |

dharmeṇāsvīkṛtā yās tu parakīyā bhavanti tāḥ ||17||

śrī-jīvaḥ: antaraṅgeṇa rāgeṇaiva arpitātmāno, na tu bahiraṅgeṇa vivāha-prakriyātmakena dharmeṇa | tad evaṁ mithunī-bhāve tāsāṁ rītim uktvā, śrī-kṛṣṇasyāpy āha—dharmeṇa vivāhātmakenaiva asvīkṛtā nāṅgīkṛtāḥ | rāgeṇa tās tu svīkṛtā ity arthaḥ ||17||

viśvanāthaḥ:_ _rāgeṇety atra śrīmaj-jīva-gosvāmi-caraṇānāṁ vyākhyā—antaraṅgeṇa rāgeṇaivārpitātmāno na tu bahiraṅgeṇa vivāha-prakriyātmakena dharmeṇa | tad evaṁ mithunī-bhāve tāsāṁ rītim uktvā śrī-kṛṣṇasyāpy āha—dharmeṇa vivāhātmakenaiva asvīkṛtya nāṅgīkṛtya rāgeṇa tu svīkṛtā ity eṣā _||_17||

viṣṇudāsaḥ: rāgeṇaiveti—eva-kāreṇa hetv-antarasya nirāsaḥ ||17||

—o)0(o—

|| 3.18 ||

yathā—

rāgollāsa-vilaṅghitārya-padavī-viśrāntayo’py uddhura-

śraddhā-rajyad-arundhatī-mukha-satī-vṛndena vandyehitāḥ |

āraṇyā api mādhurī-parimala-vyākṣipta-lakṣmī-śriyas

tās trailokya-vilakṣaṇā dadatu vaḥ kṛṣṇasya sakhyaḥ sukham ||

śrī-jīvaḥ: śraddhā-rajyad iti vandyeti ca tāsāṁ tāsv ādara eva vyajyate, na tu tāsu śrī-kṛṣṇa-viṣayako yo bhāvas tad-āpattiḥ, tat-tat-parasyādara eva viśrānteḥ | tad-bhāve kāntātvābhimāna-lakṣaṇe bhakti-sāmānyāṁśasyaivānubhavāt, na tu madhurākhya-raty-aṁśasya | tāsu hi śrī-kṛṣṇasya mātṛ-bhāva eveti _||_18||

viśvanāthaḥ:_ rāgollāseti_ tad-dyūtādiṣu prathama-pravartyamānā nāndīmukhī-gārgī-prabhṛtīḥ prati paurṇamāsyā vacanam | rāgautkaṭyena vilaṅghitā ārya-padavyā viśrāntir anta-sīmāpi yābhis tāḥ | kā nāma sā dharma-padavī yā tābhir na laṅghitā ? ity arthaḥ | evaṁ-rūpā api śraddhayā rajyad anuraktībhavat _ ||_18||

**viṣṇudāsaḥ: **rāgollāseti kaver uktiḥ | rāgasya ya ullāsaḥ prādurbhāvaḥ, tena vilaṅghitā ārya-padavyāḥ sādhu-mārgasya viśrāntiḥ sthitir yābhiḥ, tāḥ | evaṁ-rūpā āpi śraddhayā rajyad anuraktībhavat yad arundhatī-mukha-satī-vṛndaṁ, tena vandyaṁ pūjitaṁ ślāghitam īhitaṁ ceṣṭitaṁ yāsāṁ, tāḥ | tathā āraṇyā vana-vāsinyo’pi mādhurīṇāṁ yaḥ parimalaḥ atiśayaḥ, tena vyākṣiptā nyak-kṛtā lakṣmyā api śrīḥ śobhā yābhiḥ, tāḥ | etaiś caturbhiḥ padair virodhālaṅkāroktyā parama-pātivratyaṁ parama-saundarya-mādhurya-vaidagdhyādi-guṇa-kadambāśrayatvaṁ ca tāsāṁ sūcitam | ata eva trailokye vilakṣaṇāḥ sarva-prakārata eva nirupamāḥ | sakhya iti viśeṣya-padena śrī-kṛṣṇavan nitya-guṇa-śīlādy-āśrayatvaṁ nitya-tat-sahacāritvaṁ parama-saubhāgya-bhājanatvaṁ ca dhvanitam |

padyāvalyāṁ ca tāsāṁ mahimonnāhaḥ prathito’sti, yathā—

    mukta-munīnāṁ mṛgyaṁ kim api phalaṁ devakī phalati |


    tat pālayati yaśodā nikāmam upabhuñjate gopyaḥ || 


    taptaṁ tapobhir anyaiḥ phalitaṁ tad gopa-bālānām |


    āsāṁ yat kuca-kumbhe nīla-nicolayati brahma || [pa. 299-300] ||18||

—o)0(o—

|| 3.19 ||

kanyakāś ca paroḍhāś ca parakīyā dvidhā matāḥ |

vrajeśa-vraja-vāsinya etāḥ prāyeṇa viśrutāḥ |

pracchanna-kāmatā hy atra gokulendrasya saukhyadā ||

śrī-jīvaḥ: kanyakāś ceti | so’yam avatāra-līlā-dṛṣṭyaiva vyavahāro na tu vastutaḥ, pūrvaṁ sthāpitatvāt | yāḥ kāścit kanyakāḥ api rāgeṇa patitvopapatitva-vicāra-śūnyatayā rahas taṁ bhajante, tā api parakīyāḥ | pracchanna-kāmatā tu sukha-viśeṣāya sampatsyate iti pūrva-darśitābhiprāyeṇāha—pracchanneti ||19||

viśvanāthaḥ: kanyakāś ceti | durgā-vrata-parāsv eva madhye pūrvokta-yuktyā pati-bhāvavatībhyo’nyā jñeyāḥ | prāyeṇeti | kāścit tadānīṁ deśāntarāt samāgatyāpi sa-mātṛkāḥ sthitā iti jñeyāḥ ||19||

viṣṇudāsaḥ: kanyakā iti pracchanna-kāmatā gūḍha-ramaṇatvaṁ, atra parakīyāyām | ata eva gokulendrasya parama-rasika-vṛnda-śiro-ratnatvena prasiddhasya vrajendra-sūnoḥ saukhyadā paramānanda-sandoha-dātrī ||19||

—o)0(o—

|| 3.20 ||

tathā hi rudraḥ (śṛṅgāra-tilake 2.30)—

vāmatā durlabhatvaṁ ca strīṇāṁ yā ca nivāraṇā |

tad eva pañca-bāṇasya manye paramam āyudham ||

śrī-jīvaḥ: pūrvābhiprāyeṇaiva bharata-vākyavat viṣṇugupta-vākyaṁ ca darśayati—tathā hi rudra ity-ādinā ||20||

viśvanāthaḥ: tad eveti | napuṁsakam anapuṁsakena ity-ādinā eka-śeṣa-niśedhaḥ śākhāyo laukikaś ca ||20||

viṣṇudāsaḥ: etad eva pramāṇayati—tathā hīti | paramam asādhāraṇam āyudhaṁ vaśīkāropāya ity arthaḥ | prācīna-parama-rasikena śrī-vidyāpati-kavinā ca yathā—

    aruṇa kiraṇa kacha ambare bhela | dīpa-śikhāvali malina bhai gela ||


    guru-jana-jāgara parihara kāna | sakala cāturī-paṇa bhai jāo mailāna ||


    abahuṁ tejaha hari niśi avasāna | puna daraśana lāgi madanaja māna ||


    bhamara kusuma nā rahe agori | bekata nā hoe caturajana cori ||


    gurujana gaurava akabaka bāka | gupata-rūpe mahima nava lākha || iti ||20||

—o)0(o—

|| 3.21 ||

viṣṇu-gupta-saṁhitāyāṁ ca—

yatra niṣedha-viśeṣaḥ sudurlabhatvaṁ ca yan mṛgākṣīṇām |

tatraiva nāgarāṇāṁ nirbharam āsajjate hṛdayam ||

_na katamenāpi vyākhyātam _||21||

—o)0(o—

|| 3.22 ||

āḥ kiṁ vānyad yatas tasyām idam eva mahā-muniḥ |

jagau pāramahaṁsyāṁ ca saṁhitāyāṁ svayaṁ śukaḥ ||

śrī-jīvaḥ: tathāpi parakīyā-vyavahāro bahuṣv aniṣṭatvān na varṇanīya iti nāśaṅkyam ity āha—āḥ kiṁ veti | āḥ iti bahirmukhān praty adhikṣepaḥ | ās tu syāt kopa-pīḍayoḥ iti viśvakośaḥ | kiṁ vānyad vaktavyam ity arthaḥ | yato’nyasya kā vārtā ? idaṁ vakṣyamāṇam eva śrī-mahāmuniḥ śuko jagau | apy-artha eva-śabdaḥ | ca-kāraś cāpy-arthe | ||22||

viśvanāthaḥ: ā iti | svakīyā-pakṣa-puṣṭi-vādinaḥ prati kopaḥ | ās tu syāt kopa-pīḍayoḥ iti viśva-prakāśaḥ | jagau niḥśaṅkatayoccair uccacāra svayaṁ śuka iti | na hi śuka-vākyād adhikaṁ pramāṇam astīti bhāvaḥ ||22||

viṣṇudāsaḥ: _na kiṁcit _||22||

—o)0(o—

|| 3.23 ||

yathā śrī-daśame (10.33.20)—

kṛtvā tāvantam ātmānaṁ yāvatīr gopa-yoṣitaḥ |

rarāma bhagavāṁs tābhir ātmārāmo’pi līlayā ||

śrī-jīvaḥ: tad āha—yatheti | ātmārāmo’pi bhagavān api tābhiḥ saha rarāmeti ātmārāmāś ca munayaḥ ity ādau itthambhūta-guṇo hariḥ [bhā.pu. 1.7.11] itivad itthaṁbhūta-guṇās tā iti bhāvaḥ| tatrāpy āveśa-viśeṣam āha—yāvatyo vraja-yoṣitas tāvantam ātmānam ekasyaiva śrī-vigrahasya tāvantaṁ prakāśaṁ līlayā tac-chaktyety arthaḥ ||23||

viśvanāthaḥ: tāvantam ātmānam iti | tāsām ekām api tyaktum asamartha ity āsaktyādhikyam | gopānāṁ yoṣita iti tāsāṁ spaṣṭam eva parakīyātvam | “vraja-yoṣitaḥ” iti pāṭhe’pi śrī-kṛṣṇenāpariṇītatvāt dharma-vyatikramo dṛṣṭaḥ [bhā.pu. 10.33.30] ity-ādi śuka-siddhāntair apariṇeṣyamāṇatvāc ca parakīyātvam | rarāmeti samprayogābhidhāyaka-padena śāstrīyo niṣedha uktaḥ | para-strīṣu saṁyogasyaiva dharma-śāstreṣv adharma-janakatvena niṣiddhatvāt parakīyātvena durlabhatvaṁ vyaktam eva | yāvatīr iti tāvantam ity etābhyāṁ nirbharāsaktiś ca | ātmārāmo’pīti itthambhūta-premāṇo gopa-yoṣita iti bhāvaḥ, ātmārāmaś ca munayo nirgranthā apy urukrame [bhā.pu. 1.7.11] itivat ||23||

viṣṇudāsaḥ: _na kiṁcit _||23||

—o)0(o—

|| 3.24-25 ||

vartitavyaṁ śam icchadbhir bhaktavan na tu kṛṣṇavat |

ity evaṁ bhakti-śāstrāṇāṁ tātparyasya vinirṇayaḥ ||

rāmādivad vartitavyaṁ na kvacid rāvaṇādivat |

ity eṣa mukti-dharmādi-parāṇāṁ naya īryate ||

śrī-jīvaḥ: tad evaṁ parakīyātvena pratītāsv api śrī-kṛṣṇa-līlāyāṁ rasavattve sthāpite kaścid āśaṅkate—nanu śṛṅgāra-rasa-bhāvanāyāṁ yathāvasaraṁ nāyakasya nāyikāyāś ca svābhedena sphūrtau jāyamānāyām evānyeṣāṁ rasodbodhaḥ syād iti rasa-vidāṁ sthitiḥ | bhavatāṁ tv atra rase sutarām eva śrī-kṛṣṇābheda-bhāvanā doṣāya kalpate | tasmād alam etad rasa-nirūpaṇārthaṁ tāsāṁ mahima-varṇaneti | tatrāha—vartitavyam iti | āstāṁ tāvad asya rasasya vārtā, rasāntare’pi śrī-kṛṣṇa-bhāvo nānuvartitavya ity arthaḥ ||24-25||

viśvanāthaḥ: nanu yad yad ācarati śreṣṭhas tat tad evetaro janaḥ [gītā 3.21] iti nītir lokānāṁ durgatir evātaḥ prasaktā ity ata āha—vartitavyam iti | śaṁ śubhaṁ | bhaktavat bhakta-kartṛkācaraṇena tulyam ācaraṇīyam ity arthaḥ |

nanu bhaktānāṁ siddhānāṁ sādhakānāṁ vācāro’nusaraṇīyaḥ ? nādyaḥ, siddhānāṁ prāyaḥ kṛṣṇa-tulyācāratvāt | tathā hi—yat pāda-paṅkaja-parāga [bhā.pu. 10.33.35] ity atra svairaṁ carantīti | nāpi dvitīyaḥ, sādhakeṣu madhye durācārā api gaṇitāḥ, api cet sudurācāro bhajate mām ananya-bhāk [gītā 7.24] ity-ādibhiḥ ? maivam | vartitavyam iti tavya-pratyayena bhakti-śāstroktā ye vidhayas tadvanta evātra bhaktā bhakta-śabdenoktāḥ, na tu kṛṣṇavat ||24-25||

viṣṇudāsaḥ: nanu pracchanna-kāmukatvādinā etā eva sarvottamāḥ | satyaṁ, kintu,

    yad yad ācarati śreṣṭhas tat tad evetaro janaḥ |


    sa yat pramāṇaṁ kurute lokas tad anuvartate || [gītā 3.21]


    utsīdeyur ime lokā na kuryāṁ karma ced aham | [gītā 3.24]

ity-ādinā sarve’pi tad-anuvartino bhavantu ? tatrāha—vartitavyam iti | śam icchadbhiḥ maṅgalākāṅkṣibhiḥ | nayo nītiḥ ||24-25||

**sampādakaḥ : **kāvya-prakāśe—

    kāvyaṁ yaśase’rtha-kṛte vyavahāra-vide śivetara-kṣataye |


    sadyaḥ para-nirvṛtaye kāntā sammitatayopadeśa-yuje || [kā.pra. 2]

ity anantaram—rāmādivad vartitavyaṁ, na rāvaṇādivad ity upadeśaṁ ca yathā-yogaṁ kaveḥ sahṛdayasya ca karotīti sarvathā tatra yatanīyam iti |

sāhitya-darpaṇe ca—

    caturvarga-phala-prāptiḥ sukhād alpa-dhiyām api |


    kāvyād eva yatas tena tat-svarūpaṁ nirūpyate || [sā.da. 1.2]

tad-anantaraṁ sva-likhitāyāṁ ṭīkāyāṁ ca—caturvarga-phala-prāptir hi kāvyato rāmādivat pravartitavyaṁ, na rāvaṇādivat ity-ādi-kṛtyākṛtya-pravṛtti-nivṛtty-upadeśa-dvāreṇa supratītaiva| ity eṣā ||25||

—o)0(o—

|| 3.26-27 ||

tathā ca tatraiva (10.33.31, 37)—

**naitat samācarej jātu manasāpi hy anīśvaraḥ |**


**vinaśyaty ācaran mauḍhyād yathārudro’bdhi-jaṁ viṣam ||26||**


**anugrahāya bhaktānāṁ mānuṣaṁ deham āśritaḥ |**


**bhajate tādṛśīḥ krīḍā yāḥ śrutvā tat-paro bhavet ||27||**

śrī-jīvaḥ: tadvat svairācaraṇam api doṣāya kalpate, kim uta tasya kṛṣṇasya tat-preyasī-viṣayaka-tādṛśa-tad-bhāvasya ca svābhedena bhāvaneti darśayati—tathā ca tatraiveti ||26||

tal-līlāyāṁ śrutāyāṁ bhaktānāṁ tu tat-parataiva jāyate, na tu tad-abheda-bhāvanety atra pramāṇam āha—anugrahāyeti | svabhāva evāyam eva tadīyānāṁ līlānām iti bhāvaḥ | tad uktaṁ—vikrīḍitaṁ vraja-vadhūbhir idaṁ ca viṣṇoḥ ity-ādau, bhaktiṁ parām bhagavati pratilabhya kāmam [bhā.pu. 10.33.39] ity-ādi ||27||

viśvanāthaḥ: ity asyodāharaṇam āha—naitad iti ||26||

tad api svairācaraṇaṁ bhagavato bhakti-hitārtham evety āha—anugrahāya iti | bhaktānām anugrahāya tādṛśīḥ krīḍā bhajate, yāḥ śrutvā mānuṣaṁ deham āśritya, mānuṣa ity arthaḥ | tat-paras tad eka-niṣṭho bhaved iti maṇi-mantra-mahauṣadhānām iva śaktir iveyaṁ līlāyāṁ yat tad-eka-niṣṭhatām utpādayatīti nātrāviśvāsaḥ kārya iti bhāvaḥ | yad uktaṁ—vikrīḍitaṁ vraja-vadhūbhir ity atra bhaktiṁ parām bhagavati pratilabhya [bhā.pu. 10.33.39] ity-ādi | yad vā, bhaved iti vidhi-liṅā aharahaḥ sandhyām upāsīta itivad yac-chravaṇānantaraṁ tat-paraś cen na bhavet, tadā pratyavāyī bhaved iti |

    ko nāma loke puruṣārtha-sāravit 


    purā-kathānāṁ bhagavat-kathā-sudhām | 


    āpīya karṇāñjalibhir bhavāpahām 


    aho virajyeta vinā naretaram || [bhā.pu. 3.13.51]

iti tṛtīyoktau pratyavāya-śravaṇāt | kṛṣṇa-kathā-mātrasyāpi śravaṇa-tatparatvayor nityatve siddhe’pi rāsa-kathāyās tad ātyantikam iti vyākhyeyam | pāñcādhyāyyāḥ śravaṇa-tatparatvayor nityatvam iti ||27||

viṣṇudāsaḥ: naitad iti | jātu kadācid api manasāpīti aper ubhayatra yojanā ||26||

nanu tejīyastvādinā sarvāntaryāmitayā ca tasya doṣa-leśo’pi nāstīti satyaṁ, kintu—prayojanam anuddiśya na mando’pi pravartate [] iti | tena parama-vijña-śiromaṇinā parama-kṛpālutvāt sarva-bhūta-suhṛdā cāviveki-jana-mano-mohanaṁ garhitam iva kim-artham etad ācaritam ? yataḥ sad-ācāro’yam iti buddhitaḥ tasmin doṣa-darśanāc ca ubhayata eva teṣām avivekināṁ vināśāyaiva vṛttaṁ, tatra tan nirākurvan pratyuta bhagavato nirupādhi-kṛpālutāṁ parama-rasikendra-śekharatāṁ ca darśayann āha—anugrahāyeti |

bhaktānām ādi-vāsanā-vāsita-cittatayā tat-tad-bhāva-mādhurya-śravaṇāc ca rāga-vartmany eva samudbuddha-rucīnāṁ madhura-sādhaka-bhaktānāṁ, na tv anya-jātīya-bhaktānāṁ, teṣāṁ rāsa-līlā-śravaṇāder anupayuktatvāt, prakaraṇa-sāmarthyāt vibhāva-vairūpyeṇa teṣāṁ śāntādi-caturvidha-bhaktānām api pratyuta vairasyāpatteś ca | anugrahāya parama-prema-parākāṣṭhāvadhi-bhūte sarvato madhure—

    bhagavaty uttamaḥ-śloke bhavatībhir anuttamā |


    bhaktiḥ pravartitā diṣṭyā munīnām api durlabhā || [bhā.pu. 10.47.25] 

ity anena, etāḥ paraṁ tanu-bhṛto ity atra vāñchanti yad bhava-bhiyo [bhā.pu. 10.47.58] ity-ādinā, āsām aho caraṇa-reṇu-juṣām ahaṁ syāṁ [bhā.pu. 10.47.61] ity-ādinā ca śrī-vraja-sundarīr vinānyatra kutrāpi svapne’py adṛṣṭāśruta-caratvāt parama-śreṣṭhatvāc ca śrīmad-uddhavādibhiḥ śrīmad-rukmiṇy-ādi-śrī-kṛṣṇa-mahiṣībhiś ca spṛhaṇīye rāga-mārge etal-līlā-śravaṇādibhis tatra praveśopadeśena paramānukampārtham ity arthaḥ | tādṛśīḥ etādṛśīḥ bahiḥ para-dāra-sambandhatayā pratīyamānā api krīḍā bhajate, anena nija-priyatama-madhura-bhakta-vṛnda-viṣayaka-kṛpāyāḥ parākāṣṭhā darśitā | tathā bahiḥ-prātītika-para-dāra-vinodasyāpy-aṅgīkārāl līlāyāḥ parama-rahasyatvam | ata eva parama-rasāvahatvaṁ sādhāraṇa-jana-vṛndāvana-gāhyatvaṁ parama-durlabhatvaṁ ca dhvanitam | ata eva—

    santi yadyapi me prājyā līlās tās tā manoharāḥ |


    na hi jāne smṛte rāse mano me kīdṛśaṁ bhavet ||

iti bṛhad-vāmanokta-śrī-mukha-vacanena bhagavato’pi parama-camatkāra-kāritvāt | tathā—parisphuratu sundaraṁ [bha.ra.si. 2.1.210] ity-ādinā,

    nimajjati nimajjati praṇaya-keli-sindhau mano


    vighūrṇati vighūrṇati pramada-cakra-kīrṇaṁ śiraḥ |


    aho kim idam āvayoḥ sapadi rāsa-nāmākṣara-


    dvayī-januṣi nisvane śravaṇa-vīthim ārohati || [la.mā. 9.46]

iti lalita-mādhavokta-śrī-rādhā-kṛṣṇānubhavānuvādena ca parama-vidagdha-śiromaṇīnām etad-rasāśraya-bhakta-vṛnda-pūjya-pādānāṁ śrīmad-gosvāmi-caraṇānām anubhavāc ca rāsopalakṣitaitad raho-vinodasya paramotkarṣāvadhitvaṁ, tatra tatra bahuśaḥ prasiddham ity alam ativistareṇa ||27||

—o)0(o—

|| 3.28-29 ||

śrī-mukhena tu māhātmyam āsāṁ prāha svayaṁ hariḥ ||

yathā tatraiva (10.32.22)—

**na pāraye’haṁ niravadya-saṁyujāṁ**


**sva-sādhu-kṛtyaṁ vibudhāyuṣāpi vaḥ  |**


**yām ābhajan durjara-geha-śṛṅkhalāḥ**


**saṁvṛścya tad vaḥ pratiyātu sādhunā ||29||**

śrī-jīvaḥ: nanv anyeṣāṁ bhaktānāṁ bhāvo bhāvya eva pāvanatvāt | āsāṁ tu bhāvaḥ sa-doṣa iva labhyate aupapatya-sādhāraṇa-dṛṣṭair ahṛdyatvāt tatrāha—śrī-mukheneti ||28||

tatas tasmād vaḥ sādhunā sādhu-kṛtyenaiva tat-sādhu-kṛtyaṁ pratiyātu, pratyupakṛtaṁ bhavatv ity arthaḥ | tasminn aupapatya-sādhāraṇa-dṛṣṭir bahirmukhānām eva jāyate, tān prati tu nedaṁ śāstraṁ prakāśyata iti bhāvaḥ ||29||

**viśvanāthaḥ: **nanv eṣāṁ bhaktānāṁ bhāvo bhāvya eva pāvanatvāt | gopīnāṁ bhāvas tv aupapatya-sādhāraṇa-dṛṣṭair ahṛdyatvāt sa-doṣa iveti | tad-bhāvanāyāṁ kecana manda-dhiyaḥ saṁśerata ity ata āha—śrī-mukheneti ||28||

niravadyā pūrvokta-rītyā nirdoṣā saṁyuk saṁyogo yāsāṁ tāsāṁ vaḥ svenaiva | sādhu yat kṛtyaṁ, na tu sādhutvāpādakena kenacid vastu-samparkeṇa sādhv ity arthaḥ |

vibudhāyuṣāpīti | yuṣmākaṁ kṣaṇikam api sādhu-kṛtyam iti bhāvaḥ | na pāraye pratikartuṁ śodhayitum ity ākṣepa-labdham | yā mā mām abhajan | saṁvṛścya pati-svaśrū-śvaśura-pitṛ-mātṛ-bhrātrādi-sneha-bandhu-gandham api dūre parihāyety arthaḥ | śleṣeṇāpakva-yogina iva saṁvṛścyāpi tāḥ punar māṁ naivābhajann ity arthaḥ | ahaṁ tu pitror bhrātari sveṣu bandhuṣv api snihyāmi ca | yuṣmān bhajāmi cet, ye yathā māṁ prapadyante tāṁs tathaiva bhajāmi [gītā 4.11] iti svayaṁ pratijñāto’pi cyuta iti mama prakriyāyā asambhavaḥ | vyajyamāno’yam arthaḥ śleṣeṇāpi labhyate | geha-śṛṅkhalāḥ saṁvṛścya yā yuṣmān ahaṁ mā abhajam | para-savarṇena na-kāra-dhu-kārayoḥ saṁyogaḥ | tat tasmāt vaḥ sādhunā sādhutvenaiva tat pratiyātu pratikṛtaṁ bhavatv ity arthaḥ ||29||

**viṣṇudāsaḥ: **siddhās tena sandehaṁ nirākṛtya tāsāṁ mahimātiśayaṁ vaktuṁ prakṛtam anusarati—śrī-mukheneti ||28||

na pāraye’haṁ niravadya-saṁyujāṁ

sva-sādhu-kṛtyaṁ vibudhāyuṣāpi vaḥ |

yām ābhajan durjara-geha-śṛṅkhalāḥ

saṁvṛścya tad vaḥ pratiyātu sādhunā ||29||

na pāraye’ham iti | vo yuṣmākaṁ yat svīyaṁ sādhu-kṛtyaṁ tad-ucita-pratyupakāra-kṛtye vibudhāyuṣāpi vigato budho gaṇanābhijño yasmāt, tenānantenāyuṣā kālenāpi etāvat-kāla-kṛta-pratyupakāra-kṛtyenāpi na pāraye | pāra tīra karma-samāptau cur-ādiḥ | paryāpto na bhavāmi samartho nāsmīty arthaḥ | tatra hetuḥ—niravadyā kāma-mayatvena pratīyamānāpi— evaṁ mad-arthojjhita-loka-veda-svānāṁ [bhā.pu. 10.32.21], tā man-manaskā mat-prāṇā mad-arthe tyakta-daihikāḥ [bhā.pu. 10.46.4] ity-ādinā ca mad-viṣayaka-nirmala-prema-viśeṣa-mayatvāt nirdoṣaḥ saṁyuk saṁyogo yāsāṁ | tat katham ? ity ata āha—yā bhavatyaḥ durjarā atyanta-dṛḍhāḥ gṛha-śṛṅkhalāḥ saṁvṛścya samyak chittvā mā mām abhajan | ata eva yuṣmākam eva sādhunā sādhu-kṛtyena yuṣmat-sādhu-kṛtyaṁ pratiyātu pratyupakṛtaṁ bhavatu | yuṣmat-sauśīlyenaiva mamānṛṇyam, na tu mat-kṛta-pratyupakāreṇety arthaḥ | yuṣmadvad ātmārpaṇena aneka-niṣṭha-cittatvāt sarva-nairapekṣya pūrvaka-bhajanābhāvena pratyupakārāśakteḥ ||29||

—o)0(o—

|| 3.30-31 ||

uddhavo’pi jagau suṣṭhu sarva-bhāgavatottamaḥ ||30||

yathā [bhā.pu. 10.47.61]—

**āsām aho caraṇa-reṇu-juṣām ahaṁ syāṁ**


**vṛndāvane kim api gulma-latauṣadhīnām |**


**yā dustyajaṁ sva-janam ārya-pathaṁ ca hitvā**


**bhejur mukunda-padavīṁ śrutibhir vimṛgyām ||31||**

**śrī-jīvaḥ: **tan-mahā-bhaktais tu tac chlāghyata evety āha–uddhavo’pīti ||30-31||

viśvanāthaḥ: nanu sad-ācāraṁ vinā niḥsaṅkocaā pravṛttiḥ prekṣāvatāṁ na syād ity ata āha uddhavo’pīti | jagau raṁsyann idaṁ jagau [bhā.pu. 10.47.57] iti mūle tathokteḥ | tac ca gānaṁ mat-kartṛkānuvṛttiṁ sarve śṛṇvantv ity abhiprāyaḥ ||30||

caraṇa-reṇu-juṣām iti yāsām upari caraṇau vinyasyantīti | gulmādayo’py atikṣudra-jātaya eva jñeyāḥ | samayaś ca kṛṣṇābhisāra-sambandhī jñeyaḥ | tadaiva vartmāvartma-vivekāpagamāt tad-upari pāda-nyāsa-siddheḥ | nanu tvam api śrī-kṛṣṇa-līlā-parikara-mukhyo’si, kim anyato vailakṣaṇyam āsāṁ paśyasi ? iti tatrāha—yā dustyajam iti parama-nirupādhitvaṁ premṇa uktam| anyatra rukmiṇy-ādiṣu premṇi loka-dharmāv apy upādhī iti tāsāṁ pāda-rajaḥ prārthitavān uddhava iti ||31||

**viṣṇudāsaḥ: **śrīmad-uddhavo’pi jagau tāsāṁ māhātmyam iti pūrveṇaivānvayaḥ | tad evam āha—āsām aho ity ādi | aho iti atyanta-durlabha-lālasayā khede | vṛndāvane iti sadā tatraiva tāsāṁ bhramaṇādinā sānnidhyāt | gulmaḥ stambaḥ, aprakāṇḍe stamba-gulmau ity amaraḥ | vṛkṣādīnām anuktir atyuccatvena samyak taj-joṣaṇāsiddheḥ | gulmādīnāṁ yathottaram nyūnatvam ūhyam | parama-dīnatayātmano’tinīcatva-mananena tṛṇatva-mātra-prārthane paryavasānat |

gītam api tāsāṁ māhātmyaṁ punar apy autsukyena gāyati—yā iti | yā mukundasya śrī-kṛṣṇasya padavīṁ rāgākṛṣṭatayā sarvadā tad-anugatim | kīdṛśīṁ ? śrutibhiḥ sarva-śruti-vicāraiḥ, śrutibhir eva vā kartrībhir vimṛgyāṁ parama-puruṣārthatayānveṣaṇīyām |

kiṁ kṛtvā bhejuḥ ? svajanam ārya-pathaṁ ca hitvā loka-maryādāṁ veda-maryādāṁ ca tyaktvety arthaḥ | tat tu dustyajaṁ pūrvokteḥ śrī-prabhṛtibhir apy atyājyam | te khalu sarva-mahā-loka-sarva-mahā-veda-sāra-buddhyaiva bhajantīti | ato na teṣu rāgautkaṭyam eva kāraṇam ity etā evāsamordhva-rāgā iti bhāvaḥ | padyāvalyāṁ ca tenaiva tāḥ praty uktaṁ, yathā—

    tābhyo namo vallava-vallabhābhyo


    yāsāṁ guṇais tair abhicintyamānaiḥ |


    vakṣaḥ-sthale niḥśvasitaiḥ kaduṣṇair


    lakṣmī-pater mlāyati vaijayantī || 


    viyoginīnām api paddhatiṁ vo


    na yogino gantum api kṣamante |


    yad dhyeya-rūpasya parasya puṁso


    yūyaṁ gatā dhyeya-padaṁ durāpam || [padyā. 346-7] ||31||

—o)0(o—

|| 3.32 ||

māyā-kalita-tādṛk-strī-śīlanenānasūyabhiḥ |

na jātu vraja-devīnāṁ patibhiḥ saha saṅgamaḥ ||32||

**śrī-jīvaḥ: **nanu bhavatu bhagavato vastutas tat-patitvam iti na doṣaḥ | tathāpy anyaṁ patiṁ manyase cet, sa punar asambhavo jugupsā-hetuś ceti katham atra rasāvahatvaṁ syāt ? tatrāha—māyeti | śīlanaṁ pāṇi-grahaṇādi-rūpaṁ, tena tat tayāvyabhicāriṇā vraja-devīnām | saha-balaḥ srag-avataṁsa-vilāsaḥ sānuṣu kṣiti-bhṛto vraja-devyaḥ [bhā.pu. 10.35.12] ity ukta-dṛśā vraje tat tayātiprasiddhānāṁ tāsāṁ tām eva prasiddhim avalambya yaugikārtha-puraskāreṇa pura-sambandhinīnāṁ rukmiṇy-ādīnāṁ devīnāṁ tasya paṭṭa-rājñīnāṁ patibhir māyayā patitayā vikhyāpitais tair gopair jātu kadācid api na saṅgamaḥ, na pāṇi-grahaṇādi-sambandha ity arthaḥ | prāyaścittārhaḥ para-śayyāyām api tāsāṁ sambandho nāsti, kim uta tad-anarheṇa pareṇa pāṇi-grahaṇam iti bhāvaḥ ||32||

viśvanāthaḥ: nanu tāsāṁ parinetṝṇāṁ gopānāṁ kiṁ samādhānāṁ ? tatrāha—māyeti | abhisārādi-samaye māyā-kalpitāsu tad-ākārāsu strīṣu śīlanena etya asmad-gṛheṣu vartante ity abhimānena hetunā asūyām akurvadbhiḥ | māyayā yoga-māyayaiva, na tu bahiraṅgayā māyayā | bhagavato dhāmni siddha-parivāreṣu ca tasyā adhikārābhāvāt, tan-mohitānāṁ bhagavad-vaimukhyasyāvaśyambhāvāt teṣāṁ gopānāṁ tu bhagavad-vaimukhya-mātra-darśanāt | tataś ca yogamāyāyāś cic-chakti-vṛttitvāt | tat-kāryāṇām api nitya-satyatvocitatvāt | sarva-māyika-prapañca-nāśe’pi teṣāṁ pārśva-stha-dārāṇāṁ teṣu sva-sva-bhāryābhimānasya nitya-satyatvam eva |

nanu manyamānāḥ sva-pārśva-sthān iti śuktoktiḥ | tac ca dārāṇāṁ sva-sva-pārśva-sthatva-mananaṁ māyā-kṛta-tādṛk-strī-nirmāṇaṁ vināpi yoga-māyayā suśakyam eva | satyam | rāsābhisāre tā vāryamāṇāḥ patibhiḥ [bhā.pu. 10.29.8] ity ādau patibhir vāraṇam asmābhiḥ sva-sva-bhāryā nivārya sva-sva-gṛham ānītā dṛśyanta eveti tat-prakārakam eva | tac ca tādṛk-strī-nirmāṇaṁ vinā na sambhaved ity ata uktaṁ māyā-kalita-tādṛk-strīti | granthakāra-caraṇair iti | evam eva lalita-mādhavokter gopīnāṁ gopair vivāhasya māyikatve’pi nitya-satyatvam eva jñeyam | manyamānā ity abhiprāya-mātraṁ na tu māyā-kalpitānām api tāsāṁ patibhiḥ sambhoga iti tāsāṁ tad-ākāra-tulyākārāṇām anya-sambhuktatvasyānaucityāt | ata eva sva-pārśva-sthān iti | na tu talpa-sthān ity uktam | tac ca samādhānaṁ yogamāyayaiva tat-patīnāṁ puṁstve’pi kāma-vikārān udbhāvanāt | ata eva tan-mātrādibhiḥ prārthitānām api teṣāṁ teṣāṁ gopānāṁ gopālānāṁ śālli-kṣetrādāv eva śiśayiṣā prāyo na tu sva-gṛheṣv api svīya-tad-bhāvasya prākaṭyābhāvāyeti jñeyam ||32-33||

**viṣṇudāsaḥ: **nanu, bhavatu nāma rāga-mārgaika-ratānāṁ sādhaka-bhaktānām anugrahārthaṁ tat-tal-līlā-viśiṣṭe svasmin pravaṇīkaraṇaṁ prayojanam, kintu asvargyam ayaśasyaṁ ca [bhā.pu. 10.29.26] ity-ādinā paropabhukta-svīkārāt sāmānya-janeṣv api vaivaśyaṁ durnivāraṁ rasikendra-śekhare tasmiṁs tu svayam upadeṣṭṛtvāt sutarām ? tan na, api tu tābhir lakṣmy-ādi-spṛhaṇīya-prema-saubhāgya-śīlābhiḥ parama-pativratā-śirobhūṣaṇābhiḥ śrī-kṛṣṇa-preyasībhiḥ sārdhaṁ tat-patiṁ-manyānāṁ gopānāṁ pūrvokta-vidhinā rasa-viśeṣāsvādārtham eva tat-tad-abhimāna-mātram | na tu vastuta ity āha—māyā-kaliteti | jātu kadācid api vraja-devīnāṁ patibhiḥ patiṁ-manyaiḥ saha saṅgamo na sambhavati | tatra hetugarbha-viśeṣaṇam kiṁ-viśiṣṭe ? māyayā kalitā racitā yās tādṛśyaḥ ākāra-svabhāvādinā śrī-kṛṣṇa-kāntā-tulyāḥ striyaḥ tābhir yac chīlanaṁ khāna-pāna-saṅgādi sevanaṁ tena anasūyubhir adoṣa-darśibhiḥ | kṛṣṇāhnika-kaumudyāṁ ca—

    rādhādīnāṁ kuvalaya-dṛśāṁ nitya-kṛṣṇa-priyāṇāṁ


    gope’nyasmin vitatha-mamatā-mātra-bhartṛ-bhramāṇām |


    chāyā-kāyā-kalana-kalayā bāndhavān mohayitvā


    kṛṣṇāsaṅgaṁ niśi ghaṭayate yogamāyā muditvā || (6.12) ||32||

—o)0(o—

|| 3.33 ||

tathā hi śrī-daśame (10.33.37)—

nāsūyan khalu kṛṣṇāya mohitās tasya māyayā |

manyamānāḥ svapārśvasthān svān svān dārān vrajaukasaḥ ||33||

**śrī-jīvaḥ: **etad eva pramāṇayati—tathā hīti | nāsūyann ity asyāyam arthaḥ | tasya śrī-kṛṣṇasya māyayā ye sve sve dārā vivāha-samayata eva māyā-racitāḥ sva-sva-dārās tān sva-pārśva-sthān manyamānāḥ jānantaḥ śrī-kṛṣṇāya nāsūyan | tena tāsāṁ tat-preyasīnāṁ yadā yadā tad-eka-vratatālopa-prasaṅgaḥ syāt, tadā tadā nija-racitāṁs tad-dārāṁs tān prati māyāṁ prakaṭayāmāsa tās tu gopayāmāseti nija-preyasī-svīkaraṇa-lakṣaṇe tad-guṇe te doṣāropaṁ nākurvann ity arthaḥ | ubhayāsāṁ bhedājñāne’pi tad-racitatvam eva hetur ity āha—mohitā iti| tasya māyayeti māyāyāḥ sadā parama-sāmarthyaṁ tat-paratvaṁ ca darśitam | tataś ca tat-priyāṇāṁ tāsāṁ sadaiva sāhāyyaṁ sā kuryād eveti sādhu vyākhyātaṁ śīlitaṁ pāṇi-grahaṇādi-rūpam iti | tasyāṁ tu prakriyāyāṁ rasāvaśeṣa-sampādane yathā kāraṇaṁ tathā darśitam darśayiṣyate ceti | śuśrūṣantyaḥ patīn kāścit [bhā.pu. 10.29.6] iti tu antar-gṛha-gatāḥ kāścit [bhā.pu. 10.29.9] ity ādy-uktānām śrī-kṛṣṇaṁ prati prasthānāya labdha-vinirgamānāṁ kāsāṁcid asiddha-dehānāṁ vṛttam | duhantyo’bhiyayuḥ [bhā.pu. 10.29.5] ity ādi śrī-śuka-vacane khalu yayur iti prasthitavatya ity evārthaḥ | prasthāna eva hi tat-tat-kriyā-parityāgaḥ na tu prāptau | prāptis tv agre vakṣyate ājagmur anyonyam alakṣitodyamāḥ [bhā.pu. 10.29.4] iti ||33||

viśvanāthaḥ: pūrva-ślokasya vyākhyā draṣṭavyā |

**viṣṇudāsaḥ: **etad eva śrī-śuka-vākyena pramāṇayati—nāsūyann iti | doṣa-dṛṣṭiṁ ca cakruḥ | tatra hetuḥ—manyamānā iti | tasya śrī-kṛṣṇasya māyayā racitān api tān dārān svān svān iti manyamānāḥ | yato mohitāḥ | atrāpi tasya māyayeti yojyam | sva-pārśva-stha-mananaṁ tu tābhiḥ saha tat-tad-anuśīlanaṁ vinā sambhavati | tac ca tāsāṁ māyā-racitatvaṁ vinā na sambhavati | śrī-kṛṣṇa-preyasī-rūpāṇāṁ tadānīṁ rāsa-līlāyāṁ saṅgatatvāt ||33||

—o)0(o—

|| 3.34-35 ||

tatra kanyakāḥ—

anūḍhāḥ kanyakāḥ proktāḥ sa-lajjāḥ pitṛ-pālitāḥ |

sakhī-keliṣu visrabdhāḥ prāyo mugdhā-guṇānvitāḥ ||

tatra durgā-vrata-parāḥ kanyā dhanyādayo matāḥ |

hariṇā pūritābhīṣṭās tena tās tasya vallabhāḥ ||

śrī-jīvaḥ: sakhi-keliṣu sakhībhiḥ kiñcid vayo’dhikābhir narma-pūrvakaṁ yad yat pravartyate, tatra tatraiva viśrabdhāḥ ||34||

tatra tāsu kanyakāsu madhye durgā-vrata-parā yāsu gokula-kanyāsv ity-ādinā darśitā dhanyādayaḥ | pūritābhīṣṭāḥ—yāta yūyaṁ vrajaṁ siddhā mayemā raṁsyate kṣapāḥ [bhā.pu. 10.22.27] iti datta-varāḥ | tena tasya vallabhās tasya svīyātvam eva sasmin manyamānā ity arthaḥ | svīyāyām eva vallabhādi-śabdasya rūḍhatvāt ||35||

**viśvanāthaḥ: **tatra tāsu parakīyāsu madhye kanyakā lakṣyante | tatra tāsu kanyāsu madhye dhanyādayaḥ kanyā durgā-vrata-parāḥ | kintu pūrvokta-yuktyā kṛṣṇa-bhāryābhimānavatībhyo’nyā jñeyāḥ parakīyā-prakaraṇa-madhya-paṭhitvāt | kiṁ ca iti saṅkalpam ācerur yā gokula-kumārikāḥ ity atra yā iti padopādānāt mūle’pi hemante prathame māsi nanda-vraja-kumārikāḥ ity ukter gokulasya kumārikā ity ukter vṛṣabhānu-candrabhānu-vraja-kumārikā bahvyo’parāḥ kātyāyanī-vratam akurvāṇā api sthitās tāś ca śrī-rādhikā-saṅginyaḥ parakīyā jñeyāḥ ||34-35||

**viṣṇudāsaḥ: **tatra kanyakā iti | tatra dvividhā parakīyāsu anūḍhā avivāhitāḥ | mugdhā-guṇānvitāḥ vakṣyamāṇā ye mugdhānāyikānāṁ guṇās tair yuktāḥ | prāyaḥ-grahaṇaṁ tu kadācit kācit prakhara-svabhāvāt madhyā-guṇānvitā ca bhavatīty abhiprāyeṇa ||34||

pūritābhīṣṭāḥ yātābalā vrajaṁ siddhāḥ [bhā.pu. 10.22.27] iti vareṇa pūritaṁ sampāditam abhīṣṭaṁ yāsām ||35||

—o)0(o—

|| 3.36 ||

yathā—

visrabdhā sakhi dhūli-keliṣu paṭā-saṁvīta-vakṣaḥ-sthalā

bālāsīti na vallavas tava pitā jāmātaraṁ mṛgyati |

tvaṁ tu bhrānta-vilocanās tam acirād ākarṇya vṛndāvane

kūjantīṁ śikhi-piccha-mauli-muralīṁ sotkampam āghūrṇasi ||

śrī-jīvaḥ: visrabdheti | jyeṣṭha-bhrātṛjāyā vacanam | visrabdhā sakhī-keliṣv iti śeṣaḥ | yadyapi dhūli-keliṣv ity ādikaṁ mṛgyatīti paryantam asyāḥ pūrvāvasthām avalambya nirdiṣṭaṁ, tathāpi vartamāna-sāmīpye vartamānavad vā iti nyāyena saṅgamanīyam ||36||

**viśvanāthaḥ: **visrabdheti | jyeṣṭha-bhrātṛjāyā labdha-kṛṣṇādi-saṅgāyāḥ sa-parihāsa-vākyam | dhūli-keliṣu paṭāsaṁvīta-vakṣaḥ-sthalety anvayaḥ | tathā bālā visrabdhāsīti vyavahitānvayo’nuprāsānurodhāt soḍhavyaḥ | ballavo vi`ceṣa-parām arṣa-śūnyaḥ ||36||

**viṣṇudāsaḥ: **visrabdheti | jāta-kṛṣṇa-sambandhāyāḥ kasyāścid vrajadevyāḥ śrī-kṛṣṇasya muralī-śravaṇena udgataṁ bhāvā kāñcid gopa-kumārīṁ prati sāścaryoktiḥ | paṭā-saṁvīta-vakṣaḥ-sthalā paṭena vastreṇāsaṁvītam anāvṛtaṁ vakṣaḥ-sthalaṁ yasyāḥ sā | śikhi-piñcha-mauliḥ śrī-kṛṣṇas tasya muralīṁ tena vāditām ity arthaḥ | bhrānta-vilocanas tam ity ākarṇana-kriyāyā viśeṣaṇam | sotkampam ity āghūrṇana-kriyāyā viśeṣaṇam ||36||

—o)0(o—

|| 3.37 ||

atha paroḍhāḥ—

gopair vyūḍhā api hareḥ sadā sambhoga-lālasāḥ |

paroḍhā vallabhās tasya vraja-nāryo’prasūtikāḥ ||

śrī-jīvaḥ: paroḍhā iti | pūrvavad bhramānuvādā eva | aprasūtikā iti | aprasūtitve sati tāsām ālambanatvaṁ vairūpyeṇa dūṣyate | tataś ca raso’pi dūṣyate | tat-saurūpya-kāri saurūpyaṁ tato’nyūna-pramāṇatvaṁ ca madhye maṇīnāṁ haimānāṁ mahā-mārakato yathā [bhā.pu. 10.33.7] iti, taḍita iva tā megha-cakre virejuḥ [bhā.pu. 10.33.8] iti dṛṣṭāntena darśyate | siṣeva ātmany avaruddha-saurataḥ sarvāḥ śarat-kāvya-kathā-rasāśrayāḥ [bhā.pu. 10.33.26] ity anena tathā rasavattvam evāṅgīkṛtam | tataś ca—mātaraḥ pitaraḥ putrā bhrātaraḥ patayaś ca vaḥ [bhā.pu. 10.29.20] iti śrī-kṛṣṇa-vākyaṁ tu tadīya-bhrātṛ-putrādīn apadiśya parihāsamayam eva | vāstavatve nindāmi ca pibāmi ca iti nyāyena doṣāvaham eva syāt | ata eva duhantyo’bhiyayuḥ [bhā.pu. 10.29.5] ity ādau, pāyayantyaḥ śiśūn payaḥ [bhā.pu. 10.29.6] ity eva śrī-śuka-vākyaṁ na tu pāyayantyaḥ sutān stanam iti | kvacit tad-vidheṣu putrādi-vyapadeśo dṛśyate yathā sāmba-kṛta-lakṣmaṇā-haraṇe śrī-baladevam uddiśya |

    pratigṛhya tu tat-sarvaṁ bhagavān sātvatarṣabhaḥ | 


    sa-sutaḥ sa-snuṣaḥ prāgāt suhṛdbhir abhinanditaḥ || [bhā.pu. 10.68.52] iti ||37||

viśvanāthaḥ: aprasūtikā iti | tāsāṁ puṣpodgamābhāvān nitya-vilāsārthaṁ yoga-māyayaiva sampāditatvāt ||37||

**viṣṇudāsaḥ: **gopair iti | vyūḍhā vivāhitāḥ | tasya hareḥ ||37||

—o)0(o—

|| 3.38 ||

yathā padyāvalyām (312)—

kātyāyanī-kusuma-kāmanayā kim arthaṁ

kāntāra-kukṣi-kuharaṁ kutukād gatāsi |

paśya stana-stavakayos tava kaṇṭakāṅkaṁ

gopaḥ sukaṇṭhi bata paśyasi jāta-kopaḥ ||38||

śrī-jīvaḥ: yathā kātyāyanīti | parihāsa-vacanatvāt sadyastanety ādikaṁ sahacaryā svayaṁ vitarkya dūra-sthitāpi patuḥ svasā sa-śabdam udīkṣata iti mithyaivoktam | tac ca sat-kula-knayānāṁ tāsāṁ stanādy-udghāṭanāsambhavād eva ||38||

**viśvanāthaḥ: **kātyāyanīti candrāvalīṁ prati padmā-vākyam | sadyastanaṁ sadyo-bhavaṁ kaṇṭakāṅkaṁ kaṇṭaka-kṣata-cihnam ||38||

**viṣṇudāsaḥ: **kātyāyanīti | kṛṣṇena saha krīḍitvā vṛndāvanād gṛhāgatāyāś candrāvalyāḥ kucopari sambhoga-cihnāny ālokya śaṅkamānāyāṁ tan-nanāndari padmā vyājena candrāvalīṁ pratyāha—kāntāro durgamaṁ vanaṁ tasya kukṣir-antarālaṁ tasya kuharaṁ, sadyastanaṁ tat-kālam eva jātam | apahnuti-nāmāyam alaṅkāraḥ | yathoktaṁ—

    upameyaṁ mṛṣā kṛtvā satyatvenopamānakam |


    sthāpyate cet tadā jñeyāpahnutiḥ kāvya-vedibhiḥ |

śloko’yaṁ chidra-saṁvṛtir nāma sakhī-kārya-viśeṣe’py udāharaṇārhaḥ | alaṅkāra-kaustubhe ca—

    gaurīm arcayituṁ prasūna-vicaye śvaśrū-nidiṣṭā hareḥ


    krīḍā-kānanam āgatā vayam aho meghāgamaś cābhavat |


    preṅkholāḥ paritaś ca kaṇṭaka-latāḥ śyāmāś ca sarvā diśo


    no vidmaḥ prativeśa-vāsini guroḥ kiṁ bhāvi sambhāvitam || [a.kau. 1.4]

—o)0(o—

|| 3.39 ||

etāḥ sarvātiśāyinyaḥ śobhā-sādguṇya-vaibhavaiḥ |

ramādibhyo’py uru-prema-mâdhurya-bhara-bhūṣitāḥ ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam |

viṣṇudāsaḥ : etā iti | etāḥ paroḍhāḥ | sarvātiśāyinya iti sarva-śabdena parakīyāsu yāḥ kanyās tābhyo’py āsām atiśayoktā ||39||

—o)0(o—

|| 3.40 ||

tathā ca śrī-daśame (10.47.60)—

**nāyaṁ śriyo’ṅga u nitānta-rateḥ prasādaḥ**


**svar-yoṣitāṁ nalina-gandha-rucāṁ kuto’nyāḥ |**


**rāsotsave’sya bhuja-daṇḍa-gṛhīta-kaṇṭha-**


**labdhāśiṣāṁ ya udagād vraja-vallabhīnām ||40||**

śrī-jīvaḥ: atha tāsāṁ tad-ananya-yogyatvaṁ tan-nitya-preyasītvaṁ ca darśayan pūrvoktaṁ māyā-mātra-vyañjitānyathātvam eva draḍhayati tathā ceti | nāyaṁ śriyo’ṅga iti | pūrvaṁ etāḥ paraṁ tanu-bhṛtaḥ [bhā.pu. 10.47.58] ity anena mumukṣu-mukta-bhaktebhyas tāsāṁ bhāva-māhātmyaṁ darśitam | tatra kvemāḥ striyaḥ [bhā.pu. 10.44.59] ity anena hetu-vinyāsaḥ kṛtaḥ| yasmād ataḥ khalu upakramopasaṁhārayor asya śrīmad-uddhavasya stotus tāsu mahā-bhakter eva darśanād atraiva paramātmanīti viśeṣaṇa-dānena gopīnāṁ tat-patīnāṁ ceti tad-vyabhicāritā-khaṇḍanayā yā dustyajaṁ svajanam ārya-pathaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.61] ity anena śrī-kṛṣṇa-mātrārtha-loka-dharma-parityāgasya nirdekṣyamāṇatvena tāsāṁ sad-ācārasyānukrama-prāptatādarśanād arthāntaraṁ tu na sambhavati | kiṁ tv ayam evārthaḥ | imā vanacaryaḥ śrī-vṛndāvana-gatāḥ striyaḥ śrī-rādhādyāḥ kva | etādṛśa-gāḍha-tad-āsakty-abhāvād vyabhicāra-duṣṭāḥ sarvā apy anyāḥ kva | ata evāsu rūḍha-bhāvākhyo mahābhāvo vartate na tv anyāsu | śrīmān mad-īśvaras tu aviduṣas tan-mahimādikam ananubhavato’pi sākṣāc chreyaḥ sarva-śreṣṭhaṁ kuśalaṁ tanoti | tebhyo vistārya dadātīty arthaḥ | āsāṁ tu gopyas tapaḥ kim acaran [bhā.pu. 10.44.14] ity ādi-diśā parama-mahima-svabhāvaṁ tadīya-rūpam anubhavantīnāṁ tā man-manaskā mat-prāṇāḥ [bhā.pu. 10.46.3] ity ādi-diśā ātmātmīya-dhāraṇaṁ tad-āśayā kurvatīnām ṛṇy eva sa iti bhāvaḥ |

atha tat tad apy ākṣipyāha nāyaṁ śriya iti | u vismaye | aṅge śrī-vaikuṇṭha-nāthasya vakṣasi vartamānāyā api nitānta-rater api śrītvena prasiddhāyās tat-preyasyā nāyaṁ prasādaḥ śobhā-sādguṇya-vaibhava-prema-mādhuryāṇām aujjvalyaṁ nāstīti | tādṛśyāḥ śriyo’pi saṁś cet tarhi svar-yoṣitāṁ vaikuṇṭha-sthitānāṁ nalinasya tatratya-svarṇa-kamalasyeva gandho ruk kāntir yāsāṁ tāsāṁ tad-upalakṣita-sarvāścarya-guṇānāṁ sutarāṁ nāstīti | tad evaṁ sati kuto’nyāḥ | anyāḥ sarvā api nārī-jātayo dūrata eva parās tā ity arthaḥ | na cāyaṁ tāsu prasādaḥ sadāsty eva| nimittaṁ prāpya tu prakaṭībhavatīty āha rāseti | asya tāsāṁ samīpe mādṛśīva sphurataḥ | śrī-govindasya bhuja-daṇḍena gṛhītaḥ kaṇṭho yāsāṁ tāś ca labdhā śriyaś ca tāsāṁ tādṛśīnāṁ satīnāṁ ya udagān nityam eva san prakaṭībabhūveti | tad evaṁ tāsāṁ sarvato vilakṣaṇatve prāpte sarva-vilakṣaṇasyaiva śrī-kṛṣṇasya nitya-priyātvaṁ pratipadyate | tataś ca sarvato vilakṣaṇatvād anyathā śrī-kṛṣṇasya parama-bhagavattvaṁ tathā āsām api parama-lakṣmītvam tato yukta evānya-lakṣmī-jaya iti bhāvaḥ | tato yāstu sādhaka-muni-caryādayo vakṣyante tāḥ punar atra gauṇatvena noṭṭaṅkitā iti jñeyam ||40||

**viśvanāthaḥ: **u iti vismaye | aṅge vaikuṇṭha-nāthasya vakṣasi vartamānāyā api nitānta-rater api śriyo mahā-lakṣmyā api nāyaṁ prasādaḥ svar-yoṣitām sutarāṁ nāsti | anyā yuvati-jātayaḥ kutaḥ | dūrata eva parāstā ity arthaḥ | atra aṅga iti padena śobhā-sādguṇya-prema-praṇaya-mādhuryāṇi lakṣmyāḥ sarvato vilakṣaṇāni sūcitāni | tāni vinā vidagdha-śiromaṇinā śrī-nārāyaṇena tasyāḥ sva-vakṣasi dhāraṇāyogāt | nitānta-rater ity anena saundarya-saurabhya-sausvarya-saukumārya-saurasya-vaidagdhādīni teṣām eva nayanādibhir indriyaiḥ saṁbhuktatve ratitva-siddheḥ | atrāpi nitāntety anenātilāvaṇya-mādhuryopādhikāni saubhāyāni tāni vinā rater nitāntatvāsambhavāt | nalina-gandha-rucām ity anena punar api saurabhya-saundarya-saukumāryādīni piṣṭa-peṣaṇatayoktāni spaṣṭatvārtham ||40||

viṣṇudāsaḥ: nāyam iti śrīmad-uddhavasya vacanam | aho bata vayaṁ ke varākāḥ śrī-devakyām api nedṛśyas tat-prasādaḥ | ayam etādṛśaḥ prasādaḥ sukha-mayo manaḥ-prakāśaḥ | śriyo lakṣmyāḥ | yadi śriyo’pi na, tadānyāsāṁ svar-yoṣitāṁ vaikuṇṭha-purāṅganānāṁ tāsv api nalina-gandha-rucāṁ tatratya-svarṇa-kamalasyeva gandho ruk kāntiś ca yāsāṁ tāsāṁ parama-viśiṣṭānāṁ bhū-līlā-prabhṛtīnām api sutarām | tataḥ kuto’nyāḥ prākṛta-svarga-sthāḥ prastāvyāḥ | tās tu prastāvyā eva nety arthaḥ | ko’sau prasādaḥ ? yo yādṛśo vraja-sundarīṇām udagād āvirbabhūva | tad eva vyañjayati kīdṛśīnām ? rāsotsave tad-upalakṣite śriyāpy alabhye parama-rāga-mayatvāt sarva-camatkāra-kārakādbhuta-keli-vṛnde asya sākṣān manmatha-manmathaḥ [bhā.pu. 10.32.2] iti, trailokya-lakṣmy-eka-padaṁ vapur dadhat [bhā.pu. 10.32.14] iti, gopyas tapaḥ kim acaran [bhā.pu. 10.44.14] ity ādy-anusāreṇa śriyāpi durdarśādbhuta-rūpasya tasya yau bhuja-daṇḍau tābhyāṁ karaṇatve’pi paramāśaktyā svayaṁ kartṛtā-prāptābhyāṁ gṛhīto vyavadhāna-śaṅkayā dhṛtaḥ kaṇṭho yāsāṁ tathābhūtāś ca tāḥ, ata eva labdhāḥ prāptā āśiṣaḥ śrī-devyā durgama-manorathā yābhis tāś ca tāsām | atra śrī-paribhava-vākye vraja-sundarīṇām ity uktya saundaryam api tāsāṁ tad-adhikam iti vyañjitam | yuktaṁ ca yasyāsti bhaktir bhagavaty akiñcanā sarvair guṇais tatra samāsate surāḥ [bhā.pu. 5.18.12] ity ādau bhakti-tāratamyena guṇa-tāratamya-prakāśāt | lalita-mādhave (1.33) ca –

    nava-nava-sudhā-sambandho’pi priyo’pi dṛśāṁ sadā


    sarasija-vanīṁ mlānāṁ kurvann api prabhayā svayā |


    vidhur api kalā-pūrṇo’py uccaiḥ kuraṅga-dharaḥ śaśī 

vraja-mṛga-dṛśāṁ vaktrair ebhiḥ suraṅga-dharair jitaḥ ||

tatraiva (6.2)—

    ūrīkartuṁ dāmodara-hṛdi navāmoda-laharīṁ


    varīyasyaḥ premṇāṁ jagati vividhāḥ santu gatayaḥ |


    stumas taṁ yas tāsāṁ sphurati hṛdi bhāvasya garimā


    hṛṣīkāṇāṁ hanta prabhur api na yatra prabhavati || iti ||40||

—o)0(o—

|| 3.41-43 ||

tās tridhā sādhana-parā devyo nitya-priyās tathā ||

tatra sādhana-parāḥ—

syur yauthikyas tv ayauthikya iti tatrādimā dvidhā ||

tatra yauthikyaḥ—

yauthikyas tatra saṁbhūya gaṇaśaḥ sādhane ratāḥ |

dvividhās tās tu munayas tathopaniṣado matāḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **yūthe bhavā yauthikyaḥ | sambhūya militvā sādhane niratāḥ | kiṁ gaṇaśaḥ gaṇena gaṇena gaṇeneti avāntar-gaṇā api bahavas tatra yūthe tiṣṭhantīty arthaḥ ||43||

viṣṇudāsaḥ : tās tridheti | tāḥ parakīyāḥ | yauthikya iti sajātīya-vargaḥ | yūthaṁ rakṣatīti ṭhak| ādimā ādyā | sambhūya militvā | gaṇaśaḥ iti bahv-alpārthāc chas kārakād anyatarasyām [pā. 5.4.42] ity ato bahv-arthāt śas-pratyayaḥ ||41-43||

—o)0(o—

|| 3.44-46 ||

tatra munayaḥ—

gopālopāsakāḥ pūrvam aprāptābhīṣṭa-siddhayaḥ |

cirād udbuddha-ratayo rāma-saundarya-vīkṣayā ||44||

munayas tan-nijābhīṣṭa-siddhi-sampādane ratāḥ |

labdha-bhāvā vraje gopyo jātāḥ pādma itīritam ||45||

kathāpy anyā kila bṛhad-vāmane ceti viśrutiḥ |

siddhiṁ katicid evāsāṁ rāsārambhe prapedire |

iti kecit prabhāṣante prakaṭārthānusāriṇaḥ ||46||

**śrī-jīvaḥ: **tatra munaya iti | pādmottara-khaṇḍe khalv idam uktaṁ—

    purā maharṣayaḥ sarve daṇḍakāraṇya-vāsinaḥ |


    dṛṣṭvā rāmaṁ hariṁ tatra bhoktum aicchan suvigraham ||


    te sarve strītvam āpannāḥ samudbhūtāś ca gokule |


    hariṁ samprāpya kāmena tato muktā bhavārṇavāt || iti |

asyārthaḥ | rāmaṁ dṛṣṭvā kenāpy aṁśena sādṛśyād uddīpta-śrī-kṛṣṇa-viṣayaka-prācīna-bhāvāḥ santas tato’pi sundara-vigrahaṁ hariṁ śrī-kṛṣṇam evopabhoktum aicchan manasā varayāmāsuḥ | tataś ca kalpa-vṛkṣasyeva tasya sākṣāt kiṁcid apy anukta-varo’pi prasādānte sarve kāsāṁcid anyatratya-gopīnāṁ garbha-gatataya strītvam āpannās tad-garbhavatīṣu tāsu kathaṁcin nanda-gokulam āgatāsu tatra tāḥ samudbhūtā jātāḥ | tataś ca tāḥ kāmena jāra-buddhi-mayenāpi mahānurāgeṇa hariṁ pūrva-paṭhita-hari-śabdoktaṁ śrī-kṛṣṇam eva samprāpya nijāntar-gṛha eva prakaṭaṁ labdhvā bhavārṇavān muktāḥ prākṛtaṁ guṇa-mayaṁ dehaṁ parityajyāprākṛta-guṇa-maya-dehena tat-saṅginyo babhūvur iti | tad uktam antar-gṛha-gatāḥ kāścid iti madhye vyavadhānaṁ tv idaṁ tāsām utkaṇṭhā-vardhanārthayā prārabdha-rakṣayeti gamyate ||

tad etad āha—gopāleti | kathāpīty atra viśrutir etad rītikaiva muny-antar-gatā jñeyā | tāsāṁ madhye katicid iti pādmottara-khaṇḍoktā ity arthaḥ | kecid iti śreṣṭhā ity arthaḥ | na kecid apavargam apītivat prakaṭārthānusāriṇa iti purāṇa-dvayoktānāṁ prakarṣeṇa bhāṣanta iti ca tan-matam eva sarva-pratīti-viṣaya iti matam | tadā āstām arthāntarānveṣaṇam iti bhāvaḥ ||

**viśvanāthaḥ **: munaya iti | pādmottara-khaṇḍe yathā—

    purā maharṣayaḥ sarve daṇḍakāraṇya-vāsinaḥ |


    dṛṣṭvā rāmaṁ hariṁ tatra bhoktum aicchan suvigraham ||


    te sarve strītvam āpannāḥ samudbhūtāś ca gokule |


    hariṁ samprāpya kāmena tato muktā bhavārṇavāt || iti |

anayor vyākhyā ca śrī-jīva-gosvāmi-caraṇaiḥ—rāmaṁ dṛṣṭvā kenāpy aṁśena sādṛśyād uddīpta-śrī-kṛṣṇa-viṣayaka-prācīna-bhāvāḥ santas tato’pi sundara-vigrahaṁ hariṁ bhoktum aicchan manasā varayāmāsuḥ | tataś ca kalpa-vṛkṣasyeva tasya sākṣāt kiṁcid apy anukta-varo’pi prasādānte sarve kāsāṁcid anyatratya-gopīnāṁ garbha-gatataya strītvam āpannās tad-garbhavatīṣu tāsu kathaṁcin nanda-gokulam āgatāsu tatra tāḥ samudbhūtā jātāḥ | tataś ca tāḥ kāmena jāra-buddhi-mayenāpi mahānurāgeṇa hariṁ pūrva-paṭhita-hari-śabdoktaṁ śrī-kṛṣṇam eva samprāpya nijāntar-gṛha eva prakaṭaṁ labdhvā bhavārṇavān muktāḥ prākṛtaṁ guṇa-mayaṁ dehaṁ parityajyāprākṛta-guṇa-maya-dehena tat-saṅginyo babhūvur ity eṣā |

atra rāma-darśanodbuddhā kṛṣṇa-viṣayiṇī ratir iti sītā-sandarśanena gopī-viṣayiṇī bhaktir api lakṣaṇānugati-darśanenānugamya ca smṛtam iti teṣāṁ rāgānugā eva bhaktir anugantavyā | yāṁ vinā gopītva-prāpty-abhāvo vyākhyāyate ||44-46||

viṣṇudāsaḥ: na vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 3.47-48 ||

atha upaniṣadaḥ—

samantāt sūkṣma-darśinyo mahopaniṣado’khilāḥ |

gopīnāṁ vīkṣya saubhāgyam asamordhvaṁ suvismitāḥ ||

tapāṁsi śraddhayā kṛtvā premāḍhyā jajñire vraje |

vallavya iti paurāṇī tathaupaniṣadī prathā ||

**śrī-jīvaḥ: **paurāṇīti | bṛhad-vāmana-rītimayīty arthaḥ | tathā vṛndāvana-gataṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati tāsāṁ prārthanā—

    kandarpa-koṭi-lāvaṇye tvayi dṛṣṭe manāṁsi naḥ |


    kāminī-bhāvam āsādya smara-kṣubdhānya-saṁśrayam ||


    yathā tal-loka-vāsinyaḥ kāmatvena gopikāḥ |


    bhajanti ramaṇaṁ matvā cikīrṣājaninas tathā || iti |

tatra śrī-kṛṣṇa-vākyaṁ—

    durlabho durghaṭaś caiva yuṣmākaṁ sumanorathaḥ |


    mayānumoditaḥ samyak satyo bhavitum arhati || iti |

tathā pādme sṛṣṭi-khaṇḍe gāyatrī ca gopītvaṁ prāpya śrī-kṛṣṇaṁ prāptavatīty ākhyāyate | yathā—gopa-kanyā rūpatayā jātāyās tasya brahmaṇā pariṇaye tat-pitrādi-gopeṣu śrī-bhagavad-vacaḥ—

    mayā jñātvā tataḥ kanyā dattā caiṣā viriñcaye |


    yuṣmākaṁ tu kule cāhaṁ deva-kāryārtha-siddhaye |


    avatāraṁ kariṣyāmi mat-kāntā tu bhaviṣyati || iti |

aupaniṣadī— striyaḥ urugendra-bhoga-bhuja-daṇḍa-viṣakta-dhiyo vayam api te samāḥ samadṛśo’ṅghri-saroja-sudhā [bhā.pu. 10.87.21] iti śruti-stuti-prasiddhasyopaniṣad-viśeṣasya matena gamyā ||47-48||

**viśvanāthaḥ : **paurāṇīti bṛhad-vāmanoktā | sā ca yathā—

    kandarpa-koṭi-lāvaṇye tvayi dṛṣṭe manāṁsi naḥ |


    kāminī-bhāvam āsādya smara-kṣubdhānya-saṁśrayam ||


    yathā tal-loka-vāsinyaḥ kāmatvena gopikāḥ |


    bhajanti ramaṇaṁ matvā cikīrṣājaninas tathā || iti |

tāsām upaniṣadāṁ prārthanānantaraṁ śrī-kṛṣṇa-vākyaṁ—

    durlabho durghaṭaś caiva yuṣmākaṁ sumanorathaḥ |


    mayānumoditaḥ samyak satyo bhavitum arhati || iti |

tathā pādme sṛṣṭi-khaṇḍe gāyatrī gopītvaṁ prāptety ākhyāyate | yathā gopeṣu bhagavad-varaḥ—

    mayā jñātvā tataḥ kanyā dattā caiṣā viriñcaye |


    yuṣmākaṁ tu kule cāhaṁ deva-kāryārtha-siddhaye |


    avatāraṁ kariṣyāmi mat-kāntā tu bhaviṣyati || iti |

aupaniṣadī— striyaḥ urugendra-bhoga-bhuja-daṇḍa-viṣakta-dhiyo vayam api te samāḥ samadṛśo’ṅghri-saroja-sudhā [bhā.pu. 10.87.21] iti śrutiḥ | tatra prasiddhānām upaniṣad-viśeṣāṇāṁ matena gamyā | kiṁ cātra tval-loka-vāsinya ity anena cikīrṣā-janinas tathety anena samā ity anena ca tāsāṁ rāgānugā bhaktir dyotitā | tad-anantaraṁ—

    jāra-dharmeṇa susnehaṁ sudṛḍhaṁ sarvato’dhikam |


    mayi samprāpya sarve’pi kṛtakṛtyā bhaviṣyatha || 

iti bhagavad-dattena tāsu vare`na tal-loka-vāsinīnāṁ nitya-siddhānām api jāra-bhāva evāvasīyate yatheti tāsāṁ prārthanāt prārthita-pratikūlārtha-dānānaucityāt | tataś ca nitya-siddhānāṁ jāra-bhāva-mayy eva rāgātmikā bhaktiḥ śruti-carīṇāṁ tad-anugāminī eva | yad uktaṁ—rāgātmikānusṛtā yā sā rāgānugocyate [bha.ra.si. 1.2.] iti | urugendrety anantaraṁ vayam apīty api-kāreṇa svebhyo’pi tāsām ādṛtatva-vyañjanayā sveṣāṁ tadānujñaṁ ca darśitaṁ yad eva vinā rāgānugātva-siddhyā ciraṁ tapta-tapaso’pi lakṣmyā gopītva-prāpty-abhāvaḥ | śrīḥ prekṣya kṛṣṇa-saundaryaṁ tatra lubdhācarat tapaḥ [la.bhā. 1.5.351] ity-ādinā bhāgavatāmṛte spaṣṭam uktam | yad-vāñchayā śrīr lalanācarat tapaḥ [bhā.pu. 10.16.36] iti, nāyaṁ śriyo’ṅga u nitānta-rateḥ prasādaḥ [bhā.pu. 10.47.60] ity ābhyāṁ tad-artha-tapaś-caraṇa-tat-prāpty-abhāvau śrī-bhāgavate’pi vyaktau | daṇḍakāraṇya-vāsi-munīnāṁ ca gopītva-prāptyā phalena phala-kāraṇam anumīyate iti gopālopāsakānāṁ rāgānugaiva tādṛśa-sādhu-saṅga-vaśād anumeyā ||47-48||

viṣṇudāsaḥ: upaniṣadaḥ śruti-śirasaḥ | premāḍhyāḥ prema-sampad-yuktāḥ | jajñire prādurbabhūvuḥ | paurāṇīti aupaniṣadīti ca tatra bhava [pā. 4.3.53] iti bhavārthe’ṇ | prathā khyātiḥ ||47-48||

—o)0(o—

|| 3.49-51 ||

atha ayauthikyaḥ—

tad-bhāva-baddha-rāgā ye janās te sādhane ratāḥ |

tad-yogyam anurāgaughaṁ prāpyotkaṇṭhānusārataḥ ||49||

tā ekaśo’thavā dvi-trāḥ kāle kāle vraje’bhavan |

prācīnāś ca navāś ca syur ayauthikyas tato dvidhā ||50||

nitya-priyābhiḥ sālokyaṁ prācīnāś ciram āgatāḥ |

vraje jātā navās tv etā martyāmartyādi-yonitaḥ ||51||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ: **anurāgo’yaṁ rāgānugīya-bhajanautkaṭyaṁ na tv anurāga-sthāyinaṁ sādhaka-dehe’nurāgautpatty-asambhavāt prācīnāḥ pūrva-pūrva-kalpa-gata-kṛṣṇāvatāra-prāpta-siddhayaḥ | na vā etat-kalpa-gata-kṛṣṇāvatāra eva siddhāḥ | ciram āgatā iti | etat-kalpa-gatāvatārāt pūrva-pūrva-kalpa eva siddhā adhunātana-kalpe’py anuvartante bhāviṣu kalpeṣv anuvartiṣyante ca martyāmartyādi-yonitaḥ | manuṣya-deva-gandharvādi-janmāntaram ity arthaḥ | yad vā, martyā mānuṣyāḥ amartyā hiraṇyādayaḥ | hiraṇyāṅgī haridvarṇā hariṇī-garbha-sambhavā iti bṛhad-gaṇoddeśa-dīpikokteḥ |

evam eva dvaividhyaṁ yauthikīnām api kecid ācakṣate | bhāvini rāmāvatāre rāma-saundarya-darśitvena prasiddhānāṁ daṇḍakāraṇya-vāsināṁ gopālopāsakānāṁ munīnām avaśyambhāvitvāt | na caitat kalpa-vṛtta-rāmāvatāra-gatā eva te munayo bhāviny api rāmāvatāre bhavitum arhantīti vācyam | etat-kalpa-vṛtta-śrī-kṛṣṇāvatāra eva teṣāṁ prāpta-gopikā-rūpatvena siddhatvāt siddhānāṁ punaḥ sādhakatvāyogāt | na ca maivaṁ bhaviṣyanti munaya iti vācyam | bhāvini kṛṣṇāvatāre rāsārmabhe antar-gṛha-gatānāṁ kṛṣṇa-viraheṇa deha-tyāgavatīnāṁ gopīnām avaśyambhāvitvāt | tās tarhi kā bhaviṣyanti etat-kalpa-vṛtta-muni-caryā eveti cen na | tāsāṁ siddha-dehatvena punar deha-tyāgāyogāt | yogamāyā eva deha-tyāgaṁ pratyāyayatīti cen na | siddhā api dehaṁ tatyajur iti prasiddher api jugupsitatvena tathā tat-karaṇāyogāt | tasmāt sādhaka-bhaktānām anantatvāt | pratikalpa eva te munayo’nye’nya eva bhavanti | ta eva kṛṣṇāvatāre navīnāṁ municaryo gopyas tāsām eva kāścid antar-gṛha-gatā dehaṁ tyajantīti |

evam upaniṣadām apy ānantyāt pratikalpam anyāsām eva kṛta-sādhanānāṁ siddhatve prācīnā navīnā iti bheda-dvayam iti | yauthikīnāṁ bheda-dvayam ananya-mānā anye tu bhāvini kṛṣṇāvatāre’yauthikya eva kāścana siddha-deśīyā līlā-śaktyaivāntar-gṛha-gatā deha-tyāgavatyaḥ kariṣyanta ity āhuḥ |

nanu ye idānīntanā rāgānugīya-sādhanavanto niṣṭhā-rucy-āsakty-ādi-kakṣārūḍhatayā kasmiṁścij janmani yadi jāta-premāṇaḥ syus te tarhi bhagavat-sākṣāt-sevā-yogyās tad-dehānta-kṣaṇa eva prapañcāgocara-prakāśe tat-parikara-padavīṁ prāpsyanti, kiṁ vā prapañca-gocara-kṛṣṇāvatāra-samaye | atrocyate—sādhaka-dehe prema-pariṇāma-rūpāṇāṁ sneha-māna-praṇayādīnāṁ sthāyi-bhāvaānām āvirbhāva-sambhavāt gopikā-deheṣv eva nitya-siddhādi-gopīnāṁ mahā-bhāvavatīnāṁ saṅga-mahimnā darśana-śravaṇa-smaraṇa-guṇa-kīrtanādibhis te avaśyam evopapadyante | teṣām evāsādhāraṇa-lakṣaṇatvāt tān vinā gopītvasyāsiddheḥ | yad uktam—

    gopīnāṁ paramānanda āsīd govinda-darśane |


    kṣaṇaṁ yuga-śatam iva yāsāṁ yena vinābhavat || [bhā.pu. 10.19.16] iti |

asyārthaḥ—nanu gopyas tāvat kās tatrāha—yāsāṁ yena kṛṣṇena vinā kṣaṇaṁ yuga-śatam ivābhavat tā gopyas tasām eva paramānanda iti | truṭir yugāyate ity ādi cātra kṣaṇasya yugaśatāyamānatvaṁ mahā-bhāva-lakṣaṇam iti | ata eva prapañca-gocarasya vṛndāvanīyasya prakāśasya sādhakānāṁ prāpañcika-lokānāṁ ca tatra praveśādarśanena siddhānām eva praveśa-darśanena ca jñāpitāt kevala-siddha-bhūmitvāt snehādayo bhāvāḥ sva-sādhanair api na tūrṇaṁ phalanty ato yogamāyayā jāta-premāṇo bhaktās te prapañcāgocare vṛndāvanasya prakāśa eva śrī-kṛṣṇāvatāra-samaye tat-prathama-prāpaṇārthaṁ līyante | tasya sādhakānāṁ nānā-vidha-karmi-prabhṛti-prāpañcika-lokāṇāṁ ca siddhānāṁ ca tatra praveśa-darśanenāmitāt sādhaka-siddha-bhūmitvāt tatrotpatty-anantaram eva śrī-kṛṣṇāṅga-saṅgāt pūrvam eva tat-tad-bhāva-siddhārtham iti |

nanv etāvantaṁ dīrghatamaṁ duṣpāraṁ kālaṁ taiḥ paramotkaṇṭhair bhaktaiḥ kva sthātavyam | ucyate | nātra kāla-vilamba-leśo’pi brahmāṇḍānām ānantyāt | prakaṭa-līlāyā api vicchedā bhāvāt te tat-kṣaṇa eva tatraiva vṛndāvane eva gopikā-rūpeṇotpadyante | kintu yeṣv eva brahmāṇḍeṣu tadānīṁ vṛndāvanīya-līlāyāṁ prākaṭyaṁ teṣv eva te gopikā-rūpeṇotpadyanta iti |

atra kramaḥ | rāgānurāgīya-samyak-sādhana-niratāyotpanna-premṇe bhaktāya cira-samaya-vidhṛta-sākṣāt-sevābhilāṣa-mahotkaṇṭhāya kṛpayā bhagavatā sa-parikara-sva-darśanaṁ sevā-prāpty-anubhāvakam alabdha-snehādi-prema-bhedāyāpi sādhaka-dehe ‘pi svapne ‘pi sākṣād api sakṛd dīyata eva | tataś ca śrī-nāradāyeva cid-ānanda-mayī gopikākāra-tad-bhāva-vibhāvitā tanuś ca dīyate | tataś ca vṛndāvanīya-prakaṭa-prakāśe kṛṣṇa-parikara-prādurbhāva-samaye saiva tanur yoga-māyayā gopikā-garbhād udbhāvyate ukta-nyāyena snehādi-prema-bheda-siddhy-artham |

kiṁ ca—nara-līlasya kṛṣṇasya gopikābhir api nara-jātibhir eva krīḍā prasiddhā | tac ca mukhyaṁ naratvam ayonijatve sati na siddhyed ity ata eva lakṣmyā gopikātve aṅgīkṛte’pi gopī-garbhotpannasya gopī-janānujñasya cānaṅgīkṛtatvāt tayā saha śrī-kṛṣṇasya krīḍeti tattvaṁ jñeyam ||51||

viṣṇudāsaḥ: dvau vā trayo dvitrāḥ ||49-51||

—o)0(o—

|| 3.52-53 ||

atha devyaḥ—

deveṣv aṁśena jātasya kṛṣṇasya divi tuṣṭaye |

nitya-priyāṇām aṁśās tu yā yātā deva-yonayaḥ ||

atra devāvataraṇe janitvā gopa-kanyakāḥ |

tā aṁśinīnām evāsāṁ priya-sakhyo’bhavan vraje ||

śrī-jīvaḥ: deveṣv aṁśeneti | tat-priyārthaṁ sambhavantu sura-striyaḥ iti vyākhyāya pramitam eva ||52||

viśvanāthaḥ: deveṣu manvantarāvatāratvena jātasya nanv aṁśinīnām āsāṁ prāṇa-sakhyo’bhavann iti nopapadyate | ye hi yad-aṁśā bhavanti, te tatra praviśanty eva, droṇa-dharādy-aṁśiṣu nandādiṣu teṣāṁ tathaiva darśanāt | satyam | nitya-priyāṇām aṁśeṣu devādi-loka-sneheṣu trividhā rītir dṛśyate | tatra kecin nāradādi-mukhād ākarṇita-kṛṣṇa-tat-tal-līlā bhaktā bhavanti | bhaktāś ca trividhāḥ sva-vāsanānusāreṇa tal-līlā-parikarāṇāṁ śuddhānugatimanto’haṅgrahopāsanā-mayānugatimanto’nanugatimantaś ca | tatrādyāḥ kecid devāḥ śrīdāma-subalādīnāṁ priya-sakhāḥ | kāścid devyaś ca śrī-rādhādīnāṁ prāṇa-sakhyaḥ | tathā nanda-yaśodādīnām api sakhāyaḥ sakhyaś cānubhavan | dvitīyās teṣu tāsu ca prāviśan | droṇa-dharā-vasv-ādayo yathā nanda-yaśododdhavādiṣu tathā ṛṣayo’pi kecit go-vatseṣu vṛndāvanīya-pakṣiṣu ca | tṛtīyās tu tatra prādurbhāvābhāvenālabdha-manorathā eva babhūvur yathā lakṣmy-ādaya iti | tal-līlā-parikarānugatitām eva tat-prāpti-niyamanāt | yad uktaṁ—

    nāyaṁ sukhāpo bhagavān dehināṁ gopikā-sutaḥ |


    jñānināṁ cātma-bhūtānāṁ yathā bhaktimatām iha || [bhā.pu. 10.9.21] iti |

asyārthaḥ—dehināṁ trivarga-parāṇāṁ jñānināṁ caturvarga-parāṇām ātma-bhūtānāṁ viriñca-bhava-lakṣmīṇāṁ |

    nemaṁ viriñco na bhavo na śrīr apy aṅga-saṁśrayā |


    prasādaṁ lebhire gopī yat tat prāpa vimuktidāt || [bhā.pu. 10.9.20]

ity etasminn etat-pūrva-śloke tat-trikasyaiva prasādāprāptyau prastutatvāt tatra viriñca-bhavayoḥ svāvatāratvena lakṣmyāḥ svarūpa-śaktitvenātma-bhūtatvam | evaṁ trividha-janānāṁ gopikā-suto na sukhāpaḥ | kiṁ tu, vikuṇṭhādi-kauśalyādi-suta eva | gopikā-sutas tu duḥkhāpa eva duḥkham evābhivyañjayati | yathā iha vraje iha gopikā-sute yā bhaktiḥ striya urugendra-bhoga-bhuja-daṇḍa- [bhā.pu. 10.87.23] ity-ādinā, yathā tval-loka-vāsinya ity-ādinā ca vyañjitā | śruty-ādibhir anugati-mayī bhaktis tadvatāṁ yathā sukhāpas tathā neti | tena gopikādy-anugati-maya-sva-nyūnatā duḥkhāṅgīkāreṇaiva labhyaḥ | tad-duḥkhāṅgīkāras tu viriñca-bhava-lakṣmy-ādibhir īśvarābhimānibhiḥ sva-sva-loka-sthair duḥśaka evety ata uktaṁ—nāyaṁ śriyo’ṅga iti śrīr apy aṅga-saṁśrayā ity ādi ||52-53||

**viṣṇudāsaḥ: **atra vraje devāvataraṇe kṛṣṇāvatāre aṁśinīnāṁ nitya-priyāṇām ||52-53||

—o)0(o—

|| 3.54 ||

atha nitya-priyāḥ—

rādhā-candrāvalī-mukhyāḥ proktāḥ nitya-priyā vraje |

kṛṣṇavan nitya-saundarya-vaidagdhyādi-guṇāśrayāḥ ||

śrī-jīvaḥ: tad evam upaniṣad-ādīnāṁ tad-eka-patitve sambhāvye nitya-priyāṇāṁ māyāṁ vinā sa katham upapatiḥ syāt ? nahi yā anādita eva yasya priyā, sā tasya parakīyā bhavatīty abhipretyāha—atha nitya-priyā iti ||54||

viśvanāthaḥ, viṣṇudāsaḥ: na vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 3.55 ||

tathā ca brahma-saṁhitāyāṁ (5.48)—

**ānanda-cinmaya-rasa-pratibhāvitābhis**


**tābhir ya eva nija-rūpatayā kalābhiḥ |**


**goloka eva nivasaty akhilātma-bhūto**


**govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi ||**

śrī-jīvaḥ: tatra pramāṇaṁ darśayati—ānanda-cinmayeti | kalābhiḥ svāṁśa-rṛūpābhiḥ śaktibhiḥ nija-rūpatayā svīyatvena na tv avatāra-līlāyām iva parakīyātvābhāsenety arthaḥ ||55||

viśvanāthaḥ: ānandeti brahmaṇaḥ stutiḥ | śrī-kṛṣṇasya yat sac-cid-ānanda-svarūpatvaṁ tatra ye ānanda-cin-mayā ānadānubhava-mayā rasās taiḥ pratibhāvitābhis tataḥ pṛthaktvenāvirbhāvitābhiḥ—hlādinī sandhinī saṁvit tvayy ekā sarva-saṁśrayā iti vaiṣṇavāt | yad vā, ānanda-cin-mayair aprākṛtaiḥ prema-rūpair ity arthaḥ | rasaiḥ śṛṅgāraiḥ pratibhāvitābhiḥ ādau tābhir bhāvitaḥ paścāt tā api svena bhāvitā bhāva-yuktī-kṛtā iti paraspara-bhāva-niṣṭhatvaṁ prati-śabda-balādy-ākhyātam | nijasya rūpatayā tābhiḥ svarūpa-bhūtābhiḥ śaktibhir ity arthaḥ | parāsya śaktir vividhaiva śrūyate svābhāvikī jñāna-bala-kriyā ca iti śruteḥ | viṣṇu-śaktiḥ parā proktā iti hlādinī ity ādi viṣṇu-purāṇāc ca | kalābhir iti karaṇa-padaṁ śṛṅgāropayoginībhiś catuḥṣaṣṭhi-kalābhir nivasati | nirantaraṁ vihartum ity arthaḥ | akhilātma-bhūto’khaṇḍa-paramātmākāraḥ san goloke mahā-vaikuṇṭhoparitena kṛṣṇa-loke tathā prapañcāntarvarti-bhūr-lokasthe gokule’khilānāṁ sarveṣām ātma-bhūto jīvanī-bhūtaḥ | mānuṣākāra ity arthaḥ | goloka-śabdasyobhayatraiva pravṛtti-darśanāt | yad uktaṁ brahma-saṁhitāyāṁ—goloka-nāmni nija-dhāmni tale ca tasya devī-maheśa-hari-dhāma ity ādiṣu | tathā hari-vaṁśe—

    gavām eva tu yo loko durāroho hi sā gatiḥ ||


    sa tu lokas tvayā kṛṣṇa sīdamānaḥ kṛtātmanā |


    dhṛto dhṛtimatā vīra nighnatopadravān gavām || [ha.vaṁ. 2.19.34-35] iti |

rakṣita iti śeṣaḥ | goloka-śabdasyobhaya-vācitve’pi durāroho hi sā gatiḥ ity anena gokulasyotkarṣaḥ sūcitaḥ | goloka eveti | eva-kāro vaikuṇṭhāntara-vyāvartakaḥ ||55||

viṣṇudāsaḥ: ānanda-cinmaya-raseti | ānanda-mayaś cinmayaś ca yo rasaḥ, svarūpārthe mayaṭ | tena pratibhāvitābhiḥ punaū punar vāsitābhiḥ ata evātmano’pi cid-ānanda-ghanatvāt nija-rūpatayā sva-svarūpatayā kalābhiḥ śaktibhiḥ ||55||

—o)0(o—

|| 3.56-58 ||

tatra śāstra-prasiddhās tu rādhā candrāvalī tathā |

viśākhā lalitā śyāmā padmā śaibyā ca bhadrikā |

tārā vicitrā gopālī dhaniṣṭhā pālikādayaḥ ||

candrāvaly eva somābhā gāndharvā rādhikaiva sā |

anurādhā tu lalitā naitās tenoditāḥ pṛthak ||

loka-prasiddha-nāmnyas tu khañjanākṣī manoramā |

maṅgalā vimalā līlā kṛṣṇā śārī viśāradā |

tārāvalī cakorākṣī śaṅkarī kuṅkumādayaḥ ||

śrī-jīvaḥ: tatra śāstra-prasiddhā iti | śāstraṁ bhaviṣyottara-skānda-gata-prahlāda-saṁhitādi ca | tatra pūrvaṁ, yathā—

    gopālī pālikā dhanyā viśākhā dhyāna-niṣṭhikā |


    rādhānurādhā somābhā tārakā daśamī tathā || iti |

daśamy api tārakā-nāmnīty arthaḥ | daśamīty evaikaṁ nāma vā | athottaraṁ lalitovācety ādinā—- lalitā padmā bhadrā śaivyā śyāmaleti pañcakam adhikaṁ pratipādayad dṛśyate ||56-58||

**viśvanāthaḥ: **tatra śāstra-prasiddhā iti | śāstraṁ bhaviṣyottaraṁ skānda-gata-prahlāda-saṁhitādi ca | tatra pūrvaṁ, yathā—

    gopālī pālikā dhanyā viśākhā dhyāna-niṣṭhikā |


    rādhānurādhā somābhā tārakā daśamī tathā || iti |

viśākhā-dhaniṣṭhikā iti kvacit pāṭhaḥ | daśamī tatheti daśamy api tārakā-nāmnīty arthaḥ | daśamīty ekaṁ nāma vā | athottaraṁ lalitovācety ādinā—- lalitā padmā bhadrā śaivyā śyāmaleti pañcakam adhikaṁ pratipādayad dṛśyate | gopāla-tāpanī tu gāndharveti ||56-58||

viṣṇudāsaḥ:_ na vyākhyātam |_

—o)0(o—

|| 3.59 ||

ity ādīnāṁ tu śataśo yūthāni vraja-subhruvām |

lakṣa-saṅkhyās tu kathitā yūthe yūthe varāṅganāḥ ||

śrī-jīvaḥ: śataśo yūthānīti | vanitā-śata-yūthapaḥ [bhā.pu. 10.29.44] iti prāmāṇyena ||59||

viśvanāthaḥ: candrāvaty evety atra pramāṇaṁ yuktiś ca śrī-vaiṣṇava-toṣaṇyāṁ draṣṭavyā | śataśa iti lakṣa-saṅkhyā iti | upalakṣaṇaṁ sahasra-koṭy-ādīnām ||59||

viṣṇudāsaḥ: na vyākhyātam ||59||

—o)0(o—

|| 3.60 ||

sarvā yūthādhipā etā rādhādyāḥ kuṅkumāntimāḥ |

viśākhāṁ lalitāṁ padmāṁ śaibyāṁ ca prohya kīrtitāḥ ||

na katamenāpi vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 3.61 ||

kintu saubhāgya-dhaureyā aṣṭau rādhādayo matāḥ |

yūthādhipātve’py aucityaṁ dadhānā lalitādayaḥ |

**sveṣṭa-rādhādi-bhāvasya lobhāt sakhya-ruciṁ dadhuḥ ||**61||

śrī-jīvaḥ: yūthādhipātve’py aucityam ity atra yuktiś ca vaiṣṇava-toṣaṇyāṁ darśitāsti ||61||

viśvanāthaḥ: saubhāgya-dhaureyāh saubhāgya-bhāravatyaḥ | aucityaṁ yogyatāṁ sveṣām abhiṣṭo’bhilāṣa-viṣayībhūto yo rādhādīnāṁ bhāvaḥ prītis tasya lobhāt yūthādhipātve śrī-rādhādy-abhisāra-kāle tatra sva-sthity-abhāvena tat-sukha-dānāsiddheḥ ||61||

**viṣṇudāsaḥ: **yūthādhipatve’pīti aucityaṁ yogyatām | tatra lalitā-viśākhe rādhā-sakhye ruciṁ dadhatuḥ | padmā-śaivye candrāvalī-sakhye iti jñeyam ||61||

—o)0(o—

iti śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇau śrī-hari-priyā-prakaraṇam

||3||

(4)

śrī-rādhā-prakaraṇam

|| 4.1-2 ||

tatrāpi sarvathā śreṣṭhe rādhā-candrāvalīty-ubhe |

yūthayos tu yayoḥ santi koṭi-saṅkhyā mṛgīdṛśaḥ ||

abhūd ākulito rāsaḥ pramadā-śata-koṭibhiḥ |

puline yāmune tasminn ity eṣāgamikī prathā ||

jīvaḥ : tatrāpīty api tatraiva sthāpitam asti | kiṁ tv atraivāgāminyā sthāyi-bhāva-prakaraṇa-rītyā sva-yūthasya śrī-rādhetara-yūthasya cāpekṣayā candrāvaleḥ śreṣṭhatvaṁ mantavyam||1-2||

**viśvanāthaḥ : **āgamikī pramadā-śata-koṭibhir ākulite [kra.dī. 5.53] iti krama-dīpikādau tathā prasiddhiḥ ||1-2||

**viṣṇudāsaḥ : **spaṣṭam ||1-2||

—o)0(o—

|| 4.3 ||

tayor apy ubhayor madhye rādhikā sarvathādhikā |

mahā-bhāva-svarūpeyaṁ guṇair ativarīyasī ||

**jīvaḥ : **atra tāsu śrī-vṛndāvaneśvarī mahābhāva-svarūpeyam iti | tathā hi brahma-saṁhitāyāṁ— ānanda-cinmaya-rasa-pratibhāvitābhiḥ [] ity anena tāsāṁ sarvāsām api bhakti-rasa-pratibhāvitātvaṁ gamyate | bhaktir hi pūrva-granthe śuddha-sattva-viśeṣātmā [bha.ra.si. 1.3.1] ity atra paramānandatayā darśitā | tasyāś ca rasatvāpattiḥ sthāpitā | tataś ca tenānanda-cinmayātmakena rasena bhakti-viśeṣa-mayena pratibhāvitābhiḥ pratikṣaṇaṁ nityam eva bhāvitābhiḥ sampādita-sattābhiḥ kalābhiḥ, śaktibhir ity arthaḥ | ata eva, yasyāsti bhaktir bhagavaty akiñcanā sarvair guṇais tatra samāsate surāḥ [bhā.pu. 5.18.12] ity anena sarvottama-sarva-guṇa-lakṣaṇābhir iti ca labhyate |

tad evaṁ tāsāṁ bhakti-viśeṣe rasa-maya-bhakti-rūpatve sati, tāsu sarvāsu varīyasyāṁ śrī-rādhāyāṁ labhyata eva mahā-bhāva-svarūpatā, guṇair ativarīyastā ca | evam evoktaṁ bṛhad-gautamīye tan-mantrasya ṛṣy-ādi-kathane—

devī kṛṣṇamayī proktā rādhikā para-devatā |


sarva-lakṣmī-mayī sarva-kāntiḥ sammohinī parā || iti ca ||3||

**viśvanāthaḥ : **mahā-bhāveti | prema-bhaktir hi pūrva-granthe śuddha-sattva-viśeṣātmā [bha.ra.si. 1.3.1] ity atra paramānanda-rūpatayā darśitā | tasyāś ca rasatvāpattiḥ sthāpitā | asmiṁś ca granthe ānanda-cin-maya- [bra.saṁ. 5.48] iti brahma-saṁhitā-vacanena gopya eva ānanda-cin-mayatvena sthāpitāḥ | prema-bhakteś ca sneha-praṇayādy-uttaraḥ parama-sāra-bhāgo mahābhāvaḥ | sa ca svajanārya-patha-tyāgaṁ vinā na bhavatīti mahā-bhāva-lakṣaṇe śrīmaj-jīva-gosvāmi-caraṇānāṁ vyākhyānāt rukmiṇy-ādīnāṁ hlādinī-śaktitve’pi na mahā-bhāva-rūpatvaṁ, vraja-devīnāṁ śrī-rādhāyā evāṁśa-bhūtānāṁ mahā-bhāvāṁśa-rūpatve’pi mahā-bhāva-sāra-bhūta-mādana-bhāgābhāvān na mahā-bhāva-svarūpatvam | yathā nada-nadī-taḍāgādīnāṁ jalāśayatve’pi na jaladhitvam | kintu samudrasyaiva yathā jaladhitvam, tathā hi śrī-rādhāyā eva mahā-bhāvatvam |

teṣāṁ vyākhyānaṁ yathā—duḥkhasya parama-kāṣṭhā kula-vadhūnāṁ svayam api parama-sumaryādānāṁ svajanārya-pathābhyāṁ bhraṁśa eva nāgny-ādir na ca maraṇam | tataś ca tat-tat-kāritayā pratīto’pi śrī-kṛṣṇa-sambandhaḥ sukhāya kalpate cet, tarhy eva rāgasya parameyattā | tataś ca tām āśrityaiva pravṛtto’nurāgo bhāvāya kalpate | sa cārambhata eva vraja-devīṣv eva dṛśyate | paṭṭa-mahiṣīṣu tu sambhāvayitum api na śakyate | tad evam eva tā evoddiśya uddhavaḥ sa-camatkāram āha—yā dustyajam ārya-pathaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.60] iti ||3||

**viṣṇudāsaḥ : **mahā-bhāva-svarūpeyam iti | mahābhāva eva svarūpaṁ tan-maya eva vigraho yasyāḥ sā | tasyā hlādinī-śakti-sārāṁśatvāt | mahābhāvasya lakṣaṇaṁ sthāyibhāva-prastāve kathitam asti | yathā—

anurāgaḥ sva-saṁvedya-daśāṁ prāpya prakāśitaḥ |


yāvad-āśraya-vṛttiś ced bhāva ity abhidhīyate || [u.nī.15.154] 

mukunda-mahiṣī-vṛndair apy asāv atidurlabhaḥ |

vraja-devy eka-saṁvedyo mahābhāvākhyayocyate || [u.nī.15.156] ||3|| \

—o)0(o—

|| 4.4 ||

gopālottara-tāpanyāṁ yad gāndharveti viśrutā |

rādhety ṛk-pariśiṣṭe ca mādhavena sahoditā |

atas tadīya-māhātmyaṁ pādme devarṣiṇoditam ||

**jīvaḥ : **tasyās tādṛśatvaṁ padma-purāṇam api śruti-saṁmatyā draḍhayati | atra śreṣṭha-liṅgena gāndharvākhyatvam api saṁgamayati gopāleti sārdhena | yady asmād gopālottara-tāpinyāṁ gāndharveti viśrutā | tābhyaḥ sarvābhyo’pi viśiṣṭatayā śrutā | sarvāsv api tāsu saiva ṛk-pariśiṣṭe mādhavena sahoditā | rādhayā mādhavo devo mādhavenaiva rādhikā | vibhrājante janeṣv ā ity anena sarva-vilakṣaṇatayoktā | atas tadīya-māhātmyaṁ pādme devarṣiṇoditam, sarvottamatayā kathitam ity arthaḥ | tasyāḥ sarvata ādhikye ca sati tām adhikṛtya tatretihāsāntaraṁ tu tad-vibhūti-rūpayā tatraikyād āpty-apekṣayā tatraiva yathā kasyacid ṛṣeḥ śrī-nārāyaṇa-rṣitva-prāptir uktā tadvat ||4||

**viśvanāthaḥ : **tatra śrī-rādhāyāṁ śruti-smṛti-prāmāṇyam āha—gopāleti | tāsāṁ madhye śreṣṭhā gāndharvā hy uvāca [go.tā.u. 2.6] tāṁ hi mukhyāṁ vidhāya pūrvam anukṛtvā tūṣṇīm āsur [go.tā.u. 2.13] iti | ṛk-pariśiṣṭe ca—rādhayā mādhavo devo mādhavenaiva rādhikā | vibhrājante janeṣv ā iti | saiva nānyā kāpīty arthaḥ | tad api rājāyaṁ gacchatīti nyāyena tad yūtha-mātrasyāpy atyanta-vallabhātva-prasaktau tad-vāraṇārtham āha— ekā advitīyeti ||4||

anena sarva-vilakṣaṇatayoktā | atas tadīya-māhātmyaṁ pādme devarṣiṇoditam | sarvottamatayā kathitam ity arthaḥ | tasyāḥ sarvata ādhikye ca sati tām adhikṛtya tatretihāsāntaraṁ tu tad-vibhūti-rūpayā tatraikyād āpty-apekṣayā tatraiva yathā kasyacid ṛṣeḥ śrī-nārāyaṇa-rṣitva-prāptir uktā tadvat ||4||

viṣṇudāsaḥ : na kim api ||4||

—o)0(o—

|| 4.5 ||

tathā hi—

**yathā rādhā priyā viṣṇos tasyāḥ kuṇḍaṁ priyaṁ tathā |**


**sarva-gopīṣu saivaikā viṣṇor atyanta-vallabhā ||**

jīvaḥ : na kim api.

