धनञ्जय-दशरूपकम्

विस्तारः (द्रष्टुं नोद्यम्)

Śrī dhanañjaya-viracitaṁ daśarūpakam, dhānika-kṛtayāvalokākhyayā vyākhyayā sametat. Śrī Kāśīnātha Pāṇḍuraṅga Paraba, Nirṇaya-sāgara Press (ed.), Mumbyyāṁ, 1819.

Source: TW

śrī-dhanañjaya-viracitaṁ

daśa-rūpakam

(1)

prathamaḥ prakāśaḥ |

namas tasmai gaṇeśāya yat-kaṇṭhaḥ puṣkarāyate |

mad-ābhoga-ghana-dhvāno nīla-kaṇṭhasya tāṇḍave ||1||

dhanikaḥ: iha sad-ācāraṁ pramāṇayadbhir avighnena prakaraṇasya samāpty-artham iṣṭayoḥ prakṛtābhimata-devatayor namaskāraḥ kriyate śloka-dvayena | yasya kaṇṭhaḥ puṣkarāyate mṛdaṅgavad ācarati | madābhogena ghana-dhvānaḥ niviḍa-dhvaniḥ | nīlakaṇṭhasya śivasya tāṇḍave uddhate nṛtte tasmai gaṇeśāya namaḥ | atra khaṇḍa-śleṣākṣipyamāṇopamā-cchāyālaṅkāraḥ | nīlakaṇṭhasya mayūrasya tāṇḍave yathā megha-dhvaniḥ puṣkarāyate iti pratīteḥ||1||

**bahurūpa-miśraḥ: **atha prāripsitasya prakaraṇasyāvighna-parisamāty-ādi-siddhaye vighnā-virājaṁ namaskaroti nikhila-budha-kula-mauli-mālā-maṇir muñja-rājādhirāra-vandita-caraṇa-yugalo grantha-kṛd dhanañjayaḥ | yathā ghanasya meghasya dhvāno nīla-kaṇṭhasya parameśvarasya tāṇḍave uddhata-nṛtye madābhogena mada-paripūrṇatayā mada-dhvāno niviḍa-dhvanir yat kaṇṭhaḥ puṣkarāyate mṛdaṅgavad ācarati tasmai nama iti | atra khaṇḍa-śleṣākṣipyamāṇopamā-cchāyālaṅkāraḥ ||1||

daśarūpānukāreṇa yasya mādyanti bhāvakāḥ |

namaḥ sarva-vide tasmai viṣṇave bharatāya ca ||2||

dhanikaḥ: ekatra matsya-kūrmādi-pratimānām uddeśena, anyatrānukṛti-rūpa-nāṭakādinā yasya bhāvakāḥ dhyātāro rasikāś ca mādyanti hṛṣyanti tasmai viṣṇave’bhimatāya prakṛtāya bharatāya ca namaḥ ||2||

**bahurūpa-miśraḥ: **atha rūpakāṇāṁ pratipādyatāṁ sūcayan nāṭya-veda-prayoktāraṁ bharatam abhimata-daivataṁ ca viṣṇuṁ namaskaroti | ekatra matsyādīnāṁ daśānāṁ rūpāṇām anukāreṇa pratimā-rūpeṇa anyatra nāṭakādīnāṁ daśa-rūpāṇāṁ rasāntarātmanā bhāvakā dhyātāro rasikāś ceti||2||

kasyacid eva kadācid dayayā viṣayaṁ sarasvatī viduṣaḥ |

ghaṭayati kam api tam anyo vrajati jano yena vaidagdhīm ||3||

dhanikaḥ: śrotuḥ pravṛtti-nimittaṁ pradarśyate | taṁ kiṁcid viṣayaṁ prakaraṇādi-rūpaṁ kadācid eva kasyacid eva kaveḥ sarasvatī yojayati | yena prakaraṇādinā viṣayeṇānyo jano vidagdho bhavati ||3||

**bahurūpa-miśraḥ: **śrotṛ-jana-protsāhanāya prakaraṇa-viśeṣasya sarasvatī-prasāda-labdhatvaṁ mahāphalatvaṁ cāha | kasyacid eva viduṣaḥ sarasvatī taṁ kam api viṣayaṁ ghaṭayati yenānyo jano vaidagdhīṁ vrajatīty anvayaḥ | daśa-rūpakāṇi prakaraṇa-viṣaya iti sūcitam ||3||

**uddhṛtyoddhṛtya sāraṁ yam akhila-nigamān nāṭya-vedaṁ viriñciś **

cakre yasya prayogaṁ munir api bharatas tāṇḍavaṁ nīlakaṇṭhaḥ |

śarvāṇī lāsyam asya pratipadam aparaṁ lakṣma kaḥ kartum īṣṭe

nāṭyānāṁ kintu kiñcid praguṇa-racanayā lakṣaṇaṁ saṅkṣipāmi ||4||

**dhanikaḥ: **yaṁ nāṭya-vedaṁ vedebhyaḥ sāram ādāya brahmā kṛtavān, yat sambaddham abhinayaṁ bharataś cakāra karaṇāṅga-hārān akarot haras tāṇḍavam uddhataṁ nṛtyaṁ kṛtavān lāsyaṁ sukumāraṁ nṛtyaṁ pārvatī kṛtavatī tasya sāmastyena lakṣaṇaṁ kartuṁ kaḥ śaktaḥ | tad eka-deśasya tu daśarūpasya saṅkṣepaḥ kriyata ity arthaḥ ||4||

**bahurūpa-miśraḥ: **kiṁ tatra kriyata ity apekṣāyāṁ vistareṇa lakṣaṇa-karaṇasyāśakyatvān nāṭyānāṁ lakṣaṇa-saṅkṣepaḥ kriyata ity āha—**uddhṛtyeti | **prayogo’bhinayādi-prakāraḥ tāṇḍavam ārabhaṭī-nṛtyam | lāsyaṁ kaiśikī-vṛttam | asya nāṭya-vedasya pratipadaṁ prati-viṣayaṁ lakṣaṇaṁ kartum aśakyam | ato nāṭyānāṁ lakṣaṇaṁ saṅkṣipāmi | anena svasyābhidheyatva-vacanaṁ sūcitam iti ||4||

vyākīrṇe manda-buddhīnāṁ jāyate mati-vibhramaḥ |

tasyārthas tat-padais tena saṁkṣipya kriyate’ñjasā ||5||

**dhanikaḥ: **viṣayaikya-prasaktaṁ paunaruktyaṁ pariharati vyākīrṇa iti | vyākīrṇe vikṣipte vistīrṇe ca rasa-śāstre manda-buddhīnāṁ puṁsāṁ matimoho bhavati | tena tasya nāṭya-vedasyārthas tat-padair eva saṁkṣipya ṛjuvṛttyā kriyata iti ||5||

**bahurūpa-miśraḥ: **nanu saṅkṣepasya vistare vidyamānatvān na prayojanavān lakṣaṇa-saṅkṣepa ity āśaṅkyāha vyākīrṇa iti | vyākīrṇe vistīrṇe manda-buddhīnāṁ mati-vibhramo buddhi-vyāmoho bhavati | sa mā bhūd iti prayojanavān lakṣaṇa-saṅkṣepa iti | tad-arthaś ca tat-padais tatratyair eva padaiḥ saṅkṣipyātmakatvād granthasyāsamagratvam iti tad idam uktaṁ tasyārthas tat-padair añjaseti | sūcitaṁ cetad āñjasyaṁ praguṇa-racanayeti ||5||

**ānanda-nisyandiṣu rūpakeṣu **

vyutpatti-mātraṁ phalam alpa-buddhiḥ |

**yo’pītihāsādivad āha sādhus **

tasmai namaḥ svādu-parāṅmukhāya ||6||

**dhanikaḥ: **idaṁ prakaraṇaṁ daśarūpa-jñāna-phalam | daśarūpaṁ kiṁ phalam ity āha ānandeti | tatra kecit –

dharmārtha-kāma-mokṣeṣu vaicakṣaṇyaṁ kalāsu ca |


karoti kīrtiṁ prītiṁ ca sādhu-kāvya-niveṣaṇam || [bhāmaha]

ity-ādinā trivargādi-vyutpattiṁ kāvya-phalatvenecchanti | tan-nirāsena sva-saṁvedyaḥ paramānanda-rūpo rasāsvādo daśa-rūpāṇāṁ phalaṁ na punar itihāsādivat trivargādi-vyutpatti-mātram iti darśitam | nama iti solluṇṭham ||6||

**bahurūpa-miśraḥ: **nanu daśa-rūpakeṣv apītihāsādivat sādhāraṇaṁ vyutpatti-mātram eva phalaṁ syāt | tac cāpuruṣārthātmakatvān mandaṁ phalam | sulabhaṁ catad itihāsādiṣu | yc ca vaidagdhyaṁ phalam ity uktaṁ tad api mandam eva sākṣād aphalatvāc ca vaidagdhyam | ato niṣprayojanam eva rūpakāṇāṁ lakṣaṇa-karaṇam iti punar api tad-avastham evānārambhaṇīyatvam | tatrāha ānandeti |

satyam idaṁ na tu vyutpatti-mātram eva phalaṁ sākṣāt-puruṣārtha-rūpasya sakala-rasikasyānubhava-siddhaṁ yaśrut niratiśayānanda-sandohārthātmanas turīyāvasthā-sukha-spardhina idam ity anirvacanīyasya phalasya vidyamānatvāt | tasmai nama iti ccheka-vacanenopālabhate | evaṁ samāyatārambhaṁ prakaraṇam ārabhate | prakaraṇam iti śāstraia-deśānusyūtam | yathāhuḥ –

śāstraika-deśa-sambaddhaṁ śāstra-kāryāntare sthitam |


āhuḥ prakaraṇaṁ nāma grantha-bhedaṁ vipaścitaḥ || iti |

śāstraṁ ca nāṭya-vedaḥ | so’pi rasa-bhāvābhinaya-svara-gāna-vādya-nā¸oya-siddhi-prabhṛtibhir upetaḥ | tatra nāṭya-lakṣaṇasya kriyamāṇatvād idaṁ prakaraṇam ity ucyate | uktaṁ ca pūrvaṁ nāṭyānāṁ kintv ity-ādi | evambhūtasyāsya prakaraṇasyārambhaḥ kriyate ||6||

avasthānukṛtir nāṭyaṁ rūpaṁ dṛśyatayocyate |

rūpakaṁ tat-samāropāt daśadhaiva rasāśrayam ||7||

**dhanikaḥ: **nāṭyānāṁ lakṣaṇaṁ saṅkṣipāmi ity uktam | kiṁ punas tan nāṭyam ity āha avasthānukṛtir iti | kāvyopanibaddha-dhīrodāttādy-avasthānukāraś caturvidhābhinayena tādātmyāpattir nāṭyam | tad eva nāṭyaṁ dṛśyamānatayā rūpam ity ucyate | nīlādi-rūpavat | naṭe rāmādy-avasthāropeṇa vartamānatvād rūpakaṁ mukhacandrādivat ity ekasminn arthe pravartamānasya śabda-trayasya indraḥ purandaraḥ śakraḥ itivat pravṛttir-nimitta-bhedo darśitaḥ | rasān āśritya vartamānaṁ daśa-prakārakam | evety avadhāraṇaṁ śuddhābhiprāyeṇa | nāṭikāyāḥ saṅkīrṇatvena vakṣyamāṇatvāt ||7||

**bahurūpa-miśra: **saṅkṣipāmi ity uktam | kiṁ punas tan nāṭyam ity āha—avasthānukṛtir iti | kāvyopanibaddha-dhīrodāttādy-avasthānukāraś caturvidhābhinayena tādātmyāpattir nāṭyam | tad eva nāṭyaṁ dṛśyamānatayā rūpam ity ucyate | nīlādi-rūpavat | naṭe rāmādy-avasthāropeṇa vartamānatvād rūpakaṁ mukhacandrādivat ity ekasminn arthe pravartamānasya śabda-trayasya indraḥ purandaraḥ śakraḥ itivat pravṛttir-nimitta-bhedo darśitaḥ | rasān āśritya vartamānaṁ daśa-prakārakam | evety avadhāraṇaṁ śuddhābhiprāyeṇa | nāṭikāyāḥ saṅkīrṇatvena vakṣyamāṇatvāt ||

lākṣā-lakṣma-lalāṭa-paṭṭam abhitaḥ keyūra-mudrā gale


vaktre kajjala-kālimā nayanayors tāmbūla-rāgo ghanaḥ |


dṛṣṭā kopa-vidhāyi maṇḍanam idaṁ prātaś ciraṁ preyaso


līlā-tāmarasodare mṛgadṛśaḥ śvāsāḥ samāptiṁ gatāḥ ||2.6|| (amaru 88)

nāṭyānāṁ lakṣaṇam idaṁ sāmānyam | viśeṣatas tu vakṣyati | rāmādi-nāyakānām avasthā dhīrodāttatvādayo dakṣiṇādayaś ca | tāsāṁ naṭena yad anukaraṇaṁ naṭasya prekṣaka-buddhyā rāmādi-tādātmyāpattiḥ tan nāṭyam iti | rūpaṁ rūpakam iti ca nāṭyaṁ vyapadiśyate | “daśarūpānukāreṇa” iti | “ānanda-niṣyandiṣu rūpakeṣu” iti ca |

tatra kim ālambanam ? ity apekṣāyāṁ tat-pravṛtti-nimittaṁ vyutpādayati—“rūpaṁ dṛśyatayocyate” ity-ādinā | dṛśyāni hi nīla-pītādīni rūpa-śabda-vācyatayā prasiddhāni | evaṁ nāṭyāny api prekṣakādibhir dṛśyatvād rūpa-padābhidhānīyatvaṁ labhanta iti | naṭe rāmādy-avasthā-samāropād rūpakam iti cocyate | yathā mukha-kamalam ity atra mukhe kamalatvāropād rūpakam iti prasiddhiḥ | rūpakāṇāṁ nyūnādhika-saṅkhyā-vyavacchedāya tāni sva-nāmabhir uddiśan saṅkhyām avatārayati—“daśadhaiva rasāśrayaṁ” | rasa āśrayo yasya tad-āśrayam | vākyārthābhinayo’yaṁ prakīrtito nāṭakādi-bhedena dvādaśa-vidhaḥ sa ity uktatvāt | tṭakāder api lakṣaṇāntara-kārair lakṣaṇāntareṣu rasāśrayatvenopadiṣṭatvāc ceti ||7||

nāṭakaṁ sa-prakaraṇaṁ bhāṇaḥ prahasanaṁ ḍimaḥ |

vyāyoga-samavakāra- vīthy-aṅkehāmṛgā iti ||8||

dhanikaḥ: kathaṁ daśadhaivety ucyate ? satyam evam | tathāpi nāṭikāyāḥ | tāneva daśabhedānuddiśati | nanu—

ḍombī śrīgaditaṁ bhāṇo bhāṇīprasthānarāsakāḥ | 


kāvyaṁ ca sapta nṛtyasya bhedāḥ syuste'pi bhāṇavat ||8|| 

anyad bhāvāśrayaṁ nṛtyaṁ…|9a|

dhanikaḥ: iti rūpakāntarāṇām api bhāvāvadhāraṇānupapattirityāśaṅkyāha—anyad iti |

rasāśrayānnāṭyādbhāvāśrayaṁ nṛtyamanyadeva | tatra bhāvāśrayamiti viṣayamedānnṛtyamiti nṛtergātravikṣepārthatvenāśikavāhulyāttatkāriṣu ca nartakavyapadeśālloke’pi cātra prekṣaṇīyakamiti vyavahārīnnāṭakāderanyannṛtyam | tadbhedatvācchrīgaditādevadhāraṇopapattiḥ | nāṭakādi ca rasaviṣayam | rasasya ca padārthībhūtavibhāvādikasaṁsargātmakavākyārthahetukatvādvākyārthābhinayātmakatvaṁ rasāśrayamityanena darśitam | nāṭyamiti ca naṭa avaspandane iti naṭeḥ kiñciccalanārthatvātsāttvikabāhulyam | ataeva tatkāriṣu naṭavyapadeśaḥ | yathā ca gātravikṣepārthatve samāne’pyanukārātmakatvena nṛttādanyannṛtyaṁ tathā vākyārthobhinayātmakānnāṭyātpadārthābhinayātmakamanyadeva nṛtyamiti ||9a||

…nṛttaṁ tāla-layāśrayam |9b|

dhanikaḥ: prasaṅgānnṛttaṁ vyutpādayati—nṛttam iti | tālaś cañcatpuṭādiḥ | layo drutādiḥ | tanmātrāpekṣo’ṅgavikṣepo’bhinayaśūnyo nṛttamiti ||9b||

ādyaṁ padārthābhinayo mārgo deśī tathā param ||9c||

**dhanikaḥ: **anantaroktaṁ dvitayaṁ vyācaṣṭe—ādyaṁ iti | nṛtyaṁ padārthābhinayātmakaṁ mārga iti prasiddham | nṛttaṁ ca deśīti ||9c||

madhuroddhata-bhedena tad dvayaṁ dvividhaṁ punaḥ |

lāsya-tāṇḍava-rūpeṇa nāṭakādy-upakārakam ||10||

**dhanikaḥ: **dvividhasyāpi dvaividhyaṁ darśayati—madhuroddhata iti | sukumāraṁ dvayam api lāsyamuddhataṁ dvitayam api tāṇḍavamiti | prasaṅgoktasyopayogaṁ darśayati—tac ca nāṭakādyupakārakamiti | nṛtyasya kvacidavāntarapadārthābhinayena nṛttasya ca śobhāhetutvena nāṭakādāvupayoga iti ||10||

vastu netā rasas teṣāṁ bhedakaḥ… |11a|

**dhanikaḥ: **anukārātmakatvena rūpāṇāmabhedātkiṁkṛto bheda ityāśaṅkyāha—vastu netā iti |

vastubhedānnāyakabhedādrasabhedādūpāṇāmanyonyaṁ bheda iti ||11a||

…vastu ca dvidhā |11b|

**dhanikaḥ: **vastubhedamāha—vastu ca iti ||11b||

tatrādhikārikaṁ mukhyam āṅgaṁ prāsaṅgikaṁ viduḥ ||11c||

dhanikaḥ: kathamityāha—tatrādhikārikaṁ | pradhānabhūtamādhikārikam | yathā rāmāyaṇe rāmasītāvṛttāntaḥ | tadaṅgabhūtaṁ prāsaṅgikam | yathā tatraiva vibhīṣaṇasugrīvādivṛttānta iti ||11c||

adhikāraḥ phala-svāmyam adhikārī ca tat prabhuḥ |

tan nirvartyam abhivyāpi vṛttaṁ syād ādhikārikam ||12||

dhanikaḥ: niruktyādhikārikaṁ lakṣayati—adhikāraḥ iti | phalena svasvāmisaṁbandho’dhikāraḥ phalasvāmī cādhikārī tenādhikāreṇādhikāriṇā vā nirvṛttaṁ phalaparyantatāṁ nīyamānamitivṛttamādhikārikam ||12||

prāsaṅgikaṁ parārthasya svārtho yasya prasaṅgataḥ |13a|

dhanikaḥ: prāsaṅgikaṁ vyācaṣṭe—prāsaṅgikaṁ iti |

yasyetivṛttasya paraprayojanasya satastatprasaṅgātsvaprayojanasiddhistatprāsaṅgikamitivṛttaṁ prasaṅganivṛtteḥ ||13a||

sānubandhaṁ patākāḍhyaṁ prakarīti pradeśa-bhāk ||13b||

dhanikaḥ: prāsaṅgikam api patākāprakarībhedāddvividhamityāha—sānubandhaṁ iti |

dūraṁ yadnuvartate prāsaṅgikaṁ sā patākā | sugrīvādivṛttāntavat | patākevāsādhāraṇanāyakacihnavattadupakāritvāt | yadalpaṁ sā prakarī | śravaṇādivṛttāntavat ||13b||

patākāprasaṅgena patākāsthānakaṁ vyutpādayati—

prastutāgantu-bhāvasya vastuno vyakti-sūcakam |

patākā-sthānakaṁ tulya-saṁvidhāna-viśeṣaṇam ||14||

dhanikaḥ: patākāprasaṅgena patākāsthānakaṁ vyutpādayati—prastutāgantu-bhāvasya iti** | **prākaraṇikasya bhāvino’rthasya sūcakaṁ rūpaṁ patākāvadbhavatīti patākāsthānakam | tañcca tulyetivṛttatayā tulyaviśeṣaṇatayā ca dviprakāram | anyoktisamāsoktibhedāt | yathā ratnāvalyām—

yāto'smi padmanayane samayo mamaiṣa suptā mayaiva bhavatī pratibodhanīyā | 


pratyāyanāmayamitīva saroruhiṇyāḥ sūryo'stamastakaniviṣṭakaraḥ karoti || 

yathā ca tulyaviśeṣaṇatayā—

uddāmotkalikāṁ vipāṇḍurarucaṁ prārabdhajṛmbhāṁ kṣaṇā


dāyāsaṁ śvasanodgamairaviralairātanvatīmātmanaḥ | 


adyodyānalatāmimāṁ samadanāṁ nārīmivānyāṁ dhruvaṁ


paśyankopavipāṭaladyuti mukhaṁ devyāḥ kariṣyāmyaham ||14||  

**prakhyātotpādya-miśratva-bhedāt tredhāpi tat tridhā | **

prakhyātam itihāsādir utpādyaṁ kavi-kalpitam ||15||

dhanikaḥ: evamādhikārikadvividhaprāsaṅgikabhedāstrividhasyāpi traividhyamāha— prakhyātotpādya iti | iti nigadavyākhyātam ||15||

miśraṁ ca saṅkarān nānto divya-martyādi-bhedataḥ |

kāryaṁ trivargas tac-chuddham ekānekānubandhi ca ||16||

**dhanikaḥ: **tasyetivṛttasya kiṁ phalamityāha—miśraṁ ca iti |

dharmārthakāmāḥ phalam | tac ca śuddhamekaikamekānubandhaṁ dvivyanubandhaṁ vā ||16||

svalpoddiṣṭas tu tad-dhetur bījaṁ vistāry anekadhā |17a|

**dhanikāḥ : tat-sādhanaṁ vyutpādayati svalpeti | stokoddiṣṭaḥ kārya-sādhakaḥ purastād aneka-prakāraṁ vistārī hetu-viśeṣo bījavad bījam | **yathā ratnāvalyāṁ vatsarājasya ratnāvalī-prāpti-hetur anukūla-daivo yaugandharāyaṇa-vyāpāro viṣkambhake nyastaḥ—yaugandharāyaṇaḥ—kaḥ sandehaḥ ityādinā “prārambhe’smin svāmino vṛddhi-hetau (1.7) ity ante |

yathā vā veṇi-saṁhāre draupadī-keśa-saṁyamana-hetur bhīma-krodhopacita-yudhiṣṭhirotsāho bījam iti | tac ca mahākāryāvāntara-kārya-hetur bhedād aneka-prakāram iti ||17a||