**viśvanāthaḥ : **tena mahā-bhāva-vṛtti-viśeṣa-mādana-paryanto bhāva-samudāya evātyanta-vallabho yathā rādhety atra viṣṇor iti viṣṇu-padena kṛṣṇasyoktir vyāpakatva-rūpam arthaṁ vyanakti | viṣḷ vyāptau iti dhātoḥ | tatra vyāpteḥ karma-bhūtā hi priyā-pada-sāṁnidhyād asmin śṛṅgāre rase rādhaiva | tataś ca viṣṇor vyāpakasya rādhāyā ātma-buddhi-dehendriyādikam āśliṣya sthitasya sataḥ kṛṣṇasya yathā rādhā priyā viṣṇor jala-sthala-sopāna-nikuñjodyāna-kusuma-phala-vihaṅgama-kūjitādiṣu snānāvagāhanāsana-śayana-vihāra-darśanāvaghrāṇāsvādana-śravaṇādibhir vyāpya sthitasya priyam | nanu tasyānyā api gopyaḥ priyāḥ śrūyante | satyam | kintu sarva-gopīṣu viṣṇoḥ prakaṭitānanta-prakāśatvena tā api sarvā āśliṣya sthitasyāpi tasyānta-vallabhātvaṁ lakṣayatīty āyātam | yato rādhikā-yūtha evāyaṁ modano na tu sarvataḥ [u.nī.15.176] iti | tad-yūthasya sarva-yūthebhya utkarṣam uktvā—

sarva-bhāvodgamollāsī mādano’yaṁ parāt paraḥ |


rājate hlādinī-sāro rādhāyām eva yaḥ sadā || [u.nī.15.219] 

ity anena tatrāpi śrī-rādhāyām eva sarvotkarṣa-parāvadhitvaṁ sthāpitam | kuṇḍasyāpi tādṛśatvam uktam | premāsmin bata rādhikeva labhate yasyāṁ sakṛt snānataḥ [go.lī. 7.102] ity ādibhir iti ||5||

viṣṇudāsaḥ : na kim api ||5||

—o)0(o—

|| 4.6 ||

hlādinī yā mahā-śaktiḥ sarva-śakti-varīyasī |

tat-sāra-bhāva-rūpeyam iti tantre pratiṣṭhitā ||

jīvaḥ : hlādinīti | yeyaṁ khalu viṣṇu-purāṇe—

hlādinī sandhinī saṁvit tvayy ekā sarva-saṁsthitau |	


hlāda-tāpa-karī miśrā tvayi no guṇa-varjite || [vi.pu. 1.12.68] iti |

sarvajña-sūkte ca—

hlādinyā saṁvidā śliṣṭaḥ sac-cid-ānanda īśvaraḥ |


svāvidyā-saṁvṛto jīvaḥ saṅkleśa-nikarākaraḥ || [bhāvārtha-dīpikā 1.7.6] iti |

prasiddhā saiva sarva-śakti-varīyasī | tasyāḥ sāro yā mādanākhyā mahā-bhāva-parākāṣṭhā tad-rūpā tat-tādātmyam āptā seyaṁ rādheti kathitā | tantre bṛhad-gautamīyādau pratiṣṭhitā vyākhyātā tat-sāra-bhāra-rūpeyam ity eva hy atra pāṭhaḥ ||6||

viśvanāthaḥ : na kim api.

**viṣṇudāsaḥ : ** tantre siddhānte pratiṣṭhitā | tantraṁ pradhāne siddhānte sūtrāvāpe paricchede iti nānārthāt | pūrve rasāmṛte ca preyasīṣu harer āsu pravarā vārṣabhānavī [bha.ra.si. 3.5.7] iti ||6||

—o)0(o—

|| 4.7 ||

suṣṭhu kānta-svarūpeyaṁ sarvadā vārṣabhānavī |

dhṛta-ṣoḍaśa-śṛṅgārā dvādaśābharaṇānvitā ||

**viṣṇudāsaḥ : **suṣṭhu-kānteti suṣṭhu atiśayaṁ kāntaṁ manojñaṁ svarūpaṁ vigraho yasyāḥ | dhṛtāḥ ṣoḍaśa-śṛṅgārā veśa-racanā yayā | dvādaśānām ābharaṇānāṁ samāhāraḥ dvādaśābharaṇī dvigur eka-vacanam [pā. 2.4.1] iti samāhāre eka-vacanaṁ, dvigoḥ [pa. 4.1.21] iti ṅīp tāṁ śritā āśriteti tat-puruṣaḥ ||7||

—o)0(o—

|| 4.8 ||

tatra suṣṭhu-kānta-svarūpā, yathā śrī-kṛṣṇa-vākyam——

kacās tava sukuñcitā mukham adhīra-dīrghekṣaṇaṁ

kaṭhora-kuca-bhāg-uraḥ kraśima-śāli madhya-sthalam |

nate śirasi dorlate karaja-ratna-ramyau karau

vidhūnayati rādhike tri-jagad eṣa rupotsavaḥ ||

**jīvaḥ : **kacā iti śrī-kṛṣṇa-vākyam | śirasīti | arthāt dor-latayor eva śirasi ūrdhva-bhāge | skandhe ity arthaḥ | bhuja-śirastvena tasyāmara-koṣābhidhānāt | tac ca svarūpa-kathanaṁ nānya-sādhāraṇatvena kintu vidhūnayati | trijagad api saundarya-garvād dūrīkarotīty arthaḥ | caurādiko’yam | pāṭhāntaraṁ tu kacās tava sukuñcitā mukham adhīra-dīrghākṣi-bhāguraḥ pṛthu ghana-stanaṁ sphurita-madhyam uccaiḥ kṛśam | bhujā niṭilam ānataṁ kara-yugaṁ nakha-śrīdharaṁ vidhūnayati ity ādi jñeyam ||8||

**viśvanāthaḥ : **kacā iti śrī-kṛṣṇa-vākyam | dor-late śirasi ūrdhva-bhāge nate skandhau namrāv ity arthaḥ | kara-jā nakhā eva ratnāni tair eva ramyau eṣa svābhāvika eva tad-anante bhūṣaṇa-paridhāpaneneti bhāvaḥ ||8||

**viṣṇudāsaḥ : **kacās taveti śrī-rādhāṁ prati vṛndāyā vacanam | kraśima-śāli kraśimā kṛśatā tena śāli ślāghā-yogyaṁ, śāla śāḍa ślāghane ity asmāt | dor-late dve kimbhūte ? śirasi skandhe viṣaye nate | skandho bhuja-śiro’ṁso’strī ity amara-koṣaḥ | karajā nakhā eva ratnāni tebhyo’pi ramyau rucirau | karau pāṇī | trijagat karma-bhūtaṁ mañcāḥ krośanti iti nyāyāt trijagat-sthaṁ yāvad ramyatva-saundaryādimad-vastu-jātaṁ tasya tat tad evābhimāna-tyājana-pūrvakaṁ vidhūnayati prakampayati nyakkarotīty arthaḥ | alaṅkāra-kaustubhe (10.9)—

    vakṣo-ruhau kāñcana-padma-korakau


    muṣṭi-prameyaṁ tava subhru madhyamam |


    śroṇiś ca te hema-śilā-vilāsinī 


śaśī mukhaṁ paṅkajam aṅghri-yugmakam ||8||

—o)0(o—

|| 4.9 ||

atha dhṛta-ṣoḍaśa-śṛṅgārā—

snātā nāsāgra-jāgran-maṇir asita-paṭā sūtriṇī baddha-veṇī

sottaṁsā carcitāṅgī kusumita-cikurā sragviṇī padma-hastā |

tāmbūlāsyoru-bindu-stavakita-cibukā kajjalākṣī sucitrā

rādhālaktojjvalāṅghriḥ sphurati tilakinī ṣoḍaśākalpinīyam ||

**śrī-jīvaḥ : **sūtriṇī nīvī-bandha-yuktā ||9||

**viśvanāthaḥ : **snāteti—padya-dvayaṁ sāyaṁ vrajāyāgacchantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati udyāna-gatāṁ rādhāṁ darśayataḥ subalasya vākyam | jāgrad dedīpyamāno maṇi-muktādiḥ | sūtraṁ nīvī-baddha-ḍorī pratisaro vā | uttaṁsaḥ karṇāvataṁsaḥ | uru-binduḥ kastūrī-rasa-navakaḥ | citraṁ makarī-patra-bhaṅgādi ||9||

viṣṇudāsaḥ: snāteti—paurṇamāsī-vākyam |nāsāgre nāsikā-śikhare jāgrat dedīpyamāno maṇir muktādir yasyāḥ | asita-paṭeti aruṇa-paṭeti pāṭha-dvayam | asitau kṛṣṇau aruṇau raktau vā paṭau vasane yasyāḥ | sūtriṇi sūtraṁ nīvī-bandhana-ḍorī tad-yuktā | sottaṁseti uttaṁsaḥ karṇapūraḥ śekharaś ca tābhyāṁ yuktā | puṁsy uttaṁsāvataṁsau dvau karṇapūre ca śekhare iti nānārthe | carcitāṅgī karpūra-kastūrī-candanādinā carcitam aṅgaṁ yasyāḥ | kusumitāś cikurāḥ keśā yasyāḥ | tad asya saṁjātaṁ tāradādibhya itac ity atra tupacārāt (pā. 5.2.36) | sragviṇī mālya-yuktā srajo matv-arthīyo viniḥ-pratyayaḥ | padmaṁ līlā-kamalaṁ haste yasyāḥ| uru-bindunā mṛgamada-racita-sthūla-vartulākāra-lavena stavakitaṁ yuktaṁ cibukaṁ yasyāḥ | su śobhanaṁ citraṁ mṛgamada-racita-patra-bhaṅgādi yasyāḥ | alaktena yāvakena ujjvalā aṅghrī caraṇau yasyāḥ ||9||

govinda-līlāmṛte—

    sātha snātānuliptāruṇa-ruci-sicayā baddha-veṇī sucitrā 


    śrī-sindūrendu-bhālā mṛgamada-cibukā mālinī sābja-hastā |


    nāsāgrāndola-muktāñjana-yuta-nayanottaṁsinī baddha-nīvī


rādhā tāmbūla-vaktrā sukusuma-cikurā bhāti yāvojjvalāṅghriḥ ||(19.59)

—o)0(o—

|| 4.10 ||

atha dvādaśābharaṇāśritā—

divyaś cūḍā-maṇīndraḥ puraṭa-viracitāḥ kuṇḍala-dvandva-kāñcī-

niṣkāś cakrī-śalākā-yuga-valaya-ghaṭāḥ kaṇṭha-bhūṣormikāś ca |

hārās tārānukārā bhuja-kaṭaka-tulākoṭayo ratna-kḷptās

tuṅgā pādāṅgurīya-cchavir iti ravibhir bhūṣaṇair bhāti rādhā ||

**śrī-jīvaḥ: **niṣkaḥ padakākhyaṁ hṛdaya-bhūṣaṇaṁ | cakrī śalākā sūkṣma-cakrākāra-sambaddha-karṇārdhācchidra-praviṣṭa-śalākā-rūpābharaṇa-viśeṣaḥ | ravibhir dvādaśabhis tantreṇa tat-tulyaiḥ ||10||

**viśvanāthaḥ: **cūḍāmaṇiḥ śīrṣa-phūla iti khyātaḥ | niṣkaḥ padakaḥ | cakrī-yugaṁ śalākā-yugaṁ ca karṇordhva-bhāgālaṅkārau | ūrmikā aṅgulīyakāni | tārānukārā nakṣatra-sadṛśāḥ | bhuja-kaṭakāv aṅgade | tulākoṭī nūpurau | pādāṅgulīyānāṁ chavis tuṅgā | vipulā ravibhir dvādaśabhis tantreṇa tat-tulyaiḥ ||10||

**viṣṇudāsaḥ : **divyaś cūḍāmaṇīndra ity api paurṇamāsyā eva vākyam | ity evaṁ ravibhir dvādaśabhir bhūṣaṇair ābharaṇai rādhā bhāti virājate | tāny evāha—divya ity-ādinā | kuṇḍala-dvayaṁ ca kāñcī raśanā ca niṣkāḥ padakāni ceti dvandvaḥ | tathā cakrī-śalākayoḥ karṇopari-bhāgālaṅkāra-viśeṣayor yugaṁ ca valaya-ghaṭā valaya-samūhaś ca | bhūṣāś cormikā aṅgulīyakāni ceti dvandvaḥ | kimbhūtāḥ ? puraṭa-viracitāḥ svarṇa-nimritāḥ hārās tārānukāras tārāṇām anukāraḥ anukaraṇaṁ sādṛśyaṁ yeṣu te hārās tārā-sadṛśā ity arthaḥ | bhuja-kaṭakau aṅgade ca tulākoṭī nūpurau ca te | kimbhūtāḥ ? ratna-kḷptā yathāyogya-nānā-maṇi-nirmitāḥ | pādāṅgulī nāmābharaṇa-viśeṣāḥ pādāṅgulīyāni teṣāṁ chaviḥ kāntiḥ | kimbhūtā ? tuṅgā viśālety arthaḥ |

pūrva-rasāmṛte (3.5.8) ca saṅkṣepatas tasyāḥ svarūpaṁ, yathā—

    mada-cakita-cakorī-cārutā-cora-dṛṣṭir


    vadana-damita-rākārohiṇī-kānta-kīrtiḥ |


    avikala-kala-dhautoddhūti-dhaureyaka-śrīr


    madhurima-madhu-pātrī rājate paśya rādhā ||10||

govinda-līlāmṛte—

    cūḍā-ratna-lalāṭike suvalayāṁś cakrī-śalākā-yugaṁ 


    kāñcī-kuṇḍala-kaṅkaṇāṅghri-kaṭakān padāṅgulīyāny api |


    graiveyaṁ padakāṅgadādi vividhān hārāṁs tathā mudrikā-


mañjīrāv iti ratna-bhūṣaṇa-cayaṁ rādhā babhau bibhratī || (19.60)

—o)0(o—

|| 4.11-15 ||

atha vṛndāvaneśvaryāḥ kīrtyante pravarā guṇāḥ |

madhureyaṁ nava-vayāś calāpāṅgojjvala-smitā ||11||

cāru-saubhāgya-rekhāḍhyā gandhonmādita-mādhavā |

saṅgīta-prasarābhijñā ramya-vāṅ narma-paṇḍitā ||12||

vinītā karuṇā-pūrṇā vidagdhā pāṭavānvitā |

lajjā-śīlā sumaryādā dhairya-gāmbhīrya-śālinī ||13||

suvilāsā mahābhāva-paramotkarṣa-tarṣiṇī |

gokula-prema-vasatir jagac-chreṇī-lasad-yaśāḥ ||14||

gurv-arpita-guru-snehā sakhī-praṇayitā-vaśā |

kṛṣṇa-priyāvalī-mukhyā santatāśrava-keśavā |

bahunā kiṁ guṇās tasyāḥ saṅkhyātītā harer iva ||15||

śrī-jīvaḥ : vṛndāvaneśvaryā rādhā vṛndāvane vane iti purāṇa-prasiddhāyāḥ | madhureyam ity ādau santatāśrava-keśaveti | vacane sthita āśravaḥ ity amaraḥ ||11|| ukter narma-paryantā | ity aṅgoktīti | atrāṅgasya guṇā gandha-paryantam ānasāstu mahābhāvety antāḥ para-sambandhagās tu pare jñeyāḥ | tatra kāṁścid aspaṣṭa-guṇān lakṣayati ||12-15||

**viśvanāthaḥ : **pāṭavaṁ cāturyaṁ vilāsāś cātra bhāva-hāvādayo harṣādi-vyañjakāḥ smita-pulaka-vaisvaryādayaś ca svābhiyogā jñeyāḥ | mahābhāvasya yaḥ paramotkarṣaḥ prākaṭyātiśayas tena tarṣiṇī śrī-kṛṣṇa-viṣayātitṛṣṇāvatī gurubhir guru-janair arpito guruḥ pūrṇaḥ sneho yasyāṁ sā | santata āśravo vacane sthitaḥ keśavo yasyāḥ sā | vacane sthita āśravaḥ ity amaraḥ ||11|| ity aṅgeti | aṅga-sthā guṇā gandha-paryantā ṣaṭ | saṅgītety ādaya uktisthās trayaḥ | vinītety ādayo manaḥ-sthā daśa | gokule premety ādayaḥ para-sambandhagāḥ ṣaṭ evaṁ pañcatriṁśatiḥ ||12-15||

viṣṇudāsaḥ : atheti pāṭavaṁ cāturī tad-yuktā | mahābhāvaḥ paramotkarṣa-tarṣiṇī rater atubhūtāṣṭamāvasthā-rūpo vakṣyamāṇo yo mahābhāvas tasya yaḥ paramotkarṣaḥ atiśaya-prākaṭyaṁ tena tarṣiṇī sotkaṇṭhā parama-vyagreti yāvat | jagac-chreṇīṣu brahmāṇḍāvaliṣu lasanti śobhamānāni yaśāṁsi yasyāḥ | gurubhir arpito guru-sneho mahā-premā yasyām | santataṁ nirantaram āśravaḥ adhīno mādhavo yasyāḥ | vacane sthita āśravaḥ ity amaraḥ ||11-15||

—o)0(o—

|| 4.16-19 ||

ity aṅgokti-manaḥ-sthās te para-sambandha-gās tathā |

guṇā vṛndāvaneśvaryā iha proktāś caturvidhāḥ ||16||

mādhuryaṁ cārutā navyaṁ vayaḥ kaiśora-madhyamam |

saubhāgya-rekhā pādādi-sthitāś candra-kalādayaḥ ||17||

sādhumārgād acalanaṁ maryādety uditaṁ budhaiḥ |

lajjābhijātya-śīlādyair dhairyaṁ duḥkha-sahiṣṇutā ||18||

vyaktatvāl lakṣitatvāc ca nānyeṣāṁ lakṣaṇaṁ kṛtam ||19||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam |

viṣṇudāsaḥ : iti evaṁ-prakāreṇa aṅgokti-manaḥ-sthāḥ para-sambandhagāś ca te guṇāḥ | tatra krameṇaiva te vibhajyante—mādhuryādi-ṣaḍguṇāḥ kāyasthāḥ | sāṅgīta-prasarābhijñatvādi traya uktisthāḥ | vinītatvādayo daśa manaḥ-sthāḥ | gokula-prema-vasatitvādayaḥ ṣaṭ para-sambandhagā iti | lakṣitatvāt pūrva-rasāmṛta-sindhau kṛta-lakṣaṇatvāt | anyeṣāṁ guṇānām ||16-19||

—o)0(o—

|| 4.20 ||

tatra madhurā, yathā vidagdha-mādhave (1.32)—

balād akṣṇor lakṣmīḥ kavalayati navyaṁ kuvalayaṁ

mukhollāsaḥ phullaṁ kamala-vanam ullaṅghayati ca |

daśāṁ kaṣṭām aṣṭā-padam api nayaty āṅgika-rucir

vicitraṁ rādhāyāḥ kim api kila rūpaṁ vilasati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **balād iti | paurṇamāsī-vākyam | aṣṭāpadaṁ kanakam | tat-parābhāvitvena vīra-rasasyātra sūcitatvāt | kaṣṭam aṣṭeti | ojo-vyañjaka-varṇānuprāso nānupannaḥ ||20||

**viṣṇudāsaḥ : **tatra pañcaviṁśati-guṇānāṁ madhye | balād iti—rahasi sakhyā saha krīḍantīṁ rādhāṁ vilokya svagataṁ paurṇamāsyā vacanam | āṅgika-ruciḥ aṅgodbhava-kāntiḥ kartrī aṣṭāpadaṁ suvarṇaṁ kaṣṭāṁ daśāṁ viṣamām avasthāṁ nayati prāpayati | nayator dvikarmakatvāt karma-dvayam |

vidagdha-mādhave—

asminn eka-saroja-sambhava-kṛta-stotro’si vṛndāvane


rādhā bhūri-hiraṇyagarbha-racita-pratyaṅga-kānti-stavā |


hastodasta-mahidharas tvam asakṛn-netrānta-bhaṅgī-cchaṭā-


kṛṣṭoccair dharaṇī-dhara mama sakhī tad vīra māhaṅkṛthaḥ || [vi.mā. 6.26]


    asau dṛg-bhaṅgībhiḥ kusuma-śaram āngi-kṛta-śaraṁ


    sṛjanti dantindra-kramaṇa-kamaniyālasa-gatiḥ


    adūre rambhorur iha vadana-bimbasya suṣamā


samārambhād ambhoruha-mādhurīmāṇaṁ damayati || [vi.mā. 2.49]


    tasyāḥ kānti-dyutini vadane mañjule cākṣi-yugme


    tatrāsmākaṁ yad-avadhi sakhe dṛṣṭir eṣā niviṣṭā |


    satyaṁ brūmas tad-avadhi bhaved indum indīvaraṁ ca


smāraṁ smāraṁ mukha-kuṭilatā-kāriṇīyaṁ hṛṇīyā || [vi.mā. 2.31]


vadana-dīpti-vidhūta-vidhudayā


kumuda-dhāma-dhurā-madhura-smitā |


nakha-jitoddur iyaṁ hariṇekṣaṇā


tṛṇayati kṣaṇadā-mukha-mādhurim || [vi.mā. 3.26]

lalita-mādhave ca—

    nirdhūtāmṛta-mādhurī-parimalaḥ kalyāṇi bimbādharo


    vaktraṁ paṅkaja-saurabhaṁ kuharita-ślāghā-bhidas te giraḥ


    aṅgaṁ candana-śītalaṁ tanur iyaṁ saundarya-sarvasva-bhāk


tvām āsādya mamedam indriya-kulaṁ rādhe muhur modate || [la.mā. 9.9]


danuja-damana-vakṣaḥ-puṣkare cāru-tārā


jayati jagad-apūrvā kāpi rādhābhidhānā |


yad iyam apaharantī tatra nakṣatra-mālām


api tirayati dhāmnā sad-guṇau puṣpavantau || [la.mā. 2.23]


    sutanu kiñcid udañcaya locane 


    cala-cakora-camatkṛti-cumbinī |


    smita-sudhāṁ ca sudhākara-mādhavī 


vidhurato vidhaye’tra dhurandharām || [la.mā. 10.8]


    dhatte na sthiti-yogyatāṁ caraṇayor aṅke’pi paṅkeruhaṁ


    nāpy aṅguṣṭha-nakhasya ratna-mukuraḥ kakṣāsu dakṣāyate |


    caṇḍi tvan-mukha-maṇḍalasya parito nirmañchane’py añjasā 


naucityaṁ bhajane samujjvala-kalā sāndrāpi candrāvalī || [la.mā. 10.11]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    kṣitau śoṇe’mbhoje tad-upari navau hemaka-dalī-


    tarū nīcīnāgrāv iha kanaka-siṁhāsanam idam |


    tataḥ śūnyaṁ tasyopari sumilitaṁ koka-mithunaṁ


tataś candras tasmāt tama iti vidheḥ kā nu ghaṭanā || [a.kau. 8.70]


    anyaiveyaṁ kanaka-latikā candramāś cāyam anyas


    tasminn etan mada-madirayor yugmakaṁ cānyad eva |


    ayaiveyaṁ tad-upari manojanmanaś cāpa-vallī


rādhā-nāma sphurati manasaḥ keyam unmātha-vīthī || [a.kau. 8.72]


    pūrṇo yadi syād aniśaṁ sudhāṁśuḥ


    sa cet kalaṅkena bhaved vihīnaḥ |


    cakora-peyo’pi na ced ayaṁ syāt


tvad-āsya-dāsyāya tadaiva rādhe || [a.kau. 8.73]


    naṣṭo naṣṭaḥ pratikuhu muhuḥ pūrṇatām eti candro


    rākāṁ rākāṁ prati na tu bhaved anyarūpaḥ kadāpi |


    nānyo hetus tad iha lalite vīksya vīkṣya tvad-āsyaṁ


nūnaṁ dhātā tam aticaturo nirmimīte’numāsam || [a.kau. 8.33]


    rādhe mukhaṁ tava vidhur nu saroruhaṁ nu 


    netre ca khañjana-yugaṁ nu cakorakī nu |


    mūrtiś ca kāñcana-lataiva nu candrikā nu


dhātā nu pañca-viśikhī nu raso nu vā’dya || [a.kau. 8.36]


    udañcad-vakṣoja-stavaka-namitā bāhu-viṭapa-


    dvayī-dole ramyā smita-kusuma-saurabhya-subhagā |


    iyaṁ sandhyārāga-cchavila-mṛdu-pāṇy-aṅguli-dalā 


navīnā te rādhe vilasati tanū ratna-latikā || [a.kau. 8.39]


    tava nayana-yuga-śrī-sāmya-leśaṁ na labdhvā


    vyathita-hṛdaya-vṛttīnīva nīlotpalāni |


    kamala-mukhi janebhyo lajjayā na prakāśaṁ 


dadhati divasa-madhye mudritāny eva santi || [a.kau. 10.17] ||20||

—o)0(o—

|| 4.21 ||

atha nava-vayāḥ—

**śroṇiḥ syandanatāṁ kṛśodari kuca-dvandvaṁ kramāc cakratāṁ**


**bhrūś cāpa-śriyam īkṣaṇa-dvayam idaṁ yāty āśugatvaṁ tava |**


**saināpatyam ataḥ pradāya bhuvi te kāmaḥ paśūnāṁ patiṁ**


**dhunvan jitvara-māninaṁ tvayi nijaṁ sāmrājya-bhāraṁ nyadhāt ||**

**śrī-jīvaḥ : **śroṇir iti | dūtī-vākyam | cakratāṁ cakravākatāṁ pakṣe cakrākhyāstratām | āśugatvaṁ śīghragatvaṁ pakṣe bāṇatvam | paśūnāṁ patiṁ śrī-gopālaṁ pakṣe rudram ||21||

**viśvanāthaḥ : **śroṇir iti | dūtī-vākyam | cakratāṁ cakravākatāṁ cakra-nāmāstratvaṁ ca | āśugatvaṁ śīghragāmitvaṁ bāṇatvaṁ ca | saināpatyaṁ senādhyakṣatvam | paśūnāṁ patiṁ rudraṁ kṛṣṇaṁ ca | atas tvayā adyāsra-kṣepe vilambo na kārya iti bhāvaḥ ||21||

viṣṇudāsaḥ : śroṇir iti | śrī-rādhāṁ prati vṛndoktiḥ | śroṇir nitambaḥ | syandanatāṁ syandu sravaṇe sravaṇatāṁ, nitambasya sveda-śālitvāt | pakṣe rathatām | cakratāṁ cakravākatāṁ, pakṣe’stra-viśeṣatvam | cāpa-śriyaṁ dhanuṣaḥ śobhām | āśugatvaṁ cāñcalyaṁ, pakṣe bāṇatvam | jitvara-māninaṁ jetry-abhimāninam | śūro vīraś ca vikrānto jetā jiṣṇuś ca jitvaraḥ ity amaraḥ | sāmrājya-bhāraṁ samyak rājata iti samrāṭ tasya bhāvaḥ sāmrājyaṁ tasya bhāraṁ dhuraṁ trijagad-vaśīkaraṇa-samartha-nija-pauruṣātiśayam ity arthaḥ | tatra sarveṣām aṅgānāṁ madhye kaiśora-vyañjaka-vaiśiṣṭye vaktavye’pi yac catūrṇām evoktis tad anyeṣām upalakṣaṇārtham iti jñeyam ||21||

—o)0(o—

|| 4.22 ||

atha capalāpāṅgī—

**taḍid-aticalatāṁ te kiṁ dṛg-antād apāṭhīd**


**vidhu-mukhi taḍito vā kiṁ tavāyaṁ dṛgantaḥ |**


**dhruvam iha gurutābhūt tvad-dṛg-antasya rādhe**


**varam atijavināṁ me yena jigye mano'pi ||**

śrī-jīvaḥ : taḍid iti śrī-kṛṣṇa-vākyam | apāṭhīd adhyaiṣṭa | paṭhaty adhīte’dhyayana ity ākhyāta-candrikā ||22||

**viśvanāthaḥ : **taḍid iti śrī-kṛṣṇa-vākyam | apāṭhīd adhyaiṣṭa | gurutā adhyāpakatvaṁ śreṣṭhatvaṁ ca | yena dṛgantena jigye manasaḥ sakāśād apy atijavitvād anudhāvitāpi tad-ullaṅghitaṁ vaśīkṛtam iti vastv-arthaḥ ||22||

**viṣṇudāsaḥ : **aticalatām atyanta-cāñcalyam | dhruvaṁ niścitam | atijavīnāṁ mahā-vegavatāṁ vāyv-ādīnāṁ madhye varaṁ śreṣṭham iti manaso viśeṣaṇam | yena te dṛgantena kartryā jigye jitam | niścayānta-sandeha-nāmāyam alaṅkāraḥ | tal-lakṣaṇaṁ, yathā—

    yaḥ saṁśayo’niścayoktau sa sandehaḥ prakīrtitaḥ |


    tridhā niścaya-garbho’yaṁ niścayānto’pi dṛśyate |


anye’pi niścayānuktau bhedānuktyā mato budhaiḥ || iti |

vidagdha-mādhave ca—

    pramada-rasa-taraṅga-smera-gaṇḍa-sthalāyāḥ


    smara-dhanur anubandhi-bhrū-latā-lāsya-bhājaḥ |


    mada-kala-cala-bhṛṅgī-bhrānti-bhaṅgīṁ dadhāno


hṛdayam idam adāṅkṣīt pakṣmalākṣyāḥ kaṭākṣaḥ || [vi.mā. 2.51][^4]


bhramad-bhrū-vallīkaiḥ pratidiśam apāṅgasya valanaiḥ


kuraṅgībhyo bhaṅgī-bharam upadiśantīm iva dṛśoḥ |


tatas tāṁ bimbauṣṭhīṁ kalayati mayi krodha-vikaṭo


mano-janmā pauṣpaṁ dhanur anupamaṁ sajjam akarot || [vi.mā. 2.29]

lalita-mādhave ca—

labdhā kuraṅgi nava-jaṅgama-hema-vallī


ramyā sphuṭaṁ vipinasīmani rādhikātra |


asyās tvayā sakhi guror yad iyaṁ gṛhītā


mādhurya-vallita-vilocana-keli-dīkṣā || [la.mā. 9.17]

manasaḥ sakāśād apy atijavitvād anudhāvitāpi tad-ullaṅghitaṁ vaśīkṛtam iti vastv-arthaḥ

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    nāyaṁ pauṣpaḥ na khalu dhanuṣor nāpi maurvyāś ca nighno


    rādhe digdhaṁ kim amṛta-rasenaiva kiṁ vā viṣeṇa |


    nirmukto’pi prakaṭam asakṛd vīkṣyate mucyamānaḥ


ṣāṣṭhaḥ ko’yaṁ nayanam ayi te pañca-bāṇasya bāṇaḥ || [a.kau. 10.19] ||22||

—o)0(o—

|| 4.23 ||

atha ujjvala-smitā—

tava vadana-vidhau vidhauta-madhyāṁ

smita-sudhayādhara-lekhikām udīkṣya |

sakhi laghur aghabhic-cakora-varyaḥ

pramada-madoddhura-buddhir ujjihīte ||

śrī-jīvaḥ : laghu śīghre manojñe ca ujjihīte udayate ||23||

**viśvanāthaḥ : **tava vadaneti | viśākhā-vākyam | smita-sudhayeti | smitam idaṁ preṣṭha-darśana-jāta-harṣottham | tac ca avahitthayā saṁgopitam api kiñcid eva niṣkrāntam | vidhauta-madhyāṁ kṣālita-madhya-pradeśām ity adhara-rekhā-madhya-pradeśa eva tad-vyakteḥ | tac cātisūkṣmam api sakṛd udbhūtam api kṛṣṇena dṛṣṭam evety āha—udīkṣyeti | ujjihīte udgacchatīti tenaiva pradeśena sañcariṣyatīty adhara-pānaṁ dhvanyante | yato’ghabhit pāpa-śūnyaḥ | ataḥ kṣālanādibhiḥ pavitraṁ vartmaiva tasyāpekṣyam | tvadīyayādhara-sudhayeti tavāpi tatrānukūlyaṁ dṛśyata iti narma dhvanitam | yato’ghabhid eva rahasyaṁ duḥkhaṁ bhetsyatīti | kiṁ vā, kṣālane’pi tad-antaḥ-pāvitryādarśanād aghabhit tat-sthāna-stham aghaṁ bhetsyatīti svīya-cañcveti | tatra aghabhid aghāsura-hanteti sāmarthyam | prāyo vīra-ratāḥ striyaḥ iti smṛteḥ | tatrāpi laghu-śīghra-gāmīti tatra vilambābhāvaḥ | pramada-madābhyām ānanda-mattatābhyām uddhurā buddhir yasyeti | adyāsmat-saṁnidhi-rāhityam api nāpekṣiṣyate | tad ito vayam eva prathamam apasarāmeti narmāṇy eva dhvanitāni ||23||

**viṣṇudāsaḥ : **tava vadana-vidhāv iti | kadācid saṅketa-sthāyāḥ śrī-rādhāyāḥ sannidhiṁ labhamāne śrī-kṛṣṇe tāṁ prati vṛndoktiḥ | vadanam eva vidhuś candras tasmin vidhauta-madhyāṁ “vi-pūrvo dhāvu gati-śuddhyoḥ” ity asmāt viśeṣeṇa dhautaṁ siktaṁ madhyaṁ madhya-bhāgo yasyās tāṁm adhara-lekhikāṁ smitaṁ manda-hāsyaṁ tad eva sudhā amṛtaṁ tayā | aghabhit śrī-kṛṣṇa eva cakora-varyaḥ | laghur iti śrī-kṛṣṇa-viśeṣaṇaṁ laghur manojñaḥ | “niḥsāre ca manojñe ca pṛkkāyāṁ laghur astriyām” iti rabhasaḥ | athavā laghus tvarā-yuktaḥ | klībe śīghrādy-asattve syāt triṣv eṣāṁ satva-gāmi yad iti dravya-vācināṁ triliṅgatva-vidhānāt| pramada-madoddhura-buddhiḥ pramadaḥ sammadaś cittollāsa iti yāvat tena yo mado garvo harṣo vā tenoddhurā nirargalā pragalbhā vā buddhir yasya | ujjihīte utpūrva “ohāṅ gatau” juhoty ādiḥ | rūpakālaṅkāro’yam | tal-lakṣaṇaṁ, yathā—

    bhede saty apy abhedaś ced upamānopameyayoḥ |


sādṛśyātiśayād yatrāropyate tat tu rūpakam || iti ||23||

—o)0(o—

|| 4.24 ||

atha cāru-saubhāgya-rekhāḍhyā—

aghahara bhaja tuṣṭiṁ paśya yac candralekhā-

valaya-kusuma-vallī-kuṇḍalākāra-bhāgbhiḥ |

abhidadhati nilīnām atra saubhāgya-rekhā-

vitatibhir anuviddhāḥ suṣṭhu rādhāṁ padāṅkāḥ ||

**śrī-jīvaḥ: **abhidadhati kathayanti | anuviddhā yuktā | candra-lekhāvalayety upalakṣaṇam | yato varāha-saṁhitā-jyotiḥ-śāstrāntara-kāśī-khaṇḍa-mātsye gāruḍādy-anusāreṇa tā etāś ca rekhā likhyante | tatra vāma-caraṇasyāṅguṣṭha-mūle yavaḥ, tat-tale cakram, candra-rekhā-yutā kusuma-vallikā, madhyamā-tale madhya-caraṇa-paryantordhva-rekhā, kaniṣṭhā-tale’ṅkuśaḥ, iti sapta | atha dakṣiṇa-caraṇasya—aṅguṣṭha-mūle śaṅkhaḥ, pārṣṇau matsyaḥ, kaniṣṭhā-tale vediḥ, matsyopari rathaḥ, śaila-kuṇḍala-gadā-śaktayaś ca dakṣiṇa-caraṇa eva sambhāvyate | tāś ca yathā-śobhaṁ sambhāvanīyā ity aṣṭau | atha vāma-karasya atrālikhitam api prasiddhatvād anya-rekhā-trayaṁ jñeyam | tarjanī-madhyamayoḥ sandhim ārabhya kaniṣṭhā-tale karabha-bhāge gatā paramāyū-rekhā, tat-tale karabham ārabhya tarjany-aṅguṣṭha-madhya-deśaṁ gatānyā, aṅguṣṭhādho maṇibandhata utthitā vakra-gatyā madhya-rekhāṁ militvā tarjany-aṅguṣṭhayor madhya-bhāgaṁ gatānyā, athānyā yuktyā vibhajya darśyante—aṅgulīnām agrato nandy-āvartāḥ pañca, anāmikā-tale kuñjcaraḥ, paramāyūrekhā-tale vājī, madhya-rekhā-tale vṛṣaḥ, kaniṣṭhā-tale’ṅkuśaḥ, vyajana-śrī-vṛkṣa-yūpa-bāṇa-tomara-mālā yathā-śobhaṁ jñeyam, aṅgulīnām agrataḥ śaṅkhāḥ pañca, tarjanī-tale cāmaraḥ, atrāpi kaniṣṭhā-tale’ṅkuśaḥ prāsādaḥ dundubhiḥ vajra-śakaṭa-yugaḥ kodaṇḍāsi-bhṛṅgārās te yathā-śobhaṁ jñeyā iti saptadaśa | tad evaṁ vāma-caraṇe sapta, dakṣiṇa-caraṇe aṣṭa, vāma-kare’ṣtādaśa, dakṣiṇa-kare saptadaśa militvā pañcāśat ||24||

viśvanāthaḥ: aghahareti | madhumaṅgaloktiḥ | padāṅkā eva rādhām atra nilīnām abhidadhati kathayanti | kīdṛśāḥ ? saubhāgya-vyañjikānāṁ rekhānāṁ vitatibhir anuviddhā yuktāḥ | kīdṛśībhiḥ ? candra-lekhādy-ākāra-bhāgbhir upalakṣaṇam etat | yato varāha-saṁhitā-jyotiḥ-śāstrāntargata-kāśī-khaṇḍa-mātsya-gāruḍādy-anusāreṇa tā etāś ca lekhā lakṣyante | tatra vāma-caraṇasyāṅguṣṭha-mūle yavaḥ, tat-tale cakram, tat-tale chatraṁ, tat-tale valayam, tarjany-aṅguṣṭha-sandhim ārabhya vakra-gatyā yāvad-ardha-caraṇam ūrdhva-rekhā, madhyamā-tale kamalam, kamala-tale dhvamaḥ sa-patākaḥ, kaniṣṭhā-tale’ṅkuśaḥ | pārṣṇāv ardha-candraḥ | tad-upari vallī puṣpaṁ ca | ity ekādaśa |

atha dakṣiṇasya—aṅguṣṭha-mūle śaṅkhaḥ, kaniṣṭhā-tale vedis tat-tale kuṇḍalam | tarjanī-madhyamayos tale parvataḥ | pārṣṇau matsyaḥ | matsyopari rathaḥ | rathasya pārśva-dvaye śakti-gade | ity aṣṭau | militvā ūna-viṁśati |

atha vāma-karasya atrālikhitānām bhaktair dhyānārtham apekṣyatvād ucyante cihnāni | yathā tarjanī-madhyamayoḥ sandhim ārabhya kaniṣṭhādhas tale karabha-bhāge gatā paramāyū-rekhā, tat-tale karabham ārabhya tarjany-aṅguṣṭhayor madhya-bhāgaṁ gatānyā, aṅguṣṭhādho maṇibandhata utthitā vakra-gatyā madhya-rekhāṁ militvā tarjany-aṅguṣṭhayor madhya-bhāgaṁ gatānyā, tathānyā yuktyā vibhajya darśyante—aṅgulīnām agrato nandy-āvartāḥ pañca, anāmikā-tale kuñjaraḥ, paramāyū-rekhā-tale vājī, madhya-rekhā-tale vṛṣaḥ, kaniṣṭhā-tale’ṅkuśaḥ, vyajana-śrī-vṛkṣa-yūpa-bāṇa-tomara-mālā yathā-śobhaṁ ity aṣṭādaśa |

atha dakṣiṇa-karasya—pūrvoktaṁ paramāyū-rekhādi-trayam atrāpi jñeyam | aṅgulīnām agrataḥ śaṅkhāḥ pañca, tarjanī-tale cāmaram, atrāpi kaniṣṭhā-tale’ṅkuśaḥ | prāsāda-dundubhi-vajra-śakaṭa-yuga-kodaṇḍāsi-bhṛṅgārā yathā-śobhaṁ jñeyāḥ | iti saptadaśa militvā sapta-triṁśat ||24||

**viṣṇudāsaḥ: **aghahareti | kadācid anyonya-nihnuti-līlā-prasaṅge nilīya sthitāyāḥ śrī-rādhāyāḥ sthitm aviditvā kiṁcid vimanaskam iva śrī-kṛṣṇaṁ prati rādhā-pāda-cihna-darśana-hṛṣṭasya subalasya sāśvāsa-vacanam | abhidadhati kathayanti | suṣṭhu atiśayaṁ yathā syāt | balavat suṣṭhu kim uta svaty atīva ca nirbhaye iti avyaya-vargāt | anuviddhā yuktāḥ |

vidagdha-mādhave (7.38)—

    vyaktiṁ gatābhir abhito bhuvi paṁśulāyāṁ


    sadyaḥ padāṅka-tatibhiḥ kathitādhvano’yam |


    paścād upetya nayane kila rādhikāyāḥ


    kampreṇa pāṇi-yugalena harir dadhāra ||

govinda-līlāmṛtau ca—

    bhṛṅgārāmbhoja-mālā-vyajana-śaśikalā-kuṇḍala-cchatra-yūpaiḥ


    śaṅkha-śrīvṛkṣa-vedyāsana-kusumalatā-cāmara-svastikādyaiḥ |


    saubhāgyāṅkair amībhir yuta-kara-yugalā rādhikā rājate’sau


manye tat-tan-mayāt sva-priya-paricaraṇasyopacārān bibharti || (12.66)


    śaṅkhyārdhendu-yavābja-kuñjara-rathaiḥ sīrāṅkuśeṣu dhvajaiś


    cāpa-svastika-matsya-tomara-mukhaiḥ sal-lakṣaṇair aṅkitam |


    lākṣā-rañjitam āhavopakaraṇair ebhir vijityākhilaṁ


śrī-rādhā-caraṇa-dvayaṁ su-kaṭakaṁ sāmrājya-lakṣmyā babhau || (12.51) ||24||

—o)0(o—

|| 4.25 ||

atha gandhonmādita-mādhavā—

vallī-maṇḍala-pallavālibhir itaḥ saṅgopanāyātmano

mā vṛndāvana-cakravartini kṛthā yatnaṁ mudhā mādhavi |

bhrāmyadbhiḥ sva-virodhibhiḥ parimalair unmādanaiḥ sūcitāṁ

kṛṣṇas tāṁ bhramarādhipaḥ sakhi dhuvan dhūrto dhruvaṁ dhāsyati ||

**śrī-jīvaḥ : **mādhavīti | parama-prema-vaśatayā kāntena hātuṁ na śakyata iti vakṣyate | pakṣe vāsanti | dhāsyati pāsyati | dheṭ pāne ||25||

**viśvanāthaḥ : **vallīti tuṅgavidyā-vacanam | he mādhavi vāsanti, pakṣe he rādhe, ced iyaṁ preyasā hātuṁ kṣaṇam apy atiduḥśakā | parama-preṣṭha-vaśyatvān mādhavīti tadocyate ity ukteḥ | vṛndāvana-cakravartinīti | latāsu gopīṣu ca tasyā eva śraiṣṭhyāt | khaviordhibhis tvat-saṅgopanāsahiṣṇutayā tvac-chaktibhir ity arthaḥ | yato bhrāmyadbhir itas tataḥ kṛṣṇam anviṣyāpi tvam ebhir eva sūcayiṣyase | agre tv ahaṁ mithyā na dūṣaṇīyeti bhāvaḥ | unmādanair iti | parimalānāṁ jāti-pramāṇābhyāṁ utkarṣāt vailakṣaṇyāc ca ebhir unmāditaḥ kṛṣṇaḥ sthānāsthānaṁ samayāsamayaṁ ca na vicārayiṣyati | dhāsyatīti | dheṭ pāne dudhāñ dhāraṇya-poṣaṇayoś ca | bhramarādhipa iti | bhramaraḥ kāmuke bhṛṅge iti dharaṇiḥ ||25||

viṣṇudāsaḥ : vallī-maṇḍaleti—kadācit pūrvavan nihnuti-līlotsukāyāṁ kiṁ vā kusumāvacayārtham āgatāyāṁ śrī-rādhāyāṁ śrī-kṛṣṇaṁ dūrato dṛṣṭvā sva-saṅgopanam icchantyāḥ kasyāścit priya-sakhyāḥ sayuktika-vacanaṁ śleṣeṇa | mādhavīti sambodhya tasya tat-tyāgaākṣamatvaṁ sūcitam | yato’traiva svādhīna-bhartṛkā-prasaṅge vakṣyate—

    ced iyaṁ preyasā hātuṁ kṣaṇam apy atiduḥśakā |


parama-prema-vaśyatvān mādhavīti tadocyate || [u.nī. 5.94] iti |

ata eva sa tvāṁ dhruvaṁ niścitam eva dhuvan kampayan dhāsyati pāsyati | kimbhūtām ? parimalaiḥ svāṅga-saurabhyātiśayaiḥ sūcitāṁ vyañjitām | kimbhūtaiḥ ? sva-virodhibhiḥ svasyātmano vairibhiḥ ātma-sthiti-sūcakatvād anabhīṣṭa-kāribhir ity arthaḥ | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam unmādanaiḥ śrī-kṛṣṇam uccair mādayantīti tathā taiḥ |

nanu nānā-jātīyāmoda-ghaṭayā parivāsite’smin vṛndāvane sa kathaṁ māṁ jñāsyati ? tatrāha—dhūrtaiḥ sūkṣmātisūkṣma-bhedajñas tavāsādhāraṇa-saurabhya-vettety arthaḥ | punaḥ katham-bhūtaḥ ? bhramarādhipaḥ kāmuka-śiromaṇiḥ | anenāpi tat-sthiti-jñātṛtvaṁ tasyoktam |

śleṣa-pakṣe—he mādhavi vāsantike ! śrī-vṛndāvane sarvāsv eva latāsu vāsantyāḥ śreṣṭhatvāt, vṛndāvana-cakravartinīti sambodhanāntaram api nāsāmpratam | atra pakṣe, bhramarādhipa iti viśeṣya-padaṁ kṛṣṇa ity eva viśeṣaṇam | anyat samam | atra rūpaka-śleṣāv alaṅkārau vyaktau |

govinda-līlāmṛte ca—

    rādhā-karāmoda-samṛddha-saurabhaṁ


    tac-chilpa-naipuṇya-bharaṁ tathādbhutam |


    tām udgirantīṁ bhramarāli-karṣiṇīṁ


srajaṁ vilokyābhavad unmanā hariḥ || [go.lī. 6.53]

—o)0(o—

|| 4.26 ||

atha saṅgīta-prasarābhijñā—

kṛṣṇa-sāra-hara-pañcama-svare

muñca gīta-kutukāni rādhike |

prekṣate’tra hariṇānudhāvitāṁ

tvāṁ na yāvad atiroṣaṇaḥ patiḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **kṛṣṇasya sāro dhairyaṁ tasya haraḥ pañcamaḥ svaro yasyāḥ he tathāvidhe ! pakṣe kṛṣṇasārākhya-mṛgasya hara ity ādi | hariṇā śrī-kṛṣṇena pakṣe hariṇenānudhāvitām anugatām||26||

**viśvanāthaḥ : **kṛṣṇa-sāra iti viśākhā-vākyam | kṛṣṇasāro hariṇaḥ śrī-kṛṣṇasya dhariyaṁ ca | hariṇenānudhāvitām iti samāsaḥ | pakṣe hariṇā śrī-kṛṣṇena ity asamāsa eva | hariṇa-pakṣe mṛgākarṣaṇa-samarthasya gānasya kulāṅganānām anauicityam iti patyū roṣe hetur jñeyaḥ | itaḥ sabhayāt sthānād anyatra dūre rahasi gaccheti dhvaniḥ ||26||

**viṣṇudāsaḥ : **kṛṣṇa-sāreti | kadācid rahasi nija-gṛha-puṣpa-bāṭikāyāṁ tuṅgavidyayā saha śrī-kṛṣṇa-guṇa-kīrtana-cikīrṣayā ālāpayantīṁ śrī-rādhāṁ prati kuto’pi tadaiva tatrāgatāyā lalitāyāḥ sāśaṅka-vacanam | kṛṣṇasya sāraḥ dhairyaṁ, pakṣe kṛṣṇasāro mṛga-viśeṣaḥ, taṁ haratīti harater anudyamane’c [pā. 3.2.9] iti kartari ac | kṛṣṇasāra-haraḥ pañcama-svaraḥ ṣaḍjādi-sapta-paṭhita-pañcama-nāma-svara-viśeṣo yasyās tasyāḥ sambodhanam | hariṇā kṛṣṇenānudhāvitāṁ, pakṣe hariṇo mṛgas tena iti samasta-padam | anuśabdo’trāvyayaḥ paścād arthe | paścāt-sādṛśyayor anu ity avyaya-nānārthāt | atiroṣaṇaḥ nirbhara-roṣa-śīlaḥ | krudha-maṇḍārthebhyaś ca [pā. 3.2.151] iti tac-chīlādau kartari yuc |

alaṅkāra-kaustubhe—

    antar-moda-madena kākalikayā varṇair anāviṣkṛtaiḥ


    sad-grāmasvaramūrchanā śruti-pariṣkāreṇa kaṇṭha-spṛśā ||


    gāyantī lalitāṁ tathaiva lalitā-datta-śrutiḥ śyāmalā-


pratyekaṁ nihitaiḥ kare kuruvakai rādhā srajaṁ sṛjyate || [a.kau. 5.141]

śraddhāvat kartṛkāt sṛjo yakciṇau kartarīti yak ||26||

—o)0(o—

|| 4.27 ||

atha ramya-vāk—

suvadane vadane tava radhike

sphurati keyam ihākṣara-mādhurī |

vikalatāṁ labhate kila kokilaḥ

sakhi yayādya sudhāpi mudhārthatām ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **suvadane iti śrī-kṛṣṇa-vākyam | sausvaryeṇa kokilasya śabdārtha-vaicitryā sudhāyāś ca vaiyarthyam uktam ||27||

viṣṇudāsaḥ : suvadane iti śrī-kṛṣṇoktiḥ | vikalatāṁ vigataḥ kalo madhura-dhvanir yasya sa vikalas tattāṁ maunam ity arthaḥ | yayā akṣara-mādhuryā mukhārthatāṁ vṛthārthatvam | vyarthake tu vṛthā mudhā ity avyaya-vargāt ||27||

—o)0(o—

|| 4.28 ||

atha narma-paṇḍitā—

vaṁśyās tvam upādhyāyaḥ

kim upādhyāyī tavātra vaṁśī vā |

kula-yuvati-dharma-haraṇād

asti yayor nāparaṁ karma ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **vaṁśyā iti ||28||

viṣṇudāsaḥ : vaṁśyā iti kṛṣṇaṁ prati śrī-rādhoktiḥ | upādhyāyo’dhyāpakaḥ | yayor yuvayoḥ | aparam anyat | aniścayānta-sandehālaṅkāro’yam ||28||

—o)0(o—

|| 4.29 ||

yathā vā—

deva prasīda vṛṣa-vardhana puṇya-kīrte

sādhvī-gaṇa-stana-śivārcana-nitya-pūta |

nirmañchanaṁ tava bhaje ravi-pūjanāya

snātāsmi hanta mama na spṛśa na spṛśāṅgam ||

śrī-jīvaḥ : stuti-pakṣe vṛṣa-vardhana dharma-vardhaka ravi-pūjanāya snātāsmīti śivānanya-bhaktānām anya-devatā-bhakta-sparśo’pi neṣṭa iti bhāvaḥ | nindā-pakṣe deveti sopahāsam | vṛṣa-vardhana vṛṣa-cchedena | virodhi-lakṣaṇayā puṇyaṁ pāpaṁ kīrtiś cākīrtiḥ | sādhvī-śabdena tatratya-vyavahārād gṛha-pati-bhaktyaivocyate | nitya-pūtety api virodhi-lakṣaṇayā sopahāsa-mayam eva ||29||

**viśvanāthaḥ : **atra nanu vaṁśī vā mad-adhīnā gāyatu ahaṁ vā vaṁśy-adhīno gāyāmi tatra kula-yuvatayaḥ sādhvītvābhāvena yat svadharmaṁ tyakṣyanti tatrāvayoḥ ko doṣa iti sva-narma-śaraḥ parāvṛtya svam eva lakṣīkuryād ity aparituṣyann āha—yathā veti | vṛṣo dharmas tasya vardhanaṁ vṛddhir yataḥ | ata eva te puṇya-kīrtis tata eva sādhvī-gaṇenāpi svīya-stana-śiva-pūjā tvayaiva kāryate sveṣāṁ dharma-kīrtyor vṛddhy-artham iti bhāvaḥ | tvaṁ ca tat-tac-chivārcanena nityaṁ pūtaḥ | nityam ity anena tad-vinā-bhūtam ekam api dinaṁ na te vandhyaṁ yātīti | pūtety anena tad vinā pāvitryābhāvād anna-pānādikam api nātirocata iti dhvanyate |

nanu tarhi tvam api sādhvī bhavati | saṁnidhehi svīya-stana-śivayor aruṇa-kara-kamalābhyāṁ hṛdayena ca bahir antaḥ pūjāṁ mayaiva kāraya | apūjitau etau draṣṭum ahaṁ na prabhavāmīti tathā cikīrṣantaṁ tam āha—ravi-pūjanāyeti | vayaṁ sūryopāsikā ananyāḥ śiva-pūjāṁ na kārayāmeti bhāvaḥ |

nanu tarhi tvāṁ sūrya-bhaktām ananyāṁ spṛṣṭvā kṛtārthībhaveyam | ata āha—snātāsmīti | punaḥ snāne mama kleśaḥ kāla-vilambaś ca bhaviṣyatīti bhāvaḥ | atra vṛṣa-vardhanādiṣu virodhi-lakṣaṇayā adharmādy-atiśayā eva vyañjitāḥ | tad api vṛṣa-vardhanety atra śleṣeṇāpi dharma-dhvaṁsinn ity artho draṣṭavyaḥ | vardha chedane dhātuḥ ||29||

viṣṇudāsaḥ : deva prasīdeti | kṛṣṇā-saṅgamārtham eva kenacid vyājena vṛndāvanam āgatāyāḥ śrī-rādhāyā vartmāvṛtya tat-sparśādy-utsukaṁ prati tasyāḥ śleṣoktiḥ | vṛṣa-vardhana vṛṣo dharmas tat-pālaka ! ata eva puṇyā kīrtir yasya he tathābhūta ! śleṣeṇa vṛṣo balīvardas tasya yad vardhanaṁ chedanaṁ tena puṇyā kīrtir yasya tasya sambodhanam | atyanta-tiraskṛta-vācya-nāma-vyaṅgyam idam | pūrvaḥ vṛdhu vṛddhau vṛtādir ātmanepadam, dvitīyas tu vardha-pūrti-cchidoḥ iti curādiḥ parasmaipadī | sādhvī-gaṇānāṁ satī-vargāṇāṁ stanā eva śivāḥ śiva-liṅgāni teṣāṁ yad-arcanaṁ tena nitya-pūta sadā pavitra | atra nitya-pūteti vastunārcanasya nityatva-rūpaṁ vastu dhvanitam | raviṁ pūjayitum ity arthaḥ | tum-arthāc ca bhāva-vacanat [pā. 2.3.15] iti tumunā samānasya dhātoḥ karmaṇi caturthī-vidhānāt | na spṛśeti vīpsā sādhvasena | pakṣe—dvau naño prakṛtārthaṁ gamayataḥ iti spṛśa ity arthaḥ | alaṅkārau cātra śleṣa-rūpakau |

padyāvalyāṁ ca—

    aṅgulyā kaḥ kavāṭaṁ praharati kuṭile mādhavaḥ kiṁ vasanto


    no cakrī kiṁ kulālo na hi dharaṇī-dharaḥ kiṁ dvijihvaḥ phaṇīndraḥ |


    nāhaṁ ghorāhi-mardī kim asi khaga-patir no hariḥ kiṁ kapīśo


rādhā-vāṇībhir itthaṁ prahasita-vadanaḥ pātu vaś cakra-pāṇiḥ || [padyā. 281] 


    kas tvaṁ bho niśi keśavaḥ śirasijai:y kiṁ nāma garvāyase


    bhadre śaurir ahaṁ guṇaiḥ pitṛ-gataiḥ putrasya kiṁ syād iha |


    cakrī candramukhi prayacchasi na me kuṇḍīṁ ghaṭīṁ dohanīm


itthaṁ gopa-vadhū-jitottaratayā hrīṇo hariḥ pātu vaḥ || [padyā. 282]


    rādhe tvaṁ kupitā tvam eva kupitā ruṣṭāsi bhūmer yato


    mātā tvaṁ jagatāṁ tvam eva jagatāṁ mātā na vijño’paraḥ |


    devi tvaṁ parihāsa-keli-kalahe’nantā tvam evety asau


smero vallava-sundarīm avanamac chauriḥ śriyaḥ vaḥ kriyāt || [padyā. 284]

śrī-dāsa-gosvāmi-caraṇair api—

    ekaṁ svapna-varaṁ śṛṇuṣva lalite hā hā sakhi śrāvaya


    svapne puṣpa-hṛtau tvayā saha mayā prāpte vane mat-puraḥ |


    tanvatyā daravīkṣya cañcala-dṛśānaṅgaṁ sad-aṅgaṁ balāt 


smeraḥ kaścana megha-sundara-vapus tvām āliliṅgonmadaḥ || [prā.a. 8]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    kāṭhinyaṁ guṇa eva yena bhavatī kāntasya keśa-grahaṁ


    sneho dūṣaṇam eva yena labhate daipī daśā dagdhatām |


    tubhyaṁ kāṅkatike namo’stu dhig atisnehām itīṣat smitaṁ


jalpantī cikura-prasādhana-vidhau kṛṣṇena sā sasvaje || [a.kau. 4.6]


    sad-anurakte manasīha vartase


    tathāpi ca tvaṁ na dadhāsi raktatām |


    sadānuṣaktaṁ tvayi nātha kṛṣṇa he


mano’pi me naiva bibharti kṛṣṇatām || [a.kau. 8.188] ||29||

—o)0(o—

|| 4.30 ||

atha vinītā—

api gokule prasiddhā bhrū-bhramibhiḥ parijanair niṣiddhāpi |

pīṭhaṁ mumoca rādhā bhadrikām api dūrataḥ prekṣya ||

**śrī-jīvaḥ : **bhadrikām apīti | bhadrāyāḥ kulādi-nyūnatvaṁ bodhyate | tad idaṁ vākyaṁ śrī-vṛndāvaneśvaryā guṇa-sūcanāya śrī-kṛṣṇaṁ prati kācit kathitavatīti tasyānumodanaṁ ca tasyām iti madhura-rasa-prakaraṇaa-balād vyākhyeyam | evam uttareṣv api | yathā vā grantha-kṛtām anyat padyam—

rāga-raṅgam anugāna-parīkṣā-kāriṇi priyatame sati rādhā |


bhadrikām api vidhāya purastād ātmanānugatatāṁ bata cakre ||30||

viśvanāthaḥ : api gokule iti śrī-kṛṣṇaṁ prati nāndīmukhyā vākyam | nāyakenāsvādyamānair nāyikāyā vinayādi-guṇair madhura-rasaḥ puṣṭīkriyata iti dhyeyam ||30||

viṣṇudāsaḥ : api gokula iti | kadācid rahasi nija-gṛhāṅgana-parisare nija-sahacarī-vṛndena saha niviṣṭāyāḥ śrī-rādhāyā atyalaukika-vinayātirekam anubhūya vṛndā paurṇamāsīṁ prati sāścaryam āvedayati—parijanaiḥ sva-sakhī-vṛndaiḥ kartṛbhiḥ | bhrū-bhramibhiḥ saṁjñā-rūpaiḥ bhrū-bhramaṇaiḥ karaṇaiḥ tavānugraha-pātryā asyā āgamane’ tyādaraṇābhy-utthānodrekaṁ kim it tanuṣa ity āśayena niṣiddhāpīty arthaḥ | pīṭham āsanaṁ mumoca tyaktavatī ||30||

—o)0(o—

|| 4.31 ||

yathā vā, vidagdha-mādhave (5.15)—

bhūyo bhūyaḥ kali-vilasitaiḥ sāparādhāpi rādhā

ślāghyenāhaṁ yad agharipuṇā bāḍham aṅgīkṛtāsmi |

tatra kṣāmodari kim aparaṁ kāraṇaṁ vaḥ sakhīnāṁ

dattāmodāṁ praguṇa-karuṇā-mañjarīm antareṇa ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : atra kaṣṭenādi-rasaṁ vyajyāparituṣyann āha—yathā veti | bhūyo bhūya iti kalahāntaritā-vacanam | kalau kalaha eva vilasitāḥ svābhāvikā bhāvās taiḥ | rādhyati aparādhyatīti rādhā iti sva-nāma-niruktir api kṛtā | upasargasya dyotakatvāt taṁ vināpi dhātos tad-arthābhidhāna-śakteḥ | vo yuṣmākam eva prakṛṣṭāir guṇair yā yuṣmākaṁ karuṇa saiva dattāmodā saurabhavatī mañjarī | tāṁ vineti tām eva karṇāvataṁsīkṛtya tenāham aṅgīkṛtāsmīti yuṣmat-prema-vaśībhūtena yuṣman-nirupādhi-kṛpā-pātrīṁ māṁ śrutvā yuṣmabhyaṁ sukha-dānānurodhenety arthaḥ ||31||

viṣṇudāsaḥ : vinayasya svābhāvikatvopapādanārthaṁ nija-sakhīṣv api tasyās tathāvidhatvaṁ darśayann udāharaṇāntaram āha—yathā veti | bhūyo bhūya iti kalahāntaritāvasthāvasāne sotkaṇṭhāyām api khaṇḍita-daśācarita-nija-pāruṣyādi-smaraṇena sambhāvita-sva-viṣayaka-kṛṣṇaudāsyāyāṁ śrī-rādhāyāṁ satyām itaḥ-pūrvam eva nibhṛtaṁ viśākhayā śrī-kṛṣṇa-tattva-jñānārthaṁ preṣitāyā nāndīmukhyā mukhataḥ kṛṣṇānurāgam ātmānaṁ prati śrutvā parama-harṣodrekeṇa nāndīmukhī-viśākhe prati śrī-rādhāyā vacanaṁ—bhūyo bhūyaḥ punaḥ punaḥ | kaliḥ kalahastena yāni vilasitāni vilāsā vistārās taiḥ | napuṁsake bhāve ktaḥ | kiṁ vā kalaha-pradhānair vilāsaiḥ krīḍābhiḥ | ślāghyena ślāghanārheṇa parama-stutyena lakṣaṇayā parama-nirapekṣeṇāpi bāḍham atiśayaṁ yathā syāt | praguṇā ca karuṇā ca praguṇa-karuṇāvakrā cāsau karuṇā ceti tathā sā | ṛjāv ajihma-praguṇau ity amaraḥ | parama-sukhadatvāt saiva mañjarī tām antareṇa vinā | mañjarī-rūpakeṇa karuṇāyāḥ saukumāryaṁ sānurāgatvaṁ sārdratvaṁ ca vastu dhvanitam |

alaṅkāra-kaustubhe—

    rūpaṁ kulaṁ vallabha-durlabhatvaṁ 


    śīlaṁ kalā kāntir udāratā ca |


    ekena caiṣām aparā sa-garvā


rādhe samastair api te na garva || [a.kau. 8.134] ||31||

—o)0(o—

|| 4.32 ||

atha karuṇā-pūrṇā—

tārṇa-sūci-śikhayāpi tarṇakaṁ

viddha-vaktram avalokya sāsrayā |

lipyate kṣatam avāpta-bādhayā

kuṅkumena kṛpayāsya rādhayā ||

śrī-jīvaḥ : tārṇa-sūcīty atra tarṇako’yaṁ sva-kāntāyopaharaṇīya-dugdhāyā dhenor iti jñeyam | kṛpayety atra sahasety eva vā pāṭhaḥ | yathā vā teṣām eva padyāntaram—

dhik kaṭhora-hṛdayāsmi rādhikā yac ciraṁ viraham asya hā sahe |


taṁ saheta kim iyaṁ vraja-prajā komaleti mayi hṛd vidīryate ||32||

viśvanāthaḥ : paurṇamāsīṁ prati vṛndā-vākyam tārṇa-sūcīti | tarṇako’yaṁ sva-kānta-lobhanīya-dugdhāyā dhenor iti jñeyam | tārṇa-sūci-śikhayā komala-tṛṇāgreṇāpi sāsrayety asrāṇi kṛpātiśaya-dyotakāni ||32||

**viṣṇudāsaḥ : **tārṇa-sūcīti—śrī-paurṇamāsīṁ prati nāndīmukhyā vacanam | sūcī-śabdenātrāṅkuro lakṣyate, tārṇī tṇrodbhavāyāḥ kiṁ vā tārṇas tṛna-samūhas tasya yā sūcīr aṅkuras tasyā yā śikhā agrabhāgas tayā | tarṇakaṁ sadyo-jātaṁ vatsam | avāptā bādhā pīḍā yayā | asya vatsasya kṣataṁ vraṇa iti yojyam ||32||

—o)0(o—

|| 4.33 ||

atha vidagdhā—

ācāryā dhātu-citre pacana-viracanā-cāturī-cāru-cittā

vāg-yuddhe mugdhayantī gurum api ca girāṁ paṇḍitā mālya-gumphe |

pāṭhe śārī-śukānāṁ paṭur ajitam api dyūta-keliṣu jiṣṇur

vidyā-vidyoti-buddhiḥ sphurati rati-kalā-śālinī rādhikeyam ||

**śrī-jīvaḥ : **girāṁ guruṁ śrī-kṛṣṇaṁ vāg-devīṁ vā vāg-devīm apy avācaṁ racayitum adhikā iti tu pāṭhāntaram ||33||

**viśvanāthaḥ : **ācāryeti | hyo dṛṣṭa-januṣo rādhāyāḥ samprati kīdṛśaṁ cāturyam abhūd iti pṛcchantīṁ gopīṁ prati kundalatā-vākyam | ācāryā na tu kadācid api kasyāścic chiṣyā | cāru-citteti | sva-cittena pākasya prakāra-viśeṣaṁ vicāryaiva tāṁ viracayatīti na kasyāścana sakāśāt sā vidyā śikṣitā | veṇu-vādya urudhā nija-śikṣā [bhā.pu. 10.35.14] itivat | evaṁ sarvatra jñeyam | girāṁ guruṁ śrī-kṛṣṇaṁ vāg-devīṁ vā vidyāsu gāna-vādanādiṣu nyāya-mīmāṁsādiṣu ca viśeṣeṇa dyotinī buddhir yasyāḥ sā ||33||

—o)0(o—

|| 4.33 ||

atha vidagdhā—

ācāryā dhātu-citre pacana-viracanā-cāturī-cāru-cittā

vāg-yuddhe mugdhayantī gurum api ca girāṁ paṇḍitā mālya-gumphe |

pāṭhe śārī-śukānāṁ paṭur ajitam api dyūta-keliṣu jiṣṇur

vidyā-vidyoti-buddhiḥ sphurati rati-kalā-śālinī rādhikeyam ||

**śrī-jīvaḥ : **girāṁ guruṁ śrī-kṛṣṇaṁ vāg-devīṁ vā vāg-devīm apy avācaṁ racayitum adhikā iti tu pāṭhāntaram ||33||

**viśvanāthaḥ : **ācāryeti | hyo dṛṣṭa-januṣo rādhāyāḥ samprati kīdṛśaṁ cāturyam abhūd iti pṛcchantīṁ gopīṁ prati kundalatā-vākyam | ācāryā na tu kadācid api kasyāścic chiṣyā | cāru-citteti | sva-cittena pākasya prakāra-viśeṣaṁ vicāryaiva tāṁ viracayatīti na kasyāścana sakāśāt sā vidyā śikṣitā | veṇu-vādya urudhā nija-śikṣā [bhā.pu. 10.35.14] itivat | evaṁ sarvatra jñeyam | girāṁ guruṁ śrī-kṛṣṇaṁ vāg-devīṁ vā vidyāsu gāna-vādanādiṣu nyāya-mīmāṁsādiṣu ca viśeṣeṇa dyotinī buddhir yasyāḥ sā ||33||

**viṣṇudāsaḥ : **ācāryeti | śrī-rādhāyā nijāsādhāraṇa-śilpa-kalayā sādhu citritaṁ śrī-kṛṣṇaṁ paśyantī tayoḥ parokṣaṁ lalitā-prabhṛtīḥ sakhīḥ prati paurṇamāsī purato vṛndovāca—ācāryety atra jāti-mātra-vivakṣayā ṅīṣānukora-bhāvaḥ | syād ācāryāpi ca svataḥ ity amaraḥ | atra svata iti puṁyogasya vyāvṛttiḥ | pacanasya pākasya yā viracanā nirmāṇaṁ tasyāṁ yā cāturī tasyāṁ cāru manoharaṁ nipuṇam iti yāvat cittaṁ buddhir yasyāḥ | vāg-yuddhaṁ mithaḥ spardhayā ālāpas tasmin | girāṁ vāṇīnāṁ guruṁ bṛhaspatiṁ mugdhayantī mugdhaṁ mūḍhaṁ racayantī | sarva-prātipādikebhyaḥ kvib vā (vārttikā 592) iti mugdha ivācarati mugdhati tato nic-pratyayaḥ | ghūrṇayantīti pāṭhaḥ | atrāpi ghṛṇa ghūrṇa bhramaṇa ity atra hetuḥ kartari ṇic | jiṣṇur iti glājisthaś ca gsnuḥ (pā.3.2.139) iti tac-chīlau vidhānāt jayana-śīlā| ajitaṁ na kenāpi jitam api śrī-kṛṣṇam | vidyā-vidyoti-buddhiḥ caturdaśa-vidyābhir vidyotinī prakāśinī buddhir yasyāḥ | rati-kalā-śālinī ratau yā kalā vaidagdhī-vaicitryas tābhiḥ śālinī ślāghyā | śāla śāḍa ślāghane | nitya-yoga-matvarthīyo ṇiniḥ | tathā hi—

    bhūma-nindā praśaṁsāsu nitya-yoge’tiśāyane |


saṁsarge’sti vivakṣāyāṁ bhavanti matub-ādayaḥ || iti |

alaṅkāra-kaustubhe—

brūmaḥ kim anyair vraja-sundarī-janaiḥ

samaṁ samatvaṁ tava devi rādhike |

vaidagdhyam adhyāpayatetarāṁ vayas

tad etad adhyāpayasi tvam agrataḥ || [a.kau. 10.2]

—o)0(o—

|| 4.34 ||

atha pāṭavānvitā, yathā vidagdha-mādhave (3.3)—

chinnaḥ priyo maṇisaraḥ sakhi mauktikāni

vṛttāny ahaṁ vicinuyām iti kaitavena |

mugdhaṁ vivṛtya mayi hanta dṛganta-bhaṅgīṁ

rādhā guror api puraḥ praṇayād vyatānīt ||

śrī-jīvaḥ : vivṛtya parāvṛtya | nivṛtyeti vā pāṭhaḥ ||34||

viśvanāthaḥ : chinna iti madhumaṅgalaṁ prati kṛṣṇasyoktiḥ | pāṭavaṁ cāturyam | vṛttāni vartulāni | mugdhaṁ manoharam | vivṛtya parāvṛtya | guror jaṭilāyāḥ ||34||

**viṣṇudāsaḥ : **chinnaḥ priya iti pūrvarāga-prasaṅge daivāt śrī-kṛṣṇena saha militāyāṁ śrī-rādhāyāṁ daivāt tarhy eva sūrya-pūjā-sāmagrīṁ dātum āgatayā jaṭilayātha sa-sakhyāṁ tasyāṁ gṛhāya nīyamānāyāṁ satyāṁ paramotkaṇṭhābhareṇa cāturyā sā yat kiñcid īhitavatī, tad eva śrī-kṛṣṇaṁ sānutāpaṁ madhumaṅgalaṁ pratyanūdya kathayati | maṇisaro muktāhāraḥ |

nanv atra mahā-cañcalena vrajarāja-sutenādhiṣṭhite nirjane vane vilambo na yogya, gṛhaṁ gatvā anyo hāraḥ kaścid grathitvā dātavyaḥ | tatrāha—priyaḥ priyatvāt tyaktum aharaha ity arthaḥ |

nanv atra saikata-vana-bhūmau sūkṣma-mauktikāni katham avaceṣyasi ? tatrāha—vṛttāni vartulāni sthūlānīty arthaḥ | ata eva vicayane vilambo’pi na bhaviṣyatīti bhāvaḥ | mugdhaṁ manoharaṁ yathā syāt, vivṛtya parāvṛtya |

padyāvalyāṁ ca—

    alam alam aghṛṇasya tasya nāmnā


    punar api saiva katha gataḥ sa kālaḥ |


    kathaya kathaya vā tathāpi dūti


prativacanaṁ dviṣato’pi mānanīyam || [padyā. 228]


    āgatya praṇipāta-sāntvita-sakhī-dattāntaraṁ sāgasi


    svairaṁ kurvati talpa-pārśva-nibhṛte dhūrte’ṅga-saṁvāhanam |


    jñātvā sparśa-vaśāt tayā kila sakhī-bhrānty eva vakṣaḥ śanaiḥ 


khinnāsīty abhidhāya mīlita-dṛśā sānandam āropitaḥ || [padyā. 244] ||34||

—o)0(o—

|| 4.35 ||

atha lajjā-śīlā—

vraja-narapati-sūnur dulrabhālokano’yaṁ

sphurati rahasi tāmyaty eṣa tarṣāj jano’pi |

virama janani lajje kiñcid udghāṭya vaktraṁ

nimiṣam iha manāg apy akṣi-koṇaṁ kṣipāmi ||

śrī-jīvaḥ : eṣa mal-lakṣaṇo janaḥ | uparama sakhīty eva vā pāṭhaḥ ||35||

**viśvanāthaḥ : **rādhā sva-gatam āha—vrajeti | tarṣād atyautkaṇṭhyāt | eṣa mal-lakṣaṇo janaḥ | sakhīti | viruddha-lakṣaṇayā he vairiṇīti tvaṁ me kiṁ prāṇān grahiṣyasīti dhvaniḥ | yad vā he sakhi, tvāṁ sakhyena hitam upadiśāmi | kṣaṇam uparama | anyathā mayi prāṇāṁs tyaktavatyāṁ tvaṁ kva sthāsyasīti svayam eva vicārayeti | tatrāpi ekasyaivokṣṇaḥ kopād evoparama | anyatra mat-sarvāṅgeṣu rājyaṁ kuru | tatrāpi nimiṣam api manāg apīti tavāpi haṭhaḥ sthāsyati | ahaṁ ca jīviṣyāmīty etad eva kurv iti bhāvaḥ | udghāṭyeti | ghaṭa saṅghāte ity asya rūpaṁ tasya ghatāditvābhāvān mittvābhāvaḥ ||35||

**viṣṇudāsaḥ : **vraja-narapati-sūnur iti | kadācit śrī-kṛṣṇa-darśanādi-lālasayā puṣpa-cayana-miṣād vṛndāvanam āgatā śrī-rādhā rahasi taṁ prāpya tad-darśana-virodhinīṁ lajjāṁ prati svagataṁ sadainyam āha—tāmyati | tamu glānau | dīvādau śamādiḥ | tarṣād abhilāṣataḥ | uparama nija-kāryaṁ jahi | upāc ceti parasmaipadam | udghāṭya nirāvaraṇaṁ kṛtvā nimiṣaṁ nimiṣa-mātra-kālaṁ vyāpya kālādhvanor atyanta-saṁyoge [pā. 2.3.5] iti dvitīyā |

vidagdha-mādhave ca—

    iyaṁ sakhi suduḥsādhā rādhā-hṛdaya-vedanā |


kṛtā yatra cikitsāpi kutsāyāṁ paryavasyati || [vi.mā. 2.8] iti ||35||

—o)0(o—

|| 4.36 ||

atha sumaryādā—

**prāṇān akṛtāhārā sakhi **

rādhā-cātakī varaṁ tyajati |

**na tu kṛṣṇa-mudira-muktād **

amṛtād vṛttiṁ bhajed aparām ||

śrī-jīvaḥ : atha sumaryādeti | maryādātra svabhāvena vaidikācāreṇa sva-saṅkalpena vā prāpto nirbandhaḥ | tathaiva hy udāharaṇa-trayaṁ vakṣyate | prāṇānakṛtāhāreti—vākyaṁ kadācit kṣudhitatayā pratītā śrī-vṛndāvaneśvarī kayācit tad-antaraṅgayā sakhyā bhojanāya yācitā tāṁ prati raho jagādeti jñeyam | tatra ca prakaṭa-līlāyām api nitya-preyasītva-saṁskāreṇa nānyatra ruciḥ svayam eva tasyā udayate ity antas tasmin pati-bhāva eva | bahis tu lokānusāreṇānyathā vyavahāra iti darśitam | yathā tatra vakṣyate sā svayam eva—api bata madhupuryām ārya-putro’dhunāste [bhā.pu. 10.47.15] | kṛṣṇa-mudira-muktāt tad-bhuktāvaśiṣṭād amṛtāt tadvad āsvādyād annādeḥ | mudirety amṛteti cātakīti ca kutaścit kaścic chṛṇuyād ity āśaṅkayā gopanārtham uktam ||36||

viśvanāthaḥ : maryādā nirbandha-viśeṣaḥ | sā ca kācit svābhāvikī kācit śiṣṭācāra-dṛṣṭā kācit sva-kalpitā iti krameṇodāharaṇa-trayam | śyāmalayā rahasi kadācit kṣāmatva-darśana-jātena snehena bhojanāya prārthitā rādhā tāṁ pratyāha—prāṇān iti | yad vā tvad-arthaṁ bahuśo yatamānayā mayā śrī-kṛṣṇas tvāṁ na miliṣyatīti nirdhārita-mataḥ sva-prāṇa-rakṣaṇopāyaḥ ko’py asya eva cintyatām iti prema-parīkṣaṇa-kāriṇīṁ nāndīmukhīṁ prati pūrva-rāgavatī rādhā prāha—prāṇān iti | śrī-kṛṣṇa-meghena vṛṣyamāṇaiḥ sva-saurūpya-saurabhya-sausvarya-saurasya-saukumārya-vaidagdhyāmṛtair evāhaṁ netrādīndriyāṇi jīvayāni nānyair iti me niyamas tasmād ahaṁ mariṣyāmy eveti bhāvaḥ ||36||

**viṣṇudāsaḥ : **prāṇān iti | kadācit śyāmalayā sauhṛdena śrī-nitya-karmācaraṇa-praśna-prasaṅge bhojanādau pṛṣṭhe sati śrī-viśākhāyā uttaraḥ tāṁ prati | rādhaiva cātakīti rūpakeṇa tasyās tad-eka-gatitvaṁ vastu dhvanitam | kṛṣṇa eva mudiraḥ meghas tena muktāt amṛtāt | mudira-pakṣe tenopasṛṣṭāj jalāt | kṛṣṇa-pakṣe krṣṇena bhuktvā tyaktāt amṛtāt sudhātaḥ | tenopayuktasya vastu-mātrasyāmṛtatvāpatteḥ | vṛttir jīvana-hetum ity arthaḥ | aparām anyām | atra śleṣa-rūpakālaṅkārau spaṣṭau ||36||

—o)0(o—

|| 4.37 ||

yathā vā—

**āhūyamānā vrajanāthayāsmi **

yukto’bhisāraḥ sakhi nādhunā me |

**na tādṛśīnāṁ hi gurūttamānām **

ājñāsv avajñā valate śivāya ||

śrī-jīvaḥ : āhūyamāneti | śrī-vrajeśvaryām eva pūrvavat prācīna-saṁskāreṇaiva guru-buddher udayād vaidikācāra-nirbandho darśitaḥ | jaṭilā-nāmnyāṁ śvaśrūṁ-manyāyāṁ tad-buddhy-abhāvāt tad-ājñā-bhaṅge na tu doṣa-buddhir iti ca ||37||

viśvanāthaḥ : āhūyeti vṛndāṁ prati śrī-rādhā-vākyam | āhvānam idaṁ snehena kadācit tāṁ rātrāv api bhojayitum iti jñeyam | na cātra premaṇy upahatir āśaṅkanīyā | samartha-ratīnāṁ tāsāṁ yo hi yo hi svābhāviko vyāpāraḥ sa sarva eva śrī-kṛṣṇasya sukha-prayojanaka eva bhavet | dṛṣṭaś ca kulāṅganānāṁ kānta-vākyam anullaṅghya tan-mātrādi-nideśa-pālanaṁ svābhāvika eva dharmaḥ | sa ca tādṛśaṁ tat-sauśīlyam āsvādayatas tat-kāntasyāyatyāṁ sukhārthaka eveti jñeyam | atra padye tu adhunety uktaṁ na tv adyeti | tataś ca yady avakāśaṁ lapsye tadā tata āgatyāsyābhisariṣyāmy eva na cel lalitāṁ viśākhāṁ vā mat-tulyām eva praheṣyāmīty adhuneti padenābhivyajya samādhānam api kṛtam iti jñeyam ||37||

**viṣṇudāsaḥ : **sva-niyama-rūpa-maryādām udāhṛtya gurv-ādy-ājñā-paravaśatva-rūpa-maryādām āha—yathā veti | āhūyamāneti kadācit śrī-kṛṣṇe go-cāraṇāya prasthite sati tad-bhakṣyārthaṁ tadānīntana-prasthāpanīya-rasālādi-saṁskārāya śrī-rādhikām ānetuṁ śrī-vrajeśvarī dhaniṣṭhāṁ preṣitavatī, tadaiva daiva-yogataḥ śrī-kṛṣṇaṁ saṅketasthaṁ kṛtvā dūtīca tasyāḥ sannikaṭaṁ yugapad eva te āsādayataḥ sma | tataḥ svasyeti-kartavyatvaṁ niścitya śrī-rādhā dūtīm uvāca āṅ-pūrvo juhotir āhvānārthaḥ, tasmāt karmaṇi śānac | valate bhavati kali-valyoḥ sarvārtha-vācitvāt | anyat spaṣṭam ||37||

—o)0(o—

|| 4.38 ||

yathā vā—

pūrṇāśīḥ pūrṇimāsāv anavahitatayā yā tvayāsyai vitīrṇā

vaṣṭi tvām eva tanvann akhila-madhurimotsekam asyāṁ mukundaḥ |

diṣṭyā parvodagāt te svayam abhisaraṇe cittam ādhatsva vatse

yuktyāpy uktā mayeti dyumaṇi-sakha-sutā prāhiṇod eva citrām ||

śrī-jīvaḥ : kācit śrī-kṛṣṇa-prahitā vṛddhā dūtī śrī-rādhikām upadiśya punar nirvṛtya śrī-kṛṣṇaṁ praty āha—pūrṇāśīr iti | pūrṇā āśīḥ kāmanā yasyāṁ sā pūrṇimā tithir yānavahitatvenāsyai nirdekṣyamāṇāyai citrāyai vitīrṇā svābhisāra-samaya-mayy api sā tadābhisārāya kḷptā asyāṁ tithāv akhila-madhurimotsekaṁ tanvan mukundas tām eva vaṣṭi | na tu tām ity ādi yuktyā mayoktāpi dyumaṇi-sakha-sutā vṛṣabhānu-putrī śrī-rādhā tāṁ citram eva tvayi prāhiṇot na tu svayam abhisasāreti yojyam | citrāyai pūrṇimāsāvanavahitatayā yā tvayā prāg vitīrṇeti pāṭhāntaram | udeti raktaḥ savitā rakta evāstam eti ca itivan nātra tu kathita-padatva-doṣaḥ ||38||

viśvanāthaḥ : kācit śrī-kṛṣṇa-prahitā vṛddhā dūtī śrī-rādhikām upadiśya punar nirvṛtya śrī-kṛṣṇaṁ praty āha—pūrṇāśīr iti | pūrṇā āśīḥ kāmanā yasyāṁ sā | pūrṇimeyaṁ śrāvaṇī jñeyā | tathā ca smaryate—

    prasūnair adbhutaikāntā kāntena śrāvaṇī-dine |


prasādhitā prasiddhena saubhāgyena vivardhate || iti |

anavahitatayā avadhāna-rāhityena | avicāreṇeti yāvat | asyai agre nirdekṣyamāṇāyai citrāyai vitīrṇā anabhisisīrṣave’py asyai balād dattā | kintu asyāṁ tithāv akhila-mādhuryodrekaṁ vistārayan mukundas tām eva vaṣṭi kāmayate | na tv imām ity ādiṣūktyā mayoktāpi dyumaṇi-sakhasya sūryamitrasya vṛṣabhānoḥ sutā citrām eva prāhiṇot na tu svayam abhisasāreti | atrāpi na prema-maryādopahatir āśaṅkanīyā | tathā hi tasyā mano-gato’yaṁ vicāraḥ | ahaṁ hi tena sva-vilāsa-sukhārtham aṅgīkṛtya varte eva | tathā lalitā-viśākhe api dve tat-sukha-dāne samarthe eva | kintv iyaṁ citrāpy adya tena saṁbhuktā prasādhitā etat-tithi-prabhāvāt tasmai aham iva rocatām | kāma-mahodadhes tasyākāṅkṣā pūrtaye kim aham ekākinī bhavitum īśe paraṁ tu mayi samprayoga-līlayā tena svakāmasyāpūrtāv api mad-viṣayaka-premṇaiva pūrtir abhinīyate | ato’ham api tathā sādhayāmi yathā sarvābhiḥ sakhībhir api sahitā tat-kāma-pūrtaye kadācid api bhūyāsam iti | ata eva nityam api sva-sambhogānte kair api miṣais taṁ prerya yat sva-sakhīḥ sambhojayati tatra sakhīṣu sneho gauṇa eva hetuḥ kintu svakāntasya kāma-pūrti-vāñchaiva mukhyaḥ | ataḥ sakhyo’pi śrī-rādhāyāḥ sva-kānta-sukha-dāne pravṛttāyās tasyāḥ sāhāyyam evaitad iti tad-abhiprāyaṁ viduṣya eva tatra saṁmatā bhavanti anyathā tās tat-sakhyenaiva sukhinyo nāyikātvaṁ na samaṁ maṁsyanta iti vivecanīyam ||38||

viṣṇudāsaḥ : adhunā haṭhād ācaritasyāpi nijāṅgīkāra-vacasaḥ satyatva-paripālana-rūpa-maryādām āha yathā veti | pūrṇaśīr iti saubhāgya-pūrṇimeti prasiddhāyāṁ śrāvaṇa-paurṇamāsyāṁ kṛṣṇena saha vihartuṁ śrī-vṛndāvaneśvarī tatrānutsukām api āgraha-śatena citrām evābhisārayituṁ niradhārayat | etat śrutvā paurṇamāsyā nānā-vidhinā śrī-rādhāyai yad uktaṁ tad-anantaraṁ śrī-rādhayāpi tasyā vacanaṁ yat pratyākhyātam, tat sarvaṁ śrī-paurṇamāsī vṛndāṁ prati kathayati—pūrṇā āśīr abhilāṣo yasyām | tad uktaṁ vidagdha-mādhave—

prasūnair adbhutaiḥ kāntā


kāntena śrāvaṇī-dine |


prasādhitā prasiddhena


saubhāgyena vivardhate || [vi.mā. 7.5] iti |

anavahitatayā anavadhānena | asyai citrāyai | vitīrṇā dattā vipūrvatarater dānārthatvāt | viśrāṇanaṁ vitaraṇaṁ sparśanaṁ pratipādanam ity amaraḥ | vaṣṭi icchati | vaś kāntau laṭ | tvām eva, na tu citrām | ataevākhilā ye madhurimāṇas teṣām utsekam unnāhaṁ tanvan vistārayan prakāśayann iti yāvat | asyāṁ saubhāgya-pūrṇimāyāṁ diṣṭyā bhāgya-viśeṣeṇa parva utsavaḥ | udgāt prādurabhūt | dyu-maṇiḥ sūryas tasya sakhā dyumaṇi-sakho vṛṣabhānus tasya sutā śrī-rādhikā | rājāhaḥ sakhibhyaṣ ṭac [pā. 5.4.91] iti ṭac-pratyayāntaḥ | prāhiṇot apūrvo hi gatau svādiḥ | prāsthāpayad ity arthaḥ ||38||

—o)0(o—

|| 4.39 ||

atha dhairya-śālinī—

tīvras tarjati bhinna-dhīr gṛha-patiś chadma-jñayā padmayā

hāraṁ hārayati hari-praṇihitaṁ kīśena bhartuḥ svasā |

mallīṁ lumpati kṛṣṇa-kāmya-kusumāṁ śaivyā priyā varkarī

rādhā paśya tathāpy atīva sahanā tuṣṇīm asau tiṣṭhati ||

śrī-jīvaḥ : padmayā tan-nāmnyā pratipakṣāyamāṇa-candrāvalī-sakhyā | kīśena bhikṣāṁ grāhiteneti ca jñeyam | śaivyāpi padmāvad vyākhyeyā | priyeṇa nihitaṁ bhartuḥ svasā ḍimbhayeti śaivyā-nirdiṣṭaḥ śiśur iti ca pāṭhāntaram | mallīṁ tad-upavana-latāṁ priyeṇa śrī-kṛṣṇena bhartuḥ patiṁmanyatayā bharaṇa-mātra-kartuḥ | yathā vā grantha-kṛtām eva padyāntaram—

    rāse nivṛtte tu sapatnikānāṁ 


    vakroktim ākarṇya nijāli-vaktrāt |


    rādhā vihasyāha bhavasya eva 


dviṣanti tāsāṁ na tu tādṛśās tāḥ ||[^5] ||39||

**viśvanāthaḥ : **paurṇamāsī nāndīmukhīṁ praty āha—tīvreti | tīvraḥ krodhī chadmajñayā tvāṁ bāndhayitvā tvad-bhāryā rādhā evam evaṁ karotīti vādinyā padmayā bhinnā dhīr yasya saḥ | gṛha-patir abhimanyuḥ | hari-praṇihitaṁ kṛṣṇa-dattaṁ hāraṁ kīśena vānara-dvārā hārayate re kīśa, tubhyam udara-pūraṁ modakaṁ dāsye yad etaṁ rahasi sampuṭaṁ udghaṭṭayya paśyati tadā tvayā alakṣitam eva hāro hṛtvā mat-pāṇau nidheya iti śikṣāṁ grāhiteneti jñeyam | bhartuḥ svasā nanāndā kuṭilā-nāmnī | śaivyā priyeti tan-nirdiṣṭety arthaḥ | varkaras taruṇaḥ paśuḥ ity abhidhānāt varkarī chāgī hariṇī vā lumpati | bhakṣita-patra-pallavāṁ karoti ||39||

**viṣṇudāsaḥ : **tīvras tarjatīti śrī-rādhāyāḥ pāravaśyaja-duḥsaha-duḥkhaṁ dhairyaṁ cānubhūya paurṇamāsī kṛpayārditā nāndīmukhīṁ prati sāsraṁ vadati | gṛha-patiḥ patiṁ-manyo’bhimanyuḥ | kimbhūtaḥ ? tīvraḥ nisargata eva mahā-kaṭhināh | tatrāpi padmayā candrāvalī-sakhyā bhinnā dhīr buddhir yasya | kiṁ-bhūtayā ? chadma-jñayā chadma kaitavaṁ tat-kṛta-paty-ādi-vañcana-rūpa-vyājo vā taj jānātīti tathā tayā | hārayate kīśeneti hṛ-kror anyatarasyām [pā. 1.4.53] iti ṇy-anta-karmaṇi vaikalpikī tṛtīyā | bhartuḥ svasā nanandā |

lumpati luptṛ chedane tudādiḥ chinattīty arthaḥ | kṛṣṇa-kāmya-kusumāṁ kṛṣṇena kṛṣṇasya vā atyanta-saukumārya-saurabhyavattvāt kāmyāni vāñchanīyāni kusumāni yasyās tām | śaivyāyāḥ priyeti viśeṣaṇena tan-nideśa-kāritvaṁ tasyā āvaśyakam ity abhipretam | varkarī hāriṇī | varkaras taruṇaḥ paśuḥ iti kośaḥ | atīva-sahanā suṣṭhu-sahana-śīlā | balavat suṣṭhu kim uta svatyatīva ca nirbhare ity avyaya-vargāt | nandi-grahi-pacādibhyo lyuni nyac [pā. 3.1.134] iti kartari lyu-pratyayaḥ ṭid-abhāvān na ṅīp sahanā ||39||

—o)0(o—

|| 4.40 ||

atha gāmbhīrya-śālinī—

kalahāntaritā-pade sthitiṁ

sakhi dhīrādya gatāpi rādhikā |

bahir udbhaṭa-māna-lakṣaṇā

sudurūhā lalitā dhiyāpy abhūt ||

**śrī-jīvaḥ **: na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **rūpa-mañjarī sva-sakhīṁ praty āha—kalaheti | padaṁ vyavasāyaḥ | kṣobhasya kāraṇe’pi kṣobhānudbhāvo dhairyam iti yadyapi dhairyasya lakṣaṇaṁ tad apy atrātīva sahaneti pada-dyotitasya kṣobhasya prema-poṣatvāt kāraṇa-janitāntaḥ-kṣobha-prākaṭye’pi tat-pratīkārākaraṇaṁ dhairyam | antarjātasya kṣobhasya bahir lakṣaṇābhāvo gāmbhīryam ity anayor bhedaḥ kalpyaḥ ||40||

**viṣṇudāsaḥ : **kalahāntariteti kadācid antaḥ-ślathamānāṁ māninīṁ śrī-rādhāṁ suṣṭhu-sūkṣma-medhāvinyā vṛndayā prekṣya viśākhāṁ prati ūce | kalahena kalināntaritantirobhūtaḥ kānto yasyāḥ sā kalahāntaritā | tal-lakṣaṇam atraiva vakṣyati—

    yā sakhīnāṁ puraḥ pāda-patitaṁ vallabhaṁ ruṣā |


nirasya paścāt tapati kalahāntaritā hi sā | [u.nī. 4.87]

tasyā yat-padaṁ vyavasāyas tatra sthitiṁ gatāpi tad-avasthām prāptāpīty arthaḥ | padaṁ vyavasiti-trāṇa-sthāna-lakṣmāṅghri-vastuṣu iti nānārthaḥ | athāpi bahir bāhye udbhaṭaḥ prakaṭaṁ mānasya lakṣaṇaṁ cihnaṁ yasyāḥ | tatra hetuḥ—dhīreti | ata eva lalitāyā dhiyā vicāreṇapi sudurūhā suṣṭhu dustarkābhūt | padyāvalyāṁ ca—

    śvaśrūr iṅgita-daivataṁ nayanayor īhāliho yātaraḥ 


    svāmī niḥśvasite’py asūyati manojighraḥ sapatnī-janaḥ |


    tad-dūrād ayam añjaliḥ kim adhunā dṛgbhaṅgi-bhāvena te


vaidagdhī-vividha-prabandha-rasika vyartho’yam atra śramaḥ || [padyā. 204]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    sañjāta-kampotpulakāṁ himāgame


    snānotthitāṁ kṛṣṇa-dṛg-anta-pātinīm |


    śītārditā bhāvavatī nu veti tāṁ


vijñāpi na jñātavatī sakhīṁ sakhī || [a.kau. 8.172]