**bahurūpa-miśraḥ : **asya trivargasya ya itivṛttāṁśe’ṅkurasyeva bījaṁ pradhāna-nibandhanaṁ tad vyutpādayati svalpeti | parastād anekadhā vistārī upakṣepāvasthāyāṁ svalpopakṣiptas trivargasya yo hetus tad bījam iti | yathā bījam uptam aṅkura-mūla-patra-skandha-śākhā-praroha-pallava-puṣpādinā bahudhā visarpate, phalāya kalpate, tathāyam api nāyakopanāyaka-pratināyaka-sahāya-suhṛd-amātyādi-bhedād bahudhā visarpann ante phalāya kalpate, tato bījam ity ucyate | tac ca kvacit svāyatta-siddher nāyakasya rāmādeḥ sotsāhātmakaṁ kvacid amātyāyatta-siddher vatsa-rājasya tad-utsāhātmakam | evam ubhayāyatta-siddher ubhayotsāhātmakam iti draṣṭavyam ||17a||

avāntarārtha-vicchede bindur accheda-kāraṇam ||17b||

**dhanikāḥ : avāntara-bījasya saṁjñāntaram āha—avāntara iti | **yathā ratnāvalyām avāntara-prayojanānaṅga-pūjā-parisamāptau kathārtha-vicchede saty ananta-kārya-hetuḥ | “udayanasyendor ivodvīkṣate” iti sāgarikā śrutvā (saharṣaṁ) kadham eso udaṇa-ṇarindo jassa ahaṁ tādeṇa diṇṇā ? [katham eva sa udayana-narendro yasyāhaṁ tātena dattā ?] (ra.ā. 1.23) ity-ādi | bindur jale taila-binduvat prasāritvāt ||17b||

**bahurūpa-miśraḥ: **yasya ca bījasyāvāntarārthair avāntara-prayojanaiḥ pratyekaṁ nibaddhaiḥ parama-prayojana-vicchede sati yat punar aviccheda-kāraṇaṁ tad vyutpādayati avāntarārtheti | yathā payo-binduś cyotannabhiṣyanda-lakṣaṇāyāḥ kriyāyā aviccheda-hetur evam ayam apīti bindur ity ucyata iti ||17b||

bīja-bindu-patākākhya-prakarī-kārya-lakṣaṇāḥ |

artha-prakṛtayaḥ pañca tā etāḥ parikīrtitāḥ ||18||

dhanikaḥ: idānīṁ patākādyaṁ prasaṅgādvyutkramoktaṁ kramārthamupasaṁharannāha |

arthaprakṛtayaḥ prayojanasiddhihetavaḥ ||18||

avasthāḥ pañca kāryasya prārabdhasya phalārthibhiḥ |

ārambha-yatna-prāpty-āśā-niyatāpti-phalāgamāḥ ||19||

**dhanikaḥ: **anyadavasthāpañcakamāha—avasthāḥ iti | yathoddeśaṁ lakṣaṇamāha—

autsukya-mātram ārambhaḥ phala-lābhāya bhūyase |20a|

dhanikaḥ: idamahaṁ saṁpādayāmītyadhyavasāyamātramārambha ityucyate | yathā ratnāvalyām—prārambhe‘sminsvāmino vṛddhihetau daive cetthaṁ dattahastāvalmbhe | ityādinā sācivāyattasiddhervatsarājasya kāryārambhe yaugandharāyaṇamukhena darśitaḥ ||20a||

prayatnas tu tad-aprāptau vyāpāro’titvarānvitaḥ ||20b||

dhanikaḥ: atha prayatnaḥ—prayatnas tu iti |

tasya phalasyāprāptāvupāyayojanādirūpaśceṣṭāviśeṣaḥ prayatnaḥ | yathā ratnāvalyāmālekhyābhilekhanādirvatsarājasamāgamopāyaḥ—tahāvi ṇithi aṇṇo daṁsaṇuvāo tti jahātahā ālihia jadhāsamīhiaṁ karissam | ityādinā pratipāditiḥ ||20b||

**upāyāpāya-śaṅkābhyāṁ prāptir niyatāptiḥ suniścitā |21a| **

dhanikaḥ: prāptyāśamāha—upāyāpāya iti |

upāyasyāpāyaśaṅkāyāś ca bhāvādanirdhāritaikāntā phalaprāptiḥ prāptyāśā | yathā ratnāvalyāṁ tṛtīye‘ṅke veṣaparivartābhisaraṇādau samāgamopāye sati vā savadattālakṣaṇāpāyaśaṅkāyāḥ—evaṁ jadi aālavādālī via āacchia aṇṇado ṇa ṇaissadi vāsavadatta | ityādinā darśitatvādanirdhāritaukāntā samāgamaprāptiruktā ||21a||

samagra-phala-sampattiḥ phala-yogo yathocitā ||21b||

dhanikaḥ: niyatāptimāha—samagra iti | apāyābhāvādavadhāritaikāntā phalaprāptirniyatāptiriti | yathā ratnāvatyām—

vidūṣakaḥ—sāgarikā dukkaraṁ jīvissadi || ityupakramya kiṁ ṇa upāyaṁ cintesi | ityanantaram—

rājā—vayasya devīprasādanaṁ muktvā nānyamatropāyaṁ paśyami || ityanantarāṅkārthabindunānena devīlakṣaṇāpāyasya prasādanena nivāraṇānniyatā phalaprāptiḥ sūcitā ||21b||

samagraphalasaṁpattiḥ phalayogo yathoditaḥ |22a|

**dhanikaḥ: **phalayogamāha—samagra iti | yathā ratnāvalyāṁ ratnāvalīlābhacakravartitatvāvāptiriti ||22a||

**arthaprakṛtayaḥ pañca pañcāvasthāsamanvitāḥ ||22b|| **

**yathāsaṅkhyena jāyante mukhādyāḥ pañca saṁdhayaḥ |23a| **

**dhanikaḥ: **saṁdhilakṣaṇamāha—arthaprakṛtayaḥ iti | arthaprakṛtīnāṁ pañcānāṁ yathāsaṅkhyenāvasthābhiḥ pañcabhiryogādyathāsaṅkhyenaiva vakṣyamāṇā mukhādyāḥ pañca saṁdhayo jāyante ||22b-23a||

**antaraikārthasaṁbandhaḥ saṁdhirekānvaye sati ||23b|| **

**dhanikaḥ: **saṁdhisāmānya-lakṣaṇamāha—antaraikārtha iti |

ekena prayojanenānvitānāṁ kathāṁśānāmavāntaraikaprayojanasaṁbandhaḥ saṁdhiḥ ||23b||

mukhapratimukhe garbhaḥ sāvamarśopasaṁhṛtiḥ |24a|

**dhanikaḥ: **ke punaste saṁdhayaḥ—mukhapratimukhe iti | yathoddeśaṁ lakṣaṇamāha—

mukhaṁ bījasamutpattirnānārtharasasaṁbhavā ||24b||

aṅgāni dvādaśaitasya bījārambhasamanvayāt |25a|

**dhanikaḥ: **bījānāmutpattiranekaprakāraprayojanasya rasasya ca heturmukhasaṁdhiriti vyākhyeyam | tenātrivargaphale prahasanādau rasotpattihetoreva bījatvamiti | asya ca bījārambhārthayuktāni dvādaśāṅgāni bhavanti ||24b-25a||

**upakṣepaḥ parikaraḥ parinyāso vilobhanam ||25b|| **

yuktiḥ prāptiḥ samādhānaṁ vidhānaṁ paribhāvanā |

**udbhedabhedakaraṇānyanvarthānyatha lakṣaṇam ||26|| **

**dhanikaḥ: **tānyāha—upakṣepaḥ iti | eteṣāṁ svasaṁjñāvyākhyātānām api sukhārthaṁ lakṣaṇaṁ kriyate—

**bījanyāsa upakṣepaḥ… |27a| **

**dhanikaḥ: **yathā ratnāvalyām—(nepathye |)

dvīpādanyasmādapi madhyādapi jalanidherdiśo'pyantāt |


ānīya jhaṭiti ghaṭayati vidhirabhimatamabhimukhībhūtaḥ || 

ityādinā yaugandharāyaṇo vatsarājasya ratnāvalīprāptihetubhūtamanukūladaivaṁ svavyāpāraṁ bījatvenopakṣiptavānityupakṣepaḥ ||27a||

**…tadbāhulyaṁ parikriyā |27|| **

**dhanikaḥ: **parikaramāha—tadbāhulyaṁ iti | yathā tatraiva—anyathā kva siddhādeśapratyayaprārthitāyāḥ siṁhaleśvaraduhituḥ samudre pravahaṇabhaṅgamagnotthitāyāḥ phalakāsādanam | ityādinā sarvathā spṛśanti svāminamabhyudayāḥ | ityantena bījotpattereva bahūkaraṇātparikaraḥ ||27b||

tanniṣpattiḥ parinyāso… |27c|

**dhanikaḥ: **parinyāsamāha—tanniṣpattiḥ iti | yathā tatraiva—

prārambhe'sminsvāmino vṛddhihetau daive cetthaṁ dattahastāvalambe | 


siddherbhrāntirnāsti satyaṁ tathāpi svecchākārī bhīta evāsmi bhartuḥ || 

ityanena yaugandharāyaṇaḥ svavyāpāradaivayorniṣpattimuktavāniti parinyāsaḥ ||27c||

**guṇākhyānaṁ vilobhanam ||27d|| **

**dhanikaḥ: vilobhanamāha—guṇākhyānaṁ iti | **yathā ratnāvalyām—

astāpāstasamastabhāsi nabhasaḥ pāraṁ prayāte ravā


vāsthānīṁ samaye samaṁ nṛpajanaḥ sāyantane saṁpatan | 


saṁpratyepa saroruhadyutimuṣaḥ pādāṁstavāsevituṁ


prītyutkarṣakṛto dṛśāmudayanasyendorivodvīkṣate || 

iti vaitālikamukhena candratulyavatsarājaguṇavarṇanayā sāgarikāyāḥ samāgamahetvanurāgabījānuguṇyenaiva vilobhanādvilobhanamiti |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

manthāyastārṇavāmbhaḥplutakuharavalanmandaradhvānadhīraḥ \

koṇāghāteṣu garjatpralayaghanaghaṭānyonyasaṁghaṭṭacaṇḍaḥ |

kṛṣṇākrodhāgradūtaḥ kurukulanidhanotpātaniryghātavātaḥ


kenāsmatsiṁhanādapratirasitasakho dundubhistāḍito'yam || 

ityādinā yaśodundubhiḥ | ityantena draupadyā vilobhanādvilobhanamiti ||27d||

**saṁpradhāraṇamarthānāṁ yuktiḥ |28a| **

**dhanikaḥ: **atha yuktiḥ—saṁpradhāraṇam iti | yathā ratnāvalyām—mayāpi caināṁ devīhaste sabahumānaṁ nikṣipatā yuktamevānuṣṭhitam | kathitaṁ ca mayā yathā bābhravyaḥ kañcukī siṁhaleśvarāmātyena vasubhūtinā saha kathaṁkatham api samudrāduttīrya kośalocchittaye gatasya rumaṇvato ghaṭitaḥ || ityanena sāgarikāyā antaḥpurasthāyā vatsarājasya sukhena darśanādiprayojanāvadhāraṇādbābhravyasiṁhaleśvarāmātyayoḥ svanāyakasamāgamahetuprayojanatvenāvadhāraṇādyuktiriti ||28a||