—o)0(o—

|| 4.41 ||

atha suvilāsā—

tiryak-kṣipta-calad-dṛgañcala-rucir lāsyollasad-bhrū-latā

kundābha-smita-candrikojjvala-mukhī gaṇḍocchalat-kuṇḍalā |

kandarpāgama-siddha-mantra-gahanām ardhaṁ duhānā giraṁ

hāriṇy adya harer jahāra hṛdayaṁ rādhā vilāsormibhiḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **lāsyenaivollasantī bhrū-latā yasyāḥ | lāsya-bhramad-bhrū-lateti vā pāṭhaḥ | kundety atra ca sāndra-śrī-smita-candrikākara-mukhīti vā pāṭhaḥ | kandarpāgame ye siddha-mantrās tadvad gahanāṁ durbodha-prabhāvāṁ jhaṭiti stambha-moha-kāriṇīm ity arthaḥ | duhānā vyañjaantīty arthaḥ ||41||

viśvanāthaḥ : tiryag iti tasyā eva vacanam | keli-nikuñja-madhye kusumāstaraṇa-vedikāyāṁ virājamānasya śrī-kṛṣṇasya rāma-pārśve eva balād ānīya sakhībhir upaveśitāyāṁ śrī-rādhāyāṁ śrī-kṛṣṇa-saṁmukha eva saṁvādārtham upaviṣṭāsu sakhīṣu śrī-kṛṣṇe ca tasyāḥ saṅkocābhāvārthaṁ sva-saundaryāvalokana-dānārthaṁ ca sakhy-abhimukham eva sva-mukhaṁ kṛtvā, haṁho kiṁ vaktavyam adya mad-bhāgyasya prābalyaṁ yato’tra vivikte gaurī-mantra-smaraṇaṁ kurvāṇasya mama śubha-sūcakaṁ śakunam | yad vana-madhye’pi rajanyām api parama-sukṛtinīṇāṁ svāṅga-bhāsaiva tamisrāyām api sarvaṁ tamo vilumpantīnāṁ parama-sādhvīnām ākasmiko darśana-lābha ity uktavati śrī-kṛṣṇe prathamaṁ tiryak-kṣipta-calad-dṛgañcala-ruciḥ tiryak kṣiptena na tu mukhaṁ vyāvṛtya puro nihitena | tatrāpi calatā na tu truṭim api sthirībhavatā dṛśo’ñcalenaiva, na tu kenāpi sampūrṇena bhāgena rucī rocakatvamayī kāntir yasyāḥ sā tena vayam eva paraṁ kevalam asādhvyo bhavān eva sādhur nijeṣṭa-devatā-gaurī-sambhoga-smaraṇa-para iti marmārthaṁ vyañjayāmāsa | kiṁ cādya kenāpi jyotirvidoktaṁ rasikendra kāpi jāmbūnada-mālā alaṅkariṣyatīty uktavati tasmin lāsyenollasantī bhrū-late yasyāḥ sā jāmbūnada-mālā alaṅkariṣyatīty uktavati manorathaṁ naiva jānīhi | ahaṁ tu yāvat sakhyo’tra tiṣṭhanti, tāvade evātrāsmi | gacchantīṣv etāsu prathamam eveto niḥsṛtya yāsyāmīti bhrū-lāsyasyārthaḥ |

vraja-rāja-sūnos te jāmbūnada-mālā bahuśa eva santi, na tu durlabhāḥ, kiṁ tv adya suratarum eva tvayā śubhādṛṣṭavatā labdha iti sakhībhiḥ pratyukte, satyam āttha bhoḥ surataror akṣaratrayād evāhaṁ kṛtārthībhaviṣyāmi kiṁ punas tena sampūrṇena sadā tās tenety uktavati kṛṣṇe kundābhaṁ yat smitaṁ tasya candrikayā jyotsnayojjvalaṁ mukhaṁ yasyāḥ sā | smitam idaṁ raty-ākhya-sthāyi-bhāvottham avahitthayā saṁvṛtam api kiñcin niḥsṛtam | ata eva kundābhaṁ tat-kāntiś ca mahatī sampūrṇa-śrī-mukha-paryanta-vyāpinīti candrikayā sā rūpitā|

tataś ca kṛṣṇe dhṛty-asamarthe sva-mukhaṁ tiraścīnīkṛtya tasyā mukhaṁ paśyati sati tat-kṣaṇa eva tayāpi sva-mukhe sva-vāma-pārśve parāvartite sati tad-dakṣiṇa-gaṇḍe kuṇḍalasyocchalanaṁ jātam ity āha—gaṇḍocchalat-kuṇḍaleti | tad-ucchalana-cākacakya-dyotita-dakṣiṇa-karṇālaka-gaṇḍa-lalāṭikāpāṅga-deśāntāṁ priyām ālokyānanda-stambha-lambhini śrī-kṛṣṇe tayā dakṣiṇa-pāṇi-dhṛtenāñcalena mukham ācchādya raty-uttha-mada-harṣa-vrīḍautsukya-cāpalya-jāḍyādi-bhāva-saṁmarda-vyañjakena svareṇa svayam eva pratyuttaraṁ dattam ity āha—kandarpeti | kandarpasya āgama-śāstre ye siddha-mantrā vaśīkaraṇoccāṭanonmādana-mohanādi-dharmāṇas tair gahanāṁ kalilāṁ vyāptām iti yāvat | giram ardhaṁ duhānā | asampūrṇam eva pūrayantīty arthaḥ | atra siddha-mantrā ity atiśayoktyā pratyuttarasyaikaika-varṇā jñeyāḥ | tataś ca te varṇā na bhavanti, kiṁ tu siddha-mantrā evety apahnutir atiśayoktyā vyañjitā bhavati |

pratyuttaraṁ—vana-pathinas te vana-padminīṣv eva tad-akṣara-trayaṁ setsyati na punar mayā kalpa-vallyeti | asyāyaṁ bhāvaḥ—vāñchita-pradāyām api kalpa-vallyāṁ surataṁ na sidhyati, kim tu tad-visṛṣṭeṣu padminī-janeṣv evety ato mayā tubhyaṁ tad-arthaṁ sva-sakhyo dattā iti tāsv api narma-pratyuktir dhvanitā | tataś ca yady asmāṁs tvaṁ svakāntāya ditsasi tarhi vayaṁ vana-padminyaḥ palāyya vanam eva gacchāma iti sakhīṣu nirgacchantīṣu śrī-rādhāyām api nirgantum udyatāyāṁ tāṁ balāt śrī-kṛṣṇaḥ sa-kaṇṭha-grāham āśliṣya puṣpa-śayyāyāṁ ninya iti jñeyam | vilāsākhyasyālaṅkārasyormibhis taraṅgair iti tasya priya-mukha-candra-kṣobhita-samudratvāropaḥ |

mādhurya-vāridher asmād amanda-dhvani-nirbharāt |


padyād artha-maṇīn niśe grahītum api dīna-dhīḥ ||41||

**viṣṇudāsaḥ : **tiryag iti | kadācit yamunā-tīre kṛṣṇa-sandarśane jāta-vilāsa-nāmālaṅkṛti-viśeṣa-vibhūṣitāṁ rādhāṁ dṛṣṭvā nāndīmukhī rahasi paurṇamāsīṁ nivedayati | adya samprati vilāsānām ūrmayas taraṅgāḥ paraspara-saṅghaṭṭāna-rūpa-paramparās tābhiḥ karaṇa-bhūtābhiḥ rādhā harer hṛdayaṁ jahāra | kimbhūtā ? tiro vakraṁ añcati gacchatīti tiryak, tiryak ca kṣiptaṁ ca tat calat itas tataḥ prasarat yad dṛgañcalaṁ tena ruciḥ śobhā yasyāḥ | tathā lāsyena nṛtyopalakṣita-cāñcalyena ullasantī bhrū-latā yasyāḥ | tathā kundasyābhā kāntir ivābhā yasyāḥ | atra sthitasya candrikā-rūpakeṇa mukhasya candratvaṁ dhvanitam | tathā gaṇḍayor ucchalantī uccaiś calantī āndolayantīti yāvat kuṇḍale yasyāḥ | tathā kandarpāgamaḥ kāma-śāstraṁ tasya yaḥ siddha-mantraḥ sa iva gahanāṁ durbodhāṁ giraṁ vāṇīm ardhaṁ yathā syāt tathā duhānā pūrayantī uccārayantīti yāvat | bhāva-vaivaśyataḥ samyag uccāraṇāśakteḥ | tathā hāriṇī hāraḥ muktā-maṇisaras tad-yuktā |

vidagdha-mādhave ca—

    iyam ati-tṛṣitaṁ varānurago-


    jvala-sumanāḥ kamanīya-patra-lekhāḥ |


    mama vara-tanur ācakarṣa cittaṁ


madhupam aśoka-lateva puṣpitāgrā || [vi.mā. 6.26]


āḍambarojjvala-gatir vara-kuñja-raktaḥ[^6]


    svairī parisphurita-puṣkara-cāru-hastaḥ |


    dhanyāsi sundari yayā mṛdulaṁ hasantyā


vandīkṛtas tarala-ballava-kuñjaro’yam || [vi.mā. 6.21]


    rucira-sahacarīṇāṁ vīthibhiḥ sevyamānā


    mada-mṛdula-marālī-ramya-līlā-gatiḥ śrīḥ |


    śaśimukhi gata-nidraṁ kurvatī mām idānīṁ


śarad iva bhavatīyaṁ loka-lakṣmīṁ tanoti || [vi.mā. 6.22]


    samaroddhura-kāma-kārmuka-śrī-


    vijayi-bhrū-yugam ākulākṣi-padmām |


    vidhurī-kṛtam apy ati-krudhāgre


mama rādhā-vadanaṁ mano dhinoti || [vi.mā. 7.51]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    tvayā tyaktāṁ rādhe ruṣam ahaha gṛhṇāti madanas


    tvad-akṣibhyāṁ muktaṁ parivahati rāgaṁ tava manaḥ |


    dhiyā kauṭilyaṁ te parihṛtam aāṅgo’dhikurute


punaḥ sandhānārthaṁ kim ucita-pade nyastam akhilam || [a.kau. 8.134]


    ālokitaṁ kuṭilitena vilokitena 


    sambhāṣaṇaṁ ca vacasā manaordham ardham |


    līlāmayasya vapuṣaḥa prakṛits taveyaṁ


rādhe kramo na madanasya na vā madasya || [a.kau. 9.2]


    śauṭīryaṁ smara-bhūpater madhu-mado lāvaṇya-lakṣmyāḥ smayaḥ


    saubhāgyasya vilāsa-bhūr madhurimollāsasya hāsaḥ śriyaḥ | \

advaitaḥ guṇa-sampadām upaniṣat kelī-vilāsāvaleḥ

seyaṁ locana-candrikā-caya-camatkāraś cakorekṣaṇā || [a.kau. 8.44]

śrī-gīta-govinde ca—

    dṛśau tava madālase vadanam indu-sandīpanaṁ 


    gatir jana-manoramā vijitārambhaṁ ūru-dvayam | 


    ratis tava kalāvatī rucira-citra-lekhe bhruvāv 


aho vibudha-yauvataṁ vahasi tanvi pṛthvī-gatā || [gī.go. 10.15]


    bandhūka-dyuti-bāndhavo'yam adharaḥ snigdho madhūka-cchavir 


    gaṇḍaś caṇḍi cakāsti nīla-nalina-śrī-mocanaṁ locanam | 


    nāsābhyeti tila-prasūna-padavīṁ kundābha-danti priye 


prāyas tvan-mukha-sevayā vijayate viśvaṁ sa puṣpāyudhaḥ || [gī.go. 10.14]

padya-dvayam idaṁ mānopaśamane sāmopāye ṭīkāyāṁ dhṛtam apy atrāpy upayogitvād dhṛtam iti ||41||

—o)0(o—

|| 4.42 ||

atha mahā-bhāva-paramotkarṣa-tarṣiṇī—

aśrūṇām ativṛṣṭibhir dviguṇayanty arkātmajā-nirjharaṁ

jyotsnī-syandi-vidhūpala-pratikṛti-cchāyaṁ vapur bibhratī |

kaṇṭhāntas truṭad-akṣarādya-pulakair labdhā kadambākṛtiṁ

rādhā veṇu-dhara pravāta-kadalī-tulyā kvacid vartate ||

**śrī-jīvaḥ : **aśrūṇām ity etat śrī-kṛṣṇaṁ prati śrī-rādhā-sakhī-vākyam udāttālaṅkāram ayaṁ jñeyam | yad uktaṁ—lokātiśaya-sampattir varṇanodāttam ucyate | eṣa cālaṅkāras tat-tad-vastūnām atiśayatā-mātra-vyañjanā-tātparyakaḥ | jyotsnī-syandīti | krameṇa sveda-stambha-vaivarṇyāni darśitāni | chāyā kāntiḥ | truṭad iti taudādikatvāt prakṛṣṭā vātā yasyāṁ sā pravātā kampamānā yā kadalī tat-tulyā | kvacid vartata iti veṇu-dharasya veṇunā tāṁ ākṛṣṭavatas tasyotkaṇṭhā-vardhanārtham aniścayenoktiḥ | vastutas tu samīpataḥ kuñjāntar-guptaṁ sthitvā taṁ pañcanty eva sā vartate yato jyotsnī-syandīti dṛṣṭāntena priya-darśana-ja-mahā-sukham eva tasyā vyañjitam | sa eṣa sūddīpta-sāttvika-mayo rūḍhākhyo mahābhāvaḥ spaṣṭaḥ | yathā ca vakṣyate—sūddīptāḥ sāttvikā yatra sa rūḍha iti bhaṇyate [u.nī. 14.159] iti ||42||

viśvanāthaḥ :

    modano’yaṁ praviśleṣa-daśāyāṁ mohano bhavet |


yasmin viraha-vaivaśyāt sūddīptā eva sāttvikāḥ || [u.nī. 14.179]

viṣṇudāsaḥ :

kā stry aṅga te kala-padāyata-mūrcchitena 


sammohitā’ryapadavīṁ na calet trilokyām |


trailokya-saubhagam idaṁ ca nirīkṣya rūpaṁ 


yad go-dvija-druma-mṛgān pulakāny abibhrat || [bhā.pu. 10.29.40]

—o)0(o—

|| 4.43 ||

atha gokula-prema-vasatiḥ—

prema-santatibhir eva

vedhasā nu vṛṣabhānu-nandinī |

yādṛśāṁ padam itā manāṁsi naḥ

snehayaty akhila-goṣṭha-vāsinām ||

śrī-jīvaḥ : prema-santatibhir eveti kāśin nija-hārdaṁ vyājena pṛcchantīṁ prati śrī-vrajeśvaryā vākyam | sneha-santatibhir iti vā pāṭhaḥ ||43||

viśvanāthaḥ : prātaḥ pākārthaṁ sva-sadanam āyāntīṁ śrī-rādhāṁ dūrāt paśyantī śrī-vrajeśvarī sva-sakhīṁ praty āha—premeti | vastutaḥ premṇaḥ santatayor aṁśāḥ snehādyās taiḥ sarvair apy upādāna-kāraṇair ity arthaḥ | itā prāptā ||43||

viṣṇudāsaḥ :

—o)0(o—

|| 4.44 ||

atha jagac-chreṇī-lasad-yaśāḥ—

utphullaṁ kila kurvatī kuvalayaṁ devendra-patnī-śrutau

kundaṁ nikṣipatī viriñcī-gṛhiṇī-romauṣadhī-harṣiṇī |

karṇottaṁsa-sudhāṁśu-ratna-sakalaṁ vidrāvya bhadrāṅgi te

lakṣmīm apy adhunā cakāra cakitāṁ rādhe yaśaḥ-kaumudī ||

**śrī-jīvaḥ : **utphullaṁ kila kurvatī kuvalayam iti | kuvalaya-śabdasya pṛthvī-maṇḍala-vācitvād yaśasy upayuktatā, kumuda-vācitvāt kaumudy-upayuktatā ca yuktā | kundaṁ nikṣipatīti kavi-samaye yaśasaḥ śuklatvāt kundam ivety arthaḥ | kaumudyā api tatra patanena kunda-bhramadatvāt tad ivety arthaḥ | viriñcīty ādiṛ auṣadhi-rūpakeṇa kaumudī-rūpakam api puṣyate | vidrāvyeti tu kaveḥ prauḍhoktiḥ | lakṣmyāś ca padmālayatvāt kaumudī-rūpakasyopayogitā | vidrāvya padmālayām apy uccaistara-cañcalīkṛtavatīti vā pāṭhaḥ ||44||

**viśvanāthaḥ : **paurṇamāsī prāha—utphullam iti | kuvalayaṁ nīlotpalaṁ bhū-talaṁ ca | atra atalādīnāṁ sapta-pātālānāṁ bhū-valayatvāt kuvalaya-padenaiva vyaktiḥ | tatra tatrasthāḥ sarva eva janās te yaśaḥ śrutvā prahṛṣṭā babhūvur ity arthaḥ | sapta-svarga-vyāptim āha—devendra-patnīti candrikāyās tatra patitāyāḥ kunda-bhrama-dāyitvāt | pakṣe, śacī tvad-yaśaḥ sādaraṁ śṛṇotīty arthaḥ | atra kundasya puṣpeṣu sūkṣmatvāt | tat-padena devendra-patryā mahā-viṣayābhiniveśāndhatama-samaya-gahvarāntarvāsitvaṁ dhvanyate devatva-mātra-sūkṣma-gavākṣa-randhrāt praviśantī tvad-yaśaś-candrikā tasyā ekasyām eva śrutau kundākāraiva bhavati | viriñci-gṛhiṇyāḥ sāvitryā romāṇy eva auṣadhyas tā harṣayituṁ śīlaṁ yasyāḥ sā | atra romauṣadhi-padena viṣaya-vaitṛṣṇyamaya-sattva-guṇa-candra-śālā-prāṅgaṇa-vāsitvaṁ dhvanyate | yatas te yaśaḥ-kaumudī tasyāḥ sarvāṅāny eva śītalīkṛtya romāñcayatīti |

evaṁ ca sarvaṁ prākṛtaṁ vyāpyāprākṛtam api vyāpnotīty āha—karṇottaṁseti | sudhāṁśu-ratna-śakalaṁ candrakānta-śilā-khaṇḍaṁ vidrāvya pradravībhāvaṁ prāpayya tad-druta-jala-klinnāṅgīṁ tāṁ kṛtvā cakitāṁ śaṅkā-jāḍya-vismaya-stimitāṁ cakāra | atra vidrāvyeti cakitām iti-padābhyāṁ tvad-yaśaḥ-kaumudyā sā bahir antarākrāntā, atisvacchā prākṛtatva-māliny-aśūnyā sūcitā | āsu ādyāyāḥ śravaṇa-mātra-sparśo na ca sāttvika-bhāvodayaḥ ko’pi | dvitīyāyāḥ sarvāṅga-sparśo romāñcaś ca | tṛtīyāyāṁ bahir-antaḥ-sarvāṅga-vyāptiḥ sañcāri-bhāva-paryantodaya iti svacchatva-tāratamyenaiva tvad-yaśaḥ-praveśa-tāratamyam atimāninye praveśābhāvaś ceti siddhāntaś ca bodhitaḥ ||44||

**viṣṇudāsaḥ : **utphullam iti | kadācit śrī-rādhā-yaśo’tiśayam anubhūya pravṛddha-harṣā paurṇamāsī rādhāṁ praty eva ca yathānubhavam āha—he rādhe ! he bhadrāṅgi maṅgalākāre parama-sundari te tavavayaḥ eva kaumudī jyotsnā adhunā sāmprataṁ lakṣmīm api cakitāṁ prāpta-camatkāra-saptamāṁ cakāra | kiṁ kṛtvā ? karṇottaṁse karṇābharaṇe yat sudhāṁśu-ratnasya śakalaṁ śakalam iti jātyaika-vacanaṁ candrakānta-maṇeḥ khaṇḍaṁ tat vidrāvya dravīkṛtya | yaśaḥ-pakṣe—vidrāvya apo bāhya arthāl lakṣmyā eva | kiṁ kurvatī ? kuvalayam indīvaraṁ, pakṣe pṛthvī-maṇḍalam utphullaṁ prakāśitaṁ kurvatī devendra-patnī śacī tasyāḥ śrutau kundam avataṁsārtha-divya-kunda-puṣpaṁ nikṣipatī arpayantī | pakṣe ākṣipatī nyakkurvatīty arthaḥ | kimbhūtā ? viriñci-gṛhiṇī sāvitrī tasyā romāṇy evauṣadhayaḥ tāḥ harṣayituṁ śīlaṁ yasyāḥ | atra sarvatra viśeṣaṇeṣu yaśasaś candrikayā saha sādharmyaṁ vyaktam | atra rūpaka-śleṣāv alaṅkārau vyaktau |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    ākṛtir eva te prakṛtiḥ prakṛtir iva vyavahṛtiḥ sumukhi 


vyavahṛtir iva sat-kīrtī ramyā ramaṇī-sabhāsu sakhi rādhe || [a.kau. 8.25]


    vapur iva madhuraṁ rūpaṁ 


    rūpam ivānanda-dāyi guṇa-vṛndam |


    guṇa-vṛndam iva viśuddhaṁ yaśaḥ kṛśāṅgī-


sabhāsu tava rādhe abhinnabhinna-dharmābhyām || [a.kau. 8.26]

padya-dvayaṁ kramād rasanopamālaṅkāraḥ ||44||

—o)0(o—

|| 4.45 ||

atha gurv-arpita-guru-snehā—

na sutāsi kīrtidāyāḥ

kintu mamaiveti tathyam ākhyāmi |

prāṇimi vīkṣya mukhaṁ te

kṛṣṇasyeveti kiṁ trapase ||45||

**śrī-jīvaḥ : **na sutāsīti śrī-vrajeśvarī-vākyam āhūyamānety ādivat tādṛśa-bhāvo’tra yojyaḥ | alaṅkāraś cāpahnutiḥ | yathoktam—prakṛtaṁ yan niṣidhyānyat sādhyate sā tv apahnutiḥ iti ||45||

viśvanāthaḥ : nijāgre mukham āvṛtyaiva lajjayā kim apy avadantīṁ rādhāṁ vrajeśvarī prāha—na suteti | tvan-mātuḥ sakāśāt tvayi mama sneho manāg api na nyūnaḥ kīrtidā-yaśodāyor aikyād iti bhāvaḥ | prāṇimīti pratiprātas tvad-āhvāna idam eva mukhyaṁ kāraṇam iti tvayāpi jñātuṁ śakyam iti dhvaniḥ ||45||

**viṣṇudāsaḥ : **na sutāsīti | kadācin mahotsave sva-gṛham ānīya śrī-vrajeśvaryā nirbandhena kim api pṛṣṭām api lajjayā svayam anuktvā lalitā karṇe kim api jalpantīṁ śrī-rādhāṁ prati vrajeśvarī prāha—kīrtidā śrī-vṛṣabhānoḥ patnī tasyāḥ | ākhyāmi kathayāmi | prāṇimi jīvāmi | trapase lajjase | govinda-līlāmṛte ca—

    janani mayi jananyāṁ kiṁ nu lajjedṛśīyaṁ


    suta iva mama cetaḥ snihyati tvayy atīva |


    ayi tad apanayaināṁ yāmi nirmañchanaṁ te


śiśiraya mama netre bhuṅksva paśyāmi sākṣāt || [go.lī. 4.68]

—o)0(o—

atha sakhī-praṇayādhīnā—

upadiśa sakhi vṛnde vallavendrasya sūnuṁ

kim ayam iha sakhīnāṁ mām adhīnāṁ dunoti |

apasaratu saśaṅkaṁ mandirān māninīnāṁ

kalayati lalitāyāḥ kiṁ na śauṭīrya-dhāṭīm ||46||

**śrī-jīvaḥ : **śauṭīryaṁ vikramātiśayas tena dhāṭīṁ kiṁ na kalayati kiṁ na jānāti | chalād ākramaṇaṁ dhāṭī iti kṣīrasvāmī ||46||

**viśvanāthaḥ : **kalahāntaritā śrī-rādhā prāha—upadiśeti | śauṭīryaṁ vikramaḥ | chalād ākramaṇaṁ dhāṭī | lalitāyā ity anenaikā lalitāpi tena duratikramā sakhīnām iti bahu-vacanena tādṛśyas tu me bahvya evaṁ sakhyo vartanta iti prakaṭo dhvaniḥ | vastutas tu ekā lalitaiva tad-asaṁmatā tena sā tenānunīya vaśīkāryeti gūḍhaḥ | ahaṁ tu kevalaṁ na tasyā ekasyā evādhīnāsmi kiṁ tu sakhīnāṁ anyāsām apīty atas tat-sāhāyyavatīr viśākhā-prabhṛtīr āśritya sva-kṛtyaṁ sādhanīyam iti pūrvam āśvāsa-pūrvako gūḍhopadeśaḥ ||46||

viṣṇudāsaḥ : upadiśeti | śrī-rādhāyā antar-mānoparatau satyāṁ catura-śiromaṇau śrī-kṛṣṇe tad unnīya vṛndayā saha rahasi tat-savidham āgatyānunayati sati śrī-vṛndāṁ lakṣyīkṛtya śrī-rādhoktiḥ | apasaratu apagacchatu | kalayati jānāti na kiṁ śauṭīrya-dhāṭī-vikramānya-paryāya-prāgalbhyātiśayam | sakhīnām adhīnām iti sāmānyatas tāvad ātmanaḥ sakhādhīnatām abhivyajya lalitāyā ity-ādinā viśeṣato lalitāgraheṇaiva bahir māninīvāsmi, na tu svata iti bhavatā saivānunīyā tasyāṁ prasannāyāṁ satyāṁ sutarāṁ man-māna-bhaṅgo bhaviteti dhvanitam ||46||

—o)0(o—

|| 4.47 ||

atha kṛṣṇa-priyāvalī-mukhyā, yathā lalita-mādhave (10.10)—

santu bhrāmyad-apāḍga-bhaṅgi-khuralī-khelābhuvaḥ subhruvaḥ

svasti syān madirekṣaṇe kṣaṇam api tvām antarā me kutaḥ |

tārāṇāṁ nikurumbakena vṛtayā śliṣṭe’pi somābhayā

nākāśe vṛṣabhānujāṁ śriyam ṛte niṣpadyate svacchaṭā ||

**śrī-jīvaḥ: **tārāṇām ity ādikam arthāntara-nyāsa-mayam | kiṁ tatra śleṣo’py asti | yaḥ khalu tadvantam evārthaṁ puṣṇāti | tatra tārāṇāṁ tat-sadṛśīnāṁ somābhayā tad-eka-paryāya-candrāvalī-nāmnyā vṛṣabhānujāṁ śriyaṁ śrī-rādhām ākāśe ā samyak kāśata iti śrī-kṛṣṇe svacchatā aglāna-cittayā ||47||

**viśvanāthaḥ: **śrī-kṛṣṇaḥ prāha—santu bhrāmyad iti | bhrāmyatām apāṅgānāṁ bhaṅgir vinyāsa-viśeṣas tatra khuralī abhyāsas tasya khelā-bhuvo nirantaram eva mad-vaśīkāre pravṛttā iti bhāvaḥ | kintu viphalābhiyogā eva bhavantīty āha—svastīti | tvām antarā tvāṁ vineti tvad-vapuṣaḥ pṛṣṭhādy-eka-pradeśā api dṛṣṭvā māṁ svastimantaṁ kurvanti tāsāṁ tādṛśāpāṅga-bhaṅgyo’pi neti bhāvaḥ | atrārthāntara-nyāsena dṛṣṭāntaḥ | tāreti | somasya ābhayā sampūrṇa-kāntyāpi tārā-maṇḍalī-juṣṭayāpi śliṣṭe gāḍha-spṛṣṭe’pi vṛṣabhānujāṁ jyeṣṭha-māsīya-sūryotpannāṁ śriyam ekām api śobhāṁ ṛte vinā svacchatā nirandhakāratā | śleṣa-pakṣe tv evam avatārikā | tāḥ subhruvo dhruve dūre vartantāṁ tāsu mukhyā candrāvaly aliṅgite ākāśe atiśayoktyā mad-dhṛdaye vṛṣabhānu-putrī-śriyaṁ sampattiṁ vinā svacchatā nirduḥkhatā | atra tāṁ vinābhūtaṁ tu mad-dhṛdayaṁ raṅkaṁ niḥśobhaṁ ca sadā tiṣthatīti śrī-pada-vyaṅgyaṁ vastu ||47||

viṣṇudāsaḥ: santu bhrāmyad iti śrī-rādhikāṁ prati śrī-kṛṣṇa-vākyam | santu bhavantu | bhrāmyanto ye āpāṅgā netra-prāntās teṣāṁ yā bhaṅgī bhaṅguratā-paripāṭī tasyā yā khuralī punaḥ punar abhyāsas tasyāḥkhelā līlās tāsāṁ bhuva āśrayāḥ subhruvaḥ sundaryaḥ svasti śivaṁ sukham ity arthaḥ | madirau matta-khañjanau tāv iva īkṣaṇe nayane yasyāḥ he tathābhūte ! kṣaṇam apīti kāmādhvanor atyanta-saṁyoge [pā. 2.3.4] iti dvitīyā | kṣaṇam api vyāpyety arthaḥ | tvām antarā vinā | antarāntareṇa yukte [pā. 2.3.5] iti dvitīyā | tatra dṛṣṭāntaḥ—tārāṇām iti | tārāṇaṁ nakṣatrāṇāṁ, pakṣe tārā-nāmnī kāpi yūtheśvarī tad-ādīnāṁ nikurambeṇa samūhena vṛtayā veṣṭitayā somābhayā candrasya kāntyā , pakṣe somābhā candrāvalī tayā āśliṣṭe’pi āliṅgite’pi ākāśe vṛṣabhānujā ca sā śrīś ca tām ṛte | pakṣe vṛṣabhānur vṛṣa-rāśi-stho bhānuḥ sūryas tad-udbhavā yā śrīḥ kāntis tāṁ vinā | atra vṛṣabhānujeti śleṣālaṅkāreṇa ākāśasya śrī-kṛṣṇa-hṛdayatva-rūpakālaṅkāro dhvanitaḥ | na niṣpadyate na jāyate | svacchatā nirmalatvam | atra śleṣārthāntaranyāsopamā alaṅkārāḥ |

lalita-mādhave ca—

    hetur me hṛdayotsavasya vividhaḥ kāmaṁ kramād vardhatām


    prapnoty asya guṇādhiroha-padavīṁ rādhābhisārasya kaḥ ?


    yasminn alpataraṁ manoratha-taṭī-sīmām api prāpite


sāndrānanda-mayī bhavaty anupamā sadyo jagad-vismṛtiḥ || [la.mā. 4.26]

tatraiva—

preyasyaḥ paśupālikā viharato yās tatra vṛndāvane


lakṣmī-durlabha-citra-keli-kalikā kāntasya kaṁsa-dviṣaḥ |


rādhā tatra varīyasīti nagarīṁ tām āśritāyāṁ kṣitau


sevāṁ devi samasta-maṅgala-karī yasyās tvam aṅgīkuru || [la.mā. 6.20]

tatraiva—

    mā khañjarīṭa nayane hṛdi saṁśayiṣṭhāḥ


    kurvan bravīmy avitatthaṁ śapathaṁ gurūbhyaḥ |


    ekā priyaṅkaraṇa-vṛttir asi tvam eva


prāṇāvalambana-vidhau paramauṣadhir me || [la.mā. 8.36]

padyāvalyāṁ ca—

    tiryak-kandharam aṁsadeśa-milita-śrotrāvataṁsaṁ sphurad-


    barhottambhita-keśa-pāśam anṛju-bhrū-vallarī-vibhramam |


    guñjad-veṇu-niveśitādhara-puṭaṁ sākūta-rādhānana-


nyastāmīlita-dṛṣṭi gopa-vapuṣo viṣṇor mukhaṁ pātu vaḥ || [padyā. 260][^7]

dāna-keli-kaumudyāṁ ca—

dhruvaṁ nikhila-mādhava-praṇayinī-kadambād alaṁ

vikṛṣya vividhaṁ vidhir madhurimāṇam atyadbhutam |

prabhoḥ parama-tuṣṭaye niramimīta rādhāṁ mudā

yad atra ramate hariḥ parihṛtānya-nārī-spṛhaḥ || [dā.ke.kau. 18]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    navaṁ vayas te sukumāratādhikā 


    priyasya ca prema navaṁ navaṁ tvayi |


    yathottaraṁ buddhimatī guṇāvaliḥ 


kā te samānā bhavatīha rādhe || [a.kau. 10.41] ||47||

—o)0(o—

|| 4.48 ||

atha santatāśrava-keśavā—

ṣaḍ-aṅghribhir arditān kusuma-sañcayān ācinod

akhaṇḍam api rādhike bahu-śikhaṇḍakaṁ tvad-girā |

amuñca nava-pallava-vrajam udañcad arkojjvalaṁ

karotu vaśago janaḥ kim ayam anyad-ājñāpaya ||

**śrī-jīvaḥ: **ṣaḍ-aṅghribhir arditān iti | śrī-kṛṣṇa-vākyam | śikhaṇḍakaṁ taj-jātiṁ tac ca bhav iti nānā-prakāram ity arthaḥ | ayaṁ mal-lakṣaṇaḥ ||48||

**viśvanāthaḥ: **śrī-kṛṣṇaḥ prāha—ṣaḍ-aṅghribhir iti | bahūnāṁ śikhaṇḍakānāṁ samāhāro bahu-śikhaṇḍakam | tribhuvanam itivat pātrādi-dviguḥ | ayaṁ mal-lakṣaṇaḥ ||48||

**viṣṇudāsaḥ: **ṣaḍ-aṅghribhir iti | kadācit krīḍānantaraṁ kṛṣṇasyaiva pauṣpa-mukuṭa-hārādi-maṇḍanāni nirmitsantyā śrī-rādhayā kusumādīny āhartuṁ preṣitasya tad-anu tāny ānītavatas tasya śrī-rādhāṁ prati sa-vinaya-vacanam | ṣaḍ-aṅghribhir bhramarair amarditān aspṛṣṭān, nava-śikhaṇḍakaṁ pratyagra-keki-piñcham | śikhaṇḍas tu piñcha-barhe napuṁsake ity amaraḥ | nava-pallava-vrajaṁ navīna-kisalaya-nikaram | kimbhūtaṁ ? udañcan udgacchan yo’rkas tato’py ujjvalaṁ ruciram | atrāśravatva-mātra-vivakṣitatvāt svādhīna-bhartṛkāsv iva maṇḍana-racanādi-krīḍanaṁ nodāhṛtam, tathā santatādhīnatvāt tasyā guṇa-madhya eva, na tu tāsv iva kāla-viśeṣe ity anayor bhedaḥ | śrī-gīta-govinde ca—

    kisalayaśayana-tale kuru kāmini caraṇa-nalina-viniveśam |


    tava pada-pallava-vairi-parābhavam idam anubhavatu suveśaṁ ||2||


    kṣaṇam adhunā nārāyaṇam anugatam anusara rādhike ||dhruva||


    kara-kamalena karomi caraṇam aham āgamitāsi vidūram | 


    kṣaṇam upakuru śayanopari mām iva nūpuram anugati-śūram ||3||


    vadana-sudhā-nidhi-galitam amṛtam iva racaya vacanam anukūlam | 


    viraham ivāpanayāmi payodhara-rodhakam urasi dukūlaṁ ||4||


    priya-parirambhaṇa-rabhasa-valitam iva pulakitam atiduravāpam | 


    mad-urasi kuca-kalaśaṁ viniveśaya śoṣaya manasija-tāpam ||5||


    adhara-sudhā-rasam upanaya bhāmini jīvaya mṛtam iva dāsam | 


    tvayi vinihita-manasaṁ virahānala-dagdha-vapuṣam avilāsam ||6||


    śaśi-mukhi mukharaya maṇi-raśanā-guṇam anuguṇa-kaṇṭha-ninādam | 


    śruti-yugale pika-ruta-vikale mama śamaya cirād avasādam ||7||


    mām ativiphala-ruṣā vikalī-kṛtam avalokitum adhunedam | 


    lajjitam iva nayanaṁ tava viramati visṛja vṛthā rati-khedam ||8||


    śrī-jayadeva-bhaṇitam idam anupada-nigadita-madhu-ripu-modam | 


    janayatu rasika-janeṣu manorama-rati-rasa-bhāva-vinodam ||9|| 


<p style="text-align: right">

[gī.go. 12.2-9] ||48||

—o)0(o—

|| 4.49-55 ||

yasyāḥ sarvottame yūthe sarva-sad-guṇa-maṇḍitāḥ |

samantān mādhavākarṣi-vibhramāḥ santi subhruvaḥ ||49||

tās tu vṛndāvaneśvaryāḥ sakhyaḥ pañca-vidhā matāḥ |

sakhyaś ca nitya-sakhyaś ca prāṇa-sakhyaś ca kāścana |

priya-sakhyaś ca parama-preṣṭha-sakhyaś ca viśrutāḥ ||50||

sakhyaḥ kusumikā-vindhyā-dhaniṣṭhādyāḥ prakīrtitāḥ |

nitya-sakhyaś ca kastūrī-maṇi-mañjarikādayaḥ ||51||

prāṇa-sakhyaḥ śaśimukhī-vāsantī-lāsikādayaḥ |

gatā vṛndāvaneśvaryāḥ prāyeṇemāḥ svarūpatām ||52||

priya-sakhyaḥ kuraṅgākṣī sumadhyā madanālasā |

kamalā mādhurī mañju-keśī kandarpa-sundarī |

mādhavī mālatī kāma-latā śaśikalādayaḥ ||53||

parama-preṣṭha-sakhyas tu lalitā sa-viśākhikā |

sa-citrā campakalatā tuṅgavidyendulekhikā |

raṅgadevī sudevī cetyaṣṭau sarva-gaṇāgrimāḥ ||54||

āsāṁ suṣṭhu dvayor eva premṇaḥ parama-kāṣṭhayā |

kvacij jātu kvacij jātu tad-ādhikyam ivekṣate ||55||

**śrī-jīva : **āsām aṣṭānāṁ lalitādīnāṁ dvayor eva śrī-kṛṣṇa-rādhayor dvayor api viṣaya-bhūtayoḥ premṇaḥ parama-kāṣṭhayā hetunā jātu kadācit kvacit śrī-rādhāyāṁ tathā jātu kadācit śrī-kṛṣṇe tad-ādhikyaṁ dvayor itarāpekṣayā premādhikyam ivekṣyata ity arthaḥ || iti vṛndāvaneśvarī-prakaraṇam ||49-55||

**viśvanāthaḥ : **evaṁ nāyikā-mukhyāyā guṇān uktvā tasyāḥ sahāyatvena sakhīr āha—yasyā iti | guṇā vṛndāvaneśvaryā iha proktāś caturvidhāḥ iti pūrveṇa lakṣaṇenaiva sambandhaḥ | yat-padasyottara-vākya-sthatve tat-padāpekṣā naivāsti | yathā—sādhu candramasi puṣkaraiḥ kṛtaṁ nīlitaṁ yad abhirāmatādhike iti kāvya-prakāśaḥ (7.188) ||49||

imāḥ striyaḥ sakhī-nitya-sakhī-prāṇa-sakhyaḥ | prāyeṇa sarūpatāṁ tulyatāṁ prema-saundarya-sādguṇyādibhir iti śeṣaḥ | prāyeṇety uktyā na sarvathā tulyatvam avasīyate | tataś ca sarvathā tulyatvaṁ priya-sakhyaḥ parama-preṣṭha-sakhyaś ca prāptā iti sakhīnāṁ pāñcavidhyatve’pi vakṣyamāṇābhyām asama-sneha-sama-snehābhyām dvaividhyaṁ budhyata iti |

nanv atra prāyeṇa tulyatām ity ukteḥ sakhī-nitya-sakhī-prāṇa-sakhīnāṁ vṛndāvaneśvarītaḥ kiñcin nyūnatve labdhe tulya-rūpa-guṇā sakhyaḥ kiñcin nyūnās tu dāsikāḥ ity ukta-nirukter āsāṁ dāsītvaṁ prasajyate | maivam | tatra kiñcit tulyās tu dāsikā ity uktyā yat kiñcin nyūnā ity uktam | tasmāt kiñcin nyūnatvaṁ dvividhaṁ vyākhyeyam | tulyatā-sambhāvanāyā yogyam ayogyaṁ ca | ādyaṁ samānābhijātyakaṁ sakhītva-prayojakam | dvitīyaṁ nyūnābhijātyakaṁ dāsītva-prayojakam iti sarva avadātam ||50-52||

nanu sarva-gaṇāgrimatvaṁ lalitādīnāṁ vakṣyamāṇa-rītyā sama-snehatvenocyate tad evāsiddham | kvāpi kvāpi sneha-vaiṣamyasyāpi dṛṣṭatvād ity āha—āsām iti | āsāṁ lalitādīnāṁ

dvayo rādhā-kṛṣṇayor viṣayayor yaḥ premā tasya parama-kāṣṭhayā paramotkarṣeṇa hetunaiva kvacij jātu kadācit khaṇḍitāyāṁ rādhāyāṁ śrī-kṛṣṇād api tad-ādhikyaṁ premādhikyam | tatra rādhā-duḥkhasya śrī-kṛṣṇa-dattatvenānusaṁhitasya asahyatvam eva hetuḥ | kadācit kaṭhora-māna-nibandhana-viraha-viṣaṇṇa-tanau śrī-kṛṣṇe rādhāto’pi premādhikyam | tatra kṛṣṇa-duḥkhasya rādhā-dattatvenānusaṁhitasyāsahyatvam eva hetuḥ | ivety anena sūkṣma-buddhibhir ādhikyasyāparigṛhītatvam uktam | dvayor api duḥkhasyāsahyatve tulyatvānubhavāt | asama-snehās tu yatra yāḥ snehādhikyavatyas tat-sukha-duḥkhayor eva sukha-duḥkhādhikyavatyo na tv anyatra | iti vṛndāvaneśvarī-prakaraṇam ||53-55||

viṣṇudāsaḥ : evaṁ śrī-vṛndāvaneśvaryā guṇānāṁ dig-darśanaṁ vidhāya tasyāḥ sva-pakṣa-sakhī-vivṛter dig-darśanam āha—yasyā iti sārdha-sapta-padyaiḥ | āsām iti | āsāṁ lalitādīnāṁ dvayoḥ śrī-kṛṣṇa-rādhayor viṣaya-bhūtayor yaḥ premā tasya parama-kāṣṭhayā ekāntyāvadhinā kvacid dvayor madhye kutracit jātu kadācit tad-ādhikyam premādhikyam | ivety utprekṣālaṅkārena jātv ity anena cādhikyasyātyalpatvaṁ kṣaṇikatvaṁ ca sūcitam | iti śrī-rādhā-prakaraṇam ||49-55||

iti śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇau

śrī-rādhā-prakaraṇam

||4||

(5)

nāyikā-bheda-prakaraṇam

|| 5.1 ||

yūthe’py avāntara-gaṇās teṣu ca kaścid gaṇas tri-caturābhiḥ |

iha pañca-ṣābhir anyaḥ saptāṣṭābhis tathety ādyāḥ ||1||

śrī-jīvaḥ : atha nāyikā-bhedaḥ ||1||

viśvanāthaḥ : yūthe’pīti | avāntara-gaṇā yathā—sakhī-gaṇaḥ prāṇa-sakhī-gaṇaḥ priya-sakhī-gaṇa ity evaṁ bahava eva gaṇāḥ | yad vā, rādhā-yūthe lalitā-gaṇo’yaṁ viśākhā-gaṇo’yam ity anantā eva gaṇās teṣu ca tri-caturābhir api sakhībhir eko gaṇaḥ pañca-ṣābhiś cety evaṁ rītyā śataiḥ sahasrair lakṣair api jñeyaḥ ||1||

**viṣṇudāsaḥ : **yūthe’pīti | yūtha-madhye’vāntarāś ca te gaṇāś ca te tathā | pañca vā ṣaḍvā pañca-ṣāḥ | pañca-ṣāḥ saṅkhyā yeṣāṁ | bahu-vrīhau saṅkhyeya ḍaja-bahu-gaṇāt [pā. 5.4.73] iti ḍac ||1||

—o)0(o—

|| 5.2 ||

nāsau nāṭye rase mukhye yat paroḍhā nigadyate |

tat tu syāt prākṛta-kṣudra-nāyikādy-anusārataḥ ||

**śrī-jīvaḥ: **tatra parakīyātve nāyaka-prakaraṇe parihṛtam api doṣam atra punar dāḍhyāya pariharati, kiṁ ceti ||2||

**viśvanāthaḥ: **yathā nāyaka-prakaraṇe aupapatyasyādharma-hetutvena vigītatve’pi śrī-kṛṣṇe parama-saṅgītatvaṁ sthāpitam, tathātra nāyikā-prakaraṇe’pi paroḍḥātvasya vigītatve’pi śrī-gopīṣu kṛṣṇa-kāmitatvena parama-saṅgītatvaṁ sthāpayati nāsau nāṭya iti ||2||

viṣṇudāsaḥ: nanu evaṁ śrī-bhāgavatādi-nānā-purāṇa-saṁhitā-prāmāṇyena bhavatā paroḍhāyā eva parama-prema-parākāṣṭhāśrayatvāt parama-mādhurya-vaidagdhyādi-guṇa-sandohāśrayatvāt parama-rasāvahatvāc ca sarvotkṛṣṭatvaṁ sādhitam | bahunā kiṁ guṇās tasyāḥ saṅkhyātītā harer iva [u.nī. 4.15] iti | tato’py ādhikyaṁ śrī-rādhikāyāḥ samarthitam udāhṛtaṁ ca | tarhi kim uta nāṭya-śāstre pratyuta parakīyāyā gauṇatvaṁ śrūyate ? tatrāha—nāsāv iti | mukhye śṛṅgāre yad iti sāmānya-nirdeśāt ṣaṇḍatvam | yat na nirucyate asau ukta-lakṣaṇā paroḍhā, tat tu prākṛtāś ca tāh | ata eva kṣudrā ati-tucchāś ca yā nāyikās tad-ādy-anusārataḥ | ādi-śabdāt prākṛta-kṣudra-nāyakāś ca gṛhītāḥ | atredaṁ tattvam—vairasyaṁ tāvat hetu-trayeṇa sambhavati—prathamam adharmataḥ paraspara-svīkāreṇa, anyais tad-rahasya-jñānāt lajjodgamena, ata eva tat-tat-sambandhināṁ citta-mālinya-pūrvaka-dveṣādinā ca | prākṛta-nāyikādīnām etat trayaṁ prakaṭam eva, ata eva tatra tāsāṁ gauṇatvam | atra tu tat trayam eva na sambhavatīti parama-śuddha-bhagavad-rasa-vāsita-svāntaiḥ sarvajña-śiromaṇibhir asmādṛṅ-manda-buddhiṣu parama-karuṇaiḥ śrī-bādarāyaṇa-tanūjaiḥ nāsūyan khalu kṛṣṇāya [bhā.pu. 10.33.38] iti padyena pūrvam eva nirṇītam | tatra sva-pārśvasthān dārān manyamānā iti tābhyo bhagavat-preyasīnām itaratvena para-dāratvābhāvād adharmasya nirāsaḥ | ata eva na kenāpi tad-rahasyajñānāṭ lajjāyāpi, nāsūyann iti prakaṭam eva dveṣāder nirāsaḥ kṛta iti ||2||

—o)0(o—

|| 5.3 ||

tathā coktam³—

neṣṭā yad aṅgini rase kavibhir paroḍhā

tad gokulāmbuja-dṛśāṁ kulam antarena |

āśāṁsayā rasa-vidher avatāritānāṁ

kaṁsāriṇā rasika-maṇḍala-śekhareṇa ||

**śrī-jīvaḥ: **tatra pūrvācārya-vākyaṁ pramāṇayati—tathā coktam iti | yaṁ nirvāhayituṁ prabandhaḥ sa eva raso’ṅgī | tad iti | kvacit prāsāṅgike tv aṅge rase paroḍhā iṣṭā bhavantu nāma, na tv aṅginīty arthaḥ | yad uktaṁ teṣāṁ mata-saṅgrāhakeṇa sāhitya-darpaṇa-kāreṇa—

    paroḍhāṁ varjayitvātra veśyāṁ cānanurāgiṇīm | 


ālambanaṁ nāyikā syur dakṣiṇādyāś ca nāyakāḥ || [sā.da. 3.212] iti | 

ca-kāro bhinnopakrame | paroḍhā-veśye tāvad varjanīye eva | yadā svīyāpy ananurāgiṇī syāt tadā tām api varjayitvety arthaḥ | tad uktaṁ, para-nāyaka-saṁsthāyam ity ādi | tad etac ca gokulāmbuja-dṛśāṁ kulam antareṇa tad vinety arthaḥ | tās tu iṣṭā ity arthaḥ | tatra hetu-garbhaṁ tāsāṁ viśeṣaṇam—āśaṁsayā iti | tādṛśa-līlā-krama-sādhya-prema-rasa-viśeṣāsvādanāya sarvajñatāṁ sarva-śaktitāṁ sarveśvaratām api nātyādṛtya tad-upayuktāṁ līlā-śaktim evādṛtya tad-dvārāvatāritānāṁ nitya-preyasīnām eva tāsāṁ para-dāratva-bhrameṇa yathā rasasya vidhiḥ prakāra-viśeṣaḥ sambhavati tathā janmādi-līlāyā nityatvaṁ vismārya prakaṭī-kṛtānām ity arthaḥ | tad-āśaṁsāyāṁ hetuḥ—rasika iti | tasmāl līlā-śakti-preritatayā kṛtam eva tāsāṁ paroḍhātva-pratyāyanaṁ para-saṅgaty-abhāvaś ca | tata evety aṅgini rase’smin parama-yuktā eva tā iti bhāvaḥ |

etad uktaṁ bhavati | yadyapi nirvighne’pi sambhoge raso bhavaty eva tathāpi na vinā vipralambhena sambhogaḥ puṣṇim aśnute iti bharata-nyāyena vipralambhaś ca kutracid apekṣyate | sa ca vipralambho yadi līlā-vaicitryam udvahan bhavati tadā tv atitarām iti gamyate | līlā-vaicitryaṁ ca tādṛśa-dampatyor itaḥ paraṁ nāsti yad dampatyor eva sator līlā-śaktyā janmāntara-vaśād vistṛta-tad-bhāvayor mithyaivānyatra pratyāyita-jāyā-vivāhayor jāyā-pratikṛti-kalpanayā vañcite patiṁ-manye loka-dharma-maryādā-samullaṅgha-karāgeṇa rahasi paraspara-militayor nirantara-jāta-śaṅkayā jāta-daurlabhyayoḥ, kathañcij jāte tu nāyakasya dūra-pravāse milana-yuktim asambhāvayatos tato jāte katham api saṁyoge līlā-śaktyaiva loke vyañjita-dāmpatyayoḥ parama eva sukha-camatkāraḥ syāt | yathā lalita-mādhavasya pūrṇa-manoratha-nāmāṅka-pūrtau śrī-rādhā-vākyam—

    sakhyas tā militā nisarga-madhurāḥ premābhirāmīkṛtā 


    yāmīyaṁ samagaṁsta saṁstaravatī śvaśrūś ca goṣṭheśvarī | 


    vṛndāraṇya-nikuñja-dhāmni bhavatā saṅgo’py ayaṁ raṅgavān 


saṁvṛttaḥ kim ataḥ paraṁ priyataraṁ kartavyam atrāsti me || iti | 

tad īdṛśaṁ ca svanāṭake gaty-antarābhāvaṁ paśyatā yad darśitaṁ tatraiva parama-vaicitryaṁ svayam amitaṁ tad eva ca rasika-maṇḍala-śekhareṇa ity atrābhimatam iti | tad idam eva samṛddhimad-ākhyaṁ parama-phala-pūrti-maye sambhoge vyañjayiṣyāmaḥ ||3||

**viśvanāthaḥ: **tatrārṣa-pramāṇādikaṁ pūrvam evoktaṁ sampraty ārṣa-saṁmati-nirdhāra-kuśala-buddhibhir vijña-pravaraiḥ prayuktaṁ padyam eva pramāṇīkurvann āha—neṣṭeti | aṅgini mukhye rase śṛṅgāre ity arthaḥ | yat paroḍhā neṣṭāḥ paroḍhāṁ varjayitvety ādi sāhitya-darpaṇādi-lakṣaṇa-dṛṣṭyā niṣiddhā ity arthaḥ | tad gokulāmbuja-dṛśāṁ kulam antareṇa kulaṁ vinā tāsu iṣṭā eveti tāsāṁ paroḍhātvaṁ paroḍhātve’py avigītatvam iti dvayaṁ pūrvācārya-saṁmatam ity āyātam | tatra hetū rasasya rasāsvādasya vidher āśaṁsayā śṛṅgāra-rasāsvādo’pi śāstreṣu vihito’stv ity ākāṅkṣayā kaṁsāriṇā śrī-kṛṣṇenaiva svayam avatāritānāṁ prapañca-gocarī-kṛtānām |

asyārthaḥ—nivṛtti-śāstreṣu śānta-rasa eva vihitaḥ | kāmoparāga-mūlakatvena saṁsāra-nivartakatvāt | śṛṅgāra-rasas tu niṣiddhaḥ kāmoparāga-mūlakatvena saṁsāra-pravartakatvāt | sa ca para-dāra-niṣṭhas tu pravṛtti-śāstreṣv api niṣiddhaḥ | kartur iva tat-kathāsvādayitur api duradṛṣṭa-janakatvena niraya-pāta-hetutvāt | bhagavatā tu para-vadhū-vinoda-līlāyāṁ prapañce’pi gocarīkṛtāyāṁ—vikrīḍitaṁ vraja-vadhūbhiḥ ity ādau, śṛṇuyād anuvarṇayed yaḥ iti tad-āsvāda-vidhir apy abhūd iti sā līlā vraja-vadhūr vinānyatra kvāpi na sambhavatīti svayam avatīrya tā api avatāritā iti |

kiṁ ca—śrī-bhāgavate—vadanti tat tattva-vidaḥ ity ādibhir brahmatva-paramātmatva-bhagavattveṣu bhagavattvasya tatrāpi tat-tātparyālocanayā bhakti-rasāmṛta-sindhau hariḥ pūrṇatamaḥ pūrṇataraḥ pūrṇa iti tridhā ity ādibhiḥ pūrṇatamatvasyaiva tatrāpi dāsya-sakhyādi-rasavattveṣūjjvala-rasālambanatvasyaiva tatrāpy etad-grantha-pratipāditasyaupapatyasya mukhyatamatve paramāvadhitvaṁ nirṇītam | tad ekāpekṣakasyāpi brahmatvāpekṣakāt śānta-rasāt paramotkarṣa-parāvadhitvaṁ sthāpitaṁ bhavati | tat-phalasyāpi sarva-phalebhyaḥ paramotkarṣa-parāvadhitvaṁ dṛśyate | bhaktiṁ parāṁ bhagavati pratilabhya kāmaṁ hṛd-rogam āśv apahinoty acireṇa dhīraḥ ity anena tatrāpi ktvā-pratyayena hṛd-rogavaty evādhikāriṇi prathamam eva tādṛśyā bhakteḥ praveśas tayaiva hṛd-rogasyāpi śīghra-nāśaḥ | evaṁ ca nikṛṣṭāvadher api śṛṅgārasya svarūpataḥ phalataś ca paramotkṛṣṭāvadhitvena pratipādanāt, tad-āsvāda-vidheś ca paramahaṁsa-śāstre śrī-bhāgavata eva karaṇāt niraṅkuśaiśvaryeṇa vismayarasam anubhūyoktam—rasika-maṇḍaleti |

yad vā, nanv asya rasasya vihitatvam apy astu, paroḍhāṁ varjayitvety ādinā, rasābhāsatvam apy astu rasābhāsādīnām api sarve hi rasanād rasāḥ ity āsvāda-vidheḥ | ity ata uktam—rasika-maṇḍala-śekhareṇeti | tathātve kṛṣṇasyārasajñatvam evāpadyata iti | ye caivaṁ vyācakṣate—rasasya vidheḥ prakārasaya āśaṁsayā ākāṅkṣayāvatāritānāṁ prapañca-gocarī-kṛtānām iti | ta evaṁ praṣṭavyāḥ aprakaṭa-prakāśe kiṁ rasasya prakāro nāstīti |

nanv asty eva, kintu tāsāṁ tatra svīyātvāt svīyātva-samucita eva na tu parakīyāsu daurlabhya-bhāvanena loka-veda-maryādollaṅghanena cānurāgādhikyamayo rasotkarṣo yāvāṁs tāvān iti | ato rasotkarṣa-viśeṣāsvādanārthaṁ yadaivākāṅkṣā ajaniṣṭa tadaiva tāḥ prapañce para-vadhūtvenāvatāritāḥ līlā-śaktyaiva tāsu kāritena para-dāratva-bhrameṇa kiyantaṁ kālaṁ tad-āsvādaś ca sampādita iti | satyaṁ bho satyam | yo hi rasotkarṣāsvādaḥ sa kṛṣṇasya na sārvakālikaḥ kintu prakaṭāyām avatāra-līlāyām eva, tasyāḥ kādācitkatvāt so’pi kādācitka iti | tathā yad eva rasotkarṣasya mūlaṁ tac ca paravadhūtvaṁ bhrama-kḷptam eveti dhanyaiveyaṁ vaḥ siddhānta-sthitiḥ | śṛṇuta tāvat | śrī-kṛṣṇa-kartṛkasya rasotkarṣāsvādasya kādācitkatve māyikatvam āpadyate | māyā-śakti-kṛtasyaiva kādācitkatva-darśanāt, na tu cic-chakti-kṛtasya | tathā tāsu paravadhūtvasya bhrama-kḷptatve īśvaro’pi bhrānta iti śāṅkara-śārīraka-matād api vaiśiṣṭyam āyātam | tatra hi jīva eva bhrānta ity ucyate, na tv īśvara iti |

nanu bhramo’yaṁ prema-hetuka eva līlā-śaktyaiva sampādita iti cet, tarhi kim aprakaṭa-prakāśe premā nāsti yato’yaṁ kṛṣṇas tan nābhrānta eva tāḥ svīyā eva jānāti | kathaṁ vā tasya bhramasya kādācitkatvam | prema-hetukatvena nityatvasyaivaucityāt | māyaika-vastūnām eva kādācitkatva-sthāpanāt | tathāvatāra-līlāyāḥ kādācitkatvena māyikatve tayā sva-sukha-nibhṛta-marun-mano-‘kṣa- dṛḍha-yoga-yuja [bhā.pu. 10.87.23] iti, pariṇiṣṭhito’pi nairguṇye uttama-śloka-līlayā gṛhīta-cetā rājarṣe [bhā.pu. 2.1.7] ity ādibhya ātmārāma-cūḍāmaṇeḥ śrī-śukadevasya brahmato’py ākarṣaṇaṁ nopapadyate | na cāprakaṭa-līlayaiva tad iti vācyam | ākhyātaṁ yad adhītavān ity ukter ākhyānasyāsya śrī-bhāgavatasyāvatāra-līlā-mayatvād iti | kiṁ ca śrī-bhagavat-sandarbhe—na vidyate yasya ca janma karma vā [bhā.pu. 8.3.8, bha.saṁ. 138] ity atra sarva-līlā-nityatve prātibhāsikayā śrīmaj-jīva-gosvāmi-caraṇa-vyākhyayaiva sarvam etat kumataṁ parāhatam | sā ca—atraiva paramotkarṣaḥ śṛṅgārasya pratiṣṭhitaḥ [u.nī. 1.16] ity atra likhitaiva |

kiṁ cāsmākaṁ hi sarva-siddhānta-mūlaṁ śrī-kṛṣṇasya svayaṁ bhagavattvam | tac ca sarvathā paripūrṇatva-siddham | sarvadā paripūrṇatvaṁ ca tadīya-sarva-śaktīnāṁ sampūrṇayā vyaktyaiva | bhāgavatāmṛte tathaivoktam—śaktayaś ca sarvotkarṣa-sarvaiśvarya-mādhurya-līlā-satya-saṅkalpatā ity ādyāḥ | tatrāprakaṭa-prakāśe rasāsvādotkarṣābhāve utkarṣiṇyāḥ śakter avyakta-mādhurya-satya-saṅkalpatety ādīnām alpa-vyaktyā ca paripūrṇatvābhāve svayaṁ bhagavattvasyaivāsiddhiḥ | tasyāsiddhau ca kathayata kīdṛśaṁ sādhya-sādhanādi-sthāpanam iti |

nanu ca prakaṭa-prakāśe rasotkarṣa-siddhāv aprakaṭa-prakāśe’pi tat-kathā-śravaṇa-smaraṇādibhiḥ sabhyatayā tad-āsvādo bhaviṣyatīti satyam | tad api parakīyā-sambhoga-sukhābhāvena tat-kathānusmṛti-janita-tattva-sambhoga-lipsayā cāphalavatyā sa doṣas tad-avastha evety alam ativistareṇa ||3||

viṣṇudāsaḥ: etad eva pracīnānāṁ matena pramāṇayati—neṣṭāti | aṅgini śṛṅgāre rase kavibhir nāṭyajñair yat paroḍhā neṣṭā pradhānatvenāsvīkṛtā, tat gokulāmbujadṛśāṁ vraja-sundarīṇāṁ vraja-sundarīṇāṁ yat kulaṁ yūtha-vṛndaṁ tad-antareṇa tad vinā | atra hetur garbha-viśeṣaṇam | kim-bhūtānām ? kaṁsāriṇā śrī-kṛṣṇena rasa-vidheḥ rasa-viśeṣa-vidhānasya āśaṁsayā āsvādanecchayā—anugrahāya bhaktānām [bhā.pu. 10.33.37] ity-ādinā, tathā

    bhagavaty uttama-śloke bhavatībhir anuttamā |


bhaktiḥ pravartitā diṣṭyā munīnām api durlabhā || [bhā.pu.10.47.25] ity-ādinā |

vāñchanti yad-bhava-bhiyā [bhā.pu. 10.47.58] ity-ādinā adṛṣṭa-śruta-cara-parama-rasa-parākāṣṭhābhūtasyāsya-rāsa-svarūpa-raho-vinodasya tan-mārgaikālambana-madhura-bhakta-vṛnda-viṣayaka-kṛpāto loke samyak kathanena prakāśanena, athavā āśāṁsayā nikhila-rasika-vṛnda-śiromaṇes tasyāpy atrāsvādanecchotpattyā rasa-vidher āsvādaḥ samyag atraiva, na tv anyatreti vyaktam evokta-hetunā avatāritānāṁ ātmavan nija-nitya-līlātaḥ prakaṭa-prakāśam ānītānām | anena tāsāṁ paramārthatas tan-nitya-preyasītvāt pūrvokta-gauṇatva-hetu-vairasyāpādakam adharmādi-trayam atrodāharaṇe’pi pūrvavan nirastam |

nanu, kaṁsāris tāvat parameśvaraḥ | svayaṁ prabhutvāt svaira-līlaḥ yadā yad-icchā bhavati, tad eva karoti | tasya rasatva-virasatvayoḥ kāpekṣā ? tenāvatāritānām ity anenaiva tāsāṁ sarvotkṛṣṭatvaṁ katham ucyate ? tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ rasika-maṇḍala-śekhareṇa prākṛtāprākṛta-lokeṣu yāni rasika-samāja-vṛndāni teṣāṁ śirobhūṣaṇa-sparśanālāpādīnāṁ daurlabhyāt pracchanna-kāmukatvāc cotkaṇṭhayānurāga-vṛddhitaḥ pratyuta parama-rasāvahatvaṁ bhavatīty anubhava-vijṛmbhita-vaidagdhya-vārāṁ-nidhinety arthaḥ ||3||

—o)0(o—

|| 5.4 ||

vrajendra-nandanatvena suṣṭhu niṣṭhām upeyayuḥ |

yāsāṁ bhāvasya sā mudrā sad-bhaktair api durgamā ||

śrī-jīvaḥ : atra darśanasya akṣaṇvatāṁ phalam idaṁ ity ādi-vākyam anugataṁ lalita-mādhavam evānusṛtya tāsāṁ bhāva-niṣṭhāṁ darśayati—vrajendreti | śrī-daśama-skandha-vākye ca vrajeśa-sutayor madhye yad-anu paścāt veṇu-juṣṭam ekaṁ mukhyaṁ tad ity eva tāsāṁ tātparya-viṣayaḥ ||4||

**viśvanāthaḥ : **evaṁ cāṅgini śṛṅgāra-rase dvividho bhāvo dāmpatyasya aupapatya-mayaś ca | tatrādyo vasudeva-nandanatvābhimānavaty eva śrī-kṛṣṇe, dvitīyas tu nanda-nandanatvābhimānavaty eva tasmin puṣṭim āpnoti yadyapi, tad api yad-vāñchayā śrīr lalanācarat tapa itivat, na vayaṁ sādhvi sāmrājyam ity ādau, vraja-striyo yad vāñchanti ity-ādinā dāmpatya-maya-bhāvavatīnāṁ pura-sundarīṇām aupapatya-maya-bhāva-viṣayī-bhūte śrī-vrajendra-nandane, yathā spṛhā śrūyate tathaupapatya-maya-bhāvavatīnāṁ vraja-sundarīṇām api dāmpatya-maya-bhāva-viṣayībhūte śrī-vasudeva-nandane spṛhā bhaven na vety āśaṅkyāha—vrajendreti | vrajendra-nandanatvenaiva yā niṣṭhā kṛṣṇasya nitarāṁ sthitis tatrāpi suṣṭhu iti | tatra sthitau svapne’py ātmānaṁ vasudeva-nandanaṁ na jānātīty arthaḥ | tām upeyuṣaḥ svīkāryatvena gṛhītavato bhāvasya ratyākhyasya sthāyinaḥ |

nanu, vrajendra-nandanatvenaiveti ko’yam āgrahaḥ | ekasyaiva tasya kāla-deśa-bhedenābhimāna-dvayavattvād ity ata āha—sad iti | sad-bhaktair api sadbhir vidvadbhir api bhaktair nānā-bhaktimadbhir api mudrā paripāṭī durgamā | tad vijānanti tad-vidaḥ iti nyāyena tad-bhāvāsvādaṁ prāptavadbhir eva sadbhir anubhavena jñeyeti bhāvaḥ ||4||

viṣṇudāsaḥ : evaṁ sarva-tyāga-pūrvaka-tad-eka-parikaratvena pracchana-kāmatādinā sarvato’samānordhva-prema-saundarya-mādhurya-vaidagdhya-saubhāgyādinā ca tāsāṁ sarva-śreṣṭhatoktā | sāmprataṁ śrī-vrajendra-nandanaika-niṣṭhatayā paramaikatānānāṁ bhavato’pi tāsāṁ śreṣṭhatāṁ sa-camatkāram āha—vrajendra-nandanatveneti | suṣṭhu-niṣṭhām upeyayuḥ atiśayāvadhiṁ prāptavataḥ upeyivān anāśvānanūcānaś ca [pā. 3.2.109] iti iṇaḥ kva-suriṭ-liṭi nipātanāt | sā prasiddhā mudrā paripāṭī sad-bhaktaiḥ anya-jātīya-paramaikānta-bhaktaiḥ aiśvarya-jñāna-saṁvalita-sajātīya-bhaktair api durgamā durjñeyā |

tathaivoktaṁ lalita-mādhave—

    harim uddiśate rajo-bharaḥ 


    purataḥ saṅgamayaty amuṁ tamaḥ |


    vraja-vāmadṛśāṁ na paddhatiḥ


prakaṭā sarva-dṛśaḥ śruter api || [vi.mā. 1.23] ||4||

—o)0(o—

|| 5.5 ||

yathā lalita-mādhave (6.15)—

gopīnāṁ paśupendra-nandana-juṣo bhāvasya kas tāṁ krtī

vijñātuṁ kṣamate durūha-padavī-sañcāriṇaḥ prakriyām |

āviṣkurvati vaiṣṇavīm api tanuṁ tasmin bhujair jiṣṇubhir

yāsāṁ hanta caturbhir adbhuta-ruciṁ rāgodayaḥ kuñcati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : māthura-viraheṇa vimuhyantyāḥ khelā-tīrthe nimajya sūrya-maṇḍalaṁ gatavatyāḥ śrī-rādhāyā āśvāsaṁ sūrya-maṇḍala-stha-viṣṇu-sandarśanayā kurvāṇaṁ saṁjñāṁ prati viśākhā prāha—gopīnām iti | gopīnāṁ bhāvasya prakriyāṁ prakṛtiṁ svabhāvam iti yāvat| vijñātuṁ kaḥ kṣameta ? na ko’pīty arthaḥ | atra hetur durūheti | durūhāyām eva padavyāṁ sañcaraṇa-śīlasya | durūhatvam evāha—paśupendra-nandana-juṣaḥ paśupendra-nandanam eva, na tu vasudeva-nandanam api svasya viṣayaṁ kurvāṇasyety arthaḥ | yad vā, paśupendra-nandane eṣā yā juṭ prītis tad-rūpasya | yatas tasmin paśupendra-nandana eva tāḥ parihasituṁ jiṣṇubhir virājamānaiś caturbhir bhujair upalakṣitām adbhuta-ruciṁ vicitra-śobhāmayīm api vaiṣṇavīṁ tanuṁ vaikuṇṭha-nātha-mūrtim apy āviṣkurvati sati tasmin viṣaye yāsāṁ rāgasyodayaḥ kuñcati bhavati | udaya ity anena viṣṇunā prakāśitāyāṁ sva-tanau tu rāgasyodayo’pi notpadyata iti sūcitam | ata eva pūrvam uktam—arundhatī-mukha-satī-vṛndena vandye hitā iti ||5||

viṣṇudāsaḥ : etad evodāharati—gopīnām iti | kṛṣṇasya pāramaiśvarya-jñayā sūrya-patnyā saṁjñā-nāmnyā tasya sūrya-maṇḍala-vartitāṁ nirūpya śrī-rādhāṁ prabodhayituṁ kim apy ūce | tat śrutvā saṁjñāṁ prati viśākhā sasmitam āha—paśupendra-nandanaṁ gopa-rāja-tanayaṁ jūṣate sevata iti paśupendra-nandana-juṭ tasya | kṛtī vicakṣaṇo’pi | durūha-padavyāṁ durjñeya-kakṣāyāṁ sañcarituṁ praveṣṭuṁ śīlaṁ yasya tasya | prakriyāṁ prakṛṣṭa-kriyāṁ sadācāra-paripāṭī-viśeṣam | āviṣkurvati prakaṭayati sati vaiṣṇavīṁ viṣṇu-sambandhinīṁ caturbhujākārām iti yāvat, tasyedam [pā. 4.3.120] ity aṇ | tanuṁ śrī-vigrahaṁ tasmin śrī-kṛṣṇe | api-śabdena śrī-kṛṣṇa-vigrahād atyanta-bhedo’pi nirastaḥ | tasyaiva prakāśa-viśeṣatvāt | ata eva hanta āścarye rāgodayaḥ svakānta-buddhyā bhāvollāsaḥ kuñcati hrasati tirobhavatīti yāvat ||5||

—o)0(o—

|| 5.6 ||

bhujā-catuṣṭayaṁ kvāpi narmaṇā darśayann api |

vṛndāvaneśvarī-premṇā dvibhujaḥ kriyate hariḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **atra śrī-rādhāyā vaiśiṣṭyaṁ vyañjayitum āha—bhujeti ||6||

viśvanāthaḥ : tāsv api śrī-rādhikābhāvasya paramādbhutam utkarṣam āha—bhujā-catuṣṭayam iti ||6||

viṣṇudāsaḥ : evaṁ sarvāsāṁ vraja-sundarīṇāṁ nijālambana-vairūpye kenāpy aṁśena jāte sati tasmin rāga-rāhityam uktvā tad-eka-niṣṭhatayā bhāvasya paramotkarṣa uktaḥ | sāmprataṁ śrī-rādhāyās tābhyo’py adhikatara-prema-mahimānam āha—bhujā-catuṣṭayam iti | kvāpi kadācit krīḍā-viśeṣe narmaṇā kautukena | vṛndāvaneśvarī-premṇā kartrā ||6||

—o)0(o—

|| 5.7 ||

yathā—

rāsārambha-vidhau nilīya vasatā kuñje mṛgākṣī-gaṇair

dṛṣṭaṁ gopayituṁ svam uddhura-dhiyā yā suṣṭhu sandarśitā |

rādhāyāḥ praṇayasya hanta mahimā yasya śriyā rakṣituṁ

sā śakyā prabhaviṣṇunāpi hariṇā nāsīc catur-bāhutā ||

śrī-jīvaḥ : tatra caitihya-pramāṇam āha—yatheti | yā caturbāhutā ||7||

viśvanāthaḥ : vṛndā paurṇamāsīm āha—rāseti |

    vasanta-kusumāmoda-surabhī-kṛta-diṅ-mukhe |


govardhana-girau ramye sthitaṁ rāsa-rasotsukam || iti gautamīyāt |

loke tu govardhanopatyakāyāṁ parāsaulīti khyāta-nāmnyāṁ rāsa-sthalyāṁ rāsasyārambha-vidhau nilīya vasateti pravisuka-nāmāraṇye peṭhe iti loka-bhāṣayā prasiddhe sthale dṛṣṭaṁ svaṁ gopayitum iti bahvībhis tābhiḥ sarvata āvṛtāt tasmāt kuñjāt sahasāpasarpaṇāsambhavāt uddhura-dhiyā evaṁ karomīti sadyaḥ-pratibhārūḍha-buddhinā yā caturbāhutā sandarśiteti | haṁho nāyaṁ kṛṣṇaś caturbhujo nārāyaṇa-mūrtir iti taṁ praṇamya śrī-kṛṣṇaṁ darśayeti prārthyaṁ gatāsu sarvāsu āgatāyā rādhāyāḥ praṇayasya mahimā hantety āścarye atyadbhuto’bhūd ity arthaḥ | yasya mahimnaḥ śriyā śobhā-mātreṇaiva sā caturbāhutā hariṇā rakṣituṁ śakyā nāsīt | sa kā ? yā svaṁ gopayituṁ sadarśitety anvayaḥ |

ayam atra vivekaḥ | yathā brahmendra-rudrādīnāṁ satye’py āpekṣike anyatra aiśvarya-parameśvarasya bhagavato’gre īśitavyatvam eva na tatra aiśvarya-leśo’py udbhavati, na cobhūtaś ca tiṣṭhati nityaṁ tad-adhīnatvāt, evaṁ bhagavato’pi premādhīnatvāt premṇo’gre aiśvaryaṁ na tiṣṭhatīti na śakyate vaktum, tasya nityatvāt, kintu tirobhavati | sa ca premā jātyā ananto’pi kvāpi paramāṇu-mātraḥ, kvāpi parama-mahān, kvāpi mahān, kvāpy āpekṣika-nyūnādhikya-maya iti catuḥ-parimāṇaka | tatrādyo’jāta-ratikeṣu bhakteṣu | teṣu prema-durlakṣyatvāt bhagavato’dhīnatvam api durlakṣyam eva | dvitīyo vṛndāvaneśvaryām eva | tatra premṇaḥ sampūrṇatamatvenādhīnatvam api sampūrṇatamam eva | atas tasyāṁ tasyaiśvaryaṁ na prakaṭībhavati | yac ca samudra-bandhana-śeṣa-śayyādi-līlā-prakaṭanenaiśvaryam udabhūt tac ca tasyā eva didṛkṣā-vaśād iti tat-tat-purāṇa-gatam aitihyam | atha tṛtīyo vraja-loka eva | tatra premṇo mahattvena adhīnatvam api sampūrṇam eva, na tu sampūrṇatamam | ataḥ kadācit kathaṁcid udbhūtam asyaiśvaryaṁ tatra-sthānāṁ premāṇaṁ saṅkocayituṁ na prabhavati | tatra pūtanāghāsurādi-vadha-jṛmbhaṇa-mṛd-bhakṣaṇa-dāma-bandhanādiṣv aiśvaryasya śrī-kṛṣṇa-niṣṭhatvenānusandhānābhāva eva hetuḥ | kvacic ca varuṇa-loka-gamana-dāvāgni-pāna-śailendra-dhāraṇādiṣv aiśvaryasya tan-niṣṭhatvenānusandhāne’pi sva-sambandha-mananasya prābalyam eva hetuḥ | na tv anyatra vasudeva-devakī-pāṇḍavādiṣv iva sva-sambandha-mananasya śaithilyam | sūtī-gṛhe nanu jagāda [bhā.pu. 10.85.20] iti, sasvajāte na śaṅkitau [bhā.pu. 10.44.51] iti, sakheti matvā prasabhaṁ yad uktam [gītā 11.41] ity ādiṣu tathā dṛṣṭes tatra tatra premṇaḥ sampūrṇa-kalpatvam eva adhīnatvam api sampūrṇa-kalpatvam eva | atha caturtho nāradādiṣu | teṣu teṣu premānurūpam adhīnatvam | kiṁ cādhīnatve’pi yatra sampūrṇatamam adhīnatvaṁ tatraiva sāmastyenaiśvaryaṁ nodbhavati, yathā maṇḍaleśvareṣu madhye keṣāṁcit kasyacid adhīnatve’pi tatra tatra svaiśvarya-pada-darśanena sambhavaty api, mūla-cakravartino’gre aiśvarya-lavasyāpi na prakāśa iti |

nanu parameśvarsyāsvātantryaṁ vigītam iva jīva-sāmyāpatteḥ śāstra-kārāsaṁmataṁ ca | naiṣa doṣaḥ | pratyuta mahā-guṇa eva | māyā hi jīvaṁ duḥkhayitum eva vaśīkarotīti jīvasya māyā-pāratantryaṁ duḥkhārtham eva | īśvaraṁ tu sukhayitum eva | bhaktis tadīyā śaktir vaśīkarotīti tat-pāratantryam īśvarasya sukha-prayojakam eva, vāstavam eva | yathā vilāsināṁ sva-preyasī-pāratantryam iti ||7||

viṣṇudāsaḥ : rāsārambha-vidhau iti | śrī-paurṇamāsyāḥ savidhe śrī-kṛṣṇasyāpūrva-līlā-viśeṣaṁ sāścaryam āvedayati vṛndā | nilīya vasatā nihnutya tiṣṭhatā svam ātmānaṁ gopayitum apalāpayituṁ guptaṁ kartum ity arthaḥ | uddhura-dhiyā tat-kālam eva pratibhā-vijṛmbhita-sūkṣma-buddhinā yā caturbāhutā suṣṭhu śobhanaṁ yathā syāt tathā samyag darśitā | praṇayasya premṇaḥ | hanta āścarye | yasya praṇayasya śriyā kāntyā prabhāveṇety arthaḥ | kiṁ vā śriyā sampattyā | prabhaviṣṇunāpi prabhavana-śīlenāpi hariṇā sā caturbāhutā rakṣituṁ śakyā nāsīt | śrī-rādhā-darśanena tasyā antardhānāt | pūrvaṁ gopīnām iti nijālambanasya kenacid aṁśena kiñcin-mātra-vairūpye dṛṣṭaṁ tāsāṁ sarvāsāṁ rāgābhāva eva uktaḥ | na tu tad-vairūpya-dhvaṁsaḥ | atra tu śrī-rādhikāyāṁ dṛṣṭa-mātrāyāṁ tad-vairūpyaṁ svayam eva sa-śaṅkam apadhvastaṁ syād iti tābhyo’syāḥ premotkarṣa-parākāṣṭhā vyaktaiva |

atredaṁ tattvaṁ—kadācid vasanta-rtau govardhana-tale rāsaulīti khyātāyāṁ rāsa-sthalyāṁ

tābhiḥ saha rāsa-vihāraṁ kurvan tato rāsa-sthalītaḥ krīḍā-viśeṣaṇārthaṁ tāsāṁ locanāgocara evāpasaran tato nātidūre niviḍa-tamasi kuñja-puñje praviṣṭas tatas tābhiḥ parita āvṛte tasmin kuñja-puñje sati pratyutpanna-pratibhayā tāsāṁ vañcanārthaṁ caturbhujākāreṇa tatropaviśya niśceṣṭatayā sthitaḥ | tatas tāḥ sarvā nijālambana-vairūpyaṁ dṛṣṭvā śrī-nārāyaṇa-pratimeyam iti matvā tāṁ namaskṛtya kṛṣṇa-sandarśanārthaṁ varaṁ ca samprārthya nivavṛtire | anataraṁ śrī-rādhā-darśanād yad abhūt tad uktam eva | ata evādyāpi tatra tatra paiṭhā iti khyāte parama-ramya-sthale tal-līlānurūpa-caturbhujākāratayā śrī-mūrtyā bhagavān virājate sevyate tat-tat-parijanair iti ||7||

—o)0(o—

|| 5.8 ||

api ca—

sāmānyāyā rasābhāsa-prasaṅgāt tādṛg apy asau |

bhāva-yogāt tu sairindhrī parakīyaiva sammatā ||

**śrī-jīvaḥ : **atha sairindhryām api rasodbodhaṁ sthāpayati—sāmānyāyā iti | na khalv asau sāmānyā vaktavyā | sāmānyāyā na kvacid bhāvodayaḥ | tasyās tu pūrvaṁ nānyatra bhāvo jātaḥ, sva-kaurūpya-sphuraṇena tad-ācchādanāt, udayiṣyamāṇa-śrī-kṛṣṇa-priyātva-prabhāvāc ca | candana-dānāyaiva tu śrī-kṛṣṇa-sahite rāse’py anurāgo varṇitaḥ, na tv aṅga-saṅgāya tat-paścāt śrī-kṛṣṇasyaivottarīyākarṣaṇat | tad etad abhipretyāha—bhāva-yogād iti | parakīyaivety eva-kāraḥ sādṛśye | eva ivārthaḥ iti kātantra-pariśiṣṭa-sūtrāt | ata eva paṭṭa-mahiṣīṇāṁ rateḥ sakāśāt tasyā rater nyūnatā vaktavyā | parakīyeveti vā pāṭhaḥ | preyasī-bhāvo lokād gopyata iti hetor iti jñeyam ||8||

viśvanāthaḥ : atha prāñcaḥ (?) | sāmāṇyā sādhāraṇa strīty ādinā svakīyā parakīyā sādhāraṇīti nāyikāyās traividhyam āhuḥ | tatra vraja-purayoḥ parakīyāḥ svakīyāś ca darśitā eva | kintu tṛtīyā nāyikā śrī-kṛṣṇasya vartate na vety ākāṅkṣāyām āha—sāmānyāyā iti | tasyā bhāvasya bahu-nāyaka-niṣṭhatvena rasābhāsa-prasaṅgāt kṛṣṇe sā na sambhavatīty ākṣepa-labdham | hetv-arthaka-pañcamy-anta-prayogānyathānupapattir eva liṅgam | yathā praviśa piṇḍam ity atra kriyā-pada-karma-padayor anyathānupapattyaiva gṛhaṁ bhakṣayety anayor ākṣepa iti | sairandhrī kubjā tu tādṛg api sāmānya-sadṛśy api na tu sāmānyety artho bahu-nāyaka-niṣṭhatva-dharmāyogāt | sādṛśyaṁ tu pariṇaya-sambhāvanā-bhāvenāṁśenaiva jñeyam | bhāva-yogāt parakīyaiveti lokebhyo nihnutyaiva kṛṣṇena tasyā ramaṇāt | tayāpi tad-eka-niṣṭhatayā kṛṣṇa eva me rahasya eva ramaṇa iti bhāvanāt | tathā tasyāḥ parama-sundaryā api kubja eva puruṣāntarebhyo rakṣaṇe hetur āsīt | ata evoktaṁ—āhūya kāntāṁ nava-saṅgama-hriyā iti tasyāḥ saṅgamasya navatvam iti ||8||

viṣṇudāsaḥ : api ca anyad api kathyata ity arthaḥ | nanu bhagavat-preyasīnāṁ svakīyāḥ parakīyāś ceti bheda-dvayam evoktam | tatra svakīyāḥ śrī-rukmiṇy-ādayo mahiṣyaḥ | parakīyāḥ śrī-vraja-sundarya eva sodāharaṇam uktāḥ | kintu sairindhryā api tena svīkārāt tasmin kānta-bhāvaḥ śrūyate | tasyāḥ kā vārtā ? kutra praveśo vā ? ity etad vivṛṇoti—sārdha-dvayena tādṛg api sādhāraṇy api bhāva-yogād bhāvasya yogāt sad-bhāvāt hetoḥ | sairindhrī trivakrā | etāsu etādṛśīṣu iti vākya-bhedād bahu-vacanam ||8||

—o)0(o—

|| 5.9 ||

tathā ca prāñcaḥ (śṛṅgāra-tilake 1.62,64)—

sāmānyā vanitā veśyā sā dravyaṁ param icchatā |

guṇa-hīne ca na dveṣo nānurāgo guṇiny api |

śṛṅgārābhāsa etāsu na śṛṅgāraḥ kadācana || iti |

śrī-jīvaḥ : tatra sāmānyāyā rasābhāsa-bhāktvaṁ pramāṇayati—tathā ca prāñca iti | veśyety upalakṣaṇaṁ sairandhryādīnām api ||9||

**viśvanāthaḥ : **sāmānyāṁ pratyudāhartuṁ tasyāṁ rasābhāsavattvaṁ pramāṇayati—tathā ceti||9||

viṣṇudāsaḥ : na vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 5.10-11 ||

svakīyāś ca paroḍhāś ca yā dvidhā parikīrtitāḥ |

mugdhā madhyā pragalbheti pratyekaṁ tās tridhā matāḥ ||

bheda-trayam idaṁ kaiścit svīyāyā eva varṇitam |

tathāpi sat-kavi-granthe dṛṣṭatvāt tad-anādṛtam ||

śrī-jīvaḥ : kaiścid iti | parakīyāyāṁ rasam ananyamānair ity arthaḥ | yad uktaṁ—

    parakīyā dvidāh proktā paroḍhā kanyakā tathā |


    yātrādi-niratāny oḍhā kulaṭā galita-trapā |


    kanyā tv ajātopayamā salajjā nava-yauv


anā || iti |

sat-kavi-grantha iti | pūrvavad aṅgasyaiva śṛṅgāra-rasasya na tv aṅgina iti jñeyam | ata eva śrī-jayadevenāṅgitvena tad-varṇane tv aupapatyaṁ noṭṭaṅkitaṁ, pratyuta—

    tvām aprāpya mayi svayaṁvara-parāṁ kṣīroda-tīrodare


śaṅke sundari kāla-kūṭam apiban mūḍho mṛḍānī-patiḥ | [gī.go. 12.27]

iti pracarad-rūpe vākye śrī-rādhāyā lakṣmītva-sthāpanāt tat-sambhāvanā pratyākhyātā | ata eva meghair meduram ambaram [gī.go. 1.1] ity ādāv api sā śrī-kṛṣṇāt kiñcid eva prauḍhā kumārīti matam ||10-11||

**viśvanāthaḥ : **svīyāyā eveti parakīyāyāṁ rasābhāsavattvena tad-bheda-karaṇaṁ viphalam iti tan-matam | tan-matasyānupādeyatvam āha—tathāpīti | sat-kavi-granthe dṛṣṭatvād avagamyate | tad-anādṛtaṁ taiḥ sat-kavibhir anādṛtaṁ tiraskṛtam iti | ime parakīyāyāṁ rasam amanyamānā asat-kavaya iti bhāvaḥ | sat-kavīnāṁ mataṁ pramāṇayati—tathā prācīnair iti | bhidāṁ bhedam ||10-11||

**viṣṇudāsaḥ : **atha tāsāṁ sarvāsām eva svabhāva-bheda-vaicitrī vistarato varṇyate—svakīyāś cety ādinā | tat keṣāṁcin matam anādṛtaṁ mayety arthaḥ ||10-11||

—o)0(o—

|| 5.12 ||

tathā prācīnaiś coktam—

udāhṛti-bhidāṁ kecit sarvāsām eva tanvate |

tās tu prāyeṇa dṛśyante sarvatra vyavahārataḥ || iti |

śrī-jīvaḥ : aṅge’pi manyamānān uddiśyāha—udāhṛti-bhidāṁ kecid iti | teṣām uktim āha—tās tv iti ||12||

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam |

**viṣṇudāsaḥ : **udāhṛti-bhidām udāharaṇa-bhedaṁ tā udāhṛti-bhidāḥ vākya-bhedād atrāpi bahu-vacanaṁ na doṣaḥ ||12||

—o)0(o—

|| 5.13-14 ||

tatra mugdhā—

mugdhā nava-vayaḥ-kāmā ratau vāmā sakhī-vaśā |

rati-ceṣṭāsu sa-vrīḍa-cāru-gūḍha-prayatna-bhāk ||

kṛtāparādhe dayite bāṣpa-ruddhāvalokanā |

priyāpriyoktau cāśaktā māne ca vimukhī sadā ||

śrī-jīvaḥ : nava-vayaḥ-kāmety ādi samudityaiva mugdhāṁ lakṣayanti | udāharaṇāny api samudityaiva tām udāharanti | tatra nava-vayaḥ-kāmeti tu prāyikam eva nava-vayastve’pi kvacit prāgalbhya-darśanāt | evam uttaratrāpi ||13-14||

viśvanāthaḥ : nava-vayaḥ-kāmeti | vayo yauvanam | kāmo ramaṇecchā | atra vayaḥ-kāmayor navīnatvena kāma-kalā-cāturyasyālpatva-mātraṁ lakṣyate | nava-vayaso’pi kasyāścit prāgalbhya-darśanāt | pūrṇa-yauvanāyā api kasyāścit maugdha-darśanāt | tathā kāmasya navatve’pi vidagdha-mādhavādau—pādānte viluṭhaty asau mayi muhur daṣṭādharāyāṁ ruṣā [vi.mā. 2.21] iti | kva vāhaṁ kā vāhaṁ cakara kim ahaṁ vā sakhi tadā [vi.mā. 2.6] ity ādiṣu madhyā-lakṣaṇasya dṛṣṭatvāt | ratau vāmā ity ādibhir api vāmyādy-atiśayo lakṣayitavyaḥ | madhyā-pragalbhayor api vāmya-sakhī-vaśatva-vrīḍā-gūḍha-prayatnādi-darśanāt | ata eva alaṅkāra-kaustubhe—vārtāyām api surate parāṅmukhī sa-trapā mugdhā [a.kau. kārikā 105] ||13-14||

**viṣṇudāsaḥ : **navau navīnau vayaḥ-kāmau yasyāḥ sa nava-vayaḥ-kāmā | ratau krīḍāyāṁ vāmā sambhrama-lajjādiṇā nātisaralety arthaḥ | sa-vrīḍāḥ salajjaś cāsau ata eva cārur manojñaś ca yo gūḍha-prayatnaḥ bahir avyakta-nirbandhas taṁ bhajata iti sa-vrīḍa-cāru-gūḍha-prayatna-bhāk | bāṣpa-ruddhāvalokanā bāṣpeṇāśruṇā ruddham ācchāditam avalokanaṁ yasyāḥ ||13-14||

—o)0(o—

|| 5.15 ||

tatra nava-vayāḥ—

viramati śaiśava-śiśire

praviśati yauvana-madhau viśākhāyāḥ |

dīvyati locana-kamalaṁ

vadana-sudhāṁśuś ca visphurati ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **svayam abhisarantī viśākhāṁ dūrād dṛṣṭvā śrī-kṛṣṇo varṇayati—viramatīti | dīvyati locana-pakṣe krīḍati, kamala-pakṣe lakṣaṇayā vikasati | atra ca-kāro virodhaka-vyañjakaś candra-kamalayor yugapad ullāsāt | tena cātra vismaya-raso’ṅgī śṛṅgāro’ṅgam iti||15||

**viṣṇudāsaḥ : **viramatīti paurṇamāsīṁ prati vṛndā-vākyam | śaiśavaṁ paugaṇḍam eva śiśiraḥ śiśirartus tasmin viramati viśrāmaṁ gacchati satīty arthaḥ | yauvanam eva madhur vasantartus tasmin pratiśati prādurbhavati | anyat spaṣṭam | rūpakālaṅkāro’yam ||15||

—o)0(o—

|| 5.16 ||

yathā vā—

bālya-dhvānta sakhe prayāhi tarasā rādhā-vapur dvīpata-

stāruṇya-dyumaṇer yad eṣa vijayārambhaḥ puro jṛmbhate |

kṛṣṇa-vyomni rucir darottaralatā tārā-dyutau kāpy uraḥ-

pūrvādrau suṣamonnatiḥ smita-kalā paśyādya vaktrāmbuje ||

śrī-jīvaḥ : tārāyām akṣṇoḥ kanīnikāyāṁ, pakṣe nakṣatre rucir abhilāṣaḥ, pakṣe kāntiḥ ||16||

viśvanāthaḥ : mugdhā-lakṣaṇe vṛndāvaneśvarīm apy udāhartuṁ prāha—yathā veti | parihasantī śyāmalāṁ rādhāṁ varṇayati—bālyeti | atra dhvānteti rūpakeṇa vastuto rādhā-vapuṣi bhāva-hāva-helā-rati-prema-snehādīnāṁ rasopakaraṇānāṁ nitya-siddhatvaṁ sthāpyate| yathāndhakāre sthitānāṁ ghaṭa-paṭādīnām adarśana-mātraṁ jñāpyate | na tv abhāvas tathaiva rādhāyām asyāṁ śṛṅgāra-tṛṣṇā-pūrvam apy āsīd eva | kintu bālyenācchāditatvāl lokair avitarkyeti tāṁ praty upahāsaḥ | sakhe ity anena mama tu tvayā saha sakhyam eveti svasminn avahitthayā tāruṇyānudgamaḥ sūcyate | tena ca iyam iva kayāpi nāhaṁ parihasituṁ śakyeti vyajyate |

taraseti | anyathā tvām asau prāpya vadhiṣyatīti sakhyena hitopadeśaḥ sūcitaḥ | tena ca rādhāyās tāruṇyasyeṣat-praveśa-mātreṇaiva sarvaiva bālya-ceṣṭā sahasaiva parityakteti punar apy upahāsaḥ | vijaya āgamanam | sva-śatru-parābhava-kartṛtvaṁ ca | jṛmbhate prakāśate | tac-cihnaṁ darśayati | kṛṣṇa-vyomni kṛṣṇa-varṇe kṛṣṇa-rūpe cākāśe ruciḥ kāntir abhilāṣaś ca | tārā nakṣatrāṇi kanīnikā ca | darottaralatā trāsa-vyākulatvam | īṣac cāñcalyaṁ ca |

uraḥ-pūrvādrāv iti | urasa eva tuṅgatvād adritvam | tadānīṁ stanayos tādṛśatvābhāvād iti jñeyam | suṣamonnatiḥ kiraṇa-śobhādhikyam | pakṣe suṣamayā saha unnatir uccatvam ||16||

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-padye nava-vayasa ārambha-daśām upavarṇya idānīṁ tataḥ kiñcit prakāśamāna-prathama-kaiśora-rūpa-daśām udāharati—yathā veti | bālya-dhvānteti śrī-rādhikāyāḥ prathama-kaiśorocchalac-chobhā-viśeṣam anubhūya paramollāsena bālyam eva lakṣyīkṛtya lalitā varṇayati—bālyaṁ śaiśavam eva dhvāntaṁ tamaḥ he bālya-dhvānta he sakhe iti cira-kālam asmin sthityā sakhya-prāpteḥ | ata eva tvāṁ hitam upadiśāmīti vyañjitam | kiṁ tat ? rādhā-vapur eva dvīpas tasmāt prayāhi, tat tu tarasā śīghram eva |

nanu kim iti suṣṭhu sambhramam utpādayasi, svacchandato gacchāmi ? tatrāha—tāruṇyam eva dyumaṇiḥ sūryas tasya vijayārambha udayodyamaḥ yat yasmāt eṣa dṛśyamānaḥ puraḥ agrata eva jṛmbhate prakāśate | tasyaiva lakṣaṇam āha—yatra rādhā-vapur dvīpata iti yatra-pada-madhyāhāryam | kṛṣṇa eva vyoma ākāśas tasmin ruciḥ, vapuḥ-pakṣe icchā | yadyapi icchā tāvan manaso dharma eva, na tu vapuṣas tathāpi tad-āśritatvāj jahal-lakṣaṇayā tena sahābhedoktiḥ | dvīpa-pakṣe kāntiḥ | tārā-dyutau taralatā, vapuḥ-pakṣe netra-kanīnikā-rucau cañcalatā | dvīpa-pakṣe nakṣatrāṇāṁ dīptau viralatā, sūryodgamārambhe tāsāṁ kramato bhraṁsa-prasakteḥ | uro vakṣaḥ-sthalam eva pūrvādrir udaya-śailas tasmin kāpi anirvacanīyā suṣamonnatiḥ | vapuḥ-pakṣe suṣamayā parama-śobhayā unnatir uccatvam | dvīpa-pakṣe suṣamāyā viśadatāyā unnatiḥ samṛddhiḥ | vaktram evāmbujaṁ tasmin smita-kalā vapuḥ-pakṣe mukhe īṣad-dhasita-leśaḥ | dvīpa-pakṣe padme vikāśārambhaḥ | paśyety asya vākyārtha eva karma, etat sarvaṁ paśyety arthaḥ | ata evāciram ataḥ prayāhīti | adyeti—etāvantaṁ kālam asmin rādhā-vapur dvīpe tāruṇya-dyumaṇer vijayārambho nāsīd ata eva bhavatāpy asmin svacchandam āsthitaṁ, sāmprataṁ tv asāmpratam evātrāvasthānaṁ taveti bhāvaḥ | rūpaka-śleṣāv alaṅkārau |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    padoḥ pāriplavyaṁ nayanam aharan madhya-gurutāṁ


    stana-śroṇī māndyaṁ dhiya iva hriyo vāg-vyavasitiḥ |


    śiśutve rādhāyā vigalad-adhikāre sati tanau


kim aṅgāny anyonyaṁ dadhata iva luṇṭhāka-padavīm || [a.kau. 5.65] ||16||

—o)0(o—

|| 5.17 ||

nava-kāmā, yathā—

bāle kaṁsa-bhidaḥ smarotsava-rase prastūyamāne chalāt

prauḍhābhīra-vadhūbhir ānata-mukhī tvaṁ karṇam adhyasyasi |

sa-vyājaṁ vana-mālikā-viracane’py ullāsam ālambase

raṅgaḥ ko’yam avātarad vada sakhi svānte navīnas tava ||

śrī-jīvaḥ : bāle iti prauḍha-dūtyā vacanam | raṅgaḥ kautukam ||17||

**viśvanāthaḥ : **nāndīmukhī dhanyām āha—bāle iti | prauḍhābhīra-vadhūbhiḥ śyāmā-lalitā-rādhādibhiḥ | chalād iti | rādhe’dya nikuñje vilāsa-guroḥ sakāśāt kiṁ kim adhītaṁ tad vyācakṣva | śyāme mayā manda-medhasā tad durgamaṁ śāstram adhyetum aśakyam iti kṛpayā tvayaiva tasmān nityam adhītyādhītya tasya purāṇasya kathā kathanīyā tayaivāhaṁ kṛtārthā bhaveyam | rādhe’lam anayāvahitthayā sa vilāsa-gurur api samprati tvatto’dhīte sa evādhyetuṁ tvām eṣyatīty asmābhis tan-mukhād eva kathā śrotavyā śrūyate ca nityam ity ādi-rītyā prastūyamāne kṛta-prastāve satyānata-mukhī tatra tasyāḥ sahiṣṇutva-jñāpanārtham īṣat kuñcita-mukhī | ūrmimat kuñcitaṁ natam ity amaraḥ | sa-vyājam iti | yuṣmākaṁ deva-pūjārteyaṁ mālā adya kiñcit puṇya-kāmayā mayaiva racanīyeti | raṅgaḥ kautukam | avātarad āvirbhavati sma ||17||

**viṣṇudāsaḥ : **bāle iti | śrī-kṛṣṇe jāta-navīna-rāgāṁ kāñcid vraja-devīṁ prati tad-dhṛdayodghāṭana-vinipuṇā kācit pragalbhā tat-sakhī tac-ceṣṭitānuvādenaiva kṛṣṇe’bhilāṣaṁ tasyāḥ prakāśayantī rahasy āha—kāṁsabhidaḥ kṛṣṇasya smarotsavo manmatha-krīḍā tasmin yo rasaḥ rāgas tasmin prastūyamāne prakarṣeṇa stūyamāne, kiṁ vā prasaṅgam ānīyamāne sati chalāt prasaṅgāntara-miṣataḥ adhyasyasi arpayasi | adhipūrvo’su kṣepaṇe divādiḥ | prauḍhābhīra-vadhūbhir ity eka-yūthaga-gopikābhir iti jñeyam | para-pakṣa-sakhībhiḥ sahaitad-rahasya-prastāvānaucityāt | sa-vyājaṁ vyājo’tra devādyārādhanaṁ tat-sahitaṁ yathā syāt tatheti kriyā-viśeṣaṇam | raṅgaḥ kautukaṁ, navīna iti raṅga-viśeṣaṇāt | bāle iti sambodhanāc ca tasyā nava-kāmātvaṁ vyaktam eva | avātarat prādurabhavat svānte hṛdaye |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    kaṭākṣaṁ soṣyantī vyathata iva netrānta-laharī


    nirātaṅkaṁ vakṣo jana-nayanataḥ śaṅkata iva |


    śiśutvaṁ tāruṇyodayam api nayantyās tanu-tulāṁ


smaro’syā niḥsyandaṁ kalayati manaḥ kaṇṭakam iva || [a.kau. 5.66] ||17||

—o)0(o—

|| 5.18 ||

ratau vāmā, yathā—

nava-bālikāsmi kuru narma nedṛśaṁ

padavīṁ vimuñca śikhi-piñcha-śekhara |

viracanti paśya paṭavas taṭīm imā-

maravinda-bandhu-duhitur nata-bhruvaḥ ||

śrī-jīvaḥ : taṭīṁ prāpya vicaranti bhramanti ||18||

viśvanāthaḥ : dhanyā prāha—naveti | īdṛśaṁ narma-śulka-miṣeṇa man-nīvī-granthi-mocana-rūpaṁ na kuru | nanu phala-mātraṁ surataṁ dattvā yāhīti | tatrāha—nava-bālikāsmīti | tvayi tat sthāsyati ced aham eva grahīṣyāmīty ata āha—vicarantīty ādi | tena kam api rahaḥ-pradeśaṁ vinā nāhaṁ saṁmatā bhaviṣyāmīti dhvaniḥ | nata-bhruvas tās tasyāḥ sakhya eva jñeyāḥ ||18||

**viṣṇudāsaḥ : **nava-bālikāsmīti | kadācit kenacin miṣeṇa yamunā-taṭam āptāyāḥ kasyāścid vraja-devyāḥ panthānam āvṛtya sa-smita-narma-bhaṅgīm ātanvantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati tasyāḥ kiñcit sābhilāṣa-cāṭu-vacanam | nava-bālikāsmīti svayaṁ svasya nava-bālikātva-kathanād antar-abhiprāya-viśeṣo vyañjitaḥ | īdṛśaṁ rahaḥ-krīḍā-prārthana-rūpaṁ narma-parihāsam | padavīṁ mārgaṁ vicaranti viśeṣeṇa caranti bhramantīty arthaḥ |

nanv etāḥ sarvāḥ sva-sva-kāryānveṣaṇe sarvataḥ āsaktā dṛśyante, katham āvayor etad rahasyaṁ jānīyuḥ ? tatrāha—paṭavaḥ pareṅgita-jñāne nipuṇā ity arthaḥ | tatrāpi imāṁ taṭīm iti dṛśyamānāṁ sannidhi-vartinīm | aravinda-bandhu-duhitur yamunāyāḥ | nata-bhruvaḥ nate ānate kuṭile bhruvau yāsāṁ tāḥ parama-sundarya ity arthaḥ | anenābhiḥ sahaiva tava vilāso yuktaḥ, na tu mayeti dhvany-antaram | atra nata-bhruvo vicaranti, tās tu paṭava ity-ādinā etāsām asākṣād yathā bhavati, tathā māṁ ramayety antaḥ-paramautsukyaṁ dhvanitam | nata-bhruvāṁ śaṅkayā tat-kālam eva bahir asvīkāro’tra vāmatā ||18||

—o)0(o—

|| 5.19 ||

yathā vā—

yamunā-puline vilokanān me

calitāṁ smera-sakhī-gṛhīta-hastām |

ayi muñca karaṁ mameti kañjad-

vacanāṁ khañjana-locanāṁ smarāmi ||

śrī-jīvaḥ : grahītatvam atra niruddhatvam | ayīty anunaye | ayi praśnānunayayoḥ iti viśvaḥ||19||

viśvanāthaḥ : uktodāharaṇe vāmyātiśayo na vyañjita ity aparituṣyann āha—yathā veti | śrī-kṛṣṇaḥ subalām āha—yamuneti | smereti | vanaṁ pratyāgamanaṁ te saphalam abhūt | kiṁ yāsīti hasta-grahaṇa-dhvaniḥ | ayi muñceti | tvaṁ me na sakhī | kintu vairiṇy eva | yato’syāṁ vipadi māṁ prakṣeptum icchasīti pratidhvaniḥ | khañjat khañjam ivācarat kaṇṭhād ardhārdham uccarad vacanaṁ yasyās tām | svara-bhedo’yam | khañjaneti | cāpalyaṁ ca | sāttvika-sañcāriṇāv etau sthāyi-bhāvotthāv api bhayotthatvena pratyāyitau | iyaṁ tu śrī-rādhaiva vilāsa-nāsālaṅkāravatī jñeyā ||19||

**viṣṇudāsaḥ : **pūrva-prāpta-śrī-kṛṣṇāṅga-saṅgāyā vāmatāṁ pradarśya sampraty aprāpta-kṛṣṇāṅga-saṅgāyās tām udāharati—yathā veti | yamunā-pulina iti kadācit śrī-rādhāṁ nirīkṣya tadānīntana-tan-madhura-ceṣṭitānubhava-jātotkaṇṭhaḥ śrī-kṛṣṇaḥ sva-gatam eva tac-ceṣṭitaṁ varṇayati | vilokanān me tat-kartṛkaṁ yan mad-vilokanaṁ darśanaṁ tasmād dhetoḥ calitām apasṛtāṁ tad anu smerā hāsya-yuktā yā sakhī tayā gṛhīta-hastām | anantaram ayi sakhi mama karaṁ muñca tyajeti khañjaṁ kaṇṭha-madhya evārdham uccarad-vacanaṁ yasyās tām | anena vaisvarya-nāma-sāttvikodgama uktaḥ | kṛṣṇekṣaṇodgata-vilāsa-nāmānubhāvo nāyikālaṅkāra-viśeṣo’yam | khañjana-locanām iti khañjanopamānena locanayoḥ parama-cañcalatā parama-cārutā ca sūcitā | tal-lakṣaṇaṁ yathātraiva vakṣyati—

    gati-sthānāsanādīnāṁ mukha-netrādi-karmaṇām |


tātkālikaṁ tu vaiśiṣṭyaṁ vilāsaḥ priya-saṅgajam || [u.nī. 11.31]

amarau ca—

    paṭā-lagne patyau namayati mukhaṁ jāta-vinayā 


    haṭhāśleṣaṁ vāñchaty apaharati gātrāṇi nibhṛtam |


    na śaknoty ākhyātuṁ smita-mukha-sakhī-datta-nayanā


hriyā tāmyaty antaḥ prathama-parihāse nava-vadhūḥ || [a.śa. 37]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    ayi prāṇebhyo’pi praṇaya-vasatis tvaṁ priya-sakhī


    mamaiveti prāyo niraṇayam ahaṁ paṅkaja-mukhi |


    idānīṁ tu jñātaṁ vraja-pati-sutasyeva bhavatī


yatas tat-prīty-arthaṁ madanabhimatāya spṛhayate || [a.kau. 5.68]


    dūrād drāghayate'vaguṇṭhana-paṭaṁ līlāṅgulī-mudrayā


    pratyāseduṣi mayy asau kara-yugenāpādayaty añjalim |


    āpṛṣṭānana-padmam ānamayati spṛṣṭā samutkampate


dākṣiṇyaṁ kim u vāmatātha sutanor nāvedi kiñcin mayā || [a.kau. 5.88] ||19||

—o)0(o—

|| 5.20 ||

sakhī-vaśā—

vraja-rāja-kumāra karkaśe

sukumārīṁ tvayi nārpayāmy amum |

kalabhendra-kare navodayāṁ

nalinīṁ kaḥ kurute janaḥ kṛtī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : abhisāritāṁ rādhāṁ śrī-kṛṣṇa-samīpe balād ākṛṣyamānīyāpi tasya hastauddhatyam ālakṣya punas tāṁ parāvartayantī lalitā prāha—vrajeti | kalabhednrety arthāntara-nyāsaḥ | tena svasya kalabhendratvaṁ parityajya yadi bhramaratvam aṅgīkuruṣe tadaivemāṁ dāsyāmīti bhāvaḥ ||20||

**viṣṇudāsaḥ : **vraja-rāja-kumāreti | kṛṣṇe jāta-navānurāgotkaṇṭhitāyāḥ kintu pradhāna-sakhy ananumatyā tāṭasthyam āśritāyāḥ kasyāścit saṅga-labdhaye parama-cāturyeṇa tām eva pradhāna-bhūtāṁ tat-sakhīṁ prati śrī-kṛṣṇe sasāma-cāṭu prārthitavati tasyāḥ pratyuttaram | karkaśe kaṭhine tat tu kārkaśyam asura-vadhādi-ceṣṭāṁśena kulābalā-vañcanāṁśena ca jñeyam | na tu dehāpekṣayā vayo’pekṣayā vā | vraja-rāja-kumāreti sambodhitatvāt | sukumārīm atikomalāṁ kalabhendro matta-gajas tasya kare haste navodayāt tat-kālodbhavāṁ kṛtī kuśala ity arthaḥ | arthāntara-nyāsa-nāmālaṅkāro’yam ||20||

—o)0(o—

|| 5.21 ||

yathā vā—

na svīkṛtā sakhi mayā srag ihāsti kaundī

kiṁ dīrgha-roṣa-vikaṭāṁ bhru-kuṭīṁ tanoṣi |

kṣipteyam atra mama maṇḍana-peṭikāyāṁ

ced vṛndayā caṭulayā kim ahaṁ kariṣye ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : uktodāharaṇe parama-vāmāyās tasyāḥ sakhyāḥ sāhāyyam eva kṛtam iti sakhī-vaśatvaṁ na yathāvad āyātam ity aparituṣyann āha—yathā veti | kadācin māninīṁ dhanyāṁ mālā-dāna-mātreṇaiva prasādya gate śrī-kṛṣṇe āgatāyāṁ ca māna-śikṣā-kāriṇyāṁ prauḍha-sakhyāṁ saiva dhanyā tato bibhyatī sahasaiva sva-kaṇṭhān mālām uttārya bhūṣaṇa-mañjūṣikāyāṁ kṣiptvā tām āha—na svīkṛteti | caṭulayā mad-bahu-vāraṇam amānayantyā tvattaḥ prāpsyamāna-tarjana-kāraṇaṁ sṛjantyā mad-vairiṇy evety arthaḥ ||21||

**viṣṇudāsaḥ : **mṛdu-prakaṭyāḥ sakhī-vaśatām udāhṛtya madhyāyās tāṁ darśayati yathā veti | na svīkṛteti kasyāścit mānavatyāḥ kalahāntaritātvaṁ nirdhārya tat-pradhāna-sakhyā agocare vṛndayā sahāgatya nānānunayena prasādya sva-hasta-racita-mālāṁ tasyai dattvā śrī-kṛṣṇe prasthite sati tadaiva daivād gatāṁ tāṁ pradhāna-bhūtāṁ sakhīṁ śrī-kṛṣṇa-śilpa-vikhyāta-citra-mālyāvakalana-sambhāvita-kṛṣṇa-prasādana-samucchalitāmarṣa-ghorekṣaṇāṁ dṛṣṭvā sā sabhaya-vyājam uvāca | kaundī kunda-puṣpodbhavā maṇḍana-peṭikāyāṁ maṇi-maya-bhūṣaṇādhāra-svalpa-mañjūṣikāyām |

nanu yadi sraji tava svīkāro nāsti, tarhi tayā kim-arthaṁ na prakṣeptavyā ? tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—vṛndayā | kim-bhūtayā ? caṭulayā cañcalayā na hi na hīty āmreḍitena pratyākhyātayā kṣiptā | tatrāha kiṁ kariṣye ? mama ko doṣa iti bhāvaḥ |

govinda-līlāmṛte ca—

    gṛhonmukhīṁ karṣatha vastra-karṣaṁ


    līnāṁ kvacit sūcayathāśv amuṣmai |


    saṅge sthitāṁ khedayathāmunā māṁ


saṅgaḥ kathaṁ vo'tha mayā vidheyaḥ || [go.lī. 11.12] ||21||

—o)0(o—

|| 5.22 ||

savrīḍa-rata-prayatnā, yathā—

dvitrāṇy etya padāni kuñja-vasater dvāre vilāsonmukhī

sadyaḥ kampa-taraṅgad-aṅga-latikā tiryag-vivṛttā hriyā |

bhūyaḥ snigdha-sakhī-girāṁ parimalais talpāntam āseduṣī

svāntaṁ hanta jahāra hāri-hariṇī-netrā mama śyāmalā ||22||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : sa-vrīḍo rate ramaṇa-viṣaye prasanno yasyāḥ sā | śrī-kṛṣṇaḥ prātaḥ subalam āha—dvi-treti | vilāsonmukhī suratābhilāṣiṇīty autsukyāśleṣeṇa vilāsa-nāmālaṅkāreṇotkṛṣṭaṁ sundaraṁ mukhaṁ yasyāḥ sā | kampena taraṅgantī taraṅgāyamāṇāṅga-latikā yasyāḥ sā | sadyas tat-kṣaṇa eva kānta-kartṛka-darśanāghāteneva tiryag vivṛtya parāvartita-mukhī pṛṣṭhīkṛta-kāntā vāma-pāṇināvaguṇṭhanam utsārayāmāsety arthaḥ | evaṁ ca śaṅkā-lajjā-vegautsukyānāṁ sandhiḥ | tataś ca bhūya ity anena snigdhety anena ca girām iti parimalair iti bahu-vacanābhyāṁ ca tasyā ānayanārthaṁ sakhī-vinaya-praṇaya-śrī-kṛṣṇokta-cāṭu-kathana-gamanāgamana-sāma-dānābhyupāyā vyañjitāḥ | atra parimalair ity anena girāṁ puṣpa-mañjarītvam | snigdha-sakhīnāṁ komala-vallītvam | tasyā nāyikāyā bhramarītvaṁ śrī-kṛṣṇasya bhramaratvaṁ cānītam | tathā saurabha-lobhenāyāt bhramarī bhramareṇa sambhuktety atiśayokty-aprastuta-praśaṁse ca dhvanite | hāri-hariṇīti | tadānīntana-tādṛśa-netrānta-cāñcalyaṁ ca tasyās tenāsvāditam iti ||22||

**viṣṇudāsaḥ : **dvi-trāṇy etyeti | prathama-darśana-jāta-sādhvasayā śyāmalayā kadācit kuñje raho-līlopakrame yāny atimadhura-ceṣṭitāni kṛtāny āsan, krīḍānantaraṁ tasyāṁ gṛham āptāyāṁ satyāṁ tat-tad-anupama-mādhuryākṛṣṭa-cittaḥ śrī-kṛṣṇas tān evānūdya paramausukyena svagataṁ kiṁ vā vṛndāṁ lakṣyīkṛtya varṇayati | dvi-trāṇi dve vā trīṇi vā saṅkhyā yeṣāṁ tāni padāni, etya āgatya kuñja-vasateḥ kuñja-gṛhasya, vilāse unmukhī tad-anu sadyas tat-kālam eva sa-sambhrama-harṣautsukhyādi-janita kampena taraṅgantī taraṅga ivācarantī aṅga-latikā yasyās tathāvidhā satī hriyā lajjayā tiryak vakra-gatyā vivṛttā gṛhonmukhī bhūtvā calitā | tad-anantaraṁ bhūyaḥ punaḥ snigdhā sneha-yuktā yā sakhī tasyā girāṁ vācāṁ parimalair vinodair girām iti parimalair iti ca bahu-vacanaṁ nānā-vidha-sāma-bhedādi-hitopadeśa-sūcakam | talpāntaṁ śayyāntikam āseduṣī prāptā | svāntaṁ manaḥ | hantāścarye | tadānīntana-tan-netra-mādhurya-sphūrtyā viśinaṣṭi—hāri-hariṇī-netrā hāriṇī mano-hāriṇī parama-kamanīya-locanā yā hariṇī tasyā netre iva netre yasyāḥ | atra ivādi-dharmopameyānāṁ trayāṇāṁ lope luptopamā |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    āpṛṣṭā namayati vaktram īkṣyamāṇā 


    netrābje mukulayati vrajeśajena |


    yāntīṣu praṇayi-sakhīṣu yāti paścān


nānaṅgo namayati komalaṁ mano’syāḥ || [a.kau. 5.69] ||22||

—o)0(o—

|| 5.23 ||

roṣa-kṛta-bāṣpa-maunā, yathā—

siddhāparādham api śuddha-manāḥ sakhī me

tvāṁ vakṣyate katham adakṣiṇam akṣameva |

nemāṁ viḍambaya kadamba-vanī-bhujaṅga

vaktraṁ pidhāya kurutām iyam aśru-mokṣam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : khaṇḍitāyā dhanyāyāḥ sakhī kṛṣṇam āha—siddheti | uddhateva adhīreva na viḍambaya praṇipātādinā no hasa | vanīty alpa-vivakṣāyām | bhujaṅga he kāmuka ! kadamba-vane rātrau yā ramitā tāmi yaṁ jānīta iti bhāvaḥ | kurutām iti | rodane vighnaṁ mākārṣīḥ | asyā lalāṭe rodanam eva likhitam astīti bhāvaḥ ||23||

**viṣṇudāsaḥ : **siddhāparādham iti | kayācin mugdhā-nāyikayā saha dūtī-dvārā dūtī-dvārā saṅketaṁ kṛtvā paścād uparodha-vaśād rātrāv anyāsaṅgaṁ vidhāya prātas tat-savidham āgatya tad-vañcana-pūrvaka-nija-nigūḍhāprādham apahnotuṁ sva-cāturyam āviṣkurvati śrī-kṛṣṇe tasyāḥ kadācit prakhara-svabhāvā sakhī taṁ prati sāsūyam āha—siddhaḥ paryāptaḥ aparādho yasymin taṁ tvām | adakṣiṇa he kuṭila ! uddhateva adhīreva yataḥ śuddha-manāḥ nirmala-cittā ata eva tvayā kuṭilena saha saṁlāpo na yukta iti dhvanitam | pidhāyācchādyety asyāṁ tvat-kṛtātikrame’nyajanair jñāte sati mahaty eva lajjā bhaviteti nija-sakhyāḥ parama-sauśīlyaṁ dhvanitam | anyat spaṣṭam |

amarau ca—

    datto'syāḥ praṇayas tvayaiva bhavatā ceyaṁ ciraṁ lālitā


    daivād adya kila tvam eva kṛtavān asyā navaṁ vipriyam |


    manyur duḥsaha eṣa yāty upaśamaṁ no sāntva-vādaiḥ sphuṭaṁ


he nistraṁśa vimukta-kaṇṭha-karuṇaṁ tāvat sakhī roditu || [a.śa. 5]


    sā patyuḥ prathamāparādha-samaye sakhyopadeśaṁ vinā


    no jānāti savibhramāṅga-valanā-vakrokti-saṁsūcanam |


    svacchair accha-kapola-mūla-galitaiḥ paryasta-netrotpalā 


bālā kevalam eva roditi luṭhal-lolālakair aśrubhiḥ || [a.śa. 26] ||23||

—o)0(o—

|| 5.24 ||

atha māne vimukhī—

mṛdvī tathākṣamā ceti sā māne vimukhī dvidhā ||

śrī-jīvaḥ : akṣamety atra uddhatety eva vā pāṭhaḥ ||24||

**viśvanāthaḥ : **atra priyāpriyoktau cāśaktety asyodāharādānāt roṣa-kṛta-bāṣpa-maunayor dvaividhyaṁ budhyate | tathā hi—roṣa-kṛta-bāṣpa-maunī dvidhā bhavati | priyāpriyoktau cāśaktā māne vimukhe ceti | atra ca-kāra-dvayam api dvaividhya-jñāpakam | atra prathamā sāmānya-lakṣaṇodāharaṇenaiva caritārtheti tām ullaṅghya dvitīyāṁ bhinatti | mṛdvī komala-mānā | akṣamā māna-śūnyā | ādyā kiñcin madhyatvāṁśa-sparśinī | dvityātimugdhā ||24||

**viṣṇudāsaḥ : **mṛdvīti na vidyatekṣamā sahiṣṇutā yasyāḥ sā akṣamā asahanā | kṣamuṣ sahane ity asmāt ṣitvābhāve’ṅ-pratyayaḥ ||24||

—o)0(o—

|| 5.25 ||

tatra mṛdvī, yathā rasa-sudhākāre (1.156)—

vyāvṛtti-kramaṇodyame’pi padayoḥ pratyudgatau vartanaṁ

bhrū-bhedo’pi tad īkṣaṇa-vyasaninā vyasmāri me cakṣuṣā |

cāṭūktāni karoti dagdha-rasanā rūkṣākṣare’py udyatā

sakhyaḥ kiṁ karavāṇi māna-samaye saṅghāta-bhedo mama ||

**śrī-jīvaḥ : **vyāvṛttīti | cakṣuṣā vyasmāri vismārayāmāsa | cetaseti vā pāṭhaḥ | saṅghāta-bheda ātmīya-gaṇa-madhye bhedo jāta ity arthaḥ ||25||

**viśvanāthaḥ : **mānaṁ śikṣitavatīr āyāntīr mānasya kṣemaṁ pṛcchantīḥ sva-sakhīḥ prati dhanyā āha—vyāvṛttyā parāvṛttyā taṁ pṛṣṭīkṛtya kramaṇasya gamanasyodyame kriyamāṇe’pi pratyudgatau vartanaṁ na tasya saṁmukha eva abhyudgame padayor vṛttiḥ syāt | vyasmāri vismṛtaḥ | vyasaninā āsaktimatā | tatrāpi rasanāyām eva dagdheti viśeṣaṇa-dānād iyam eva sarvato’nartha-kāriketi sūcitam | mama saṅghātasya pada-cakṣū-rasanādi-gaṇasya bhedaḥ svabhāva-bhedo jātaḥ | tatra padādibhir vyāvṛtti-bhrū-bheda-rūkṣākṣarāṇāṁ cikīrṣitatve’pi yat tad-darśanānantaraṁ sva-svabhāva-vaiparītyaṁ gṛhītaṁ tena kayāpi vidyayā vā mantrābhimantrita-dhūli-kṣepeṇa vā siddhāñjanena vā kṛtena padādīndriyāṇi tadānīm unmāditānīti vibhāvanā-viśeṣokti-virodher vyañjitam ||25||

**viṣṇudāsaḥ : **vyāvṛtti-kramaṇodyame iti | apriya-kāriṇi priyatame prasādam avadhārya svaṁ prati sopālambha-māna-krama-paddhatim upadiśatīr nija-sakhīḥ prati kasyāścid yūtha-mukhyāyāḥ uttaram idam | vyāvṛttiḥ parāṅmukhateti yāvat | tayā yat kramaṇaṁ tasyodyame’pi ārambha-mātre’pi me mama padayoḥ caraṇayor vartanaṁ vṛttiḥ pratyugatau tat-pratikūla-gatau jātam iti śeṣaḥ |

nanu tarhi bhrū-kuṭy-ādinā kim iti sa dhūrto na nirastaḥ ? tatrāha—bhrū-bhedo’pi cakṣuṣā vyasmāri vismṛtaḥ | hetu-garbha-viśeṣaṇam—cakṣuṣā | kimbhūtena ? tad-īkṣaṇa-vyasaninā tasya kṛṣṇasya yad īkṣaṇaṁ tat-karmaka-darśanaṁ tasmin yat vyasanam āsaktis tad eva śīlaṁ yasya tena |

vyasanaṁ tv aśubhe saktau pāna-strī-mṛgayādiṣu |

daivāniṣṭa-phale pāpe vipattau niṣkramodyame || iti viśva-prakāśāt |

evaṁ rasanā jihvāpi mattaḥ svatantrābhūd ity āha-rūkṣākṣare paruṣa-varṇāñcita-vākye viṣaye udyatāpi cāṭūktāni savinaya-madhura-vacanāni karoti | ata eva dagdhā cāsau rasanā ceti rasanāṁ prati asūyayā ākṣepoktiḥ | ata eva he sakhyaḥ ! kiṁ karavāṇi tad yūyam eva vadateti bhāvaḥ | yataḥ māna-samaye mānāvasare saṅghāto’tra nija-karaṇa-vargaḥ tasya bhedaḥ bhinnatā sarveṣām indriyāṇāṁ svātantryeṇa vyavahārān mattaḥ pṛthaktvaṁ babhūveti śeṣaḥ |

amarau ca—

    bhrū-bhaṅge racite'pi dṛṣṭir adhikaṁ sotkaṇṭham udvīkṣate


    kārkaśyaṁ gamite'pi cetasi tanū romāñcam ālambate |


    ruddhāyām api vāci sasmitam idaṁ dagdhānanaṁ jāyate 


dṛṣṭe nirvahaṇaṁ bhaviṣyati kathaṁ mānasya tasmin jane || [a.śa. 24]


    bhrū-bhedo racitaḥ ciraṁ nayanayor abhyastam āmīlanaṁ


    roddhuṁ śikṣitam ādareṇa hasitaṁ maune'bhiyogaḥ kṛtaḥ |


    dhairyaṁ kartum api sthirīkṛtam idaṁ cetaḥ kathañcin mayā


baddho māna-parigrahe parikaraḥ siddhis tu dūre sthitā || [a.śa. 92]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    sakhyā śikṣita-pāṭhitāni subhṛśa;m vāmyopadeśākṣarāṇy


    adyāvaśyam abhīṣṭa-saṅga-samaye sampādanīyāni hi |


    itthaṁ cetasi niścayo vyajani yaḥ kṛṣṇasya sandarśane


sadyo’sau saha cetasāpasṛtavāṁs trastāsmi tasyā hṛdaḥ || [a.kau. 5.67]

—o)0(o—

|| 5.26 ||

akṣamā, yathā—

ābhīra-paṅkaja-dṛśāṁ bata sāhasikyaṁ

yā keśave kṣaṇam api praṇayanti mānam |

māneti varṇa-yugale’pi mama prayāte

karṇāṅganaṁ vahati vepathum antarātmā ||26||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ: **mānaṁ śikṣayantīṁ sakhīṁ kācit sarvā māninīr ākṣipanty āha—ābhīreti | sahasā vartate iti sāhasikas tasya bhāvaḥ sāhasikyam | keśave dṛṣṭe satīty arthaḥ | na cāsyāḥ kāntaṁ prati roṣo nāstīti vācyam | kṛtāparādhe dayite bāṣpa-ruddhāvalokanā [u.nī.5.14] iti sāmānya-lakṣaṇe roṣa-kāryasya bāṣpasyokteḥ | kiṁ tu kānta-darśana-kṣaṇa evānandānubhavān mānasyānubhāva-sahitasyāpi śāntiḥ | prathamoktāyāṁ tu tad-darśana-kṣaṇe māna-janitasya kāyika-vācika-mānasikodyamasya tad-darśanānanda-saṁmardād ajāta-phalasyaiva śāntiḥ | tad-dvitīya-kṣaṇe mānasyāpi śāntir iti sā sa-bāṣpa-roṣā kṛṣṇena prathamaṁ dṛṣṭaiva | mānākṣamā tu tathā-bhūtena samyaktayā dṛṣṭeti bhedo vivecanīyaḥ | kintu kānta-darśanānanda-sparśa-mātra eva roṣo nivartata iti mānārambhasyābhāvaḥ | prathamoktāyās tu mṛdvyās tad-darśanānanda-saṁmarda eva roṣo yātīti ārabdhasya mānasyāsiddhir iti bhedo vivecanīyaḥ ||26||

**viṣṇudāsaḥ : **ābhīra-paṅkaja-dṛśām iti—kasyāścit para-pakṣa-yūtheśāyāḥ kṛṣṇe māna-dārḍhyam ākarṇya kayācid vāma-svabhāvayā sakhyā tad-vṛttānta-kathana-vyājāt sva-yūtheśvaryāṁ māna-prakāra upadiṣṭaḥ | tad-anu tāṁ sakhīṁ prati tad yūtheśvarī svānubhavena bhaṅgyā sarvā eva māninīr ākṣipantī nija-svabhāvam āviṣkaroti | ojaḥ saho’mbhasā vartate [pā. 4.4.27] iti ṭhak | sāhasena vartate sāhasikaḥ | tato bhāve ṣyañ sāhasikyaṁ karṇāṅganaṁ karṇasya parisaram api antaḥ manasi ātmā prāṇaḥ | vepathuṁ kampam |

amarau ca—

    sā yāvanti padāny alīka-vacanair ālī-janaiḥ śikṣitā


    tāvanty eva kṛtāgaso drutataraṁ vyāhṛtya patyuḥ puraḥ |


    prārabdhā purato yathā manasijasyājñā tathā vartituṁ


premṇo maugdhya-vibhūṣaṇasya sahajaḥ ko'py eṣa kāntaḥ kramaḥ || [a.śa. 43]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    māna-grāhaṇa-sāgraha-priya-sakhī-śikṣoparodhād asau


    tūṣṇīm eva ciraṁ nimīlya nayane namrānanaiva sthitā |


    roṣāndhasya madīya-dūṣaṇa-kathā-veśena vācālatāṁ


śrutvā bandhu-janasya kātara-mukhī karṇe kareṇāruṇat || [a.kau. 5.83]


    netre kiṁ vinimīlayāmi dayitas tatrāpi sandṛśyate


    cetaḥ kiṁ kaṭhinīkaromi satataṁ tatrāpy asau khelati |


    doṣāt kiṁ gaṇayāmi tasya guṇatāṁ gacchanti te tat-kṣaṇān


māno’nyena pathā bhaved yadi tadā sakhyaḥ sa evocyatām || [a.kau. 5.84]


    romāñcaiḥ samam utthitaṁ prathamato mānena sāhe dṛśor


    aśru āvitam ānanena ca samaṁ nītaṁ mamāṁho’py adhaḥ |


    sakhyaś cābharaṇaiḥ samaṁ mukharitās tṛṣṇīkatāṁ prāpitā


mām ālokya cirārjito’pi sudṛśā kopas tayā vismṛtaḥ || [a.kau. 5.85] ||26||

—o)0(o—

|| 5.27 ||

atha madhyā—

samāna-lajjā-madanā prodyat-tāruṇya-śālinī |

kiñcit-pragalbha-vacanā mohānta-surata-kṣamā |

madhyā syāt komalā kvāpi māne kutrāpi karkaśā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : samānau tulya-pramāṇau lajjā-madanau yasyās tena mugdhāyā madanāl lajjādhikyam | pragalbhāyā lajjāto madanādhikyam iti jñeyam | prodyad iti | tena mugdhā-pragalbhe īṣat-tāruṇya-pūrṇa-tāruṇye jñeye | kiñcid iti | tena mugdhā-pragalbhe pragalbha-pūrṇa-pragalbha-vacane jñeye | moha ānandaḥ | mūrcchā kāmādy-udgama-janyā | anye yatra tathā-bhūte surate kṣamābhāvāt kṣaṇa-paryanta-surate sāmarthyavatī tata ānanda-mūrcchānantaram aśaktety arthaḥ | tena mugdhāyā madanālpatvād ānanda eva | na tu mūrcchā tathā bālātapatvāt tad-anantaram api sāmarthyam | tataś ca nirmoha-surata-kṣamā, mohānta-surata-kṣamā | mohādi-surata-kṣameti tisṛṇāṁ lakṣaṇam āyātam iti ||27||

**viṣṇudāsaḥ : **samāneti—samānau tulyau nātyalpātirekau lajjā-madanau yasyāḥ sā samāna-lajjā-madanā | prodyat-prakāśamānaṁ yat tāruṇyaṁ tena śālinī ślāghyā ||27||

—o)0(o—

|| 5.28 ||

tatra samāna-lajjā-madanā, yathā—

vikirati kila kṛṣṇe netra-padmaṁ sa-tṛṣṇe

namayati mukham antaḥ-smeram āvṛtya rādhā |

nidadhati dṛśam asminn anyataḥ prekṣate’muṁ

tad api sarasijākṣī tasya modaṁ vyatānīt ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **nāndī paurṇamāsīṁ prāha—vikiratīti | antaḥ-smeram iti smitasya bahir niṣkramaṇāvaraṇam | āvṛtyeti kaṭākṣasyābhāvaḥ kāntena pūrṇa-netrābhyāṁ dṛṣṭatvāt | tena pragalbhāyā lajjālpatvāt mukhaṁ sa-smitam | ānamayya īṣad āvṛtya kaṭākṣeṇa vīkṣate ity āyātam | tathā kāntenāpāṅga-dṛṣṭatve madhyāpi kaṭākṣeṇekṣate | mugdhā tatrāpi lajjādhikyān naikṣata iti vivekaḥ | iyam eva spaṣṭīkartum āha—nidadhatīti | anyataḥ anyatra kutrādau dṛśaṁ dṛṣṭiṁ sampūrṇām arpayati sati prekṣate prakarṣeṇa sampūrṇayaiva dṛṣṭyekṣate | kiñcid apāṅgāgamana-jñāne tu na prakarṣeṇeti bhāvaḥ ||28||

**viṣṇudāsaḥ : **vikiratīti—puṣpāvacayana-vyājena viśākhayā saṅketa-kuñjam adhiṣṭhitasya kṛṣṇasya sannidhim ānītāyāṁ rādhāyāṁ tadānīntana-vṛttiṁ latāntarācchannā vṛndā kundalatāṁ prati sollāsam ālapati | nidadhati nyasyati sati dṛśaṁ nayanam | asmin kṛṣṇe anyataḥ anyatra sarasijākṣīti netrasya praphullatvena tasyāś ca tad-darśane paramautsukyaṁ sūcitam |

amarau ca—

    alasa-valitaiḥ premārdrārdrair muhur mukulīkṛtaiḥ


    kṣaṇam abhimukhair lajjā-lolair nimeṣa-parāṅmukhaiḥ |


    hṛdaya-nihitaṁ bhāvākūtaṁ vamadbhir ivekṣaṇaiḥ 


kathaya sukṛtī ko'yaṁ mugdhe tvayādya vilokyate || [a.śa. 4]


    supto'yaṁ sakhi supyatām iti gatāḥ sakhyas tato'nantaraṁ


    premāvāsitayā mayā saralayā nyastaṁ mukhaṁ tan-mukhe |


    jñāte'līka-nimīlane nayanayor dhūrtasya romāñcito


lajjāsīn mama tena sāpy apahṛtā tat-kāla-yogyaiḥ kramaiḥ || [a.śa. 33]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    niryātāyāṁ tvayi viramito mālayā ratna-dīpaḥ


    kṛṣṇe colaṁ kṣapayati mayā svastikaḥ sannibaddhaḥ |


    nīvi-granthiṁ harati sahasā saṁhatorūpaviṣṭaṁ


buddhyaivāhaṁ sakhi samadhikā vallabhas te balena || [a.kau. 5.25]


    ākṛṣṭe vraja-rājajena vasane virmocitair āyataiḥ 


    keśoghair niravāhayaṁ sakhi tanoḥ sāṁmukhya-saṅgopanam |


    jihremi smaraṇe’pi tasya yad iyaṁ kṛṣṇāṣṭamī-yāminī


vāsīt sundari sammukhārdha-timirā paścārdha-candra-prabhā || [a.kau. 5.71]


    parīrambhaṁ sehe katham api mukhāmbhoja-madhunaḥ


    prapāṇe nā neti vyadhita kara-kampaṁ kim api yā |


    svayaṁ labdhocchvāsaṁ jaghana-bhuvi vāsaḥ sthagayituṁ


svayaṁ sā śrī-kṛṣṇaṁ kim api parirebhe dṛḍhataram || [a.kau. 5.73] ||28||

—o)0(o—

|| 5.29 ||

prodyat-tāruṇya-śālinī, yathā—

bhruvor vikṣepas te kavalayati mīna-dhvaja-dhanuḥ-

prabhārambhaṁ rambhā-śriyam upahasaty uru-yugalam |

kuca-dvandvaṁ dhatte ratha-caraṇa-yūnor vilasitaṁ

varorūṇāṁ rādhe taruṇimani cūḍāmaṇir asi ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : śrī-kṛṣṇa āha bhruvor iti | dhanuṣaḥ prabhāyā ārambhaṁ kavalayatīty etad agre tasya śobhodgama eva na bhavati, kiṁ punar vikrama iti | tac charād api koṭi-guṇādhiko bhavatyāḥ kaṭākṣa-śaro māṁ prahariṣyatīti dhvaniḥ | na jāne tato me kā daśā bhaviṣyatīty anudhvaniḥ | ratha-caraṇaś cakravāko jātir yayos tayor yūnor iti śāka-pārthivādiḥ | vilasitaṁ saha-bhāva-krīḍāṁ viśeṣeṇa lasitaṁ dīptiṁ tad-ākāra-śobhāṁ ca ||29||

**viṣṇudāsaḥ : **bhruvor iti | svapārśva-sthāyāḥ krīḍā-kuñje rādhāyāḥ kaiśorocchalitaāṅga-cārtutā-nirīkṣaṇa-jāta-pramoda-dharṣita-cittaḥ kṛṣṇas tām eva sambodhya varṇayati | kavalayati grasati, nyak-karotīty arthaḥ | mīnadhvajaḥ kāmaḥ, tasya dhanuṣaḥ prabhāyāḥ śobhāyā ārambham unmīlanam | rambhā-śriyaṁ kadalyāḥ śobhām | ratha-caraṇaś cakravākaḥ| taruṇimani tāruṇye |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    stanau stavaka-vibhramau vihasitaṁ prasūnodgatir


    vaco madhuraso dṛśāv abhimukhī-sthitau khañjanau |


    bhruvau bhramara-maṇḍalī kara-padaṁ navāḥ pallavās


tvam eva sakhi rādhike madana-kalpa-vallī bhuvi || [a.kau. 5.70] ||29||

—o)0(o—

|| 5.30 ||

kiñcit-pragalbhoktiḥ, yathā uddhava-sandeśe (54)—

mad-vaktrāmbhoruha-parimalonmatta-sevānubandhe

patyuḥ kṛṣṇa-bhramara kuruṣe kiṁtarām antarāyam |

tṛṣṇābhis tvam yadi kala-ruta-vyagra-cittas tadāgre

puṣpaiḥ pāṇḍu-cchavim aviralair yāhi puṁnāga-kuñjam ||

**śrī-jīvaḥ : **dūrato vaṁśī-dhvaniṁ vidhāya punaḥ sandhyāndhakāra eva guptam āgataṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati saṅketa-sthānaṁ kāpi sūcayati—mad-vaktreti | patyuḥ sevānubandhe pākādy-ārambhe tad etac ca gṛha-lokānāṁ sukhārtham evāropya vadati sma ||30||

**viśvanāthaḥ : **atyutkaṇṭhayā jaṭilā-gṛhopakaṇṭha eva kasmiṁścid udyāne bahu-kṣaṇaṁ muralīṁ vādayatāpy aprāptāṁ rādhām ālakṣya tad-vṛtta-jñānārthaṁ śrī-kṛṣṇena preṣitāṁ kāñcana sakhīṁ lakṣyīkṛtya śvaśrv-ādi-guru-jana-madhyasthā sā kam api bhramaram uddiśya bruvāṇā dūrataḥ saṅketa-sthalaṁ sūcayati—mad-vaktreti | unmatteti sambhodhanena guru-gṛhāti-nikaṭe ekasminn udyāne kathaṁ vilāsaḥ setsyatīti tat-parāmarśābhāvaḥ sūcitaḥ | patyuḥ sevānubandhe jalādy-uṣṇīkaraṇa iti vāṅ-mātram eva śvaśrūṁ nandāndaraṁ ca prīṇayitum | he kala-ruteti | vaṁśī-vādya-śravaṇenāvadadhadbhir guru-janair yady ahaṁ niruddhyeya tadā kā gatir bhaviṣyatīti vaṁśī-svanaṁ mā kārṣīr iti bhāvaḥ | puṁnāga-kuñjaṁ dūrastham | yad vā, tṛṣṇākrānto dūraṁ yātuṁ na śaknoṣi tadodyānaṁ parihṛtya kuñja-nikaṭastham iti | pāṇḍu-cchavim iti | asyāṁ candrikā-bahulāyāṁ rajanyāṁ tasya janair durlakṣyatvam | aviralair niviḍair api duṣpraveśatvam | surabhitvāt śṛṅgāraopayogitvaṁ ca ||30||

**viṣṇudāsaḥ : **mad-vaktreti | kadācit śvaśrv-ādi-nirbandha-niruddhāyāṁ rādhāyāṁ niviḍotkaṇṭhayā kṛṣṇo’lakṣitam eva tasyā gṛhopavanam āviśya bhṛṅga-rava-saṅketena tāṁ prati svāgamanam āvedayann āsīt | tad anu tac-chabda-vivaśayā tayā kuñjāya taṁ prasthāpayituṁ bhramara-vyapadeśenoce | antarāyaṁ vighnam | kara-ruta he madhurāsphuṭa-dhvane ! pakṣa-dvaye’pi samānārthaḥ | tiraścāṁ vāsitaṁ rutaṁ ity amaraḥ | puṁnāgo vṛkṣa-viśeṣaḥ, tad-upalakṣita-kuñjam | pakṣe, punnāga he puruṣa-śreṣṭha ! kuñjaṁ yāhi | kimbhūtam ? puṣpaiḥ pāṇḍu-cchaviṁ dhavala-varṇam | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—aviralair iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    mama śrotre śabdaḥ suratam iti he kṛṣṇa na gataḥ


    sakhībhyo yācitvā yadi bhavati dāsyāmi bhavate |


    iti svoktaṁ prātaḥ śuka-yuvatibhir bhāṣitam asau


kayedaṁ vaḥ proktaṁ vaca iti sakhīṣv eva nidadhe || [a.kau. 5.72] ||30||

—o)0(o—

|| 5.31 ||

mohānta-surata-kṣamā, yathā—

śrama-jala-niviḍāṁ nimīlitākṣīṁ

ślatha-cikurām anadhīna-bāhu-vallīm |

mudita-manasam asmṛtānya-bhāvāṁ

rati-śayane niśi gopikāṁ smarāmi ||

**śrī-jīvaḥ : **śrama-jala-niviḍām iti śrī-kṛṣṇasya bhāvanā-vacanam | kiṁ tu so’pi kāṁ smarāmīty eva | murajid amuṁ nahi vismṛtiṁ nināya iti pāṭhe subalasya bhāvanā-mayaṁ vacanam ||31||

**viśvanāthaḥ : **kiṁ dhārayasīti subalena pṛṣṭaḥ śrī-kṛṣṇa āha—śrameti | atra śrama-jalānāṁ naiviḍyam | cikurāṇām ślathatvaṁ, bāhu-vallyā daurbalyaṁ ca suratāntaṁ vyanakti | na smṛto’nyasya viṣayāśrayoddīpanāder bhāvo bhāvanā yasyā iti rati-sukhe viśeṣānubhavo mūrcchāyām api vartamānas tasyā mukha-mādhuryāt tadānīm avagata iti jñeyam | atra mudita-manasam ity asyāpuṣṭārthatvaṁ vaktuḥ prematvānulāpa-para-vaśāt soḍhavyam | sa ca cirān mad-viṣaya-kāmāgni-santapta-manāḥ sā suratena mayādya mudita-manāḥ kṛtā ity ataḥ kṛtārtho’smīti svābhiprāyodgāra-maya iti ||31||

**viṣṇudāsaḥ : **śrama-jaleti | rātri-gata-vilāse śrī-rādhāyās tad-daśotpanna-mādhurya-viśeṣaṁ saṁsmaran śrī-kṛṣṇaḥ svagataṁ jalpati | śrama-jalaiḥ krīḍāyāsa-vāribhiḥ niviḍāṁ sañkulāṁ nimīlitākṣīṁ mudrita-netrām | anadhīne anāyatte bāhu-vallyau yasyās tām | asmṛtaḥ na smṛtas tat-tad-vilāsa-mādhuryaṁ vinānya-bhāvo’para-padārtho yayā tām | itara-rāga-vismāraṇaṁ nṝṇām [bhā.pu. 10.31.14] ity-ādinā tal-līlādes tathāvidhatvāt | rati-śayane krīḍā-talpe | amarau ca—

    gāḍhāliṅgana-vāmanī-kṛta-kuca-prodbhinna-romodgamā


    sāndra-sneha-rasātireka-vigalat-śrīman-nitambāmbarā |


    mā mā mānada māti mām alam iti kṣāmākṣarollāpinī


suptā kiṁ nu mṛtā nu kiṁ manasi me līnā vilīnā nu kim || [a.śa. 36] ||31||

—o)0(o—

|| 5.32 ||

māne komalā, yathā—

prāṇās tvam eva kim iva tvayi gopanīyaṁ

mānāya keśi-mathane sakhi nāsmi śaktā |

ehi prayāva ravijā-taṭa-niṣkuṭāya

kalyāṇi phulla-kusumāvacaya-cchalena ||

**śrī-jīvaḥ : **keśi-mathana iti | pūrva-granthe sthāpityāyām atrāpi sthāpayiṣyamāṇāyāṁ dvārakātaḥ samāgamanāt paratra jātāyāṁ līlāyāṁ sambhavati | keśi-vadhānnta-sandhyāyām evākrūra-gamanena vraje mahā-vaiyagrya-jananāt | tad evam anyatrāpi jñeyam | nanu sapatnyas tūpahasiṣyantīti tatrāha—ehīti ||32||

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā lalitāṁ pratyāha—prāṇā iti | keśi-mathana iti | keśi-vadhād uttara-kāla-bhavaiva na tu tat-pūrva-kāla-bhaveyaṁ līleti nāśaṅkyam | bahūni santi nāmāni ity-ādinā nāma-karaṇa-kāla eva gargeṇa tatraikālikāny eva nāmāni śrī-vraja-rājaṁ praty uktānīti keśi-mathanam uradamana-kaṁsahety ādi-nāmabhir vraja-stha-janaiḥ sarvadaiva sa ucyate | atra padye pūrvārdhasyārthena prasaktaṁ mugdhātvaṁ kiṁcit pragalbha-vacanena madhyā-dharmeṇa vārayann āha—ehīti | prayāveti | anabhipretaṁ mānaṁ śikṣayanty api me tvam eva prāṇāḥ | anyathā kayācid anyathaiva sakhyā tvāṁ vañcayitvā tam aham abhisārayiṣyāmīti bhāvaḥ | nanu kiṁ surataṁ bhikṣituṁ tat-samīpaṁ yāsi ? maivaṁ raśatīṁ vācam avoca ity āha—kalyāṇīti ||32|||

viṣṇudāsaḥ : prāṇās tvam iti | kayācid yūtha-mukhyayā vañcana-param api kṛṣṇaṁ sva-sakhī-yantād ākṣipya paścāt tasmiṁs tato’nyatra gate sati tad-adarśana-jāta-vaiyagryayā sva-sakhīṁ sambodhya svābhilāṣam āvedyate | gopanīyam apalāpyaṁ | mānāya mānaṁ kartum | ravijā-taṭāya yamunā-tīropavanāya | gaty-artha-karmaṇīty ādinā vaikalpika-caturthī | nanv adhunaiva cāṭukāraṁ tam avadhīryāgatāsi svayaṁ tad-antika-gamane’smākaṁ mahān eva andādaro bhavitā, tathākasmāt tatra gamane tac chvaśrv-ādibhir apy anyathā sambhāvayiṣyate? tatrāha—phulleti | puṣpāvacaya-cchale ālambite sati ubhayatrāpi samādhānaṁ syād iti sūcitam | lalita-mādhave—

    sphurati madhurimormiḥ sphāram āraṇya-veśaṁ


    kam api jagad apūrvaṁ bibhrato mādhavasya |


    kalayati na hi tṛptiṁ nedam īrṣyā-bhujaṅgī-


kavalitam api yatra preṣyamāṇe mano me || [la.mā. 7.36]

amarau ca—

    niḥśvāsā vadanaṁ dahanti hṛdayaṁ nirmūlamunmathyate


    nidrā neti na dṛśyate priyamukhaṁ rātrindivaṁ rudyate |


    aṅgaṁ śoṣamupaiti pādapatitaḥ preyāṁstathopekṣitaḥ 


sakhyaḥ kaṁ guṇamākalayya dayite mānaṁ vayaṁ kāritāḥ || [amaru 98 (92)]


    katham api sakhi krīḍā-kopād vrajeti mayodite


    kaṭhina-hṛdayas tyaktvā śayyāṁ balād gata eva saḥ |


    iti sarabhasaṁ dhvasta-premṇi vyapeta-ghṛṇe jane


punar api hata-vrīḍaṁ cetaḥ prayāti karomi kim || [amaru 12 (15)]


    sphuṭatu hṛdayaṁ kāmaṁ kāmaṁ karatu tanuṁ tanuṁ


    na sakhi caṭula-premṇā kāryaṁ punar dayitena me |


    iti sarabhasaṁ mānāṭopād udīrya vacas tayā


ramaṇa-padavī sāraṅgākṣyā sa-śaṅkitam īkṣitā || [amaru 71 (73)]

—o)0(o—

|| 5.33 ||

māne karkaśā, yathā vidagdha-mādhave (5.30)—

mudhā mānonnāhād glapayasi kim aṅgāni kaṭhine

ruṣaṁ dhatse kiṁvā priya-parijanābhyarthana-vidhau |

prakāmaṁ te kuñjālaya-gṛha-patis tāmyati puraḥ

kṛpā-lakṣmīvantaṁ caṭulaya dṛgantaṁ kṣaṇam iha ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam ||

**viśvanāthaḥ : **viśākhā śrī-rādhām āha—mudheti | unnāhād udgārāt | aṅgānīti | svasmai duḥkhaṁ dadāti | priya-parijaneti | sakhībhyaḥ | tāmyatīti svakāntāya | nanu svayaṁ kṛtaṁ mānaṁ svayam eva kathaṁ hātuṁ prabhavāmīty ata āha—kṛpeti | iha praṇati-pare priye kṛpā-sampatti-pūrṇaṁ netrāntaṁ caṭulaya kiṁcic cañcalī-kuru | bahiḥ prasartum ājñāpaya mā rundhīti | kalahāntaritātvaṁ te jñātvaiva mayaivam ucyasa iti dhvaniḥ ||33||

**viṣṇudāsaḥ : **mudheti | antar-mānāpagame’pi kṛṣṇa-kṛtāparādhābhāsa-smṛtyā bahir aprasannāyāṁ rādhāyāṁ vṛndāyāḥ sopālambha-śikṣoktiḥ | mudhā vṛthā mānasya unnāha udrekas tasmād dhetoḥ glapayasi glāniṁ prāpayasi | glai harṣa-kṣaye ṇij-antaḥ | tāmyati glāpayati | iha kuñjālaya-gṛhapatau kṛṣṇe | alaṅkāra-kaustubhe ca—

    pādāntaṁ gaminā cirānunayinā nītā prasādaṁ śanair


    āhārya-skhalitaṁ mayā nigadatā bhūyaḥ kṛte sāhase |


    syañcat-kandhara-mut-smitaṁ mayi manāg vyāpārayantī dṛśaṁ


sīmantāgra-niveśitāñjali-puṭaṁ rādhā vyadhād vandanam || [a.kau. 5.86]


    āli tvaṁ vanamālinā nigaditā prāṇeśvari prīyatāṁ


    daivād eṣa mamānayaḥ samajani kṣantavya eṣa tvayā |


    ity ākarṇya sakhī-mukhāt priya-vaco mūrdhānam ādhunvatī


sā smitvaiva śikhāmaṇi-praṇayinaṁ cakre praṇāmāñjalim || [a.kau. 5.87]


    dūrād drāghayate'vaguṇṭhana-paṭaṁ līlāṅgulī-mudrayā


    pratyāseduṣi mayy asau kara-yugenāpādayaty añjalim |


    āpṛṣṭānana-padmam ānamayati spṛṣṭā samutkampate


dākṣiṇyaṁ kim u vāmatātha sutanor nāvedi kiñcin mayā || [a.kau. 5.88] ||33||

—o)0(o—

|| 5.34-35 ||

tridhāsau māna-vṛtteḥ syād dhīrādhīrobhayātmikā ||

tatra dhīra-madhyā—

dhīrā tu vakti vakroktyā sotprāsaṁ sāgasaṁ priyam ||

**śrī-jīvaḥ : **tatra dhīra-madhyāṁ vaktuṁ madhyāyā lakṣitatvān madhyā-mātraṁ lakṣayati dhīrā tv iti ||35||

viśvanāthaḥ : māna-vṛtter māna-vṛttiṁ prāpya tatra dhīrety evam eva vaktavye’pi dhīra-madhyā, athādhīra-madhyety ādiṣu madhyādi-padopanyāsaḥ sukha-bodhanārtho madhyāder anuvṛttyaiva prāptatvāt | sotprāsam utkarṣeṇotkarṣa-kathanenaiva prāsyate tiraskiryate’nenety utprāsaḥ solluṇṭha-hāsas tad-viśiṣṭaṁ yathā syāt tathā ||34-35||

viṣṇudāsaḥ : tridheti asau madhyā māna-vṛtteḥ mānasya vṛtter hetoḥ | ubhayātmikā dhīrādhīra-svabhāvā | sotprāsaḥ solluṇṭha-hāsaḥ | utprāsyate sotkarṣo nyak-kriyate’neneti sotprāsaḥ | sotprāsam iti kriyā-viśeṣaṇaṁ, sāgasaṁ sāparādham ||34-35||

—o)0(o—

|| 5.36 ||

yathā—

svāmin yuktam idaṁ tavāñjana-navālakta-dravaiḥ sarvataḥ

saṁkrāntair dhṛta-nīla-lohita-tanor yac candralekhā-dhṛtiḥ |

ekaṁ kintv avalocayāmy anucitaṁ haṁho paśūnāṁ pate

dehārdhe dayitāṁ vahan bahu-matām atrāsi yan nāgataḥ ||

śrī-jīvaḥ : svāminn iti | atra svāminn iti haṁho paśūnāṁ pate ity ābhyāṁ kiñcit pragalbha-vacanatvāt | tena prodyat-tāruṇyasya vyaktatvāt madhyātvam | vakrokty-ādikaṁ tu spaṣṭam eveti | dhīrātvaṁ ca kim idaṁ yuktam ity atrāha—yac candreti ||36||

**viśvanāthaḥ : **khaṇḍitā śrī-rādhā śrī-kṛṣṇam āha—svāminn iti | he paśūnāṁ pate śambho ! pakṣe, he gopety avaidagdhayam ity ābhyāṁ kiñcit pragalbha-vacanatvāt | tena prodyat-tāruṇyasya vyaktatvāt madhyātvam | vakrokty-ādikaṁ tu spaṣṭam eveti | dhīrātvaṁ ca kim idaṁ yuktam ity atrāha—yac candreti ||36||

**viṣṇudāsaḥ : **svāminn iti | rātrau kayācid vraja-devyā saha vihāram ācarya prātaḥ sambhogāṅka-lāñchitaṁ sva-mandirāgataṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati rādhāyāḥ solluṇṭhoktiḥ | svāmin he prabho ! tavedaṁ yuktam ucitam eva | kiṁ tat ? yac candralekhā-dhṛtiḥ, vastuto nakhāṅkā evākāra-sāmyāc candra-rekhātvenotprekṣitāḥ | tatra hetu-garbha-viśeṣāṇaṁ kim-bhūtasya tam? sarvataḥ sarvāṅgeṣu saṅkrāntair lagnair añjanāni navālakta-dravāḥ yāvaka-rasāś ca taiḥ dhṛtā prakaṭitā nīla-lohitasya rudrasya tanur vigraho yena tasya | tatrāñjanair nīlā alakta-dravair lohitā tanur iti yathā-sāṅkhyaṁ jñeyam | ato haratvam āptasya tava candrarekhā-dhṛtir yuktam eva | yataḥ harasyeva taveyaṁ śobhā viśeṣāyaiva jātāsti, na tu doṣāyeti |

tatrātyanta-tiraskṛta-vācya-vyaṅgyena vastuto—yadu-sadasi viḍambyaṁ yasya dūtas tvam īdṛk [bhā.pu. 10.47.22] ity ādī-rītyā parama-kutsāpādakatvāt doṣāyaiveti dhvanitam | kintu ekaṁ kevalam idam eva harāt tavānucitam ayuktam avalocayāmi paśyāmi | kiṁ tat ? yat tāṁ prasiddhāṁ dayitāṁ nijābhīpsita-kāntāṁ dehārdhe vāmāṅga-bhāge haravat pārvatīṁ vahan san atra mad-antike nāgato’sīti | sarvāṁśena hara-sāmyaṁ prāptasyāpi tavedam ekam eva kathaṁ vailakṣaṇyaṁ jātam ity āścaryeṇa sambodhayati—haṁho paśūnāṁ pate ! he gavāṁ pālaka ! yad vā, tad-eka-pālana-niṣṭhasya tavaitat hara-sāmyaṁ kuto jātam ity āścarye sambodhanam | paśavo yatra santi, tad-eka-pālakatvāt tatraiva tūrṇaṁ gatvā tān pālaya, na tv atrāvasthitis tava yukteti dhvanitam | tathā etad-rahaḥ-krīḍā-cihnasya sarvatra vyaktī-karaṇād viveka-rāhityaṁ sambhāvya sambodhayatīti | tāṁ kim-bhūtām ? bahu-matāṁ bahvīṣu praṇayinīṣu matāṁ parama-mānyātvena niścitām |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    saubhāgyam etad akhilaṁ mama nātha kṛṣṇa


    prāṇair mamātani sukhaṁ praṇayena kīrtiḥ | 


    dṛṣṭaś cirād asi kṛpāpi taveyam uccair 


na smaryate bhavatātma-gṛhasya mārgaḥ || [a.kau. 3.3]


    lākṣā-rasena tava lohitam adya vakṣas 


    tasyāḥ padāmburuhato galitena kṛṣṇa 


    ābhāti phulla-nava-kokanadāvalīkaḥ


śāntormiko hrada iva dyumaṇeḥ sutāyāḥ || [a.kau. 9.5]


    bibharṣi nīlaṁ vasanaṁ yad etat 


    kathaṁ na pāṇau muṣalaṁ karoṣi |


    jānātu lokas tava kṛṣṇa veṣād 


varṣīyasi bhrātari bhaktmattvam || [a.kau. 9.8]

—o)0(o—

|| 5.37 ||

atha adhīra-madhyā—

adhīrā paruṣair vākyair nirasyed vallabhaṁ ruṣā ||37||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : paruṣair vākyair iti | dhairyābhāvād vaktrokti-vaidagdhyasya samutthānānavakāśāt pṛṣṭāir eva kaṭhorair ity arthaḥ ||37||

**viṣṇudāsaḥ : **paruṣaiḥ karkaśaiḥ | nirasyet nirākuryāt ||37||

—o)0(o—

|| 5.38 ||

yathā—

uttuṅga-stana-maṇḍalī-sahacaraḥ kaṇṭhe sphurann eṣa te

hāraḥ kaṁsaripo kṣapā-vilasitaṁ niḥsaṁśayaṁ śaṁsati |

dhūrtābhīra-vadhū-pratārita-mate mithyā-kathā-ghargharī-

jhaṅkāronmukhara prayāhi tarasā yuktātra nāvasthitiḥ ||38||

śrī-jīvaḥ : uttuṅgety atrāpy adhīrātvādi-dvayaṁ pūrvavad vivecanīyam | evam uttaratra ca | kaṁsaripo iti pūrvavat ||38||

**viśvanāthaḥ : **uttuṅgeti | eṣa te hāraḥ stana-saṅgī stana-gandhī kuṅkumābhyaktatvād iti | man-nāsā-netrābhyām eva niścīyata iti bhāvaḥ | nātra ko’pi sandeha ity āha—kṣapety ādi | he kaṁsaripo iti | yathā tava vairī kaṁso mathurāyāṁ vartate, tathā sāpi mad-vairiṇī goṣṭha-madhya eveti mada-sahiṣṇutāyāḥ kāraṇaṁ svānubhavenaiva jānīhīti bhāvaḥ | kiṁ ca, tvaṁ prema-gandhenāpi śūnyāṁ tāṁ manasā premavatīm eva jānāsīty āha—dhūrteā ābhīra-vadhūs tayā pratāritā kūṭa-kārṣāpaṇa-nyāyena sva-kāmasyaiva prematva-khyāpanayā vañcitā matir yasya | kiṁ ca tayā yathā tvaṁ mithyā-bhāva-darśanayā pratāritas tathā tvayāpi tvāṁ vinā svapnepy anyāṁ na jānāmīty ādi mithyā-kathābhir ahaṁ pratārayituṁ prāpta ity āha—mithyeti | ghargharī kṣudra-ghaṇṭikā na hi mithyā-kathā-jhaṅkāreṇa mat-sakhy-ukta-pratināyikā-ramaṇa-rūpa-satya-kathā-vajrāghāta-svana ācchādito bhavatīti bhāvaḥ | pūrvavad atrāpi kiñcit pragalbhoktir madhyātva-vyañjikā ||38||

**viṣṇudāsaḥ : **uttuṅgeti pūrvavad aparādhinaṁ sva-doṣa-parihārāya vyājam āśritya kim api lapantaṁ kṛṣṇaṁ prati kadācid adhīra-madhyā vadati | uttuṅga-stana-maṇḍalī-sahacara uttuṅge unnate ye stana-maṇḍalyau tayoḥ sahacaraḥ saṅgī | stanayoḥ śobhā-viśeṣa-sphuraṇān maṇḍalākāratvena maṇḍalīty uktam | kṣapā-vilasitaṁ rātri-vilāsaṁ stana-maṇḍalī sahacaratvāt hārasya tad-gata-kāśmīrādi-ruṣitatvaṁ dhvanitam | ataeva niḥsaṁśayaṁ niḥsandehaṁ yathā syāt tathā śaṁsati kathayati eṣa sākṣād darśayati | evaṁ kathite’pi punaḥ sva-doṣāpalāpāya cāturīm urīkṛtya nigadantaṁ prati prāha—he dūrtābhīra-vadhū-pratārita-mate dhūrtāḥ śāṭhya-kovidā yā ābhīra-vadhvo gopanāryas tābhiḥ pratāritā vañcitā muṣtṭeti yāvat matir yasya he tathā-bhūta ! anenaitat-kaitava-dākṣiṇyādikaṁ saurata-cihnānāṁ sarvatra prākātyān nirapatrapatvādikaṁ ca na kevalaṁ tavaivotpattikam api tu tāsāṁ saṅga-sādguṇya-labdham apīti dhvanitam | tena tāsām api nirapatrapatvādika-sūcanād atra dhvaner dhvany-antarodgārāh | tathāpi dhārṣṭyam āśritya niḥsādhva-samālapantaṁ taṁ prati sāmarṣam āha—he mithyā-kathā-ghargharī-jhaṅkāronmukhara ! mithyā-kathaiva ghargharī kṣudra-ghaṇṭikā tasyā yo jhaṅkāraḥ jhañjham ity avyakta-śabdas tena mukhara śabdāyamāna ! tarasā javena prayāhīti pra-śabdena nija-sannidhau tasya punar-āgamana-spṛhāpi niṣiddhā ||38||

—o)0(o—

|| 5.39 ||

atha dhīrādhīra-madhyā—

dhīrādhīra tu vakroktyā sa-bāṣpaṁ vadati priyam ||39||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : vakroktyeti dhīrā-dharmaḥ, sa-bāṣpam itty adhīrā-dharmaḥ | nanv adhīrā-dharme hi paruṣoktir uktā | satyam | ayam atra vivekaḥ | pragalbhāyā roṣasya pūrṇatvāt tāḍanam api mukhyaṁ kāryam udayate | madhyāyā roṣasyāpūrṇatvān madhyamaṁ kāryaṁ paruṣoktiḥ | mugdhāyā roṣasyālpatvāt kaniṣṭhaṁ kāryaṁ rodanam eva | tatra dhīra-madhyāyāḥ paruṣoktir dhṛty-ācchāditā sotprāsa-vakrokti-rūpeṇa pariṇateti | adhīrāyā dhṛty-abhāvāc chuddhaiva paruṣoktiḥ | dhīrādhīrāyās tu dhṛty-adhṛtyor yaugapadyena sattva-sambhavāt dhīratvādhīratvayor asampūrṇatvam eva vyākhyeyam | tena dhīrādhīrā dvidhā bhidyate—dhīratāṁśādhikā adhīratāṁśādhikā ca | tatra prathamāyā dhīratvādhikyāt dhīrā-dharmo vakroktiḥ kevalaiva, dhīratvasyāsampūrṇatvān, na tu sotprāsā | adhīratvasya svalpatvād adhīrā-dharmo’py alpaḥ pāruṣya-rahitaivoktiḥ | kiṁ cādhīratvāṁśe’pi roṣa-lakṣaṇasyāvaśya-sambhāvitatvāt | kevaloktau ca tad-asambhavāt tāḍana-pāruṣyatvayoś cāprāptyā pāriśeṣyāt kaniṣṭha-roṣa-lakṣaṇaṁ bāṣpa eva labhyate |

na ca mugdhā-lakṣaṇa-sāṅkaryam | mugdhāyāṁ kevala eva bāṣpaḥ | atra tu bāṣpa-sahitoktir iti | dvitīyā tv agre udāhariṣyate | dhīrādhīrāyās tu dhṛtyā vakroktir eva kevalā na tu sotprāsā, adhṛteḥ sattvāt | tathā adhṛtyā rodanam eva kaniṣṭhaṁ kāryam | na tu paruṣoktir dhṛteḥ sattvāt | dhṛti-śabdenātra gāmbhīryam uktam ||39||

viṣṇudāsaḥ : na vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 5.40 ||

yathā—

gopendra-nandana na rodaya yāhi yāhi

sā te vidhāsyati ruṣaṁ hṛdayādhidevī |

tvan-mauli-mālya-hṛta-yāvaka-paṅkam asyāḥ

pāda-dvayaṁ punar anena vibhūṣayādya ||40||

śrī-jīvaḥ : aneneti | yāvaka-paṅka-maṅgalyā nirdiśyate | na tu samāsena guṇībhūtaṁ tad ākṛṣyate | tasmād abhavan-mata-yoga-nāmā doṣo nāśaṅkyaḥ | “tvan-maulinā hṛtam alaktaka-paṅkam aṅgyos tasyā vibhūṣaya punas tvam amū anena” iti pāṭhas tu spaṣṭaḥ ||40||

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā prāha gopendra-nandaneti | mādrśyo ruditvā miryantāṁ nāma mahārāja-putrasya śatakoṭi-koṭi-kāminī-vallabhasya tava kā kṣatir iti bhāvaḥ | na rodaya yāhi yāhīti tvayi gate sati tvāṁ vismartuṁ yatno’pi me kartuṁ śakyo bhaviṣyati na tu tvayi sākṣād dṛṣṭa eveti bhāvaḥ | mad-aparādhaṁ kṣamasveti praṇamantaṁ taṁ pratyāha—sā te ity ādi | māṁ prasādayantaṁ tvāṁ sā yadi śroṣyati tadā ruṣaṁ vidhāsyati | ataḥ sauhṛdena tvāṁ hitam upadiśāmi | mat-prasādenālam aham aruṣṭaivāsmi | kiṁ ca, na śroṣyatīti na vaktavyam | yataḥ sā te hṛdayādhidevī hṛdaya evādhikṛtya mamaivaitan nānyasya iti svatvaṁ samarpya dīpyati virājate | ataḥ śṛṇotīty aparādhas te jāta eveti bhāvaḥ | kiṁ cānyo’pi mahāparādhas tvayi prakaṭaṁ dṛśyate tam api mārjayety āha—tvan-mastaka-stha-mālyena hṛtaś corito yāvaka-paṅko yasya tathā-bhūtam asyāḥ pāda-dvayam anena mauli-stha-mālā-yāvaka-paṅkena punar bhūṣayeti | svayaṁ coritasya vastunaḥ svayaṁ tat-sthāne samarpaṇam eva nyāyyam iti bhāvaḥ| māṁ kiṁ praṇamasi tat-pādayor eva punaḥ punaḥ pateti bhāvaḥ | atra hṛdayādhidevyās tasyā aparokṣatva-pratipādanād asyā iti idaṁ-śabda-prayogo nānupapannaḥ|

athātra bahu-brīhi-samāsa-guṇībhūtasya yāvaka-paṅka-padasyānenety anena parāmarśo na saṅgacchata ity abhavan mata-yoga-nāmā doṣaḥ syād iti vyākhyāntaraṁ cintyam | tac ca yathā—tvan-mauli-mālyena hataṁ yāvaka-paṅkaṁ vibhūṣaya viśiṣṭa-bhūṣāṁ kuru | mālyād yāvaka-paṅkam uttārya sva-mauli-lagnaṁ kurv ity arthaḥ | coritasya durlabha-vastuno jhaṭiti bhogārtham eva viniyoktuṁ yuktatvād iti bhāvaḥ | punar anena yāvaka-paṅkena sva-mauli-lagnenāsyāḥ pāda-dvayaṁ vibhūṣaya aparādha-kṣamāpanārthaṁ praṇama vā, sambhoga-mātrārthinīṁ tāṁ kāminīṁ saṁbhukṣva vā | ubhayor eva mauli-pāda-śleṣa-sambhavād iti bhāvaḥ | coritasya vastunaḥ kiñcit kāla-bhogena punas tat-svāmine svayaṁ pratyarpaṇena na bhogaḥ siddhyaty adharmaś ca tāvan na bhavatīti dhvanitam | atra punaḥ-śabda-balād bhūṣayety asyāvṛttir nānupapannā | aneneti | yāvaka-paṅkam aṅgulyā nirdiśyate, na tu samāsena guṇībhūtaṁ tad ākṛṣyate tasmād abhavan mata-yoga-nāmā doṣo nāśaṅkanīya iti śrī-jīva-gosvāmi-caraṇāḥ ||40||

**viṣṇudāsaḥ : **gopendra-nandaneti—pūrvavad āgatya-vañcana-paraṁ kṛṣṇaṁ prati kācid dhīrādhīra-madhya-svabhāvā yūtheśvarī vadati | na rodaya na kranadayeti tan-manaḥ-kṣobhoddīpana-lākṣādi-suratāṅka-darśanena rodanotpattes tasya hetu-kartṛtvam uktam | ata eva yāhi yāhīti vīpsayā sāmarṣatvarā ca sūcitā | prakaṭāparādha-darśanād bhartsanādy-arhe’pi tasmin yat kevalaṁ yāhi yāhīty uktis tat tu ādareṇaiva, sa tu gopendra-nandaneti sambodhanena vyañjitaḥ |

nanu kim iti mithyā-kalaṅkāropeṇa mām ito vidrāvayasi ? ity atrāha—seti, te tubhyaṁ ruṣaṁ krodhaṁ vidhāsyati kariṣyati, yato hṛdayādhidevī hṛdayam adhi dīvyati krīḍatīti tathā | vartamāna-pratyayārthena satatam eva tad-dhṛdayādhiṣṭhitvaṁ tasyāḥ sūcitam | roṣe kāraṇaṁ vadantī taṁ prati solluṇṭhoktyā upadiśati—tvan-maulīti | tvan-mauli-mālyena tava mastaka-mālayā hṛto yāvaka-paṅko lākṣā-raso yasya tat, krīḍā-viśeṣe śrama-vāriṇā paṅkatvam āptasya yāvakasya tan-mauli-mālye lagnatvāt | evaṁ-bhūtaṁ yasyās tava hṛdayādhidevyāḥ pāda-dvayaṁ anena yāvaka-rasena vibhūṣaya viśeṣeṇa nija-kauśalyāviṣkāreṇa maṇḍaya | punar iti veśasya paunaḥpunyāt līlāyā api paunaḥ-punyaṁ dhvanitam | adyeti vilambe jāte tasyā roṣātiśayo bhaviṣyati, tarhi tu mahad anyāyyaṁ tavety anena tasyā ananta-rasa-vartitvam asyābhivyajya tāṁ prati svasyāḥ īrṣyātiśayo dhvanitaḥ ||40||

—o)0(o—

|| 5.41 ||

yathā vā—

tām eva pratipadya kāma-varadāṁ sevasva devīṁ sadā

yasyāḥ prāpya mahā-prasādam adhunā dāmodarāmodase |

pādālakta-citaṁ śiras tava mukhaṁ tāmbūla-śeṣojjvalaṁ

kaṇṭhaś cāyam uroja-kuṭmala-suhṛn-nirmālya-mālyāṅkitaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : dhīrādhīrā hi dhīratāṁśādhikā | adhīratāṁśādhiketi dvividhā sambhavatīti | tatra pūrvā udāhṛtā, uttarām udāhartum āha—yathā veti | kāma-varadāṁ na tu premāmṛta-pariveṣayitrīm itīṣat paruṣoktir adhīratāṁśasyādhikyena | ata eva kaniṣṭha-lakṣaṇasya bhāvaḥ| pratipadya svātmārpaṇenāśritya | sadeti sevane’vyartha-kālatvam upadiṣṭam | tac cātra kṣaṇa-mātra-sthityāpi na bhaved iti bhāvaḥ | yutir miśraṇam | tatra prathamāyāṁ dhīrādhīrāyāṁ maugdhya-lakṣaṇa-miśraṇaṁ spaṣṭībhavati, dvitīyāyāṁ tu prāgalbhya-lakṣaṇa-miśraṇam | atra rādhāya madhyātvam | dhīrādhīrātvaṁ ca svābhāviko dharmaḥ | kecit tu dhīrātvādi-trayam api svābhāvikam eva māna-tāratamyād udayate—yāhi mādhava, yāhi keśava, yādhi vada kaitava-vādam [gī.go. 8.3] ity āder adhīratvasyāpi gīta-govinde dṛṣṭatvād ity āhuḥ ||41||

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvatra kiñcid dhīratvāṁśādhikāyām udāharanti—yathā veti | tām eveti pūrvavat kṛṣṇaṁ prati dhīrādhīra-madhyaiva kācit vadati | tām evety eva-kāro tat-pratipatti-niścayārthaḥ | pratipadya nija-sarvārtha-sāratvenāśritya yataḥ kāma-varadāṁ nijābhīṣṭa-vara-dātrīṁ sevasva tac-cittānuvṛttyā tad-ānukūlye vartasva | tatrāpi sadeti tasyāḥ parama-durlabhatvaṁ sūcitam | satata-sevanaṁ vinā tad-anugraha-prāptis tavātidurghaṭeti bhāvaḥ |

nanu mat-prāṇa-vallabhā tvam evāsi, yāṁ sevitum ājñāpayasi sā kety atra tasyāparādhān bhaṅgyā vyañjayantī sotprāsam āha—yasyā iti | he dāmodara ! yasyā mahā-prasādam adhunā samprati prāpya āmodase pramodaṁ prāpnoṣi |

nanu ko’sau prasādaḥ ? tatra sābhinayaṁ prapañcayanty āha—pādety ādinā | tava śiraḥ pādālaktaiś citaṁ vyāptam arthāt tasyāḥ, mukhaṁ ca tasyā yas tāmbūla-śeṣas tac-carvita-śeṣas tenojjvalaṁ parama-ruciram ity arthaḥ | tava kaṇṭhaś ca tasyā ye ūrojayoḥ stanayoḥ kuṭmale mukule tayoḥ suhṛt niviḍāliṅganādiṣu saṅgi yan nirmālya-mālyaṁ krīḍā-madhyena tasyā nirmālyatāṁ prāptā srak tenāṅkitaḥ | cihnitaḥ | ayam iti sākṣād darśayati | idaṁ padaṁ liṅga-vyatyayena śiro-mukhayor api viśeṣaṇatvena yojyam |

amarau ca—

    bhavatu viditaṁ chadmālāpair alaṁ priya gamyatāṁ


    tanur api na te doṣo'smākaṁ vidhis tu parāṅmukhaḥ |


    tava yathā tathābhūtaṁ prema prapannam imāṁ daśāṁ


prakṛti-capale kā naḥ pīḍā gate hata-jīvite || [a.śa. 27, padyā. 223]

padyāvalyām ca—

    sāci-kandharam amuṁ kim īkṣase


    yātu yātu sakhi pūtanārdanaḥ |


    vāma-rīti-caturāṁ hi pāmarīṁ


sevatāṁ parama-devatām iva || [padyā. 225] samāhartur evedam |

amarau ca—

    bāle nātha vimuñca mānini ruṣaṁ roṣān mayā kiṁ kṛtaṁ


    khedo'smāsu na me'parādhyati bhavān sarve'parādhā mayi |


    tatkiṁ rodiṣi gadgadena vacasā kasyāgrato rudyate


nanv etan mama kā tavāsmi dayitā nāsmīty ato rudyate || [a.śa. 53]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    utkhātaṁ guru-gauravaṁ kulavatī-nītiś ca niḥsāritā


    kṛṣṇa tvat-praṇayena tat katham idaṁ kāpaṭyam ālambase |


    ity ālapya tadīya-pīta-vasanenāvṛtya vaktrāmbujaṁ


bālā kevalam aśru-miśrita-mukhī cāru-svaraṁ roditi || [a.śa. 5.77] ||41||

—o)0(o—

|| 5.42 ||

sarva eva rasotkarṣo madhyāyām eva yujyate |
yad asyāṁ vartate vyaktā maugdhya-prāgalbhyayor yutiḥ ||

na katamenāpi vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 5.43 ||

atha pragalbhā—

pragalbhā pūrṇa-tāruṇyā madāndhoru-ratotsukā |

bhūri-bhāvodgamābhijñā rasenākrānta-vallabhā |

atiprauḍhokti-ceṣṭāsau māne cātyanta-karkaśā ||43||

**śrī-jīvaḥ **: pragalbheti | nanūru-ratotsukatvāt sambhogecchāmayy eveyaṁ ratiḥ syāt | eṣā ca pūrva-granthe para-paratra ca tat-tad-bhāvecchātmanaḥ sakāśān nyūnaivoktā | sairandhryā eva cātrodāharaṇam iṣṭam | vraja-devīnāṁ tūttaratra | ucyate—rasenākrānta-vallabhety ukteḥ premātmaka-rasenaiva tad-ākramaṇa-sambhavāt | premṇas tu vallabha-sukhaikoddeśyatvād vallabha-sukhārtham evāsyāḥ prayatnaḥ | tat-tad-bhāvecchā mayy evāsāv iti ||43||

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam |

viṣṇudāsaḥ : pragalbheti | ati prauḍhe udbhaṭe ukti-ceṣṭe yasyāḥ sā ||43||

—o)0(o—

|| 5.44 ||

tatra pūrṇa-tāruṇyā, yathā—

muṣṇāti stana-yugmam abhramu-pateḥ kumbha-sthalī-vibhramaṁ

visphāraṁ ca nitamba-maṇḍalam idaṁ rodhaḥ-śriyaṁ luṇṭhati |

dvandvaṁ locanayoś ca lola-śapharī-visphūrjitaṁ spardhate

tāruṇyāmṛta-sampadā tvam adhikaṁ candrāvali kṣālitā ||44||

**śrī-jīvaḥ **: visphūrjitam āṭopaḥ | atra dhātv-artha-lakṣaṇe bhāve “kālādhva-bhāva-deśānāṁ” ity-ādinā karmatvam | visphūrjitaiḥ spardhata iti vā pāṭhaḥ | sahārthe hy atra tṛtīyā ||44||

viśvanāthaḥ : śrī-kṛṣṇa āha—muṣṇātīti | abhramu-pater airāvatasya | rodhaḥ-śriyaṁ pulina-śobhām | visphūrjitam āṭopaḥ | atra—

    kāla-bhāvādhva-deśānām antar-bhūta-kriyāntaraiḥ |


sarvair akarmakair yoge karmatvam upajāyate || ity anena karmatvam |

godoham āste itivat | visphūrjitaṁ lakṣyīkṛtya spardhata ity arthaḥ ||44||

**viṣṇudāsaḥ : **muṣṇātīti | krīḍā-nikuñje śrī-candrāvalyā saha viharan kṛṣṇas tad-vayaḥ-śobhāṁ varṇayati | muṣṇāti corayati | abhramu-pater airāvatasya kumbha-sthalī-vibhramaṁ kumbha-sthalyā gaṇḍa-sthalasya vibhramaṁ vilāsam | visphāraṁ viśālaṁ nitamba-maṇḍalaṁ śroṇi-bimbaṁ rodhaḥ-śriyaṁ nady-ādi-kula-śobhāṁ luṇṭhati apanayati | locanayor dvandvaṁ ca lola-śapharī-visphūrjitaṁ capala-proṣṭhī-vikramam, ata eva tāruṇyam evāmṛtaṁ tasya yā sampat samṛddhiḥ partikṣaṇam uttarottarollāsas tayā adhikaṁ yathā syāt tathā kṣālitā dhautī-kṛtā satīty arthaḥ |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    dāhottīrṇa-suvarṇa-pūrṇa-kalasau vakṣojayor yugmakaṁ


    smerendīvara-dāma-toraṇa-tatiḥ snigdhāṁ kaṭākṣormayaḥ |


    śroṇiḥ śilpa-taraṅga-maṅgala-mayaṁ siṁhāsanaṁ nirmitā


tvaṁ kāmotsava-maṇḍalaika-racanā kenāsi candrāvali || [a.kau. 5.74] ||44||

—o)0(o—

|| 5.45 ||

atha madāndhā—

niṣkrānte rati-kuñjataḥ parijane śayyām avāpayya māṁ

svairaṁ gauri riraṁsayā mayi dṛśaṁ dīrghāṁ kṣipaty acyute |

sadyaḥ-prodyad-uru-pramoda-laharī-vismāritātma-sthitir

nāhaṁ tatra vidāmbabhūva kim abhūt kṛtyaṁ kilātaḥ-param ||

**śrī-jīvaḥ **: na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : prātaḥ pṛcchantīṁ bhadrāṁ prati candrāvaly āha—niṣkrānteti | pramoda-laharyāṁ vismāritā ātmanaḥ sthitir iti tadānīṁ mad-dehe ātmāsīd eveti samprati tad-upalambhānyathānupapatter jñāyate | kiṁ tu mayā tadānīṁ pramoda-lahary eva dṛṣṭā tv ātmā| na hi laharyā grastaṁ gurutvavad vastu tadānīṁ labhyate, kiṁ tu tayā rahitaṁ kālāntare deśāntare ca bhāgya-vaśāl labhyata iti bhāvaḥ | kṛtyaṁ na vidāmbabhūva na jñātavaty asmīti kaimutyam ānītam ||45||

viṣṇudāsaḥ : niṣkrānta iti—śrī-kṛṣṇena saha rātri-vilāsa-viśeṣaṁ rahasi pṛcchantīṁ kāñcit parama-preṣṭha-sakhīṁ prati kācid yūtheśvarī vadati | niṣkrānte nirgate avāpayya prāpayitvā riraṁsayā rantum icchayā kṣipati kirati sati | sadyas tat-kṣaṇam eva prodyan yaḥ pramoda ānandas tasya yā laharī taraṅgaḥ paramparātiśaya iti yāvat tayā visphāritā apākṛtā ātma-sthitir ātmānusandhānaṁ yasyāh sā na vidāmbabhūva na jñātavatī | ūṣa-vidajāgṛbhyo’nyatarasyām [pā. 3.1.38] iti vaikalpikā liṭyām |

amarau ca—

    kānte talpam upāgate vigalitā nīvī svayaṁ bandhanād


    vāso viślatha-mekhalā-guṇa-dhṛtaṁ kiṁcin nitambe sthitam |


    etāvat sakhi vedmi sāmpratam ahaṁ tasyāṅga-saṅge punaḥ


ko'yaṁ kāsmi rataṁ nu vā katham iti svalpāpi me na smṛtiḥ || [a.śa. 104]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    śliṣṭā śliṣyati gokulendra-tanayenācumbitā cumbati


    svacchandaṁ likhitā nakhair nakha-padair ābhūṣayaty aṅgakam |


    śikṣitvā tata eva puṣpa-dhanuṣaḥ saṅgrāma-vidyām imāṁ


tasya kṣobhakarī yadaiṣṭa tad iyaṁ vidyā guru-kṣobhikā || [a.kau. 5.75] ||45||

—o)0(o—

|| 5.46 ||

uru-ratotsukā, yathā—

udañcad-vaiyātyāṁ pṛthu-nakha-padākīrṇa-mithunāṁ

skhalad-barhākalpāṁ dalad-amala-guñjā-maṇisarām |

mamānaṅga-krīḍāṁ sakhi valaya-riktī-kṛta-karāṁ

manas tām evoccair maṇita-ramaṇīyāṁ mṛgayate ||46||

**śrī-jīvaḥ **: vaiyātyaṁ dhārṣṭyam | antaḥsthayamadhya-padam | dhṛṣṭo dhṛṣṇag viyātaś ca ity amaraḥ | maṇitaṁ rati-kūjitam ||46||

**viśvanāthaḥ: **uru-rate utsuketi | samarthā-rati-matīnāṁ gopīnām āsāṁ ratautsukyādikam api sarvaṁ kṛṣṇa-sukhārtham eva phalatīty upariṣṭād vyākhyāsyāmaḥ | pūrva-granthe ca kāma-rūpāyā eva sambhogecchāmayī tat-tad-bhāvecchātmeti dvaivdihym uktaṁ draṣṭavyam | yathaivānugānāṁ dhārmikatvādhārmikatvābhyāṁ dṛṣṭābhyāṁ tad-draṣṭū rājño’pi dhārmikatvādhārmikatve’vasīyete | evaṁ kāmānugāyā dvaividhya-darśanāt kāma-rūpāyā api dvaividhyam iti | ato’syā nāyikātvāt tādṛśa-sambhogābhilāṣaḥ sva-kānta-tṛpti-prayojanako nānupapanna iti |

maṅgalā prāṇa-sakhīṁ rahasy āha—mama manas tām eva naktantanīm anaṅga-krīḍāṁ sadā mṛgayate | udañcat svayam evodgacchad-vaiyātyaṁ nāyakayor dhārṣṭyaṁ yasyām ity udgamane dhārṣṭyasya svātantryam uktvā puruṣāyitatve’pi svasya doṣaḥ parihṛtaḥ | dhṛṣṭo dhṛṣṇag viyātaś ca ity amaraḥ | antastha-madhyo yaḥ | nakha-padāni nakhāṅgāḥ | maṇitaṁ surata-dhvaniḥ ||46||

**viṣṇudāsaḥ : **udañcad-vaiyatyām iti | kācid vraja-sundarī śrī-kṛṣṇena saha pūrvānubhūta-rati-krīḍā-smaraṇa-jātautsukyena manda-vrīḍā satī tena saha punar api tad-vihārākāṅkṣayā sva-pradhāna-sakhīṁ prati nijābhīpsitaṁ prakaṭam eva nivedayati | he kāmini ! mama manaḥ kartṛ tām eva pūrvānubhava-prasiddhām evānaṅga-krīḍāṁ sadā mṛgayate anvicchati | tam eva ṣaḍbhir viśeṣaṇair viśinaṣṭi—kiṁ-bhūtām ? udañcad-ucchalad vaiyātyaṁ dhārṣṭyaṁ yatra tām| pṛthubhir viśālair nakha-padaiḥ karajāṅkair ākīrṇaṁ vyāptaṁ mithunaṁ strī-puṁ-yugalaṁ yatra tām | skhalantau barhaṁ mayūra-piccham ākalpo mālyānulepa-citrādi-veśaś ca yatra tām | atra barhaṁ śrī-kṛṣṇasyaiva ākalpas tu dvayor iti jñeyam | tathā dalantau kraṭantau guñjā-nirmita-hārādiḥ maṇisaro muktā-hāraś ca yatra tām | tatrāpi guñjā śrī-kṛṣṇasyaiva maṇisaras tu dvayor eveti jñeyam | maṇitaṁ surata-kūjitaṁ tena ramaṇīyāṁ manojñāṁ ca |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    anyonya-praṇayātiviklava-hṛdor anyonya-nirmālyayoḥ


    śyāmā-mādhavayor nirīkṣya vapurṣor lakṣmīr ajanyāḥ kṣaye |


    sakhyā eva manoja-saṅgara-jaya-śrī-sūcakācaryake


sāmānadhikaraṇyam apratihataṁ mene sakhīnāṁ gaṇaḥ || [a.kau. 5.76] ||46|| \

—o)0(o—

|| 5.47 ||

bhūri-bhāvodgamābhijñā—

sāci-preṅkhad-apāṅga-śṛṅkhala-śikhā visphārita-bhrū-latā

sākūta-smita-kuḍmalāvṛta-mukhī protkṣipta-romāṅkurā |

kuñje guñja-dalau virājasi cirāt kūjad-vipañcī-svarā

baddhuṁ bandhura-gātri kṛṣṇa-hariṇaṁ śaṅke tvam ākāṅkṣasi ||

**śrī-jīvaḥ **: baddhuṁ bandhena vaśīkartuṁ kṛṣṇa-pakṣe bandheneva vaśīkartum ||47||

viśvanāthaḥ : vāsaka-sajjāṁ śyāmalām abhisarantīṁ śrī-kṛṣṇam ārād ālokya bakula-mālā tat-sakhī tāṁ svagatam eva parihasanty āha—kṛṣṇa eva hariṇas taṁ śleṣeṇa kṛṣṇasāraṁ baddhuṁ baddhaṁ kartuṁ śleṣeṇa priyam | sāci vakraṁ yathā syād evaṁ preṅkhandolann apāṅga eva śṛṅkhalā śikhā pāśa-kuṇḍalikāgraṁ yasyāḥ seti | kāñcit sambhujya evāyāto’syaitāvatā vilambenānumīyata itīrṣyāvitarkau | visphārite bhrū-late yasyāḥ sā iti satyam eva brūṣe go-sambhālanārtham eva vilambo’bhūd iti sarvaṁ te jānāmy eveti garvāsūye| evaṁ mṛṣā mānābhāsenaiva labdha-śaṅkaṁ vivarṇavantaṁ kāntam ālokya sākūtaṁ yat smita-kuḍmalaṁ mayā kṛtrima-bhāvenaivāyaṁ pratārita iti vyañjakaṁ tenāvṛtaṁ mukhaṁ yasyāḥ sā ity avahitthā-śānti-dayodgamau | tataś ca gata-śaṅkasya tasya mad-abhīṣṭaṁ surata-dhanaṁ tarhi dehīti prārthanām ākarṇya protkṣipteti raty-ākhya-shtāyi-bhāvodayaḥ | kūjantyā vipañcyā vīnāyā iva svaro yasyā iti sāmprataṁ me surata-dhanaṁ granthau nāsti, kiṁ tu bahu eva surataṁ tubhyaṁ pradātuṁ śraddhāvatyaḥ pālī-prabhṛtayo vartante tad asmāt kuñjān niḥsṛtya tābhyas tad yācasvety autsukya-cāpalotthaṁ narma | atra bhrū-latā-visphāraṇaṁ, sva-mukhācchādanaṁ cāra-rūpa-romāṅkura-nikṣepo, vipañci-kvāṇaś ca hariṇa-bandhana-sādhanāni jñeyāni | tataś ca tavāpi granthau tat sthāsyaty eva | bhavatu, svayam eva nīvī-granthim udghāṭya paśyāmy asti nāsti veti śrī-kṛṣṇena tathopakramaḥ kṛta iti jñeyam ||47||

viṣṇudāsaḥ : sāci preñkhad iti | sva-gehād abhisṛtya saṅketa-keli-kuñjam adhiṣṭhāya kṛṣṇāgamanākāṅkṣayā tad-guṇa-gāna-tat-parāṁ kāñcid vraja-sundarīṁ dṛṣṭvā tāṁ prati kācid iṅgita-mātreṇaiva para-citta-bhāvodgama-jñā śleṣa-bhaṅgyāha—bandhura-gātri he rucirāṅgi ! atra kuñje tvaṁ cirād virājasi śobhasa iti tasyā vāsaka-sajjocita-veśa-dhāritvaṁ cittollāsa-viśeṣaś ca sūcitaḥ | kim-bhūte kuñje ? guñja-dalau guñjantaḥ kūjanto’layaḥ bhramarā yatra tasmin ataeva śaṅke manye kṛṣṇa-hariṇaṁ kṛṣṇa-sārābhidhaṁ hariṇa-viśeṣaṁ, pakṣe kṛṣṇaḥ śrī-vrajendra-nandanaḥ, sa eva hariṇas, taṁ bandhuṁ baddhaṁ kartuṁ, pakṣe bandhuṁ dayitam iti viśeṣaṇa-padam | ākāṅkṣasi icchasi | etad eva tasyā hetu-garbha-viśeṣaṇa-pañcakena vyañjayati—tvaṁ kim-bhūtā ? sāci vaktraṁ yathā syāt tathā preṅkhan procchalan yo’pāṅgaḥ netrāntaḥ sa eva bandha-sādhanatvāt śṛṅkhala-śikhā pāśa-kuṇḍalkāgraṁ yasyāḥ sā| visphārite prasārite bhrū-late yayā sā | sākūtaṁ sābhiprāyaṁ yat smitaṁ hāsyaṁ tad eva kuṭmalaḥ mukulas tenāvṛtam ācchannam | pakṣe, āvṛtam ā samyak kṛtaṁ vyāptaṁ mukhaṁ yasyāh sā | romāṇy evāṅkurās tal-lobhya-yava-taṇḍulādayaḥ | protkṣiptā prakīrṇā romāṅkurā yayā, pakṣe prodgatā romāṅkurā yasyāḥ sā | vipañcī vīṇā-bhedaḥ | kūjantī śabdāyamānā yā vipañcī tasyāṁ svarāḥ ṣaḍjādayo vidyante yasyāḥ sā ceti |

lalita-mādhave ca—

    stane kīrair manye tava niviḍayā dāḍima-dhiyā


    tathā bimba-bhrāntyā kṣatam adhara-madhye kṛtam idam |


    mayūrair māleyaṁ vyadali phaṇi-buddhyā maṇi-mayī


vanāntar vāsas te bhagini hṛdayaṁ me vyathayati || [la.mā. 10.1]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    bhaṇio vallaaba{i}ṇā ajjasuo mahupurīṁ gandā |


iaṁ bhaṇiaṁ ajjāe pia{i} bahu sbaṇa-pa{u}eṇa || [a.kau. 2.3] ||47||

—o)0(o—

|| 5.48 ||

rasākrānta-vallabhā, yathā—

avacinu kusumāni prekṣya cāruṇy araṇye

viracaya punar ebhir maṇḍanāny ujjvalāni |

madhumathana mad-aṅge kalpayākalpam etair

yuvatiṣu mama bhīmaṁ rautu saubhāgya-bherī ||

**śrī-jīvaḥ **: avacinu kusumānīty ādiṣu praṇaya-vilāsa-mātram uddeśyam | nijālaṅkaraṇaṁ tu vyāja-mātram | tad-dig-vilāsa-mātra-tātparyakatvāt tādṛśīnām | tathā yuvatiṣv ity ādāv api jñeyam ||48||

**viśvanāthaḥ : **rasākrānteti | ākramo’yaṁ mayā niratiśaya-rasena santarpyamāṇo’yaṁ sadā mad-vaśe tiṣṭhatv ity āśāṁsā-mayo jñeyaḥ | maṅgalā prāha—avacinu svayam eva, na tu janāntara-dvārā, tatrāpi cārūṇi prekṣyeti | mat-prasādhana-yogyāni tāny anya-jano naivānetuṁ janātīti bhāvaḥ | yuvatiṣv iti | tādṛśaṁ tvad-racitākalpaṁ yuvatīr darśayitvā tāś camatkṛtiṁ prāpayāmīti bhāvaḥ | nāyikāyā nirdeśe sadā sthātum āgrahavān nāyakaś cet santatāśrava-keśavā nāyakaṁ sva-nirdeśe sthāpayitum āgrahavatī cet rasākrānta-vallabhā, avasthā-viśeṣa eva nāyikāyā nirdeśavatīṁ nāyakaś cet tadā svādhīna-bhartṛketi tisṛṇām āsāṁ bhede viveko jñeyaḥ ||48||

**viṣṇudāsaḥ : **avicinu iti | nija-vaidagdhyā vilāsa-bhareṇa ca vaśīkṛta-kāntāyāḥ kasyāścit kāntaṁ prati nideśaḥ | ebhiḥ kusumaiḥ ākalpaṁ veśaṁ kalpaya racaya | etair maṇḍanaiḥ | rautu śabdāyatām | atra rasākrānta-vallabhatvasya pragalbhāyā eva dharma-viśeṣatvāt tad-ājñā-rūpa-prāgalbhyāṁśa eva udāhṛtaḥ | na tu santatāśrava-keśavatvaṁ, na tu svādhīna-bhatṛkāsv iva kāntena tat-tad-bhūṣaṇādinā krīḍanam iti |

vidagdha-mādhave ca—

    avirala-vana-mālālaṅkṛta-snigdha-mūrtiḥ


    sphurita-kaṭaka-kāntir dhātubhir maṇḍitāṅgaḥ |


    akhila-bhuvana-tuṅgo netra-bhaṅgyā vikṛṣṭaḥ


katham iva sakhi rādhe kṛṣṇa-śailas tvayābhūt || [vi.mā. 4.36]

lalita-mādhave ca—

    asakṛd asakṛd eṣā kā camatkāra-vidyā


    mama rasa-laharībhis tarṣam antas tanoti |


    viditam ahaha seyaṁ vyāyatāpāṅga-līlā-


madhurima-parivāhākāpi kalyāṇa-vāpī || [la.mā. 1.54]

idaṁ vitarkodāharaṇam api sambhavati |

—o)0(o—

|| 5.49 ||

**atiprauḍhoktiḥ, **yathā padyāvalyāṁ (280)—

kākuṁ karoṣi gṛha-koṇa-karīṣa-puñja-

gūḍhāṅga kiṁ nanu vṛthā kitava prayāhi |

kutrādya jīrṇa-taraṇi-bhramaṇātibhīta-

gopāṅganā-gaṇa-viḍambana-cāturī te ||

**śrī-jīvaḥ **: kākuṁ karoṣīti saṅketī-kṛta-kokilādivaj jñeyam ||49||

viśvanāthaḥ : vinaiva sva-saṁmatimaty utkaṇṭhayā sva-bhavanam āgatya nihnutya santaṁ sva-kāntam ālokya manasā prasīdanty api śyāmalā kautukavatī bahiṣkṛta-kopena tvac-caritam idam āryāyai vijñāpayāmīti bhīṣayamāṇā prāha—kākum iti | gṛha-koṇe randhanārtham ānītānāṁ karīṣāṇāṁ yaḥ pūjas tena guptīkṛta-svagātraḥ kim idānīṁ mukha-madhye aṅgulīr nikṣipya hā hā vṛddhāṁ mām ājñāpayeti lakṣaṇāṁ kākuṁ karoṣi | itaḥ prayāhi yady ātmano bhadram icchasīti bhāvaḥ | tasya pūrva-vṛttaṁ smarantī tatrātmanāṁ duravasthāṁ prāptāṁ smārayantī tat-pratiphalam iva ditsamānā prāha—kutrādyeti ||49||

viṣṇudāsaḥ : kākum iti | kadācid utkaṇṭhayā padmāyā gṛhaṁ nibhṛtam āgatya saṁjñayā nija-dainyam urīkurvantaṁ kṛṣṇam ālokya pūrva-tat-kṛta-naukā-vilāsaja-nija-sādhvasoṭṭaṅkana-pūrvakaṁ tam upālabhamānā padmā sāṅguli-tarjanaṁ prāha—karīṣaḥ śuṣka-gomayaṁ go-viḍ-gomayam striyāṁ tat tu śuṣkaṁ karīṣo’strī ity amaraḥ | kitava he dhūrta, jīrṇā purātanī yā taraṇir naukā tasyā yad bhramaṇam āndolanaṁ tena atibhītāḥ samudvignā ye gopāṅganānāṁ gaṇāḥ paśupa-ramaṇī-vargās teṣāṁ yad viḍambanaṁ vibhīṣikotpādanena kadarthanaṁ tatra yā cāturī naipuṇyaṁ sā ||49||

—o)0(o—

|| 5.50 ||

atiprauḍha-ceṣṭā, yathā—

sakhyās tavānaṅga-raṇotsave’dhunā

nanarta muktā-latikā stanopari |

utplutya yasyāḥ sakhi nāyakaś calo

dhīraṁ muhur me prajahāra kaustubham ||

**śrī-jīvaḥ **: na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : sambhoga-samāpty-anantaram āyātāṁ padmām ālokya candrāvalīṁ hrepayan śrī-kṛṣṇa āha—sakhyā iti | utplutya sa-bāṣpaṁ patitvety arthaḥ | nāyakaḥ hāra-madhya-stha-maṇiḥ | dhīraṁ niraparādham iti bhāvaḥ | śleṣeṇa vidvāṁsam | tatrāpi muhuḥ prajahāra | atra tvam eva sa-nyāyaṁ brūhīti bhāvaḥ | cala iti dhīram iti padābhyāṁ vaiparītyaṁ vyaktīkṛtam | atra yo hi hanyāt sa taṁ hanyāt iti nyāyena kaustubho’pi tac-chata-guṇaṁ tam adhunā praharatv iti sakhī-pratyuktir jñeyā ||50||