**…prāptiḥ sukhāgamaḥ |28b| **

**dhanikaḥ: atha prāptiḥ—prāptiḥ iti | **yathā veṇīsaṁhāre—

ceṭī—bhaṭṭiṇi, parikuvido via kumāro lakkhīyadi | ityupakrame

bhīmaḥ—

maśnāmi kauravaśataṁ samare na kopād


duḥśāsanasya rudhiraṁ na pibāmyurastaḥ | 


saṁcūrṇayāmi gadayā na suyodhanorū


saṁdhi karotu bhavatāṁ nṛpatiḥ paṇena || 

draupadī—(śrutvā saharṣam |) nādha, assudapuvvaṁ khu edaṁ vaaṇam | tā puṇo puṇo bhaṇa ||

ityanena bhīmakrodhabījānvayenaiva sukhaprāptyā draupadyāḥ prāptiriti | yathā ca ratnāvalyām—

sāgarikā—(śrutvā saharṣe parivṛtya saspṛhaṁ paśyantī |) kadhaṁ aaṁ so rāā udayaṇo jassa ahaṁ tādeṇa diṇṇā | tā parappesaṇadūsidaṁ me jīvidaṁ edassa daṁsaṇeṇa bahumadaṁ saṁjādam || iti sāgarikāyāḥ sukhāgamātprāptiriti ||28b||

bījāgamaḥ samādhānaṁ… |28c|

**dhanikaḥ: **atha samādhānam—bījāgamaḥ iti | yathā ratnāvalyām—

vāsavadattā—teṇa hi uaṇehi me uvaaraṇāīṁ |

sāgarikā—bhaṭṭiṇi, edaṁ savvaṁ sajjam |

vāsavadattā—(nirūpyātmagatam) aho pamādo pariaṇassa | jassa evva daṁsaṇapahādo paatteṇa rakkhīadi tassa jjeva kahaṁ diṭṭhigoaraṁ āadā | bhodu | evvaṁ dāva | (prakāśam|) hañje sāgarie, kīsa tumaṁ ajja parāhīṇe pariaṇe maaṇūsave sāriaṁ mottūṇa ihāgadā | tā tahiṁ jjeva gaccha || ityupakrame ||

sāgarikā—(svagatam |) sīriā dāva mae susaṁgadāe hatthe samappidā | pekkhiḍhuṁ ca me kutūhalam | tā alakkhiā pekkhissam ||

ityanena vāsavadattāyā ratnāvalīvatsarājayordarśanapratīkārātsārikāyāḥ susaṁgatārpaṇenālakṣitaprekṣaṇena ca vatsarājasamāgamahetorbījasyopādānātsamādhānamiti |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—bhavatu | pāñcālarājatanaye, śrūyatāmacireṇaiva kālena—

cañcadbhujabhramitacaṇḍagadābhighātasaṁcūrṇitoruyugalasya suyodhanasya | styānāvanaddhaghanaśoṇitaśoṇapāṇiruttaṁsayiṣyati kacāṁstava devi bhīmaḥ || 

ityanena veṇīsaṁhārahetoḥ krodhabījasya punarupādānātsamādhānam ||28c||

**…vidhānaṁ sukhaduḥkhakṛta ||28d|| **

**dhanikaḥ: **atha vidhānam—vidhānaṁ iti | yathā mālatīmādhave prathame’ṅke—

mādhavaḥ—

yāntyā muhurvalitakandharamānanaṁ ta


dāvṛttavṛttaśatapatnanibhaṁ vahantyā | 


digdho'mṛtena ca viṣeṇa ca pakṣmalākṣyā


gāḍhaṁ nikhāta iva me hṛdaye kaṭākṣaḥ || 


yadvismayastimitamastamitānyabhāva 


mānandamandamamṛtaplavanādivābhūt | 


tatsaṁnidhau tadadhunā hṛdayaṁ madīyam


aṅgāracumbitamiva vyathamānamāste || 

ityanena mālatyavalokanasyānurāgasya samāgamahetorvānuguṇyenaiva mādhavasya sukhaduḥkhakāritvādvidhānamiti |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

draupadī–

ṇādha, puṇovi tummehiṁ ahaṁ āacchia samāsāsivvā |

bhīmaḥ—nanu pāñcālarājatanaye, kimadyāpyalīkāśvāsanayā |

bhūyaḥ paribhavaklāntilajjāvidhuritānanam | 


aniḥśeṣitakauravyaṁ na paśyasi vṛkodaram || 

iti saṅgrāmasya sukhaduḥkhahetutvādvidhānamiti ||28d||

paribhāvo’dbhutāveśa… |29a|

**dhanikaḥ: **atha paribhāvanā—paribhāvaḥ iti | yathā ratnāvalyām—

sāgarikā—

(dṛṣṭvā savismayam |)

kadhaṁ pañcakkho jjeva aṇaṅgo pūaṁ paḍiccheditā | ahaṁpi idha ṭṭhida jjeva ṇaṁ pūjaissam || ityanena vatsarājasyānaṅgarūpatayāpahvādanaṅgasya ca pratyakṣasya pūjāgrahaṇasya lokottaratvādadbhutarasāveśaḥ paribhāvanā |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

draupadī—kiṁ dāṇiṁ eso palaajaladharatthaṇidamaṁsalo khaṇe khaṇe samaradundubhī tāḍīyadi || iti lokottarasamaradundubhidhvanervismayarasāveśāddraupadyāḥ paribhāvanā ||29a||

**…uddedo gūḍhabhedanam |29b| **

**dhanikaḥ: **athodbhedaḥ—uddedo iti | yathā ratnāvalyāṁ vatsarājasya kusumāyudhavyapadeśagūḍhasya vaitālikavacasā astāpāsta—ityādinā udayanasya—ityantena bījānuguṇyenaivodbhedanādudbhedaḥ |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

ārya, kimidānīmadhyavasyati guruḥ | ityupakrame (nepathye|)

yatsatyavratabhaṅgabhīrumanasā yatnena mandīkṛtaṁ


yadvismartumapīhitaṁ śamavatā śāntiṁ kulasyecchatā | 


taddyūtāraṇisaṁbhṛtaṁ nṛpasutākeśāmbarākarṣaṇaiḥ


krodhajyotiridaṁ mahatkuruvane yaudhiṣṭhiraṁ jṛmbhate || 

bhīmaḥ—(saharṣam |) jṛmbhatāṁ jṛmbhatāṁ saṁpratyapratihatamāryasya krodhajyotiḥ |

ityanena channasya draupadīkeśasaṁyamanahetoryudhiṣṭirakrodhasyodbhedanādudbhedaḥ ||29b||

karaṇaṁ prakṛtārambho… |29c|

**dhanikaḥ: **atha karaṇam—karaṇam iti | yathā ratnāvalyām—

ṇamo de kusumāuha, tā amohadaṁsaṇo me bhavissasi tti | diṭṭaṁ jaṁpekkhidavvam | tā jāva ṇa ko vi maṁ pekkhai tā gamissam | ityanenānantarāṅkaprakṛtanirvighnadarśanārambhaṇātkaraṇam |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

tatpāñcāli, gacchāmo vayamidānīṁ kurukulakṣayāya | iti |

sahadevaḥ—ārya, gacchāma idānīṁ gurujanānujñātā vikramānurūpamācaritum || ityanenānantarāṅkaprastūyamānasaṅgrāmārambhaṇātkaraṇamiti | sarvatra cehoddeśapratinirdeśavaiṣamyaṁ kriyākramasyāvivakṣitatvāditi ||29c||

**…bhedaḥ protsāhanā matā ||29d|| **

**dhanikaḥ: **atha bhedaḥ—bhedaḥ iti | yathā veṇīsaṁhāre—

ṇādha, mā kkhu jaṇṇaseṇīparibhavuddīvidakovā aṇavekkhidasarīrā parikkamissadha | jado appamattasaṁcaraṇīyāī suṇīyanti riubalāī |

bhīmaḥ—ayi sukṣatriye—

anyonyāsphālabhinnadviparudhiravasāsāndramastiṣkapaṅke


magnānāṁ syandanānāmuparikṛtapadanyāsavikrāntapattau | sphītāsṛkpānagoṣṭhīrasadaśivaśivātūryanṛtyatkabandhe


saṅgrāmaikārṇavāntaḥpayasi vicarituṁ paṇḍitāḥ pāṇḍuputrāḥ || 

ityanena viṣaṇṇāyā draupadyāḥ krodhotsāhabījānuguṇyenaiva protsāhanādbheda iti ||

etāni ca dvādaśamukhāṅgāni bījārambhadyotakāni sākṣātpāramparyeṇa vā vidheyāni | eteṣāmupakṣepaparikaraparinyāsayuktyudbhedasamādhānānāmavaśyaṁ bhāviteti ||29d||

**lakṣyālakṣyatayodbhedastasya pratimukhaṁ bhavet | **

**binduprayatnānugamādaṅgānyasya trayodaśa ||30|| **

**dhanikaḥ: **atha sāṅgaṁ pratimukhasaṁdhimāha—lakṣyālakṣyatayaḥ iti |

tasya bījasya kiñcillakṣyaḥ kiñcidalakṣya ivodbhedaḥ prakāśanaṁ tatpratimukham | yathā ratnāvalyāṁ dvitīye’ṅke vatsarājasāgarikāsamāgamahetoranurāgabījasya prathamāṅkopakṣiptasya susaṅgatāvidūṣakābhyāṁ jñāyamānatayā kiñcillakṣyasya vāsavadattayā ca citraphalakavṛttāntena kiñcidunnīyamānasya dṛśyādṛśyarūpatayodbhedaḥ pratimukhasaṁdhiriti |

veṇīsaṁhāre’pi dvitīye’ṅke bhīṣmādivadhena kiñcillakṣyasya karṇādyavadhāccālakṣyasya krodhabījasyodbhedaḥ—

sahabhṛtyagaṇaṁ sabāndhavaṁ sahamitraṁ sasutaṁ sahānujam |


svbalena nihanti saṁyuge na cirātpāṇḍusutaḥ suyodhanam || 

ityādibhiḥ—

duḥśāsanasya hṛdayakṣatajāmbupāne


duryodhanasya ca yathā gadayorubhaṅge | 


tejasvināṁ samaramūrdhani pāṇḍavānāṁ


jñeyā jayadrathavadhe'pi tathā pratijñā || 

ityevamādibhiścodbhedaḥ pratimukhasaṁdhiriti ||30||

asya ca pūrvāṅkopakṣiptabindurūpabījaprayatnārthānugatāni trayodaśāṅgāni bhavanti |

**vilāsaḥ parisarpaś ca vidhūtaṁ śamanarmaṇī | **

narmadyutiḥ pragamanaṁ nirodhaḥ payupāsanam ||31||

**vajraṁ puṣpamupanyāso varṇasaṁhāra ityapi |32a| **

**dhanikaḥ: tānyāha—vilāsaḥ iti ||31-32a|| **

ratyarthehā vilāsaḥ syād…|32b|

**dhanikaḥ: **yathoddeśaṁ lakṣaṇamāha—rati iti | yathā ratnāvalyām—

sāgarikā—hiaa, pasīda pasīda | kiṁ imiṇā āāsamettaphaleṇa dullahajaṇappatthaṇāṇubandheṇa ||

ityupakrame tahāvi ālekhagadaṁ taṁ jaṇaṁ kadua jadhāsamīhidaṁ karissam | tahāvi tassa ṇatthi aṇṇo daṁsaṇovāutti | ityetairvatsarājasamāgamaratiṁ citrādijanyāmapyuddiśya sāgarikāyāśceṣṭāprayatno’nurāgabījānugato vilāsa iti ||32b||

**…dṛṣṭanaṣṭānusarpaṇam ||32c|| **

**parisarpo… |33a| **

**dhanikaḥ: **atha parisarpaḥ—dṛṣṭanaṣṭaḥ iti | yathā veṇīsaṁhāre—

kañcukī—yo’yamudyateṣu balavatsu, athavā kiṁ balavatsu, vāsudevasahāyeṣvariṣvadyāpyantaḥpurasukhamanubhavati | idamaparamayathātathaṁ svāminaḥ—

āśastragrahaṇādakuṇṭhaparaśostasyāpi jetā munes


tāpāyāsya na pāṇḍusūnubhirayaṁ bhīṣmaḥ śaraiḥ śāyitaḥ | prauḍhānekadhanurdharārivijayaśrāntasya caikākino


bālasyāyamarātilūnadhanuṣaḥ prīto'bhimanyorvedhāt || 

ityanena bhīṣmādivadhe dṛṣṭasyābhimanyubadhānnaṣṭasya balavatāṁ pāṇḍavānāṁ vāsudevasahāyānāṁ saṅgrāmalakṣaṇabindu bījaprayatnānvayena kañcukimukhena bījānusarpaṇaṁ parisarpa iti |

yathā ca ratnāvalyāṁ sārikāvacanacitradarśanābhyāṁ sāgarikānurāgabījasya dṛṣṭanaṣṭasya kvāsau kvāsau ityādinā vatsarājenānusaraṇātparisarpa iti ||32c-33a||

**…vidhūtaṁ syādaratis… |33b| **

**dhanikaḥ: **atha vidhūtam—vidhūtaṁ iti | yathā ratnāvalyām—

sāgarikā—sahi, ahiaṁ me saṁtāvo bādhedi |

(susaṅgatā dīrghikāto nalinīdalāni mṛṇālikāścānīyāsyā aṅge dadāti |)

sāgarikā—(tāni kṣipantī |) sahi, avaṇehi edāī | kiṁ aāraṇe attāṇaṁ āyāsesi | ṇaṁ bhaṇāmi—

dullahajaṇāṇurāo lajjā garuī paravvaso appā |


piasahi visamaṁ pemmaṁ maraṇaṁ saraṇaṁ ṇavara ekkam || 

ityanena sāgarikāyā bījānvayena śītopacāravidhūnanādvidhūtam | yathā ca veṇīsaṁhāre bhānumatyā duḥsvapnadarśanena duryodhanasyāniṣṭaśaṅkayā pāṇḍavavijayaśaṅkayā vā ratervidhūnanamiti ||33b||

**…tacchamaḥ śamaḥ |33c| **

dhanikaḥ: atha śamaḥ— tacchamaḥ iti | tasyā araterupaśamaḥ śamaḥ | yathā ratnāvalyām—

rājā—vayasya, anayā likhito’hamiti yatsatyamātmanyapi me bahumānastatkathaṁ na paśyāmi || iti praśyame ||

sāgarikā—(ātmagatam |) hiaa, samassasa | maṇoraho vide ettiaṁ bhūmiṁ ṇa gado || iti kiñcidaratyupaśamācchama iti ||33c||

**parihāsavaco narma… |33d| **

**dhanikaḥ: **atha narma—parihāsavaco iti | yathā ratnāvalyām—

susaṁgatā—sahi, jassa kae tumaṁ āadā so aaṁ purado ciṭṭhadi |

sāgarikā—(sāsūyam |) susaṅgade, kassa kae ahaṁ āadā | susaṅgatā—ai appasaṅkide, ṇaṁ cittaphalaassa | tā geṇha edam || ityanena bījānvitaṁ parihāsavacanaṁ narma ||

yathā ca veṇīsaṁhāre—(duryodhanaśceṭīhastādarghapātramādāya devyāḥ samarpayati | punaḥ)

bhānumatī—(arghaṁ datvā |) helā, uvaṇehi me kusumāiṁ jāva avarāṇaṁpi devāṇaṁ savariaṁ ṇivattemi | (hastau prasārayati | duryodhanaḥ puṣpāṇyupanayati | bhānumatyāstatsparśajātakampāyā hastātpuṣpāṇi patanti |)

ityanena narmaṇā duḥsvapnadarśanopaśamārthaṁ devatāpūjāvighnakāriṇā bījoddhāṭanātparihāsasya pratimukhāṅgatvaṁ yuktamiti ||33d||

**…dhṛtistajjā dyutirmatā ||33e|| **

**dhanikaḥ: atha narmadyutiḥ—dhṛtistajjā iti | **yathā ratnāvalyām—

susaṅgatā—sahi, adiṇiṭṭhurā dāṇiṁ si tumam | jā evaṁ pi bhaṭṭiṇā hatthāvalambidā kovaṁ ṇa muñcasi |

sāgarikā—(sabhrūbhaṅgamīṣadvihasya |) susaṅgade, dāṇiṁ pi ṇa viramasi ||

ityanenānurāgabījoddhāṭanānvayena dhṛtirnarmajā dyutiriti darśitamiti ||33e||

uttarā vākpaṁgamanaṁ… |34a|

**dhanikaḥ: atha pragamanam—uttarā iti **| yathā ratnāvalyām—

vidūṣakaḥ—bho vaassa, diṭṭhiā vaḍḍhase |

rājā—(sakautukam |) vayasya, kimetat |

vidūṣakaḥ—bho, edaṁ kkhu taṁ jaṁ mae bhaṇidaṁ tuma evva ālihido | ko aṇṇo kusumāuhavvavadeseṇa ṇiṇhavīadi || ityādinā |

paricyutastatkucakumbhamadhyātkiṁ śoṣamāyāsi mṛṇālahāra |


na sūkṣmatantor api tāvakasya tatrāvakāśo bhavataḥ kimu syāt || 

ityanena rājavidūṣakasāgarikāsusaṅgatānāmanyonyavacanenottarottarānurāgabījoddhāṭanātpragamanamiti ||34a||

**…hitarodho nirodhanam |34b| **

**dhanikaḥ: atha nirodhaḥ—hitarodho iti | **yathā ratnāvalyām—

rājā—viṅ mūrkha—

prāptā katham api daivātkaṇṭhamanītaiva sā prakaṭarāgā |


ratnāvalīva kāntā mama hastāndbhraṁśitā bhavatā || 

ityanena vatsarājasya sāgarikāsamāgamarūpahitasya vāsavadattāpraveśasūcakena vidūṣakavacasā nirodhānnirodhanamiti ||34b||

**paryupāstiranunayaḥ…|34c| **

**dhanikaḥ: **atha paryupāsanam—paryupāstiranunayaḥ iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—

prasīdeti brūyāmidamasati kope na ghaṭate


kariṣyāmyevaṁ no punariti bhavedabhyupagamaḥ | 


na me doṣo'stīti tvamidam api hi jñāsyasi mṛṣā


kimetasminvaktuṁ kṣamamiti na vedmi priyatame || 

ityanena citragatayornāyakayordarśanātkupitāyā vāsavadattāyā anunayanaṁ nāyakayoranurāgoddhāṭānvayena paryupāsanamiti ||34c||

**…puṣpaṁ vākyaṁ viśeṣavat ||34d|| **

**dhanikaḥ: **atha puṣpam—puṣpaṁ iti | yathā ratnāvalyām—

(rājā sāgarikāṁ haste gṛhītvā sparśaṁ nāṭayati |)

vidūṣakaḥ—bho, esā apuvvā sirī tae samāsādidā |

rājā—vayasya, satyam—

śrīreṣā pāṇirapyasyāḥ pārijātasya pallavaḥ |


kuto'nyathā sravatyeṣa svedacchadmāmṛtadravam || 

ityanena nāyakayoḥ sākṣādanyonyadarśanādinā saviśeṣānurāgoddhāṭanātpuṣpam ||34d||

upanyāsastu sopāyaṁ… |35a|

**dhanikaḥ: **athopanyāsaḥ—upanyāsastu iti | yathā ratnāvalyām—

susaṅgatā—bheṭṭā, alaṁ saṅkāe | mae vi bhaṭṭiṇo pasāeṇa kīlidaṁ evva | tā kiṁ kaṇṇābharaṇeṇa | ado vi me garuo pasāo, je kīsa tae ahaṁ ettha ālihia tti kuviā me piasahī sāariā | tā pasādīadu ||

ityanena susaṅgatāvacasā sāgarikā mayā likhitā sāgarikayā ca tvamiti sūcayatā prasādopanyāsena bījodbhedādupanyāsa iti ||35a||

**…vajraṁ pratyakṣaniṣṭhuram |35b| **

**dhanikaḥ: **atha vajram—vajraṁ iti | yathā ratnāvalyām—

vāsavadattā—(phalakaṁ nirdiśya |) ajjautta, esāvi jā tuha samīve, evaṁ kiṁ vasantaassa viṇṇāṇam ||

punaḥ ajjautta, mamāvi edaṁ cittakamma pekkhantīe sīsaveaṇā samuppaṇṇā | ityanena vāsavadattayā vatsarājasya sāgarikānurāgodbhedanātpratyakṣaniṣṭhurābhidhānaṁ vajramiti ||

bahurūpa-miśraḥ : vajraṁ lakṣayati—vajram iti | pratyakṣa-rūkṣaṁ yad vākyaṁ tad vajram iti kīrtitam iti bhoja-rāja-vacanāt | yathā veṇyāṁ dvitīye’ṅke—

kañcukī—deva bhagnaṁ bhagnam |

duryodhanaḥ—dhik pralāpin ! ko’yam adya te vyāmohaḥ ?

kañcukī—deva na kaścid vyāmohaḥ | satyam idam—

bhagnaṁ bhīmena bhavato marutā ratha-ketanam |


patitaṁ kiṅkiṇī-kvāṇa-baddhākrandam iva kṣitau ||2.23||

**duryodhanaḥ—**balavat samīraṇa-vegāt kampite bhuvane bhagnaḥ syandana-ketuḥ | tat kim ity uddhataṁ pralapasi bhagnaṁ bhagnam iti ?

iti pratyakṣa-niṣṭhuraṁ vacanam iti ||35b||

**cāturvarṇyopagamanaṁ varṇasaṁhāra iṣyate ||35c|| **

**dhanikaḥ: **atha varṇasaṁhāraḥ | yathā vīracarite tṛtīye’ṅke—

pariṣadiyamṛṣīṇāmeṣa vṛddho yudhājit


saha nṛpatiramātyairlomapādaś ca vṛddhaḥ | 


ayamaviratayajño brahmavādī purāṇaḥ | 


prabhur api janakānāmadruho yācakāste ||

ityanena ṛṣikṣatriyāmātyādīnāṁ saṁgatānāṁ varṇānāṁ vacasā rāmavijayāśaṁsinaḥ paraśurāmadurṇayasyādrohathācñādvāreṇodbhedanādvarṇasaṁhāra iti ||

etāni ca trayodaśa pratimukhāṅgāni mukhasaṁdhyupakṣiptabindulakṣaṇāvāntarabījamahābījaprayatnānumatāni vidheyāni | eteṣāṁ ca madhye parisapapraśamavajopanyāsapuṣpāṇāṁ prādhānyam | itareṣāṁ yathāsaṁbhavaṁ prayoga iti ||

**bahurūpa-miśraḥ : **varṇa-saṁhāraṁ lakṣayati cātur iti | varṇa-grahaṇam upalakṣaṇārtham | nānā-jātīyānām upagamanam ity arthaḥ | yathā vīra-carite vasiṣṭhaḥ—

pariṣad iyam ṛṣīṇām eṣa vīro yudhyajit 


saha nṛpatir amātyair lomapādaś ca vṛddhaḥ |


ayam avirata-yajño brahmavādī purāṇaḥ


prabhur api janakānām aṅga bho yācakās te ||

iti kṣatriyāmatyādīnām ekatra saṅgatānāṁ varṇānāṁ vacasā rāma-vijayāśāṁsinaḥ paraśurāma-durnayasyādroha-yācñyā-dvāreṇodbhedād varṇa-saṁhāra iti | “varṇitārthopasaṁhāra varṇa-saṁhāra iṣyate” iti kecit |

evam uktāni pratimukha-sandhy-aṅgāni | eteṣāṁ ca kramo vivakṣitaḥ | vajrāt paścimasyopanyāsasya tataḥ pūrvam eva lakṣaṇena svayam anādṛtatvāt lakṣyeṣu vyutkramatva-darśanād vastu-svarūpālocanena krama-vivakṣāyāṁ hev-antarādarśanāc ca | eṣāṁ tu vidḥuta-śama-narma-dyuti-prabhṛtīnāṁ kārya-kāraṇatā-niyamāt paurvāparya-niyamaḥ | teṣām eva tathā krama ādaraṇīyaḥ | eṣu ca trayodaśasv apy aṅgeṣu vilāsa-parisarpādīṇāṁ vastunetṛ-rasānuguṇyena tatra tatra yathā-sambhavaṁ pradhānatvam anusandhātavyam ||35c||

garbhastu dṛṣṭanaṣṭasya bījasyānveṣaṇaṁ muhuḥ |

**dvādaśāṅgaḥ patākā syānna vā syātprāptisaṁbhavaḥ ||36|| **

**dhanikaḥ: **atha garbhasaṁdhimāha | pratimukhasaṁdhau lakṣyālakṣyarūpatayā stokodbhinnasya bījasya saviśeṣodbhedapūrvakaḥ sāntarāyo lābhaḥ punarvicchedaḥ punaḥ prāptiḥ punarvicchedaḥ punaś ca tasyaivānveṣaṇaṁ vāraṁvāraṁ so’nirdhāritaikāntaphalaprāptyāśātmako garbhasaṁdhiriti | tatra cautsargikatvena prāptāyāḥ patākāyā aniyamaṁ darśayati—patākā syānna vā ityanena | prāptisaṁbhavastu syādeveti darśayati—syāt iti | yathā ratnāvalyāṁ tṛtīye’ṅke vatsarājasya vāsavadattālakṣaṇāpāyena tadveṣaparigrahasāgarikābhisaraṇopāyena ca vidūṣakavacasā sāgarikāprāptyāśā prathamaṁ punarvāsavadattayā vicchedaḥ punaḥ prāptiḥ punarvicchedaḥ punarapāyanivāraṇopāyānveṣaṇaṁ nāsti devīprasādanaṁ muktvānya upāyaḥ ityanena darśitamiti ||36||