**viṣṇudāsaḥ : **sakhyās taveti | rātrau kuñje surata-līlā-viśeṣe candrāvalyā yad-dhārṣṭyam āvirbhūtam āsīt, prātas tatropasannāyāṁ padmāyāṁ narma-śīlena kṛṣṇena tad udghāṭyate | utplutya uccaiḥ patitvā | yasyā muktā-latikāyā nāyakaḥ hāra-madhyastha-maṇiḥ prajahāra prahāraṁ cakāra |

vidagdha-mādhave ca—

kaṭhorāgrair bhūyo vraṇam ajanayad vakṣasi nakhair


balād ākrāmantī vyakirad api māṁ piñcha-racanām |


vikṛṣya chinnāṅgīm akṛta-vana-mālāṁ ca rucirām


idānīṁ jānīte na kim api puras te priya-sakhī || [vi.mā. 6.35] ||50||

—o)0(o—

|| 5.51 ||

māne’tyanta-karkaśā, yathā uddava-sandeśe (53)—

medinyāṁ te luṭhati dayitā mālatī mlāna-puṣpā

tiṣṭhan dvāre ramaṇi vimanāḥ khidyate padmanābhaḥ |

tvaṁ connidrā kṣapayasi niśām rodayantī vayasyā

māne kas te nava-madhurimā taṁ tu nālokayāmi ||

**śrī-jīvaḥ **: na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : bakulamālā śyāmalāṁ praty āha—medinyām iti | luṭhati mlāna-puṣpeti | mālaty ānayā kim aparāddhaṁ yad imāṁ puṣpa-cayanena jalādānena ca khedayasīti nirupādhikaṁ kārkaśyaṁ vyañjitam ||51||

viṣṇudāsaḥ : medinyām iti | nijāparādhāpanayanārtha-vividhopāya-kuśalena kṛṣṇena netra-saṁjñayā preritā vṛndā māninīṁ śyāmalāṁ pratyuvāca | medinyāṁ bhūmau | dayitā priyā | unnidrā uccair gatā nirgatā nidrā yasyās tathābhūtā satī | kṣapayasi nayasi vayasyāḥ sakhīḥ, taṁ nava-madhurimāṇaṁ nālocayāmi na paśyāmi |

amarau ca—

    kopo yatra bhrū-kuṭi-racanā nigraho yatra maunaṁ 


    yatrānyonya-smitam anunayo yatra dṛṣṭiḥ prasādaḥ |


    tasya premṇas tad idam adhunā vaiṣamaṁ paśya jātaṁ


tvaṁ pādānte luṭhasi nahi me manyu-mokṣaḥ khalāyāḥ || [a.śa. 34] ||51||

—o)0(o—

|| 5.52-53 ||

māna-vṛtteḥ pragalbhāpi tridhā dhīrādi-bhedataḥ ||

tatra dhīra-pragalbhā—

udāste surate dhīrā sāvahitthā ca sādarā ||

**śrī-jīvaḥ **: māna-vṛtter māna-sambandhinī pragalbhātpi dhīrādhīrādi-bhedatas tridhā bhavati ||52|| tatra dhīra-pragalbhāṁ vaktuṁ pragalbhāyā lakṣitatvād dhīrā-mātraṁ lakṣayati—udāste iti | sādarā sāvahitthā ca satīty ādareṇākāraṁ gopayantīty arthaḥ | maivaṁ bhavantī māna-vṛtti-sambandhinī surate udāste sā dhīrety arthaḥ ||53||

**viśvanāthaḥ : **māna-vṛtter māna-vṛttiṁ prāpya ||52|| udāste udāsīnā bhavati | atra ca-kārāt dhīra-pragalbhāṁ ninyā lakṣaṇasya dvaividhyam | yā māna-vṛttiṁ prāpya surate udāste sā dhīrā bhavati | yāvahitthādarābhyāṁ yuktā sā ca dhīreti dhariyasya pūrṇatvāpūrṇatvābhyāṁ vyakhyeyam | udāharaṇaṁ tu vyutkrameṇa pāṭhārtha-kramayor artha-kramasya prābalyād iti dvividhāyā dhīra-pragalbhāyā dvitīyāyām asampūrṇa-dhairyāyām adhṛtāṁśasyāpi sad-bhāvāt dhīra-pragalbhā-prāyatvam eva, na tu dhīra-pragalbhātvam ity avagamyate | yathā vety agretanād vā-śabdāt ||53||

viṣṇudāsaḥ : māna-vṛtter mānasya vṛttir vartanaṁ sad-bhāvas tato hetoḥ ||52|| udāste udāsīnā bhavati ||53||

—o)0(o—

|| 5.54 ||

yathā—

devī nādya mayārciteti na hare tāmbūlam āsvāditaṁ

śilpaṁ te paricitya tapsyati gṛhīty aṅgī kṛtā na srajaḥ |

āhūtāsmi gṛhe vrajeśitur iti kṣipraṁ vrajantyā vacas

tasyāśrāvi na bhadrayeti vinayair mānaḥ pramāṇīkṛtaḥ ||⁴

**śrī-jīvaḥ **: na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **pālyāḥ sakhī sva-sakhīṁ kāñcit pratyāha—devīti | spaṣṭam | kvācitko’yaṁ ślokaḥ ||54||

viṣṇudāsaḥ : na vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 5.55 ||

yathā vā—

kaṇṭhe nādya karomi durvrata-hatā ramyām imāṁ te srajaṁ

vaktuṁ suṣṭhu na hi kṣamāsmi kaṭhinair maunaṁ dvijair grāhitā |

kā tvāṁ projjhya calet khaleyam aciraṁ śvaśrūr na ced āhvayed

itthaṁ pālikayā harau vinayato manyur gabhīrīkṛtaḥ ||

**śrī-jīvaḥ **: atha dhīra-pragalbhām udāharati—kaṇṭhe nādyety asyā dhīrātvaṁ vyaktam eva pragalbhātvaṁ ca | durvrateti kaṭhineti khaleti ca prauḍhoktitvāt tad-upalakṣitatvenānyeṣām apy upādānād gamyam ||55||

viśvanāthaḥ : tatra durvrateti | etad vratam api me dhik | yatra sati tvat-pāṇi-nirmitāṁ srajaṁ kaṇṭhe kartuṁ na labheyety ādarāvahitthe | kaṭhinair iti dvijān api tān rasā{na}bhijñān dhik | yair vrate mauna-vidhir dattaḥ | ayaṁ mauna-tyāgas tu tvat-premānurodhenaiva kṣaṇaṁ niṣiddho’pi kṛta iti bhāvaḥ | tarhi kṣaṇaṁ mauniny eva mat-samīpe tiṣṭhaty ata āha—kā tvam iti | atra durvrateti kaṭhinair iti khaleti prauḍhoktimattvāt pragalbhātvam | iyaṁ suratam aditsamānā sva-mānaṁ ca nihnuvānā vratādikaṁ vyājīkarotīti dhairya-pūrty-abhāvo’syā jñātaḥ ||55||

viṣṇudāsaḥ : kaṇṭhe nādyeti | pālikā-nāmnyāḥ kasyāścid yūtheśvaryāḥ svāparādhaja-mānopaśamāyānyopāyāṁs tyaktvā prathamaṁ dānopāyam ālambya sva-kara-nirmita-mālya-ditsayā tad-gṛham āgatya sākṣād anunayantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati tasyāh sāvahitthoktiḥ | imāṁ dṛśyamāna-bhavat-kara-sthāṁ srajaṁ mālāṁ bhavat-kara-nirmitatvāt ramyāṁ manoharām api adya kaṇṭhe na karomīty atra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—durvrateti | duḥ srak-candanānya-jana-sparśādi-varjana-vidhānād duṣkaraṁ yad vrataṁ niyamas tena hatā bādhitā yantriteti yāvat |

nanu yady evaṁ, tarhi prasāda-sumukhī bhūtvā nija-vacana-sudhayāpi māṁ paritarpayety ata āha—suṣṭhu atiśayaṁ yathā syāt tathā vaktuṁ na kṣamāsmi na samarthāsmi | tatra hetuḥ dvijair brāhmaṇair maunaṁ vācaṁ-yamaṁ vrataṁ grāhitā śikṣitā |

nanu mayā saha saṁlāpāt te kiṁ kariṣyanti ? tatrāha kiṁ viśiṣṭair dvijaiḥ ? kaṭhinaiḥ nija-nideśātikrama-lavenāpi parama-kopanaiḥ | teṣāṁ kope jāte’stu tāvat phala-siddhecchā, pratyuta śāpādy-anvayo’pi syād iti bhāvaḥ |

nanu bhavatv evam | tathāpi kṣaṇam atra sthitvā prathamaṁ tāvan man-nivedanaṁ śṛṇu, anantaraṁ yad ucitaṁ syāt tad vidhehi, kim iti kṣipra-gatyā mām anādṛtyānyato gacchasi ? tatrāha, kā tvām iti imam itaḥ kiñcid dūre vartamānā śvaśrūr bhartṛ-jananī cet yadi aciraṁ śīghraṁ nāhvayet nākārayet, tadā tvāṁ projjhya tyaktvā kā calet ? api tu na kāpīty arthaḥ |

nanu pratāraṇā-nipuṇāyās tavedaṁ sā kathaṁ jñāsyati, tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—khaleti| khalā nirantaraṁ mac-chidrānveṣaṇa-parā | ittham evaṁ-prakāreṇa | manyuḥ krodhāpara-paryāyo mānākhyaḥ vinayata eva na tv ākṣepādibhiḥ gabhīrīkṛtaḥ duravabodhatāṁ nītaḥ ||55||

—o)0(o—

|| 5.56 ||

yathā vā—

kucālambhe pāṇir na hi mama bhavatyā vighaṭito

muhuś cumbārambhe mukham api na sācīkṛtam abhūt |

parīrambhe candrāvali na ca vapuḥ kuñcitam idaṁ

kva labdhā mānasya sthitir iyam anālokita-carī ||

**śrī-jīvaḥ **: kucālambha ity atra mānasa-maye’pi gāmbhīryam ādaro’vahitthā ca gamyata iti dhīrātvam | māne karkaśatvāt pāṇi-vighaṭanākaraṇena samarthatayā pūrṇa-yauvanatvāc ca pragalbhātvaṁ ca ||56||

**viśvanāthaḥ : **yathā veti | tasyāṁ pūrṇa-dhairyāyāṁ paritoṣa-vyañjako vā-kāra iti na dvaividhyaṁ sva-saṁmatam iti bhāvaḥ | kucālambha iti | atraivaṁ jñeyam | «priye candrāvali, tvaṁ kiṁ māniny asi ?» «nahi nahi | kiṁ me mānasya lakṣaṇaṁ paśyasi ? niraparādhe tvayi ko vā mānasyāvakāśaḥ ?» «evaṁ cet svāṅga-sparśaṁ dāsyasi ?» «dāsyāmy eva, ko’tra sandehās ? tavaivedam aṅgam» iti bahir brūte | svagataṁ tu māninyā mayāsmin bhāvas tyakta eva | kiṁ tu, tasmai datta-caram aṅgam idam ayaṁ yaj jānāti tad eva karotu mama kim anenety audāsīnyaṁ sampūrṇa-dhīratva-kṛtam iti | kva labdheti | adya tvat-sambhoge sukha-leśa-mātram api mayā na labdham iti bhāvaḥ ||56||

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvato’pi suṣṭhu-gāmbhīryavatyādhīra-pragalbhāyā mānam udāharati—yathā veti | kucālambha iti | kadācid aparādha-kṣamāpaṇārthaṁ svayam eva gṛhāgatena kṛṣṇena saha candrāvalī tat-kṛta-gūḍhāparādhaṁ jñātvāpi avahitthayā bahir ajānatīva satī reme | anantaraṁ kṛṣṇas tac-ceṣṭitenaiva tad-dhṛdayaṁ jñātvā tām eva sambodhya tac-ceṣṭitānuvāda-pūrvakaṁ tad-antarastha-mānam udghāṭayati— «he candrāvali ! iyam anālokita-carī adṛṣṭa-pūrvā mānasya sthitir maryādā kva kutra labdhā ?» «nanv ahaṁ bhavatābhīpsitam eva kurvanty asmi | mānaṁ kva dṛṣṭo bhavatā ?» tatra tasyāḥ krīḍāyāḥ suṣṭhu tāṭasthyaṁ darśayan mānaṁ niścinoti—kucālambhe vakṣoja-sparśe bhavatyā pūrvavat mama pāṇir na vighaṭitaḥ, na viyojitaḥ | tathā muhuḥ punaḥ punaś cumbārambhe mukhaṁ na sācīkṛtam vakrīkṛtam abhūt | tathā parīrambheāliṅgane’pi vapuḥ śarīraṁ na kuñcitaṁ kuṭilīkṛtam | idam ity etad anuvādasya krīḍā-sama-kālatoktā |

vidagdha-mādhave ca—

nyaviśata nayanānte kāpi sāralya-niṣṭhā


vacasi ca vinayena stotra-bhaṅgī nyavātsīt |


ajani ca mayi bhūyān sambhramas tena tasyā


vyavṛṇuta hṛdi manyuṁ susṭhu dākṣiṇyam eva || [vi.mā. 4.13]

amarau ca—

    ekatrāsana-saṁsthitiḥ parihatā pratudgamād dūratas


    tāmbūlānayana-cchalena rabhasāśeṣo'pi saṁvighnitaḥ |


    ālāpo'pi na miśritaḥ parijanaṁ vyāpārayanty āntike


kāntaṁ pratyupacārataś caturayā kopaḥ kṛtārthīkṛtaḥ || [a.śa. 18]


    āśaṅkya praṇatiṁ paṭānta-pihitau pādau karoty ādarāt


    vyājenāgatam āvṛṇoti hasitaṁ na spaṣṭam udvīkṣate |


    mayy ālāpavati pratīpa-vacanaṁ sakhyā sahābhāṣate


tasyās tiṣṭhatu nirbhara-praṇayitā māno'pi ramyodayaḥ || [a.śa. 42]


    aṅgānām atitānavaṁ katham idaṁ kampaś ca kasmāt kuto


    mugdhe pāṇḍu-kapolam ānanam iti prāṇeśvare pṛcchati |


    tanvyā sarvam idaṁ svabhāvajam iti vyāhṛtya pakṣmāntara-


vyāpī bāṣpa-bharas tayā calitayā niḥśvasya mukto'nyataḥ || [a.śa. 45]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    kiṁ pādāntam upaiṣi nāsmi kupitā naivāparāddho bhavān


    nirhetu na hi jāyate kṛta-dhiyāṁ kopo’parādho’thavā |


    yogyā eva hi bhogyatāṁ dadhati te tat kiṁ mayāyogyayā


tenādyāvadhi gokulendra-tanaya svātatnryam evāstu te || [a.kau. 5.79]


    dūrād utthitam anitkaṁ mayi gate pīṭhaṁ kareṇārpitaṁ


    smitvā bhāṣiṇi bhāṣitaṁ mṛdu sudhā-niḥsyandi-mandaṁ kiyat |


    ārūḍhe’rdham athāsanaṁ prakaṭitaṁ saubhāgyam āśliṣyati


pratyāśliṣṭam avāmataiva sudṛśo vāmatvam akhyāpayat || [a.kau. 5.89] ||56||

—o)0(o—

|| 5.57 ||

atha adhīra-pragalbhā—

santarjya niṣṭhuraṁ roṣād adhīrā tāḍayet priyam ||

na katamena vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 5.58 ||

yathā—

mugdhāḥ kaṁsaripo vayaṁ racayituṁ jānīmahe nocitaṁ

tāṁ nīti-krama-kovidāṁ priya-sakhīṁ vandemahi śyāmalām |

mallī-dāmabhir ucchalan-madhukaraiḥ saṁyamya kaṇṭhe yayā

sākṣepaṁ cakitekṣaṇas tvam asakṛt karṇotpalais tāḍyase ||

**śrī-jīvaḥ **: na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **gaurī prāha—mugdhā iti | mugdhaṁ-manyā | śyāmalāṁ vandemahīti | tat-kṛtaṁ ceṣṭitam eva mac-cikīrṣitam iti vyañjanayā | tathā mallīty ādinā ca bandhana-tāḍanayor mano-vāk-kṛtatvaṁ siddham | sākṣāt sva-pāṇi-kṛtatvaṁ cottamāṅganānāṁ nātisurasanīyam iti na tad varṇitam | kecit tu śyāmalaivodāharaṇam ity āhuḥ ||58||

**viṣṇudāsaḥ : **mugdhā iti | kayāpy aṅga-vihāraṁ kṛtvā prātar nija-doṣāpalāpanāya kim api kaitavam aṅgīkurvantaṁ kṛṣṇaṁ prati kācid dhīrādhīra-svabhāvā vraja-sundarī prāha—nīti-krama-kovidāṁ yathā-nyāya-paripāṭī-paṇḍitāṁ mallī-dāmabhiḥ tenaiva parihita-kaṇṭha-taṭa-mallikā-mālyaiḥ | kiṁ-bhūtaiḥ ? ucchalan-madhukaraiḥ uccaiḥ śalanta itas tato bhramanto madhukarā bhramarā yeṣu taiḥ | saṁyamya niyamya baddhety arthaḥ | atrādhīra-pragalbhā śyāmalaiivohāhṛtā na vaktrī |

padyāvalyāṁ ca—

    kas tvaṁ tāsu yadṛcchayā kitava yās tiṣṭhanti gopāṅganāḥ 


    premāṇaṁ na vidanti yās tava hare kiṁ tāsu te kaitavam |


    eṣā hanta hatāśayā yad abhavaṁ tvayy ekatānā paraṁ


tenāsyāḥ praṇayo’dhunā khalu mama prāṇaiḥ samaṁ yāsyati || [padyā. 224]

amarau ca—

    kopāt komala-lola-bāhu-latikā-pāśena baddhā dṛḍhaṁ


    nītvā keli-niketanaṁ dayitayā sāyaṁ sakhīnāṁ puraḥ |


    bhūyo'py evam iti skhalan mṛdu-girā saṁsūcya duśceṣṭitaṁ


dhanyo hanyata eva nihnuti-paraḥ preyān rudatyā hasan || [a.śa. 9] ||58||

—o)0(o—

|| 5.59 ||

atha dhīrādhīra-pragalbhā—

dhīrādhīra-guṇopteā dhīrādhīreti kathyate ||

na katamena vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 5.60 ||

yathā—

sphurati na mama jātu krodha-gandho’pi citte

vratam anu gahanābhūt kintu maune manīṣā |

aghahara laghu yāhi vyāja āstāṁ yad etāḥ

kusuma-rasanayā tvāṁ bandhum icchanti sakhyaḥ ||

**śrī-jīvaḥ **: sphuratīty ādāv asyāḥ pragalbhātvaṁ pūrvavaj jñeyam | vratam anv ity atra mauna-tyāgo’yaṁ tu bhavat-snehenaiva kriyata iti bhāvaḥ | vyāja iti puṁsy eva klībaṁ tu likhana-bhramāt ||60||

**viśvanāthaḥ : **maṅgalā prāha—sphuratīti | laghu śīghraṁ vyājaḥ svasya niraparādhatva-prakāśana-mayo dambha āstāṁ viramatu | kusuma-rasanayā puṣpa-granthana-rajjvā | pakṣe, puṣpa-maya-kṣudra-ghaṇṭikayā baddhuṁ baddvhātraiva sthāpayitum | tathā sati sva-preyasīṁ tāṁ draṣṭuṁ na prāpsyatīti bhāvaḥ | atra puṣpa-kāñcī-mātra-viśiṣṭāṁ tvāṁ baddhuṁ priyam icchantīti śliṣṭārtha-pratītāv adhīrātvasya bāhyatvāpatteḥ ||60||

**viṣṇudāsaḥ : **sphurati neti ca—pūrvavat kṛtāgasaṁ kṛṣṇaṁ kācid dhīrādhīra-pragalbhā vraja-sundarī prāha | jātu kadācid api | tarhi kim iti mayā saha saṁlāpam api na kuruṣe ? tatrāha kintu vratam anu vrataṁ lakṣyīkṛtya yan maunaṁ vāg-rāhityaṁ tasmin manīṣā buddhiḥ gahanā kalilā mauna-niṣṭhābhūd ity arthaḥ | kalilaṁ gahanaṁ same ity amaraḥ | laghu śīghraṁ yāhīty anenādhīrātvāṁśo vyaktaḥ |

nanu laghu yāhīti suṣṭhu pāruṣyāviṣkāreṇa kim iti mām ito niṣkrāmasi ? prathamaṁ tāvan mad-vijñāpanam api śṛṇu ? tatrāha—vyājo dambha āstāṁ tiṣṭhatu viramatv ity arthaḥ | yataḥ etāḥ sakhyaḥ kusuma-rasanayā puṣpa-racita-rajjvā tvāṁ baddhuṁ śṛṅkhalitum icchanti | śleṣārthena tu puṣpa-nirmitayā kāñcyā upalakṣitāḥ sakhyas tvāṁ bandhuṁ suhṛttamam icchanti | anenaiva śleṣārthena dhīrātvāṁśaḥ puṣṭo’bhūt | yad vā, bandhana-karmaṇi svasyā apravṛttyā sakhī-dvāraiva tad-ullekhād dhīrātvāṁśa āyātāḥ |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    naitāvatāpi samayena tavopalabdhaś


    ceto yad antara-gataiva tad āvṛṇīte |


    tapte’pi cetasi mamāvirataṁ yad āsse


pūrṇāsmi tena kim anena bahiḥ sthitena || [a.kau. 5.80]


    no saṅgītakam ālapanti na śukīr adhyāpayanty ālayo


    nānandas tava mandire’dya kim iti svaṁ doṣam ācchaḍayan |


    yay ūce’ham idaṁ tayāpi jagade bhugnāruṇāpāṅgayā


    tubhyaṁ dhūrta-dhiye namo’stu bhagavan mahyaṁ ca vīta-hriye || 


<p style="text-align: right">

[a.kau. 5.90] ||60||

—o)0(o—

|| 5.61 ||

yathā vā—

kṛtāgasi harau puraḥ sphurati taṁ bhramad-bhrū-latā

titāḍayiṣur uddhurā śruti-taṭād vikṛṣyotpalam |

na tena tam atāḍayat kim api yāhi yāhīti sā

bruvaty ajani maṅgalā sakhi paraṁ parāñcan-mukhī ||

**śrī-jīvaḥ **: kṛtāgasīty ādau pūrvārdhena pragalbhātvam ||61||

**viśvanāthaḥ : **dhīrety asya ca svānabhimatatvād aparitoṣa-prāpter udāharaṇāntarm āha—yathā veti | kṛtāgasīti | pāda-traye’dhīrā-lakṣaṇaṁ spaṣṭam | caturtha-caraṇe paraṁ kevalaṁ parāñcan-mukhītvena nāyaikocita-bhāva-pradarśanayā nāyakaṁ pratyādaraḥ | tathā parāñcan-mukhīty uktyāñcad ity asya śatratatvena kiñcid apāṅga-darśanena prāptena prasāda-vyañjakena svamāna-nihnutir ity avahitthā ceti | parāñcan-mukhy evājanīti na pratikūlam | nāpy anukūlaṁ kim api ceṣṭate smety arthe prāpte sati punaḥ kṛṣṇena caraṇayoḥ praṇipatya sura-sārthaka-prayatne kriyamāṇe saṁmati-vyañjaka-ceṣṭāyā abhāve dhīrā-lakṣaṇam apy āyātam | dhīrādhīrā tu solluṇṭha-bhāṣitaiḥ khedayaty amum [sā.da. 3.63] iti sāhitya-darpaṇokta-dhīrādhīra-pragalbhā-lakṣaṇam | tathā—

    analaṅkṛto’pi sundara harasi mano me yataḥ prasabham |


    kiṁ punar alaṅkṛtas tvaṁ samprati nakhara-kṣatais tasyāḥ ||

iti tad-udāharaṇaṁ ca nānumataṁ dhīrā-madhyāyām atiprasaktatvād iti ||61||

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvataḥ kiñcid asahana-śīlādhīrādhīra-pragalbhāṁ prakārāntarenodāharati—yathā veti | kṛtāgasīti pūrvavad aparādhini kṛṣṇe maṅgalābhidhayā kayācid yūtheśvaryā vyavahṛtim anubhūya vṛndā nāndīmukhīṁ prati kathayati | titāḍayiṣuḥ tāḍanaṁ kartum icchuḥ | tāḍ āghāte san u-pratyayaḥ | uddhurā pragalbhā vikṛṣya haste gṛhītvā, ajani jātā dīpa-jana-budha-puritāyi-pyāyibhyo’nyatarasyām iti kartari vā cin | parāñcan-mukhī parāñcad ābhimukhyād anyato’ñcan-mukhaṁ yasyāḥ sā vimukhīty arthaḥ |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    sakhyaḥ kathaṁ parimalo vimalaḥ prasarpī


    śyāmo nilīya ciram asti kutaḥ sa vāmaḥ |


    talpāntike tava nivārayatāśu yātu


    dhūrtasya tasya vadanaṁ na vilokayāmi || [a.kau. 5.81]


    tavādharauṣṭhe kṣatam añjanaṁ ca


    mama vyarthāt taṁ malinaṁ ca cetaḥ |


    pītas tayā te vadanāsavas tvaṁ


    mattaḥ kuto’nartha-parampareyam || [a.kau. 8.161] ||61||

—o)0(o—

|| 5.62-63 ||

kiśorikāṇām apy āsām ākṛteḥ prakṛter api |

prāgalbhyād iva kāsāṁcit pragalbhātvam udīryate ||62||

madhyā tathā pragalbhā ca dvidhā sā paribhidyate |

**jyeṣṭhā cāpi kaniṣṭhā ca nāyaka-praṇayaṁ prati ||63||
**

**śrī-jīvaḥ **: ākṛteḥ prakṛter api prāgalbhyād ity evam anvayaḥ ||62-63||

**viśvanāthaḥ : **prāgalbhyād iveti | kiñcid vayodhikatva eva vastutaḥ prāgalbhyaṁ sambhaved iti bhāvaḥ | nāyaka-praṇayaṁ prati lakṣyīkṛtya nāyaka-kartṛka-praṇayādhikya-nyūnatvāvatyau krameṇa jyeṣṭhā-kaniṣṭhe syātām ity arthaḥ ||62-63||

**viṣṇudāsaḥ : **kiśorikānām iti | ākṛteḥ ākārasya prakṛteḥ svabhāvasyāpi prāgalbhyād iva hetoḥ, na tu vayasaḥ | madhyeti nāyakasya praṇayaṁ prati lakṣyīkṛtya | sa tu nāyakasya praṇayas tāsāṁ praṇaya-tāratamyeṇaiva | tathā hy evāgre vakṣyate—

    bhāvaḥ syād uttamādīnāṁ yasyā yāvān priye harau |


    tasyāpi tasyāṁ tāvān syād iti sarvatra yujyate || [a.kau. 5.97] ||62-63||

—o)0(o—

|| 5.64 ||

yathā—

supte prekṣya pṛthak puraḥ priyatame tatrārpayan puṣpajaṁ

līlāyā nayanāñcale kila rajaś cakre prabodhodyamam |

kṛṣṇaḥ śītala-tāla-vṛnta-racanopāyena paśyāgratas

tārāyāḥ praṇayād iva praṇayate nidrābhivṛddhi-kramam ||

**śrī-jīvaḥ **: tāla-vṛntaṁ vyajanam ||64||

viśvanāthaḥ : dūrāl latā-kuñje nihnutya vṛndā nāndīmukhīṁ darśayati—supta iti | atra nayane rajaḥ-pradānaṁ nidrāveśa-nāśārtham eva, nidrā-nāśas tu pāṇi-karṣaṇenāpi siddhyetaiveti bhāvaḥ | rajasaḥ puṣpajatvena nayanāpakārakatvaṁ parāhṛtam | tāla-vṛnta-racanā vyajana-cālana-vaidagdhī ||64||

viṣṇudāsaḥ : supte iti | ekadā samāna-jātīya-bhāvatvenānyonya-sauhṛdodrekāt puṣpāvacaya-miṣeṇa śrī-kṛṣṇa-darśana-lālasātaḥ śrī-vṛndāvanam āgatya puṣpārtha-vana-bhramaṇa-jātālase līlā-tārābhidhe madhye yūtheśvaryau kutracin nikuñjodare suptvā atiṣṭhatām | tad anu catura-śiromaṇinaitat paramparayāvagata tatra tayoḥ pārśvam āsādya yat kartum ārabdhaṁ tat sarvaṁ vṛndālakṣitaṁ kuñjāntarān nāndīmukhīṁ prati darśayati | supte nidrite līlā-tāre śītala-tāla-vṛnta-racanopāyena śītalaṁ yat tāla-vṛnta-racanaṁ vyajana-samīra-saṁsevanaṁ tad evopāyas tena | praṇayād iva | ivety atra iva-śabdaḥ prātītikāpekṣayā utprekṣāyāṁ, na tu praṇayāt | atra svābhirucitvena krīḍārtha-prabodhanāl līlāyāṁ śrī-kṛṣṇasya praṇayādhikyaṁ, tena ca tasyā jyeṣṭhatvaṁ darśitam | tārāyāṁ tad-vaiparītyāt tasyāḥ kaniṣṭhatvam iti ||64||

—o)0(o—

|| 5.65 ||

yathā vā—

dīvyantyau dayite samīkṣya rabhasād akṣais tryahātma-glahai-

rgaurīṁ ghūrṇitayopadiśya hitavad-dāya-prayogaṁ bhruvā |

tasyās tūrṇam upārjayann iva jayaṁ śikṣā-vaśenācyutaḥ

śyāmām eva cakāra dhūrta-nagarī-saṅketa-vij jitvarām ||65||

**śrī-jīvaḥ **: tryahaṁ vyāpya ātmā svam eva glaho deyo yeṣu tair akṣair dīvyantyau samīkṣya dāyasyākṣa-pāta-labdhasya svocita-krīḍā-bhāgasya prayogaṁ prayoktavaṁ cālana-viśeṣaṁ ghūrṇitayā bhruvā gaurīṁ dayitayor ekatarāṁ prāk hitam evopadiśya tasyā gaur yā śyāmāṁ tayor anyatarām eva jitvarāṁ cakre | dhūrtā akṣa-devinas tan-nagaryāṁ yaḥ saṅketo yena cālanena jaya iva dṛśyamāne’pi parājayas tathā tad-viparīte viparītas tatra yaḥ saṅketaś chalenopadeśas tadvit ||65||

viśvanāthaḥ : pūrvatra madhyayor jyeṣṭhatva-kaniṣṭhatve udāhṛtya samprati pragalbhayos te darśayati—yathā veti | vā-śabdaś cārthe | vṛndā paurṇamāsīm āha—dīvyantāv iti | akṣaiḥ pāśakaiḥ | tryahaṁ vyāpyātmā svayaṁ śrī-kṛṣṇa eva glaho yeṣu taiḥ | paṇo’kṣeṣu glaho’kṣās tu devanāḥ pāśakāś ca te ity amaraḥ | ghūrṇitayānurāga-vyañjikāyā bhruvā | dhūrta-nagarī-śabdena lakṣaṇayā nānā-vidhayā dhūrtā ucyante | saṅketas tac-chabda-pravṛtti-nimittam asādhāraṇa-dharma-viśeṣas taṁ vindati prāpnoti veti svasminn arpayituṁ jānātīti vā | atra prakaṭam eva śyāmāyāḥ pakṣapātatva-vyañjanayā tasyai śyāmalāyai saubhāgya-pradānaṁ gauryā saha praṇayavatyās tasyā nābhimatam iti na kṛtam | tathā sati gauryā manasi kiñcid duḥkhaṁ syāt | gauryāḥ pakṣa-pāte tu śyāmāyā na duḥkham | svasmin saubhāgyasya niścaya-jñānena tat-pakṣa-pātasya bāhyatva-mananāt | atas tayor mithaḥ prītiḥ | śrī-kṛṣṇasāpi tādṛśī līlā-siddhy-artham abhīṣṭeti jñeyam | evaṁ pūrvatra tārā-līlayor api vivecanīyam ||65||

viṣṇudāsaḥ : pūrvatra madhyayor jyeṣṭhatva-kaniṣṭhatve sandarśyādhunā pragalbhayor jyeṣṭhatva-kaniṣṭhatve darśyete—yathā veti | dīvyantāv iti ca pūrvavad ātyantikābheda-sauhārdyena | sahaivābhisṛtya pragalbhe gaurī-śyāmākhye yūtheśvaryau śrī-kṛṣṇena saha saṅgatya svairaṁ vihṛtya ca tad anu tat-samakṣam eva kutukenākṣa-krīḍām ārabdhavatyau | tatra kṛṣṇena yad anuṣṭhitaṁ tad anubhūya vṛndā paurṇamāsī savidham āgatya nivedayati | dīvyantau krīḍantau dayite gaurī-śyāmākhye rabhasāt kautukāt | kair dīvyantau ? akṣaiḥ pāśakaiḥ | kim-bhūtaiḥ ? tryahātma-glahaiḥ trīṇy ahāni divasān vyāpya ātmā śrī-kṛṣṇa eva glahaḥ paṇo yeṣu taiḥ | paṇo’kṣeṣu glaho’kṣās tu devanāḥ pāśakāś ca te ity amaraḥ | ghūrṇitayā bhrāntayā bhruvā hitavat, na tu hitaṁ vastutas tasyāḥ parājayārtham eva cikīrṣitatvāt | ata eva tasyā gauryā jayam upārjayan udbhāvayannn ivety atrāpi iva-śabdaḥ prātīrtikāpekṣayā utprekṣāyām | śikṣāveśeṇāpratarkya-kauśala-viśeṣa-vaśena jitvarāṁ jayana-śīlāṁ jetā jiṣṇuś ca jitvaraḥ ity amaraḥ | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ yato dhūrta-nagarī-saṅketavit dhūrtā dyuta-kṛtas teṣām tā nagaryaḥ atra nagarī-śabdena mañcāḥ krośantīti nyāyād ajahal-lakṣaṇayā tad-vāsino janā lakṣyante, teṣāṁ yaḥ saṅketaḥ saṁsthānaṁ jaya-parājaya-sandarbhas taṁ vettīti tathā | dhūrto’kṣa-devī kitavo’kṣa-dhūrto dyūta-kṛt samāḥ ity amaraḥ | atra bhaṅgī-viśeṣeṇa śyāmāyā eva jayotpādanāt kṛṣnasya tasyāṁ praṇyaḍhikyaṁ, tena ca tasyā jyeṣṭhatvam | gauryās tu tad-anyathātvāt kaniṣṭhatvam iti |

amarau ca—

    dṛṣṭvaikāsana-saṁsthite priyatame paścād upetyādarād


    ekasyā nayane niṁīlya vihita-krīḍānubandha-cchalaḥ |


    īṣad-vakrima-kandharaḥ sa-pulakaḥ premollasan-mānasām


antar-hāsa-lasat-kapola-phalakāṁ dhūrto'parāṁ cumbati || [a.śa. 19]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    ekatraiva kṛtāsanaṁ sthitavatī rādhā samaṁ śyāmayā


    śyāmena prahitaṁ samaṁ sumanasām āsādya dāma-dvayam |


    śyāmā-vakṣasi dātum aicchad ubhayaṁ sākṛṣya tad-vakṣasi


prādād ekamayāvaīrya kavarī-pūjāṁ cakārātmanaḥ || [a.kau. 5.82] ||65||

—o)0(o—

|| 5.66-68 ||

kācit kāñcid apekṣya syāj jyeṣṭhety āpekṣikī bhidā |

ato bheda-dvayam idaṁ na kṛtaṁ gaṇanāntare ||66||

kanyā mugdhaiva sā kintu svīyānyoḍhe ubhe budhaiḥ |

mugdhā-madhyādibhedena ṣaḍ-bhede parikīrtite ||67||

madhyā-prauḍhe dviṣaḍ-bhede prokte dhīrādi-bhedataḥ |

kanyā svīyā paroḍheti mugdhā ca trividhā matā |

iti tāḥ kīrtitā pañcadaśa bhedā ihākhilāḥ ||68||

**śrī-jīvaḥ **: pūrvoktān preyasī-bhedān pañca-daśatvena darśayati—kanyā mugdhaivety ādināpañcadaśa bhedā ihākhilā ity antena | tatra kanyā mugdhaivety ekaḥ | kiṁ tu svīyānyoḍhe iti svīyāyāḥ sapta-bhedās tāvad darśyante | mugdhā ekaḥ | dhīra-pragalbhā, adhīra-pragalbhā, dhīrādhīra-pragalbhā iti trayaḥ | dhīra-madhyā, adhīra-madhyā, dhīrādhīra-madhyeti madhyāyāś ca trayaḥ | iti svīyāyāḥ sapta | evam anyoḍhāyāḥ sapta bhedāḥ pūrvavaj jñeyāḥ | tad evaṁ kanyāyā eko bhedaḥ | svīyānyoḍhāyāḥ sapta sapteti pañcadaśaiva sthitāḥ | pañcadaśatve ca madhyā-pragalbhayor bhedān vivinakti—madhyā-prauḍhe iti | prauḍhā-pragalbhā-dhīrādi-bhedataḥ dviṣad-bheda iti ṣaṭsu dvitvam | svīyātva-parakīyātva-dvitvena jñeyam | punaḥ pañcadaśasv eva mugdhāyā bhedān vivinakti—kanyā svīyeti | kanyā-mugdhā svīyā-mugdheti tridḥā matety arthaḥ ||66-68||

**viśvanāthaḥ : **kanyā mugdhaiveti | tasyā eka eva bhedaḥ | svīyā-paroḍhe yad-bhede iti | svīyā-mugdhā, svīyā-madhyā, svīyā-pragalbheti | evaṁ paroḍhā-mugdhety ādi | evaṁ kanyā-svīya-paroḍhānāṁ sthūlataḥ sapta bhedāha | madhyād-bhedena tu pañcadaśaivety āha—madhyā-prauḍhe iti | madhyā prathamaṁ svīyā paroḍheti dvividhā | tataḥ pratyekaṁ dhīrā, adhīrā, dhīrādhīreti trividhā | tato madhyā ṣaḍ-vidhā, prauḍhā ca ṣaḍ-vidheti madhyā-prauḍhe dviṣaḍ-bhede | mugdhā ca trividhā—kanyā, svīyā, paroḍheti militvā pañcadaśa bhedāḥ ||66-68||

**viṣṇudāsaḥ : **kācid iti | bhidā bedaḥ | āpekṣikīti bhidāyā viśeṣaṇam | tad arhatīty arthe ṭhak | anyoḍhā paroḍhā | prauḍhā pragalbhā | dviṣaṭ dvādaśa | tatra madhyā pratyekaṁ dhīrā, adhīrā, dhīrādhīreti trividhā bheda-traya-yutābhyāṁ svīyā-paroḍhābhyāṁ ṣaḍ bhedāḥ evaṁ pragalbhāpi ṣaḍ-bhedeti dvādaśa | mugdhā tu kanyā, svīyā, paroḍheti trividhaiva bhavati | asyāṁ dhīrādi-bhedāsad-bhavāt | evaṁ sarvāeva nāyikāḥ pañcadaśa bhedāḥ | kārikā-kramatas tu svakīyāyāh sapta bhedāḥ | tatra mugdhāyā eka eva bhedaḥ | madhyā-pragalbhayos tu dhīrādi-bhedena ṣaḍ-bhedā iti parakīyāyā aṣṭau | tatra kanyā mugdhaiveti eka eva bhedaḥ iti paroḍhāyās tu svīyāyā iva sapta bhedāḥ | evaṁ militvā pañcadaśeti ||66-68||

—o)0(o—

|| 5.69-70 ||

athāvasthāṣṭakaṁ sarva-nāyikānāṁ nigadyate |

tatrābhisārikā vāsa-sajjā cotkaṇṭhitā tathā ||69||

khaṇḍitā vipralabdhā ca kalahāntaritāpi ca |

proṣita-preyasī caiva tathā svādhīna-bhartṛkā ||70||

viṣṇudāsaḥ : athety anantarārthe | maṅgalānantarārambha-praśna-kārtsnyeṣv atho’tha ity avyaya-nānārthāt | sarva-nāyikānāṁ pañcadaśa-bhedavatīnāṁ sarvāsāṁ pratyekam abhisārikādi-bhedenāvasthāṣṭakam | tatra svakīyānāṁ proṣita-bhartṛkātva-svādhīna-bhartṛkātve evāvasthe dve jñeye | śrī-bharata-muner lakṣaṇenāpi etāsu abhisārāder asambhavāt | parakīyāyāṁ tu sarvā evāvasthāḥ syuḥ | tathaivodāhariṣyanta eva | kintu svakīyāyāṁ vāsa-sajjotkaṇṭhitayoḥ kathañcit kenacid aṁśena sambhave’pi sarvāṁśena tu parakīyāyām eva te paripuṣṭiṁ vindeta iti sahṛdaya-hṛdaya-vedyam etad ity alam atiprasaṅgeneti | abhisārikādi-saṁjñā nāyikānāṁ tat-tad-avasthā-yogād rasa-śāstra-prasiddhā pāribhāṣiky eva ||69-70||

—o)0(o—

|| 5.71-72 ||

tatra** abhisārikā**, yathā—

yābhisārayate kāntaṁ svayaṁ vābhisaraty api |

sā jyotsnī tāmasī yāna-yogya-veṣābhisārikā ||71||

lajjayā svāṅga-līneva niḥśabdākhila-maṇḍanā |

kṛtāvaguṇṭhā snigdhaika-sakhī-yuktā priyaṁ vrajet ||72||

viśvanāthaḥ : jyautsnī-tāmasyoḥ śukla-kṛṣṇa-pakṣa-vartinyor yānam abhisāras tad-yogyaḥ śukla-kṛṣṇa-pakṣa-paricchada-mayo veṣo yasyāḥ sā | svāṅgalīn eva svāṅgair eva svāṅgam ācchādayantīvety arthaḥ ||71-72||

**viṣṇudāsaḥ : **yābhisārayata iti | jyotsnī jyotsnānvitā rātriḥ | tāmasī andhakārānvitā rātriḥ | tayor yad yānaṁ prayāṇam abhisāras tad-yogyo veśo yasyāḥ sā | lajjayā hetunā svāṅge līnā ācchannā iva | niḥśabdāni akhilāni kaṅkaṇa-kiṅkiṇi-nūpurādīni maṇḍanāni yasyāḥ | kṛtāvaguṇṭhā kṛto’vaguṇṭhā avaguṇṭhanaṁ vastreṇa sarvāṅgācchādanaṁ yayā sā | snigdhā sneha-yuktā ekā ca yā sakhī tayā yuktā tat-sahitety arthaḥ | priyaṁ nija-prāṇa-dayitam | śrī-bhāgavata-munināpy⁵ uktam—

    uddāma-manmatha-mahā-jvara-vepamānā


    niḥsīma-kaṇṭakitam aṅgakam āvahantī |


    niḥśaṅkinī vrajati yā priya-saṅgamotkā


sā nāyikā prakathitāpy abhiṣāriketi || ||72||

—o)0(o—

|| 5.73 ||

tatra abhisārayitrī, yathā—

jānīte na harir yathā mama manaḥ-kandarpa-kaṇḍūm imāṁ

māṁ prītyābhisaraty ayaṁ sakhi yathā kṛtvā tvayi prārthanām |

cāturyaṁ tarasā prasāraya tathā sasneham āsādya taṁ

yāvat prāṇaharo na candrahatakaḥ prācī-mukhaṁ cumbati ||73||

**śrī-jīvaḥ **: kayācit prāṇa-sakhyā anvaya-vyatirekābhyāṁ nirṇīya yatnatas tasyā mukhāt kiñcin niṣkāsite tādṛg utkaṇṭhite svayam eva ca dautyāya kṛte prārambhe tasyā eva vākyam—jānīta iti | manasaḥ kandarpa-rūpā yā kaṇḍūs tadvat tac-chānti-kara-spṛśyaṁ prati yā utkaṇṭhā tāṁ yathā na jānīta ity atra manaḥ-śabda-prayogaḥ | śame’pagate’pi damas tu mama dṛḍha evāstīti dhairyam iva vyañjayituṁ kṛtam | puratas tan nirvāhas tu duṣkaraḥ syād iti tvayāvaśyaṁ gantavyam iti vyañjayitum āha—yāvad iti | manaḥ-kaṇḍūm imām ity atra manas-tṛṣṇām imāṁ dhṛṣṭajām iti vā pāṭhaḥ ||73||

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā viśākhām āha—jānīta iti | mama kandarpa-kaṇḍūyāyāṁ tena jñātāyāṁ kulāṅganāyāḥ parama-lajjāvatyā mamāpratiṣṭhā syāt | tasya ca māṁ pratyupahāsaḥ svāvāmya-prakaṭanaṁ ca bhaviṣyati | tat saundarya-sauśīlyādikam eva tad-agre tvayā varṇanīyam iti bhāvaḥ | tvaṁ tu manmanaḥ-kaṇḍūṁ jānāsy eva tad api kiñcid vivṛṇomi śṛṇv ity āha—yāvad iti | adya kṛṣṇa-caturdaśī tithiḥ samprati sāyam | tvaṁ calasi | prahara-paryantaṁ me prāṇāḥ sthāsyanti na tataḥ paratrety avadhir uktaḥ | candra-nāmā hataka iti śāka-pārthivādiḥ | kutsito hataḥ para-duḥkhadatvena vyartha-jīvanatvāj jīvan-mṛta ity arthaḥ||73||

**viṣṇudāsaḥ : **jānīte neti | kācid vraja-devī śrī-kṛṣṇa-śīla-saundarya-mādhuryādy-anubhava-jāta-hṛt-kṣobheṇa tyakta-trapā satī sphuṭam eva kṛṣṇam ānetuṁ prasthāpayanty upadiśati—kandarpa-kaṇḍuṁ smara-kṛtodvegaṁ | tarasā javena | prasāraya vistāraya āsādya prāpya taṁ śrī-kṛṣṇaṁ | nanu taraseti ko’yam atyāgrahas tava ? avasara-vaśād āneṣyate ? ity atrāha yāvad iti candraś cāsau hatakaś ceti | nindāyāṁ ka-pratyayaḥ | sā tu śrī-kṛṣṇaṁ vinā parama-duḥkha-datvena tasmin candre udite śrī-kṛṣṇāgamana-vilambe ca jāte sati mama prāṇaḥ sadya eva viyukto bhaviṣyatīti dhvanitam ||73||

—o)0(o—

|| 5.74 ||

atha jyotsnyāṁ svayam abhisārikā, yathā—

indus tundila-maṇḍalaṁ praṇayate vṛndāvane candrikāṁ

sāndrāṁ sundari nandano vraja-pates tvad vīthim udvīkṣate |

tvaṁ candrāñcita-candanena khacitā kṣaumeṇa cālaṅkṛtā

kiṁ vartmany aravinda-cāru-caraṇa-dvandvaṁ na sandhitsasi ||

śrī-jīvaḥ : kṣaumeṇa sūkṣmātasī-tantu-sambhavena vastreṇa | tac ca prāyaḥ śuklam eva bhavatīti tad-upāttam ||74||

viśvanāthaḥ : viśākhā śrī-rādhām āha—candrikāṁ prathayate | tena candrikā prathate praśastībhavati | pratha khyātau | tvad-darśana-rasāsvādam aprāpya tathābhūtāpi sā vyarthāyatīti hetos tvad-vīthim uccībhūya dūra-paryantaṁ vīkṣante | candrāñcitena karpūravatā | kṣaumeṇa s:ukṣmātasī-tantu-sambhavena vastreṇa | śukla-paṭṭa-dukūle kṣauma-śabda-prasiddhir iti kecit ||74||

**viṣṇudāsaḥ : **indus tundileti | śrī-vṛndā śrī-kṛṣṇaṁ saṅketa-kuñja-sthaṁ vidhāya rādhaṇtikam āgatya tāṁ tatra ninīṣus tvarayati | tundilaṁ puṣṭaṁ pūrṇam iti yāvat maṇḍalaṁ bimbo yasya saḥ | tundādibhya ilac [pā. 5.2.117] iti matv-arthīya ilac-pratyayaḥ | prathayate visārayati | anena tad-dinasya rākātvaṁ saṁsūcya tasyā utkaṇṭhoddīpanārthaṁ kāla-vaiśiṣṭyaṁ jñāpitam| evaṁ vṛndāvane tvad-vīthiṁ tvad-vartma udvīkṣata iti saṅketa-stholoddeśa-pūrvakaṁ deśa-vaiśiṣṭyaṁ, vrajapater nandana iti pātra-vaiśiṣṭyaṁ ca jñāpitam | candrāñcita-candanena karpūrānvita-malayaja-paṅkena khacitā carcitā tathā ksāumeṇa śukla-dukūlena cālaṅkṛtā satī jyotsnāvatyāṁ rātryām abhisaraṇe tat-tad-ākalpāder aucityāt | kiṁ kathaṁ vartmani pathi aravindād api cārutvaṁ caraṇa-dvandvasya procyātiśayāruṇyaṁ komalatvaṁ ca sūcitam | tena ca saṅketa-kuñjaṁ prati vega-gaty-abhāvas tena cāvilambaṁ prayāṇārambhaṁ vidhāya śanaiḥ śanair yadi gacchasi, tarhy eva tat-saṅgatiṁ lapsyase | vilambe jāte tu sa kadācit tvad-anāgamanam āśaṅkya vimanāḥ sann anyato gacchet tadā punar mahad eva duḥkham ubhayor api bhaviṣyatīti dhvanitam |

gītāvalau ca—

    harim abhisara sundari sitaveśā |


    rākā-rajanir ajani gurur eṣā ||dhruva||


    parihita-māhiṣa-dadhi-ruci-sicayā |


    vapur arpita-ghana-candana-nicayā ||


    karṇa-karambita-kairava-hāsā |


kalita-sanātana-saṅga-vilāsā || [gītāvalau 25]

padyāvalyāṁ ca—

    aklānta-dyutibhir vasanta-kusumair uttaṁsayan kuntalān


    nantaḥ khelati khañjarīṭa-nayane kuñjeṣu kuñjekṣaṇaḥ |


    asmān mandira-karmatas tava karau nādyāpi viśrāmyataḥ 


kiṁ brūmo rasaikāgraṇīr asi ghaṭī neyaṁ vilamba-kṣamā || [padyā. 209] ||74||

—o)0(o—

|| 5.75 ||

tāmasyāṁ, yathā vidagdha-mādhave (4.22)—

timira-masibhiḥ saṁvītāṅgyaḥ kadamba-vanāntare

sakhi baka-ripuṁ puṇyātmānaḥ saranty abhisārikāḥ |

tava tu parito vidyud-varṇās tanu-dyuti-sūcayo

hari hari ghana-dhvāntāny etāḥ sva-vairiṇi bhindate ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : lalitā śrī-rādhām āha—timireti | tanu-dyutaya eva sūcayo vastra-sūkṣma-randhrān nirgacchantyo ghana-dhvantāni parama-mitrāyitāny api bhindate vidārayanty ato hetoḥ sva-vairiṇi tava vairtvam eveti vyāja-stutyā sarvato’pi saundaryātiśaya uktaḥ ||75||

viṣṇudāsaḥ : timira-masibhir iti | śrī-rādhām ānetuṁ subalaṁ praṇihitya tad-arthaṁ govardhana-taṭa-nikuñje sthitaṁ kṛṣṇaṁ pratyabhisarantīṁ śrī-rādhāṁ prati lalitā-vākyam | timirāṇy eva masayaḥ kajjalāni tābhiṁ saṁvītāni veṣṭitāni aṅgāni yāsāṁ tāḥ | tava tu tava punaḥ paritaḥ samantataḥ vidyutāṁ varṇam iva varṇaṁ yāsāṁ tāḥ tanu-dyutayaḥ śrīmad-aṅga-kāntayaḥ eva vedhana-kriyā-sāmyāt sūcayo vedhanyaḥ | hari harīti khede | etās tanu-dyuti-sūcayaḥ svam ātmaiva vairī yasyāḥ he tathābhūte bhindate apasārayanti | rūpaka-garbha-vyāja-stuti-nāmāyam alaṅkāraḥ | tal-lakṣaṇaṁ, yathā—

    vyāja-stutir mukhe nindā yadi yāthārthyataḥ stutiḥ | 


kiṁ vā yāthārthyato nindā jāyate tu mukhe stutiḥ || iti |

tatra prathameyaṁ vastutas tanu-dyutīnām autkarṣya-varṇanāt | jagannātha-vallabhe ca—

    kalayati nayanaṁ diśi valitam |


    paṅkajaṁ iva mṛdu-māruta-calitam ||


    keli-vipinaṁ praviśati rādhā |


    pratipada-samudita-manasija-bādhā || dhruvam ||


    vinidadhatī mṛdu-manthara-pādam |


    racayati kuñjara-gatim anuvādam ||


    janayatu rudra-gajādhipa-muditam |


rāmānanda-rāya-kavi-gaditam || [ja.va.nā. 1.16]

tatraiva—

    cikura-taraṅgaka-phena-patalam iva kusumaṁ dadhati kāmam |


    natad-apasavya-dṛśā diśatīva ca nartitum atanum avāmam ||


    rādhā mādhava-vihārā |


    harim upagacchati maṭhara-pada-gati-laghu-laghu-taralita-hārā || dhru ||


    śaṅkita-lajjita-rasa-bhara-cañcala-madhura-dṛg-anta-lavena |


    madhu-mathanaṁ prati samupaharantī kuvalaya-dāma-rasena ||


    gajapati-rudra-narādhipam adhunātana-madanaṁ madhureṇa |


rāmānanda-rāya-kavi-bhaṇitaṁ sukhayatu rasa-visareṇa || [ja.va.nā. 1.16]

iti kavi-vākyam idam | śrī-gīta-govinde ca sakhī-vākya eva, yathā—

    rati-sukha-sāre gatam abhisāre madana-manohara-veśam | 


    na kuru nitambini gamana-vilambanam anusara taṁ hṛdayeśam ||


    dhīra-samīre yamunā-tīre vasati vane vana-mali ||dhruva||


    nāma-sametaṁ kṛta-saṅketaṁ vādayate mṛdu-veṇum | 


    bahu manute'tanu te tanu-saṅgata-pavana-calitam api reṇum ||


    patati patatre vicalati patre śaṅkita-bhavad-upayānam | 


    racayati śayanaṁ sacakita-nayanaṁ paśyati tava panthānam ||


    mukharam adhīraṁ tyaja mañjīraṁ ripum iva keli-sulolam | 


    cala sakhi kuñjaṁ satimira-puñjaṁ śīlaya nīla-nicolam ||


    urasi murārer upahita-hāre ghana iva tarala-balāke | 


    taḍid iva pīte rati-viparīte rājasi sukṛta-vipāke ||


    vigalita-vasanaṁ parihṛta-raśanaṁ ghaṭaya jaghanam apidānam | 


    kisalaya-śayane paṅkaja-nayane nidhim iva harṣa-nidhānam ||


    harir abhimāṇī rajanir idānīm iyam api yāti virāmam |


    kuru mama vacanaṁ satvara-racanaṁ pūraya madhu-ripu-kāmam ||


    śrī-jayadeve kṛta-hari-seve bhaṇati parama-ramaṇīyam | 


    pramudita-hṛdayaṁ harim atisadayaṁ namata sukṛta-kamanīyaṁ ||

tatraiva—

    sa-bhaya-cakitaṁ vinyasyantīṁ dṛśaṁ timire pathi 


    pratitaru muhuḥ sthitvā mandaṁ padāni vitanvatīm | 


    katham api rahaḥ prāptām aṅgair anaṅga-taraṇgibhiḥ 


sumukhi subhagaḥ paśyan sa tvām upaitu kṛtārthatām || [gī.go. 5.19] iti |

padyāvalyāṁ ca—

    mandaṁ nidhehi caraṇau paridhehi nīlaṁ


    vāsaḥ pidhehi valayāvalim añcalena |


    mā jalpa sāhasini śārada-candra-kānti-


dantāṁśavas tava tamāṁsi samāpayanti || [padyā. 194]

amarau ca—

    kva prasthitāsi karabhoru ghane niśīthe


    prāṇādhiko vasati yatra janaḥ priyo me |


    ekākinī vada kathaṁ na bibheṣi bāle


nanvasti puṅkhitaśaro madanaḥ sahāyaḥ || [a.śa. 69]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    syāma tvām abhisartum andha-tamase pādārpaṇa-prakrame


    srasto nīla-nicolakas tanu-rucā nirdhūtam andhaṁ tamaḥ |


    viśvaṁ tāvad ilāvṛtāyitam abhūd gaure'milad gaurimā


tenālakṣitam ājagām sutanuḥ premṇas tavedaṁ yaśaḥ || [a.kau. 5.92]

tatraiva—

    śanaiś calantī caraṇa-dvayena sā


    dāsī-kutāmbhoruha-kānana-śriyā |


    mukhena rādhā sahajāmala-tviṣā


jigāya candraṁ samalaṁ kalaṅkataḥ || [a.kau. 8.91]

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca—

    śrī-campa-valli-sahasā naya nīla-śāṭīṁ


    citre kuraṅga-mada-kardamam āharāśu |


    nīlotpalaiḥ srajam alaṁ racayendulekhe


    sabhūṣitābhisaratu priya-sakhīśvarī naḥ ||


    pariharatu samantāj jāḍyam anyonyam asyās


    tamasi rucira-veśaḥ kuñjayālocito'bhūt |


    tvarayata param itthaṁ vṛndayoktās tad-ālyaḥ 


    sarabhasam abhisāre hṛṣṭa-cittāḥ samāsan ||

tataḥ kṛṣṇaṁ prati sakhī-narma, yathā vidagdha-mādhave—

vidūrād ālokya prabalatara-tṛṣṇā-taralitaḥ


sakhī-ceto-haṁsas tava vadana-padme nipatitaḥ |


bhramad-bhrū-pāśābhyāṁ kitava tam abadhnād iha bhavān


kim asmāsu nyāyyā vyavasitir iyaṁ te visadṛśī || [vi.mā. 3.29]

padyāvalyāṁ ca taṁ prati sakhīnāṁ yathārtha-bhāṣaṇam—

    citrotkīrṇād api viṣadharād bhītibhājo rajanyāṁ


    kiṁ vā brūmas tvad-abhisaraṇe sāhasaṁ mādhavāsyāḥ |


    dhvānte yāntyā yad atinibhṛtaṁ rādhayātma-prakāśa-


trāsāt pāṇiḥ pathi phaṇi-phaṇāratna-rodhī vyadhāyī || [padyā. 196] iti ||75||

—o)0(o—

|| 5.76-77 ||

atha vāsaka-sajjā—

sva-vāsaka-vaśāt kānte sameṣyati nijaṁ vapuḥ |

sajjīkaroti gehaṁ ca yā sā vāsaka-sajjikā ||

ceṣṭā cāsyāḥ smara-krīḍā-saṅkalpo vartma-vīkṣaṇam |

sakhī-vinoda-vārtā ca muhur dūti-kṣaṇādayaḥ ||

**śrī-jīvaḥ: **sva-vāsaka-vaśāt svāvasara-vaśāt ||76|||

**viśvanāthaḥ: **svaṁ vāsayatīti sva-vāsakaḥ | vaśaḥ kāntir iccheti yāvat | tvaṁ kuñje tāvad vasāhaṁ śīghram eṣyāmīti nāyakasyecchaiva nāyikāṁ kuñje vāsayatīty arthaḥ | ato hetoḥ sameṣyati kānte yā vapur gehaṁ ca sajjīkaroti śṛṅgārocita-vastu-viśiṣṭaṁ karoti sā vāsaka-sajjeti tena vāsakād dhetoḥ sajjayatīti vyutpattyaiva viśeṣya-padasya nāyakasya tad-icchāyāś ca tad-āgamana-bhāvitvasya tat-kālasya ca deha-gehayoḥ karmaṇoś cākṣepād eva lābhaś ca vyañjitaḥ ||76-77||

**viṣṇudāsaḥ: **sva-vāsaka-vaśād iti sva-vāsaka-vaśāt nijāvasarānurodhena sameṣyati sati saṅgamaṁ prāpsyati kānte sva-prāṇa-priye | śrī-munināpi—

    yā vāsa-veśmani sukalpita-talpa-madhye


    tāmbūla-puṣpa-vasana-grahaṇe susajjā |


    kāntasya saṅgama-sukhaṁ samavekṣyamānā


sā nāyikā prakathitā khalu vāsa-sajjā || iti ||76-77||

—o)0(o—

|| 5.78 ||

yathā—

rati-krīḍā-kuñjaṁ kusuma-śayanīyojjvala-ruciṁ

vapuḥ sālaṅkāraṁ nijam api vilokya smita-mukhī |

muhur dhyāyaṁ dhyāyaṁ kim api hariṇā saṅgama-vidhiṁ

samṛddhyantī rādhā madana-mada-mādyan matir abhūt ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ: **śrī-rādhāṁ dūrād vilokayantī śrī-rūpa-mañjarī sva-sakhīm āha—rati-krīḍeti | smita-mukhīti tvam adya sva-kāntaṁ pramodayituṁ yogyatāṁ dhāsyasīti sva-vapuḥ-pratyukti-vyañjakaṁ smitam ||78||

**viṣṇudāsaḥ: **rati-krīḍeti—vṛndayā saṅketa-kuñjaṁ tathā sakhībhir maṇḍitaṁ nija-dehaṁ ca dṛṣṭā śrī-kṛṣṇāgamanam ākāṅkṣantīṁ śrī-rādhāṁ tad-darśanaja-līlā-viśeṣāveśāt paramānandollāsa-vivaśāṁ vīkṣya kācit tasyāḥ priya-sakhī kāñcit prati kathayati | kusuma-śayanīyaṁ puṣpa-śayyā tenojjvalā ruciḥ kāntir yasya taṁ rati-krīḍā-kuñjaṁ kam api anirvācyam | saṅgama eva parama-durlabhatvāc ca nidhivan nidhis tam | samṛddhyantī ānanda-kallolena edhamānā madana-madena mādyantī matir yasyāḥ sā |

vidagdha-mādhave ca—

racaya bakula-puṣpais toraṇaṁ keli-kuñje


kuru varam aravindais talpam indīvarākṣi |


upanaya śayanāntaṁ sādhu mādhvīka-pātraṁ


sahacari harir adya ślāghatāṁ kauśalaṁ te || [vi.mā. 4.24]


vidūrān na ghrāṇaṁ madayati murāreḥ parimalo


na kuñjo’yaṁ tasya sphurati nakhara-dyota-nikaraiḥ |


tataḥ śaṅke kasminn api rahasi vallī-valayite


parihāsākāṅkṣī priya-sakhi nilīnas tava sakhā || [vi.mā. 4.23]

gītāvālau ca—

    kusumāvalibhir upaskuru talpam |


    mālyaṁ cāmala-maṇisara-kalpam ||


    priyasakhi keli-paricchada-puñjam |


    upakalpaya satvaram adhikuñjam ||dhruva||


    maṇi-sampuṭam upanaya tāmbūlam |


    śayanāñcalam api pīta-dukūlam ||


    viddhi samāgatam apratibandham |


mādhavam āśu sanātana-sandham || [gītāvalau 26]

śrī-gīta-govinde ca sakhī-vākyena—

    paśyati diśi diśi rahasi bhavantam | 


    tad-adhara-madhura-madhūni pibantam ||2||


    nātha hare sīdati rādhā'vāsa-gṛhe ||dhruva-padam ||


    tvad-abhisaraṇa-rabhasena valantī | 


    patati padāni kiyantī calantī ||3||


    vihita-viśada-bisa-kisalaya-valayā | 


    jīvati param iha tava rati-kalayā ||4||


    muhur avalokita-maṇḍana-līlā | 


    madhu-ripur aham iti bhāvana-śīlā ||5||


    tvaritam upaiti na katham abhisāram | 


    harir iti vadati sakhīm anuvāram ||6||


    śliṣyati cumbati jala-dhara-kalpam | 


    harir upagata iti timiram analpam ||7||


    bhavati vilambini vigalita-lajjā | 


    vilapati roditi vāsaka-sajjā ||8||


    śrī-jayadeva-kaver idam uditam | 


rasika-janaṁ tanutām atimuditam ||9|| [gī.go. 6.2-9] iti |

aṅgeṣv ābharaṇaṁ [gī.go. 6.11] ity-ādy atrāpi jñeyam | alaṅkāra-kaustubhe ca—

    tāmbūla-mālā-vasanābharaṇānulepāḥ 


    sampāditās tva kṛte svayam etayā ye |


    te hy eva tās tvayi vilambini  tat-kṣaṇena


santāpayanti vitudanti vimohayanti || [a.kau. 5.95]

kṛṣṇā-keli-mañjaryāṁ ca—

    piñcha-śreṇyā viśākhe viracaya mukuṭaṁ campavalli prayatnāt


    keyūraṁ svarṇa-yūthyā sapadi śaśikale mālyam amlāna-vṛndaiḥ |


    citre talpaṁ lavaṅgais tulasi mama raho raṅgaṇair aṅga-bhūṣām


itthaṁ sakhyo niyuktā nija-nija-racanāsakta-cittā babhūvuḥ || iti ||78||

—o)0(o—

|| 5.79-80 ||

atha utkaṇṭhitā—

anāgasi priyatame cirayaty utsukā tu yā |

virahotkaṇṭhitā bhāva-vedibhiḥ sā samīritā ||

asyās tu ceṣṭā hṛt-tāpo vepathur hetu-tarkaṇam |

aratir bāṣpa-mokṣaṇ ca svāvasthā-kathanādayaḥ ||

**śrī-jīvaḥ: **anāgasīti | sāgasi tu māna eva bhavati na tūtkaṇṭheti jñāpakam | virahotkaṇṭhiteti paryāyāntaram ||79-80||

viśvanāthaḥ: anāgasīti | jñāta iti śeṣo’tra deyaḥ | nāyakasya sāparādhatve’pi niraparādhatva-jñāna evotkaṇṭhā bhavet | niraparādhatve’pi sāparādhatva-jñāne māna-vipralambha iti vivecanīyam ||79-80||

viṣṇudāsaḥ: anāgasi niraparādhini cirayati vilambam ācarati sati | aratir duḥkham | śrī-munināpi—

    durvāra-dāruṇa-manobhava-bāṇa-pātāt 


    paryākulaṁ tarala-mānasam āvahantīm | 


    prasveda-vepathū-ghana-pulakāñcitāṅgīm 


utkaṇṭhitāṁ vadati tāṁ bhavataḥ kavīndraḥ || iti ||79-80||

—o)0(o—

|| 5.81 ||

yathā—

sakhi kim abhavad baddho rādhā-kaṭākṣa-guṇair ayaṁ

samaram athavā kiṁ prārabdhaṁ surāribhir uddhuraiḥ |

ahaha bahulāṣṭamyāṁ prācī-mukhe’py udite vidhau

vidhu-mukhi! na yan māṁ sasmāra vrajeśvara-nandanaḥ ||

**śrī-jīvaḥ: **bahulāṣṭamyāṁ kṛṣṇāṣṭamyām ||81||

**viśvanāthaḥ: **candrāvalī padmām āha—sakhīti | bahulāṣṭamyāṁ kṛṣṇāṣṭamyāṁ na sasmāreti man-mādhuryasya smṛti-viṣayī-bhūtatve tasya kvāpi sthātum aśakter iti bhāvaḥ | yad vā, mama smaraṇam api na karoti dhiṅ mām iti nirvedo vyañjitaḥ ||81||

viṣṇudāsaḥ: sakhi kim iti | prathamaṁ śrī-kṛṣṇena saha saṅketaṁ kṛtvā dūtyā saṅketa-kuñjam āpitā candrāvalī tasya vilambam ākalayya jātotkaṇṭhā satī tad-anāgamane hetūn sambhāvayantī śaivyāṁ prati sakhedam āha | rādhā-kaṭākṣā eva guṇā rajjavas taiḥ | samaraṁ yuddhaṁ surāribhir daityaiḥ | ahaha khede’dbhute vā | yato bahuletyādi bahulāṣṭamyāṁ kṛṣṇāṣṭamyām | anenārdha-rātram atītam iti sūcitam ||81||

—o)0(o—

|| 5.82 ||

vāsa-sajjā-daśā-śeṣe mānasya viratāv api |

pāratantrye tathā yūnor utkaṇṭhā syād asaṅgamāt ||

**śrī-jīvaḥ: **mānasya viratāv apīty atrāpi pūrvoktenānāgasīty anena na virodhaḥ | tadāpy anāgastva-mananāt ||82||

**viśvanāthaḥ: **vāsa-sajjety ādinā prasaṅgena utkaṇṭhittātvasya samaya-traya-yuktam | mānasya viratau tu saivotkaṇṭhitā kalahāntaritā-śabdenocyate iti sampradāyaḥ ||82||

viṣṇudāsaḥ: iyam utkaṇṭhā vāsa-sajjā-daśā-śeṣe jñeyā | vidagdha-mādhave ca—

    ruddhaḥ kvāpi sakhī-hitārtha-parayā śaṅke hariḥ padmayā


    prāptaḥ kuñja-gṛham yad eṣa na tamī-yāme’py atikrāmati |


    paulomi-rati-bandhu-diṇ-mukham āsan hā hanta saṇtarpayann


unmilaty abhisāra-lubdha-ramaṇī-gotrasya śatruḥ śaśī || [vi.mā. 4.25]

tatraiva—

pratyūhena parāhatā nu kim abhūd gantuṁ sakhi kṣamā


tasyāḥ kintu niveditena hi harir viśrambham ābhyāyayau |


hā hanta pratikulatāṁ mayi gataḥ kiṁ vā vidhir dāruṇo


yad dūrād vana-mālikā-parimalo py adyāpi nāsādyate || [vi.mā. 3.24]


    namrī-kṛtya śiro muhus taru-vṛtām ālokate vartanīm


    utthāya kṣaṇam āsanāt punar aho niṣīdaty asau |


    dvitrāṇy etya padāni vīkṣya lalitāṁ bhūyaḥ parāvartate


paśyāgre tava saṅgamotsukatayā rādhā pariklāmyati || [vi.mā. 3.25]


dṛg-bhaṅgīnāṁ kim u parimalaiḥ preyasībhir niruddhaḥ


kiṁ vā svairī mayi vihitavān uddhatāyām upekṣām |


hā cāndrībhir dyutibhir abhito grasyamāne’pi loke


prāpto nāyaṁ yad iha latikā-mandire nanda-sūnuḥ || [vi.mā. 3.27]

gītāvalau ca—

    kim u candrāvalir anaya-gabhīrā |


    nyaruṇad amuṁ rati-vīram adhīrā ||


    aticiram ajani rajani-rati-kālī |


    saṅgam avindata na hi vanamālī ||dhruva||


    kim iha jane dhṛta-paṅka-vipāke |


    vismṛtir asya babhūva varāke ||


    kim uta sanātana-tanur alaghiṣṭham |


raṇam ārabhata surāribhir iṣṭam || [gītāvalau 27] iti |

śrī-gīta-govinde ca—

    prasarati śaśa-dhara-bimbe vihita-vilambe ca mādhave vidhurā | 


viracita-vividha-vilāpaṁ sa-paritāpaṁ cakāroccaiḥ || [gī.go. 7.2]

tatraiva [prabandha 13]—

    kathita-samaye'pi harir ahaha na yayau vanam |


    mama viphalam idam amala-rūpam api yauvanam ||3||


    yāmi he kam iha śaraṇaṁ sakhī-jana-vacana-vañcitā ||dhruva||||


    yad-anugamanāya niśi gahanam api śilitam | 


    tena mama hṛdayam idam asama-śara-kīlitam ||4||


    mama maraṇam eva varam iti vitatha-ketanā | 


    kim iha viṣahāmi virahānalam acetanā ||5||


    mām ahaha vidhurayati madhura-madhu-yāminī | 


    kāpi harim anubhavati kṛta-sukṛta-kāminī ||6||


    ahaha kalayāmi valayādi-maṇi-bhūṣaṇam |


    hari-viraha-dahana-vahanena bahu-dūṣaṇam ||7||


    kusuma-sukumāra-tanum atanu-śara-līlayā | 


    srag api hṛdi hanti mām ativiṣama-śilayā ||8||


    aham iha nivasāmi na-gaṇita-vana-vetasā |


    smarati madhusūdano mām api na cetasā ||9||


    hari-caraṇa-śaraṇa-jayadeva-kavi-bhāratī |


vasatu hṛdi yuvatir iva komala-kalāvatī ||10|| [gī.go. 7.3-10]


    tat kiṁ kām api kāminīm abhisṛtaḥ kiṁ vā kalā-kelibhir


    baddho bandhubhir andhakāriṇi vanābhyarṇe kim udbhrāmyati |


    kāntaḥ klānta-manā manāg api pathi prasthātum evākṣamaḥ


saṅketī-kṛta-mañju-vāñjula-latā-kuñje'pi yan nāgataḥ  || [gī.go. 7.11]

padyāvalyāṁ ca—

    sakhi sa vijito vīṇā-vādyaiḥ kayāpy apara-striyā


    paṇitam abhavat tābhyāṁ tava kṣapā-lalitaṁ dhruvam |


    katham itarathā śephālīṣu skhalat-kusumāsv api 


prasarati nabho-madhye’pīndau priyeṇa vilambyate || [padyā. 213]


    aratir iyam upaiti māṁ na nidrā


    gaṇayati tasya guṇān mano na doṣān |


    viramati rajanī na saṅgam āśā


vrajati tanus tanutāṁ na cānurāgaḥ || [padyā. 214]

māna-virāme, yathā gīta-govinde [prabandha 6]—

    nibhṛta-nikuñja-gṛhaṁ gatayā niśi rahasi nilīya vasantam |


    cakīta-vilokita-sakala-diśā rati-rabhasa-bhareṇa hasantam ||11||


    sakhi he keśī-mathanam udāram


    ramaya mayā saha madana-manoratha-bhāvitayā sa-vikāram ||dhruvam ||


    prathama-samāgama-lajjitayā paṭu-cāṭu-śatair anukūlam |


    mṛdu-madhura-smita-bhāṣitayā śithilī-kṛta-jaghana-dukūlam ||12||


    kīsala-śayana-niveśitayā ciram urasi mamaiva śayānam |


    kṛta-parirambhaṇa-cumbanayā parirabhya kṛtādhara-pānam ||13||


    alasa-nimīlita-locanayā pulakāvali-lalita-kapolam | 


    śrama-jala-sakala-kalevarayā vara-madana-madād atilolam ||14||


    kokila-kala-rava-kūjitayā jita-manasija-tantra-vicāram |


    ślatha-kusumākula-kuntalayā nakaha-likhita-ghana-stana-bhāram ||15||


    caraṇa-raṇita-maṇi-nūpurayā paripūrita-surata-vitānam |


    mukhara-viśṛṅkhala-mekhalayā sakaca-graha-cumbana-dānam ||16||


    rati-sukha-samaya-rasālasayā dara-mukulita-nayana-sarojam | 


    niḥsaha-nipatita-tanu-latayā madhusūdanam udita-manojam ||17||


    śri-jayadeva-bhaṇitam idam atiśaya-madhu-ripu-nidhuvana-śīlam | 


sukham utkaṇṭhita-gopa-vadhū-kathitaṁ vitanotu salilaṁ ||18|| [gī.go. 2.11-18]


    hasta-srasta-vilāsa-vaṁśam anṛju-bhrū-vallimad-ballavī- 


    vṛndotsāri-dṛganta-vīkṣitam atisvedārdra-gaṇḍa-sthalam | 


    mām udvīkṣya vilajjitaṁ smṛta-sudhā-mugdhānana-kānane 


govindaṁ vraja-sundarī-gaṇa-vṛtaṁ paśyāmi hṛṣyāmi ca || [gī.go. 2.19]


    durāloka-stoka-stavaka-navakaśoka-latikā-


    vikāsaḥ kāsāropavana-pavano'pi vyathayati | 


    api bhrāmyad-bhṛṅgī-raṇita-ramanīyā na mukula-


prasūtiś cūtānāṁ sakhi śikhariṇīyaṁ sukhayati || [gī.go. 2.20]

gaṇayati guṇa-grāmaṁ [gī.go. 2.10] ity ādy atrāpi jñeyam iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    antaḥ kṛntati marma murmurayati prāṇān pinaṣṭīva me


    daurātmyādy-anādaro’dya vihitaḥ kṛṣṇe mayā mūḍhayā |


    taṁ vā saṅgamayasva sundari mayā maj-jīvitaṁ tena vā


dvābhyāṁ nāparamanti kiñcid api me santāpa-nirvāpakam || [a.kau. 5.91]

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca—

    prodyat-smara-smita-sudhāñcita-vaktra-candraṁ


    bhrāmyan-madāli-pariphulla-saroja-netram |


    bimbādharāsava-paripluta-veṇu-randhraṁ


hā taṁ vinā trṭer apīha na me prayāti || iti |

yūnoḥ pāratantrye, yathā vidagdha-mādhave—

    ālīnāṁ pratihāra-rodhana-vidhau vīkṣya prayatnāvaliṁ


    bālā tarkita-mādhavī-parimala-sphūrtir bhayād vepate |


    kiṁ cālokya sudhāṁśu-kānta-salila-syandān alinde kṣaṇād


eṇāṅkodaya-śaṅkinī vikalatām ātanvatī murcchati || [vi.mā. 3.10]


    dūrād apy anuśaṅgataḥ śruti-mite tvan-nāma-dheyākṣare


    sonmādaṁ madirekṣaṇā viruvatī dhatte muhur vepathum |


    āḥ kiṁ vā kathanīyam anyad api te daivād varāmbhodhare


dṛṣṭe taṁ parirabdhum utsuka-matiḥ pakṣa-dvayīm icchati || [vi.mā. 3.24] iti |

lalita-mādhave ca—

    racayatu mama vṛddhā tarjanaṁ durjanī sā


    kavalayatu kulenduṁ ko’pi durvāda-rāhuḥ |


    sahacari parihartuṁ nākṣibhṛṅgau kṣamete 


madhuripu-mukha-padmālokam-mādhvīka-lobham || [la.mā. 1.39]


    tihṇāulā caūrī pañjariā-sañjadā ciraṁ jalai |


pāaṁ baṁjula-kuñje tārāhī sappadhārehi || [la.mā. 1.47]


[_tṛṣṇākulā cakorī pañjarikā-saṁyatā ciraṁ jvalati |_


_pādaṁ bañjula-kuñje tārādhīśa prasāraya ||_]

padyāvalyāṁ ca—

    hanta kāntam api taṁ didṛkṣate


    mānasaṁ mama na sādhu yat-kṛte |


    indur indumukhi manda-mārutaś


candanaṁ ca vitanoti vedanāṁ || [padyā. 171]


    kiṁ durmilena mama dūti manorathena


    tāvanti hanta sukṛtāni kayā kṛtāni |


    etāvad eva mama janma-phalaṁ murārir


yan netrayoḥ pathi bibharti gatāgatāni || [padyā. 177]


    sakhi mama niyati-hatāyās 


    tad-darśana-bhāgyam astu vā mā vā |


    punar api sa veṇu-nādo 


yadi karṇa-pathe patet tad evālam || [padyā. 178] iti |

bhakti-kalpa-latikāyāṁ ca—

    nādatte guru-gauravaṁ sahacarī-vācaṁ na cāpekṣate


    tat-tad-bhāva-navānurāga-madhunā mattāyamānaṁ manaḥ |


    vaṁśī-mugdha-mukhāmbujaṁ nava-ghana-śyāmaṁ mano-hāriṇaṁ


vidyud-vijvalitāmbaraṁ kam api sarva-kṣaṇaṁ kāṅkṣati || (5.24)


    kiṁ lāvaṇya-payonidhiḥ kim athavā kandarpa-darpāmbudhiḥ


    kiṁ vā keli-kalā-nidhiḥ kim athāvā vaidagdhya-vārāṁ-nidhiḥ |


    kiṁ vā nanda-nidhir vilāsa-jaladhiḥ  kiṁ vā kṛpā-vāridhīs


tat-tad-bhāva-rasākulena manasā kṛṣṇo na vismaryate || (5.26) iti |

govinda-līlāmṛte ca—

    saundaryāmṛta-sindhu-bhaṅga-lalanā-cittādri-samplāvakaḥ


    karṇānandi-sanarma-ramya-vacanaḥ koṭīndu-śītāṅgakaḥ |


    saurabhyāmṛta-samplavāvṛta-jagat-pīyūṣa-ramyādharaḥ


śrī-gopendra-sutaḥ sa karṣati balāt pañcendriyāṇy āli me || [go.lī. 8.3] iti ||82||

—o)0(o—

|| 5.83 ||

atha vipralabdhā—

kṛtvā saṅketam aprāpte daivāj jīvita-vallabhe |

vyathamānāntarā proktā vipralabdhā manīṣibhiḥ |

nirveda-cintā-khedāśru-mūrcchā-niḥśvasitādi-bhāk ||

**śrī-jīvaḥ: **vipralabdhā kāntena kāraṇāntarād vañciteti yaugikaṛthaḥ ||83||

**viśvanāthaḥ: **aprāpta iti | aprāpte nirdhāre jñāte satīti vyākhyeyam ||83||

viṣṇudāsaḥ: kṛtvā saṅketam iti | vyathamānam antaraṁ mano yasyāḥ sā | śrī-munināpi—

    aharahar anurāgād dūtikāṁ preṣya pūrvaṁ


    sarabhasam upayāti kāpi saṅketakaṁ yā |


    na milati khalu yasyā vallabho daiva-yogān


nigadati bharatas tāṁ nāyikāṁ vipralabdhām || iti ||83||[^11]

—o)0(o—

|| 5.84 ||

yathā—

vindati sma divam indur indirā-

nāyakena sakhi vañcitā vayam |

kurmahe kim iha śādhi sādaraṁ

drāg iti klamam agān mṛgekṣaṇā ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ: śrī-rādhā viśākhām āha—vindatīti | tenāvadhi-samayo vyatīta iti bhāvaḥ | indirā-nāyakeneti kācil lakṣmīs tenādya prāptā tataḥ kim asmābhis tasyeti bhāvaḥ | sādaraṁ yathā syāt tathā śādhi | yatra śikṣaṇe mamādaro nottiṣṭhati tad brūhīti bhāvaḥ | tenātaḥ-paraṁ prāṇa-dhāraṇe mamānādara eveti maraṇam eva jñāpaya, na tu jīvanam iti bhāvaḥ ||84||

viṣṇudāsaḥ: vindatīti | kācid vraja-devī dūtī-mukhāt saṅketa-kuñjam āgamiṣyamāṇaṁ śrī-kṛṣṇaṁ śrutvā tatrāgatya ca kṛṣṇa-dvādaśī-rātri-tṛtīya-prahāre’tīte candrodaya-darśanena tad-anāgamanaṁ niścitya yad anuṣṭhitavatī, tat sarvaṁ tat-priya-sakhīṁ vṛndāṁ prati sakhedam āha | vindati sma alabhata | divam ākāśaṁ, indirā-nāyakena lakṣmī-patineti tasyāś cāñcalyaṁ tasminn api saṅkrāntam astīti sva-vañcane hetur uktaḥ | śādhi śikṣaya |

vidagdha-mādhave ca—

nikuñjaṁ kaṁsārer bata nakhara-candrāvali-ruci-


cchatāgras taṁ nāgre muhur api yadā prekṣitam abhūt |


tadā sadyaḥ prodyah-vidhu-hataka-vikrānti-hatayā


mayā labdhāraṇye klama-nivaha-pūrṇā pariṇatiḥ || [vi.mā. 4.37]

lalita-mādhave ca—

aśithila-kavarikā rāgi-bimbādhara-śrī-


raparilulita-līlā-patra-vallī-vilāsā |


amuditamukha-kāntiḥ sadma padmā prapede


sphuṭam iyam alasāṅgī vipralabdhā babhūva || [la.mā. 2.6]

śrī-kṛṣṇena ca svayam eva tasyā etām avasthāṁ śloka-dvayena varṇitāsti, yathā—

kapaṭī sa latā-kuṭīm imāṁ


sakhi nāgād adhunāpi mādhavaḥ |


iti jalpa-parītayā tayā


klama-dīrghā gamitā kathaṁ tamī || [vi.mā. 4.27]


tambūlaṁ ghanasāra-saṁskṛtam adaḥ kṣiptaṁ puro rādhayā


hārī hanta hariṇmaṇi-stavakito hāro’yam utsāritaḥ |


pauṣpī ceyam udāre saurabha-mayī cūḍā nakhaiḥ khaṇḍitā


tasyāḥ śaṁsati vipralambha-janitaṁ kuñjo’yam antaḥ-klamam || [vi.mā. 4.28] iti |

gītāvalau ca—

    komala-kusumāvalī-kṛta-cayanam |


    apasāraya rati-līlā-śayanam ||


    śrī-hariṇādya na lebhe śamaye |


    hanta janaṁ sakhi śaraṇaṁ kamaye ||dhruva||


    nidhṛta-manohara-gandha-vilāsam |


    kṣipa yāmuna-taṭa-bhuvi paṭa-vāsam ||


    labdham avehi niśāntim ayāmam |


muñca sanātana-saṅgati-kāmam || [gītāvalau 28]

gīta-govinde ca—

    athāgatā mādhavam antareṇa


    sakhīm iyaṁ vīkṣya viṣāda-mūkām |


    viśaṅkamānā ramitaṁ kayāpi


janārdanaṁ dṛṣṭavad etad āha || [gī.go. 7.12]

caturdaśa-prabandhe—

    vasanta-rāga-yati-tālābhyāṁ gīyate |


    smara-samarocita-viracita-veśā | 


    galita-kusuma-dara-vilulita-keśā ||13||


    kāpi madhuripuṇā vilasati yuvatir adhika-guṇā ||dhruva||||


    hari-parirambhana-calita-vikārā | 


    kuca-kalaśopari taralita-hārā ||14||


    vicalad-alaka-lalitānana-candrā |


    tad-adhara-pāna-rabhasa-kṛta-tandrā ||15||


    cañcala-kuṇḍala-dalita-kapolā |


    mukharita-raśana-jaghana-gati-lolā ||16||


    dayita-vilokita-lajjita-hasitā |


    bahu-vidha-kūjita-rati-rasa-rasitā ||17||


    vipula-pulaka-pṛthu-vepathu-bhaṅgā |


    śvasita-nimīlita-vakasad-anaṅgā ||18||


    śrama-jala-kaṇa-bhara-subhaga-śarīrā |


    paripatitorasi rati-raṇa-dhīrā ||19||


    śrī-jayadeva-bhaṇita-hari-ramitam |


kali-kaluṣaṁ janayatu pariśamitam ||20|| [gī.go. 7.13-20]


    viraha-pāṇḍu-murāri-mukhāmbuja- 


    dyutir ayaṁ tirayann api vedanām | 


    vidhur atīva tanoti mano-bhuvaḥ 


suhṛd aye hṛdaye madana-vyathām || [gī.go. 7.21]

pañcadaśa-prabandhe—

    samudita-madane ramaṇī-vadane cumbana-valitādhare | 


    mṛga-mada-tilakaṁ likhati sapulakaṁ mṛgam iva rajanī-kare ||22||


    ramate yamunā-pulina-vane vijayī murārir adhunā ||dhruva||||


    ghana-caya-rucire racayati cikure taralita-taruṇānane | 


    kurubaka-kusurnaṁ capalā suṣamaṁ rati-pati-mṛga-kānane ||23||


    ghaṭayati sughane kuca-yuga-gagaṇe mṛga-mada-ruci-rūṣite | 


    maṇi-saram arnalaṁ tāraka-paṭalaṁ nakha-pada-śaśi-bhūṣite ||24||


    jita-bisa-śakale mṛdu-bhuja-yugale kara-tala-nalinī-dale | 


    marakata-valayaṁ madhu-kara-nicayaṁ vitarati hima-śitale ||25||


    rati-gṛha-jaghane vipulāpaghane manastja-kanakāsane | 


    maṇi-maya-taśanaṁ toraṇa-hasanaṁ vikirati ktta-vasane||26||


    caraṇa-kisalaye kamala-nilaye nakha-maṇi-gaṇa-pūjite | 


    bahir-apavaraṇ aṁ ya-vaka-bharaṇ aṁ janayati hṛdiyojite ||27||


    ramayati subhṛśaṁ kam api sudṛśaṁ khala-hala-dhara-sodare | 


    kim aphalam avasaṁ ciram iha virasaṁ vada sakhi viṭapodare ||28||


    iha rasa-bhaṇane kṛta-hari-guṇane madhu-ripu-pada-sevake | 


kali-yuga-racitaṁ na vasatu duritaṁ kavi-nṛpa-jayadevake || [gī.go. 7.22-29]


    nayataḥ sakhi nirdayo yadi śaṭhas tvaṁ dūti kiṁ dūyase 


    svacchandaṁ bahu-vallabhaḥ sa ramate kiṁ tatra te dūṣaṇam |


    paśyādy priya-saṅgamāya dayitasyākṛṣyamāṇaṁ guṇair 


utkaṇṭhārti-bharād iva sphuṭad idaṁ cetaḥ svayam yāsyati || [gī.go. 7.30]

ṣoḍaśa-prabandhe—

    anila-tarala-kuvalaya-nayanena |


    tapati na sā kisalaya-śayanena ||31||


    sakhi yā ramitā vana-mālinā ||dhruva-padam ||


    vikasita-sarasija-lalita-mukhena |


    sphuṭati na sa manasija-viśikhena ||32||


    amṛta-madhura-mṛdu-tara-vacanena |


    jvalati na sa malayaja-pavanena ||33||


    sthala-jala-ruha-ruci-kara-caraṇena |


    luṭhati na sā hima-kara-kiraṇena ||34||


    sajala-jalada-samudaya-rucireṇa |


    dalati na sā hṛdi cira-viraheṇa ||35||


    kanaka-nikaṣa-ruci-śuci-vasanena |


    śvasiti na sā parijana-hasanena ||36||


    sakala-bhuvana-jana-vara-taruṇena |


    vahati na sā rujam atikaruṇena ||37||


    śrī-jayadeva-bhaṇita-vacanena |


praviśatu harir api hṛdayam anena ||38|| [gī.go. 7.31-38]


    mano-bhavānandana-candanānila 


    prasīda re dakṣiṇa muñca vāmatām | 


    kṣaṇaṁ jagat-prāṇa vidhāya mādhavaṁ 


puro mama prāṇa-haro bhaviṣyasi || [gī.go. 7.39]


    ripur iva sakhi-saṁvāso'yaṁ śikhīva himānilo 


    viṣam iva sudhā-raśmir yasmin dunoti mano-gate | 


    hṛdayam adaye tasminn aivaṁ punar valate balāt 


kuvalaya-dṛśāṁ vāmaḥ kāmo nikāma-niraṇkuśaḥ || [gī.go. 7.40]


    bādhāṁ vidhehi malayānila pañca-bāṇa 


    prāṇān gṛhāṇa na gṛhaṁ punar āśrayiṣye | 


    kiṁ te kṛtānta-bhagini kṣamayā taraṅgair 


aṅgāni siñca mama śāmyatu deha-dāhaḥ || [gī.go. 7.41]

padyāvalyāṁ ca—

    uttiṣṭha dūti yāmo yāmo 


    yātas tathāpi nāyātaḥ |


    yā’taḥ param api jīvej


jīvitanātho bhavet tasyāḥ || [padyā. 215]


    vyatītāḥ prārambhāḥ praṇaya-bahumāno vigalito


    durāśā yātā me pariṇatir iyaṁ prāṇitum api |


    yatheṣṭhaṁ ceṣṭantāṁ virahi-vadha-vihyāta-yaśaso


vibhāvā mayy ete pika-madhu-sudhāṁśu-prabhṛtayaḥ || [padyā. 220]


    kim uttīrṇaḥ panthāḥ kupita-bhujagī-bhoga-viṣamo


    viṣoḍhā bhūyasyaḥ kim iti kulapālī-kaṭu-giraḥ |


    iti smāraṁ smāraṁ daradalita-śīta-dyuti-rucau


sarojākṣī śoṇaṁ diśi nayana-koṇaṁ vikirati || [padyā. 195] iti |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    sumukhi sa kim avādīd eṣa yāmīti tasmāt


    katham ajani vilambo māsma bhūḥ sandihānā |


    kathaya kim u bhavatyā yāsyate tatra bhūyaḥ


kim atha mad-asūbhir vā tulām etad dvayaṁ me || [a.kau. 5.93]

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca—

    santaṁ rādhārthinaṁ tad-viraha-vidhuritaṁ kṛṣṇam adrer nikuñje


    jñātvā padmātha ninye sapadi nija-sakhīṁ hanta candrāvalīṁ sā |


    paścāc chrī-rādhikāpi saparijana-vṛtā tatra gatvā mukundaṁ


nālokyāraṇya-madhye priyam atha rajanīṁ sā nināya klamena || iti ||84||

—o)0(o—

|| 5.85 ||

atha **khaṇḍitā—**

ullaṅghya samayaṁ yasyāḥ preyān anyopabhogavān |

bhoga-lakṣmāṅkitaḥ prātar āgacchet khaṇḍitā hi sā |

eṣā tu roṣa-niḥśvāsa-tūṣṇīṁ-bhāvādi-bhāg bhavet ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ: **samayam ullaṅghya pūrva-saṅketitāgamana-kālaṁ vyatītya yasyāḥ preyān prātar āgacchet sā khaṇḍitā | atra rātreḥ prathama-prahara-madhya evāgamiṣyāmīty uktvā kadācid ardha-rātra-madhye’py āgamane khaṇḍitā mābhūd iti prātar iti padam | tathā nāyakasya luptopabhoga-cihnatve dṛṣṭe sā mābhūd iti bhoga-lakṣmāṅkita iti padam | bhoga-lakṣmaṇām api sva-parihāsārthakatvena kṛtrimatve jñāte khaṇḍitā na bhaved ity anyopabhogavān iti padam | nāyikayā svakāntasyānya-sambhogo yadi sambhāvyate tadaiva nānyathety arthaḥ ||85||

viṣṇudāsaḥ: ullaṅghyeti atikramya bhoga-lakṣmāṅkitaḥ anya-nāyikayā saha yo bhogaḥ sambhogas tasya yat lakṣma cihnaṁ tenāṅkitaḥ lakṣitaḥ | tūṣṇīmbhāvo vāg-rāhityam | munināpi—

    unnidratā-janita-rāga-vilohitākṣaṁ


    kāntānakha-kṣata-viśeṣa-vicitritāṅgaḥ |


    yasyāḥ prabhāta-samaye gṛham eti kāntaḥ


sā nāyikā nigaditā khalu khaṇḍiteti || iti ||85||

—o)0(o—

|| 5.86 ||

yāvair dhūmalitaṁ śiro bhuja-taṭīṁ tāṭaṅka-mudrāṅkitāṁ

saṅkrānta-stana-kuṅkumojjvalam uro-mālāṁ parimlāyitām |

ghūrṇākuḍmalite dṛśau vraja-pater dṛṣṭvā prage śyāmalā

citte rudra-guṇaṁ mukhe tu sumukhī bheje munīnāṁ vratam ||

**śrī-jīvaḥ: **vraja-pater ity atra mura-ripor iti vā pāṭhaḥ ||86||

**viśvanāthaḥ: **śyāmā-sakha-bakula-mālā-sakhīṁ pṛcchantīṁ kāṁcid āha—yāvair iti | dhūmalitaṁ kṛṣṇa-lohitīkṛtam | tāṭaṅkaṁ kuṇḍalam | vraja-pater iti | prakaraṇa-vaśād vraja-śabdo’yaṁ samūha-vācī | paraḥ-sahasra-strī-janopabhoktur ity arthaḥ | tasminn etat sarvaṁ nāścaryam iti bhāvaḥ | rudra-guṇaṁ krodhaṁ tena tat-sūcakaṁ mukha-vaivarṇyaṁ nayanāruṇyaṁ ca tasyās tad āvirbhūtam iti bhāvaḥ | munīnāṁ vrataṁ maunam | iyaṁ dhīrādhīra-pragalbhā jñeyā ||86||

viṣṇudāsaḥ: yāvair iti | kayācid vraja-devyā saha krīḍayā rātrim ativāhya prātaḥ samaye sambhoga-cihnāny ananusandhāya śyāmalāyāḥ sannidhim āgataṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati tasyās tadānīntana-vyavahṛtim avadhārya vṛndā paurṇamāsīṁ prati nivedayati | yāvaiḥ alaktaiḥ dhūmalitaṁ dhūmalīkṛtaṁ dhūmalaḥ kṛṣṇa-lohito varṇaḥ keśeṣu yāvāktatvāt | tāṭaṅkaḥ karṇikā tasya mudrayā cihnenāṅkitāṁ yuktāṁ prage prabhāte | rudrasya guṇas tamaḥ taṁ tat-kāryaṁ krodham ity arthaḥ | munīnāṁ vrataṁ maunam |

gītāvalau ca—

    hṛdayāntaram adhiśāyitam | ramaya janaṁ nija-dayitam ||


    kiṁ phalam aparādhikayā | samprati tava rādhikayā ||


    mādhava parihara paṭima-taraṅgam |


    vetti na kā tava raṅgam ||dhruva||


    āghūrṇati tava nayanam | yāhi ghaṭīṁ bhaja śayanam ||


    anulepaṁ racayālam | naśyatu nakha-pada-jālam ||


    tvām iha vilasati bālā | mukhara-sakhīnāṁ mālā ||


deva sanātana vande | na kuru vilambam ālinde || [gītāvalau 29]

tatraiva—

    yāṁ sevitavān asi jāgarī |


    tvām ajayat sā niśi nāgarī ||


    kapaṭam idaṁ tava vindati hare |


    nāvasaraṁ punar āli-nikare ||dhruva||


    mā kuru śapathaṁ gokula-pate |


    vetti ciraṁ kā caritaṁ na te ||


    mukta-sanātana-sauhṛda-bhare |


na punar ahaṁ tvayi rasam āhare || [gītāvalau 30] iti |

muktāntar-nimiṣaṁ [vi.mā. 4.40] ity ādi vidagdha-mādhavīya-padyam atrāpi jñeyam |

lalita-mādhave ca—

    kajjala-sāmala-majjhaṁ pallaa suṇujjalaṁ muundassa |


guñjā-phalaṁ bba aharaṁ māhabi daṭṭhūṇa ṇandemi || [la.mā. 9.64]

śrī-gīta-govinde ca—

    atha katham api yāminīṁ vinīya 


    smara-śara-jarjaritāpi sā prabhāte | 


    anunaya-vacanaṁ vadantam agre 


praṇatam api priyaṁ āha sābhyasūyam || [gī.go. 8.1]

saptadaśama-prabandhe—

    rajani-janita-guru-jāgara-rāga-kaṣāyitam alasa-niveśaṁ |


    vahati nayanam anurāgam iva sphūm udita-rasa-bhiniveśam ||2||


    han hari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitava-vādaṁ | 


    tam anusara sarasī-ruha-locana yā tava harati viṣādam ||dhr||||


    kajjala-malina-vilocana-cumbana-viracita-nīlima-rūpam  | 


    daśana-vasanam aruṇ aṁ tava krsṇa tanoti tanor anurūpaṁ ||3||


    vapur anuharati tava smara-saṅgara-khara-nakhara-kṣata-rekham | 


    marakata-śakala-kalita-kala-dhauta-liper iva rati-jaya-lekham ||4||


    caraṇa-kamala-galad-alaktaka-siktam idaṁ tava hṛdayam udāraṁ | 


    darsayatīva bahir madana-drurna-nava-kisalaya-parivāram ||5||


    daśana-padaṁ bhavad-adhara-gataṁ mama janayati cetasi khedam | 


    kathayati katham adhunāpi mayā saha tava vapur etad abhedam ||6||


    bahir iva malinataraṁ tava kṛṣṇa mano'pi bhaviṣyati nūnam |


    katham atha vañcayase janam anugatam asama-śara-jvara-dūnam ||7||


    bhramati bhavān abalā-kavalāya vaneṣu kim atra vicitram |


    prathayati pūtanikaiva vadhū-vadha-nirdaya-bāla-caritram ||8||


    śrī-jayadeva-bhaṇita-rati-vañcita-khaṇḍita-yuvati-vilāpam |


śṛṇuta sudhā-madhuraṁ vibudhā vibudhālayato'pi durāpam || [gī.go. 8.2-9]

tavedaṁ paśyantyāḥ [gī.go. 8.10] ity atrāpi jñeyam |

padyāvalyāṁ ca—

    lākṣā-lakṣma-lalāṭa-paṭṭam abhitaḥ keyūra-mudrā gale


    vaktre kajjala-kālimā nayanayors tāmbūla-rāgo ghanaḥ |


    dṛṣṭā kopa-vidhāyi maṇḍanam idaṁ prātaś ciraṁ preyaso


līlā-tāmarasodare mṛgadṛśaḥ śvāsāḥ samāptiṁ gatāḥ || [padyā. 216]


    kṛtaṁ mithyā-jalpair virama viditaṁ kāmuka cirāt


    priyāṁ tām evoccair abhisara yadīyair nakha-padaiḥ |


    vilāsaiś ca prāptaṁ tava hṛdi padaṁ raga-bahulair


mayā kiṁ te kṛtyaṁ dhruvam akuṭilācāra-parayā || [padyā. 217]


    sārdhaṁ manoratha-śatais tava dhūrta kāntā


    saiva sthitā manasi kṛtrima-bhāva-ramyā |


    asmākam asti na hi kaścid ihāvakāśas


tasmāt kṛtaṁ caraṇa-pāta-viḍambanābhiḥ || [padyā. 218]


    analaṅkṛto’pi mādhava 


    harasi mano me sadā prasabham |


    kiṁ nālaṅkṛtas tvaṁ 


samprati nakha-kṣatais tasyāḥ || [padyā. 219]