**abhūtāharaṇaṁ mārgo rūpodāharaṇe kramaḥ | **

saṁgrahaścānumānaṁ ca toṭakādhibale tathā ||37||

**udvegasaṁbhramākṣepā lakṣaṇaṁ ca praṇīyate |38a| **

**dhanikaḥ: **sa ca dvādaśāṅgo bhavati | tānyuddiśati—abhūtāharaṇaṁ iti | yathoddeśaṁ lakṣaṇamāha—

abhūtāharaṇaṁ chadma… |38b|

**dhanikaḥ: **yathā ratnāvalyām—sādhu re amacca vasantaa, sādhu | adisaido tae amacco jogandharāaṇo imāe saṁdhiviggahacintāe | ityādinā praveśakena gṛhītavāsavadattāveṣāyāḥ sāgarikāyā vatsarājābhisaraṇaṁ chadma vidūṣakasusaṅgatākḷtakāścanamālānuvādadvāreṇa darśitamityabhūtāharaṇam ||38d||

**…mārgastattvārthakīrtanam ||38c|| **

**dhanikaḥ: atha mārgaḥ—mārgas iti | **yathā ratnāvalyām—

vidūṣakaḥ—diṭṭhā vaḍḍhi samīhidabbhadhikāe kajjasiddhīe |

rājā—vayasya, kuśalaṁ priyāyāḥ |

vidūṣakaḥ—aireṇa saāṁ jjevva pekkhia jāṇihisi |

rājā—darśanam api bhaviṣyati |

vidūṣakaḥ—(sagarvam |) kīsa ṇa bhavimsadi, jassa de uvahasidavihapphadibuddhivihavo ahaṁ amacco |

rājā—tathāpi kathamiti śrotumicchāmi |

vidūṣakaḥ—(karṇe kathayati |) aivvam ||

ityanena yathā vidūṣakeṇa sāgarikāsamāgamaḥ sūcitaḥ, tathaiva niścitarūpo rājñe nivedita iti tattvārthakathanānmārga iti ||38c||

rūpaṁ vitarkavadvākyaṁ… |39a|

**dhanikaḥ: **atha rūpam—rūpaṁ iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—aho, kim api kāmijanasya svagṛhiṇīsamāgamaparibhāvino’bhinavaṁ janaṁ prati pakṣapātaḥ | tathāhi—

praṇayaviśadāṁ dṛṣṭiṁ vaktre dadāti na śaṅkitā


ghaṭayati dhanaṁ kaṇṭhāśleṣe rasānna payodharau | 


vadati bahuśo gacchāmīti prayatnadhṛtāpyaho


ramayatitarāṁ saṅketasthā tathāpi hi kāminī ||

kaithaṁ cirayati vasantakaḥ | kiṁ nu khalu viditaḥ syādayaṁ vṛttānto devyāḥ |

ityanena ratnāvalīsamāgamaprāptyāśānuguṇyenaiva devīśaṅkāyāś ca vitarkādrūpamiti ||39a||

**…sotkarṣaṁ syādudāhṛtiḥ |39b| **

**dhanikaḥ: **athodāharaṇam—sotkarṣaṁ iti | yathā ratnāvalyām—

vidūṣakaḥ—(saharṣam |) hī hī bhoḥ, kosambīrajjalāheṇāvi ṇa tādiso vaassassa paritoso āsi, yādiso mama saāsādo piavaaṇaṁ suṇia bhavissadi tti takkemi |

ityanena ratnāvalīprāptivārtāpi kauśāmbīrājyalābhādatiricyata ityutkarṣābhidhānādudāhṛtiriti ||39b||

kramaḥ saṁcintyamānāptir… |39c|

**dhanikaḥ: **atha kramaḥ—kramaḥ iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—upanatapriyāsamāgamotsavasyāpi me kimidamatyarthamuttāmyati cetaḥ | athavā—

tīvraḥ smarasaṁtāpo na tathādau bādhate yathāsanne | 


tapati prāvṛṣi sutarāmabhyarṇajalāgamo divasaḥ || 

vidūṣakaḥ—(ākarṇya |) bhodi sāgarie, eso piavaasso tumaṁ jjeva uddisia ukkaṇṭhāṇibbharaṁ mantedi | tā nivedemi se tuhāgamaṇam |

ityanena vatsarājasya sāgarikāsamāgamamabhilaṣata evaṁ bhrāntasāgarikāprāptiriti kramaḥ ||39c||

**…bhāvajñānamathāpare ||39d|| **

**dhanikaḥ: **atha kramāntaraṁ matabhedena—bhāva iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—(upasṛtya |) priye sāgarike—

śītāṁśumukhamutpale tava dṛśau padmānukārau karau | 


rambhāgarbhanibhaṁ tavoruyugalaṁ bāhū mṛṇālopamau | 


ityāhlādakarākhilāṅgi rabhasānniḥśaṅkamāliṅgya mām


aṅgāni tvamanaṅgatāpavidhurāṇyehyehi nirvāpaya || 

ityādinā iha tadapyastyeva bimbādhare || ityantena vāsavadattayā vatsarājabhāvasya jñātatvātkramāntaramiti ||39d||

**saṁgrahaḥ sāmadānoktir… |40a| **

**dhanikaḥ: **atha saṁgrahaḥ—saṁgrahaḥ iti | yathā ratnāvalyām—sādhu vayasya, sādhu | idaṁ te pāritoṣikaṁ kaṭakaṁ dadāmi | ityābhyāṁ sāmadānābhyāṁ vidūṣakasya sāgarikāsamāgamakāriṇaḥ saṁgrahātsaṁgraha iti ||40a||

**…abhyūho liṅgato’numā |40b| **

**dhanikaḥ: **athānumānam—abhyūho iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—dhiṅ mūrkha, tvatkṛta evāyamāpatito’smākamanarthaḥ | kutaḥ—

samārūḍhā prītiḥ praṇayabahumānātpratidinaṁ


vyalīkaṁ vīkṣyedaṁ kṛtamakṛtapūrvaṁ khalu mayā | 


priyā muñcatyadya sphuṭamasahanā jīvitamasau


prakṛṣṭasya premṇaḥ skhalitamaviṣahyaṁ hi bhavati || 

vidūṣakaḥ—bho vaassa, vāsavadattā kiṁ karaissadi tti ṇa jāṇāmi | sāgariā uṇa dukkaraṁ jīvissadi tti takkemi ||

ityatra prakṛṣṭapremaskhalanena sāgarikānurāgajanyena vāsavadattāyā maraṇābhyūhanamanumānamiti ||40b||

**adhibalamabhisaṁdhiḥ… |40c| **

**dhanikaḥ: athādhibalam—adhibalam iti | **yathā ratnāvalyām—

kāñcanamālā—bhaiṭṭiṇi, iaṁ sā cittasāliā | tā vasantaassa saṇṇaṁ karemi | (choṭikāṁ dadāti) ||

ityādinā vāsavadattākāñcanamālābhyāṁ sāgarikāsusaṅgatāveṣābhyāṁ rājavidūṣakayorabhisaṁdhīyamānatvādadhivalamiti ||40c||

**…saṁrabdhaṁ toṭakaṁ vacaḥ ||40d|| **

**dhanikaḥ: atha toṭakam—saṁrabdhaṁ iti | **yathā ratnāvalyām—

vāsavadattā—(upasṛtya |) ajjautta, juttamiṇaṁ sarisamiṇam | (punaḥ saroṣam |) ajjautta, uṭṭhehi | kiṁ ajjavi āhijāīe sevādukkhamaṇubhavīadi | kañcaṇamāle, edeṇa jjeva pāseṇa bandhia āṇehi eṇaṁ duṭṭhabahmaṇam | evaṁ pi duṭṭhakaṇṇaaṁ aggado karehi ||

ityanena vāsavadattāsaṁrabdhavacasā sāgarikāsamāgamāntarāyabhūtenāniyataprāptikāraṇaṁ toṭakamuktam ||

yathā ca veṇīsaṁhāre—

prayatnaparibodhitaḥ stutibhiradya śeṣe niśām

ityādinā—

dhṛtāyudho yāvadahaṁ tāvadanyaiḥ kimāyudhaiḥ ||

ityantenānyonyaṁ karṇāśvatthāmnoḥ saṁrabdhavacasā senābhedakāriṇā pāṇḍavabijayaprāptyāśānvitaṁ toṭakamiti ||40d||

**toṭakasyānyathābhāvaṁ bruvate’dhibalaṁ budhāḥ |41a| **

**dhanikaḥ: **granthāntare tu—toṭakasyānyathābhāvaṁ iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—devi, evam api pratyakṣadṛṣṭavyalīkaḥ kiṁ vijñāpayāmi—

ātāmratāmapanayāmi vilakṣa eva


lākṣākṛtāṁ caraṇayostava devi mūrdhnī | 


kopoparāgajanitāṁ tu mukhendubimbe


hartuṁ kṣamo yadi paraṁ karuṇā mayi syāt ||41a|| 

**saṁrabdhavacanaṁ yattu toṭakaṁ tadudāhṛtam ||41b|| **

**dhanikaḥ: **yathā ratnāvalyām—

rājā—priye vāsavadatte, prasīda prasīda |

vāsavadattā—(aśruṇi dhārayantī |) ajjautta, mā evaṁ bhaṇa | aṇṇasaṅkantāīṁ khu

edāiṁ akkharāiṁ tti |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

rājā—aye sundaraka, kaccitkuśalamaṅgarājasya |

puruṣaḥ—kusalaṁ sarīramettakeṇa |

rājā—kiṁ tasya kirīṭinā hatā dhaureyāḥ, kṣattaḥ sārathiḥ, bhagno vā rathaḥ |

puruṣaḥ—deva, ṇa bhaggo raho | bhaggo se maṇoraho |

rājā—(sasaṁdhamam |) katham ||

ityevamādinā saṁrabdhavacasā toṭakamiti ||41b||

**udvego’rikṛtā bhītiḥ… |42a| **

**dhanikaḥ: **athodvegaḥ—udvego’rikṛtā iti | yathā ratnāvalyām—

sāgarikā—(ātmagatam |) kahaṁ akidapuṇṇehiṁ attaṇo icchāe mariuṁ pi ṇa pārīadi ||

ityanena vāsavadattātaḥ sāgarikāyā bhayamityudvegaḥ | yo hi yasyāpakārī sa tasyāriḥ |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

sūtaḥ—(śrutvā sabhayam |) kathamāsanna evāsau kauravarājaputramahāvanotpātamāruto mārutiranupalabdhasaṁjñaś ca mahārājaḥ | bhavatu | dūramapaharāmi syandanam | kadācidayamanāryo duḥśāsana ivāsminnapyanāryamācariṣyati ||

ityarikṛtā bhītirudvegaḥ ||42a||

**…śaṅkātrāsau ca saṁbhramaḥ |42b| **

**dhanikaḥ: **atha saṁbhramaḥ—śaṅkātrāsau iti | yathā ratnāvalyām—

vidūṣakaḥ—(paśyan |) kā uṇa esā | (sasaṁbhramam |) kadhaṁ devī vāsavadattā attāṇaṁ vāvādedi |

rājā—(sasaṁbhramamupasarpan |) kvāsau kvāsau ||

ityanena vāsavadattābuddhigṛhītāyāḥ sāgarikāyā maraṇaśaṅkayā saṁbhrama iti |

yathā ca veṇīsaṁhāre—(nepathye kalakalaḥ |)

aśvatthāmā—(sasaṁbhramam |) mātula, mātula, kaṣṭam | eṣa bhrātuḥ pratijñābhaṅgabhīruḥ kirīṭī samaṁ śaravarṣairduryodhanarādheyāvabhidravati | sarvathā pītaṁ śoṇitaṁ duḥśāsanasya bhīmena | iti śaṅkā ||

tathā—(praviśya saṁbhrāntaḥ saprahāraḥ)

sūtaḥ—trāyatāṁ trāyatāṁ kumāraḥ | iti trāsaḥ ||42b||

ityetābhyāṁ trāsaśaṅkābhyāṁ duḥśāsanadroṇavadhasūcakābhyāṁ pāṇḍavavijayaprāptyāśānvitaḥ saṁbhrama iti ||

**garbhabījasamudbhedādākṣepaḥ parikīrtitaḥ ||42c|| **

**dhanikaḥ: **athākṣepaḥ—garbhabīja iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—vayasya, devīprasādanaṁ muktvā nānyamatropāyaṁ paśyāmi ||

punaḥ kramāntare sarvathā devīprasādanaṁ prati niṣpratyāśībhūtāḥ smaḥ | punaḥ tatkimiha sthitena devīmeva gatvā prasādayāmi | ityanena devīprasādāyattā sāgarikāsamāgamasiddhiriti garbhabījodbhedādākṣepaḥ ||

yathā ca veṇīsaṁhāre—

sundarakaḥ—ahavā kimettha devvaṁ uālahāmi | tassa kkhu edaṁ ṇibbhacchidaviduravaaṇabīassa paribhūdapidāmahahidovadesaṅkurassa sauṇippocchāhaṇārūḍhamūlassa kūḍavisasāhiṇo pañcālīkesaggahaṇakusumassa phalaṁ pariṇamedi ||

ityanena bījameva phalonmukhatayākṣipyata ityākṣepaḥ |

etāni dvādaśa garbhāṅgāni prāptyāśāpradarśakatvenopanibandhanīyāni | eṣāṁ ca madhye’bhūtāharaṇamārgatoṭakādhibalākṣepāṇāṁ prādhānyam | itareṣāṁ yathāsaṁbhavaṁ prayoga iti sāṅgo garbhasaṁdhiruktaḥ ||42c||

krodhenāvamṛśedyatra vyasanādvā vilobhanāt |

**garbhanibhinnabījārthaḥ so’vamarśo’ṅgasaṁgrahaḥ ||43|| **

**dhanikaḥ: **athāvamarśaḥ—krodhenāvamṛśedyatra iti | avamarśanamavamarśaḥ paryālocanam | tac ca krodhena vā vyasanādvā vilobhanena vā bhavitavyam | anenārthenetyavadhāritaikāntaphalaprāptyavasāyātmā garbhasaṁdhyudbhinnabījārthasaṁbandho vimarśo’vamarśaḥ | yathā ratnāvalyāṁ caturthe’ṅke’gnividravaparyanto vāsavadattāprasaktyā nirapāyaratnāvalīprāptyavasāyātmā vimarśo darśitaḥ |

yathā ca veṇīsaṁhāre duryodhanarudhirāktabhīmasenāgamaparyantaḥ |

tīrṇe bhīṣmamahodadhau katham api droṇānale nivṛte


karṇāśīviṣabhogini praśamite śalye'pi yāte divam |


bhīmena priyasāhasena rabhasādalpāvaśeṣe jaye 


sarve jīvitasaṁśayaṁ vayamamī vācā samāropitāḥ || 

ityatra svalpāvaśeṣe jaye ityādibhirvijayapratyarthisamaratabhīṣmādimahārathavadhādavadhāritaikāntavijayāvamarśanādavamarśanaṁ darśitamityavamarśasaṁdhiḥ ||43||

**tatrāpavādasaṁpheṭau vidrabadravaśaktayaḥ | **

**dyutiḥ prasaṅgaśchalanaṁ vyavasāyo virodhanam ||44|| **

**parocanā vicalanamādānaṁ ca trayodaśa |45a| **

**dhanikaḥ: **tasyāṅgasaṁgrahamāha—tatrāpavādasaṁpheṭau iti | yathoddeśaṁ lakṣaṇamāha—

doṣaprakhyāpavādaḥ syāt… |45b|

**dhanikaḥ: **yathā ratnāvalyām—

susaṅgatā—sā khu tavassiṇī bhaṭṭiṇīe ujjaiṇiṁ ṇīaditti pavādaṁ karia uvatthide addharatte ṇa jāṇīadi karhipi ṇīdetti |

vidūṣakaḥ—(sodvegam |) adiṇigviṇaṁ kkhu kadaṁ devīe | punaḥ | bho vaasya, mā khu aṇṇadhā saṁbhāvehi | sā khu devīe ujjaiṇīṁ pesidā | ado appiaṁ kahidam |

rājā—aho niranurodhā mayi devī | ityanena vāsavadattādoṣaprakhyāpanādapavādaḥ |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

yudhiṣṭhiraḥ—pāñcālaka, kaccidāsāditā tasya durātmanaḥ kauravāpasadasya padavī | pāñcālakaḥ—na kevalaṁ padavī | sa eva durātmā devīkeśapāśasparśapātakapradhānaheturupalabdhaḥ | iti duryodhanasya doṣaprakhyāṣanādapavāda iti ||45b||

**…saṁpheṭo roṣabhāṣaṇam |45c| **

**dhanikaḥ: **atha saṁpheṭaḥ—saṁpheṭo iti | yathā veṇīsaṁhāre—

bhoḥ kauravarāja, kṛtaṁ bandhunāśadarśanamanyunā | maivaṁ viṣādaṁ kṛthāḥ | paryāptāḥ pāṇḍavāḥ samarāyāhamasahāya iti |

pañcānāṁ manyase'smākaṁ yaṁ suyodhaṁ suyodhana |


daṁśitasyāttaśastrasya tena te'stu raṇotsavaḥ || 

itthaṁ śrutvāsūyātmikāṁ nikṣipya kumārayordṛṣṭimuktavāndhārtarāṣṭraḥ—

karṇaduḥśāsanavadhāttulyāveva yuvāṁ mama |


apriyo'pi priyo yoddhuṁ tvameva priyasāhasaḥ || 

ityutthāya ca parasparakrodhāṣikṣepaparuṣavākkalahaprastāvitaghorasaṅgrāmau || ityanena bhīmaduryodhanayoranyonyaroṣasaṁbhāṣaṇādvijayabījānvayena saṁpheṭa iti ||45c||

vidravo vadhabandhādir… |45d|

**dhanikaḥ: **atha vidravaḥ—vidravo iti | yathā chalitarāme—

yenāvṛtya mukhāni sāma paṭhatāmatyantamāyāsitaṁ


bālye yena hṛtākṣasūtravalayapratyarpaṇaiḥ krīḍitam | 


yuṣmākaṁ hṛdayaṁ sa eṣa viśikhairāpūritāṁsasthalo


mūrcchāghoratamaḥpraveśavivaśo baddhvā lavo nīyate || 

yathā ca ratnāvalyām—

harmyāṇāṁ hemaśṛṅgaśriyamiva śikharairarciṁṣāmādadhānaḥ


sāndrodyānadrumāgraglapanapiśunitātyantatītrābrābhitāpaḥ | 


kurvankrīḍāmahīghraṁ sajalajaladharaśyāmalaṁ dhūmapātau


reṣa ploṣārtayoṣijjana iha sahasaivotthito'ntaḥpure'gniḥ || 

ityādi | punaḥ—

vāsavadattā—ajjautta, ṇa kkhu ahaṁ attaṇo kāraṇādo bhaṇāmi | esā mae ṇigghiṇahiaāe saṁjadā sāgariā vivajjadi || ityanena sāgarikāvadhabandhāgnibhirvidrava iti ||45d||

**…dravo gurutiraskṛtiḥ ||45e|| **

**dhanikaḥ: **atha dravaḥ—dravo iti | yathottaracarite—

vṛddhāste na vicāraṇīyacaritāstiṣṭhantu huṁ vartate


sundastrīdamane'pyakhaṇḍayaśaso loke mahānto hi te | 


yāni trīṇyakutomukhānyapi padānyāsankharāyodhane


yadvā kauśalamindrasūnudamane tatrāpyabhijño janaḥ || 

ityanena lavo rāmasya gurostiraskāraṁ kṛtavāniti dravaḥ |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

yudhiṣṭhiraḥ—bhagavan kṛṣṇāgraja subhadrābhrātaḥ—

jñātiprītirmanasi na kṛtā kṣatriyāṇāṁ na dharmo


rūḍhaṁ sakhyaṁ tadapi gaṇitaṁ nānujasyārjunena | 


tulyaḥ kāmaṁ bhavatu bhavataḥ śiṣyayoḥ snehabandhaḥ 


ko'yaṁ panthā yadasi viguṇo mandabhāgye mayīttham ||

ityādinā balabhadraṁ guruṁ yudhiṣṭhirastiraskṛtavāniti dravaḥ ||45e||

virodhaśamanaṁ śaktis… |46a|

**dhanikaḥ: atha śaktiḥ—virodhaśamanaṁ iti | **yathā ratnāvalyām—

rājā—

savyājaiḥ śapathaiḥ priyeṇa vacasā cittānuvṛttyādhikaṁ


vailakṣyeṇa pareṇa pādapatanairvākyaiḥ sakhīnāṁ muhuḥ | 


pratyāsattimupāgatā na hi tathā devī rudatyā yathā


prakṣālyaiva tayaiva vāṣpasalilaiḥ kopo'panītaḥ svayam || 

ityanena sāgarikālābhavirodhivāsavadattākopopaśamanācchaktiḥ |

yathā cottaracarite lavaḥ prāha—

virodho viśrāntaḥ prasarati raso nirvṛtighana


stadauddhatyaṁ kvāpi vrajati vinayaḥ prahvayati mām | 


jhaṭityasmindṛṣṭe kim api paravānasmi yadi vā


mahārghastīrthānāmiva hi mahatāṁ ko'pyatiśayaḥ || ||46a|| 

…tarjanodvejane dyutiḥ |46b|

**dhanikaḥ: atha dyutiḥ—tarjanodvejane iti | **yathā veṇīsaṁhāre—

etac ca vacanamupaśrutya rāmānujasya sakalanikuñjapūritāśātiriktamudbhrāntasalilacaraśatasaṁkulaṁ trāsodvattanakragrāhamāloḍya saraḥsalilaṁ bhairavaṁ ca garjitvā kumāravṛkodareṇābhihitam |

janmendoramale kule vyapadiśasyadyāpi dhatse gadāṁ


māṁ duḥśāsanakoṣṇaśoṇitasurākṣīvaṁ ripuṁ bhāṣase | 


darpāndho madhukaiṭabhadviṣi harāvapyuddhataṁ ceṣṭase


mantrāsānnṛpaśo vihāya samaraṁ paṅke'dhunā līyase || 

ityādinā tyaktvotthitaḥ sarabhasam ityanena durvacanajalāvaloḍanābhyāṁ duryodhanatarjanodvejanakāribhyāṁ pāṇḍavavijayānukūladuryodhanotthāpanahetubhyāṁ bhīmasya dyutiruktā ||46b||

gurukīrtenaṁ prasaṅgaś… |46c|

**dhanikaḥ: **atha prasaṅgaḥ—gurukīrtenaṁ iti | yathā ratnāvalyām—

deva, yāsau siṁhaleśvareṇa svaduhitā ratnāvalī nāmāyuṣmatī vāsavadattāṁ dagdhāmupaśrutya devāya pūrvaprārthitā satī pratidattā || ityanena ratnāvalyā lābhānukūlābhijanaprakāśinā prasaṅgādgurukīrtanena prasaṅgaḥ |

tathā mṛcchakaṭikāyām—

cāṇḍālakaḥ—esa sāgaladattassa suo ajjaviṇaadattassa ṇattū cāludatto vāvādidaṁ vajjhaṭṭhāṇaṁ ṇīadi | edeṇa kila gaṇiā vasantaseṇā suvaṇṇalobheṇa vāvādida tti |

cārudattaḥ—

makhaśataparipūtaṁ gotramudbhāsitaṁ yat


sadasi niviḍacaityabrahmaghoṣaiḥ purastāt | 


mama nidhanadaśāyāṁ vartamānasya pāpais


tadasadṛśamanuṣyairyghuṣyate ghoṣaṇāyām || 

ityanena cārudattavadhābhyudayānukūlaṁ prasaṅgādgurukīrtenamiti prasaṅgaḥ ||46c||