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca—

    tvām ānetuṁ hari-savidhato yāvad atrāgato’haṁ


    tāvan nītā nija-sahacarī padmayā taṁ pradoṣe |


    itthaṁ sarvaṁ subala-mukhataḥ sā niśamyātha rādhā


    tasminn antaḥ-sphurad-atiruṣā mānam uccair vyatānīt ||


    satyaṁ brūte samukhyo vraja-kula-taruṇī-citta-vittāpahārī


    nāyaṁ yuṣmad-vidhābhiś caṭula-matitayā hrepaṇīyaḥ samakṣam |


    lajje mugdhasya kāmākula-khala-yuvati-vaśyatām asya dṛṣṭvā


tasmāt svābhīṣṭa-kāntām vrajatu madajiraś chaśvad asmai namo’stu || iti |

atra prasaṅge śrī-rādhā-sakhyās taṁ prati sopālambha vāg-bhaṅgī, yathā stava-mālāyām—

    avajñāya bhartur mahā-ghora-daṇḍaṁ


    guror bhāṣitaṁ ca vyatikramya caṇḍam |


    niṣedhoddhurāṁ kiṅkarīm ākṣipantī


    hare kṛṣṇa nātheti bālā japantī ||1||


    rasan-megha-jāle taḍidbhiḥ karāle


    galad-vāri-dhāre durantāndhakāre |


    milad-bhūri-doṣe sakhi me pradoṣe


    prayāṇāya lajjām anādṛtya sajjā ||2|| (yugmakam)


    adūrollasad-bhallūkārabdha-yuddhāṁ


    valad-dandaśūkāvalī-bhoga-ruddhām |


    samandād dhvanad-vāyasārāti-bhīmāṁ


    rasotphullam ullaṅghya kāntāra-sīmām ||3||


    praviśyānavadyaṁ latā-geha-madhyaṁ


    dhṛtautsukya-cakrā nisargād avakrā |


    nakhāgra-prasūnaiḥ sugandhi-prasūnaiḥ 


    payaḥ-phena-kalpaṁ vyadhatteha talpam ||4|| (yugmakam)


    praṇītekṣaṇeyaṁ muhus te padavyāṁ


    dadhānā mukunda spṛhāṁ navya-navyām |


    alabdhaṁ tatas tvām avetyātikhinnā


    babhūva prasūneṣu-bāṇair vibhinnā ||5||


    sukaṇṭhī śaṭheyaṁ bhajantī prajalpaṁ


    muhur bhāvayantī nimeṣaṁ ca kalpam |


    cakārādya kuñje batālabdha-kāme 


    sakhī jāgaraṁ sambhramādekikā me ||6||


    aho bhāgyam adya prapanno’si sadyas


    tvam asminn agāre yad ārān murāre |


    sakhī-vṛnda-dṛṣṭir dhṛtānanda-vṛṣṭir


    babhūvātta-raṅgaṁ vilokya tvad-aṅgam ||7||


    dukūlasya lakṣmīṁ samantād viśālām 


    asau vīkṣya pītasya te malli-mālā |


    luṭhantī kucodbhāsi-kāśmīra-paṅke


    nijaṁ pītam aṅgaṁ cakārādya śaṅke ||8||


    vikīrṇālakāntaḥ pariśrāntikāntas


    tava vyakta-tandraḥ sphuraty āsya-candraḥ |


    kṛtānaṅga-yāgaṁ vibhaktāṅga-rāgaṁ


    nakhāṅkāli-pātraṁ tathedaṁ ca gātram ||9||


    sphurad-bandhujīva-prasūnāpta-saṅgaṁ


    parispardhamāno vilāsena bhṛṅgam |


    mudaṁ kasya bimbādharas tena raktaḥ


    karoty ujjvalāṁ kajjalenādya saktaḥ ||10||


    alaṁ deva-divyena jāne bhavantaṁ


    sadā rādhikāyām atipremavantam |


    alindāt kuru tvaṁ mamādhi-prabhātaṁ


    drutaṁ gopakanyā-bhujaṅga prayātam ||11||


    iti prema-garbhāṁ samākarṇya sarvāṁ


    tadā rādhikālī-giraṁ ratna-mālī |


    haris toṣa-bhāraṁ sa vindann apāraṁ


sadā me mahiṣṭhaṁ vidhattām abhīṣṭam ||12|| [khaṇḍitā 1-12] iti |

padmā-vākyaṁ ca śrī-kṛṣṇaṁ prati padyāvalyāṁ, yathā—

    śāṭhānyasyāḥ kāñcī-maṇi-raṇitam ākarṇya sahasā 


    yad āśliṣyann eva praśithila-bhuja-granthir abhavaḥ |


    tad etat kvācakṣe ghṛtamadhumaya tvad-bahu-vaco-


    viṣeṇāghūrṇantī kim api na sakhī me gaṇayati ||263|| 

vidagdha-mādhave ca śrī-kṛṣṇaṁ prati lalitā-vākyam—

keśara-nikuñja-kuhare


kuhaka vasantī sakhī tvayā rahite |


śrita-nava-pallava-talpā


truṭim api kalpādhikāṁ mene || [vi.mā. 4.29]

tatraiva śrī-rādhāṁ prati tasyā evoktiḥ—bāle gokula-yauvata-stana-taṭī-dattārdha-netrād itaḥ [vi.mā. 4.39] ity ādi-padyam apamānajāmarṣe udāhṛtam apy atrāpi jñeyam | tatraiva kṛṣṇasya sakāku-praṇāmo, yathā—

    dhūli-dhūsarita-candrakañcalaś


    candrakānta-mukhi vallabho janaḥ |


    arpayan muhur ayaṁ namaskriyāṁ


bhikṣate tava kaṭākṣa-mādhurīm || [vi.mā. 4.46] iti ||86||

—o)0(o—

|| 5.87 ||

atha kalahāntaritā—

yā sakhīnāṁ puraḥ pāda-patitaṁ vallabhaṁ ruṣā |

nirasya paścāt tapati kalahāntaritā hi sā |

asyāḥ pralāpa-santāpa-glāni-niḥśvasitādayaḥ ||

**śrī-jīvaḥ: **sakhīnāṁ pura iti | nirjane tu mānaḥ sthātuṁ na śaknotīy abhiprāyāt ||87||

**viśvanāthaḥ: **kalahāntaritā kalahād bahirbhūtā tyakta-kalahety arthaḥ |

    antaram avakāśāvadhi-paridhānāntardhi-bheda-tādarthye |


chidrātmīya-vinā-bahir-avasara-madhye’ntarātmani ca || ity amaraḥ |

kalahenāntaraṁ bhedo jāto yasyā ity arthe iti ca ||87||

**viṣṇudāsaḥ: **yā sakhīnām iti | nirasya nirākṛtya | śrī-munināpi—

    prāṇeśvaraṁ praṇaya-kopa-viśeṣa-bhītaṁ 


    yā cāṭu-kāram avadhīrya nikupyatīha |


    santapyate madana-vahni-śikhā-sahasrair


bāṣpākulā hi kalahāntariteti sā syāt || iti ||87||

—o)0(o—

|| 5.88 ||

yathā—

srajaḥ kṣiptā dūre svayam upahṛtāḥ keśi-ripuṇā

priya-vācas tasya śruti-parisarānte’pi na kṛtāḥ |

namann eṣa kṣauṇī-viluṭhita-śikhaṁ praikṣi na mayā

manas tenedaṁ me sphuṭati puṭapākārpitam iva ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **rādhā svagatam āha—sraja iti | puṭe mūṣa iti khyāte mṛṇmaya-pātre | pākārtham arpitaṁ svarṇa-rajatādi-vastv ivety arthaḥ ||88||

**viṣṇudāsaḥ : **sraja iti | sva-vañcanā-cañcuṁ kṛṣṇaṁ nijāntikam āgatya pāda-grahaṇa-parāyaṇam api tam ākṣepa-vācā nirbhartsya nirākarot | tad anu tasmin nija-prāṇa-dayite’nyatra gate sati śrī-rādhā tad eva nija-rukṣānuṣṭhitam anusmṛtya vilapati | srajo mālyāni| śruti-parisarānte’pi karṇa-sannikaṭaika-deśe’pi | kṣauṇī-viluṭhita-śikhaṁ yathā syāt tathā naman praṇamann api | eṣa śrī-kṛṣṇa ity atyāveśena sākṣād iva sphuraṇād etadaḥ prayogaḥ | na praikṣi nāloki | tena kāraṇena puṭa-pākārpitam iva puṭaḥ sampuṭo mudrita-mukha-mṛttikādi-pātraṁ tasmin yaḥ pākaḥ pacanaṁ tatrārpitaṁ yat svarṇa-rajatādi vastu tad iva | anena manaso duḥsahātiśaya-tīvra-tāpa-taptatvaṁ sūcitam |

vidagdha-mādhave ca—

    karṇānte na kṛtā priyokti-racanā kṣipraṁ mayā dūrato


    mallī-dāma nikāma-pathya-vacase ruṣaḥ kalpitaḥ |


    kṣoni-lagna-sikhaṇḍa-śekharām asau nābhyarthayann īkṣitaḥ


svāntaṁ hanta mamādya tena khadirāṅgāreṇa dandahyate || [vi.mā. 5.6]

tatraiva—

    ajani vimukhaḥ saṅke paṅkeruhākṣi vicakṣaṇo


    mayi madhu-ripur doṣa-śreṇī-vihāra-vana-śriyām |


    akalita-rasaḥ sūcī-viddho rajaḥ-prasarāndha-dhīr


na madhupa-yuvā kiṁ ketakyāṁ viraktim upaiṣyati || [vi.mā. 5.12] iti |

gītāvalau ca—

    nākarṇayam atisuhṛd-upadeśam |


    mādhava-cāṭu-paṭalam api leśam ||


    sīdati sakhi mama hṛdayam adhīram |


    yad abhajam iha na hi gokula-vīram ||dhruva||


    nālokayam arpitam uru-hāram |


    praṇamantaṁ ca dayitam anuvāram ||


    hanta sanātana-guṇam abhiyāntam |


kim adhārayam aham urasi na kāntam || [gītāvalau 31] 

gīta-govinde ca—

    harir abhisarati vahati madhu-pavane |


    kim aparam adhika-sukhaṁ sakhi bhavane ||2||


    mādhave mā kuru mānini mānam aye ||dhruva-padam ||


    tāla-phalād api gurum atisarasam | 


    kiṁ viphalī-kuruṣe kuca-kalaśam ||3||


    kati na kathitam idam anupadam aciram | 


    mā parihara harim atīśaya-ruciram ||4||


    kim iti viṣīdasi rodiṣi vikalā | 


    vihasati yuvatī-sabhā tava sakalā ||5||


    sajala-nalinī-dala-śītala-śayane | 


    harim avalokaya saphalaya nayane ||6||


    janayasi manasi kim iti guru-khedam | 


    śṛṇu mama vacanam anīhita-bhedam ||7||


    harir upayātu vadatu bahu-madhuram | 


    kim iti karoṣi hṛdayam atividhuram ||8||


    śrī-jayadeva-bhaṇitam atilalitaṁ | 


sukhayatu rasika-janaṁ hari-caritaṁ ||9|| [gī.go. 9.2-9]


    snigdhe yat paruṣāsi praṇamati stabdhāsi yad rāgiṇi 


    dveṣasthāsi yad unmukhe vimukhatāṁ yātāsi tasmin priye | 


    tad yuktaṁ viparīta-kāriṇi tava śrī-khaṇḍa-carcā viṣaṁ 


śītāṁśus tapano himaṁ hutavahaḥ krīḍā-mudo yātanāḥ || [gī.go. 9.10]

amarau ca sakhī-vākyena—

    anālocya premṇaḥ pariṇatimanādṛtya suhṛdas


    tvayākāṇḍe mānaḥ kimiti sarale preyasi kṛtaḥ |


    samākṛṣṭā hyete virahadahanodbhāsuraśikhāḥ 


svahastenāṅgārāstad alamadhunāraṇyaruditaiḥ || [a.śa. 80]

tatraiva nāyikā-vākyena ca—

    śrutvā nāmāpi yasya sphuṭa-ghana-pulakaṁ jāyate'ṅgaṁ samantād


    dṛṣṭvā yasyānanenduṁ bhavati vapur idaṁ candrakāntānukāri |


    tasminn āgatya kaṇṭha-grahaṇa-sarabhasa-sthāyini prāṇa-nāthe


bhagnā mānasya cintā bhavati mama punar vajra-mayyāḥ kadā nu || [a.śa. 57]


    śrutvā nāmāpi yasya sphuṭa-ghana-pulakaṁ jāyate'ṅgaṁ samantād


    dṛṣṭvā yasyānanenduṁ bhavati vapur idaṁ candrakāntānukāri |


    tasminn āgatya kaṇṭha-grahaṇa-sarabhasa-sthāyini prāṇa-nāthe


bhagnā mānasya cintā bhavati mama punar vajra-mayyāḥ kadā nu || [a.śa. 56]


    aṅguly-agra-nakhena bāṣpa-salilaṁ vikṣipya vikṣipya kiṁ


    tūṣṇīṁ rodiṣi kopane bahutaraṁ phūtkṛtya rodiṣyasi |


    yasyās te piśunopadeśa-vacanair māne'tibhūmiṁ gate


nirviṇṇo'nunayaṁ prati priyatamo madhyasthatām eṣyate || [a.śa. 5]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    asmābhiḥ saha cāṭukṛn na gaṇitaḥ pādānato mādhavaḥ


    kopo’yaṁ bahu-mānito na ca vayaṁ prāṇeśvaro nāpy asau |


    candraś candana-mārutaḥ pika-rutaṁ sambhūya sarvaṁ yadā


tvām udvejayitā tadaiṣa sakalaṁ kopaḥ samādhāsyate || [a.kau. 5.94]

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca—

    mamāparādho’jani satyam uccakaiḥ


    sakhyo nija-prāṇa-pater avajñayā |


    aho patitvā dharaṇau namann asau


nālokitaḥ pluṣṭa-dhiyā ruṣā mayā || ||88||

—o)0(o—

|| 5.89 ||

atha proṣita-bhartṛkā—

dūra-deśaṁ gate kānte bhavet proṣita-bhartṛkā |

priya-saṁkīrtanaṁ dainyam asyās tānava-jāgarau |

mālinyam anavasthānaṁ jāḍya-cintādayo matāḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **proṣita-bhartṛkādi-dvaye bhartṛ-śabda-prayogo dāmpatyasyaivāṅgini rase rasa-śāstra-kartṛbhiḥ svīkṛtatvād yukta eva | ata eva vāsaka-sajjāyāṁ geha-śabdaḥ prayuktaḥ | nahi bhartṛ-śabdena vācyate | caura-svāminor ekārthatvāsambhavāt | anyathā svādhīna-patikādi-śabdavat kvacit svādhīna-jārety api prayujyate | aślīlatvāj jāre’pi tac-chabdo na prayujyate | kiṁ tu bhartrādi-śabda it cet hanta hanta yasya śabda-prayogeṇāpy aślīlatāpadyate tad-artha-prayogasya sutarām eva virasatāpādakatvaṁ syāt | na ca vaktavyaṁ dāmpatyo’py abhisāro na sambhavati gṛha eva mitho nitya-prāpter bahu-prabala-sapatnī-saṅkaṭatve dakṣiṇasya nāyakasya bahula-gurv-ādi-jana-saṅkaṭatvena lajjāloḥ kasyāś cid-anurāgiṇyā ekānte samāhvānaṁ tāṁ tāṁ prati gamanaṁ tu sambhavatīti | na ca vaktavyaṁ, sva-gṛhāt samāhvānaṁ sarveṇaiva jñāsyata ity alaṁ tat prakriyayeti para-gṛhāt tadādhikyāpatteḥ | yayā cāturyā tatra gopanasyātairyavātra sambhavāc ca | tāsmād vraja-yuvarājasya samṛddhimad-ākhya-sambhoga-līlāyām abhisāra-līlā sambhavaty eva | yathā lalita-mādhave candrāvalītaḥ śaṅkayā śrī-rādhāyāḥ śrī-kṛṣṇa-pārśvāya guptya muhur gamanaṁ tasmād bhartṛtve caupapatyābhāse cāsty eva sādṛśya-līleti nānyathā mantavyam ||89||

viśvanāthaḥ : dūra-deśaṁ mathurāṁ dvārakāṁ ca | atra proṣita-bhartṛkā-svādhīna-bhartṛkayoḥ parakīyātvaṁ kecin na manyante bhartṛ-śabdena jārasya vācayitum aśakyatvāt tathaikatra tac-chabda-liṅgenāṣtāv apy avasthāḥ svakīyāyā evābhipretā iti vyācakṣate | tad asaṅgatam |

    pūrvaṁ yāḥ pañcadaśadhā proktās tāsāṁ śataṁ tathā | 


viṁśatiś cābhir atra syād avasthābhiḥ kilāṣṭabhiḥ || [u.nī. 5.101]

ity agre pañcadaśānām evāvasthāṣṭakasya parigaṇanāt parakīyāṁ vinā pañcadaśatvāyogāt | na ca parakīyāṇām apy āsāṁ rādhā-candrāvaly-ādīnāṁ kṛṣṇena saha vivāhasya bhāvitvād bhartṛ-śabda-prayoga iti vācyam | vivāhasya bhāvitve spaṣṭatayā kvāpy ārṣasya pramāṇasyābhāvāt | na ca pādmottara-khaṇḍe dantavakra-vadhānta-prakaraṇa-dṛṣṭyā tathā—yarhy ambujākṣāpasasāra bho bhavān kurūn madhūn vātha suhṛd-didṛkṣayā iti prathama-skandhoktyā ca vrajāgatasya kṛṣṇasya pitror abhilāṣa-pūrty-arthaṁ vivāha āvaśyaka iti vācyam | pūrvam akrūrāgamana-kāle śrī-kṛṣṇasya śeṣa-kaiśore sthitasyāpi pitṛbhyāṁ yathā tasya paugaṇḍānatikramya eva dṛṣṭa āsīt tathaiva dantavakra-vadhānantaram apy āgatasya tasya tasminn eva vayasi dṛṣṭenādhunāpy asya vivāhe samaya iti tadānīm api pitror vivāha-dānānābhilāṣasyaiva yukti-siddhatvāt | ata eva kṛṣṇo’pi taṁ hatvā yamunām uttīrya iti gadyānte—gopa-nārībhir aniśaṁ krīḍayāmāsa mādhavaḥ ity ādiṣu gopa-nārī-pada-prayoga iti|

tarhi svādhīna-bhartṛka-śabda-prayoge kiṁ bījam ? iti cet, ucyate—sarvatraivālaṁkāra-śāstre prācīne’rvācīne vā paty-upapatyor eva bhartṛ-śabda-prayogo dṛṣṭa eva | yathā rasa-mañjaryāṁ iyaṁ parakīyā svādhīna-bhartṛketi iyaṁ veśyā svādhīna-bhartṛkety ādikaṁ bahutaram evāsti | yuktis tu devopadeśeṣu pūjayitavyeṣu devebhyo nama itivad it pūrvam uktaiva | tathā loke prākṛtyo’pi nāyikā yo’yaṁ me gṛhe vartate sa eva mad-yauvana-rūpa-lāvaṇya-vaidagdhya-bhogānabhijño nāmnaiva bhartā tvayā tv āneṣyamāṇo me satya eva bhartā patiḥ svāmīty ādikaṁ dūtīṁ prati vadanti, tathopanāyakasya parokṣaṁ tasminn āryaputrādi-prayogam api kurvantīti dik ||89||

**viṣṇudāsaḥ : **dūra-deśam iti | asyāḥ proṣita-bhartṛkāyāḥ | priya-saṅkīrtanādayaś cintāḥ kriyā bhaveyur ity arthaḥ | tānava-jāgarau kārśya-nidrā-bhāvau | anavasthānaṁ cittasya kutrāpy anāsaktiḥ | śrī-munināpi—

    niḥśvāsinīṁ malina-vastra-vapur vahantīṁ


    hiṇḍīra-piṇḍa-paripāṇḍara-gaṇḍa-bhittim |


    nirbhūṣaṇāṁ pirya-viyogaja-duḥkha-taptāṁ


tāṁ proṣita-priyatamāṁ pravadanti santaḥ || iti ||89||

—o)0(o—

|| 5.90 ||

yathā—

vilāsī svacchandaṁ vasati mathurāyāṁ madhu-ripu-

rvasantaḥ santāpaṁ prathayati samantād anupadam |

durāśeyaṁ vairiṇy ahaha mad-abhīṣṭodyama-vidhau

vidhatte pratyūhaṁ kim iha bhavitā hanta śaraṇam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā lalitām āha—vilāsīti | tatra vilāsasya sadā prāptatve katham atrāgamiṣyatīti bhāvaḥ | ato’bhīṣṭaṁ me maraṇāt | pratyūhaṁ vighnam ||90||

**viṣṇudāsaḥ : **vilāsīti |

    dhārayanty ati-kṛcchreṇa prāyaḥ prāṇān kathañcana |


pratyāgamana-sandeśair ballavyo me mad-ātmikāḥ || [bhā.pū. 10.46.6]

gītāvalau ca—

    kurvati kila kokila-kule ujjvala-kala-nādam |


    jaiminir iti jaiminr iti jalpati saviṣādam ||


    mādhava ghore viyoga-tamasi nipapāta rādhā |


    vidhura-malina-mūrtir adhikam adhirūḍha-bādhā ||dhruva||


    nīla-nalina-mālyam ahaha vīkṣya pulaka-vītā |


    garuḍa garuḍa garuḍety abhirauti parama-bhītā ||


    lambhita-mṛga-nābhim aguru-kardamam anu dīnā |


dhyāyati śiti-kaṇṭham api sanātanam anulīnā || [gītāvalau 32]

tatraiva—

    anadhigatākasmika-gada-kāraṇam arpita-mantrauṣadhi-nikurambam |


    avirata-rudita-vilohita-locanam anuśocati tām akhila-kuṭumbam ||


    deva hare bhava kāruṇya-śālī |


    sā tava niśita-kaṭākṣa-śarāhata-hṛdayā jīvati kṛśa-tanūrālī ||dhruva||


    hṛdi valad-avirala-saṁjvara-paṭalī-sphuṭad-ujjvala-mauktika-samudāyā |


    śītala-bhūtala-niścala-tanur iyam avasīdati samprati nirupāyā ||


    goṣṭha-janābhaya-satra-mahā-vrata-dīkṣita bhavato mādhava bālā |


    katham arhati tāṁ hanta sanātana viṣam adaśāṁ guṇa-vṛnda-viśālā || 


<p style="text-align: right">

[gītāvalau 9]

jagannātha-vallabha-nāṭake ca—

    śilā-paṭṭe haime tuhima-kiraṇaṁ candana-rasair


    iyaṁ tanvī piṣṭā tanum anu vilepaṁ mṛgayate |


    kṣaṇaṁ sthitvā hā hā sarasa-viśinī-pātra-śayane


samuttasthau yāvāê jvalati na cirān marmaram idam || [ja.va.nā. 4.2]

gītaṁ ca—

    niravadhi-nayana-salila-bhava-sāde |


    patita-kṛṣā paricalati na pāde ||


    mādhava gurutara-manasija-bādhā |


    hari hari katham api jīvati rādhā || dhruvam ||


    nivasasi cetasi katham iva vāmam |


śiva śiva śamayasi tad api na kāmam ||[^12]


    gajapati-rudra-nṛpatim avigītam |


sukhayatu rāmānanda-su-gītam ||6|| [ja.va.nā. 4.3-6] iti |

gīta-govinde ca—

    nindati candanam indukiraṇam anu vindati khedam adhīram | 


    vyāla-nilaya-milanena garalam iva kalayati malaya-samīram ||2||


    mādhava manasija-viśikha-bhayād iva bhavad-avanayā tvayi līnā | 


    sā virahe tava dīnā ||dhruva-padam ||


    avirala-nipatita-madana-śarād iva bhavad-avanāya vīśālam | 


    sva-hṛdaya-marmaṇi varma karoti sajala-nalinī-dala-jālam ||3||


    kusuma-viśikha-śara-talpam analpa-vilāsa-kalā-kamaṇīyam |


    vratam iva tava parirambha-sukhāya karoti kusuma-śayanīyam ||4||


    vahati ca calita-vi1ocana-jala-bharam ānana-kamatam udāram |


    vidhum iva vikaṭa-vidhuntuda-danta-dalana-galitāmṛta-dhāram ||5||


    vilikhati rahasi kuraṅga-madena bhavantam asama-śara-bhūtam | 


    praṇamati makaram adho vinidhāya kare ca śaraṁ nava-cūtam ||6||


    dhyāna-layena puraḥ parikalpya bhavantam atīva durāpam | 


    vilapati hasati viṣīdati roditi cañcati muñcati tāpam ||7||


    prati-padam idam api nigadati mādhava tava caraṇe patitāham | 


    tvayi vimukhe mayi sapadi sudhā-nidhir api tanute tanu-dāham ||8||


    śrī-jayadeva-bhaṇitam idam adhikaṁ yadi manasā naṭaṇīyam | 


hari-viraha-kula-ballava-yuvati-sakhī-vacanaṁ paṭhanīyam ||9|| [gī.go. 4.2-9]


    āvāso vipināyate priya-sakhī-malāpi jālāyate 


    tāpo'pi śvasitena dāvadahana-jvāla-kalāpāyate | 


    sāpi tvad-viraheṇa hanta hariṇī-rūpāyate hā kathaṁ 


kandarpo'pi yamāyate viracayan śārdūla-vikrīḍitam || [gī.go. 4.10]

tatraiva navama-prabandhe—

    stana-viniḥitam api hāram udāram | 


    sa manute kṛśā-tanur iva bhāram ||11||


    rādhikā tava virahe keśava ||dhruva-padam ||


    sarasa-masṛṇam api malayaja-paṅkam |


    paśyāti viṣam iva vapuṣi saśaṅkam ||12||


    śvasita-pavanam anupama-pariṇāham |


    madana-dahanam iva vahati sadāham ||13||


    diśi diśi kirati sajala-kaṇa-jālam |


    nayana-nalinam iva vigalita-nālam ||14||


    tyajati na pāni-talena kapolam |


    bāla-śaśinam iva sāyam alolam ||15||


    nayana-viṣayam api kisalaya-talpaṁ |


    kalayati vihita-hutāśa-vikalpam ||16||


    harir iti harir iti japati sakarṇam |


    viraha-vihita-maraṇeva nikāmaṁ ||17||


    sri-jayadeva-bhaṇitam iti gītam |


sukhayatu keśava-padam upanītam |||18|| [gī.go. 4.11-18]


    sa romāñcati sīt-karoti vilapaty utkampate tāmyati


    dhyāyaty udbhramati pramīlati pataty udyati mūrcchaty api |


    etāvaty atanu-jvare vara-tanur jīven na kiṁ te rasāt


svar-vaidya-pratimā prasīdasi yadi tyakto'nyathā hastakaḥ || [gī.go. 4.19]


    smarāturaṁ daivata-vaidya-hṛdya


    tvad-aṅga-saṅgāmṛta-mātra-sādhyam | 


    nivṛtta-bādhāṁ kuruṣe na rādhām


upendra vajrād api dāruṇo'si || [gī.go. 4.20]


    kandarpa-jvara-saṁjvarātura-tanor aścaryam asyāś ciraṁ 


    cetaś candana-candramaḥ-kamalinī-cintāsu santāmyati | 


    kintu klānti-vaśena śītala-tanuṁ tvām ekam eva priyaṁ


dhyāyantī rahasi sthitā katham api kṣīṇā kṣaṇaṁ prāṇiti || [gī.go. 4.21]


    kṣaṇam api virahaḥ purā na sehe


    nayana-nimīlana-khinnayā yayā te | 


    śvasiti katham asau rasāla-śākhāṁ 


cira-viraheṇa vilokya puṣpitāgram || [gī.go. 4.22]

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ ca—

    sātha priyeṇa viyutā kṣaṇa-mātram ārād


    utkaṇṭhayā yuga-sahasaram ivānubhūya |


    sadyaḥ samudyad-uru-jāḍya-bharā rasāṅgī


tad-dharma-saṅkalanayā muhur ākulāsīt || iti |

uddhava-sandeśe ca—

    līlākrāntair muravijayinaḥ sarvataḥ pāda-pātair


    vailakṣaṇyaṁ kim api jagatām antar ākarṣi nītāḥ |


    ete nandīśvara-parisarā netra-vīthīm bhajantas


tīvraṁ mātaḥ kim api dahanaṁ cetasi jvālayanti || [u.saṁ. 76]


    mā kārpaṇyād viracaya vṛthā bāṣpa-mokṣam hatāśe


    kṛṣṇāśliṣṭāṁ tanum anupamāṁ svecchayā na tyajāmi |


    jvālas tīvraḥ viraha-dahanād āpta-janmā balān me


marmonmāthī laghutaram imāṁ pātayan dandahīti || [u.saṁ. 78]


    kvāyaṁ gantā madhuripur ito gokulād asmadīyaḥ


    kāle vaṁsye sukham iti mayā hanta mānaḥ vyadhāyi |


    kā jānīte yad iha khalatā-cāturī-dīksitena


prekṣeptavyaṁ śirasi kuliśaṁ gāndinī-nandanena || [u.saṁ. 80]

na kṣodīyān api sakhi mama [u.saṁ. 81] ity adyātrāpi jñeyam | āśā-pāśaiḥ [u.saṁ. 82] ity ādyāpi

    sā viśrāmyan manasija-dhanur-vibhramodbodha-vidyā


    cillī-valli-bhrami-madhurimoddāma-sampadbhir iṣṭā |


    etām ārtiṁ mama śamayitā smeratā saṅkarāṅgī


premottuṅgāḥ kim u murabhido bhaṅgurāpāṅga-saṅgī || [u.saṁ. 83]

kāmaṁ dūre sahacari varīvarti [u.saṁ. 84] ity ādyāpi |

    tatra sphītādhara-madhu-bhare śītalotsaṅga-saṅge


    saundaryeṇollasita-vapuṣi sphāra-saurabhya-pūre |


    narmārambha-sthapuṭita-vacaḥ-kandale nanda-sūnau


modiṣyante mama sakhi kadā hanta pañcendriyāṇi || [u.saṁ. 85]


    bhindann akṣṇoḥ kila kaluṣatāṁ śyāmalaḥ śyāmalābhir


    limpantībhir giri-parisaraṁ mādhurīṇāṁ chaṭābhiḥ |


    āvirbhāvī gurutara-camatkāra-bhājaḥ kadā me


khelann agre nikhila-karuṇa-nandano nanda-sūnuḥ || [u.saṁ. 86]


    ānamrāyāṁ mayi nija-mukhāloka-lakṣmī-prasādaṁ


    kheda-śreṇī-viracita-mano lāghavāyāṁ vidhehi |


    sevā-bhāgye yad api na vibho yogyatā me tathāpi


smāraṁ smāraṁ tava karuṇatā-pūram evam bravīmi || [u.saṁ. 87]


    krīḍā-talpe nihita-vapuṣaḥ kalpite puṣpa-jālaiḥ


    smitvā smitvā praṇaya-rabhasāt kurvato narma-bhaṅgīm |


    vinyasyantī tava kila mukhe pūga-phālīṁ vidhāsye


kuñja-droṇyām aham iha kadā deva sevā-vinodam || [u.saṁ. 88]

tatra tāḥ prati tat-priya-sakhīnāṁ prabodhoktir, yathā uddhava-sandeśe—

    asti premnāṁ tvayi parimalo māṁsalaḥ kaṁsaśatror


    adya śvaḥ vā sa tava bhavitā hāri-hārānukārī |


    dambholīnām api suvadane garbha-nirbheda-dakṣair


ebhiḥ kāmaṁ kim u vilapitair bāndhavān dandahīṣi || [u.saṁ. 77]


    kāruṇyābdhau kṣipasi jagatīm hā kim ebhir vilāpair


    dhehi sthairyaṁ manasi yad abhūr adhvage baddha-rāgā |


    smṛtvā vāṇīm api yadi nijāṁ sa-vrajaṁ nājihīte


dhūrto’smākaṁ trijagati tatas tanvi nirdoṣatābhūt || [u.saṁ. 79] iti | 

haṁsadūte ca—

    abhūt ko’pi premā mayi muraripor yaḥ sakhi purā


    parāṁ karmāpekṣām api tad-avalambān na gaṇayet |


    tathedānīṁ hā dhik samajani taṭasthaḥ sphuṭam ahaṁ


    bhaje lajjāṁ yena kṣaṇam api punar jīvitum api ||98||


    garīyān me premā tvayi paramiti sneha-laghutā


    na jīviṣyāmīti praṇaya-garima-khyāpana-vidhiḥ |


    kathaṁ nāyāsīti smaraṇa-paripāṭī-prakaṭanaṁ


    harau sandeśāya priya-sakhi na me vāg-avasaraḥ ||99||


    amī kuñjaḥ pūrvaṁ na mama dadhire kāmapi mudaṁ


    drumālīyaṁ cetaḥ sakhi na katiśo nanditavatī |


    idānīṁ paśyaite yugapadapatāpaṁ vidadhate


    prabho muktopekṣe bhajati na hi ko vā vimukhatām ||100||


    kadā premonmīlanmadanamadirākṣī samudayāt


    balādākarṣantaṁ madhuramuralīkākalikayā |


    muhurbhrāmyaccillīculukitakulastrīvratamahaṁ


    vilokeyaṁ līlāmadamiladapāṅgī murabhidam ||101||


    yayau kālaḥ kalyāṇy adhikalitakelī parimalāṁ


    vilāsārthī yasminn acalakuhare līnavapuṣam |


    sa māṁ dhṛtvā dhūrtaḥ kṛtakapaṭaroṣāṁ sakhi haṭhā-


    dakārṣīdākarṣann urasi śaśilekhāśatavṛtām ||102||


    rāṇadbhṛṅgaśreṇīsuhṛdi śaradārambhamadhure


    vanānte cāndrībhiḥ kiraṇalaharībhirdhavalite |


    kadā premoddaṇḍasmarakalahavaitaṇḍikamahaṁ


    kariṣye govindaṁ niviḍabhujabandhapraṇayinam ||103||


    mano me hā kaṣṭaṁ jvalati kimahaṁ hanta karavai


    na pāraṁ nāvāraṁ kimapi kalayāmy asya jaladheḥ |


    iyaṁ vande mūrdhnā sapadi tamupāyaṁ kathaya māṁ


    {patāmṛṣye} yasmāddhṛtikaṇikayāpe kṣaṇikayā ||104||


    prayāto māṁ hitvā yadi kaṭhinacūḍāmaṇirasau


    paryātu svacchandaṁ mama samayadharmaḥ kila gatiḥ |


    idaṁ soḍhuṁ kā vā prabhavati yataḥ svapnakapaṭā-


    dihāyāto vṛndāvanabhuvi kalān māṁ ramayati ||105||


    anaucityaṁ tasya vyathayati mano hanta mathurāṁ


    tvamāsādya svairaṁ capalahṛdayaṁ vāraya harim |


    sakhi svapnārambhe punarapi yathā vibhrama madā-


    dihāyāto dhūrtaḥ kṣapayati na me kiṅkiniguṇam ||106||


    ayi svapno dūre viramatu samakṣaṁ śṛṇu haṭhā-


    daviśvastā mā bhūriha sakhi manovibhramadhiyā |


    vayasyaste govardhanavipinamāsādya kutukā-


    dakāṇḍe yadbhūyaḥ smarakalahapāṇḍityamatanot ||107||


    amarṣāddhāvantīṁ gahanakuhare sūcitapathāṁ


    tulākoṭikvānaiścakitapadapātadviguṇitaiḥ |


    vidhīrṣan māṁ harṣottaralanayanāntaḥ sa kutukī


    na vaṁśīmajñāsīdbhuvi karasarojādvigalitām ||108||


    aśaktāṁ gantavye kalitanavacelāñcalatayā


    latālībhiḥ puṣpasmitaśavalitābhirvirudatīm |


    parīhāsārambhī priyasakhi sa māṁ lambitamukhīṁ


    prapede cumbāya sphuradadharabimbastava sakhā ||109||


    tato’haṁ dhammille sthagitamuralīkā sakhi śanai-


    ralīkāmarṣeṇa bhramadaviralabhrūrudacalam |


    kacākṛṣṭikrīḍākramaparicite cauryacarite


    harirlabdhopādhiḥ prasabhamanayan māṁ giridarīm ||110||


    kadācidvāsantīkuharabhuvi dhṛṣṭaḥ sarabhasaṁ


    hasan pṛṣṭhālambī sthagayati karābhyāṁ mama dṛśau |


    didhīrṣau jāterṣyaṁ mayi sakhi tadīyāṅguliśikhāṁ


    na jāne kutrāyaṁ vrajati kitavānāṁ kila guruḥ ||111||


    atīteyaṁ vārtā viramatu puraḥ paśya sarale


    vayasyas te so’yaṁ smita-madhurimonmṛṣṭa-vadanaḥ |


    bhuja-stambhollāsād abhimata-parīrambha-rabhasaḥ


    smara-krīḍā-sindhuḥ kṣipati mayi bandhuka-kusumam ||112||

lalita-mādhave ca—

    vicitrāyāṁ kṣauṇyām ajaniṣata kanyāḥ kati na vā


    kaṭhorāṅgī nānyā nivasati mayā kāpi sadṛśī |


    mukundaṁ yan muktvā samayam aham adyāpi gamaye


dhig astu pratyāśām ahaha dhig asūn dhiṅ mama dhiyam || [la.mā. 6.21]


    mamāsīd dūre yā dig api hari-saṅga-praṇayinī


    prapede khedena truṭir api mahā-kalpa-padavīm |


    dahaty āśā-sarpir viracita-pada-prāṇa-dahano


balān māṁ durlīlaḥ kam iva karavai hanta śaraṇam || [la.mā. 7.1]


    latā-śreṇī seyaṁ sahacari ciraṁ sevita-carī


    puras te’mī bhūyo dhṛta-paricayāḥ kuñja-nicayāḥ |


    amūs tā yāmunyo muhur aṭita pūrvās taṭa-bhuvo


vyathām eva krūrāṁ vidadhati vinā gokula-patim || [la.mā. 7.8]


    soḍhā goṣṭha-bhuvāṁ viyoga-janitāḥ prāṇa-cchido vedanāḥ


    preṣṭhānāṁ nija-jīvitād api mayā tāsāṁ sakhīnām api |


    seyaṁ hanta na padma-bāndhava-vaco viśrambha-gambhīritā


kaṁ vā samprati mām asīṣahad iha kleśaṁ durāśāvalī || [la.mā. 7.9]


    kaṁsārer avaloka-maṅgala-vinābhāvād adhanyedhunā


    bibhrāṇā hata-jīvite praṇayitāṁ nāhaṁ sakhi prāṇimi |


    krūreyaṁ na virodhinī yadi bhaved āśāmayī śṛṅkhalā


prāṇānāṁ dhruvam arbudāny api tasya tyaktuṁ sukhenotsahe || [la.mā. 7.13]

padyāvalyāṁ ca—

    yāsyāmīti samudyatasya vacanaṁ visrabdham ākarṇitaṁ


    gacchan dūram apekṣito muhur asau vyāvṛtya paśyann api |


    tac chūnye punar āgatāsmi bhavane prāṇās ta eva sthitāḥ


sakhyaḥ paśyata jīvita-praṇayinī dambhād ahaṁ rodimi || [padyā. 319]


    gato yāmo gatau yāmau gatā yāmā gataṁ dinam |


hā hanta kiṁ kariṣyāmi na paśyāmi harer mukham || [padyā. 320]


    yamunā-puline samutkṣipan


    naṭa-veśaḥ kusumasya kandukam |


    na punaḥ sakhi lokayiṣyate 


kapaṭābhīra-kiśora-candramāḥ || [padyā. 321] 


    so’yaṁ vasanta-samayo vipinaṁ tad etat


    so’yaṁ nikuñja-viṭapī nikhilaṁ tadāste


    hā hanta kiṁ tu nava-nīrada-komalāṅgo


naloki puṣpa-dhanuṣaḥ prathamāvatāraḥ || [padyā. 323]


    yugāyitaṁ nimeṣeṇa cakṣuṣā prāvṛṣāyitam |


śūnyāyitaṁ jagat sarvaṁ govinda-viraheṇa me || [padyā. 324]


    dalati hṛdayaṁ gāḍhodvegaṁ dvidhā na tu bhidyate 


    vahati vikalaḥ kāyo mūrcchāṁ na muñcati cetanām |


    jvalayati tanūm antardāhaḥ karoti na bhasmasāt


praharati vidhir marmacchedī na kṛntati jīvitam || [padyā. 325]


    bhramaya jaladān ambhogarbhān pramodaya cātakān


    kalaya śikhinaḥ kekotkaṇṭhān kaṭhoraya ketakān |


    virahiṇi jane mūrcchāṁ labdhvā vinodayati vyathā-


makaruṇa punaḥ saṁjñā-vyādhiṁ vidhāya kim īhase || [padyā. 326]


    dṛṣṭaṁ ketaka-dhūli-dhūsaram idaṁ vyoma kramād vīkṣitāḥ


    kaccāntāś ca śilīndhra-kandala-bhṛtaḥ soḍhāḥ kadambānilāḥ |


    sakhyaḥ saṁvṛṇutāśru muñcata bhayaṁ kasmān mudevākulā


etān apy adhunāsmi vajraghaṭitā nūnaṁ sahiṣye dhanān || [padyā. 327]


    seyaṁ nadī kumuda-badnhukarās ta eva


    tad yāmunaṁ taṭam idaṁ vipinaṁ tad etat |


    te mallikā-surabhayo marutas tvam eva


hā prāṇa-vallabha sudurlabhatāṁ gato’si || [padyā. 328]


    yadunātha bhavantam āgataṁ


    kathayiṣyanti kadā madālayaḥ |


    yugapat paritaḥ pradhāvitaḥ 


vikasadbhir vadanendu-maṇḍalaiḥ || [padyā. 329]


    ayi dīnadayārdra nātha he, 


    mathurānātha kadāvalokyase |


    hṛdayaṁ tvad-aloka-kātaraṁ 


dayita bhrāmyati kiṁ karomy aham || [padyā. 330]


    āśaika-tantum avalambya vilamamānā


    rakṣāmi jīvam avadhir niyato yadi syāt |


    no ced vidhiḥ sakala-loka-hitaikakārī


yat kāla-kūṭam asṛjat tad idaṁ kim artham || [padyā. 333]


    prasara śiśirāmodaṁ kaundaṁ samīra samīraya


    prakaṭaya śaśinn āśāḥ kāmaṁ manoja samullasa |


    avadhi-divasaḥ pūrṇaḥ sakhyo vimuñcata tat-kathāṁ 


hṛdayam adhunā kiñcit kartuṁ mamānyad ihecchati || [padyā. 334]


    nāyāti ced yadupatiḥ sakhi naitu kāmaṁ


    prāṇās tadīya-virahād yadi yānti yāntu |


    ekaḥ paraṁ hṛdi mahān mama vajra-pāto


bhūyo yad induvadanaṁ na vilokitaṁ tat || [padyā. 335]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    na vāṇī na spando na ca nayana-paṅkeja-laharī


    na vīṇader gāna-śrutir api na cālījana-kathā |


    kurūn yāte kṛṣṇe puri puri mahiṣyaḥ samabhavan


paṭe citrotkīrṇā iva viraha-vaidhurya-tanavaḥ || [a.kau. 5.96] ||90||

—o)0(o—

|| 5.91 ||

atha svādhīna-bhartṛkā—

svāyattāsanna-dayitā bhavet svādhīna-bhartṛkā |

salilāraṇya-vikrīḍā-kusumāvacayādi-kṛt ||

viśvanāthaḥ : svāyattaḥ svādhīnaḥ | āsanno nikaṭavartī dayito yasyāḥ sā ||91||

**viṣṇudāsaḥ : **svāyatteti—svāyattaḥ svādhīnaś cāsāv āsannaḥ samīpa-vartī ca dayitaḥ kānto yasyāḥ sā—

    āśleṣa-cumbana-śataiḥ kusumādi-dānaiḥ


    premollasan-madhura-komala-mañju-vāgbhiḥ |


    yā sarvadā priyatamena niṣevyate ca 


svādhīna-bhartṛka-padaṁ prakaṭīkṛtā sā || iti ||91||

—o)0(o—

|| 5.92 ||

yathā—

mudā kurvan patrāṅkuram anupamaṁ pīna-kucayoḥ

śruti-dvandve gandhāhṛta-madhupam indīvara-yugmam |

sa-khelaṁ dhammillopari ca kamalaṁ komalam asau

nirābādhāṁ rādhāṁ ramayati ciraṁ keśi-damanaḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **keśi-damana iti pūrvavat ||92||

**viśvanāthaḥ : **paurṇamāsī prati vṛndāha—mudeti ||92||

**viṣṇudāsaḥ : **mudeti—rahaḥ-krīḍauddhatyena skhalita-bhūṣaṇāṁ śrī-rādhāṁ citra-patra-bhaṅgādinā vibhūṣayantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ vīkṣyānanda-bharollāsā vṛndā paurṇamāsyāḥ savidhe nivedayati | arthas tu spaṣṭa eva ||92||

—o)0(o—

|| 5.93 ||

yathā vā, śrī-gīta-govinde (12.25)—

racaya kucayoś citraṁ patraṁ kuruṣva kapolayor

ghaṭaya jaghane kāñcīṁ mugdha-srajā kavarī-bharaṁ |

kalaya valaya-śreṇīṁ pāṇau pade maṇi-nūpurāv

iti nigaditaḥ prītaḥ pitāmbaro’pi tathākarot ||

viśvanāthaḥ : nāyikādhīnatvaṁ na śabdopāttam ity ata āha—yathā veti ||93||

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvatra śrī-rādhājñāṁ vinaiva śrī-kṛṣṇasya tad-aṅga-bhūṣādik-kāritām udāhṛtya samprati tasyā ājñā-pūrvakam eva tasya tāṁ darśayati—yathā veti | racayeti pūrvavat galita-bhūṣaṇāṁ śrī-rādhāṁ bhūṣitavantaṁ śrī-kṛṣṇam anubhūya kaver uktiḥ | arthaḥ sugamaḥ |

vidagdha-mādhave ca—

kiṁ candanena kucayo racayāmi citram


uttaṁsayāmi kavarīṁ tava kiṁ prasūnaiḥ |


aṅgāni laṅgima-taraṅgi kareṇa kiṁ vā


saṁvāhayāmy atanu-kheda-karambitāni || [vi.mā. 7.44]


kuru kuvalayaṁ karṇotsaṅge lavaṅgam abhaṅguraṁ


vikira cikurasyāntar-mallī-srajaṁ kṣipa vakṣasi |


anagha-jaghane kādambīṁ me pralambaya mekhalāṁ


kalayati na mām ālī-vṛndam hare niralaṅkṛtam || [vi.mā. 7.45] iti |

gītāvalau ca—

    patrāvalim iha mama hṛdi gaure |


    mṛgamada-bindubhir arpaya śaure ||


    śyāmala sundara vividha-viśeṣam |


    viracaya vapuṣi mamojjvala-veśam ||dhruva||


    piñcha-mukuṭa mama piñcha-nikāśam |


    varam avataṁsaya kuntala-pāśam ||


    atra sanātana śilpa-lavaṅgam |


śruti-yugale mama lambhaya saṅgam || [gītāvalau 33]


 


    sicayam udañcaya hṛdayād alpam |


    vilikhāmy adbhuta-makarākalpam ||


    iha na hi saṅkuca paṅkaja-nayane |


    veśaṁ tava karavai rati-śayane ||dhruva||


    rādhe dolaya na kila kapolam |


    citraṁ racayāmy aham avilolam ||


    tava vapur adya sanātana-śobham |


janayati hṛdi mama kañcana lobham || [gītāvalau 11] iti |

padyāvalyāṁ ca—

    makarī-viracana-bhaṅgyā


    rādhā-kuca-kalasa-mardana-vyasanī |


    ṛjum api rekhāṁ lumpan


vallava-veśo harir jayati || [padyā. 251]

śrī-gīta-govinde ca—

    kuru yadu-nandana candana-śiśiratareṇa kareṇa payodhare | 


    mṛga-mada-patrakam atra mano-bhava-maṅgala-kalaśa-sahodare ||17||


    nijagāda sā yadu-nandane krīḍati hṛdaya-nandane ||dhruva||


    ali-kula-gañjanam añjanakaṁ rati-nāyaka-sāyaka-mocane | 


    tvad-adhara-cumbana-lambita-kajjala ujjvalaya pnya locane ||18||


    nayana-kuraṅga-taraṅga-vikasa-nirāsa-kare śruti-maṇḍale |


    manasija-pāśa-vilāsa-dhare śubha-veśa niveśaya kuṇḍale ||19||


    bhramara-cayaṁ racayantam upari ruciraṁ suciraṁ mama sammukhe | 


    jita-kamale vimale parikarmaya narma-janakam alakaṁ mukhe ||20||


    mṛga-mada-rasa-valitaṁ lalitaṁ kuru tilakam alika-rajani-kare | 


    vihita-kalaṅka-kalaṁ kamalānana viśramita-śrama-sīkare ||21||


    mama rucire cikure kuru mānada manasija-dhvaja-cāmare | 


    rati-galite lalite kusumāni śikhaṇḍi-śikhaṇḍaka-ḍāmare ||22||


    sarasa-ghane jaghane mama śambara-dāraṇa-vāraṇa-kandare | 


    maṇi-raśanā-vasanābharaṇāni śubhāśaya vāsaya sundare ||23||


    śrī-jayadeva-vacasi rucire sadayaṁ hṛdayaṁ kuru maṇḍane | 


hari-caraṇa-smaraṇāmṛta-nirmita-kali-kaluṣa-jvara-khaṇḍane ||24||


<p style="text-align: right">

[gī.go. 10.17-24]

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    iyaṁ mama sakhī priyā racaya veśam asyāḥ svayaṁ 


    prasādaya sakhīm imāṁ mayi vṛthaiva jāta-krudhām |


    iti praṇaya-kautukād iva niyojito rādhayā 


    cakāra rasikāgraṇīr atha tathā tathā mādhavaḥ || [a.kau. 5.97]

kṛṣṇa-keli-mañjaryāṁ—

    suśyāma-dīrgha-ghana-kuñcita-sūkṣma-keśān


    udyamya kaṅkatikayā pariśodhya kṛṣṇaḥ |


    projjṛmbhamāṇa-bakulāvali-garbhakeṇa


    dhammillam ullasad-ali-vrajam ābabandha ||


    srastān śramāmbu-cita-bhāla-taṭe samantād


    vakrālakān samudayann api śilpi-dhuryaḥ |


    sotkampa-pāṇi-kamalena cireṇa tasyā


    gaṇḍa-dvaye mṛgamadair makarīḥ sa cakre ||


    sad-añjana-locana-khañjarīṭayoḥ


    kṛtvātha bhāle’tivicitra-citrakam |


    prāṇa-priyāyā mṛga-nābhinā hairr


    mṛgāṅka-madhye mṛga-vally aveśayat ||


    nānā-varṇāṅga-rāgair atirucirataraiḥ so’tivaidagdhya-sindhuḥ 


    kṛtvā citrāṇi gaṇḍālika-mukha-kamale tat-tad-ukta-prakāram |


    śrī-rādhāyāḥ samantāt pulakita-vapuṣaḥ sparśa-saukhyānubhūtyā


    jāta-stambho’pi śaśvat katham api kucayoḥ patra-vallīm akārṣīt ||


    āmodanair vividha-koraka-patra-puṣpair


    bhūṣāḥ śiro-bharaṇa-kuṇḍala-hāra-mukhyāḥ |


    sampādya tābhir akhilāvayaveṣu tasyāḥ


    sambhūṣayan na hi śaśākatarāṁ jaḍāṅgaḥ ||


    bhrūś citra-cāpo viśikho’kṣi-nartana-


    jyā-kajjalaṁ vāma-dṛśaḥ smaro’stra-bhṛt |


    avidhyad apy astra-bhṛtāṁ guruṁ hariṁ


    prabādhyate vikramiṇā hi vikramī ||


    sac-cūrṇa-kuntala-kulaṁ parito mukhāntaṁ


    kāntena kḷptam uru-śilpa-kalābdhināsyāḥ |


    reje suvarṇa-jalaje prasṛtāli-vṛndaṁ 


    niṣpandatāṁ gatam ivātimaranda-pānāt ||


    dve kuṇḍale raṅgaṇa-garbha-yūthike


    vyarājatāṁ tad-vadanādharāṁśubhiḥ |


    cet pūrṇa-candra-dvayam antar-arka-yuk 


    tenaiva teṣṁa upamā tadāpyate ||


    manda-smitena vivṛtādhara-yugmam asyā


    dantāli-kunda-kalikā-kiraṇāṅkureṇa |


    liptaṁ vyarocata yathā śaśino dravaughair


    dhautaṁ supakvatara-bimba-phalasya yugmam ||


    bimbauṣṭha-kānti-bharitā rada-paṅktir asyā


    yā bhāti pakva-karakottama-bīja-rājiḥ |


    sā nāsikāgra-śuka-cañcubhiyeva gūḍhā-


kūta-smitāsya-kamalena tathāpy adhatta || iti ||93||

—o)0(o—

|| 5.94-97 ||

ced iyaṁ preyasā hātuṁ kṣaṇam apy atiduḥśakā |

parama-prema-vaśyatvān mādhavīti tadocyate ||94||

hṛṣṭāḥ svādhīna-patikā-vāsasajjābhisārikāḥ |

maṇḍitāś ca parāḥ pañca khinnā maṇḍana-varjitāḥ |

vāma-gaṇḍāśrita-karāś cintā-santapta-mānasāḥ ||95||

uttamā madhyamā cātra kaniṣṭhā ceti tās tridhā |

vrajendranandane prema-tāratamyena kīrtitāḥ ||96||

bhāvaḥ syād uttamādīnāṁ yasyā yāvān priye harau |
tasyāpi tasyāṁ tāvān syād iti sarvatra yujyate ||97||

**śrī-jīvaḥ : **uttamādi-trayo bhedā vastu-vicāreṇa gaṇa-trayātmakatvāt | pūrvoktaṁ jyeṣṭhādi-bheda-dvayaṁ tu pāramparikāpekṣayā teṣu sarveṣv api sambhavatīti vyavahāra-mātrātmakatvād iti jñeyam ||94-97||

**viśvanāthaḥ : **uktānāṁ sarvāsāṁ punar bheda-trayam āha—uttameti | prema-tāratamyeneti prema-śabdenātra prema-pariṇāmaḥ | snehādayo mahā-bhāva-paryantā apy ucyante | nanu jyeṣṭhā-kaniṣṭhe pūrvaṁ na nāyikā-madhye gaṇite, idānīm uttamā-madhyā-kaniṣṭhā gaṇyante| vrajendra-nandane prema-tāratamyenety āsāṁ lakṣaṇam | tatrāpi nāyaka-praṇayanaṁ pratīty uktam ato lakṣaṇasyaikārthyāt tayor agaṇane | etāsāṁ gaṇane ca kiṁ bījam iti cet, ucyate—iyam itaḥ sakāśāt premṇā jyeṣṭhā, iyam itaḥ sakāśāt premṇā kaniṣṭheti parasparāpekṣā cet vivakṣyate, tadā sarvāsām evāpekṣikaṁ jyeṣṭhatvaṁ kaniṣṭhatvaṁ ceti na gaṇana-sambhavaḥ | ata eva tatrodāharaṇa-phala-darśanena jyeṣṭhatva-kaniṣṭhatva-jñāpanārthaṁ dve dve eva nāyike upanyaste | atra tu premṇa iyam uttamatva-jātimatīyaṁ madhyamtva-jātimatīty evaṁ vivakṣyate | na tv iyam itaḥ sakāśād uttameti madhyamāyāṁ tathā vivakṣānupapatter nahīyam itaḥ sakāśān madhyameti kenacit prayujyate |

nanv iyam ābhyām āpekṣikottamā-kaniṣṭhābhyāṁ sakāśān madhyameti śakyate eva vaktum | maivam | tad api madhyamāyā uttamātaḥ kaniṣṭhatvaṁ kaniṣṭhāyā uttamatvam avaśyam eva vaktavyam | tathā sati madhyamāyā vaiyartham evāto’tra madhyamāpada-prayogād āpekṣikatva-vivakṣā nirastety etā yujyanta eva nāyikā-bheda-gaṇanā iti sarvam avadātam |

yāvān iti | bhāvasya pramāṇam uktam | jātim api kroḍīkuryād eva—ye yathā māṁ prapadyante tāṁs tathaiva bhajāmy aham [gītā 4.11] iti śrī-mukha-vākya-prasiddheḥ ||94-97||

**viṣṇudāsaḥ : **atha prakṛtam anusarāmaḥ—ced iyam iti | ced yadi iyaṁ svādhīna-bhartṛkā | alaṅkāra-kaustubhe’syā udāharaṇam api, yathā—

    dūtībhir ātma-guṇa-gaurava-samprayogaiḥ


    śakyo na saṅgamayituṁ ca kalāvatībhiḥ |


    abhyarthito’pi samayā parasadma gantuṁ


nāpaiti me sakhi gṛhāt kṣaṇam apy aghāriḥ || [a.kau. 5.125] ||94||

parā utkaṇṭhitā vipralabdhā khaṇḍitā kalahāntaritā proṣita-bhartṛkā ceti pañca ||95||

punas tāsāṁ sarvāsām eva bheda-trayaṁ darśyate—uttameti | premṇo yat tāratamyaṁ nyūnādhikyaṁ tena hetunā ||96||

nanūbhaya-niṣṭha eva premā uttamāditve hetuḥ syāt, na tu kevalaṁ tāsām eva tad-viṣayaka-premā ? tatrāha bhāva iti | yāvān yat-pramāṇakaḥ | atra bhāvasya yat-pramāṇa-mātrāpekṣitatvād yāvān ity uktam | vastutas tūpalakṣaṇam etat sajātīyādīnām | ye yathā māṁ prapadyante [gītā 4.11] ity ādi-śrī-bhagavad-uktyā yathā-śabdena sarvam eva kroḍīkṛtam asti ||97||

—o)0(o—

|| 5.98 ||

tatra uttamā, yathā—

kartuṁ śarma kṣaṇikam api me sādhyam ujjhaty aśeṣaṁ

cittotsaṅge na bhajati mayā datta-khedāpy asūyām |

śrutvā cāntar vidalati mṛṣāpy ārti-vārtā-lavaṁ me

**rādhā mūrdhany akhila-sudṛśāṁ rājate sad-guṇena ||98||
**

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam | nimne 100 sāṅkhyaka-padye draṣṭavyam |

viśvanāthaḥ : śrī-kṛṣṇaḥ subalaṁ praty āha—kartum iti | me mama eka-kṣaṇa-paryantam apy ātmano’śeṣaṁ vyāvahārikaṁ lābha-pratiṣṭhā-daihika-sukha-śayana-bhojanādi-prāṇa-dhāraṇa-paryantaṁ pāramārthikaṁ deva-brāhmaṇa-sevādikaṁ sādhyaṁ tyajatīty ayaṁ rāgaḥ | yad uktaṁ—

    snehaḥ sa rāgo yatra syāt sukhaṁ duḥkham api sphuṭam |


tat-sambandha-lave’py atra prītiḥ prāṇa-vyayair api || [bha.ra.si. 3.2.87] iti |

mayā datta-khedā prītiḥ premā | yad uktam—

    sarvathā dhvaṁsa-rahitaṁ saty api dhvaṁsa-kāraṇe |


yad-bhāva-bandhanaṁ yūnoḥ sa premā parikīrtitaḥ || [u.nī. 14.63]

antar vidalati vidīryatīti bhāvaḥ | yad uktaṁ tam vādhikṛtya tat-saukhye’py ārti-śaṅkayā khinnatvam iti krameṇaṭra padye rāga-prema-mahābhāvānām aśeṣam iti mayeti mṛṣeti padair jātyādhikyam api trayeṇa pramāṇādhikyaṁ ca vivecanīyam ||98||

**viṣṇudāsaḥ : **kartuṁ śarmeti | kadācic chrī-rādhāyā vṛndotthāpita-tat-prāśastyaṁ śṛṇvan tad-atula-kalyāṇa-guṇa-gaṇa-garimodbhāsa-jāta-cittollāsaḥ kṛṣṇas tāṁ varṇayati | śarma sukhaṁ | kṣaṇikam iti vinayādibhyaṣ ṭhak [pā. 5.4.34] iti svārthe ṭhak | ujjhati tyajati | cittotsaṅge manas-taṭe | antar hṛdaye | vidalati vidīryate ||98||

—o)0(o—

|| 5.99 ||

madhyamā, yathā—

durmānam eva mananā bahu mānayantī

kiṁ jñāta-kṛṣṇa-hṛdayārtir api prayāsi |

raṅge taraṅgam akhilāṅgi varāṅganānāṁ

nāsau priye sakhi bhavaty anurāga-mudrā ||99||

śrī-jīvaḥ : he raṅge raṅgā-nāmni ||99|| atrāpi 100 sāṅkhyaka-padye ṭīkā draṣṭavā |

**viśvanāthaḥ : **raṅga-nāmnyā yūtheśvaryāḥ sakhī kācit tām āha—he raṅge ! taraṅganti roṣāt taraṅgamāṇāny akhilāny aṅgāni yasyāḥ, he tathābhūte ! iti śrī-kṛṣṇasya kaṣṭāṁśa-jñāne’py asyāś citta-dravābhāva eva premṇo madhyamatvaṁ vyanaktīti bhāvaḥ | vastutas tv asyāś citte evaṁ vicāraḥ—ahaṁ tv asya kaṣṭa-śravaṇa-kāla eva gānaṁ sampūrṇam atyajam eva, kiṁ tu dvi-tri-kṣaṇānantaram eva sva-prasādaṁ vyaktīkariṣyāmi tāvad ayaṁ mad-viccheda-duḥkham anubhavatu, yathā punar naivaṁ karotīty ato’syā na samarthāyāṁ ratau vyabhicāraḥ śaṅkanīyaḥ | kiṁ tu snehasya jāti-pramāṇābhyām atyādhikye saty eṣa vicāra eva manasi nodbhavatīty ato’syā na madhyamatvam eva ||99||

**viṣṇudāsaḥ : **durmānam eveti | kayācid yūtheśvaryā raṅgākhyayā saha kuñjālaye viharamāṇasya śrī-kṛṣṇasya svabhāvata evākasmāt he rādhe iti sambodhanena prasādaja-gotra-skhalane jāte tac-chravaṇajerṣyayā taṁ vihāya nija-gṛhāya calantyāṁ tasyāṁ vṛndā tāṁ prati sopālambham uvāca—dyuḥ parama-duḥkhadatvād duṣṭo yo mānas tam eva bahu mānayantī parama-sādhyatayā gṛhṇantī, na tu trijagad-atulaṁ sva-prāṇeśam | taraṅganti taraṅgavad ācaranti akhilāni aṅgāni yaṣyā he tathābhūte ! anurāga-mudrā premṇaś cihnam | yadyapy aparādhābhāsa-leśenātrāsyā ghṛta-snehāyāḥ śrī-kṛṣṇārty-avalokanena tad-upekṣā na sambhavati, tathāpi tam avadhīrya calanān madhyama-prematayā madhyātvam ||99||

—o)0(o—

|| 5.100 ||

kaniṣṭhā, yathā—

danujabhid-abhisāra-prastutau vṛṣṭim ugrāṁ

jana-gamana-virāmād uccakaiḥ stauṣi tuṣṭā |

kathaya katham idānīṁ jṛmbhite megha-ḍimbhe

kutukini bata kuñje prasthitau mantharāsi ||

śrī-jīvaḥ : uccakair ity atrānyad eti pāṭhāntaram | athottamādi-trayasyodāharaṇa-trayam idaṁ vipratipadyate | tatrottamodāharaṇe yathā | nanu kartuṁ śarmety anyeṣāṁ rati-mātre’pi sambhavati | yathoktaṁ pūrva-granthe rati-lakṣaṇe—

kṣobha-hetāv api prāpte kṣāntir akṣubhitātmatā || [bha.ra.si. 1.3.27]

yathā prathame, taṁ mopayātaṁ pratiyantu viprā [bhā.pu. 1.19.15] ity ādi | tathā cittotsaṅga ity ādikaṁ prema-mātre’pi ghaṭate | hrāsa-śaṅkācyutety ādinā prema-lakṣaṇam uktvā tad udāhṛtam—

    aṇimādi-saukhya-vīcīm avīci-duḥkha-pravāhaṁ vā |


naya māṁ vikṛtir na hi me tvat-padakamalāvalambasya || [bha.ra.si. 3.2.82]

iti śrutvā cāntar iti sneha-mātre’pi yujyate |

    sāndraś citta-dravaṁ kurvan prema sneha itīryate |


kṣaṇikasyāpi neha syād visleṣasya sahiṣṇutā || [bha.ra.si. 3.2.84]

yathā, dambhena bāṣpāmbu-jhareṇa ity-ādinā | tad evaṁ svabhāvata evātredṛśo vikāraś ced ārti-vārtā-śravaṇe tu kaimutyam evāpadyate | tathā madhyamodāharaṇe durmāṇam evety ādi darśitam | māna-caritraṁ śrī-rādhāyām api dṛśyate | yathā vidagdha-mādhave tad-vākyam—

karṇānte na kṛtā priyokti-racanā kṣipraṁ mayā dūrato


mallī-dāma nikāma-pathya-vacase ruṣaḥ kalpitaḥ |


kṣoni-lagna-sikhaṇḍa-śekharām asau nābhyarthayann īkṣitaḥ


svāntaṁ hanta mamādya tena khadirāṅgāreṇa dandahyate || [vi.mā. 5.6] iti |

na tv atra mānasya manasā bahu-mānanaṁ kiṁ tu bahiś ceṣṭayaiva | yataḥ svāntam ity anena svāntasya bhāvo’nyathaiva pratipāditaḥ | yady evaṁ tarhi parama-premavatīnāṁ sarvāsām eva vraja-devīnāṁ tad ittham eva sambhavati na tu mānasya manasā bahu-mānanena | tathā durmāna-smity-ādi-sakhīnāṁ śikṣā-caraṇam idaṁ praṇaya-roṣa-mayam iti kiñcid adhikam apy āropayat pravṛttam | tato’syā na tādṛśatvaṁ mantavyam |

tathā kaniṣṭhodāharaṇe danuja-bhid ity ādi-rītiḥ śrī-vraja-devyāṁ kasyāṁcid api na yujyate | rāga-mātrodāharaṇe bhaktāntareṣv api tad-asampratipatteḥ | yathoktaṁ—

    snehaḥ sa rāgo yena syāt sukhaṁ duḥkham api sphuṭam |


tat-sambandha-lave’py atra prītiḥ prāṇa-vyayair api || [bha.ra.si. 3.2.87]

yathā—

    gurur api bhujagād bhīs takṣakāt prājya-rājya-


    cyutir ati-śāyinī ca prāyacaryā ca gurvī |


    atasanuta mudam uccaiḥ kṛṣṇa-līlā-sudhāntar-


viharaṇa-sacivatvād auttareyasya rājñaḥ || [bha.ra.si. 3.2.87] iti |

tasmād adhirūḍhe mahā-bhāva-paryanta-gatānāṁ tāsāṁ tat-tad-udāharaṇaṁ nocitam iti | ucyate—ārabdha-jijñāsānām āpāta-bodhārtham eva tat-tad-udāharaṇaṁ viśeṣa-jijñāsānāṁ sthāyi-prakaraṇa eva tat-tat-tāratamyaṁ suṣṭhu vyaktīkartavyam iti | tatrottamodāharaṇaṁ premaikāṁśam avalambya kṛtam | madhyamodāharaṇaṁ sakhy-upālambhāṁśam avalambya, kaniṣṭhodāharaṇaṁ tad-vāmya-vyañjitāṁśam avalambyeti jñeyam | pūrvaṁ yāḥ pañcadaśadhety ādikaṁ na vistara-bhiyā vivriyate’tra | prāyaśa iti sarasatānusāreṇaiva na cānyathety arthaḥ ||100||

viśvanāthaḥ : kāñcid abhisartum icchantīṁ tvarayantī vṛndā prāha—danujeti | jṛmbhite ity ādibhis tv asyā rāga-vyabhicāra-vyañjaka upālambho vāmya-vighātārtha iti jñeyam | vastutas tv asyā manasy evaṁ vicāraḥ—pratyāsanno’yaṁ varṣuko megha-ḍimbhaḥ kṣaṇa-mātram eva sthāsyaty ato’nena divya-vastra-bhūṣādyārdrīkaraṇena mat-kānta-sambhoga-pratikūlenālam iti | atrāyaṁ vivekaḥ—prema-sneha-rāgādiṣu vicāro hi teṣām agāḍhatvam eva vyanakti | rāgādhikye tu—

    tīvrārka-dyuti-dīpitair asilatādhārākarālāsribhir


    mārtaṇḍopala-maṇḍalaiḥ sthapuṭite’py adres taṭe tasthuṣī |


    paśyanti paśupendra-nandanam asāv indīvarair āstṛte


talpe nyasta-padāmbujeva muditā na spandate rādhikā || [u.nī. 14.127]

ity atra priya-darśana-gamana-kāle śilā-maṇḍalaṁ taptam ataptaṁ vā mat-priya-bhogyo’yaṁ sukumāro dehaḥ sa-vraṇo vā bhaved iti naivāsti ko’pi vicāraḥ, kiṁ tu yogamāyayaiva śaktyā sadā jāgarūkayā tat-tat-sarva-samādhānata eva vṛṣṭim ugrāṁ jana-gamana-virāmād anyadāstauṣīty etad api sa-vicāratvād rāgasya nyūna-jātīyatvaṁ vyanakti | yathā—aho mad-bhāgyād abhisāra-kāle vṛṣṭir iyam āyātā | ato gṛhāt ko’pi na niḥsariṣyati svacchandaṁ priyam abhisariṣyāmīty etāvān eva madhyamāyā vicāro nādhikaḥ | kaniṣṭhāyās tu svadeha-paricchadādy-apekṣā-paryanto vyākhyāta eva | tad evaṁ vṛṣṭim ugrām anyadā stauṣīti kaniṣṭhāṁ praty uktiḥ kaṭākṣa eva | sa ca tvam ātmani madhyamāyā lakṣaṇaṁ yadā nayasi tad-vācaiva kriyayā tu tvayi kaniṣṭhātvam upalabhyata ity ākāraḥ | tataś ca raty-ādīnāṁ mahā-bhāva-paryantānāṁ sthāyināṁ jāti-pramāṇādhikye dṛṣṭa uttamā | tad-abhāve madhyamā | jāti-pramāṇayor alpatve kaniṣṭheti vyavastheyam | tatra tat-tad-udaya-kāle’nyānusandhāna-mātrābhāve jāti-pramāṇādhikyam īṣad anyānusandhāne tad-anubhāvaḥ | adhikānusandhāne tad-alpatvam iti |

nanu duhantyo’bhiyayuḥ kāścid dohaṁ hitvā samutsukāḥ ity ādau rāsābhisāre sarvā evānyānusandhānābhāvavatyo dṛṣṭās, tat kiṁ madhyamā-kaniṣṭhayor vraje bhedena ? satyam ucyate | chatrinīno gacchantīti nyāyena tatra tatrottamā evopanyastāḥ, kiṁ tu madhyamā-kaniṣṭhayor api tatra sad-bhāvo’vagantavya eva | pati-sutānvaya-bhrātṛ-bāndhavān ativilaṅghya te’nty acyuto gatāḥ iti kāsāñcid ukteḥ paty-ādy-ullaṅghanānusandhana abhisāra-kāla-gatam eva mantavyaṁ sukham aham asvāpsam itivat | lajjayā svāṅga-līneva niḥśabda-pada-maṇḍanā ity abhisārikā-lakṣaṇe guru-janādi-bhaya-rūpam anyānusandhānaṁ prasaktam eva |

nanu tarhi katham etal-lakṣaṇām uttamāṁ lakṣyīkariṣyati ? satyam | yatrābhisāra-samaye rāga-nāmā sthāyī sampūrṇatayodeti tat sañcārī sambhramaś ca tadaivānyānusandhāna-bhāva uttamātva-lakṣakaḥ sambhavati | yad uktaṁ vidagdha-mādhave—kaṁsārer abhisāra-sambhrama-bharān manye jagad-vismṛtam [vi.mā. 4.21] iti | yadā tu rāgo nodeti tadā—

    jānīhi bhramarākṣi kutra guravaḥ paśya pradoṣodgame


kuñjābhikramaṇāya māṁ tvarayati sphārāndhakārāvalī || [u.nī. 8.7]

ity uttamāyāḥ śyāmāyā apy anyānusandhāna-rūpaṁ madhyamā-lakṣaṇam udbhavati | tataś caivam atra vyavasthā—yasyāṁ bahutrottamā-lakṣaṇaṁ dṛṣṭaṁ, kadāpi madhyamā-kaniṣṭhayor api lakṣaṇaṁ dṛśyate, sottamaiva mantavyā, rājani senānītvādivat | yasyām uttamā-lakṣaṇaṁ kadāpi na dṛṣṭam atha ca madhyamā-kaniṣṭhayor lakṣaṇaṁ dṛśyate, sā madhyamaiva | evam uttamā-madhyamā-lakṣaṇābhāve kaniṣṭhaiva | evaṁ ca pūrva-rāga-prasaṅge—

    sā kalyāṇī kula-yuvatibhiḥ śīlitā dharma-śailī


drāg asmābhiḥ katham avinayotphullam ullaṅghanīyā [vi.mā. 2.14]

iti śrī-vṛndāvaneśvaryām apy anyānusandhāna-gāḍhatvaṁ na kaniṣṭhātvaṁ lakṣayatīty avadheyam ||100||

**viṣṇudāsaḥ : **danujabhid iti | nija-priya-sakhī-gaṇa-kṛtopālambhena śithila-mānāyām api kṛṣṇa-kṛtāparādha-smaraṇād anapagata-samyaṅ-manaḥ kaṣāyāyāṁ kasyāñcid vraja-devyāṁ jāta-spṛheṇa kṛṣṇena preṣitā vṛndā tasyā dhīra-madhyātvād vyājenaiva kuñja-prayāṇe’nudyamaṁ vīkṣya tat-kṛta-vyājam udghāṭayantī tām upālambhate | danuja-bhidaḥ kṛṣṇasya sambandhe yo’bhisāras tasya prastutau prastāve | anyadeti śrī-kṛṣṇa-kṛtāparādhāt pūrvam eveti vyañjitam | jṛmbhite udite | megha-ḍimbhe meghāṅkure tad-ārambha-daśāyām ity arthaḥ | atrāpi tyakta-mānāyā api śrī-kṛṣṇābhīṣṭa-vidhāne śaithilyāt kaniṣṭha-prematayā kaniṣṭhātvam ||100||

—o)0(o—

|| 5.101-102 ||

pūrvaṁ yāḥ pañcadaśadhā proktās tāsāṁ śataṁ tathā |

viṁśatiś cābhir atra syād avasthābhiḥ kilāṣṭabhiḥ ||

punaś ca tri-vidhair ebhiḥ prabhedair uttamādibhiḥ |

triśatī spaṣṭam uktātra ṣaṣṭyā yuktā manīṣibhiḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : pūrvaṁ yā iti | nanv atra dhīrādhīrādhīrādhīrāṇāṁ katham abhisārādy-avasthā-saptakam | kevalam ekaṁ khaṇḍitātvam eva sambhavati tāsām | khaṇḍitāyā eva māna-sambhavāt mānam avalambyaiva dhīratvādīnāṁ lakṣitatvāt | ucyate—dhīrātvādikaṁ nāyikānām autpattikaḥ sārvakālika eva svabhāvo māna-kāle tat-kāryaṁ sotprāsa-vaktrokty-ādikaṁ surasanīyam iti tadānīm eva tal-lakṣaṇaṁ kṛtam | ato rasa-mañjary-ādau mugdhābhisārikā, madhyābhisārikā, pragalbhābhisārikety ādy-ukta-rītyā dhīrābhiṣarikety ādy api jñeyam | yathā dhṛtyā durlakṣyābhisārā dhīrābhisārikā, adhṛtyā svābhisāraṁ spaṣṭayantī adhīrā, dhṛty-adhṛtibhyāṁ īṣal-lakṣyābhisārā dhīrādhīrety evaṁ sarvatraiva vivecanīyam ||101-102||

**viṣṇudāsaḥ : **pūrvam iti tāsāṁ nāyikānāṁ bhedāḥ parigaṇyante | yā nāyikāḥ pūrvoktāḥ pañcadaśa-bhedāḥ aṣṭabhir avasthābhiḥ guṇitāḥ viṁśaty-adhika-śatam | tatra svakīyāñāḥ ṣaṭ-pañcāśat, parakīyāyās tu catuḥṣaṣṭhi, tatra ca kanyāyā aṣṭau | parauḍhāyāḥ ṣaṭ-pañcāśad eva | punar uktam ādibhis tribhir bhedaiḥ guṇitās tāḥ ṣaṣṭhy-uttara-śata-trayam | tatra svakīyāyā aṣṭa-ṣaṣṭy-uttara-śatam | parakīyāyās tu dvi-navaty-uttara-śatam | tatra kanyāyāś catur-viṁśatiḥ| paroḍhāyā aṣṭa-ṣaṣṭhy-uttara-śatam eveti ||101-102||

—o)0(o—

|| 5.103 ||

kiṁ ca—

yathā syur nāyakāvasthā nikhilā eva mādhave |

tathaitā nāyikāvasthā rādhāyāṁ prāyaśo matāḥ ||

śrī-jīvaḥ: na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ: prāyaśa iti | yathā anukūla-śaṭhatvādyā avasthāḥ sarvā eva sarvathaiva mādhave sambhavanti tathā dhīra-pragalbhādayo rādhāyāṁ sarvadā sarvathā na kiṁ tu kiñcid eva kenāpy aṁśenaivety arthaḥ ||103||

viṣṇudāsaḥ: kiṁ ceti—atra prāya-grahaṇāt svakīyāyāḥ kanyāyā apy avasthā-bhedo parihṛtāḥ| paroḍhāyā api ye kaniṣṭhādayo’syām atyanupayuktās te’pīti jñeyam ||103||

—o)0(o—

iti śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇau

nāyikā-bheda-prakaraṇam

||5||

(6)

yūtheśvarī-bheda-prakaraṇam

|| 6.1-4 ||

etāsāṁ yūtha-mukhyānāṁ viśeṣo varṇito’py asau |

suhṛd-ādau vyavahṛti-vyaktaye varṇyate punaḥ ||1||

saubhāgyāder ihādhikyād adhikā sāmyataḥ samā |

laghutvāl laghur ity uktās tridhā gokula-subhruvaḥ ||2||

pratyekaṁ prakharā madhyā mṛdvī ceti punas tridhā ||3||

pragalbha-vākyā prakharā khyātā durlaṅghya-bhāṣitā |

tad-ūnatve bhaven mṛdvī madhyā tat-sāmyam āgatā ||4||

śrī-jīvaḥ : saubhāgyaṁ nāyaka-premṇā labdhādaratvam | ādi-grahaṇād guṇa-rūpādi tad-ādhikyam | vākyasya durlaṅghyatvaṁ ceṣṭādīnām upalakṣaṇam | durlaṅghyam anyābhir apariharaṇīyam bhāvitaṁ yasyā seti | kevala-pragalbhā-vākyatve vairūpyam eva syān na tu rasopayogitvam iti bhāvaḥ | tad-ūnatve ity atronatvaṁ riktatvaṁ viṁśaty-ādinā riktā hy ūnaviṁśaty-ādaya ucyante | tataś ca satsv api guṇāntareṣu tena prākharyeṇaiva riktatve mṛdvī bhaved ity arthaḥ | madhyeti | sāmyam atraikatvam | ra-ṣābhyāṁ no ṇaḥ samāna-pade ity atra samānatvavat | tata c ca tat-sāmyaṁ tayoḥ prākharya-mārdavayoḥ sāmyaṁ samayoḥ śītoṣṇayor iti militayoḥ parasparopamardena paraspara-sātsampatyā dvayor ekatva-prāptatvān manda-prākharyam ity arthaḥ | tadāgatā prāptā madhyā bhavet | madhyāvasthatvāt madhyā bhaṇyata ity arthaḥ ||1-3||

viśvanāthaḥ : suhṛd-ādau suhṛt-taṭastha-svapakṣeṣu saubhāgyaṁ nāyaka-prema-viṣayī-bhūtatvam | ādi-grahaṇaṁ rūpa-guṇādi | durlaṅghyam anyābhiḥ khaṇḍayitum aśakyaṁ bhāṣitaṁ yasyāḥ sā | atra vākya-padopādānāt vyākhyāyāṁ ca bhāṣita-śabda-prayogād atra lakṣaṇe ākṛti-ceṣṭādeḥ prāgalbhyaṁ nopalakṣaṇīyam | ataḥ pūrva-lakṣitābhyaḥ pragalbhā-madhya-mugdhābhya etāḥ prāyeṇa bhidyante | tad-ūnatve prākharyasyālpate mṛdvī na tu tasyā bhāva eveti vyākhyeyam | na-padasya tad-arthatve’nabhidhānāt | prākharyaṁ mārdavaṁ cāpi yadyapy āpekṣikaṁ bhavet [u.nī. 8.91] ity agretana-vākyān mṛdvyāḥ kiñcit prākharyasya prāpteś ca tat-sāmyaṁ prākharyasya tulyatvam īṣad alpatvaṁ āgatā prāptā madhyocyate | candra-samaṁ mukham ity ukte candrād īṣad-alpatvaṁ mukham iti pratīyate | īṣad asamāptau kalpa-deśya-deśīyaraḥ [pā. 5.3.67] iti sūtre vyākhyānāt | trikam iti saṅkhyāyāḥ saṁjñā-saṅgha ity-ādinā saṅghe kan ||1-3||

**viṣṇudāsaḥ : **etāsām iti | yūtha-mukhyānāṁ yūtheśvarīṇāṁ viśeṣas tat-tat-svabhāvādi-bhedāt parampara-sādhāraṇyaṁ varṇito’pi saṅkṣepeṇa dig-darśanatvena kathito’pi suhṛd-ādāv iti ādi-śabdāt taṭa-stha-pakṣa-vipakṣau gṛhītau | vyavahṛtir vyavahāras tasyā vyaktaye tāṁ vyathituṁ tum-arthāc ca bhāva-vacanāt [pā. 2.3.15] iti tum-arthe caturthī | punar varṇyate vistārya kathyate ity arthaḥ ||1||

saubhāgyāder ity atrādi-śabdena tat-kāraṇa-bhūta-prema-saundarya-mādhurya-vaidagdhyādīni gṛhītāni | tad-ūnatve tasya prākharyasya nyūnatve sati, tat-sāmānya-gatā madhyety atra tantreṇārtha-dvayam | tayoḥ prākharya-mārdavayoḥ sāmyam anyūnātiriktatvam āgatā madhyā | tathā tena prākharyeṇa mārdavena cānyasyāḥ sakhyāḥ sāmyam āgatā madhyā | madanayoḥ prakharayor mṛdvyoś ca mithaḥ sāmyena vyavahārāt prākharyasya mārdavasya ca tulyatāvagamaḥ | prākhyarādīnāṁ saṅkṣepatvāc ca ||2-4||

—o)0(o—

|| 6.5-6 ||

tatra adhikā-trikam—

ātyantikī tathaivāpekṣikī cety adhikā tridhā ||5||

sarvathaivāsamordhā yā sā syād ātyantikādhikā |

sā rādhā sa tu madhyaiva yan nānyā sadṛśī vraje ||6||

**śrī-jīvaḥ : **ātyantikādhiketi | ātyantikaś cāsāv adhikaś ceti karma-dhāraye kṛte paścāt strītve vivakṣite ca ṭāp-pratyayāt kopadhatve’pi pūrvavad asya puṁstvaṁ siddhyati | evam uttareṣv api | sā rādhety atra | sā tu madhyaivety atra ca hetur yad iti tatra pūrvatra purāṇādikaṁ tu pramāṇitam eva | uttaratra ca tad eva pramāṇam | madhyātvasyaiva rasātiśayādhāyakatvāt tasyās tatroktam asādhāraṇatvam upapadyata iti ||5-6||

**viśvanāthaḥ : **ātyantikīty atrādhiketi padasya dharmi-vācakatvād ātyantikyopekṣiīty etayos tad-viśeṣaṇatva ādhikyasyātyantikatvam āpekṣikatvaṁ na labhata ity abhavan mata-yogaḥ syāt | maivam | iyam adhikātyantam anta-sīmātikramaṁ tathāpekṣāṁ gacchantīty ukte kenāpy aṁśenety apekṣāyāṁ pratyāsatti-nyāyenādhikyeneti labdhe sati na kiñcid asāmañjasyam | gacchatau para-dārādibhyaḥ iti ṭhak | sā tu madhyaiveti | mugdhādi-bhede prakharādi-bhede ca sā madhyaivety arthaḥ | rādhaivātyantādhikety atra hetur yasmād vraje sānyā sadṛśy anyasyāḥ sadṛśī na bhavati, kiṁ tu sva-sadṛśy evety arthaḥ | yad vāsyāḥ sadṛśī īṣad alpāpi nānyā kāpīti sarvā evātyanta-nyūnā ity arthaḥ ||5-6||

**viṣṇudāsaḥ : **tatrādhikā-trikam iti | tāv atithaṁ grahaṇam iti lug vā [pā. 5.2.77] iti pūraṇārthe kan-pratyayaḥ ||5|| sarvathaiveti | na vidyate samā ūrdhvā adhikā ca yasyāḥ sā asamordhvā | madhyaiveti mugdhādi-bhede prakharādi-bhede ca sā rādhā madhyaiva | yan nānyā sadṛśīty atra yac-chabdo’vyayaḥ | yasyāḥ sadṛśī anyā nety arthaḥ ||6||

—o)0(o—

|| 6.7 ||

tatra **ātyantādhikā, **yathā—

tāvad bhadrā vadati caṭulaṁ phullatām eti pālī

śālīnatvaṁ tyajati vimalā śyāmalāhaṅkaroti |

svairaṁ candrāvalir api calaty unnamayyottamāṅgaṁ

yāvat karṇe na hi niviśate hanta rādheti mantraḥ ||7||

śrī-jīvaḥ : tatrobhayatrāpy udāharaṇam—tāvad bhadreti | atra rādheti nāmno prabhāvo darśitaḥ | sākṣād auddhatyaṁ tu na darśitam iti madhyātvaṁ ca | śālīnatvam adhṛṣṭatvam ||7||

viśvanāthaḥ : kadācit samāja-militāsu gopīṣv ārabhyamāṇa-pārasparika-saṁvādāsu vyāja-stuty-ādibhiḥ prati sva-yūtha-saubhāgyam abhivyañjayantīṣu—“bho vraja-devyaḥ ! paramārthaṁ tu śṛṇuta” iti śyāmalā prāha—tāvad iti | śālīnatvam adhṛṣṭatvaṁ tyajati kiṁ tu dhārṣṭyaṁ prāgalbhyam eva karotīty arthaḥ | uttamāṅgaṁ śiraḥ | atra śyāmalāhaṅkarotīti sva-nāmollekhataḥ svasyāpy apakarṣa-kathanena tāsu sarvāsu svasya satya-vāditvaṁ vyañjitam | tatrāpy ahaṁ karomīti mama rādhā-suhṛttve’pi pṛthag yūtheśvarītvād anyābhyaś cotkarṣād gūḍho’haṅkāraḥ sthātum ucita eva, sa cāpi na tiṣṭhatīti pratyāyitaṁ ca |

rādheti mantra iti | rādheti-śabdasya śrūyamāṇatva evānya-jana-parābhāvakatva-liṅga-darśanena manye mantratvam astīty utprekṣā | atha vā, nāma na bhavatīdaṁ, kiṁ tu mantra evety apahnutiḥ | etat-padyasya sakhī-jana-vaktṛkatve vṛndādi-vaktṛkatve vā śyāmalāhaṅkarotīty anupapatteḥ śyāmalā-vaktṛkatvam eva surasam ||7||

**viṣṇudāsaḥ : **tāvad bhadreti | kadācit samāja-militānāṁ sakhīnāṁ paraspara-saṁvāde padmāyāḥ pakṣa-saubhāgya-sūcakaṁ kim api sotprāsa-vacanaṁ śrutvā prodyad-amarṣāṁ lalitāṁ nirvarṇya vṛndā sa-prauḍhi prāha—śālīnatvam adhṛṣṭatām | syād adhṛṣṭe tu śālīnaḥ ity amara-koṣaḥ | unnamayya utthāpya uttamāṅgaṁ mastakam | niviśata ity anena ner viśaḥ [pā. 1.3.17] iti ni-pūrva-viśater ātmanepada-vidhānam | hanta āścarye ||7||

—o)0(o—

|| 6.8 ||

atha āpekṣikādhikā—

madhye yūthādhināthānām apekṣyaikatamām iha |

yā syād anyatamā śreṣṭhā sā proktāpekṣikādhikā ||

**śrī-jīvaḥ : **āpekṣikādhikādiṣu yasyā vākyaṁ saiva jñeyā ||8||

viśvanāthaḥ : na vyākhyātam |

viṣṇudāsaḥ : na vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 6.9 ||

atha adhika-prakharā, yathā—

paśya kṣauṇī-dharād upaiti purataḥ kṛṣṇo bhujaṅgāgraṇīs

tūrṇaṁ bhīrubhir ālibhiḥ samam itas tvaṁ yāhi mantrojjhite |

ācāryāham aṭāmi bhogi-ramaṇī-vṛndasya vṛndāṭavīṁ

kiṁ naḥ kāmini kārmaṇena vaśatāṁ nītaḥ kariṣyaty asau ||

**śrī-jīvaḥ : **kārmaṇena tat-parābhāvaka-mūla-karmaṇā | mūlam auṣadhaṁ tena ||9||

**viśvanāthaḥ : **atra prakāreṇa dūṣyeśvarīṇām eva paramparoktiḥ | tāsāṁ ca kācit kāñcid āheti sarvatrāvatārikā jñeyā | paśyeti | bhujaṅgaḥ sarpaḥ kāmukaś ceti | tvam ito yāhy anyathā tvām asau daṅkṣyate | he mantrojjhite ! tvaṁ mantraṁ mantraṇāṁ ca na jānāsīty arthaḥ | bhogī sarpaḥ kṛṣṇaś ca | ācāryā sarpa-mohana-śāstra-viduṣī āhituṇḍiky asmi | gopīnāṁ rasa-vaidagdhyāder adhyāpikā cāsmi | kārmaṇena vaśīkarauṣadhena karma-samūhena daihika-vācika-ceṣṭā-vṛndena ca vaśatāṁ nīta iti | saubhāgyādhikyaṁ prākharyaṁ ca spaṣṭam ity adhika-prakhareyaṁ durhṛt ||9||

**viṣṇudāsaḥ : **paśya kṣauṇī-dharād iti | kadācin mṛdvī-prakhare dve yūtheśvaryau mithaḥ suṣṭhu sauhṛdena puṣpāvacādi-miṣāt sahaiva vṛndāvanam āgate, tatrābhimukham āyāntaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā sādhvasa-vitrastāṁ mṛdvīṁ prati prakharovāca—bhujaṅgāgraṇīḥ sarpa-mukhyaḥ śiḍga-śreṣṭhaś ca | mantrojjhite mantro’tra sarpa-vaśīkāraḥ, kṛṣṇa-vaśīkāraś ca tenojjhite he mantra-rahite ! nanu tvam api gṛham āgaccha | kim anena durlīla-śekhara-labdha-kadarthanena ? tatrāha—ācāryāham iti ācāryā upādhyāyā | bhogi-ramaṇī-vṛndasya sarpa-strī-kadambasya, pakṣe bhoginyaḥ sambhogavatyo yā ramaṇyas tāsāṁ vargasya | kārmaṇena mūla-karmaṇā vaśīkarauṣadha-viśeṣeṇety arthaḥ | na iti bahu-vacanena nija-sahacarīṇām api tat-svabhāvatvaṁ sūcitam ||9||

—o)0(o—

|| 6.10 ||

atha adhika-madhyā—

ālībhir me tvam asi viditā pūrṇimāyā pradoṣe

roṣeṇāsau prathayasi kathaṁ pāṭavenāvahitthām |

dhṛtvā dhūrte saha-parijanāṁ mad-gṛhe tvāṁ nirundhyāṁ

vartma-prekṣī guṇayatu sa te jāgaraṁ kuñja-rājaḥ ||

**śrī-jīvaḥ: **ālībhir iti | pūrvaṁ khalv āgacchantam api kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā saṅkocam avidhāyānyāṁ parāvartayituṁ prauḍham uktavatī, eṣā tu kṛṣṇād ḍurata evānyāṁ parihasitavatīti madhyā | parihāsaś ca gṛhe nītvā tasyā bandhanaṁ na sambhavatīti vyakta eva ||9||

**viśvanāthaḥ : **ālībhir ity atra vaktavyā yā gopī saivodāharaṇam | te tava vartma-prekṣī kuñjarājo jāgaram abhyasyatv ity anena tasyā eva saubhāgyādhikyam | avahitthāṁ prathayasīty anena saṅkoca-prāptyā prākharyābhāvaḥ | pāṭavety anena mṛdutvasyāpy abhāvo’to madhyātvaṁ ca | vaktryāsu tvāṁ nirudhyām ity anena prākharyam | tathā saubhāgyādhikya-vyajaka-padābhāvāl laghu-prakhareyaṁ durhṛt ||9||

**viṣṇudāsaḥ : **ālībhir me iti | dūtikā-dvārā śrī-kṛṣṇaṁ saṅketasthaṁ niścitya tatrābhisarantīṁ kāñcid vraja-devīṁ pathi-veśādinā jñāta-rahasyām api lajjā-jaihmābhyāṁ cāturīm uīkurvāṇāṁ prati kācid adhika-madhyā prāha—ālībhiḥ saha tvaṁ me mama viditāsi jñātāsi | veśena śukla-nicola-yukta-srak-candanādi-racitena pūrṇimāyāṁ śukla-paricchadasyaivopayogyatvāt | asau tvaṁ prathayasi khyāpayasi pāṭavena kauśalena | avahittām ākāra-guptim |

nanu bhavatv evaṁ, tena tava kim ? tatrāha—dhṛtveti | niruddhyām iti vacasaiva vibhīṣikayā madhyātvam asyāḥ spaṣṭam eva | vartma-prekṣī tvat-patha-nirīkṣakaḥ san | guṇayatu abhyasyatu śikṣatāṁ ity arthaḥ | saha-parijanām iti tasyā viśeṣaṇāj jāgara eva tasya niścitaḥ | atra sarvāsu ruddhāsu vartma-madhya evāsyā avarodhana-vārtāyā api kṛṣṇenāviditatvāt | kuñja-rāja iti tvayy atra niruddhāyāṁ satyāṁ tasya kuñja-rājatvaṁ sutarāṁ setsyatīti virodhi-lakṣaṇayā solluṇṭhoktiḥ ||10||

—o)0(o—

|| 6.11 ||

atha adhika-mṛdvī—

nyañcan-mūrdhā saha parijanair dūrato mā prayāsī-

rmām ālokya priya-sakhi yataḥ prema-pātrī mamāsi |

mālā maulau tava paricitā mat-kalā-kauśalāḍhyā

dyūte jitvā danuja-damanaṁ yā tvayā svīkṛtāsti ||

**śrī-jīvaḥ: **śleṣe bāhudā nadī-viśeṣaḥ ||11||

**viśvanāthaḥ : **nyañcad ity atrāpi yā vaktavyā saivodāharaṇam | nyañcad ity anena mṛdutvān mālā | maulāv ity-ādinā saubhāgyādhikyāc ca | vaktrī tu laghu-madhyaiveyaṁ suhṛt ||11||

**viṣṇudāsaḥ : **nyañcan-mūrdheti | śrī-kṛṣṇena saha krīḍitvā sva-geham āgacchantīṁ sa-parijanāṁ kāñcid vraja-sundarīṁ pathi svāvalokana-jātayā lajjayā dūrata eva sa-śaṅkam añcantīṁ prati kāpi adhika-mṛdvī sa-sneham āha | nyañcan nīcair gacchan mūrdhā mastakaṁ yasyāḥ sā | yadyapi śrī-kṛṣṇena tat-keli-vaidagdhyādi-tuṣṭa-manasā tasyai sva-kaṇṭha-mālā dattāsti, tathāpi yad dyūte jitvety etasyā ānumānikoktis tat tu tasyāṁ serṣyam ādara-sphuraṇāt | yadyapi mṛdv-svabhāvā sa-snehāpi tasyāṁ tathāpi praṇayasya svabhāvata eva vakra-gatitvād īṛṣyeva sphuratīti bhāvaḥ | asmin rase tu sutarām eva ||10||

—o)0(o—

|| 6.12-13 ||

atha samā-trikam—

sāmyaṁ bhaved adhikayos tathā laghu-yugasya ca ||

tatra sama-prakharā—

na bhavati tava pārśve cet sakhī kāpi mābhūt

parihara hṛdi kampaṁ kiṁ haris te vidhātā |

aham aticaturābhir veṣṭitālī-ghaṭābhiḥ

priya-sakhi puratas te dustarā bāhudāsmi ||

**śrī-jīvaḥ: **śleṣeṇa bāhudā nadī-viśeṣah |_|_13||

**viśvanāthaḥ : **na bhavatīti | keyaṁ mamodyānasya puṣpāṇi troṭayatīti dūrād dhāvann api haris te kiṁ vidhātā kiṁ kariṣyati yato’ham ity ādi | śleṣeṇa bāhudā nadī-viśeṣah | atrāgacchato harer dvayor eva sākṣāl lakṣyatvād dvayor evādhikyena sāmyam | aham ity-ādinā vaktryāḥ prākharyād iyam evodāharaṇaṁ suhṛt ||13||

**viṣṇudāsaḥ : **sāmyaṁ bhaved iti | adhikayoḥ ātyantikāpekṣika-rūpayoḥ | laghu-yugasya āpekṣikātyantika-rūpasya ||12||

na bhavatīti | kadācit sauhṛdātirekeṇa prakharā-mṛdvyau dve yūtheśvaryau kusuma-cayana-deva-pūjādi-vyājād vṛndāvanam upaviviśituḥ | tad anu daiva-yogatas tatra kṛṣṇaṁ vilokya nija-parijana-śūnya-pārśvatvāt sādhvasa-viklava-svāntāṁ mṛdvīṁ prati sama-prakharāyāḥ sāśvāsa-vacanam—mā bhūt mā bhavatu | māṅi luṅ [pā. 3.3.175] iti māṅ-yoge sarva-la-kārāpavādo luṅ | vidhātā kariṣyati | bāhudā hastālambana-dātrī, śleṣeṇa nadī-viśeṣah | duḥkhena tīryata iti dustarā ubhayatra samānārthaḥ ||13||

—o)0(o—

|| 6.14 ||

atha sama-madhyā—

lole na spṛśa māṁ tavālika-taṭe dhātur yad ālakṣyate

tvaṁ spṛśyāsi kathaṁ bhujaṅga-ramaṇī dūrād atas tyajyase |

dhig vāmaṁ vadasi tvam eva kuhaka-preṣṭhāsi bhogāṅkite

yenādya cyuta-kañcukāḥ śuṣir ataḥsakhyo’pi sarpanti te ||

**śrī-jīvaḥ: **lola iti | vākovākyam | kuhako māyāvī, pakṣe nāga-viśeṣaḥ | śuṣirataḥ śuṣira-vaṁśī—hetoḥ, pakṣe bilāt | sarpanty abhisaranti, pakṣe sarpāyante | kiṁ tv atra vaktṛ-śrotṛ-bhedena vyaṅgya-bheda-sampratipatter vaktuḥ śrotuś cātra śrī-kṛṣṇa-preyasī-janatvād dhātur āgādīnāṁ tad-viśeṣa-paryavasānam evāvagantavyam | evam anyatrāpi ||14||

**viśvanāthaḥ : **lola iti | sambhuktānubhuktayoḥ paraspara-suhṛdor ukti-pratyuktī | prathamā prāha—tava lalāṭa-taṭe dhātur gairika-rāgo’tas tvaṁ kṛṣṇocchiṣṭā apavitrāsīty arthaḥ | dvitīyā prāha—tvaṁ bhujaṅga-ramaṇī sarpī, pakṣe bhujaṅgaṁ kāmukaṁ kṛṣṇaṁ ramayasīti prasiddhā tvadīya-ramaṇasya prayojikā | ahaṁ tu tena balād adyaivānicchanty eva sambhuktātas tvaṁ matto’py apavitreti bhāvaḥ | punaḥ prathamāha—dhig iti | kuhakasya nāga-viśeṣasya, pakṣe māyāvinaḥ kṛṣṇasya preṣṭhāsi | atra priya-śabdasya igupadha-jñā-prī-kiraḥ kaḥ iti kartṛ-vācaka-ka-pratyayāntatvāt tatrāpīṣṭhanā cātiśaya-ramaṇecchāvatīty arthaḥ | bhogo’hi-phaṇaḥ sambhogaś ca | śuṣirato bilāt, pakṣe śuṣira-viśeṣa-vaṁśī-hetoḥ | cyuta-kañcukā tyakta-nirmokāḥ sarpanti sarpā ivācaranti | pakṣe spaṣṭam | atra prathamāyāṁ mā spṛśeti tiraskāra-rūpāt prakaṭa-hāsyāt saubhāgyam ūhanīyam | dvitīyāyāṁ tu sambhoga-cihnena vyañjitaṁ saubhāgyaṁ spaṣṭam eva, madhyātvaṁ ca dvayor eva śliṣṭokteḥ ||14||

**viṣṇudāsaḥ : **lole na spṛśeti | ekadā kṛṣṇena saha rahaḥ-keliṁ nirvāhya sva-gṛham āgacchantyā pravyakta-sambhoga-lakṣmāṅkitayā kayāpi yūtheśvaryā sārdhaṁ kasyāścit tat-samānāyāḥ pathi sa-narma-saṁlāpa-keliḥ | lole he cañcale ! alika-taṭe lalāṭa-sīmani, yad yasmāt, ālakṣyate prekṣyate | athānyā vadati—tvaṁ spṛśyāsi katham ity ādi | bhujaṅga-ramaṇī sarpa-bhāryā, pakṣe ṣiḍga-kāntā | punaḥ prathamā vadati—dhig vāmam ity ādi | kuhakaḥ sarpa-viśeṣaḥ, pakṣe kapaṭaḥ kṛṣṇaḥ | bhogo’hi-phaṇaḥ, pakṣe sambhogaḥ | kañcukaḥ sarpasya nirmokaḥ | vakṣaḥ-sthalāvaraka-citra-syūta-vastra-viśeṣaś ca | śuṣirataḥ govardhana-kandarād bilāt, pakṣe veṇor hetoḥ | sarpanti sarpa ivācaranti pakṣe itas tato gacchanti ||14||

—o)0(o—

|| 6.15 ||

atha sama-mṛdvī—

pratyākhyātu suhṛj-janaḥ katham ayaṁ tārābhidhatte giraṁ

prāṇās tvaṁ hi mamoccakair urasi śape dharmāya līlāvati |

kintu tām aham arthaye param idaṁ kalyāṇi taṁ vallabhaṁ

svīyaṁ śādhi yathā sa gauri sarale kuryāj jane na cchalam ||

śrī-jīvaḥ : pratyākhyātu pariharatu | tārābhidha iti | svayam eva sva-nāma gṛhṇāti pratijñād ārḍhya-bodhanāya | sarale mad-vidhe jane chalaṁ na kuryāt ||15||

**viśvanāthaḥ : **pratyākhyātv iti | tārābhidho mal-lakṣaṇo janas te giraṁ mānaṁ muñceti vācaṁ kathaṁ pratyākhyātu | svīyaṁ vallabhaṁ kṛṣṇaṁ śādhi śikṣā-dānena bodhaya | atra mānavatyās tārāyā māna-bhaṅgārthaṁ kṛṣṇenaiva tat-suhṛdo līlāvatyāḥ preṣaṇāt tārāyāḥ saubhāgyādhikyaṁ tathā svīyaṁ śādhīti padābhyāṁ līlāvatyāś ca tat | tārāyā mṛdutvaṁ spaṣṭam | līlāvatyās tu śādhīti śāsana-yogyatāyā hetoḥ prākharyam ||15||

viṣṇudāsaḥ : pratyākhyātv iti | kadācit tārā-nāmnyāṁ yūtheśvaryāṁ kṛṣṇa-kṛta-vañcana-jāta-mānāyāṁ satyāṁ sarva-nīti-vidhāna-kalā-kuśalena śrī-kṛṣṇenānyopāyāṁs tyaktvā tan-mānopaśamāya tasyāḥ suhṛl-līlāvatī-nāmnī kācit preṣitā | tad anu tasyā nānānunayādinā sāntvitā tārā tāṁ pratyuttaraṁ dadāti | pratyākhyātu nirākarotu pariharatv iti yāvat | śapa iti śapa upālambhane [pā. vārtika 620] ity ātmanepadam | dharmāyeti ślāgha-hnuṅ-sthā-śapāṁ jñīp-samānaḥ [pā. 1.4.34] iti caturthī | śādhi śikṣaya | kalyāṇi he maṅgala-svarūpe ! parama-nipuṇe iti veti śikṣā-dāne yogyatoktā | svīyaṁ vallabham ity anena tat śikṣāyās tenāparihāryatvaṁ ca dhvanitam ||15||

—o)0(o—

|| 6.16 ||

yathā vā—

prahitya kaṭhine nijaṁ parijanaṁ madāryā tvayā

nikāmam upajapyatāṁ kim u vibhīṣikāḍambaraiḥ |

vrajāmi ravijā-taṭe guru-girā mṛṣā-śaṅkini

pradoṣa-samaye samaṁ savayasā śivāṁ sevitum ||

śrī-jīvaḥ : prahitya prasthāpya | mad-āryā mama śvaśrūḥ | upajapyatāṁ bhedyatām | guru-girā vrajāmi ||16||

**viśvanāthaḥ : **sāmyaṁ bhaved adhikayos tathā laghu-yugasya ca ity adhikayoḥ sāmyaṁ śloka-trayeṇoktam | laghu-yugalasya sāmyaṁ vaktum āha—yathā veti | sundari, kiṁ tvaṁ guru-janān na bibheṣi | yataḥ sāyaṁ spaṣṭam eva vanaṁ gacchasīti vadantīṁ kāñcid api mṛdvīṁ kācid api prakharā durhṛt prativadati—prahityeti | prahitya prasthāpya | mad-āryā mama śvaśrūḥ | upajapyatāṁ bhedyatām | guru-girā guros tasyā eva girety arthaḥ | tataś cāhaṁ prśchaṁi mātraṁ kim iti kupyasi | prasīdeti punas tasyāḥ prativacana-jātam iti jñeyam | atra dvayor eva saubhāgyādhikya-dyotaka-padābhāvāl laghutve sāmyam ||16||

**viṣṇudāsaḥ : **[…m]⁶ udāhṛtya samprati kiñcin madhyāṁśa-miśra-sama-mṛdvīṁ prakārāntareṇodāharati yathā veti | prahityeti | kācit sama-mṛdvī saṅketasthaṁ śrī-kṛṣṇam abhisarantī pathi kayācid anyayā veśādinānumita-tad-rahasyayā sa-narma-tarjanam uktā satī tāṁ pratyuttarayati | prahitya prasthāpya kaṭhine he anārdre ! madāryā mama śvaśrūḥ | upajapyatāṁ bhidyatām | vibhīṣikā bhayotpādanecchā tasyāḍambaraiḥ atiśayaiḥ | vrajāmīty ādi-padyārdhenāsyā mārdavāṁśo vyakta eva ||16||

—o)0(o—

|| 6.17-18 ||

atha laghu-trikam—

laghur āpekṣikī cātyantikī ceti dvidhoditā ||

tatra āpekṣikī laghuḥ—

madhye yūthādhināthānām apekṣyaikatamām iha |

yā syād anyatamā nyūnā sā proktāpekṣikī laghuḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : laghur iti | apekṣāṁ gacchati | tathāntaṁ sīmātikramaṁ gacchati | kenāṁśenety apekṣāyām pratyāsattyā lāghaveneti vyākhyeyaṁ pūrvavat | anyathā abhavan mata-yogo nāma doṣo durvāraḥ syāt ||17-18||

viṣṇudāsaḥ : na vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 6.19 ||

tatra laghu-prakharā—

tvaṁ mithyā-guṇa-kīrtanena caṭule vṛndāṭavī-taskare

gāḍhaṁ devi nibadhya māṁ kim adhunā tuṣṭā taṭasthāyase |

hṛtvā dhairya-dhanāni hanta rabhasād ācchidya hrī-vaibhavaṁ

yenāyaṁ sakhi vañcito’pi bahudhā duḥkhī jano vañcyate ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : kācin mānavatī sva-suhṛdam upalabhate—tvam iti | asyā dhairya-dhanānīti dhairyasya dhanatvena bahutvena ca | hrī-vaibhavam iti | hriyo’py āpekṣikyādhikyena parama-dhairya-lajjāvattvam | tathābhūtayor dhairya-lajjayoḥ sāmastyena haraṇād abhivyañjitena premādhikyena saubhāgyādhikyam | vañcito’pi vañcyata iti māninyāḥ svābhāvikaṁ vacanaṁ tu na laghutva-vyañjakam | vaktavyāyās tu mithyā-guṇa-kīrtaneneti caṭule iti padābhyāṁ prākharyam | saubhāgyādhikya-vyañjaka-padābhāvāl laghutvam iti vaktavyaivodāharaṇam | asyāḥ punaḥ punar vañcanāt saubhāgyasyālpatvaṁ caṭule ity ādi-padaiḥ prākharyam iti vaktryā evodāharaṇatvam ||19||

**viṣṇudāsaḥ : **tvaṁ mithyeti | prāk-kṛṣṇa-saṅgā kācid yūtheśvarī kāñcit sva-suhṛt-pakṣa-yūtheśvarīṁ kṛṣṇasya nirupama-guṇādi-kathanena tasminn āsajjitā, tatas tena kadācid vipralabdhā sā tām eva nija-suhṛd-yūtheśvarīṁ śrī-kṛṣṇe’nurāga-kāriṇīṁ prati sākṣepam upālabhate | mithyā-guṇa-kīrtanena ayaṁ kṛṣṇaḥ parama-suśīlaḥ preyasī-vaśaḥ vinayīty ādīnāṁ guṇānāṁ kathanena māṁ nibaddhya tasminn āsaktāṁ kṛtvā samprati taṭasthāyase taṭasthā ivācarasi | nanu tena tava kim apakṛtam ? tatrāha—hṛtvety ādi yena vṛndāṭavī-taskareṇa | tan-nāmāgrahaṇam īrṣyayā ||19||

—o)0(o—

|| 6.20 ||

atha laghu-madhyā—

goṣṭhādhīśa-sutasya sā nava-nava-preṣṭhasya yāvad-dṛśoḥ

panthānaṁ vṛṣabhānujā sakhi vaśīkārauṣadhijñā yayau |

tāvat tvayy api kūrakṣam asya balavad-dākṣiṇyam evekṣyate

kā candrāvali evi durbhagatayā dūnātmanāṁ naḥ kathā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam |

viśvanāthaḥ : goṣṭheti | śloka-trayaṁ spaṣṭam ||20||

**viṣṇudāsaḥ : **goṣṭhādhīśa-sutasyeti—kadācic candrāvalī suhṛt-pakṣa-yūtheśvarī-snehāt tayā śrī-kṛṣṇa-sambandha-prema-saubhāgyādi-maṅgala-vārtāyāṁ pṛṣṭāyāṁ satyāṁ sā sa-niḥśvāsākṣepaṁ candrāvalīṁ prati kaimutika-nyāyena svāvasthāṁ nivedayati | vaśīkārauṣadhijñeti viśeṣaṇam īrṣyayā tad-atula-premādi-guṇa-gaṇāsphuraṇāt | evaṁ kṛṣṇa-viśeṣaṇe’pi nava-nava-preṣṭhasyety atra kevalaṁ nava-nava-preṣṭhatvād evāsya tasyām anurāgaḥ, na tu premādi-hetor iti | dākṣiṇyam evety eva-kāreṇa rakṣam iti viśeṣaṇena ca sneha-lavasyāpy abhāvaḥ sūcitaḥ | dūnātmanāṁ paritapta-mānasānām ||20||

—o)0(o—

|| 6.21 ||

atha laghu-mṛdvī—

apasaraṇam ito naḥ sāmprataṁ syād

yad api hari-cakoraṁ citram ālocayāmaḥ |

kalayata sahacaryaḥ paryaṭad-gaura-dīptis

taṭa-bhuvi nava-śobhāṁ sauti candrāvalīyam ||

śrī-jīvaḥ : sauti janayati | prātīti pāṭhe prā pūraṇe ||21||

**viśvanāthaḥ : **sauti janayati | prātīti pāṭhe prā pūraṇe ||21||

**viṣṇudāsaḥ : **apasaraṇam iti | kācid vraja-devī sa-nija-parijanā śrī-kṛṣṇa-didṛkṣayā kenāpi vyājena yamunā-pulināraṇyam āsādya śrī-kṛṣṇaṁ paśyantī tad-anatidūre candrāvalīṁ ca nirvarṇya sva-sakhīḥ prati sa-śaṅkam āha—apasaraṇaṁ palāyanaṁ naḥ asmākam | itaḥ sthānāt | sāmprataṁ samprati | sāmprataṁ yogyam | apasaraṇe hetuḥ kalayatety ādi | kalayata paśyata | paryaṭad-gaura-dīptiḥ sarvataḥ prasarpantī gaurī pītā dīptir yasyāḥ sā | sauti janayati| hari-cakoram iti hareś cakora-rūpakeṇa tasya candrāvalī-saundarya-sudhā-pāne’tyāsaktiḥ sūcitā | iyam apy apasaraṇe hetuḥ ||21||

—o)0(o—

|| 6.22 ||

atha ātyantikī laghuḥ—

anyā yato’sti na nyūnā sā syād ātyantikī laghuḥ |

traividhya-sambhave’py asyā mṛdutaivocitā bhavet ||

nānyatareṇāpi vyākhyātam |

—o)0(o—

|| 6.23 ||

yathā—

nija-nikhila-sakhīnām āgraheṇāgha-vairī

katham api sa mayādya vyaktam āmantrito’sti |

kṣaṇam uru-karuṇābhiḥ saṁvarītuṁ trapāṁ me

mad-udavasita-lakṣmīṁ goṣṭha-devyas tanudhvam ||

śrī-jīvaḥ : udavasitaṁ gṛham ||23||

viśvanāthaḥ : nijeti | sa aghavairī āmantrito’dya maj-janma-tithau mat-pitṛbhyāṁ kṛta-mahotsavāhūta-bhojito’pi sāyaṁ madīya-kuñje āgatya kiñcit bhuṅkṣveti niveditaḥ | kiṁ tu tasya yuṣmad adhīnatvāt yuṣmat-sāhāyyaṁ vinā sa me manoratho na syād ity āha—kṣaṇam iti| uadavasita-lakṣmīṁ gṛha-śobhām | gṛhaṁ gehodavasitam ity amaraḥ | yūyam apy āgatya kiñcid uktvā māṁ kṛtārthīkuruteti bhāvaḥ | atra sakhīnāmāgraheṇeti svasyāyogyatā-vyañjanayā tathā sakhī-jana-prekṣaṇaṁ vinā sarva-yūtheśvarī-saṁsadi svayam āgamanena kṣaṇam ity ādibhir vinayaiś ca tāḥ sarvā eva prasannās tasyā dūtyaṁ tad-dine cakrur iti jñeyam ||23||

**viṣṇudāsaḥ : **nija-nikhila-sakhīnām iti | vraja-madhye nija-janma-tithi-pūjana-vratodyāpanādi-mahotsava-lakṣyam āśritānāṁ sarvāsām eva vraja-devīnāṁ tat-tad-avasare śrī-kṛṣṇa-nimantraṇa-mudollāsam ākalayya kāyp ātyantika-laghu-yūtheśvarī nijāyogyatā mananena tatra nātyutsukāpi nija-parijanaiḥ sanirbandham āmreḍitā satī ekadā sāhasikatayā śrī-kṛṣṇaṁ nimantrya daivād ekatra saṅgatānāṁ śrī-kṛṣṇa-preyasīnāṁ sannidhim āgatya sva-cikīrṣita-vijñapti-pūrvakaṁ prārthayate | nija-nikhila-sakhīnām ity atra nija-śabdena ca tāsāṁ prārthitasyānatikramanīyatā dhvanitā | sa prasiddhaḥ | vyaktaṁ sākṣād eva, na tu sakhyādi-dvārā | saṁvarītum ācchādayituṁ | mad-udavasita-lakṣmīṁ mama gṛha-śobhāṁ tanudhvaṁ vistārayata ||23||

—o)0(o—

|| 6.24-26 ||

na samā na laghuś cādyā bhaven naivādhikāntimā |

anyās tridhādhikāś ca syuḥ samāś ca laghavaś ca tāḥ ||

vinātyantādhikāṁ tena sarvāsu laghutā bhavet |

sarvāsv adhikatā ca syād vinaivātyantikīṁ laghum ||

ādyaikaivāntimā dvedhā madhyasthā navadhoditāḥ |

ity asau yūtha-nāthānāṁ bhidā dvādaśadhoditā ||

**śrī-jīvaḥ : **na samety uktam eva viśadayati vineti ||24-26||

viśvanāthaḥ : ādyā atyantādhikā eka-vidhā eva | antimā ātyantikī laghuḥ nādhikā na kasyā apy adhikā tena sā laghur eva | kiṁ tu tat-sadṛśyo’nyā api bahvyo vartanta iti tābhiḥ samā ceti dvividhā | anyā madhya-sthitā āpekṣikādhikā samā āpekṣika-laghuś ceti yaiva sva-laghum apekṣyādhikā saiva tat-kṣaṇa eva svādhikām apekṣya laghuḥ | sva-sadṛśāv apekṣya samety evaṁ madhyasthānāṁ traividhyaṁ spaṣṭayati—vineti ||24-26||

**viṣṇudāsaḥ : **na sameti—śloka-trayyā yūtha-nāthānāṁ bhedān gaṇayati | ādyā ātyantikādhikā| antimā dvedhā samā laghuś ca | madhyasthas tisraḥ pratyekam adhika-sama-laghu-bhedena navadhā | ity evaṁ prakāreṇa bhidā bhedaḥ ||24-26||

—o)0(o—

iti śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇau

yūtheśvarī-bheda-prakaraṇam

||6||

(7)

dūtī-bheda-prakaraṇam

|| 7.1-2 ||

athāśrita-sahāyānāṁ kṛṣṇa-saṅgama-tṛṣṇayā |

**etāsāṁ pūrva-rāgādau dūtya-yuktir vilikhyate || **

**dūtī svayaṁ tathāptā ca dvidhātra parikīrtitā || **

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **yathā-pūrvaṁ nāyaka-bhedānantaraṁ tasya dūtyādy-arthaṁ nāyakasya sahāyā uktās tathaiva nāyikā-bhedānantaraṁ tasyāḥ sahāyānāṁ vaktavyatve mukhyaṁ sāhāyyaṁ hi dūtyam iti prathamaṁ dūtya evocyante tad-vacanenaiva sarvā eva sahāyā uktā bhaviṣyanti ity abhiprāyeṇāha—atheti ||1-2||

**viṣṇudāsaḥ : **dūtya-saṁyojana-prakaraṇasyārambhe’tha-śabdaḥ | āśrityāḥ sahāyā nijābhīṣṭa-sādhakā yābhis tāsām | etāsāṁ yūtha-nāthānāṁ dūtya-yuktiḥ | dūtīnāṁ karma dūtyaṁ tasmin yuktir yojanam ||1-2||

—o)0(o—

|| 7.3-4 ||

tatra svayaṁ dutī—

atyautsukya-truṭad-vrīḍā yā ca rāgātimohitā |

svayam evābhiyuṅkte sā svayaṁ-dūtī tataḥ smṛtā ||

svābhiyogās tridhā proktā vācikāṅgika-cākṣuṣāḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **autsukya-truṭa-vrīḍā yā rāgātimohitā ca yeti yā-padasya dvir-āvṛttyānvayaḥ | pūrvā cet svayam ābhiyuṅkte nāyakaṁ prati bhāvaṁ prakāśayati, tadā | uttarā tu sutarṁ eveti bhāvaḥ | autsukyaṁ riraṁsāmayatve’pi sambhavati | rāgas tu ratimayatva eveti viśiṣṭatayā pṛthag-uktiḥ ||3-4||

**viśvanāthaḥ : **yā ceti | ca-kārādyātvausukya-truṭa-vrīḍeti yā-padasyāvṛttyānvayaḥ | svayam evābhiyuṅkte svābhiprāyaṁ prakāśayati sā svayaṁ-dūtī | tatra prathamā alabdhāṅga-saṅgā prāyeṇa pūrva-rāgavatī, dvitīyā labdhāṅga-saṅgāpi rāgeṇānurāgeṇātṛptyātimohitā sthāyi-bhāvenaiva vismārita-lajjā-dhairya-śaṅkā ca jñeyā | ātmānam alabdhāṅga-saṅgam iva manyamānety arthaḥ ||3-4||

**viṣṇudāsaḥ : **abhiyuṅkte svābhiprayaṁ prakāśayati | svābhiyogāḥ svābhiprāya-prakāśanāni||3-4||

—o)0(o—

|| 7.5 ||

tatra vācikaḥ—

vāciko vyaṅgya evātra sa śabdārtha-bhavo dvidhā |

uktau vyaṅgyau ca tau kṛṣṇa-puraḥstha-viṣayau dvidhā ||

śrī-jīvaḥ : vyaṅgya eveti | vācyatve tu rasa-vighātaḥ syād ity abhiprāyāt | tad uktaṁ rasasya sva-śabdena vācyatva-doṣa iti ||5||

**viśvanāthaḥ : **vācikāṅgikāvadhy-ātmāditvāt ṭhag-antau | vyaṅgya eva vyañjanā-vṛtti-gamya evābhidhā-vṛtti-gamyatve rasābhāsāpatteḥ | yad uktaṁ rasābhāsam adhikṛtya—prakaṭa-prārthanādiḥ syāt sambhogādeś ca [bha.ra.si. 4.9.30] iti | śabdārtha-bhavaḥ | śabda-śakty-uttho’rtha-śakty-utthaś ca | tau śabdārtha-bhavau vyaṅgyau dvidhā bhavataḥ | kṛṣṇaś ca tat-puraḥstha-padārtha-viśeṣaś ca tau viṣaye yayos tau ||5||

viṣṇudāsaḥ : na vyākhyātam.

—o)0(o—

|| 7.6 ||

tatra kṛṣṇa-viṣayaḥ—

sa sākṣād-vyapadeśābhyāṁ syāt kṛṣṇa-viṣayo dvidhā ||

na katamena vyākhyātam.

—o)0(o—

|| 7.7 ||

tatra sākṣāt—

sākṣād bahu-vidho garvākṣepa-yācñādibhir bhavet ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : sākṣād bahu-vidha iti | yācñādibhir ity atrādi-śabdena narmādy api gṛhītam ||7||

—o)0(o—

|| 7.8 ||

tatra garveṇa śabdottho vyaṅgyo, yathā vidagdha-mādhave (6.20)—

**sādhvīnāṁ dhuri dhāryā **

lalitā-saṅgena garvitā cāsmi |

**hitam ālapāmi mādhava **

pathi mādya bhujaṅgatāṁ racaya ||

śrī-jīvaḥ : sādhvīnāṁ pativratānāṁ pakṣe sundarīṇāṁ dhuri voḍhavye mastakoparīty arthaḥ | lalitāyāḥ saṅgena | pakṣe, lalitākhya-bhāvasya bhujaṅgatāṁ ṣiḍgatām | pakṣe bhujam iti pṛthak padam | mā niṣedhe | pakṣe, mā mām ||8||

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhā prāha—sādhvīnāṁ pativratānāṁ sundarīṇāṁ ca dhuri cintane, gaṇanāyām iti yāvat | dhūṣ syāt bhāra-cintayoḥ | yad vā, dhuri mastakopari voḍhavya-vastu-madhye yā dhāryā dhartum arhety arthaḥ | lalitāyāḥ saṅgena, pakṣe lalitākhyo yo bhāva-viśeṣas tasyāsaṅgena kiṁ vā lalitenāsaṅgena sarvotkṛṣṭayā tvayy āsaktyā bhujaṅgatā lāmpaṭyam, pakṣe mā māṁ bhujaṅgatāṁ prāptāṁ racaya, āliṅgitāṁ kuru ity arthaḥ | tataś ca tad ahaṁ nāparādhyāmīty-ādinā vidagdha-mādhavokte śrī-kṛṣṇokti-ceṣṭite jñeye | atra sādhvīnām iti lalitā-saṅgeneti bhujaṅgatām ity eṣāṁ padānāṁ parivṛtya-sahatvāc chabda-bhavatvam ||8||

**viṣṇudāsaḥ **: sādhvīnām iti |

    tvayā mukta-giriḥ pāṇau mamātuccha-pada-sthitiḥ |


nidhīyatām adhīrākṣi rāgi-dhātu-paricchadaḥ || [vi.mā. 6.2]

iti padmā-haste preṣita-śrī-kṛṣṇa-likhita-padyābhiprāyaṁ jñātvā lalitayā puṣpāvacaya-miṣād vṛndāvana-sthasya sannidhim ānītāyāḥ śrī-rādhāyās tena saha saṁlāpaḥ | sādhvīnāṁ pativratānāṁ, pakṣe sundarīṇām | lalitā-saṅgena lalitā sakhī tasyāḥ saṅgena, pakṣe lalita-nāmā svabhāvajo’laṅkāra-viśeṣas tasya āsaṅgena | tal-lakṣaṇaṁ cātraiva vakṣyati—

    vinyāsa-bhaṅgi-raṅgānāṁ bhrū-vilāsa-manoharāḥ |


sukumārā bhaved yatra lalitaṁ tad-udīritam || [u.nī. 11.56]

kiṁ vā, lalitaṁ vilāsas tasyāsaṅgena mādya bhujaṅgatāṁ racaya | he mādhava ! adya samprati bhujaṅgatāṁ ṣiḍgatvaṁ mā racaya na kuru | pakṣe mā māṁ bhujaṅgatāṁ hasta-prāptām | anyaṁ samam ||8||

—o)0(o—

|| 7.9 ||

arthottho, yathā—

tamāla-śyāmāṅgi kṣipasi kim apāṅga-śriyam itaḥ

prasiddhāhaṁ śyāmā trijagati satīnāṁ kula-guruḥ |

samārabdhe yasyāḥ katham api manāg bādhana-vidhau

mṛgī-mālāpy eṣā prasabham abhito hanti kupitā ||

**śrī-jīvaḥ : **manāg bādhana-vidhāv ity eva pāṭhaḥ sammataḥ ||9||

**viśvanāthaḥ : **itaḥ iha mayi | mṛgī-mālāpīty anena mama sakhyo’py atra na santīti svacchandam ekākinīṁ prāptāṁ māṁ yathecchasi tathā kurv iti bhāvaḥ | tataś caivaṁ cet tava pātivratya-prabhāvam adya parīkṣiṣye kathaṁ mṛgyo māṁ haniṣyantīti śrī-kṛṣṇena balāt tasyāḥ kucau spṛṣṭau | atra mṛgī-mālety ādi-śabdānāṁ parivṛtti-sahatvāt tad-arthānāṁ ca parivṛtya sahatvād artha-bhavatvaṁ jñeyam ||9||

**viṣṇudāsaḥ **: tamāla-śyāmāṅgeti | śyāma-nāmnī kācid yūtheśvarī kṛṣṇasya saṅgārthaṁ vṛndāvanam āgatya tatra tat-kaṭākṣāvalokanenāntar vyākulā satī taṁ prati sāvahittha-garvam āha—tamāla-śyāmāṅgeti sambodhya tad-aṅga-kānti-mādhurya-dharṣitatvam ātmanaḥ sūcitam| satīnāṁ pativratānāṁ, pakṣe sundarīṇām | eṣā mṛgī-mālā ity anenātra mṛgī-śreṇīṁ vinānya-jana-sañcārābhāvāt parama-nirjanatvaṁ dhvanitam | prasabhaṁ haṭhād eva | hantīti vartamāna-sāmīpye vartamānavad vā [pā. 3.3.131] iti haniṣyatīty arthaḥ ||9||

—o)0(o—

|| 7.10 ||

atha ākṣepeṇa śabdottho vyaṅgyo, yathā—

adhvānaṁ vraja-dhūrta mā vṛṇu suraḥ paśyāmbarānte dṛśaṁ

nikṣipyoru-payodharonnatim imāṁ naṣṭendu-lekhā-śriyam |

navyā kañculikojjvalā tanur iyaṁ rāgeṇa valgu-śriyā

yāvan na stimitā satī kuṭila me vaivarṇyam āpadyate ||

śrī-jīvaḥ : adhvānaṁ vraja-dhūrta, mā āvṛṇu | pakṣe adhvānam aśabdaṁ yathā syāt tathā mā māṁ vṛṇv aṅgīkuru | ambaram ākāśam, pakṣe vastram | indulekhā candrakalā, pakṣe nakhāṅkaḥ | navyā nūtanā, pakṣe stavyā | valgu-śriyā | rāgeṇa raktimnā, pakṣe rāgeṇojjvalā kañculikayojjvalā | tanuḥ sūkṣmā, pakṣe tanuḥ śarīram | stimitā ārdrā, pakṣe stabdhā | vaivarṇyaṁ tūbhayatra samānam ||10||

**viśvanāthaḥ : **kācit prakharā yūtheśvary āha—adhvānam iti | adhvānaṁ mārgaṁ māvṛṇu, kintu vraja ito’pasara | pakṣe, adhvānam niḥśabdaṁ yathā syāt tathā mām āvṛṇv ruṇaddhi | he vraja-dhūrteti | tat-phalaṁ tvaṁ jānāsy eveti bhāvaḥ | ambaram ākāśam vastraṁ ca | payodharo meghaḥ stanaś ca | naṣṭeti spaṣṭam | pakṣe naṣṭā bahu-dina-sambhogābhāvāt luptendulekhā śrī-nakhāṅka-śobhā yasyāṁ tām | navyā navīnā | rāgeṇa raktimnojjvalā | tanuḥ sūkṣmā kañculikā | stimitā ārdrā satī | vaivarṇyaṁ vairūpyaṁ, pakṣe navyā stavyā kañculikayojjvalā tanur dehaḥ | rāgeṇa premṇā | stimitā stabdhā satī | vaivarṇyaṁ sāttvika-bhāva-viśeṣam | tataś ca kiṁ vyagrāsi payodharua te spaṣṭendulekhā-śriyau kurv iti tathā cakre ||10||

**viṣṇudāsaḥ **: adhvānam iti | śrī-kṛṣṇa-saṅga-labdhaya eva kenacin miṣeṇa vṛndāvanam āsāditāyās tataḥ kṛṣṇena ruddha-mārgāyāḥ kasyāścid yūtheśvaryās tasminn ākṣepa-vyāja-vacanam | adhvānaṁ mārgaṁ | he vraja-dhūrta māvṛṇu na rundhi | pakṣe, adhvānam aśabdaṁ yathā syāt tathā mā māṁ vṛṇu svīkuru | ambarānte ākāśa-madhye, pakṣe vakṣaḥstha-vastrānte| uru-payodharonnatiṁ mahā-meghasya samṛddhiṁ, pakṣe pracurāṁ stanonnatiṁ stanayoḥ tuṅgatvam ity arthaḥ | imāṁ dṛśyamānāṁ, pakṣa-dvaye’pi sāmyam | naṣṭendulekhā-śriyaṁ naṣṭā adṛṣṭā candralekhāyāḥ śrīḥ śobhā yayā hetu-bhūtayā tāṁ | pakṣe, avidyamānā indulekhāyās tad-ākāra-sāmyān nakha-rekhāyāḥ śrīr yasyāṁ tām | navyā kañculikojjvalā tanur iyaṁ iyaṁ kañculikā vakṣa-ācchādana-vastram | kim-bhūtam ? navyā nūtanā tathā ujjvalā tathā tanuḥ sūkṣmā ca | pakṣe, iyaṁ tanuṁ śarīram | kim-bhūtā ? navyā stavyā tathā kañculikayojjvalā | rāgeṇa raktimṇā pakṣe’nurāgeṇa | valgu-śriyā manojña-kāntineti rāgasya viśeṣaṇam | stimitā klinnā, pakṣe stabdhā satī | vaivarṇyaṁ vivarṇatām, pakṣa-dvaye’pi sāmyam | atra śloke uttarārthena prakaṭa evākṣepa-vyāja-śabdataḥ svābhiyogaḥ ||10||

—o)0(o—

|| 7.11 ||

arthottho, yathā—

kadambāraṇyānāṁ⁷** kitava vikacaṁ luṇṭhasi navaṁ**

mad-utsaṅgād diṣṭyā vara-parimalaṁ malli-paṭalam |

ruci-sphāraṁ hāraṁ harasi yadi me ko’tra śaraṇaṁ

vidūre yad-goṣṭhaṁ jana-virahitā ceyam aṭavī ||

**śrī-jīvaḥ : **kadambāraṇyānīty ādau yadyapi tena svayaṁ mahān udyamaḥ kṛtas tathāpi tasyāḥ svayam abhiyogas tv autsukya-svabhāvād eva mantavyaḥ ||11||

viśvanāthaḥ : he kadamba-vana-śroṇyāṁ kitava ! etad-vana-pālako’ham iti kaitavena caurety arthaḥ | vikacaṁ phullaṁ | mallir mallikā | vidūra ity-ādinā sva-sambhogasyaucityaṁ nirvighnatvaṁ ca jñāpitam | tataś ca dūre goṣṭhaṁ cet tarhy ātithyaṁ gṛhāṇeti tāṁ pāṇau dhṛtvopaveśayāmāseti jñeyam ||11||

viṣṇudāsaḥ : kadambāraṇyānī-kitaveti | kācid vraja-devī śrī-kṛṣṇa-saṅga-tṛṣṇayā vṛndāvanam āgatya tatra sva-purata eva puṣpāṇy avacinvantaṁ kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā sākūtam ākṣipati | kadambāraṇyānī-kitava he nīpa-mahāṭavī-dhūrta ! vikacaṁ sphuṭaṁ luñcasi (sic) apanayasi | mad-utsaṅgāt mama kroḍataḥ | śaraṇaṁ rakṣitā | atrahāraṁ yadi harasīty ādi svayam utthāpanāt taṁ pratyupadeśam eva bhaṅgyā kṛtavatīty ākṣepa-vyājād arthataḥ svābhiyogaḥ ||11||

—o)0(o—

|| 7.12-13 ||

atha yācñā—

yācñā svārthā parārtheti dvidhātra parikīrtitā ||

tatra svārtha-yācñayā śabdottho vyaṅgyo, yathā—

puṣpa-mārgaṇa-mano-rathoddhatā

kṛṣṇa mañju-latayā tavānayā |

rakṣitāsmi sa-vikāsayā puro

visphurat-sumanasaṁ kuruṣva mām ||

**śrī-jīvaḥ : **puṣpa-mārgaṇaṁ puṣpānveṣaṇam, pakṣe puṣpamārgaṇaḥ kāmaḥ | mañju-latayā manoramayā latayā, pakṣe manoharatayā virājamāna-śobhana-cittam | pakṣe virājat-suṣṭhu-puṣpām ||13||

**viśvanāthaḥ : **puṣpa-mārgaṇaṁ puṣpānveṣaṇam, pakṣe puṣpamārgaṇaḥ kāmaḥ | mañjur manoramā yā latā tayātra rakṣitāsmi sthāpitāsmi | pakṣe mañjulatayā saundaryeṇa | visphurat-sumanasaṁ prāpta-virājamāna-puṣpāṁ puṣpam avacinv ity ājñāpayety arthaḥ | pakṣe visphurat-sānandaṁ prāpta-sambhogam iti yāvat | śobhanaṁ mano yasyās tām | tataś ca śrī-kṛṣṇaḥ svayam eva puṣpāṇy avacitya tasyāh kañculikāntar dhārayāmāseti jñeyam ||13||

viṣṇudāsaḥ : puṣpa-mārgeṇeti | pūrvavat kācid vraja-sundarī śrī-kṛṣṇaṁ prati prārthanā-chalataḥ śabdenaiva svam abhiyuṅkte | puṣpāṇāṁ mārgaṇam anveṣaṇam | pakṣe puṣpāyudhaḥ kāmas tena yo manoratho’bhilāṣas tenoddhatā ucchṛṅkhalā | mañjulatayā mañjur manojñā cāsau latā vallī ceti tathā tayā | pakṣe tava yā mañjulatā manoharatvaṁ saundaryam iti yāvat tayā | anayeti sākṣād darśayati | visphurat-sumanasaṁ visphurantyo virājamānāḥ sumanasaḥ puṣpāṇi yasyāṁ tathāvidhāṁ māṁ kuru puṣpāṇy avacitya svayam eva mahyaṁ dehīti bhāvaḥ | pakṣe visphurat ullasat sumanaḥ śobhana-mānasaṁ yasyās tathābhūtām | anyat samam ||13||

—o)0(o—

|| 7.14 ||

arthottho, yathā—

vṛndāraṇyaṁ bhujaga-nikarākrāntam aśrāntam asmāt

kātyāyanyai kusuma-paṭalīṁ jāta-bhīr nāharāmi |

tena krīḍoddhūta-phaṇi-pate śraddhayāsmi prapannā

tvām ekānte diśa viṣa-haraṁ mantram ekaṁ prasīda ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : ekānta iti | tavātra sakhāyo mama sakhyaś ca na santīti bhāvaḥ | diśa dehi | viṣa-haram iti | kandarpa-sarpeṇa daṣṭāsmīti dyotayati | tataś mantrasyoccair uccāraṇam anucitam iti man-mukha-samīpe sva-dakṣiṇaṁ karṇam arpayeti tathā kurvatīṁ tāṁ mantropadeśa-miṣeṇa gaṇḍe cumbitvā dakṣiṇārthaṁ kañcukīṁ jagrāheti jñeyam ||14||

viṣṇudāsaḥ : vṛndāraṇyam iti | pūrvavat kācid vraja-vilāsinī śrī-kṛṣṇaṁ prati prārthayate | bhujaga-nikaraiḥ sarpa-nikaraiḥ sarpa-kulaiḥ ākrāntaṁ vyāptam | asmāt hetoḥ kātyāyanyai kātyāyanīm arcayituṁ mā harāmi na gṛhṇāmi | tena hetunā | krīḍoddhata-phaṇipate iti viṣahara-mantropadeṣṭṛtve yogyatoktā | ekānta ity anena sphuṭam eva prārthanā-vyājenārthataḥ svayaṁ dūtyam | anyat sphuṭam eva ||14||

—o)0(o—

|| 7.15 ||

yathā vā—

samastam abhirakṣituṁ janam arandhra-vīrud-ghane

vane carasi kīrtyase tvam uru-kīrti-bhājāṁ dhuri |

prasīda karuṇāṁ kuru tvaritam uddiśādhva-kramaṁ

yadūdvaha vadhū-janaḥ śrayatu vismṛtādhvā vrajam ||

śrī-jīvaḥ : samastaṁ go-gopāla-hariṇādikam | arandhratvaṁ niśchidratvam | yadūdvaheti | vrajendrasyāpi yadu-vaṁśa-jatvāt tad etad vaiṣṇava-toṣaṇyākhya-daśama-ṭippaṇyāṁ śrī-kṛṣṇa-sandarbhe ca prakāśitam asti ||15||

viśvanāthaḥ : mantra-jighṛkṣāyāṁ svābhiprāyaḥ prāyeṇodghāṭito bhavatīty aparituṣyann āha—yad vā pragalbhāyāḥ svābhiyogam udāhṛtya mugdhāyā āha—yathā veti | samasteti | arandhrābhir niścchidrābhir vīrudbhir ghane niviḍe | dhuri cintane gaṇanāyām iti yāvat | yadūdvaheti | vraja-rājasya yādavatvam | yādavānāṁ hitārthāya dhṛto govardhano mayā iti śrī-harivaṁśokteḥ | vismṛtādhveti | ata eva tvat-samīpam adhvānam eva praṣtum āyātāsmīti bhāvaḥ | tataś cānena pathā āgaccheti tāṁ kiyad dūram ānīya sampraty agretanaḥ kuṭila-vallī-veṣṭitaḥ panthās tvayā durbalayā padbhyām ullaṅghayitm aśakya iti samastam abhirakṣituṁ janam ity ādi tasyā vacaḥ satyāpayann iva tāṁ balād utthāpya sva-vakṣasovāheti jñeyam ||15||

viṣṇudāsaḥ : pūrvatra pragalbhāyāḥ svābhiyogam udāhṛtya samprati madhyāyās tam udāharati—yathā veti | samastam iti—pūrvavat kācid vraja-devī śrī-kṛṣṇaṁ prati prārthanā-chalataḥ ātmānam abhiyunakti | arandhrā niśchidrā niviḍā vā vīrudhaḥ pratāninyo vallyas tābhir ghane niviḍe | uru-kīrti-bhājāṁ mahā-yaśasvināṁ dhuri cintāyāṁ dhyāne | parama-yaśasvitāṁ teṣāṁ dhyāna-viṣaya eva tvaṁ, na tu te tvat-sadṛśā ity arthaḥ | kīrtyase sarva-janaiḥ kathyase | dhūś ca syād bhāva-cintayoḥ iti koṣāt | atra svasyātidainya-prakaṭanāt vismṛtādhveti svasya parijana-saṅga-rāhitya-jñāpanāc ca vyakta eva prārthanā-vyājenārthottha-svābhiyogaḥ ||15||

—o)0(o—

|| 7.16 ||

parārtha-yācñayā śabdottho, yathā—

sakṛt pītvā vaṁśī-dhvani-nava-sudhāṁ karṇa-culukair

madālī vibhrāntā laghima-nikarottānita-matiḥ |

sadāhaṁ kaṁsāre kam api gadam āsādya viṣamaṁ

vivarṇā tvāṁ dhanvatarim iha paraṁ niścitavatī ||

śrī-jīvaḥ : sudhā pīyūṣam, pakṣe dagdha-śaṅkhādi-cūrṇam | madālī mama sakhī, pakṣe mada-śreṇī | sadāhaṁ sarvadaivāham, dāha-sahitam ||16||

**viśvanāthaḥ : **sakṛd iti | sudhā dagdha-śaṅkha-cūrṇam amṛtaṁ ca | madālī mama sakhī | vibhrāntā viśiṣṭa-bhrama-yuktā | sadāhaṁ dāhena saha vartamānam | pakṣe snuhī-dugdham | vā madālī mada-śreṇī | sadāhaṁ sadaivāham | sudhā strī lepane mūrvyāṁ snuhī-dugdheṣtikāmṛte iti medinī | gadaṁ rogaṁ kāma-krīḍāṁ ca | tataś ca tādṛśam ahaṁ mantram auṣadhaṁ ca jānāmi | yathā tvad-aṅgeṣv eva mantra-mayena kavacena kṛta-rakṣeṣu tathā tan-mukha-netrādiṣu kenāpi pralepa-viśeṣeṇa lipteṣu tasyāḥ krameṇa bahir-antar-dāhasya praśamo bhaviṣyatīti śrī-kṛṣṇasya pratyuktir jñeyā ||16||

viṣṇudāsaḥ : sakṛt pītvā iti | kācid āpekṣika-prakharā sakhī sva-yūtheśvarī-dūtya-miṣeṇa kṛṣṇāntikam āgatya śleṣālaṅkāreṇa svasyā eva rāgaṁ tasmin nivedayati | mad-ālī mama sakhī, pakṣe madālī mada-śreṇī | tayā vibhrāntety ekam eva padaṁ svasya viśeṣaṇam | sudhā-pānena madasya sadbhāvāt sadāhaṁ dāho dahanaṁ santāpas tena saha vartamānaṁ yathā syād iti kriyā-viśeṣaṇam | pakṣe sadeti aham iti ca pada-dvayam | laghimā laghutvam tasya yo nikaraḥ bāhulyaṁ tena uttānitā agabhīrīkṛtā matir yasyā iti pakṣa-dvaye’pi sāmyam | nimnaṁ gabhīraṁ gabhīram uttānaṁ tad-viparyaye ity amaraḥ | kam api gadam iti gadasyāniścayatvāt tad-udreko dhvanitaḥ | paraṁ kevalaṁ tvām eva dhanvantari roga-nivartaka-mahā-cikitsakaṁ tat-kriyā-sāmyāt tenābhedokteś ca prakaṭaṁ śabdenaivābhiyogaḥ | uttarārthe tu svasyā eva sa iti | anyat sarvaṁ samānam ||16||

—o)0(o—

|| 7.17 ||

arthottho, yathā—

asūryampaśyāpi priya-sahacarī-premabhir ahaṁ

tavābhyarṇaṁ labdhvā madhumathana dūtyaṁ vidadhatī |

drutaṁ tasyāḥ snehaṁ niśamaya na yāvac chaśi-dhiyā

**dhayan vaktra-jyotsnāṁ niśi hata-cakoras tudati mām || **

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : asūryampaśyety anena svasya durlabha-darśanatvaṁ rāja-kanyātvaṁ ca | śaśi-dhiyety ādinā parama-saundaryaṁ mādhuryaṁ cābhivyajyāham eva te sambhogayogyeti dyotitam | tataś ca tasyāḥ snehaṁ paścāt śroṣyāmi prathamaṁ bhavatyā rakṣaṇopāyaṁ cintayāmi tatra yadi bahir iha tiṣṭhasi tadā duṣṭa-cakoro’yaṁ na tvāṁ tyakṣyati | ihaiva giri-gahvaraṁ cāndha-tamasā vyāptam ekākinī praveṣṭuṁ bibheṣy ato’ham eva tvām atibhītāṁ sva-vakṣaso’ntare nihnutya kvāpi kṣaṇaṁ sthitvā cakoraṁ vañcayāmi, tasyāḥ snehaṁ ca śṛṇomīti śrī-kṛṣṇoktir jñeyā | ādi-śabdād dainyenāpi |

    sakhyo yayur gṛham ahaṁ kalasīṁ vahantī


    pūrṇām atīva-mahatīm anulambitāsmi |


    ekākinīṁ spṛśasi māṁ yadi nandasūno


mokṣyāmi jīvanam idaṁ sahasā puras te || [padyā. 309]

atra jīvanaṁ, pakṣe jalaṁ ca | atra hanta kathaṁ jīvanaṁ tvaṁ tyakṣyasi kiṁ tv aham eva tyakṣyāmīty uktvā tan-mūrdhnaḥ kalaśīṁ gṛhītvā tasyā jalam apasārayāmāsa śrī-kṛṣṇa iti jñeyam |

    svāmī mugdhataro vanaṁ ghanam idaṁ bālāham ekākinī


    kṣauṇīm āvṛṇute tamāla-malina-cchāyā-tamaḥ-santatiḥ |


    tan me sundara kṛṣṇa muñca sahasā vartmeti rādhā-giraḥ


śrutvā tāṁ parirabhya manmatha-kalāsakto hariḥ pātu vaḥ || [padyā. 250]

iti śabdārtham eva vācikodāraṇa-dvayaṁ jñeyam ||17||

viṣṇudāsaḥ : asūryam iti | pūrvavat kācit laghu-prakharā sakhī sva-yūtheśvarī-dūtya-vyājena kṛṣṇāntikam āsādyārthataḥ svārtham eva nivedayati | asūryampaśyeti | asūrya-lalāṭayor dṛśi-tapoḥ [pā. 3.2.26] iti khaś-pratyayaḥ | abhyarṇaṁ sannidhiṁ niśamaya śṛṇu | śaśi-dhiyā candra-buddhyā ity-ādinā samukhasya candratva-nirūpaṇena parama-mādhurya-prakhyāpanāt prakaṭam eva priya-sakhī-dūtya-vyājennārthata eva svayaṁ-dūtyam | anyathā priya-sakhī-dūty-artham āgatāyās tasyāḥ svotkarṣākhyāne rucir na sambhavati | dhayan piban hetau śatṛ-pratyayaḥ | vaktra-jyotsnāṁ mukha-kāntiṁ tudati vyathayati cañcvā kṣatam arpayatīty arthaḥ | ādinā dainyenāpi |

tatra śabdotthā yathā padyāvalyāṁ—

    dṛṣṭyā keśava gopa-rāga-hatayā kiñcin na dṛṣṭaṁ mayā


    tenādya skhalitāsmi nātha patitāṁ kiṁ nāma nālambase |


    ekas tvaṁ viṣameṣu khinna-manasāṁ sarvābalānāṁ gatir


gopyaivaṁ gaditaḥ saleśam avatād goṣṭhe harir vaś ciram || [padyā. 257]


    sakhyo yayur gṛham ahaṁ kalasīṁ vahantī


    pūrṇām atīva-mahatīm anulambitāsmi |


    ekākinīṁ spṛśasi māṁ yadi nandasūno


mokṣyāmi jīvanam idaṁ sahasā puras te || [padyā. 309]

arthottho, yathā tatraiva—

    svāmī mugdhataro vanaṁ ghanam idaṁ bālāham ekākinī


    kṣauṇīm āvṛṇute tamāla-malina-cchāyā-tamaḥ-santatiḥ |


    tan me sundara kṛṣṇa muñca sahasā vartmeti rādhā-giraḥ


śrutvā tāṁ parirabhya manmatha-kalāsakto hariḥ pātu vaḥ || [padyā. 250]

anya-loka-lajjā-śaṅkā-vyājenāpi, yathā—

    gacchāmy acyuta darśanena bhavataḥ kiṁ tṛptir utpadyate


    kiṁ tv evaṁ vijana-sthayor hata-janaḥ sambhāvayaty anyathā |


    ity āmantraṇa-bhaṅgi-sūcita-vṛthāvasthāna-khedālasām


āśliṣyan pulakotkarāñcita-tanur gopīṁ hariḥ pātu vaḥ || [padyā. 207]

—o)0(o—

|| 7.18-19 ||

atha vyapadeśaḥ—

jalpo vyājena kenāpi vyapadeśo’tra kathyate ||

tena śabdottho, yathā—

tyajan kuvalayādhikāṁ ghana-rasa-śriyollāsinīṁ

puraḥ sura-taraṅgiṇīṁ madhura-matta-haṁsa-svanām |

malīmasa-payodharām api madāndhe padminn imāṁ

bhajan kim iva paṅkilām ahaha karma-nāśām api ||

śrī-jīvaḥ : vyapadeśa iti | rasa-śāstra evāpadeśasya pāribhāṣikī saṁjñā, anyatra tv abhidhaivocyate | vyapadeśas tu vyāja eveti | vyājaś cānya-varṇanenābhīṣṭārtha-bodhanam | ayam evāprastuta-praśaṁsā-nāmālaṅkāraḥ ||18||

tyajann ity atra śleṣāḥ spaṣṭā eva | tatra vaktryāḥ sva-pakṣe mām iti gamyate | imām ity anena nāyikāntarasya ca tatra gamanaṁ vyajyate | nadī-pakṣe sura-taraṅgiṇī gaṅgā | karma-nāśā nāma kācit magadha-deśa-samīpa-vāhinī | yady apy atra śleṣo’py asti, tathāpy asau vyāja-maya eveti vyapadeśam eva puṣṇāti ||19||

viśvanāthaḥ : jalpa iti | śrī-kṛṣṇaṁ praty evoktiḥ | kintu kenāpi vyājenāprastuta-praśaṁsety arthaḥ | kācit pragalbhā kāñcit sva-vipakṣāṁ avalokayantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati svam abhiyuñjānā tad-apakarṣa-svotkarṣau vyañjayati—tyajann iti | kuvalayaṁ nīlotpalaṁ bhū-maṇḍalaṁ ca | ghana-raso jalaṁ śṛṅgāra-rasaś ca | surāṇāṁ taraṅgiṇīṁ gaṅgāṁ, surateṣu raṅgiṇīṁ ca | payo jalaṁ payodharau stanau ca | padmin he hastin, pakṣe līlā-kamala-dhārin | paṅkaḥ kardamaḥ pāpaṁ ca | karma-nāśām magadha-deśīya-pāpa-nadīm, pakṣe vidagdha-kriyāṇāṁ nāśo lopo yasyām asyā ajñatvād ity arthaḥ | atra puraḥ-śabdena pakṣe tvad-agra-vartinīṁ mām ity arthaḥ | tataś ca tvām apāṅgenaiva puraḥ kuñjaṁ praviśety āha śrī-kṛṣṇa iti jñeyam ||18-19||

viṣṇudāsaḥ : tyajann iti | kācid vraja-devī kṛṣṇāntike matta-hasti-vyapadeśena śrī-kṛṣṇam upālabhamānātmānam abhiyuṅkte | he madāndha-padmin ! madāndha-dvirada ! pakṣe, madāndhaś cāsau padma-yuktaś ceti prathamātiśayoktyā kṛṣṇasya sambodhanam | sura-taraṅgiṇīṁ gaṅgām, pakṣe surate raho-līlāyāṁ raṅgiṇīṁ kautukinīm |

kim-bhūtām ? kuvalayādhikām indīvara-bahulāṁ, pakṣe pṛthvī-maṇḍale’samordhvām |

punaḥ kim-bhūtām? ghana-rasa-śriyollāsinīṁ ghana-rasasya jalasya śriyā mādhurya-śaitya-nairmalya-sampattyā ullāsinīṁ, pakṣe ghano niviḍo yo rasaḥ sukhaṁ śṛṅgārākhyo vā tasya śobhayā |

punaḥ kim-bhūtām ? madhura-matta-haṁsa-svanāṁ madhuro matta-haṁsānāṁ svano yasyās tām, pakṣe madhurāś ca te mattāś ca ye haṁsās teṣāṁ svano dhvanir iva haṁsa-svanaḥ pādakaṭaka-dhvanir yasyās tām |

punaḥ kim-bhūtām ? malīmasa-payodharāṁ malīmasāny atimalināni payāṁsi jalāni dharatīti tathā, pakṣe malīmasau payodharau vakṣojau yasyās tām |

punaḥ kim-bhūtām ? paṅkilāṁ kardamānvitām, pakṣe pāpa-yuktām | ahahety adbhute | yadyapi śrī-kṛṣṇa-preyasīṣu malīmasatvādikaṁ na sambhavati, tathāpi pratipakṣa-vākyatvān na doṣaḥ | madāndha iti viśeṣaṇena surataraṅgiṇīṁ tyaktvā yat karma-nāśām bhajasi, tatra tava madāndhatvān na citram idam iti tasyāvidagdhatvaṁ dhvanitam ||18-19||

—o)0(o—

|| 7.20 ||

arthottho, yathā—

madhupair anavaghrātāṁ vimucya

mākanda-mañjarīṁ madhurām |

bhrāmyasi madakala kokila

katham iva vṛndāvane paritaḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : madhupair bhramaraiḥ | pakṣe, madhu vasantas taṁ pānti pālayantīti madhupā dakṣiṇānilās tair apy anītāṅga-sugandhaām ity ātmanaḥ sadā vastrāvṛta-sarvāṅgatayā sthitatvena parama-lajjālutvaṁ vyañjitam | vyākhyāntaraṁ vairasyaṁ syāt | atiśayokteḥ prāptasyārthasya śliṣṭārthato bahiraṅgatvāc ca tyaktam | atra madhupair ity ekenaiva padena parivṛtty-asahenāsyodāharaṇasya śabdotthatvaṁ nāśaṅkanīyaṁ, sarvatrālaṅkāra-śāstre śabdārthobhaya-śakty-uttha-dhvaniṣu bhūmno vyapadeśā bhavantīti niyamāt | dvitrais tricaturair vā śabdair arthair vā parivṛtty-asahais tat-tad-vyapadeśe svīkāro na tv ekenaiva śabdenārthena va dṛṣṭaḥ | tataś ca bhoḥ kokila, sarvaṁ parityajya mākanda-mañjarīṁ tvam upabhuṅkṣva | tatra mattaḥ sakāśāt tat-prakāra-śikṣeti sā śrī-kṛṣṇena haṭhāc cumbiteti jñeyam||20||

viṣṇudāsaḥ : madhupeti—pūrvavat kṛṣṇa-sannidhau kokilaṁ sambodhya vadati | madhupair bhramaraiḥ | anavaghrātam iti astu tāvat pānaṁ dūre | tair avaghrātām api na, ghrāṇa-viṣayam api nānītām ity arthaḥ | mākanda-mañjarīm āmra-mukulaṁ, aprastuta-praśaṁsayā mad-rūpām | mada-kala-kokilety atrāpi tayaiva kṛṣṇam eva kathayati | atra sphuṭam eva kokila-vyapadeśenārthataḥ kṛṣṇe svayaṁ-dūtyam ||20||

—o)0(o—

|| 7.21-22 ||

atha puraḥ-stha-viṣayaḥ—

śṛṇvato’pi harer matvā vyājāt aśrutivat kila |

jalpo’grataḥ sthite jantau puraḥstha-viṣayo mataḥ ||

tatra** śabdottho**, yathā—

āhūyamānāsmi kathaṁ tvayālināṁ

svanaiḥ sva-puṣpāvacayāya mālati |

āmoda-pūrṇaṁ sumanobhir āśritaṁ

punnāgam eva pramadena kāmaye ||

śrī-jīvaḥ : vyaṅgya-pakṣe punnāgaḥ puruṣottamaḥ ||22||

**viśvanāthaḥ : **punnāgaṁ, pakṣe puruṣottamaṁ śrī-kṛṣṇam | tataś ca śrī-kṛṣṇena tatrāgatya sakhi, śrutas te manorathas tad ehi punnāgaṁ te darśayāmīti sā hasta-grāhaṁ punnāga-puṣpa-śayyām eva prāpitā | nirvṛtā siddha-manorathā | tataś ca tatrāgatya śrī-kṛṣṇenoktam—«atra gahvare sākṣāt prakaṭīkṛta-mūrtinā śrī-goavardhanena giri-rājenāham uktaḥ bahir mad-bhaktā kācin mahyaṁ kiñcit prārthayate tāṁ mat-samīpam ānaya iti | ataḥ sakhi, taṁ manaskartuṁ praviśeti sā gahvaraṁ nītā ||22||

viṣṇudāsaḥ : āhūyamāneti | pūrvavat kācid vraja-sundarī śrī-kṛṣṇa-purataḥ mālatīṁ sambodhya vadati | sumanobhiḥ puṣpaiḥ, pakṣe suśobhanaṁ mano yeṣāṁ taiḥ sādhubhir āśritam | āmodena prakṛṣṭa-surabhiṇā pūrṇaṁ vyāptaṁ pakṣa-dvaye’pi sāmyam | punnāgaṁ vṛkṣa-viśeṣaṁ, pakṣe puruṣa-śreṣṭham | anyat samam | atra vyakta eva śabdenaiva svābhiyogaḥ ||22||

—o)0(o—

|| 7.23 ||

arthottho, yathā—

anavacita-carīyaṁ cāru-puṣpā latālī

tava nikhila-vihaṅgāś cātra nirdhūta-śaṅkāḥ |

tvayi vicaritum īhe tena govardhanādya

prakaṭaya tam upāyaṁ nirvṛtā yena yāmi ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : anavacita-carīti | pūrvavat kācid vraja-devī śrī-kṛṣṇa-purataḥ govardhanādriṁ lakṣyīkṛtya svam abhiyuṅkte | anavacita-carīti bhūta-pūrve caraṭ-pratyayaḥ | pūrvaṁ nāvacitā anavacita-carī | atra vihaṅgāś ca nirdhūta-śaṅkā ity anena parama-nirjanatvaṁ vyajyārthottha-svābhiyoga eva prakāśitaḥ | vicarituṁ vihartum īhe vāñchāmi | nirvṛtā ānanditā satī | yena upāyena | anyat sugamam ||23||

—o)0(o—

|| 7.24 ||

yathā vā—

prasiddhaḥ sādhvīnāṁ vrata-hara-vinode vraja-pateḥ

suto’yaṁ tvaṁ vācāpy alam asi niroddhuṁ na mṛdulā |

aho dhiṅ mūḍhāhaṁ tad api gahane granthila-latā-

śatākrānte śrāntā yad iha vicarāmy asya purataḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : atra puraḥ-stha-śabdena sthāvaro jaṅgamaś cocyate iti jñāpayitum āha—yathā veti | nālaṁ na samarthā | granthilety anya-janāgamanāsamarthyam | śrānteti svasya dhāraṇā-sāmarthyam | tataś ca tatrāgatya tenoktam—«sundari, sakhyā saha saṁvādas te mayā śrutaḥ | matta eva tvaṁ bibheṣi | śrī-viṣṇoḥ śapathaṁ karomi tava sādhvītvaṁ naivāhaṁ dhvaṁsayiṣyāmi | kaḥ khalu viśvasta-ghātī mādṛśo bhavitum īṣṭe | tad atra kuñje puṣpa-śayyāyāṁ kṣaṇaṁ svapihi vana-vihāra-śrāntā satī mama dayotpadyate aham evātra rakṣako’smi mānya-janāgamanaṁ śaṅkiṣṭhā» iti | vyājena yaḥ sambhramādiḥ āvega-śaṅkā-lajjās tenāṅga-saṁvṛtiḥ ||24||

viṣṇudāsaḥ : pūrvaṁ madhyamāyāḥ svayaṁ-dūtyaṁ udāhṛtyādhunā pragalbhāyās tad darśayati—yathā veti | prasiddha iti—pūrvavat kācid vraja-devī śrī-kṛṣṇasya purataḥ sva-sakhīṁ prati vyājato vadati | vācā vacanenāpi tvaṁ nālam asi na samarthāsi, yato mṛdulā | asya śrī-kṛṣṇasya | atra kṛṣṇasya svayam evākasmāt sādhvī-vrata-hara-vinodatvam uṭṭaṅkya vyaktam evārthataḥ svābhiyogaḥ prakaṭitaḥ | anyat sugamam ||24||

—o)0(o—

|| 7.25-27 ||

atha āṅgikāḥ—

aṅguli-sphoṭanaṁ vyāja-sambhramādy-aṅga-saṁvṛtiḥ |

padā bhū-lekhanaṁ karṇa-kaṇḍūtis tilaka-kriyā ||

veśa-kriyā bhruvor dhūtiḥ sakhyām āśleṣa-tāḍane |

daṁśo’dharasya hārādi-gumpho maṇḍana-śiñjitam ||

dor-mūlādi-prakaṭanaṁ kṛṣṇa-nāmābhilekhanam |

tarau latāyā yogādyāḥ kṛṣṇasyāgre syur āṅgikāḥ ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : athāṅgikā ābhiyogā vakṣyanta iti śeṣaḥ | bhruvor dhṛtiḥ bhrū-yugasya kampanam | anyat spaṣṭam ||25-27||

—o)0(o—

|| 7.28 ||

tatra aṅguli-sphoṭanam—

iyaṁ satīnāṁ pravarā varākṣī

kathaṁ nu labhyeti mayi klamāḍhye |

viśākhayāsphoṭyata pañca-śākha-

śākhāvalī mad-vyasanena sārdham ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **śrī-kṛṣṇaḥ subalaṁ praty āha—iyam iti | pañca-śākhaḥ śayaḥ pāṇiḥ ity amaraḥ | śākhās tad-aṅgulyaḥ ||28||

viṣṇudāsaḥ : iyaṁ satīnām iti | kadācid viśākhāyāḥ saundaryādy-avalokana-jāta-kṣobhaḥ śrī-kṛṣṇaḥ paścān nija-bhāva-prakāśanena tayaivāśvastaḥ san praharṣataḥ subalaṁ prati tad-vṛttaṁ kathayati—pañca-śākha-śākhāvalī hasta-dvayāṅguli-śreṇiḥ mad-vyāsanena mamāśubhena duḥkheneti yāvat |

    vyasanas tv aśubhe saktau pāna-strī-mṛgayādiṣu |


daivāniṣṭa-phale pāpe vipattau niṣkramodyame || iti viśve |

anyat spaṣṭam ||28||

—o)0(o—

|| 7.29 ||

vyāja-sambhramādy-aṅga-saṁvṛtiḥ—

pihitam api pidhatte mat-purastād uro yad-

vṛtam api muhur āsyaṁ yat-paṭenāvṛṇoti |

vraja-nava-hariṇākṣī tan-manojasya manye

śara-paribhava-ghūrṇāghrāta-citteyam āste ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **pihitam iti | kadācit kvacid rahasi svāvalokana-jātotkaṇṭhāyāḥ kasyāścid vraja-sundaryāś ceṣṭitaṁ vīkṣyānumita-sva-viṣayaka-tad-rāgaḥ san śrī-kṛṣṇaḥ svagatam āha—pihitam ācchāditam | tat tasmād dhetoḥ manojasya kāmasya śareṇa yaḥ paribhavaḥ parājayas tena yā ghūrṇā bhramaṇaṁ tvayā āghrātaṁ spṛṣṭaṁ cittaṁ yasyāḥ sā | manye ity utprekṣāyām||29||

—o)0(o—

|| 7.30 ||

padā bhū-lekhanam—

kamraṁ namra-mukhī lilekha caraṇāṅguṣṭhena goṣṭhāṅgane

yat kiñcid vraja-sundarī mayi dṛśor vṛtte nava-prāghuṇe |

tenānaṅga-nideśa-paṭṭa-padavīm āsādya man-mānasaṁ

kṣiptvā tat-kuca-śaila-saṅkaṭa-taṭī-sandhau balāt kīlitam ||

**śrī-jīvaḥ : **nava-prāghuṇe navātithau kīlitaṁ saṁyutam | baddhe kīlita-saṁyutau ity amaraḥ||30||

viśvanāthaḥ : śrī-kṛṣṇaḥ subalam āha—kamram iti | nava-prāghuṇe navātithau tena likhanena kartrā anaṅgasya nideśena yaḥ paṭṭo lekha-bhūmikā tasya padavīṁ kakṣām āsādya prāpya sva-dhārakeṇa kenāpi dvārā tasyāḥ kucayor ye saṅkaṭa-taṭyau saṅkīrṇe kūle tayoḥ saṅghau madhya-nikhāta-rekhāyām ity arthaḥ | kṣiptvā balāt praveśya kīlitaṁ baddham | bandhe kīlita-saṁyatau ity amaraḥ | arthāt tābhyāṁ taṭībhyām eva bhū-lekhana-kāle bāhvoḥ saṅkocena tad-upari niveśitābhyām ity arthaḥ | atreyaṁ vivṛtiḥ—kandarpeṇa tuṣyatā mal-locanāya sarvaṁ rādhāṅga-rājyaṁ dattaṁ tatra sva-svāropa-dārḍhyāya caraṇāṅguṣṭha-lekhanyā bhū-patrikāyāṁ paṭu-lekhaś ca dattaḥ | tataś ca tasminn eva rājye man-manasaś ca lobhaṁ dṛṣṭvā kupiteneva mal-locanena tad-aparādha-śānty-arthaṁ parvata-dvaya-sandhi-kārāyāṁ tan nibadhya sthāpitam iti ||30||

viṣṇudāsaḥ : kamram iti | vrajāṅgane kadācit sva-darśana-jāta-cintāyā bhuvaṁ likhantīṁ kāñcid vraja-nava-kiśorikāṁ dṛṣṭvā vivaśa-cittaḥ kṛṣṇas tac-ceṣṭitam anuvadan svagataṁ cintayati—kamraṁ manoharaṁ yathā syāt | dṛśor locanayoḥ nava-prāghuṇe prathamātithau vṛtte bhūte sati | tena likhanena anaṅga-nideśa-paṭṭa-padavīm anaṅgasya kāmasya nideśa-paṭṭaḥ ājñā-patraṁ tasya padavīṁ kakṣām āsādya prāpya tat tasyāḥ kucāv eva śailau tayor yā saṅkaṭā saṅkīrṇā taṭī tasyāḥ sandhau tad-dvayor madhya-bhūmāv ity arthaḥ | kīlitaṁ bandham | bandhe kīlita-saṁyatau ity amara-viśeṣya-nighnāt ||30||

—o)0(o—

|| 7.31 ||

karṇa-kaṇḍūtiḥ—

raktāṅgulī-śikhara-ghaṭṭana-lola-pāṇi-

śiñjāna-kaṅkaṇa-kṛta-smara-turya-śaṅkam |

līloccalat-kanaka-kuṇḍalam atra karṇa-

kaṇḍūyanaṁ vraja-saroja-dṛśaḥ smarāmi ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **raktāṅgulī aruṇa-varṇa-vāma-hasta-kaniṣṭhāṅgulī tasyāḥ śikhara-ghaṭṭanena karṇa-randhra-praveśitasyāgra-bhāgasya cālanena lolāni yāni pāṇi-stha-śiñjāna-kaṅkaṇāni taiḥ smara-tūryasya kandarpa-vādya-viśeṣasya śaṅkā bhramo yatra tat ||31||

viṣṇudāsaḥ : raktāṅgulīti | kutracid rahaḥ-sthale sva-darśanaja-hṛt-kṣobha-dharṣitāḥ kāñcid vraja-nava-kiśorīṁ karṇa-kaṇḍūtiṁ vidadhatīṁ vīkṣya śrī-kṛṣṇaḥ parama-vivaśo babhūva | tatas tad-avaloka-jāta-sambhrameṇa subalena pṛṣṭa-tat-kāraṇaḥ san taṁ prati sa-gadgadam āha | kaṇḍūyanaṁ kaṇḍūtiḥ | kaṇḍv-ādibhyo yak [pā. 3.1.27] iti yak-pratyayaḥ | bhāve lyuṭ ca| kimbhūtaṁ ? raktā aruṇā yā aṅgulyās tāsāṁ yāni śikharāṇy agra-bhāgās teṣāṁ ghaṭṭanena cālanena lolaś cañcalo yaḥ pāṇis tasmin śiñjānaṁ svanat yat kaṅkaṇaṁ tena kṛtā smarasya kāmasya turya-śaṅkā vādya-viśeṣa-bhramo yatra tat | punaḥ kiṁ-bhūtam ? līloccalat-kanaka-kuṇḍalam līlayā itas tato mukha-cālana-rūpayāpi ceṣṭayā uccaiś calantī kanaka-kuṇḍale svarṇa-karṇa-bhūṣaṇe yasmin tat ||31||

—o)0(o—

|| 7.32 ||

tilaka-kriyā—

sānandaṁ śarad-indu-sundara-mukhī sindūra-bindūjjvalaṁ

bandhūka-dyutinā kareṇa tilakaṁ gāndharvikā kurvatī |

tvām ālokya śikhaṇḍa-śekhara sakṛt karṇoccalat-kuṇḍalā

rūḍhaṁ cetasi rāga-kandalam iva vyaktaṁ vyatānīd bahiḥ ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : kundavallī śrī-kṛṣṇaṁ praty āha—sānandam iti | sakṛd ālokya ālokana-kāle gaṇḍasya tiraścīnatvāt kuṇḍalasya cāñcalyaṁ rāgasya kandalam anurāgāṅkuraṁ cetasi rūḍhaṁ pūrvam evotpannaṁ samprati bahir api vyaktam akārṣīd ity utprekṣā tilakasyāṅkurākāratvāt ||32||

viṣṇudāsaḥ : sānandam iti | kadācit kutracid rahaḥ-pradeśe śrī-kṛṣṇa-dṛṣṭi-gocare tilakaṁ racayantī śrī-rādhikāṁ nibhālya śrī-vṛndā śrī-kṛṣṇaṁ prati tasyā anurāgaṁ vivṛṇvatī prāha | rāga-kandalaṁ rāgasyāṅkura-parasparām | anyat sugamam ||32||

—o)0(o—

|| 7.33 ||

veśa-kriyā—

harau puraḥ-sthe kara-pallavena

salīlam ullāsya milan-marandam |

nālīka-netrā nija-karṇa-pālīṁ

pālī lavaṅga-stavakaṁ nināya ||

śrī-jīvaḥ : pālī karṇa-latāgre syāt iti viśvaḥ ||33||

**viśvanāthaḥ : **nālīka-netrā kamala-locanā śleṣeṇa vyartha-netrā śrī-kṛṣṇa-mukha-śobhā-pāyitvāt ||33||

viṣṇudāsaḥ : harau paraḥstha iti | pūrvavat kadācic chrī-kṛṣṇa-purataḥ pālī nāmnīṁ yūtheśvarīṁ sva-veśa-kalpana-parāṁ dṛṣṭvā tad-anati-dūrasthā vṛndā subalaṁ prati kathayati| salīlaṁ yathā syāt ullāsya utthāpya nālīka-netrā padma-locanā | lavaṅga-stavakaṁ lavaṅga-puṣpa-gucchaṁ nija-karṇa-pālīṁ sva-śravaṇa-latāgram | atra gauṇa-karmaṇi dvitīyā | nayater dvikarmakatvāt | pāliḥ karṇa-latāgre syāt iti koṣaḥ ||33||

—o)0(o—

|| 7.34 ||

bhruvor dhūtiḥ—

vidhunvatī madana-dhanur bhayaṅkaraṁ

bhruvor yugalaṁ kathaya kim adya khidyase |

viśākhike mukha-śaśi-kānti-śṛṅkhalā

babandha te madhuripu-gandha-sindhuram ||

śrī-jīvaḥ : gandha-sindhuro mada-srāvī hastī ||34||

**viśvanāthaḥ : **vṛndā prāha—vidhunvatīti | katham asau mat-samīpam āyātīti bhrū-dhūnana-kāraṇaṁ jñeyam ||31||

**viṣṇudāsaḥ : **vidhunvatīti | kutracit sva-mukha-mādhuryeṇaiva śrī-kṛṣṇaṁ vivaśaṁ vidhāya bhrū-yugam uccālayantīṁ viśākhāṁ prati vṛndā sa-narma vadati | vidhunvatī kampayantī madanasya yad dhanuḥ kodaṇḍaṁ tasmād api bhayaṅkaraṁ bhīṣaṇaṁ kiṁ kathaṁ khidyase duḥkham āpnoṣi śrāntim āvahasīti yāvat | mukha-śaśinaḥ vaktra-candrasya kāntir eva śṛṅkhalā nigaḍaṁ sā | atha śṛṅkhale anduko nigaḍo’strī syāt ity amaraḥ | adyeti samprati mukha-rucaiva nirjitatvāt tasminn anya-prayāsasya vaiyarthyāt | gandha-sindhuraḥ pramatta vāraṇas tam | anena sāmānya-śṛṅkhalayā tasya bandhanāsambhavāt mukha-kānter acintya-prabhāvatvam uktam ||34||

—o)0(o—

|| 7.35 ||

sakhyām āśleṣaḥ—

puraḥ kalaya maṇḍalī-kṛta-kaṭhora-vakṣoruhaṁ

calat-kanaka-kaṅkaṇa-kvaṇita-tuṅgitānaṅgayā |

apāṅgam aghamardane nayana-vīthi-navyātithau

prasārya pariṣasvaje sahacarī ciraṁ citrayā ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : rūpa-mañjarī rati-mañjarīṁ praty āha—pura iti | tuṅgito’naṅgo’rthāt śrī-kṛṣṇasya yayā tayā | lampaṭo’yaṁ māṁ mṛdvīm adhikaṁ kadarthayiṣyati tad ahaṁ palāyiṣye ity avahitthāvatīṁ citrāṁ kācit prakharā tat-sakhī praty uvāca | mad-agre bhaya-gandham api mā kārṣīr viśvasihi sāṭopa-vāk-praapañcair ayaṁ mayā parājetavya iti | ataḥ sā priya-sakhī kalyāṇī bhaveti citrayāliṅgitety āliṅgane kāraṇam ūhyam ||35||

**viṣṇudāsaḥ : **puraḥ kalayeti | śrī-kṛṣṇa-prathama-darśana-jātollāsāt sva-sakhīm upagūhya nijāntarbhāvaṁ prakaṭayantīṁ citrāṁ prekṣya vṛndā kundalatāṁ prati kathayati | kalaya paśya | maṇḍalīkṛta-kaṭhora-vakṣoruhaṁ yathā syāt tathā | apāṅgam aghamardane śrī-kṛṣṇe prasārya vikṣipya ciraṁ cira-samayaṁ vyāpya citrayā sahacarī nija-sakhī pariṣasvaje āliṅgitā | kadā ? tasmin śrī-kṛṣṇe nayana-vīthi-navyātithau sati nayanayor yā vīthir mārgas tasya navīnātithau tasya prathama-darśane vṛtte satīty arthaḥ | kimbhūtayā citrayā ? calanti yāni kanaka-kaṅkaṇāni teṣāṁ yat kvaṇitaṁ śabdas tena tuṅgitaḥ uddīpitaḥ arthāt kṛṣṇasya anaṅgo yayā ||35||

—o)0(o—

|| 7.36 ||

sakhī-tāḍanam—

vimuñca nikhilaṁ vaśīkaraṇa-kāraṇānveṣaṇaṁ

manas tvayi viśākhayā muraharopahārīkṛtam |

muhur yad anayā bhavat-pada-saroja-kakṣā-milat-

taḍic-cala-dṛgantayā sphuṭam atāḍi puṣpaiḥ sakhī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **subalaḥ śrī-kṛṣṇam āha—vimuñceti | sakhi, phalitas tava manoratho yad ayaṁ tvad-abhimukham āyāti kṛṣṇaḥ tad asminn apāṅgaṁ samarpayeti parihasantī sakhī puṣpair atāḍi ||36||

**viṣṇudāsaḥ : **vimuñceti | viśākhā-nava-vayo-mādhurya-vilāsān nirvarṇya prauḍhotkaṇṭhayā tat-prāptaye nānā-vidhopāyān cikīrṣantaṁ śrī-kṛṣṇam ālakṣya tadātvam eva vyaktīkṛta-svābhiprāyāṁ śrī-viśākhāṁ cālokya vṛndā tam āśvāsayati | vaśīkaraṇa-kāraṇāni nānā-maṇi-mantrauṣadhādīni teṣām anveṣaṇaṁ mārgaṇam āharaṇaṁ vā | manaḥ śabdenātra tad-upalakṣita ātmā vivakṣitaḥ | upahārīkṛtaṁ dattaṁ tvad-bhogyatvena kalpitam ity arthaḥ | nanv etat tvaty asambhavaṁ bhavatyā kuto jñātam ? tatrāha—yat yasmād anayā viśākhayā sphuṭaṁ vyaktam eva tatrāpi muhuḥ punaḥ punaḥ puṣpair nija-sakhī atāḍi | prāhāri ! tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ kimbhūtayā ? bhavataḥ pada-sarojasya yā kakṣā sīmā tasyāṁ valan bhajan taḍid iva calaś cañcalo dṛgantaś cakṣuḥ-prānto yasyās tayā | muhur ity atrāpi yojyam | anyat sugamam ||36||

—o)0(o—

|| 7.37 ||

adhara-daṁśaḥ—

bhajati pathi dṛśor vrejandrasunau

madana-madonmuditā puras tavālī |

iyam iha kupiteva paśya sakhyai

vidhu-vadanā radana-cchadāvadākṣīm ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : śyāmalā lalitāṁ praty āha—bhajatīti | sakhyai kupiteveti | kuṭile viśākhike puṣpāvacayana-miṣeṇa dūram ānīyāsya lampaṭasya haste māṁ prakṣipasi tiṣṭha tiṣṭha tat-pratiphalam ahaṁ ca te dāsyāmīti dyotayantī ||37||

**viṣṇudāsaḥ : **bhajatīti | śrī-kṛṣṇaṁ nirīkṣya tan-mādhuryonmathita-cittāyāś campaka-latāyāś ceṣṭitam ālocya vṛndā śrī-vṛndāvaneśvarīṁ prati darśayanty uvāca | madana-madenonmuditā uccair ānanditā | kupitā ivaiti vastutaḥ kopābhāvāt | sakhyai iti krudhānukaraṇāt tādarthey caturthī | radana-cchadam adharaṁ vyadāṅkṣīt daṣṭavatī ||37||

—o)0(o—

|| 7.38 ||

hārādi-gumphaḥ—

keyaṁ puraḥ sphurati phulla-saroruhākṣī

savye yayā subala mām avalokayantyā |

āvṛtya mauktika-sare parigumphyamāne

ceto-maṇir mama sakhe taralo vyadhāyi ||

śrī-jīvaḥ : āvṛtya abhyasya | taralo nāyakaḥ, pakṣe cañcalaḥ ||38||

viśvanāthaḥ : āvṛtya mac-ceto-maṇy-ākarṣaṇa-samarthaṁ svāpāṅga-dasyuṁ mayi prasthāpayituṁ grīvāṁ vivṛtyety arthaḥ | mauktika-sare mauktika-mālye | taralo madhya-nāyakaḥ, pakṣe cañcalaḥ ||38||

**viṣṇudāsaḥ : **keyaṁ pura iti | kvacit rahaḥ-pradeśe śrī-kṛṣṇāvaloka-jātautsukyena tan-netrādhvani vyājān muktāhāra-gumphanāsaktāṁ kāñcid vraja-vilāsinīṁ vīkṣya śrī-kṛṣṇo vivaśaḥ san subalaṁ tāṁ pṛcchati | āvṛtya grīvām āvartyety arthaḥ | mauktika-sare muktāhāre, ceta eva maṇiḥ | taralaś cañcalaḥ pakṣe padakākhyaḥ hāra-madhya-sthita-nāyaka-maṇiḥ vyadhāyi akāri | anyat spaṣṭam ||38||

—o)0(o—

|| 7.39 ||

maṇḍana-śiñjitam—

vilokya māṁ śyāmalayā vidūrataḥ

saṅkīryamāṇā maṇi-kaṅkaṇāvalī |

vitanvatī jhaṅkṛta-ḍambaraṁ muhuḥ

śaṅke bravīty aṅgaja-rāja-śāsanam ||

śrī-jīvaḥ : saṅkīryamāṇā parasparaṁ saṅghaṭyamānā ||39||

viśvanāthaḥ : maṇi-kaṅkaṇāvalī dakṣiṇa-hasta-sthitā saṅkīryamāṇā vāma-pāṇinā susthirīkartuṁ saṁhaṭyamānā | strīṇāṁ kāryāntara-rahitānāṁ svabhāva evāyam ato nātra kāraṇa-jñāpanam ||39||

**viṣṇudāsaḥ : **vilokyeti | kvacit śyāmalā-nāmnīṁ yūtheśvarīṁ sva-darśana-jāta-smara-madena nijābhiprāyaṁ vyañjayantīm ālokya śrī-kṛṣṇaḥ svagatam āśaṅkate | saṅkīryamāṇā ekatrī-kriyamāṇā | jhaṅkṛtir jhaṅkāras tasyāḍambaram atiśayam | śaṅke ity utprekṣāyām | aṅgaja-rājaḥ kāma-nṛpatis tasya śāsanam ājñām | rājāhaḥ-sakhibhyaṣ ṭac [pā. 5.4.91] iti samāsāntaṣ ṭac-pratyayaḥ ||39||

—o)0(o—

|| 7.40 ||

dor-mūla-prakaṭanam—

śyāme divyatarāḥ sphuranti parito vṛndāvanāntar-latā

yāḥ kalyāṇi vahanti hanta madhurām agre phalānāṁ tatim |

citreyaṁ tava dor-latā valayinī yasyās tvayollāsite

mūle nandita-kṛṣṇa-kokilam abhūd āvir varīyaḥ phalam ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : śrī-kṛṣṇaḥ prāha—śyāme iti | valayinī sva-samīpe tamālaṁ cet prāpnoti tadā veṣṭana-svabhāveyaṁ śīghraṁ veṣṭayatīti bhāvaḥ | pakṣe kaṅkaṇa-yuktām | ullāsite ullāsya darśite ity arthaḥ | varīyaḥ phalam āvirbabhūva | nandita ānanditaḥ kṛṣṇa-varṇaḥ kṛṣṇaś ca kokilo yena tat | tataś ca tenedam adṛṣṭa-caratvād adbhutaṁ prāṇy-aṅguli-ghaṭṭanena nirūpayitum ucitaṁ kaṭhoraṁ mṛdulaṁ veti tathā cakre’sāv iti jñeyam ||40||

**viṣṇudāsaḥ : **śyāma iti | śrī-kṛṣṇa-darśanocchalita-rāgodrekāt prakāśitātmābhiprāyāṁ śyāmāṁ prati vṛndā sotprāsam āha | vṛndāvanāntaḥ vṛndāvana-madhye paritaḥ sarvataḥ yā latā vahanti bibhrati | valayinī veṣṭana-śīlā, pakṣe valayāḥ prakoṣṭhastha-kaṭakās tair yuktā | agre śikhara eva, na tu mūle | iyaṁ tu tava dor-latā bāhu-vallarī citrā adbhutā | citratvam evāha—yasyā dor-latāyāḥ tvayā ullāsite utkṣipte mūle | varīyaḥ śreṣṭataraṁ phalam āvirabhūt prakaṭaṁ babhūva | kiṁ-bhūtaṁ ? kṛṣṇa eva kokilo nanditaḥ ānanditaḥ kṛṣṇa-kokilo yena tat||40||

—o)0(o—

|| 7.41 ||

kṛṣṇa-nāmābhilekhanam—

dūtyam agre tava tiṣṭhatu vṛnde

tiṣṭhate yad iyam indumukhī me |
nāma me vilikhati priya-sakhyāḥ

paśya gaṇḍa-phalake ghusṛṇena ||

śrī-jīvaḥ : me mahyaṁ tiṣṭhate bhāvenātmānaṁ prakāśayati | atrātmanepadaṁ sampradānaṁ ca vihitam asti ||41||

viśvanāthaḥ : me mahyaṁ tiṣṭhate bhāvenātmānaṁ prakāśayati | prakāśana-stheyākhyayoś ca [pā. 1.3.23] ity ātmanepadam ||41||

**viṣṇudāsaḥ : **dūtyam atreti | indumukhī-nāmnyāḥ kasyāścid vraja-devyā vayo-vilāsādi-śobhātiśayānubhavena jāta-prauḍha-spṛhaṁ śrī-kṛṣṇam unnīya tad-dūtya udyatāyāṁ vṛndāyāṁ satyāṁ tadaivendumukhyā svayam eva vyañjita-svābhiprāyeṇāśvastaḥ śrī-kṛṣṇo vṛndāṁ praty āha | tiṣṭhate ātmānaṁ prakāśayati, prakāśana-stheyākhyayoś ca [pā. 1.3.23] ity ātmanepadam | yat yasmāt me mahyaṁ mām āliṅgitum ity arthaḥ | tad eva darśayati—nāmeti| me mama nāma gaṇḍa eva phalakaḥ phalakākāratvād ālekhya-nirmāṇa-sthānaṁ tatra ghusṛṇena kuṅkumena ||41||

—o)0(o—

|| 7.42 ||

tarau latāyā yogaḥ—

rūpaṁ nirūpya kim api vraja-paṅkajākṣyāḥ

sākṣād bhuvam aham arjuna yāvad ārtaḥ |

sā mām adhīram adhinot kala-dhauta-yūthyā-

stāvat tamāla-viṭape ghaṭanāṁ vidhāya ||

**śrī-jīvaḥ : **nirūpya dṛṣṭvā | arjuno’tra gopa-kumāra-viśeṣaḥ | kala-dhautaṁ suvarṇam ||42||

viśvanāthaḥ : nirūpya dṛṣṭvā | arjuno nāma gopaḥ priya-sakhaḥ | hanta hanta svarṇa-yūthīyaṁ kim iti bhūmau luṭhati | tad imāṁ tamālam ārohayāmīti | tathā kṛtvā svasyāpi prema jñāpayantī sā jñeyā ||42||

**viṣṇudāsaḥ : **rūpaṁ nirūpeti | kasyāścid vraja-sundaryā nirupama-mādhuryālokanena vivaśas tad anu tayaiva nija-bhāva-prakāśanena sandhukṣitaḥ śrī-kṛṣṇaḥ ātma-vaivaśya-kāraṇaṁ pṛṣṭavantaṁ sva-priya-narma-sakham arjunaṁ pratyāha | nirūpya nirīkṣya kim api anirvacanīyam abhūvam jāto’smi | ārtaḥ duḥkhitaḥ | adhinot prīṇayāmāsa | kala-dhauta-yūthyāḥ svarṇa-yūthikāyāḥ ghaṭanāṁ milanam ||42||

—o)0(o—

|| 7.43-44 ||

atha cākṣuṣāḥ—

netra-smitārdha-mudratve netrānta-bhrama-kūṇane |

sācīkṣā vāma-dṛk-prekṣā kaṭākṣādyāś ca cākṣuṣāḥ ||

tatra netra-smitam, yathā—

vibhramaṁ ratipateḥ sthagayantīṁ

keśavasya purataḥ kapaṭena |

tvām avetya caṭule sakhi jātyā

gūḍham atra hasatas tava netre ||

**śrī-jīvaḥ : **sthagayantīm āvṛṇvatīm ||44||

viśvanāthaḥ : kūnanaṁ saṅkocaḥ | netra-smitādīnām eṣām anubhāvatayevodbhūtānāṁ mat-kānta etān āsvādyāsvādya mayy anurajyatv iti bhāvanāyāṁ svābhiyogatvaṁ na tu sarvathaiva kṛtrimatvaṁ rāsāvaham iti vivecanīyam ||44||

**viṣṇudāsaḥ : **atha cākṣuṣā abhiyogā vakṣyanta iti śeṣaḥ | netreti—netra-smitaṁ ca netrārdha-mudratvaṁ ca netra-smitārdha-mudratve | netrānta-bhramaś ca netrānta-kūṇanaṁ ca netrānta-bhrama-kūṇane | sācīkṣā vakra-nirīkṣaṇam | vāma-dṛk-prekṣā vāma-netrāntenāvalokanam ||43||

vibhramam iti | śrī-kṛṣṇāvaloka-samudbhūta-vilāsa-nāmālaṅkāra-bhūṣitāṁ śrī-rādhikāṁ dṛṣṭvā vṛndā sākūta-smitam āha—tal-lakṣaṇaṁ ca vakṣyate—

    gati-sthānāsanādīnāṁ mukha-netrādi-karmaṇām |


tātkālikaṁ tu vaiśiṣṭyaṁ vilāsaḥ priya-saṅgajam || [u.nī. 11.31] iti |

vibhramaṁ vilāsaṁ śrī-kṛṣṇa-darśana-ja-nānā-vikāam ity arthaḥ | sthagayantīm avarundhānāṁ nihnuvānām ity arthaḥ | avetya jñātvā | tad-āśritayor api netrayos tad-viṣayaka-hāsye kāraṇam āha—jātyā caṭule prakṛtyaiva cañcale | gūḍham aspaṣṭaṁ yathā syāt ||44||

—o)0(o—

|| 7.45 ||

netrārdha-mudrā—

kavayo hari-vaktra-puṣkare’smin

sakhi netre kathayanti puṣpavantau |

anayoḥ savidhe tavākṣi-padmaṁ

bhavitā nārdha-nimīlitaṁ kathaṁ vā ||

śrī-jīvaḥ : kavaya iti | utprekṣā-mātraṁ vyajyate, na tu vāstavatā | śrī-bhagavan, nija-vigrahasya sarvātīta-paramottama-tattva-svarūpatvāt puṣkaraṁ padmam ākāśaṁ ca | puṣpavantau sūrya-candramasau ||45||

viśvanāthaḥ : śrī-kṛṣṇāgra-vartinīṁ śrī-rādhāṁ kundavallī parihasanty āha—kavaya iti | vaktram eva puṣkaram ākāśaṁ tasmin netre puṣpavantau sūryācandramasau | ekayoktyā puṣpavantau divākara-niśākarau ity amaraḥ | ardha-nimīlitam iti | ardhaṁ candreṇa nimīlitaṁ ardhaṁ sūryeṇa prakāśitam | atra atyautsukyena praphullayor iva netrayoḥ śrī-kṛṣṇa-nayana-lagnatve sahasā lajjodayād ardha-nimīlanam eva tathotprekṣitam ||45||

**viṣṇudāsaḥ : **kavaya iti | kvacid yadṛcchayā nija-sannikaṭa-prāpta-śrī-kṛṣṇa-darśanocchalita-tṛṣṇayā prakaṭita-nijābhiprāyāṁ śrī-rādhikāṁ prati vṛndā sa-narma prāha—hari-vaktram eva puṣkaraṁ padmaṁ, pakṣe ākāśaṁ tasmin kavayaḥ śāstra-vidaḥ kathayanti | puṣpavantau sūrya-candrau | ekayoktyā puṣpavantau divākara-niśākarau ity amaraḥ | anayor netrayoḥ | savidhe nikaṭe ardha-nimīlitam iti sūrya-candrayor yugapad anubhave padmasya tathā-bhāvatvāpatteḥ | kathaṁ vā na bhavitā bhaviṣyati ||45||

—o)0(o—

|| 7.46 ||

netrānta-bhramaḥ—

na hṛdye’py adhyastā rati-raṇa-ḍuhāṁ saṅgara-rase

na ramye’pi krīḍā-sadasi suhṛdāṁ dhīr upahitā |

tvayi kṣiptvā dṛṣṭiṁ param iha tamālāyitam abhūn

mukundena śyāme tad api kim apāṅgaṁ naṭayasi ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : vṛndā prāha—na hṛdya iti | anuḍuhāṁ vṛṣāṇām | naṭayasīti lajjautsukyābhyāṁ netrasya mudraṇa-vikāsau pūrvavat | ayaṁ māṁ bhāva-vaivaśyena samyaṅ na paśyati paśyati veti vicāreṇa vikāsita-bhāga eva bhramiḥ ||46||

**viṣṇudāsaḥ : **na hṛdya iti | kadācit śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā taṁ prati sābhilāṣāpāṅga-vikṣepaṁ racayantīṁ śyāmāṁ tathā tadānīm eva tan-mādhurya-vilāsānubhavena śrī-kṛṣṇaṁ ca vivaśaṁ vīkṣya śrī-vṛndā śyāmā-sannidhim upetya tāṁ prati sopālambham uvāca | hṛdye’pi manojñe’pi dhīr matiḥ adhyastā nāsajjitā | ratiḥ prītiḥ, anaḍuhāṁ vṛṣāṇāṁ saṅgara-rase yuddha-sukhe krīdā-sadasi līlā-samāje upahitā arpitā paraṁ kevalam ihātraiva tamālāyitaṁ tamālavad ācaritum abhūt jāḍyam ālambitam ity arthaḥ | mukundena śrī-kṛṣṇena kartrā |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    tasyāḥ sakhībhir api vīkṣya sujātam antar-


    bhāvodayaṁ kam api cañcala-locanāntaiḥ |


    dahnyo bhavān iti kṛtā mama sammukhībhir


indīvara-cchada-mayī mayi puṣpa-vṛṣṭiḥ || [a.kau. 5.19]

—o)0(o—

|| 7.47 ||

yathā vā—

kalindajā-kūla-purandare dṛśor

adhvany avāpte prathamādhvanī-natām |

trapāñcitaṁ kiñcid akuñci cañcalaṁ

vilakṣayā śyāmalayā dṛg-añcalam ||

śrī-jīvaḥ : vilakṣo vismayānvite ity amaraḥ | tathā ||47||

viśvanāthaḥ : nāndīmukhī paurṇamāsīm āha—kalindeti | adhvanītnatāṁ pathikatām | trapāñcitam iti netra-mudraṇe kāraṇam | cañcalam ity autsukya-cāpalyābhyāṁ netrānta-bhāgodghaṭane | prathamety ākuñcitābhyāṁ prāptena bhayena tad-bhāgasyāpi saṅkucitīkaraṇam | vilakṣayā vismayānvitayā ||47||

viṣṇudāsaḥ : kalindajā-kūleti | śrī-kṛṣṇa-prathama-darśane tad-atula-saundaryādy-anubhavena vismitāyāḥ śyāmalāyāś ceṣṭitaṁ vṛndā nāndīmukhīṁ prati kathayati | prathamādhvanīnatāṁ nava-pānthatām | trapāñcitaṁ lajjā-yuktam | akuñci kuṭilam akāri | kuñca kruñca kauṭilyālpī-bhāvayoḥ karmaṇi ciṇ | vilakṣayā vismayena stabdhayā | dṛg-añcalaṁ locana-prāntam ||47||

—o)0(o—

|| 7.48 ||

sācīkṣā—

tiryag-vivartita-naṭan-nayana-tribhāgaṁ

praikṣiṣṭa yat taraṇijā-puline mṛgākṣī |

hṛn-magna-bhagna-makarāṅka-śarāgravan māṁ

sadyas tad adya nitarāṁ vivaśīkaroti ||

śrī-jīvaḥ : tiryag ity ādikaṁ kriyā-viśeṣaṇam | atra tirviṣṭapa-śabdavan nayanasya tirbhāgas tṛṭīya-bhāgaḥ | vivaśo’riṣṭa-duṣṭa-dhīḥ ity amaraḥ ||48||

viśvanāthaḥ : śrī-kṛṣṇaḥ subalam āha—tiryag iti | tiryak tiraścīnībhavan, tatrāpi vivartito bhramitaḥ | tatrāpi naṭan nṛtyan nayanasya tribhāgas tṛtīyo bhāgo yatra tad yathā syāt tathā | triviṣṭapa-śabdavad vināpi tīya-pratyayaṁ tad-arthāvagateḥ pūraṇārtha-pratyayānāṁ svādhikāra-gatatvāt | atra lajjādhikyād autsukyena netrasya tṛtīyo bhāga udghāṭitas tadaiva śrī-kṛṣṇa-dṛṣṭyāghātena tiraścīnīkṛtaḥ | tat-kṣaṇata evautsukya-vṛddhyā vivartitaḥ | tato harṣa-cāpalyābhyāṁ nartita iti jñeyam | mṛgākṣī śrī-rādhā tat-prekṣaṇam ||48||

viṣṇudāsaḥ : tiryag-vivartiteti | kadācid yamunā-pulināgatāyāḥ śrī-rādhāyāḥ sva-purato nijābhiprāya-vyañjaka-vakra-nirīkṣaṇam anubhūya parama-vivaśaḥ kṛṣṇaḥ subalena pṛṣṭa-tad-vaivaśya-kāraṇaḥ san taṁ prati sa-gadgadam āha—tiryak tiro’ñcan vivartito bhrāmitaś ca naṭan nṛtyaṁś ca nayana-tribhāgo’pāṅgo yatra tad yathā syāt tathā praikṣiṣṭeti-kriyā-viśeṣaṇam | tat prekṣaṇaṁ kim iva ? hṛn-magna-bhagna-makarāṅka-śarāgravat hṛdi magno bhagnaś ca yo makarāṅkasya kāmasya śaro bāṇas tasya yad agram agra-stha-phalaṁ tadvat | anyat spaṣṭam ||48||

—o)0(o—

|| 7.49 ||

vāma-dṛk-prekṣā—

pūrṇaṁ pramodottaralena rādhe

śyāmāṁ rasānāṁ nidhim indubhājam |

savyena netrāñjalinā pibantī

tvam unmanāḥ kumbha-bhavāyitāsi ||

śrī-jīvaḥ : rasānāṁ rasa-viśeṣāṇāṁ nidhim iti vārāṁnidhi-śabdavat samudrasyāpi vācitvam | indu-bhājam ity atra śrī-kṛṣṇa-pakṣe mukhasyaivendutvam atiśayoktyā darśitam | asyā lakṣaṇaṁ tu darśayiṣyate | savyena netrāñjalineti netrāñjaleḥ savya-bhāgena na tu samatāṁśenety arthaḥ | yathā caturbhujāyā iva bhavatyāḥ pakṣma-dvaya-saṁvṛtatayā netra-dvaya-rūpa-mañjari-dvayaṁ dṛśyate tena dvayenāpi rūpa-pānāt | samprati tu savyenaiva tenedṛśa-karma dṛśyata ity āha—savyeneti | pibantīti | śatṛ-pratyayenāvicchedokteḥ samyak pītasyāpi tasya bahir āvirbhāvād avicchedo darśitaḥ | tasyā apy aparicchinna-śaktitvaṁ vyañjitam | ataḥ kumbha-bhavasya tat-pīta-samudrasya ca hīnopamatvam eva jñāpitam | athavā—

pūrṇaṁ pramodottaraleṇa rādhe 


mano murāre rasa-vāri-rāśim |


savyena netreṇa vidhāya pītaṁ 


taṁ kumbha-jātaṁ bhavatī jigāya || pāṭhāntaraṁ draṣṭavyam ||49||

viśvanāthaḥ : lalitā sambhuktālaṅkṛtāṁ śrī-rādhām āha—pūrṇam iti | pramoda evottarala udgata-taraṅgaḥ | rasānāṁ jalānāṁ śṛṅgārādi-rasa-viśeṣāṇāṁ ca | śyāmaṁ śyāma-varṇaṁ śrī-kṛṣṇaṁ ca | induś candraḥ | pakṣe prathamātiśayoktyā śrī-kṛṣṇa-mukham | savyena vāmena netrāñjalinety ūrdhvādhaḥ-sthitasya pakṣa-dvayasya pāṇi-dvayatvenānubhavāt | kumbhabhavo’gastyaḥ | atra vāma-netrasya sampūrṇodghāṭanaṁ samprayogottara-kāle lajjāpagamāt, svābhiyogatvaṁ punar api sambhoga-spṛhodayāt ||49||

viṣṇudāsaḥ : pūrṇam iti | kadācid vijane śrī-kṛṣṇam ālokya tṛṣṇayā tat-saundaryādikaṁ kenāpi vyājenekṣamāṇāṁ śrī-rādhāṁ prati vṛndā sa-narma provāca | rasānāṁ nidhiṁ samudraṁ, pakṣe rasānāṁ śṛṅgārādīnāṁ nidhim ākaram | indu-bhājaṁ candra-yuktam | pākṣikārthe indu-śabdena prakāśakatva-śītalatvādi-guṇa-sāmyān mukham eva lakṣitam | tad yuktam | netram evāñjalis tena karaṇa-bhūtena savyena vāmeneti tenaiva tādṛśīnāṁ tat-pānaucityāt, ata evaika-vacanaṁ ca | unmanā utkā sotkaṇṭety arthaḥ | durmaṇā vimanā antar-manāḥ syād utka unmanāḥ ity amaraḥ | kumbha-bhavāyiteti kumbhabhavo’gastyaḥ sa ivācaratīti acārārthe, kartuḥ kyaṅ sa-lopaś ca [pā. 3.1.11] iti kartari kyaṅ-antyāt ktaḥ ||49||

—o)0(o—

|| 7.50 ||

kaṭākṣaḥ—

yad gatāgati-viśrānti-vaicitryeṇa vivartanam |

tārakāyāḥ kalābhijñās taṁ kaṭākṣaṁ pracakṣate ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **gataṁ lakṣya-paryantaṁ gamanam | āgatis tata āgamanam, viśrāntis tayor madhya evātisūkṣma-kāle lakṣya-saha-sthitiḥ | tāsāṁ vaicitryeṇa camatkāritvena nivartanam āvṛttyābhyāsaḥ | tārakāyāḥ kanīnikāyāḥ ||50||

viṣṇudāsaḥ : yad gatāgatīti | gataṁ gamanam āgatir āgamanaṁ viśrāntis tad-dvayor abhāvena sthagitatā tāsāṁ vaicitryeṇa vinoda-viśeṣa-vaiśiṣṭyena vivartanaṁ bhramaṇaṁ tārakāyāḥ netra-kanīnikāyāḥ kalābhijñā rasa-vettāraḥ pracakṣate kathayanti | cakṣiṅ vyaktāyāṁ vāci adādiḥ ||50||

—o)0(o—

|| 7.51 ||

yathā—

citraṁ gauri vivartate bhramikarī viśramya viśramya te

dṛk-tārā-bhramarī gatāgatim iyaṁ karṇotpale kurvatī |

yasyāḥ kelibhir ākulīkṛta-mateḥ padmāli-vārtā kva sā

gāndharve madhusūdanasya nitarāṁ svasyāpy abhūd vismṛtiḥ ||

**jīvaḥ : **he gauri he gaurāṅgi gandharve śrī-rādhe | padmā-nāmnyā āliś candrāvalī tasyā vārtā kva ? sā tu dūre sthitety arthaḥ | pakṣe padmāliḥ padma-śreṇī | madhusūdano bhramaraḥ | bhramir bhramaṇam ||51||

**viśvanāthaḥ : **śrī-rādhāṁ prati dūtī svayaṁ śrī-kṛṣṇo vā prāha citram iti | karṇotpale iti | gatāgati-viśrāntayaḥ karṇotpale dṛśyante mātram | kintu śrī-kṛṣṇa-mukhaṁ spṛṣṭvā eva tāḥ phalantīty āha yasyā ity ādi | padmāliḥ kamala-śreṇī, pakṣe padmā-sakhī candrāvalī madhusūdanasya bhramarasya śrī-kṛṣṇasya ca | ātma-vismṛtir yato bhramikarī buddhi-bhrami-karī ||51||

**viṣṇudāsaḥ : **citram iti | sva-kaṭākṣa-kṣepaṇenaiva kṛṣṇasya yad vaivaśyaṁ jātam | tat tu tatra tadaiva daivād āgata-candrāvalī-sakhī-padmā-darśanena jāterṣyayā candrāvalī-hetukam utprekṣamāṇāṁ śrī-rādhāṁ dṛṣṭvā tāṁ prati vṛndā tattvaṁ nirdiśati | vivartate bhrāmyati | dṛk-tārā locana-kanīnikaiva bhramarī | yasyāḥ dṛk-tārā-bhramaryāḥ | kelibhir vilāsaiḥ padmāli-vārtā kamala-śreṇi-vṛttāntaḥ | pakṣe, candrāvalī-vṛttaṁ madhusūdanasya bhramarasya pakṣe śrī-kṛṣṇasya | svasyāpi ātmano’pi | alaṅkāra-kaustubhe–

ehīti pṛṣṭhaga-sakhīkṣaṇa-kaitavena 


vyāvṛya yo mayi tayā nihitaḥ kaṭākṣaḥ |


pratyastravan mama kaṭākṣam avāpy śānto’py


antar bibheda sa nikṛtta-śarārdhavan me || [a.kau. 5.18]

tatraiva –

tasyās trapā-bhaya-viṣāda-viveka-dhairya-


dainyābhilāṣa-bhara-korakitaḥ kaṭākṣaḥ |


unmāda-moha-mada-dāha-visarpa-śūla-


tṛṣṇānvito jvara ivātmani me praviṣṭaḥ || [a.kau. 5.147]


tava śaśimukhi rādhe dakṣiṇādakṣiṇābhyāṁ


śravaṇa-patham upātataḥ preṅkhayāyaṁ kaṭākṣaḥ |


nibhṛta-rabhasa-vegāropitaḥ śāṅkhikānāṁ 


krakaca iva mamoccaiḥ kṛntati svānta-śaṅkham || [a.kau. 5.148]


śaśimukhi tava rādhike kaṭākṣaḥ


prathamam abhūd amṛta-dravātivarṣī |


atha hṛdi viniviṣṭa eva hālāhala-


paridigdha-śavāyamāṇa āste || [a.kau. 8.144]


āloki sā bāla-kuraṅga-netrā


rādheva rādhā bhuvane’dvitīyā |


adyāpi me santi mano-nikhātās


te tat-kaṭākṣā iva tat-kaṭākṣāḥ || [a.kau. 8.27] ||51||

—o)0(o—

|| 7.52-53 ||

ity eteṣām asaṅkhyānāṁ dig eveyaṁ pradarśitā |

yathocitam amī jñeyā nāyake’py agha-vidviṣi ||

svābhiyogā iti proktāś ced amī buddhi-pūrvakāḥ |

svabhāvajās tu bhāvajñair anubhāvāḥ prakīrtitāḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **amī vācikāṅgika-cākṣuṣāḥ ||52||

viśvanāthaḥ : nāyake’pi jñeyā, yathā—

    mad-adhara-viluṭhad-vilocanāntaṁ


    mṛdula-latā-nava-pallavaṁ daśantam |


    sakhi harim avalokya bhānujāyās


taṭa-vipine sphuṭad-antarāsmi jātā || [u.nī. 14.6]

gītāvalyāṁ ca—

    kuṭilaṁ mām avalokya navāmbujam upari cucumba sa raṅgī |


    tena haṭhād aham abhavaṁ vepathu-maṇḍala-sañcalad-aṅgī ||


    bhāmini pṛccha na vāraṁ vāram |


    hanta vimuhyati vīkṣya mano mama vallava-rāja-kumāram ||dhruva||


    dāḍima-latikām anu nistala-phala-namitāṁ sa dadhe hastam |


    tad anubhavān mama dharmojjvalam api dhairya-dhanaṁ gatam astam ||


    adaśad aśoka-latā-pallava-mayam atanu-sanātana-narmā |


tad aham avekṣya babhūva ciraṁ bata vismṛta-kāyika-karmā || [gītāvalī 8] iti |

tathā yugapad nāyaka-nāyikayor yathā ānanda-vṛndāvane—

    kṛṣṇe karṣati koka-yugmam abalā dorbhyāṁ dadhuḥ svastikaṁ


    kaṇṭhe cāru mṛṇālam arpayati tāś cakrur bhujān bhaṅgurān |


    padmaṁ jighrati pāṇibhiḥ pidadhire vaktraṁ jala-krīḍane


tāsāṁ tasya babhūva saurata-rasaḥ ko’pīṅgitair iṅgitaiḥ || [ā.vṛ.caṁ. 20.87] iti | 

amī vācikāṅgika-cākṣuṣāḥ buddhi-pūrvakāḥ | evaṁ śrutvā dṛṣṭvā ca mat-kānto’yaṁ mayy anurajyatv iti buddhiḥ pūrvaṁ yeṣāṁ te | kintv anubhāvatayaiva darśitā iti jñeyam | tatra vācikānāṁ keṣāṁcid anubhāvatayaiva prathamam udbhūtatve’pi idaṁ dṛṣṭvā mayy anurajyatv iti paścād udbuddhyāpi svābhiyogatvam | buddhi-pūrvakā ity atra pūrva-śabdasya yoga-mātrārtha-tātparyād ity api jñeyam ||52||

viṣṇudāsaḥ : iti evaṁ vācikāṅgika-cākṣuṣa-bhedena eteṣāṁ svābhiyogānām ||52||

svābhiyogā iti | abhi sarvato-bhāvena yojanaṁ nija-bhāva-prakāśanena kāntaṁ prati sammilanam abhiyogaḥ | sa tu svena ātmanaiva svābhiyogaḥ, yujir yoge rudhādiḥ bhāve ghañ| tasya bahutve svābhiyogāḥ | amī vācikāṅgika-cākṣuṣa-rūpā ye proktās te ced yadi buddhi-pūrvikāḥ sva-yogārthaṁ vicārya kṛtāḥ syus tadaiva svābhiyogāḥ | yadi tu svabhāvajāḥ kānta-darśanādiknā svata evotpannā bhavanti | tarhi anubhāvāḥ svaāntarastha-bhāvasya bodhakāḥ prakīrtitā ity arthaḥ | bhāvajñair iti bhāva-śabdenātra rasādir upalakṣyate, rasa-bhāva-tad-ābhāsādi-vedibhir ity arthaḥ ||53||

—o)0(o—

|| 7.54 ||

atha āpta-dūtī—

na viśrambhasya bhaṅgaṁ yā kuryāt prāṇātyayeṣv api |

snigdhā ca vāgminī cāsau dūtī syād gopa-subhruvām |

amitārthā nisṛṣṭārthā patra-hārīti sā tridhā ||

**śrī-jīvaḥ : **mitho melakatvam eva dūtī-lakṣaṇaṁ prasiddham iti tad anuṭaṅkya tad-viśeṣān lakṣayitum āha—athāpteti ||54||

**viśvanāthaḥ **: paraspara-milana-rūpe vastuni ghaṭakatvaṁ dūtī-lakṣaṇaṁ spaṣṭam iti tad alakṣayitvā tad-viśeṣaṇe lakṣayati—athāpteti ||54||

**viṣṇudāsaḥ : **atheti | viśrāntasya viśvāsa-viśeṣasya | prāṇānām atyayeṣu api vināśeṣu satsv api | vāgminī vāco-yukti-nipuṇā | vāco-yukti-paṭur vāgm vāvadūkaś ca vaktar ity amaraḥ | amitārtheti saṁjñā-trayī tat-tat-karmaṇo niruktyā rasa-śāstra-kṛtā paribhāṣeyam | tatrāmito’parimito’nyair anavagāhyo’rthaḥ prayojanaṁ yasyāḥ sāmitārthā kevalam iṅgitenaiva tayos tat-tad-icchā-saṅgādi-kāraṇatvāt | nisṛṣṭaḥ nikṣiptaḥ arthaḥ prayojanaṁ yasyāṁ sā nisṛṣṭārthā | patraṁ haratīti patrahārī karmaṇyan tato ṇīp | patram ity upalakṣaṇaṁ sandeśa-mātrasya | agre tal-lakṣaṇe vyaktīkariṣyate ||54||

—o)0(o—

|| 7.55 ||

tatra amitārthā—

jñātveṅgitena yā bhāvaṁ dvayor ekatarasya vā |

upāyair melayet tau dvāv amitārthā bhaved iyam || 7.55 ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **amita aparimitaḥ arthaḥ kāryaṁ yato bhavati sā | āsāṁ yathā-pūrvaṁ śraiṣṭhyaṁ jñeyam | dvayor nāyaka-nāyikayor bhāvam abhiprāya-mātraṁ jñātvā ekatarasya nāyikāyā nāyakasya vety arthaḥ ||55||

viṣṇudāsaḥ : jñātveti | dvayor nāyikā-nāyakayoḥ tau dvau nāyikā-nāyakau karma-bhūtau melayet saṅgamayet ||55||

—o)0(o—

|| 7.56 ||

yathā—

sā te bakāntaka kaṭākṣa-śarārditāpi

jīrṇaṁ trapā-kavacam eva vṛthā vahantī |

varṇair nunoda mukha-candra-vigāhibharmāṁ

gamyair dṛśāṁ guṇatayā na kila śrutīnām ||

**śrī-jīvaḥ : **guṇatayā viṣayatayā guṇā guṇeṣu vartanta itivat ||56||

viśvanāthaḥ : patrahārī dūtī nāyikāyā iṅgitaṁ jñātvā nāyakaṁ prati patra-miṣeṇa tadāviṣkaroti—sā te baketi | he bakāntaka ! tava prema-kaṭākṣa-pīḍitāpi yuvati-jana-sahaja-lajjā-kavacena mugdhā patra-gata-varṇair māṁ nunoda prerayāmāsa | kim akṣarair likhitais tarhi tat-patraṁ dehi vācayitvā jñāsyāmi | tvaṁ patrahārī dūty asi | nahi nahi mukha-candra-vigāhibhir varṇais tarhi tān evoccārya kathaya śuśrūṣur asmi | tvaṁ patrahārī nisṛṣṭārthā vā ? nahi nahi dṛśāṁ guṇatayā viṣayatayā gamyair jñeyair na tu śrutīnām | tena tan-mukha-dhausaryaṁ dṛṣṭvā tayā apreṣitaivevāyātāsmīti mām amitārthāṁ dūtīṁ viddhīti bhāvaḥ ||56||

viṣṇudāsaḥ : sā te iti | śrī-kṛṣṇa-darśanodbhūta-kṣobhato nirālambam apy ātmānaṁ saha lajjayā bahiḥ kutracid apy aprakāśayantīṁ śrī-rādhām anumīya kācid amitārthā dūtī śrī-kṛṣṇāntikam upetya sānukrośaṁ tac-caritaṁ nivedayati | kaṭākṣa eva śaras tenārditāpi trapā lajjaiva kavacaḥ sannāhas tam | atha tanutraṁ karma daṁśanaṁ | uruś chadaḥ kaṅkaṭako jagaraḥ kavaco’striyām ity amaraḥ | sannāhas tu kośāntarāj jñeyaḥ | vṛtheti śarārditatvāt kavacasyākiñcitkara-vivakṣayā | ata eva jīrṇam iti kavacasya viśeṣaṇaṁ dattam | mukha-candra-vigāhibhir varṇaiḥ karaṇa-bhūtair māṁ nunoda preritavatī |

nanu bhadraṁ kathyatāṁ sā kim uktavatī—yadyapi mukha-candra-vigāhibhir iti viśeṣaṇān mukhyayā vṛttyā varṇa-śabdenātra dyutir eva kathitā, tathāpi yat kṛṣṇasyānyārtha-pratītivad uṭṭaṅkanaṁ, tat tu parama-vidagdhena tena tasyā mukhenaiva śuśrūṣayoktam iti bhāvaḥ | tatra hetu-garbha-viśeṣaṇenaiva tad vyañjayati—kimbhūtaiḥ varṇaiḥ ? dṛśāṁ netrāṇāṁ guṇatayā viṣayatayā gamyair jñeyaiḥ tvad-virahodbhūta-mukha-dhausaryair ity arthaḥ | na tu śrutīnāṁ karṇānāṁ viṣayatayā gamyair akṣara-rūpair ity arthaḥ ||56||

—o)0(o—

|| 7.57-58 ||

atha nisṛṣṭārthā—

vinyasta-kārya-bhārā syād dvayor ekatareṇa yā |

yuktyobhau ghaṭayed eṣā niṛṣṭārthā nigadyate ||

yathā—

aghadamana jagaty anargha-rūpā

vilasati sā guṇa-ratna-rāśir ekā |

dhig apaṭu-matir asmi yat purastāt

kaṭhina-maṇes tava vaktum udyatām ||

**śrī-jīvaḥ : **jagaty anargha-rūpety ādinā tayā sahaja-sneho darśitaḥ | tataś ca sambhavantīm api tat-preraṇāṁ dhig apaṭu-matir asmīty ādinā nirākṛtya svayam eveyaṁ mamoktir iti vyaktīkṛtya tata eva tad-eka-hita-sādhane pravṛtti-darśanayā tat-pratirūpatāṁ darśayitvā tan-nyasta-bhāratvaṁ nigūḍhatayā vyañjitam | kaṭhina-maṇer iti | yathā hīrakādi-maṇer ujjvalatayātmānaṁ darśayann api spṛṣṭaḥ san kaṭhinatayaivānubhūyate | na tu karpūra-maṇivat tāpena yat kiñcit snigdhatayāpi tat tulyasyety arthaḥ | tad idaṁ tu tasya sākūtam audāsīnyaṁ dṛṣṭvā sa-praṇaya-kopaṁ vacanam ||57-58||

**viśvanāthaḥ : **anargham amūlyaṁ rūpaṁ gaurima-mātram | trijagati durlabhatvād iti bhāvaḥ | kiṁ vaktavyam ? āṅgikaṁ saundarya-saukumārya-saurabhya-yathaucitya-sthūlatāvṛttādikaṁ tathā vācikaṁ sausvaryādi ca | kiṁ ca mānasā dhairya-gāmbhīryādi-guṇā duṣpārā evety āha—guṇa-ratneti | tena tava nayanendriyeṇa tasyā rūpa-mātrasya jighṛkṣāyāṁ mūlyaṁ kiñcin na dṛśyate ghrāṇādīndriyaiḥ saurabhya-sausvaryādīnāṁ kiṁ vaktavyaṁ dhairyādi-guṇānāṁ tu kiṁtamām eveti bhāvaḥ |

nanv aham api jagaty anargha-rūpo bhavāmi sarvatra nagarādau pṛṣṭvā pratyehi tataś ca sva-saundaryādikaṁ tasyā nayanādibhyo dattvā vinimayena tasyā api tat tat sarvaṁ jighṛkṣāmīty ata āha—dhig iti |

nanu kim ity ātmānaṁ nindasīty ata āha—yat tava purastād vaktum udyatāsmīti | kaścid atra bhavya-loko nāstīti yas tava tasyāś ca saundaryādikaṁ tulām ārohya kiyad antaraṁ bhavet tad vakti |

nanu dharmasya śapathaṁ tvam eva jānāsi ced antaraṁ tarhi paramārthaṁ brūhi pratyeṣyāmīty ata āha—kaṭhineti | tava ekena kaṭhoratva-guṇena hy uparaktāḥ sarva eva guṇā alpa-mūlyā abhūvan | tasyās tu snigdhatvenaikena maṇḍitāḥ paramotkarṣam avāpur iti bhāvaḥ | atra pūrva-śloke varṇair nunoda iti uttara-śloke nibhṛtam arpitā sandeśa-vāg itīveha śloke amitārthā-patrahāryor asādhāraṇaṁ lakṣaṇaṁ kiñcin nāstīti pāriśeṣyād iyaṁ nisṛṣṭārthaiva jñeyā ||57-58||

**viṣṇudāsaḥ : **vinyasteti | vinyastaḥ samarpitaḥ kārya-bhāraḥ prayojana-dhurā yasyām | dvayor nāyika-nāyakayor madhye ekatareṇa janena yuktyā vicāreṇa ubhau dvau nāyika-nāyakau ghaṭayet melayet ||57||

aghadamaneti | śrī-kṛṣṇa-saṅgamārthaṁ śrī-rādhayā nyasta-bhārā kācin nisṛṣṭārthā dūtī śrī-kṛṣṇāntikam upavrajya prastāvāvasare taṁ prati tasyā evotkarṣaṁ varṇayati | anargha-rūpā anargham amūlyaṁ nirupamaṁ rūpaṁ saundaryaṁ, kiṁ vā rūpaḥ rūpaṇaṁ prekṣaṇam api yasyāḥ sā | guṇa-ratna-rāśiḥ guṇā eva ratnāni teṣāṁ rāśiḥ puñja-bhūtā, kiṁ vā guṇānāṁ ratna-rāśiḥ samudraḥ | ekā advitīyā | dhig apaṭu-matir ity ātmano’paṭu-matitva-khyāpanāt tasyāḥ preraṇāṁ saṅgopya tasya tasyām ādarātiśayenotkaṇṭhā-viśeṣaḥ saṁvardhitaḥ | kaṭhina-maṇeḥ kaṭhora-śreṣṭhasyeti svasyā apaṭu-matitve hetum uktvā tasyāḥ antar bahir api parama-sukumāratā dhvanitā | ākṣepa-nāmāyam alaṅkāraḥ | tal-lakṣaṇaṁ yathā—

    vastuno vaktum iṣṭasya viśeṣa-pratipattaye |


niṣedho yaḥ sa ākṣepa uktānukta-prayojanaḥ || iti |

iti tatrāyam ukta-prayojana-rūpākṣepaḥ ||58||

—o)0(o—

|| 7.59-60 ||

atha patrahārī—

sandeśa-mātraṁ yā yūnor nayet sā patra-hārikā |

yathā—

tayā nibhṛtam arpitā mayi mukunda sandeśa-vāg-

vrajāmbuja-dṛśādya yā śruti-puṭena tāṁ svīkuru |

praviśya mama nirbhaye yad iha sāndra-nidrotsave

kadarthayasi dhūrta māṁ kim iva yuktam etat tava ||

**śrī-jīvaḥ : **citrīyate āścaryaṁ karoti ||60||

**viśvanāthaḥ : **sāndra-nidreti | svapne’py ahaṁ tvan-manaskāsmīti svānurāgo darśitaḥ ||60||

**viṣṇudāsaḥ : **tayā nibhṛtam iti | kayācid vraja-devyā preṣitā kācit patrahārī dūtī rahasi kṛṣṇa-sannidhim upasaṅgamya tasyā vācikaṁ taṁ prati nivedayati | vrajāmbujadṛśā kartryā yā sandeśa-vāk tāṁ sandeśa-vācaṁ śruti-puṭe svīkuru śṛṇv ity arthaḥ | kadarthayasi dunoṣi |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    tvad-ukta-muktaṁ sakhi kṛṣṇa-sannidhau


    tad uktam etac ca nivedayāmi te |


    prasādanenālam anena nigraho’py


anugraho’yaṁ mama yaḥ kṛtas tayā || [a.kau. 5.145] ||60||

—o)0(o—

|| 7.61-62 ||

tāḥ śilpa-kārī daivajñā liṅginī paricārikā |

dhātreyī vana-devī ca sakhī cety ādayo vraje ||

atra śilpa-kārī—

tvām āhuḥ pramādākṛtiṁ bhagavatas tvaṣṭur dvitīyāṁ tanuṁ

tat tūrṇaṁ likha rūpam atra bhuvane yad vetsi lokottaram |

ity abhyarthitayā mayādya phalake tvāṁ prekṣya sā citritaṁ

citrā citra-daśāṁ gatā sahacarī-netreṣu citrīyate ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : tvaṣṭur viśvakarmaṇaḥ | viśvakarmā eva tvaṁ strī-rūpeṇāvatīrṇāsīti bhāvaḥ | ity abhyarthitayaiveti citrāyayava kartryety arthaḥ | citrasyālekhyasya daśāṁ jāḍyam | ālekhyāścaryayoś citram ity amaraḥ | sahacarīṇāṁ netreṣu citrīyate āścaryam ivācarati | namo-varivaś-citra-ṅaḥ kyac [pā. 3.1.19] ity ācārārthe kyac ||62||

viṣṇudāsaḥ : tā iti | śilpakārīti karmaṇy an | liṅginī tāpasy-ādi-veśa-dhāriṇī | paricārikā sevā-parāyaṇā | dhātreyī dhātryāḥ putrī | strībhyo ḍhak [pā. 4.1.120] ity apatyārtha-ḍhak-pratyayaḥ | tasmāt ṅīp | vana-devī vṛndādiḥ | tā eva krameṇodāhriyante ||61||

tatreti tatra śilpa-kāryādi-saptasu vaktavyāsu śilpakārī kathyata iti śeṣaḥ | tvām āhur iti kācit śilpakārī śrī-kṛṣṇasya dūtyaṁ kurvatī citrāyāḥ sadanam āgatā | tad anu tayā lokottara-rūpa-nirūpaṇe preritā satī sā yāthārthyāt śrī-kṛṣṇa-mūrtiṁ vilikhya darśitavatī | tad-darśanād eva citrāyā yā daśā āvirbabhūva | tāṁ sahetukām eva śrī-kṛṣṇāntikam āgatya sā śilpa-kārī nivedayati | āhuḥ kathayanti śāstrajñā iti śeṣaḥ | pramadākṛtiṁ vanitākārām | tvaṣṭur viśvakarmaṇaḥ | tasya tat-tan-nirmāṇe tat-tac-chaktimattvāt | vetsi adbhutā ca sā daśā ceti gatā prāptā satī citrīyate āścaryam ivācarati | namo-varivaś-citra-ṅaḥ kyac [pā. 3.1.19] ity ācārārthe kyac | ṅittvād ātmanepadam | sahacarī-netreṣu iti sahacarīṇāṁ sadā saha-vihāriṇīnām api tad-daśānubhavenātiśaya-camatkāra-kathanāt tasyā nitānta-vaivaśyaṁ dhvanitam | kiṁ vā citra-daśāṁ citrasyālekhyasya daśāṁ jāḍyotpattyā tadvan niścalatām | ālekhyāścaryayoś citram iti nānārthe | anyat sarvaṁ samam eva ||62||

—o)0(o—

|| 7.63 ||

daivajñā—

tavādya śubha-rohiṇī-vṛṣabha-rāśi-bhājaḥ parām

avetya gaṇanād ahaṁ sukha-samṛddhim atrāgatā |

tad ehi mudirākṛte parama-citra-kodaṇḍa-bhāg

akhaṇḍa-vidhu-maṇḍalā bhavati vidyud uddyotatām ||

śrī-jīvaḥ : parama-citrety ādau kodaṇḍa-vidhu-vidyud-rūpatayā bhrū-mukha-gaurāṅyādhyavasiteti prathamātiśayokti-nāmālaṅkāraḥ | tad uktaṁ—upamānenāntar-nigīrṇasya svopameyasya yad adhyavasānaṁ saikātiśayoktir iti | bhavati tvayi ||63||

**viśvanāthaḥ : **bhavati tvayi | vidyud iti prathamātiśayoktyā | śrī-rādhā-kodaṇḍe bhruvau | vidhu-maṇḍalaṁ mukham ||63||

viṣṇudāsaḥ : taveti | śrī-kṛṣṇena preṣitā kācid daivajñā dautyārthaṁ śrī-rādhāntikam āgatya tad-anumodanam iṅgitenonnīya sādhitārthā satī tāṁ saṅketasthāṁ vidhāya tataḥ punaḥ suhṛdbhiḥ saha viharantaṁ śrī-kṛṣṇam upavrajya taṁ tatrāninīyṣuḥ tad-rāśi-candramaḥ prāśastya-kathana-vyājenāhvayanty āha—mudirākṛte he jalada-kānta-mūrte iti tvayy eva vidyutaḥ śobhātiśayo bhavitā, tasyāś ceti paraspara-milanaucityaṁ dhvanitam | ata eva ehi āgaccha | parama-citra-kodaṇṭa-bhāg iti akhaṇḍa-vidhu-maṇḍaleti ca viśeṣaṇa-dvayena upamā-rūpāyā vidyutaḥ parama-vilakṣaṇatāṁ sūcayitvā upameya-bhūtāyāḥ śrī-rādhāyāḥ śrīmad-aṅga-kāntīnāṁ bhrū-yugasya śrīman-mukha-candrasya ca suṣṭhu lokottaratvaṁ vyañjayantī paramālabhya-lobho dhvanitaḥ | tatra vidyud iti śrīmad-aṅga-kāntīnāṁ, parama-kodaṇḍa-bhāg atyadbhuta-dhanur anviteti bhrū-yugasya | akhaṇḍa-vidhu-maṇḍalā akhaṇḍaṁ pūrṇaṁ vidhu-maṇḍalaṁ candra-bimbaṁ yasyāṁ seti mukha-candrasyeti vivektavyam |

prathamātiśayoktir iyam | tal-lakṣaṇaṁ, yathā—

    niścayo’ntar nigīrṇasyopameyasya pareṇa yaḥ |


prathamātiśayoktiḥ sā vidvadbhiḥ khalu kathyate || iti |

udyotatām uccaiḥ prakāśatām ity āśīrvāda-miṣeṇa tac-chobhaiva viśeṣitā ||63||

—o)0(o—

|| 7.64 ||

liṅginī—

liṅginī tāpasī-veśā paurṇamāsīvad īritā ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ: liṅginīti | liṅgaṁ cihnaṁ veśa iti yāvat | tad eva śīlaṁ yasyāḥ sā veśa-dhāriṇīty arthaḥ | tāpasyās tapasvinyā veśa iva veśaḥ kāṣāya-vastrādi-paricchado yasyāḥ sā | tāpasī-veśā | tapasvī tāpasaḥ parikāṅkṣī vācaṁyamo muniḥ ity amaraḥ ||64||

—o)0(o—

|| 7.65 ||

yathā—

sarale na vidhehi putri cintāṁ

vaśagas te bhavitā vrajendra-sūnuḥ |

yad ahaṁ caturātra siddha-mantrā

jaratī pravrajitā tavāsmi dūtī ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ : **catureti | prathamaṁ cāturyeṇaiva taṁ vaśīkaroti tenāśaktau siddha-mantreti tan-nāmnā mantra-japena mantra-siddher vaśīkaraṇaṁ phalaṁ prasiddham eveti bhāvaḥ |

nanu, kadā te mantra-siddhir abhūd ity āha—jaratīti | bālyād ārabhya mantra-jape’vakāśa-prāpty artham eva mayā saṁnyāsaḥ kṛta iti bhāvaḥ | atra prathamena viśeṣana-dvayena tad-antaḥ-karaṇasya dvitīyena tad-bahiḥ-karaṇasyāpi vaśīkāraḥ | vayo’dhikatvena saṁyāsitvena ca mayi tasya tat-pitroś ca gauravādhikyād ājñā-pālanam āvaśyakaṁ bhāvīti bhāvaḥ ||65||

viṣṇudāsaḥ: sarale iti | śrī-kṛṣṇa-saṅga-prāpty-utkaṇṭhayā śrī-rādhāyā mano-vaikalyaṁ nāndīmukhī-mukhāc chrutvā śrī-paurṇamāsī tām abhupetya sāntva-sambhāṣitenāśvāsayati | sarale iti sambodhya tasyāḥ saṅga-prāptiṁ vinā śrī-kṛṣṇa-manaḥ-kṣobhātiśayājñātṛtvaṁ dhvanitam | yuktaṁ caitat hasta-prāpte’py abhīṣṭa-padārthe sudurlabhatva-mananān manaḥ-pratītir na bhavaty eva | eṣaivānurāgasya rītiḥ | tasya vaśagatve hetuḥ—yat yato’haṁ tava dūtī, tatrāpi caturā dūtya-karmasu parama-nipuṇā |

nanu,

snigdhair ebhiḥ sakhibhir akhilair dhenu-vṛndānusāri


nārī-vārtā-vimukha-hṛdayaḥ kānanānte carāmi |


māṁ svairiṇyas tad api yad imā dūṣayanti prakāmaṁ


tad-vijñaptiṁ drutam iha jarad-gopa-goṣṭhyāṁ kariṣye || [vi.mā. 2.34]

ity ādi-vidagdha-mādhava-rītyā tasya svātantryātiśayaḥ parama-durārādhyatvaṁ śrūyate | tava cāturyeṇa kiṁ vā tasya kariṣyate ? tatrāha—siddheti | siddhaḥ sadyaḥ-phalado mantro yasyāḥ sā | mantra-balād eva tat tvayy anurāgiṇaṁ kariṣyāmīti bhāvaḥ | atra vraje iti siddha-mantrātvena svasya khyātiṁ prakhyāpya viśvāsaṁ janayati |

nanv evam api tat-sannidhi-gamana-bhāṣaṇādi vinā kathaṁ taṁ ditsyate, tat tu sadā suhṛn-maṇḍalair āvṛtena tena saha durghaṭam ? tatrāha—jaratī vṛddhā | jaratītvāt tan-nikaṭa-gamanādito na kenāpy anyathā sambhāvayiṣyata iti bhāvaḥ |

nanu, katham ivaivam ucyate yato dūtya-karmasu jaratīnām eva mukhyo’dhikāraḥ ? tatrāha—pravrajiteti | gaty-arthākarmaka-śliṣa-śīṅ-sthā-savasajanaruhajīryatibhyaś ca [Pāṇ 3.4.72] iti kartari ktaḥ | pra-śabdena gṛhaṁ prati punar-āgamanāpekṣāṁ nirasya yoga-rūḍhyā vṛttyā sannyāsinyā mama tat-tat-karmasu pravṛttir na kasyāpi kadāpi svapne’pi sambhāvanāspadaṁ bhaviṣyatīti bhāvaḥ ||65||

—o)0(o—

|| 7.66-67 ||

paricārikā—

lavaṅga-mañjarī-bhānumaty-ādyāḥ paricārikāḥ ||

yathā—

sahacara-pariṣattaḥ kṣipram ārād vikṛṣtas

tava guṇa-maṇi-mālām īśvari grāhitaś ca |

madhuripur ayam akṣṇoḥ prāpitaś cābhikakṣāṁ

bhaṇa punar api seyaṁ kiṅkarī kiṁ karotu ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : lavaṅga-mañjarīti | sarvāsu paricārikāsu lavaṅga-mañjaryā abhyarhitatvaṁ nāpalapanīyaṁ gaṇoddeśa-dīpikāyām api tasyā eva prāthamyād iti rahasyam ||66|| svayaṁ lavaṅga-mañjaryevāha—saheti ||67||

**viṣṇudāsaḥ : **sahacara-pariṣattaḥ iti | śrī-rādhikayā preṣitā lavaṅga-mañjarī sakhi-samāja-madhyasthaṁ śrī-kṛṣṇaṁ—

    aghahara balīvardaḥ preyān navas tava yo vraje


vṛṣabha-vapuṣā daityenāsau balād abhiyujyate | [u.va. 60]

ity ādi-rītyā sva-cāturī-racitena kenāpi miṣeṇa tato niṣkāsya sveśvarī-sannidhiṁ prāpayya ca tāṁ prati nivedayati | sahacara-pariṣattaḥ sakhi goṣṭhītaḥ |

    samajyā pariṣad goṣṭhī sabhā-samiti-saṁsadaḥ |


āsthānī klībam āsthānaṁ strī-napuṁsakayoḥ sadaḥ || ity amaraḥ |

sadiraprateḥ [pā. 8.3.66] iti yatvam | ārāt dūragati eva dūre sthitvety arthaḥ | tava guṇā eva maṇayas teṣāṁ mālā śreṇiḥ saiva mālā srak tām ity eka-śeṣaḥ | bhaṇa ājñāpaya | kiṅkarī dāsī||67||

—o)0(o—

|| 7.68 ||

dhātreyī—

dhātreyikāsmi madhumardana rādhikāyās

tvayy adbhutaṁ kim api vaktum ihāgatāham |

niṣpadya kṛṣṇa-rucir adya hiraṇya-gaurī

sadyaḥ sudhākara-kalā-dhavaleyam āsīt ||

śrī-jīvaḥ : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : dhātreyī dhātryāḥ putrī hiraṇya-gaurīyaṁ śrī-rādhā kṛṣṇa-ruciḥ śyāma-varṇā, pakṣe kṛṣṇe tvayi rucir yasyāḥ sā niṣpadya bhūtvā sadyas tat-kṣaṇād eva sudhākarasyaikā kaleveti tvayi prīty-utpatti-kāla eva vaivarṇya-kārśyayor evātiśayo jātas tathāpi sudheti | mādhuryam apāram iti bhāvaḥ ||68||

viṣṇudāsaḥ : dhātreyikāsmīti | śrī-rādhikāyāḥ kṛṣṇa-saṅgāprāptyā parama-vaiklavyam ākalayya tad-dhātrī-putrī kācit kṛṣṇāntikam āgatya tasyās tad-daśām āścarya-kathana-cchalena taṁ prati nivedayati | dhātryā upamātuḥ sutā dhātreyīty apatyārthe | strībhyo ḍhak [pā. 4.1.120], ṭiḍḍḥāṇañ [pā. 4.1.15] ity-ādinā tato ṅīp | pratyayasthāt kāt pūrvasyāta idāpy asupaḥ [pā. 7.3.44] iti it | dhātreyikā | madhumardaneti sambodhanena tasya kañcid atiśayam āviṣkṛtyānyathānupapattyā tad-eka-gatitvaṁ vaiyagryādhikyaṁ ca tasyā vyañjitam | adbhutatvam evāha—niṣpadyeti sā rādhikā hiraṇya-gaurī svarṇa-varṇāṅgī | kṛṣṇā nīlā ruciḥ kāntir yasyāḥ, pakṣe kṛṣṇe śrī-vrajendra-nandane rucir abhilāṣo yasyāḥ sā | niṣpadya bhūtvā adya adhunaiva | sadyas tat-kālam eva sudhākarasya candrasya kaleva dhavalā śvetāsīt | anena vaivarṇyātiśayatvaṁ, tatrāpi kalevety uktyā tasyāḥ kārśyātiśayatvaṁ ca dyotitam | adbhuta-kathana-pakṣe vyaktam eva | tat tad varṇasya vastunaḥ kāraṇaṁ vinā sadyas tat-tad-bhāvāt vibhāvanā-nāmālaṅkāraḥ | yathoktaṁ—kāraṇa-pratiṣeḍhe’pi kāryotpattir vibhāvanā ||68||

—o)0(o—

|| 7.69 ||

vanadevī—

jātyāhaṁ vana-devatāpi bhaginī kutrāpi te premataḥ

kvāpy ambā jananī kvacit priya-sakhī kutrāpi bhartuḥ svasā |

grīvām unnamaya prasīda racaya bhrūr iṅgitād īṅgitaṁ

kuryād vallava-kuñjaraḥ pariṇatiṁ vakṣoja-kumbhe tava ||

**śrī-jīvaḥ : **bhruvor iṅgitāc cālanād iṅgitaṁ bhāva-vyañjanāṁ racaya | tataś ca kuryā iti vakṣo-jayoḥ kumbhatvam āropya tasyāṁ ca kuñjcarītvaṁ vyañjitam | kuñjareṇa parihṛtya kṛta-dantāghātaḥ pariṇatiḥ | sā cātra gāḍhāliṅanādi-rūpā ||69||

**viśvanāthaḥ : **māna-bhaṅgārthaṁ vṛndayā prahitā kācit bahu-rūpā dūtī sva-vacanasya vaiyarthābhāvārthaṁ śrī-rādhāṁ prati svasyācintyāṁ siddhiṁ prakhyāpayantī prāha—jātyeti | kutrāpi samaye tava bhaginī anaṅga-mañjarī bhūtvā tvāṁ bhojayāmi paridhāpayāmi ca | ambā jananī mukharā bhūtvā hitam upadiśāmi | priya-sakhī lalitā-mūrti-dhāriṇī bhūtvā mānaṁ śikṣayāmi | bhartuḥ svasā nanāndā kuṭilā bhūtvā santarjayāmi | tvaṁ tu tadā tadā māṁ jñātuṁ na prādurbhūr evety adhunā tu sauhārdena dūtya-kāle sarvaṁ vyaktīkṛtya vacmi | ata eva grīvām unnamaya mad-diśīty arthaḥ | aham adṛṣṭacarī dṛṣṭacarī veti paricinv iti bhāvaḥ | tataś ca mad-gauraveṇa prasīda | yadi na bravīṣi tadā bhruvor iṅgitāc cālanād iṅgitaṁ bhāva-vyaktiṁ racaya, yathā vallaba-kuñjaras tava vakṣoja-kumbhe pariṇatiṁ sva-kareṇa pariṇāmam | mardanam iti yāvat | vakṣojayoḥ kumbhatvāropeṇa tasyāḥ kuñjarītvaṁ vyajya aucityaṁ darśitam ||69||

**viṣṇudāsaḥ: **jātyāham iti | maṅgalāyā māna-bhaṅgārthaṁ kṛṣṇena prahitā vṛndā tām upetya sa-sāntvanam anunayati | premata iti jātyā vanadevatāyā api bhaginyāditve sarvatra hetuḥ | bhaginy-ādi-sambandha-khyāpanena svasyāntaraṅgatva-vyañjanaṁ tu nija-vivakṣitānunaya-vacana-pratyākhyāna-nirāsāya | bhartuḥ svasā nanandā | grīvāṁ kandharāṁ | atha grīvāyāṁ śirodhiḥ kandharety api ity amaraḥ | unnamaya utthāpaya | bhurvor iṅgitād riṅganāc calanāt | īṅgitam ākāram anumitim ity arthaḥ | vallava-kuñjaraḥ kṛṣṇa eva kuñjaraḥ karī tava vakṣojaḥ stana eva kumbhas tasmin pariṇatiṁ gajena parivṛtya kṛta āghātaḥ pariṇatis tām ||69||

—o)0(o—

|| 7.70 ||

atha sakhī—

svātmano’py adhikaṁ prema kurvāṇānyonyam acchalam |

viśrambhiṇī vayo-veṣādibhis tulyā sakhī matā ||

śrī-jīva, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

viṣṇudāsaḥ : svātmana iti | svasya ātmano’pi | acchalam avyājaṁ viśrambhiṇī viśvāsa-yuktā sranbhu viśvāse ajantāt vau kaṣā-lasā-katthā-srambhaḥ [pā. 3.2.143] iti ghinuṇ | vaya ity atrādi-śabdād vaidagdhya-rūpa-mādhurya-vilāsādayo gṛhītāḥ | atra kāraṇa-viśeṣaś ca govinda-līlāmṛte [10.13, 16] nāndīmukhī-vṛndā-saṁvāde nirṇīto’sti | tatra vṛndā-praśnaḥ—

    āścaryaṁ hariṇā rādhā gāḍham āliṅgitā ciram |


    tad-asaṅgati-yuktāpi nirvṛtāsīt sakhī-tatiḥ ||

nāndīmukhyā uttaram—

    sakhyaḥ śrī-rādhikāyā vraja-kumuda-vidhor hlādinī-nāma-śakteḥ


    sārāṁśa-prema-vallyāḥ kiśalaya-dala-puṣpādi-tulyāḥ sva-tulyāḥ |


    siktāyāṁ kṛṣṇa-līlāmṛta-rasa-nicayair ullasantyām amuṣyāṁ


jātollāsāḥ sva-sekāc chata-guṇam adhikaṁ santi yat tan na citram ||70||

—o)0(o—

|| 7.71 ||

yathā—

na me śokas tasyāṁ yad iyam atipūtaiḥ priya-sakhī

hatā te dṛg-bhaṅgīṣubhir anupamāṁ yāsyati gatim |

paraṁ śocāmy uccair jagad idam ahaṁ yan madhuripo

vinā tasyāḥ prekṣām ahaha bhavitā vyartha-nayanam ||

śrī-jīva : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : viśākhā śrī-kṛṣṇaṁ prati śrī-rādhāyā daśamīṁ daśāṁ sūcayati—na me śoka iti | yadi tvam adhunāpi tām abhisartuṁ vilambase iti bhāvaḥ | jagad idaṁ śocāmīti idaṁ-padena sva-tarjanyā sva-saṅginīḥ sakhīr darśayati | tad-upalakṣitatvena sarvaṁ vrajasthaṁ strī-maṇḍalam ity arthaḥ | tvāṁ tu na śocāmi | yatas tvayā svecchayaiva strī-vadho gṛhyata eva | ātmānaṁ ca na śocāmi | yato’haṁ tām anu mariṣyāmy eveti bhāvaḥ ||71||

viṣṇudāsaḥ : na me śoka iti | śrī-kṛṣṇa-darśana-jātotkaṇṭhātaś carama-daśārambham upāśritāyāḥ śrī-rādhāyāḥ kācin madhyā-svabhāvā sakhī śrī-kṛṣṇāntikam āgatya nija-sakhī-vṛttaṁ jñāpayantī tam upālabhate | me mama tasyāṁ priya-sakhyām | atipūtair atiśaya-pavitrair iti viśeṣaṇaṁ tv asyā anupama-gati-prāptau hetur uktaḥ | dṛg-bhaṅgyā kaṭākṣās tā eva iṣavaḥ vāṇās taiḥ | kintu paraṁ kevalaṁ jagat karma-bhūtaṁ śocāmi, yad yasmād idaṁ jagat kartṛ prekṣāṁ sandarśanaṁ vinā bhavitā bhaviṣyati | he madhuripo iti sambodhya tasmin parama-naiṣṭhuryam āviṣkṛtam | ahaheti khede | vyarthaṁ nirarthakaṁ nayanaṁ yasyeti jagato viśeṣaṇaṁ vidheya-padam, jagat tv anuvāda-padam eva |

lalitāṣṭake (1) ca—

    rādhā-mukunda pada-sambhava-gharma-bindu-


    nirmañchanopakaraṇī-kṛta deha-lakṣām |


    uttuṅga-sauhṛda-viśeṣa-vaśāt pragalbhāṁ


    devīṁ guṇaiḥ sulalitāṁ lalitāṁ namāmi ||

amarau ca (34)—

    sā bālā vayam apragalbha-manasaḥ sā strī vayaṁ kātarāḥ


    sā pīnonnati-mat-payodhara-yugaṁ dhatte sa-khedā vayam |


    sākrāntā jaghana-sthalena guruṇā gantuṁ na śaktā vayaṁ


doṣair anya-janāśritair apaṭavo jātāḥ sma ity adbhutam ||71||[^15]

—o)0(o—

|| 7.72-73 ||

vācyaṁ vyaṅgyam iti dvedhā tad dūtyam ubhayor api ||

tatra kṛṣṇa-priyāyāṁ vācyaṁ, yathā—

śapa prahara tarja māṁ kṣipa bahiṣkuruṣvādya vā

kadāpi matir āgrahān na sakhi me viraṁsyaty ataḥ |

prayāmi tad ahaṁ harer upanayāya satyaṁ bruve

na sā śvasitu yā na vām anubhaven navāṁ saṅgatim ||

**śrī-jīva : **kṣipa vikira ||73||

viśvanāthaḥ : tad-dūtyaṁ tasyāḥ sakhyā dūtyam ubhayor nāyikā-nāyakayor viṣayayor ity arthaḥ | tuṅgavidyā śrī-rādhām āha [evam agre’py avatārikā jñeyā]—śapeti | sā na śvasitu mriyatām ity arthaḥ | yā vāṁ yuvayor navāṁ saṅgītam ||73||

viṣṇudāsaḥ : vācyam iti | ubhayor nāyikā-nāyakayoḥ | śapa prahareti—śrī-rādhāyā avahitthātaḥ saṅgopitam iti śrī-kṛṣṇe jātam anurāgam iṅgitenānumīya tayā tarjanādinā nivāritāpi tasyāḥ kācil laghu-prakharā sakhī kṛṣṇam ānetuṁ tad-antikaṁ jigamiṣus tāṁ prati sa-prauḍhi prāha | śapa ākrośa, atropālambhanārthasyāvivakṣitatvāt parasmaipadam | prahara tāḍaya, tarja vacasā nigṛhāṇa | kṣipa tiraskuru | ataḥ āgrahāt vakṣyamāṇa-prayatnāt | āgraham evāha prayāmīti | tat tasmāt | upanayāya ānayitum | na śvasitu na prāṇitu | vāṁ yuvayor navāṁ saṅgatiṁ nānubhaved yā sā na śvasitv ity anvayaḥ ||73||

—o)0(o—

|| 7.74 ||

vyaṅgyaṁ, yathā—

sakhi tarkitāsi kāmita-

kṛṣṇāguru-saurabhā tvam iha |

bhavad-abhimatārtha-vidhaye

naigama-savidhaṁ gamiṣyāmi ||

śrī-jīva : prathama-pakṣe kāmita-kṛṣṇāguru-saurabhety ekaṁ padam | dvitīye kāmita-kṛṣṇeti guru-saurabheti pada-dvayam | naigamo vaṇik nāgaraś ca | tatra dvitīye nāgaro vidagdha-sāmānya-vācy api tat-kāmitatvena prastutatvāt śrī-kṛṣṇam eva bodhayati ||74||

**viśvanāthaḥ : **kāmitaṁ kṛṣṇāguroḥ saurabhaṁ yayā, pakṣe kāmita-kṛṣṇā aguru-saurabheti pada-dvayam | naigamo vaṇig nāgaraś ca | naigamaḥ syād upaniṣad vaṇijo nāgare’pi ca iti viśvaḥ | sa cātra pratyāsattyā śrī-kṛṣṇa eva | savidhaṁ nikaṭam ||74||

viṣṇudāsaḥ : sakhi tarkitāsīti | śrī-kṛṣṇa-saṅgārtham utsuka-cittāṁ śrī-rādhikām ākāreṇa parijñāya kācit sama-madhyā tat-sakhī tatra śrī-kṛṣṇa-māninīṣus tāṁ sanarma-śleṣam āśvāsayati | tarkitāsi mayā jñātāsi | kāmitaṁ vāñchitaṁ kṛṣṇāguru-saurabhaṁ kālaguru-saurabham |

    vaṁśikāgurur ājārha-lohaṁ kṛmija-joṅgakam |


klāgurur vaguruḥ syāt tu maṅgalyā malligandhi yat || ity amaraḥ |

pakṣe śrī-kṛṣṇāṅga-liptam aguru-saurabhaṁ yayā | ata evaivaṁ kariṣyāmi | kiṁ tat ? nigamasya vaṇijaḥ | pakṣe nāgarasya kṛṣṇasya savidhaṁ nikaṭaṁ gamiṣyāmi | nāgaro vaṇik naigamau dvau ity amara-nānārthaḥ | nigame vaṇik-pathe bhavo naigama iti dvayor api niruktiḥ | naigamaḥ syād upaniṣad vaṇijo nāgare’pi ca iti viśvaḥ | kim-arthaṁ ? bhavad-amitartha-vidhaye bhavatyā yo’bhimato’rthas tasya vidhaye vidhānāya karaṇārtham ity arthaḥ| sādhayituṁ tvad-abhīṣṭam iti ca pāṭho’tra | arthas tu samāna eva ||74||

—o)0(o—

|| 7.75 ||

yathā vā—

tvam asi kim iva bāle vyākulā tṛṣṇayoccaiḥ

śṛṇu hitam avilambāṁ⁸** tatra yātrāṁ vidhehi |**

vilasad-amala-rāgaḥ pūrva-śailasya tiṣṭhan

vidhur upari cakori tvat-pratīkṣāṁ karoti ||

śrī-jīva : na vyākhyātam.

viśvanāthaḥ : śabda-śakty-utthaṁ vyaṅgyam udāhṛtyārtha-śakty-uttham āha—yathā veti | pūrva-śailasyopari | atra vidhu-pada-dṛṣṭyā śabda-śakty-utthaṁ vyaṅgyam idam iti na sambhāvanīyam | cakorīti sambodhana-pada-vaśād atiśayoktyaiva candra-padenāpi vyaṅgya-siddheḥ | nāpi rāga-śabdasya parivṛtty-asahatve tathātvaṁ vācyam | bhūmnā vyapadeśā bhavantīti nyāyenaikasya padāṁśa-mātrasya parivṛtty-asahatve tad-vyapadeśāyukteḥ ||75||

viṣṇudāsaḥ : pūrvatra sakhīti sambodhanāt sākṣād-vyaṅgyena dūtyam udāhṛtya vyapadeśaś ca dig-darśanārthaṁ tad udāharati yathā veti | tvam asīti | abhisārāya sajjitayā śrī-rādhayā śrī-kṛṣṇa-vṛttānta-jñānāya prasthāpitā kācit tan-nija-sakhī taṁ kṛṣṇaṁ saṅketasthaṁ vidhāya punaḥ utkaṇṭhayā nijāgamana-mārga-nirīkṣamāṇāṁ sveśvarīm upetya tatra ca tām ālakṣya vṛkṣa-śākhā-sthitā cakorī sambodhanenāsya sthitim uddiśantī tvāṁ tvarayati | vidhuḥ śaśī | pakṣe kṛṣṇaḥ | kim-bhūtaḥ ? vilasad-amala-rāgaḥ vilasan amala ujjvalo rāgaḥ raktimā, pakṣe nirmala-premā yasmin saḥ | pūrva-śailasya udaya-gireḥ | pakṣe pūrva-dik-sthita-parvatasya govardhanasya | anyat sugamam | atra śleṣa-rūpakāv alaṅkārau jñeyau ||75||

—o)0(o—

|| 7.76 ||

atha kṛṣṇe vācyam—

tayāsmi kṛṣṇa prahitā tavāgre

saundarya-sarojjvalayā trilokyām |

abhūta-pūrvāṁ racayan vidhir yāṁ

svasyāpi vismāpakatām ayāsīt ||

śrī-jīva : tayāsmīty atra tad-abhilaṣita-viśeṣa-rūpaṁ vivakṣitaṁ saundaryety ādinā vyaṅgyam eva jātam iti na sākṣād uktam | tathāpi tat-prahitety utkāṁśena vācyaṁ jātam iti vācyatvenodāhṛtam | svasyeti | svam api vismāpayāmāsety arthaḥ ||76||

viśvanāthaḥ : śrī-viśākhā prāha—tayeti | svasyāpy anyasya vismāpako’bhūd iti kiṁ vaktavyam| svasyāpi svam api svayaṁ vismāpayāmāsa mamaitādṛśī śaktiḥ kuto’bhūd yad evam aracayam iti vismito’bhūd ity arthaḥ | tena tāṁ sambhujyaiva tvaṁ sva-janma saphalayeti vyaṅgyam evedaṁ tathāpi tayāsmi prahitā ity anena dūtyaṁ vācyam eva jātam iti vācyatayedam udāhṛtam | śrī-kṛṣṇasyāgre nāyikā-dūtyasya sakhī-kṛtyasya sarvathā vācyatve vaidagdhyāsiddher asauramyaṁ syāt ||76||

viṣṇudāsaḥ : tayāsmīti | śrī-rādhikāyāḥ kācit sakhī śrī-kṛṣṇāntikam āgatya taṁ prati nivedayati | saundarya-sārojjvalayā trilokyāṁ yāvantaḥ saundaryāṇāṁ sārāḥ sarvottamatvenopādeyāḥ sthirāṁśās tair ujjvalayā suṣṭhu dīptayā | racayan iti vartamāna-prayogeṇa racana-sama-kālam eva svasyātmanaḥ vismāpakatāṁ vismayakāritām ayāsīt prāpayāmāsa | atra nāmānuktyā yat tac chabdābhyāṁ kevalaṁ sarva-nāmnaḥ prayogāt tasyāḥ saundaryāder anirvacanīyatva-nirupamatve abhivyajya śrī-rādhikaiva dhvanitā | asamānordhva-saundarya-sampattes tāṁ vinānyatrāsambhavāt ||76||

—o)0(o—

|| 7.77-78 ||

atha vyaṅgyam—

tat-priyāyāḥ puraḥ paścāt kṛṣṇe vyaṅgyaṁ dvidhā bhavet |

tat sākṣād vyapadeśābhyāṁ dvividhaṁ ca dvidhoditam ||

tatra tat-priyāyāḥ puraḥ kṛṣṇe sākṣād vyaṅgyaṁ, yathā—

mādhava kalāpinīyaṁ na savidham āyāti me durārādhā |

nija-pāṇinā tad enāṁ prasīda tūrṇaṁ gṛhāṇādya ||

śrī-jīva : kalāpinī barhiṇī, pakṣe bhūṣaṇavatī | kalāpo bhūṣaṇe barhe ity amara-nānārthāt | me mayā durārādhā kṛcchreṇārādhyā | sambandha-vivakṣayā kartari ṣaṣṭhī tṛtīyārtham avyayaṁ vā | pakṣe medurā snigdhā ||78||

**viśvanāthaḥ : **viśākhāha—mādhaveti | kalāpinī mayūrī, pakṣe bhūṣaṇavatī | kalāpo bhūṣaṇe barhe ity amaraḥ | me mama samīpaṁ nāyāti yato durārādhā na vaśyety arthaḥ | pakṣe medurā snigdhā ||78||

viṣṇudāsaḥ : mādhaveti | śrī-rādhāyāḥ kācil laghu-mṛdvī sakhī tāṁ śrī-kṛṣṇānumatyā gṛhād abhisārya vṛndāvanābhyantaram ānīya ca tad anu kiñcid dūrataḥ śrī-kṛṣṇa-darśana-jāta-vāmyāt tat-krīḍā-kuñja-praveśam anicchantīṁ pratyutātmānam ākṣipantīṁ niścitya sā kṛṣṇaṁ prati tāṁ sūcayati | kalāpinī mayūrī, pakṣe bhūṣaṇavatī | kalāpo bhūṣaṇe barhe tṛṇīre saṁhate’pi ca iti nānārthe | me durārādhā mama duḥkha-sevyā rādha sāṁsiddhau āṅ-pūrva upāsanāyāṁ īśad-duḥ-suṣu [pā. 3.3.126] ity-ādinā khal tata āpa | pakṣe rādhā | kiṁ-bhūtā ? medurā atiśaya-snigdhā | sāndra-snigdhas tu meduraḥ ity amaraḥ ||78||

—o)0(o—

|| 7.79 ||

yathā vā uddhava-sandeśe (51)—

santi sphītā vraja-yuvatayas tvad-vinodānukūlā

rāgiṇi agre mama sahacarī na tvayā ghaṭṭanīyā |

dṛṣṭvābhyarṇe śaṭha-kula-guruṁ tvāṁ kaṭākṣārdha-candrān

bhrū-kodaṇḍe ghaṭayati javāt paśya saṁrambhiṇī iyam ||

**śrī-jīvaḥ : ** santi sphītā vraja-yuvataya iti parihāsa eva | na ghaṭṭanīyā na kṣobhanīyā | nanu kātra śaṅkā tatrāha—tvām abhyarṇe dṛṣṭvā rāgiṇī raktimnā yuktā satī bhrū-kodaṇḍe kaṭākṣārdha-candrān javāt javaṁ kṛtvā ghaṭayati | kuta evaṁ tatrāha—saṁrambhiṇī kopāveśavatī | paśyeti vākyārtha-karmakam | nanu harṣa-dānenaivāhaṁ kṣobhayann asmi na tūdvega-dāneneti kutaḥ kopa ity āśaṅkya taṁ viśinaṣṭi—śaṭha-kula-gurum iti | antaḥ śāṭhyam eva taveti bhāvaḥ ||79||

viśvanāthaḥ : śabda-mūla-vyaṅgyam udāhṛtya pūrvavad artha-mūlam udāhartum āha—yathā veti | viśākhā kṛṣṇam āha—santīti | sphītāḥ pīnāṅgyas tava vinodānukūlāḥ krīḍā-yogyā vyaṅgya-pakṣe krīḍāyām anukūlā vāmya-śūnyāḥ | rāgiṇī mātsaryavatī anurāgiṇī ca | rāgo’nurāge mātsarye iti viśvaḥ | na ghaṭṭanīyā na cālanīyā | saṁrambhiṇī kopanā | tenānyāsu yuvatiṣu tava kāma-vilāso nirvighna eva syāt mama sahacarī ghaṭṭayasi cet kāma-saṅgrāmo bhāvī | yad iyaṁ kandarpa-śāstreṣu mahā-pravīṇā tvayā parama-vīreṇāpīyaṁ durjayeti jānīhīti bhāvaḥ | atrāpi rāgiṇī-pada-dṛṣṭyaiva na śabda-mūlatvaṁ vācyam | tad vināpi vyaṅgya-siddheḥ||79||

viṣṇudāsaḥ : pūrvatra mṛdvīkṛta-dūtyam udāhṛtya pragalbhākṛtaṁ ca tad udāharati yathā veti| santi sphītā iti | kadācil lalitayā saha puṣpāvacayana-miṣād vṛndāvana-madhyamāsāditāṁ śrī-rādhāṁ prekṣya kenāpi vyājena tāṁ didhīrṣuṁ śrī-kṛṣṇaṁ lalitā-niṣedha-dvārā kṛṣṇa-darśaoddīpta-premṇā tasyā nānā-vikārān pradarśayantī śleṣeṇa vidhim eva dadāti | tvad-vinodṇaukūlās tava vilāsa-yogyāḥ | kintu mama sahacarī śrī-rādhā tvayā na ghaṭṭanīyā cālanīyā | tatra hetu-garbha-viśeṣāṇaṁ, yato rāgiṇī mātsarya-yuktā, pakṣe tā vraja-yuvatayas tava vilāsa-yogyā, na, kintv iyam eva mama sahacarī tava vilāsa-yogyā | tatra hetuḥ yato rāgiṇī anurāga-yuktā | rāgo’nurāge mātsarye iti viśvaḥ | tasyā rāgiṇītvam eva darśayati—dṛṣṭveti abhyarṇe nikaṭe kaṭākṣā evārdha-candrān bāṇa-viśeṣān | ghaṭayati yojayati javāt tvarātaḥ | saṁrambhiṇī krodha-yuktā, pakṣe utsukā | anyat sarvaṁ pakṣa-dvaye’pi samam eva| rūpaka-śleṣālaṅkārāv atra vyaktau |

alaṅkāra-kaustubhe—

    bhama kaṇha aṇṇa-gharaṁ viramadu de kābi baaṇa-paribāḍī |


ahma sahī idha ekkā ṇa ettha tuha osaro ṭhādum || [a.kau. 8.156] 


[bhrama kṛṣṇa anya-gṛhaṁ viramatu te kāpi vacana-paripāṭī |


mama sakhī atraikā nātra tavāvasaraḥ sthātum ||]

uttara-nāmālaṅkāraḥ ||79||

—o)0(o—

|| 7.80 ||

vyapadeśena—

dhavam upekṣya kaṭhoram iyaṁ puraḥ

parimalollasitā kila mādhavī |

śrayitum utkalikā-valitādbhutaṁ

**nanu bhavantam upaiti hali-priya || **

**śrī-jīvaḥ : **dhavaṁ patiṁ, pakṣe vṛkṣa-viśeṣam | mādhavī vāsantī, pakṣe vaśīkṛta-svāntā | utkalikā utkṛṣṭā kalikā, pakṣe utkaṇṭhā | hali-priya he baladeva-priya, he kadamba ||80||

**viśvanāthaḥ : **viśākhāha—dhavaṁ tan-nāma-vṛkṣaṁ patiṁ ca | mādhavī vāsantī vaśīkṛta-svakāntā ca | utkalikā utkṛṣṭā kalikā utkaṇṭhā ca | tayā valitā yuktā | hali-priya he he kadamba-vṛkṣa, pakṣe baladeva-priya ||80||

**viṣṇudāsaḥ : **dhavam upekṣyeti | śrī-kṛṣṇa-saṅga-kāṅkṣayā vṛndāvanāntaḥ praviṣṭāyāḥ kasyāścid vraja-sundaryāḥ sakhī śrī-kṛṣṇaṁ vilokayantī kadamba-vṛkṣa-vyapadeśena sambodhya śleṣeṇa nija-sakhyā vṛttaṁ taṁ prati vijñāpayati | dhavaṁ vṛkṣa-viśeṣaṁ bhartāraṁ ca | mādhavī vāsantī, svādhīna-bhartṛkā-prasaṅge ukta-lakṣaṇā nāyikā, tathā hi—

    ced iyaṁ preyasā hātuṁ kṣaṇam apy atiduḥśakā |


parama-prema-vaśyatvān mādhavīti tadocyate || [u.nī. 5.94] iti |

utkalikā udgatā utkṛṣṭā vā yā kalikā korakas tayā valitā yuktā, pakṣe utkaṇṭhānvitā | upaiti upāśrayati | adbhutam ity upāśrayaṇe hetuḥ | nanu niścaye | hali-priya he kadamba-śākhin, pakṣe halī rāmas tasya priya kṛṣṇeti tadānīṁ rāma-sāhityaṁ tasyābhivyajya sopālambham upadideśa tat-saṅga-tyāgāyeti dhvanitam | anyat pakṣa-dvaye’pi samam | śleṣālaṅkāro’yam |

dāna-keli-kaumudyāṁ ca—

    nava-mukulitāṁ dṛṣṭvābhyarṇe rasāla-latām itaḥ


    katham iva mudhā dhṛṣṭaḥ kūṭaṁ bhajann abhidhāvasi |


    parimalavatI snigdhā cāsau dvirepha-patiṁ śritā


parihara kuhūkaṇṭhotkaṇṭhām iyaṁ sulabhā na te || [dā.ke.kau. 39] ||80||

—o)0(o—

|| 7.81 ||

tat-priyāyāḥ paścāt sākṣād vyaṅgyaṁ, yathā—

sphurat-sura-maṇi-prabhaḥ suramaṇī-ghaṭā-ślāghitāṁ

sadābhimata-saurabhaḥ prakaṭa-saurabhodbhāsinīm |

mukunda mudira-cchavi-nava-taḍic-chriyaṁ tām asau

**bhavān api na campakāvalim ṛte kila bhrājate || **

**śrī-jīvaḥ : **campakāvaliṁ tan-nāmnīṁ vinā bhavān api na vibhrājate | tasyā hi tvayi tādṛśatāyāṁ yogyatāstīti śleṣeṇāha—sphurataḥ suramaṇeḥ kaustubhasya prabhā yatra saḥ | saurabhaṁ surabhī-samūhaḥ | dvitīyaṁ tat-saugandhyam | punar guṇenāpi yogyatām āha—mudireti ||81||

**viśvanāthaḥ : **campakāvalyāḥ sakhī prāha—sphurad iti | sphurataḥ suramaṇeḥ kaustubhasya prabhā yatra saḥ | śobhanānāṁ ramaṇīnāṁ ghaṭayā ślāghitāṁ stutām | abhimataṁ saurabhaṁ surabhī-samūho yasya saḥ | campakāvalim ṛte iti | tasyās tava ca viśeṣaṇa-sāmyāt tayā sāhityenaiva tava sthitir uciteti bhāvaḥ ||81||

viṣṇudāsaḥ : sphurat-sura-maṇi-prabha iti | śrī-kṛṣṇa-saṅgārtham udvignāyāḥ śrī-rādhāyāḥ paramaukaṇṭhyam ālakṣya kācit tat-priya-sakhī nija-suhṛd-gaṇāvṛtaṁ śrī-kṛṣṇaṁ vīkṣya campakāvali-miṣeṇa sveśvaryāḥ paramotkarṣaḥ prakāśya tad-ubhayor anyonya-saṁmilanaucityaṁ praśaṁsantī taṁ prati nivedayati | he mukunda ! asau asamordhva-saundarya-mādhuryādy-āśrayatvena prasiddho’pi bhavān tāṁ tadvat prasiddhāṁ campakāvalim ṛte vinā na bhrājate | kila niścitam evaitat | tad ubhayam eva viśinaṣṭi—bhavān kiṁ-viśiṣṭaḥ ? sphuran-nija-sādhāraṇa-lāvaṇyādinā dedīpyamāno yaḥ suramaṇiḥ indranīla-maṇis tasya prabheva kāntir iva prabhā kāntir yasya saḥ |

tāṁ kiṁ-bhūtām ? suramaṇi-ghaṭā-sevitāṁ suśobhanā yā ramaṇyas tāsāṁ ghaṭābhiḥ śrenībhiḥ sevitāṁ juṣṭāṁ, ślāghitām iti ca pāṭhaḥ | punaḥ kiṁ-bhūto bhavān ? sadābhimata-saurabhaḥ sarvadā abhimatam abhīṣṭaṁ surabhi-vṛndaṁ kiṁ vā aṅga-parimalo yasya saḥ |

tāṁ kiṁ-bhūtām ? prakaṭa-saurabhodbhāsinīṁ prakaṭaṁ sarvatra prasāri yat saurabhaṁ śrīmad-aṅga-parimalas tenodbhāsinīm | punaḥ kiṁ-viśiṣṭo bhavān ? mudira-cchaviḥ mudirasya jaladasya chavir iva chavir dīptir yasya | tāṁ kiṁ-bhūtām ? nava-taḍic-chriyaṁ navā nūtanā atiśobhanā yā taḍit cañcalā tasyāḥ śrīḥ śobheva śrīḥ śobhā yasyāḥ sā | samāsa-gata-luptopamālaṅkāro’yam |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    goula-mahinda naṁdaṇa suṇṇa-ghare ettha mā pabisa |


ajja ehīe sāmī gomī dūraṁ gao goṭṭhaṁ || [a.kau. 3.6]

—o)0(o—

|| 7.82 ||

vyapadeśena vyaṅgyaṁ, yathā**—**

śailas tuṅga-śirā virājati saras tasyottare vistṛtaṁ

tat tīre vanam unnataṁ tad-udare hārī latā-maṇḍapaḥ |

tasya dvāri gabhīra-saurabha-bharair āhlādayantī diśaḥ

phullā te madhusūdanādya padavīm ālokate mālatī ||

**śrī-jīvaḥ : **mālatī latā-viśeṣaḥ, pakṣe tan-nāmnī kācit ||82||

viśvanāthaḥ : śailo’tra govardhanaḥ | saro rādhā-kuṇḍam | he madhusūdana he bhramara, pakṣe kṛṣṇa | mālatī prasiddhā, pakṣe’tiśayoktyā śrī-rādhā ||82||

**viṣṇudāsaḥ : **śailas tuṅga-śirā iti | śrī-rādhikāṁ gṛhād abhisārya tat-kuṇḍa-tīra-līlā-nikuñja-sthāṁ vidhāya ca tasyāḥ kācit priya-sakhī śrī-kṛṣṇāntikam upetya tatra janatām ākalayya tatrastha-bhramara-sambodhana-vyapadeśataḥ śrī-kṛṣṇaṁ prati vyāṅgyena tasyāḥ sthitim uddiśati | śailo govardhano giriḥ | tuṅgam uccaṁ śiraḥ śikharaṁ yasya | hārī manohārī | gabhīram iyattā-rāhityād anavagāhyaṁ yat saurabhaṁ parimalas tasya bharair atiśayaiḥ | āhlādayantī ānandayantī | madhusūdana he bhramara, pakṣe he kṛṣṇa ! padavīṁ mārgaṁ mālatī puṣpa-vallī-viśeṣaḥ, pakṣe aprastuta-praśaṁsālaṅkāreṇa śrī-rādhikā ||82||

—o)0(o—

|| 7.83-84 ||

yathā nāyikayā dūtye vayasyāyā niyojanam |

kṛṣṇāya kriyate tasya prakāro’yaṁ vilikhyate |

niyojanaṁ kriyāsādhyaṁ vācikaṁ ceti tad dvidhā ||

tatra kriyā-sādhyam—

divi vīkṣya navāmbudaṁ tathāsau

parirambhodyamam atatāna tanvī |

api kiñcid ihānudīrya vācā

prajighāyāghabhide yathā vayasyam ||

**śrī-jīvaḥ : **parirambhodyamaṁ nāṭya-śāstroktaṁ laghu laghu tad-anukaraṇam ||84||

viśvanāthaḥ : nāndī paurṇamāsīm āha—divīti | asau śrī-rādhā parirambhodyamaṁ bāhu-dvaya-prasāraṇena tad-anukaraṇam | vācānudīryānuktvāpi prajighāya prahitavatī ||84||

**viṣṇudāsaḥ : **yatheti kṛṣṇāya kṛṣṇam ānetuṁ, kriyā-sādhyaṁ kriyayā niṣpādyam ||83|| divi vīkṣyeti | nūtana-jaladāloka-smārita-śrī-kṛṣṇa-saundarya-vyagra-cittāyāḥ śrī-rādhāyā unmattavat kim api ceṣṭitaṁ dṛṣṭvā tasyāḥ priya-sakhyāṁ śrī-kṛṣṇam ānetuṁ gatavatyāṁ satyām etad vṛttaṁ śrī-vṛndā śrī-paurṇamāsīṁ prati kathayati | divi ākāśe | parirambhod-yamam āliṅganopakramam | asau rādhā | tathā ātatāna cakāra yathā vācā girā kiñcid anudīryāpi noktvāpi aghabhide kṛṣṇāya tam ānetum ity arthaḥ | vayasyāṁ sakhīṁ prajighāya prāhiṇot | tasyās tac ceṣṭitenaiva kṛṣṇe paramānurāgam ākalayya sā tat-sakhī svayam eva tam ānetuṁ pratasthe ity arthaḥ | tanvīti tātkālikaṁ kārśyaṁ ca tasyāḥ sūcitam ||84||

—o)0(o—

|| 7.85 ||

yathā vā—

muhur api vidhurāntar-veṇum ākarṇya mugdhā

svayam iha na vayasyāṁ mādhavāya nyayuṅkte |

api tu viśadam asyāḥ sveda-śālinya-ruddhā

tanum anu vikasantī kaṇṭaka-śreṇir eva ||

**śrī-jīvaḥ : **aruddhā roddhum aśakyety arthaḥ | parājer asoḍhaḥ ity atra asoḍha soḍhum aśakyam itivat | kaṇṭakāḥ pulakāḥ ||85||

viśvanāthaḥ : kriyā-sādhyam iti | kriyā hy utkaṇṭhā kārya-jñāpana-rūpā | tat-kāryaṁ ca dvividham anubhāva-rūpaṁ sāttvika-rūpaṁ ca pūrvam udāhṛtam | uttaram udāhartum āha—yathā veti | mugdhā nava-vayāḥ | sakhīṁ prati spaṣṭaṁ vaktum asamartheti bhāvaḥ | aruddhāṁ kiñcid vastorghāṭanenānācchāditāṁ sakhī me kaṇṭaka-śreṇīṁ paśyatu yathā madautsukya-jñānena śrī-kṛṣṇam ānayed iti bodhanam evātra niyojana-sādhanaṁ jñeyam | sveda-śālinī prasveda-yuktā | kaṇṭakāḥ pulakāḥ ||85||

viṣṇudāsaḥ : pūrvam autsukyākhya-vyabhicāri-[kriyā-sādhyam udāhṛtya sāttvika]-vikriyayā sādhyaṁ tadāha—yathā veti | muhur apīti—śrī-kṛṣṇa-veṇu-svana-śravaṇa-viklavāyāḥ kasyāścid vraja-devyāḥ sāttvika-vikārān ālokya tat-priya-sakhī śrī-kṛṣṇam ānetuṁ jagāmeti vṛttānta nāndīmukhī paurṇamāsīṁ pratyuvāca | muhuḥ punaḥ punar api vidhurā duḥkhitā antarmanasi | vayasyāyā aniyojane hetur yato mugdhā | api tu kintu asyāḥ kaṇṭaka-śreṇir eva pulakāvalir eva tam ānetuṁ niyojitavatīty arthaḥ | sūcy-agre kṣudra-śatrau ca romaharṣe ca kaṇṭakaḥ iti nānārthāt | kimbhūtā ? sveda-śālinī gharma-yuktā | tanum anu vikasantī tanau upadyamānā virājantīti vā | lakṣaṇetthambhūtākhyānabhāgavaīpsāsu pratiparyanavaḥ [pā. 1.4.90] iti lakṣaṇe karma-pravacanīya-yoge dvitīyā | viśadaṁ nirmalaṁ prakaṭaṁ vā yathā syāt | aruddhā anāvṛtā | yadyapi tayā lajjātiśayena saṁvaraṇāya yatnaḥ kṛtas tathāpy atyudbhaṭatvād roddhum aśakyeti bhāvaḥ ||85||

—o)0(o—

|| 7.86-87 ||

atha vācikam—

vācyaṁ vyaṅgyam iti proktaṁ pūrvavad vācikaṁ dvidhā ||

tatra vācyaṁ, yathā—

tvam asi mad-āsavo bahiś carantas

tvayi mahatī paṭutā ca vāgmitā ca |

laghur api laghimā na me yathā syān

mayi sakhi rañjaya mādhavaṁ tathādya ||

śrī-jīva : na vyākhyātam.

**viśvanāthaḥ: **śrī-rādhā viśākhām āha—tvam asīti | asavaḥ prāṇāḥ | ata eva tvayi viśvasimīti bhāvaḥ | paṭutā cāturyaṁ vāgmitā vāvadūkatā te caivaṁ jñeye | tvayā puṣpāvacaya-miṣeṇa vanaṁ bhramantyā tasya nikaṭa eva tam adṛṣṭavaty eva taṁ śrāvayitvā sva-sakhībhiḥ saha kathopakathāsu vadhū-jana-prasaṅge sarvābhyaḥ sakāśād api mad-rūpa-premādaya ādhikyena varṇanīyāḥ | tataś ca tenāgatya tvan-nikaṭa evaṁ vaktavyaṁ—sakhi, kām evam adbhuta-mādhuryāṁ varṇayasīti ? tataś ca tvayā sa-sambhramaṁ vaktavyaṁ—na kām apīti | sakhi, mā bhaiṣīḥ ko’py atra doṣo na bhaviṣyati | yām avocas tām paricāyayāmīti | mādhava, tayā jñātayā tava kiṁ kāryam iti | sakhi, asti mahad eva rahasyaṁ kāryam iti | mādhava, ito’pasara | tasyās tava ca mahad eva vaisādṛśyaṁ svabhāva-vaijātyāt | atas tava tayā na kim api kāryam iti | sakhi, kiṁ tat svabhāva-vaijātyam | mādhava, tvaṁ strī-lampaṭaḥ, sā pativratā | tvaṁ cañcalaḥ, sā parama-dhīrā | tvaṁ dharma-karma-hīnaḥ, sā deva-pūjā-parā | tvam aśuciḥ, sā tri-savana-snāna-parā dhauta-vastrālaṅkāravatīti | sakhi, aham api brahmacārīti durvāsa-munir eva pramāṇam | aham acañcala ity atra sapta-dina-paryantam eka-hastena govardhana-dhāraṇam eva pramāṇam | ahaṁ sāmprataṁ pitrājñayā śrī-bhāgurer guru-devāl labdha-viṣṇu-mantra-dīkṣāka ity atra gārgī-nāndīmukhī-paurṇamāsya eva praṣṭavyāḥ | ahaṁ śuciḥ sākṣān mūrta evātra tvad-anubhava eva pramāṇam iti | mādhava, tad api tvaṁ puruṣa-jātiḥ sā kulajā na tvāṁ drakṣyatīti | sakhi, sā māṁ mā paśyatu, ahaṁ tu tāṁ parama-dharmavatīṁ dūrād api dṛṣṭvā kṛtārthī-bubhūṣāmīti | mādhava, kas tatropāya iti | sakhi, atraiva govardhana-kandara-mandire’dyaiva mayā ekā sūrya-deva-mūrtiḥ sthāpanīyā sva-hastena mandira-lepanādikam api kṛtvā dūre sthāsyāmi | tvayādṛṣta-carasya devasya darśana-pūjanādy-arthaṁ sātrānetavyā | tataś ca tasyāḥ pūjārtham atropaviṣṭāyāḥ pṛṣṭha-deśa-darśanenāpi kṛtārthī-bhaviṣyāmi | yadi ca tava kṛpayā saṁmatir bhāvinī, tadālakṣitam āgatya śanaiḥ pāda-pīṭhaś ca spraṣṭavya iti | mādhava, atra kam apy utkocaṁ dāsyasīti | sakhi, ātmānam eva tava haste vikreṣyāmy utkocasya kā vārteti | mādhava, samāśvāsihi manoratham imaṁ te sampādayiṣyāmi ity uktvā āgatya māṁ tatra nayeti śrī-ṛādhāyā manogata evopadeśaḥ sva-sakhyai viśākhāyai jñeya iti ||87||

**viṣṇudāsaḥ : **tvam asīti—śrī-kṛṣṇe nirhetu-mānam ālambya paścāt tasya nirdoṣatāṁ niścitya khinnā kācid vraja-sundarī tam ānetuṁ sva-sakhīṁ niyunakti | mad-asavaḥ mama prāṇāḥ | bahiś-caraṇtaḥ bāhya-sthāḥ | mahatīti dvayor eva viśeṣaṇam | paṭutā cāturī vāgmitā vāvadūkatvaṁ laghur api alpo’pi laghimā uttānatā tāralyam iti yāvat | rañjaya anuraktaṁ kuru, anyat spaṣṭam ||87||

** —o)0(o—**

|| 7.88-89 ||

atha vyaṅgyam—

atra śabdārtha-mūlatvād vyaṅgyaṁ ca dvividhaṁ bhavet ||

tatra śabda-mūlaṁ, yathā—

na hi śikṣituṁ vara-kalāsu kauśalaṁ

guṇa-cāturīṁ ca na mṛgākṣi kāmaye |

tam ahaṁ samabhyasitum eva subhruvāṁ

sakhi keśa-bandhana-viśeṣam arthaye ||

śrī-jīvaḥ, viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.

**viṣṇudāsaḥ : **na hi śikṣitum iti | kācid vraja-vilāsinī śrī-kṛṣṇa-vayo-rūpādi-mādhuryam ālakṣya galita-dhairyo satī vyaṅgyena tam ānetuṁ sva-sahacarīṁ niyuṅkte | samabhyasituṁ samyak anuśīlayituṁ subhruvāṁ sundara-ramaṇīnāṁ keśa-bandhana-viśeṣaṁ kaca-saṁyama-rūpa-śilpa-viśeṣaṁ | pakṣe, keśavaṁ śrī-kṛṣṇaṁ kiṁ-bhūtam ? subhruvāṁ dhana-viśeṣaṁ sarvasvam arthaye yāce | śleṣālaṅkāro’yam ||89||

—o)0(o—

|| 7.90 ||

yathā vā—

ṇa pa{u}marāa-ppamuhaṁ raaṇaṁ kāmei goi me hiaaṁ |

**kintu sadā hīra-baraṁ vāñcha{i} hārantare kāduṁ || **

**śrī-jīvaḥ : **ṇa pa{u}mety atra | na padma-rāga-pramukhaṁ ratnaṁ kāmayate gopī me hṛdayam| kintu sadā hīra-varaṁ vāñchati hārantare kartum || iti vācyam | sadā ābhīra-varaṁ śrī-gopālam iti tu vyaṅgyam ||90||

**viśvanāthaḥ : **mugdhāyā niyojanam udāhṛtya prauḍhāyā vaktum āha—yathā veti | ṇa pa{u}meti | na padma-rāga-pramukhaṁ ratnaṁ kāmayate gopī me hṛdayam | kintu sadā hīra-varaṁ vāñchati hārantare kartum || hīra-varaṁ hīraka-śreṣṭham, pakṣe ābhīra-varaṁ śrī-kṛṣṇam ||90||

viṣṇudāsaḥ : pūrvatra veśa-racanādi-karmaṇi nāti-nipuṇāyā mugdhāyā niyojanam udāhṛtya samprati tatra pravīṇayā prauḍhayā tad darśayati yathā veti | ṇa pa{u}meti | pūrvavat kācit śleṣa-bhaṅgyā sakhīṁ niyuṅkte | na padma-rāga-pramukhaṁ ratnaṁ kāmayate gopi me hṛdayam | kintu sadā hīra-varaṁ vāñchati hārāntare kartum | sadā sarvadā hīra-varaṁ vajra-śreṣṭhaṁ, pakṣe ābhīra-varaṁ gopa-śreṣṭhaṁ śrī-kṛṣṇaṁ, dvayor api hārāntara eva śobhā-viśeṣa-pratipatteḥ | anyat sarvaṁ pakṣa-dvaye’pi samam ||90||

—o)0(o—

|| 7.91-92 ||

atha artha-mūlam—

ākṣepeṇa sva-paty-āder govindādeḥ praśaṁsayā |

vaiśiṣṭyena ca deśāder artha-mūlam anekadhā ||

tatra sva-patyādy-ākṣepeṇa, yathā**—**

vidhātur daurātmyān na hi vahati ghora-prakṛtaye

ruciṁ cetaḥ patye hata-vapur idaṁ dīvyati rucā |

bhajat-kakṣām akṣṇor viṣamam idam ugraṁ praharate

yamī-tīrāraṇyaṁ kim iha sakhi śikṣāṁ na tanuṣe ||

**śrī-jīvaḥ : **vidhātur iti | jāta-pūrvānurāgāyāḥ kasyāścid vacanam | tatra vidhātur daurātmyāt yo ghora-prakṛtiḥ patir jātas tad-arthaṁ ceto ruciṁ na vahatīty etāvaty uktiḥ sakhyā vipratipattiṁ vitarkya samādhātum eva | vastutas tu patye ceto ruciṁ na vahatīty etāvan-mātraṁ vivakṣitam | tad etad uktvā vidhātur daurātmyād evety anugamayya hata-vapur ity ādikaṁ yad uktaṁ tat tu vapur ayogyatā yadi syāt tadā nirvidyāpi sthātuṁ śaktā syāṁ tac ca viparītaṁ jātam iti vivakṣayā | tatra ca yamī-tīrāraṇyam udvejakaṁ jātam ity āha—bhajad iti | praharate tatra prahāritvena prasiddhaṁ kam api nāyakaṁ pratyākarṣaṇāya mama hṛdayaṁ tāḍayati | tasmāt tvaṁ kiṁ kiṁ śikṣāṁ na tanuṣe | yayā pūrvavad atrāpi nirviṇṇā syām iti śeṣaḥ | prahāro’yaṁ tu duḥsaha iti tatra viharantaṁ tam eva yojayeti gūḍho’bhiprāyaḥ ||92||

**viśvanāthaḥ : **pūrvarāgavatī śrī-rādhā viśākhām āha—vidhātur iti | mayā ko’parādhaḥ kṛto yad-aghora-prakṛtiḥ patir mahyaṁ datta iti tasyaiva daurātmyam iti tatra cetaso rucy-abhāve mama ko doṣa iti sakhī-pratyāyanaiva | vastutas tu yadi sundara-prakṛtir api patir adāsyat tad api rucir nābhaviṣyat | mac-cetasaḥ śrī-kṛṣṇaika-grāhitvād ity ābhyantaro vicāraḥ |

nanu patye rucir nopapadyatāṁ nāma, tad api kulāṅganayā tvayānyasmin puruṣe rucis tu na kāryaiva | tatrāha—hata-vapur iti | rucā yauvanottha-kāntyā dīvyati dine dine sakhelam eva bhavatīti | tatraitādṛg-yauvanavato vapuṣa eva doṣo na mac-cetasa iti bhāvaḥ |

nanu tathāpi sapratiṣṭhayā tvayā parama-lajjāvatyā svadharmam avekṣya dhairyam eva kāryam | tatrāha—bhajad iti | mamākṣṇoḥ kakṣāṁ prāpnuvan yamī yama-bhaginī tasyās tīrāraṇyaṁ praharate kandarpāgniṁ prabhavantīty āha—viṣamam iti | iha vipattau kiṁ śikṣāṁ na tanuṣa iti nātra śikṣāvakāśa iti bhāvaḥ | tena kula-dharma-lajjā-pratiṣṭhābhyo jalāñjaliṁ dattvā śrī-kṛṣṇaṁ śīghram ānaya yadi mat-prāṇān rakṣitum icchasīti dhvaniḥ ||92||

**viṣṇudāsaḥ : **vidhātur iti | śrī-kṛṣṇa-saundaryādy-anubhavena jātotkaṇṭhayā śithila-trapā satī kācid vraja-devī nija-bhartṛ-saṅgānabhirucitvādinā śrī-kṛṣṇa-viṣayaka-tṛṣṇām evātmano vyañjayantī sva-sakhīm āha | ghora-prakṛtaye bhīṣaṇa-svabhāvāya | rucim icchāṁ cetaḥ kartṛ na hi vahati dhatte dīvyati virājate rucā kāntyā kakṣāṁ padavīṁ yamī-tīrāraṇyaṁ yamunā-taṭa-sambandhi-vanam ugraṁ yathā syāt | yamīti yamavat tasyā api niṣkaruṇatvādika-sambhāvanayā prahārasya duṣpratikriyātvaṁ dhvanitam | viṣamam iti arṇayasyaiva viśeṣaṇam | tāṁ prati tat tathā sphuraṇāt | tat tu sphuraṇaṁ nirantara-nānā-vihārais tatra śrī-kṛṣṇasya sānnidhyān nija-bhāvoddīpaneneti vyañjitam | śikṣām upadeśam ||92||

—o)0(o—

|| 7.93 ||

govindādeḥ praśaṁsayā, yathā**—**

kula-strīṇāṁ neṣṭā para-puruṣa-rūpa-stuti-kathā

tathāpi tvaṁ prāṇāḥ sakhi mama vahiṣṭhāḥ svayam asi |

kiyān āste tasmin vraja-pati-kumāre madhurimā

cchaṭāpy ārād yasya mradayati dṛśor dvandvam amṛtaiḥ ||

**śrī-jīvaḥ : **tathāpīty ādau tasmāt | kathayāmīti śeṣaḥ | ārād dūrāt | amṛtais tair iva dṛśor dvandvaṁ mradayati mṛdūkaroti snehayati ||93||

viśvanāthaḥ : śrī-rādhā viśākhām āha—kuleti | tathāpīti tvāṁ kathayāmy evety ākṣepa-labdham | yatas tvaṁ prāṇā iti yuktam uktaṁ nahi prāṇeṣu gopyata iti bhāvaḥ | chaṭāpi ārād dūrād api mama dṛśor dvandvam amṛtaiḥ sudhābhir iva mradayati tayoḥ kaṭhinatāṁ vilokya mṛdūkaroti snehayatīti yāvat | tena na taṁ drākṣyāmīti kṛta-pratijñāyā api mama dṛśos tasminn eva snehavatyau tat-pakṣa-pātināv eva babhūvatur iti bhāvaḥ ||93||

viṣṇudāsaḥ : kula-strīṇām iti | pūrvavac chrī-kṛṣṇa-saundaryādikam anubhūya kācid vraja-devī vyājena tadautkarṣa-varṇanānaucityam abhidhāya | punar api tasyāṁ sakhyām ātmīyatām āviṣkṛtya śrī-kṛṣṇa-mādhurya-varṇanayā tasmin nijābhiruciṁ vyanakti | neṣṭā nābhīṣṭā na yuktety arthaḥ | tathāpi tvaṁ mama bahiḥ-sthitāḥ prāṇāḥ prāṇavat premāspadam asīty arthaḥ | atas tvāṁ prati kathayiṣyāmīti śeṣaḥ | tad evāha—kiyān kiṁ-pramāṇakaḥ ārād dūrād api | yasya madhurimṇaḥ chaṭāpi leśo’pi mradayati komalayati śītalayatīti yāvat ||93||

—o)0(o—

|| 7.94 ||

yathā vā—

dūtya-cakra-caturāsi cañcale

nandano vrajapateḥ sa nāgaraḥ |

māṁ jahāti śiśutā ca rakṣiṇī

**mā kṛthāḥ sakhi tataḥ pramāditām || **

śrī-jīvaḥ : śrī-kṛṣṇa-mādhurīṁ bhaṅgyā vyañjayantīṁ kāpi saroṣam ivāha—dūtyeti | pramāditām anavadhānatāṁ pariṇāma-darśitvābhāvenedṛśa-pralāpitām ity arthaḥ ||94||

**viśvanāthaḥ : **govindādeḥ praśaṁsayety ādi-śabdād dūtyā api praśaṁsārtham āha—yathā veti| he cañcale iti | dustyajo’yaṁ svabhāvo yad dūtya-karmaṇi cāturyam | sa nāgara iti tatrāpi me kāpi kṣatir nābhaviṣyad yadi sa nāgaro nājaniṣyat | kiṁ cātrāpi mama sva-niṣṭhā-rakṣaṇe yasyā balena sāhasam āsīt sāpi śiśutā ca māṁ jahāti | ataḥ pramāditām anavadhānatām | tena bhrameṇāpi mad-agrato dūtya-cāturye prastute mama satītvaṁ na sthāsyati mama tava ca loke kalaṅko bhaviṣyati | ataḥ pariṇāma-darśinyā bhavatyā sva-svabhāvaṁ saṅgopyaiva stehyam iti bhāvaḥ | āntaro bhāvas tu tvaṁ dūtya-cakra-caturāsīti praśāṁsayaiva | tava cāturyaṁ ca phaliṣyaty eva | yataḥ sa nāgara eva | samprati mamāpi kācana vāmatā nāsti | ataḥ pramāditāṁ dūtye śaithilyaṁ mā kṛthāḥ | anyathā kāma-śara-prahāra-paunaḥpunyena mama prānāpagame kasmai strī-vadho lagiṣyati | na tāvat kandarpāya tasya vyādhavat tad-eka-vṛttitvāt | nāpi śrī-kṛṣṇāya tasya nāgaratvena mat-saṅgame vaimukhyābhāvāt | nāpi śiśutāyai yauvanena balavatā rājñā tasyā apasāritatvāt | nāpi yauvanāya tasya tad-artham evāgatasyātipatitatvāt | ato mat-samīpa-vartinyai dūtya-karmaṇā mad-rakṣāṁ kartuṁ samarthāyai dhārmikāyai tubhyam eva lagiṣyatīti svayam eva vicāryatām iti ||94||

—o)0(o—

|| 7.95 ||

deśādi- vaiśiṣṭyena, yathā—

vṛndāraṇye vratati-paṭalī-saṅkaṭe puṣpa-hetor

bhrāmaṁ bhrāmaṁ sahacari ciraṁ śrāntim abhyāgatāsmi |

tad-viśrāntiṁ kṣaṇam iha karomy ekikāhaṁ nikuñje

tvaṁ kālindī-taṭa-parisarād āharethāḥ prasūnam ||

śrī-jīvaḥ : puṣpāharaṇa-vyājena sakhyābhisāritā saurabhyeṇādhigata-śrī-kṛṣṇa-sāṁnidhyā kācit tāṁ prati prāha—vṛndāraṇya iti ||95||

**viśvanāthaḥ : **saṅkaṭe vyāpte | puṣpa-hetor iti | bhrāmaṁ bhrāmam iti | tenābhilaṣaṇīyaṁ puṣpam atra na labdham | kālindīti | yathā tena prasūnena ihaikikā kucayor maṇḍanaṁ karomīti bhāvaḥ | tataś ca tvaṁ prasūnam āharethā iti tad-ukti-bhaṅgīṁ jñātvā tatra tayā śrī-kṛṣṇa ānīta iti vivecanīyam ||95||

viṣṇudāsaḥ : vṛndāraṇya iti | kācid vraja-devī śrī-kṛṣṇa-saṅga-sambhāvanayā śrī-vṛndāvanam āgatya tatra puṣpāṇy avacitya śrī-kṛṣṇam adṛṣṭvā yamunā-taṭa-gataṁ taṁ sārī-mukhād rahasi vijñāya puṣpāharaṇa-vyājena śrī-kṛṣṇam evānetuṁ sva-sakhīṁ prasthāpayati | vratati-paṭalībhiḥ latā-śreṇibhiḥ saṅkaṭe saṅkīrṇe vāpte iti yāvat | anena vṛndāvanasya vaiśiṣṭyam uktvā vihāra-yogyatā sūcitā | aham ekikā viśrāntiṁ karomīty ekākinītva-svīkārāt kṛṣṇa-saṅgākāṅkṣā vyaktaiva | anyathā tasmin vijana-ghora-gahane tat-svīkāro na sambhavaty eva | tāsāṁ nisargata eva bhīru-svabhāvatvāt |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    idha buṁdābaṇa-majjhe ṇīsaṅka-ṇisuttamorama aṇiaro |


alimettabhūttakusumo ramaṇijjo jāmuṇo kuṁjo || [a.kau. 2.6]


    ja(u)ṇā-sīara sisirā kamala-baṇīpaaṇadhuakisalaaggā |


jaha pallīdhara-pallī dhaṇṇā pekkhaṁti taṁ desaṁ || [a.kau. 2.10]

—o)0(o—

|| 7.96 ||

yathā vā—

madhuritā madhunā vidhunāpy asau

sakhi pataṅga-sutā-pulināṭavī |

savayasā vayasā ca vibhūṣitā

tanur iyaṁ kim iha kṣamam ucyatām ||

**śrī-jīvaḥ : **ekā sakhī yāṁ yena sakhy-antareṇa puṣpādy-āharaṇa-miṣāt prasthāpya svayaṁ śrī-kṛṣṇam ānetuṁ gatāpi śīghraṁ nāgateti sā tadaiva sakhy-antaram āha—madhuriteti | savayasā sakhyā vayasā nava-yauvanena kṣamam ucitam ||96|| iti dūtyam |

**viśvanāthaḥ : **tatra niyojana-prakārasya dūty-arthatā asādhāraṇatayā na samyag udbhūtety aparituṣyann āha—yathā veti | sakhi tavādya buddhi-kauśalaṁ parīkṣipya iti śrī-rādhā viśākhām āha—madhuriteti | madhunā vasantena vidhunā candreṇāpīti yathā vastu-dvayenāṭavīyaṁ madhurī-kṛtā tathaiva vastu-dvayena mama tanuś cety āha—savayasā sakhyā tilakālaṅkārādibhir vayasā yauvanena ca hāva-bhāvādi-vaidagdhyair aṭavyā madhu-vidhū iva tanoḥ sakhī-yauvane krameṇa taṭastha-svarūpa-lakṣaṇābhyāṁ saundarya-sādhane jñeye | iha kiṁ kṣamam ucitam anyad apekṣitaṁ vastv ity arthaḥ | tataś ca tad vastu sākṣād evānīya tvām ahaṁ darśayiṣyāmīty uktvā sakhī śrī-kṛṣṇam ānetuṁ gateti jñeyam ||96|| iti dūtya-bhedāh |

viṣṇudāsaḥ : vaiśiṣṭyena ca deśādeḥ ity atrādi-śabdena gṛhītayoḥ kāla-pātrayor api vaiśiṣṭyaṁ vaktum udāharaṇāntaram ārabhate—yathā veti | madhuriteti | kācid vraja-devī vasanta-kālīna-jyotsnī-rātryāṁ deśādi-vaiśiṣṭyam upavarṇya sva-priya-sakhīṁ prati śrī-kṛṣṇe svābhilāṣāyātiśayam abhivyañjayantī iti-kartavyatva-praśna-vyājena śrī-kṛṣṇāntikaṁ tam evānetuṁ tāṁ prerayati | madhuritā madhurīkṛtā | madhunā vasantena | vidhunā candreṇa śleṣeṇa śrī-kṛṣṇena iti pada-trayeṇa kāla-vaiśiṣṭyam | pagaṅgaḥ sūryas tasya sutā yamunā tat-sambandhi-pulināṭavīti sthāna-viśiṣṭyam | savayasā ākalpābharaṇādinā sakhyā vayasā śrīmad-aṅga-śobhā-viśeṣa-poṣaṇena prathama-kaiśoreṇa ca vibhūṣiteyaṁ tanur iti pātra-vaiśiṣṭyaṁ coktam | ihāsmin samaye kṣamaṁ yogyaṁ kiṁ bhavati, tad ucyatāṁ kathyatām iti tac-chabda-sādhyāhāreṇaivānvayaḥ | atra surata-līlāyāḥ sarva-samevāśātiśaya-sad-bhāvāt mayā saha śrī-kṛṣṇaṁ ramayeti dhvanitam, vidhuneti śleṣārthe kṛṣṇeneti nijābhilāṣa-vyañjanāt |

alaṅkāra-kaustubhe ca—

    eṇhiṁ jalahara-samae ramaṇijjā raaṇabalahīo |


ṇibaḍantabāridhārā gahīratara-muhaara-gabbha-kuharāo || [a.kau. 2.11]

atra kālasya deśasya ca vaiśiṣṭyam ||96||

—o)0(o—

iti śrī-śrī-ujjvala-nīlamaṇau

dūtī-bheda-prakaraṇam

||7||