**…chalanaṁ cāvamānanam ||46d|| **

**dhanikaḥ: **atha chalanam—chalanaṁ iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—aho niranurodhā mayi devī || ityanena vāsavadattayeṣṭāsaṁpādanādvatsarājasyāvamānanācchalanam |

yathā ca rāmābhyudaye sītāyāḥ parityāgenāvamānanācchalanamiti ||46d||

vyavasāyaḥ svaśaktayuktiḥ… |47a|

**dhanikaḥ: atha vyavasāyaḥ—vyavasāyaḥ iti | **yathā ratnāvalyām—

aindrajālikaḥ—

kiṁ dharaṇīe miaṅko āāse mahiharo jale jalaṇo |


majjhaṇhammi paoso dāvijjau dehi āṇattim || 

ahavā kiṁ bahuṇā jampieṇa |

majjha pa̮iṇṇā esā bhaṇāmi hiaeṇa jaṁ mahasi daṭṭhum |


taṁ te dāvemi phuḍaṁ guruṇo mantappahāveṇa || 

ityanenaindrajāliko mithyāgnisaṁbhramotthāpanena vatsarājasya hṛdayasthasāgarikādarśanānukūlāṁ svaśaktimāviṣkṛtavān |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

nūnaṁ tenādya vīreṇa pratijñābhaṅgabhīruṇā |


badhyate keśapāśaste sa cāsyākarṣaṇe kṣamaḥ || 

ityanena yudhiṣṭhiraḥ svadaṇḍaśaktimāviṣkaroti ||47a||

**…saṁrabdhānāṁ virodhanam |47b| **

**dhanikaḥ: **atha virodhanam—saṁrabdhānāṁ iti | yathā veṇīsaṁhāre—

rājā—re re maruttanaya, kimevaṁ vṛddhasya rājñaḥ purato ninditavyamātmakarma ślāghase | api ca ||

kṛṣṭā keśeṣu bhāryā tava tava ca paśostasya rājñastayorvā pratyakṣaṁ bhūpatīnāṁ mama bhuvanapaterājñayā dyūtadāsī | asminvairānubandhe tava kimapakṛtaṁ tairhatā ye narendrā

bāhvorvīryātisāradraviṇagurumadaṁ māmajitvaiva darpaḥ ||

(bhīmaḥ krodhaṁ nāṭayati |)

arjunaḥ—ārya, prasīda | kimatra krodhena–

apriyāṇi karotyeṣa vācā śakto na karmaṇā |


hatabhrātṛśato duḥkhī pralāparasya kā vyathā || 

bhīmaḥ—are bharatakulakalaṅka—

adyaiva kiṁ na visṛjeyamahaṁ bhavantaṁ


duḥśāsanānugamanāya kaṭupalāpin | 


vighnaṁ gurū na kuruto yadi matkarāgra


nirbhidyamānaraṇitāsthini te śarīre || 

anyacca mūḍha—

śokaṁ strīvannayanasalilairyatparityājito'si  


bhrāturvakṣaḥsthalavidalane yacca sākṣīkṛto'si | 


āsīdetattava kunṛpateḥ kāraṇaṁ jīvitasya |


kruddhe yuṣmatkulakamalinīkuñjare bhīmasene || 

rājā—durātman bharatakulāpasada pāṇḍavapaśo, nāhaṁ bhavāniva vikatthanāpragalbhaḥ | kiṁ tu—

drakṣyanti na cirātsuptaṁ bāndhavāstvāṁ raṇāṅgaṇe |


madgadābhinnavakṣo'sthiveṇikābhaṅgabhīṣaṇam || 

ityādinā saṁrabdhayorbhāmaduryodhanayoḥ svaśaktyuktirvirodhanamiti ||47b||

**siddhāmantraṇato bhāvidarśikā syātprarocanā ||47c|| **

**dhanikaḥ: atha prarocanā—siddhāmantraṇato iti | **yathā veṇīsaṁhāre—

pāñcālakaḥ—ahaṁ ca devena cakrapāṇinā ityupakramya kṛtaṁ saṁdehena |

pūryantāṁ salilena ratnakalaśā rājyābhiṣekāya te


kṛṣṇātyantacirojjhite ca kabarībandhe karotu kṣaṇam | 


rāme śātakuṭhārabhāsurakare kṣatradrumocchedini


krodhāndhe ca vṛkodare paripatatyājau kutaḥ saṁśayaḥ || 

ityādinā maṅgalāni kartumājñāpayati devo yudhiṣṭhiraḥ | ityantena draupadīkeśasaṁyamanayudhiṣṭhirarājyābhiṣekayorbhāvinor api siddhatvena darśikā prarocaneti ||47c||

**vikatthanā vicalanam… |48a| **

**dhanikaḥ: **atha vicalanam—vikatthanā iti | yathā veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—tāta, amba—

sakalaripujayāśā yatra baddhā sutaiste


tṛṇamiva paribhūto yasya garveṇa lokaḥ | 


raṇaśirasi nihantā tasya rādhāsutasya


praṇamati pitarau vāṁ madhyamaḥ pāṇḍavo'yam ||

api ca | tāta—

cūrṇitāśeṣakauravyaḥ kṣībo duḥśāsanāsṛjā |


bhaṅktā suyodhanasyorvorbhīmo'yaṁ śirasāñcati || 

ityanena vijayabījānugatasvaguṇāviṣkaraṇādvicalanamiti |

yathā ca ratnāvalyām—

yaugandharāyaṇaḥ—

devyā madvacanādyathābhyupagataḥ patyurviyogastadā


sā devasya kalatrasaṁghaṭanayā duḥkhaṁ mayā sthāpitā | 


tasyāḥ prītimayaṁ kariṣyati jagatvāmitvalābhaḥ prabhoḥ


satyaṁ darśayituṁ tathāpi vadanaṁ śaknomi no lajjayā || 

ityanenānyapareṇāpi yaugandharāyaṇena mayā jagatsvāmitvānubandhī kanyālābho vatsarājasya kṛtaḥ | iti svaguṇānukīrtenādvicalanamiti ||48a||

**…ādānaṁ kāryasaṁgrahaḥ |48b| **

**dhanikaḥ: **athādānam—ādānaṁ iti | yathā veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—nanu bhoḥ samantapañcakasaṁcāriṇaḥ—

rakṣo nāhaṁ na bhūtaṁ ripurudhirajalāplāvitāṅgaḥ prakāmaṁ


nistīrṇorupratijñājalanidhigahanaḥ krodhanaḥ kṣatriyo'smi | 


bho bho rājanyavīrāḥ samaraśikhiśikhādagdhaśeṣāḥ kṛtaṁ va


strāsenānena līnairhatakarituragāntarhitairāsyate yat || 

ityanena samastaripuvadhakāryasya saṁgṛhītatvādādānam |

yathā ca ratnāvalyām—

sāgarikā—(diśo’valokya |) diṭṭhiā samantādo pajjalido bhaavaṁ huavaho ajja karissadi dukkhāvasāṇam ||

ityanenānyapareṇāpi duḥkhāvasānakāryasya saṁgrahādādānam | yathā ca jagatsvāmitvalābhaḥ prabhoḥ iti darśitamevam | ityetāni trayodaśāvamarśāṅgāni | tatraiteṣāmapavādaśaktivyavasāyaprarocanādānāni pradhānānīti ||48b||

**bījavanto mukhādyarthā viprakīrṇā yathāyatham ||48c|| **

aikārthyamupanīyante yatra nirvahaṇaṁ hi tat |49a|

**dhanikaḥ: atha nirvahaṇasaṁdhiḥ—bījavanto iti | **yathā veṇīsaṁhāre—

kañcukī—(upasṛtya saharṣam |) mahārāja, vardhase vardhase | ayaṁ khalu kumārabhīmasenaḥ suyodhanakṣatajāruṇīkṛtasakalaśarīro durlakṣavyaktiḥ ||

ityādinā draupadīkeśasaṁyamanādimukhasaṁdhyādibījānāṁ nijanijasthānopakṣiptānāmekārthatayā yojanam |

yathā ca ratnāvalyāṁ sāgarikāratnāvalīvasubhūtibābhravyādīnāmarthānāṁ mukhasaṁdhyādiṣu prakīrṇānāṁ vatsarājaikakāryārthatvam—

vasubhūtiḥ—(sāgarikāṁ nirvarṇyapavārya |) bābhravya, susadṛśīya rājaputryā || ityādinā darśitamiti nirvahaṇasaṁdhiḥ ||48c-49a||

**saṁdhirvibodho grathanaṁ nirṇayaḥ paribhāṣaṇam ||49b|| **

**prasādānandasapayāḥ kṛtibhāṣopagṛhanāḥ | **

**pūrvabhāvopasaṁhārau praśastiś ca caturdaśa ||50|| **

**dhanikaḥ: **atha tadaṅgāni—saṁdhirvibodho iti | yathoddeśaṁ lakṣaṇamāha—

saṁdhirbījopagamanaṁ… |51a|

**dhanikaḥ: **yathā ratnāvalyām—

vasubhūtiḥ—bābhravya, susadṛśīyaṁ rājaputryā | bābhravyaḥ—mamāpyevameva pratibhāti || ityanena nāyikābījopagamātsaṁdhiriti |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—bhavati yajñavedisaṁbhave, smarati bhavatī yattanmayoktam—

cañcadbhujabhramitacaṇḍagadābhighāta


saṁcūrṇitoruyugalasya suyodhanasya | 


styānāvabaddhaghanaśoṇitaśoṇapāṇi


ruttaṁsayiṣyati kacāṁstava devi bhīmaḥ || 

ityanena mukhopakṣiptasya bījasya punarupagamātsaṁdhiriti ||51a||

**…vibodhaḥ kāryamārgaṇam |51b| **

**dhanikaḥ: **atha vibodhaḥ—vibodhaḥ iti | yathā ratnāvalyām—

vasubhūtiḥ—(nirūpya |) deva, kuta iyaṁ kanyakā | rājā—devī jānāti |

vāsavadattā—ajjautta, esā sāgarādo pāviatti bhaṇia amaccajogandharāaṇeṇa mama hatthe ṇihidā | ado jjeva sāgariatti saddāvīadi |

rājā—(ātmagatam |) yaugandharāyaṇena nyastā | kathamasau mamānivedya kariṣyati || ityanena ratnāvalīlakṣaṇakāryānveṣaṇādvibodhaḥ |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—muñcatu muñcatu māmāryaḥ kṣaṇamekam |

yudhiṣṭhiraḥ—kimaparamavaśiṣṭam |

bhīmaḥ—sumahadavaśiṣṭam | saṁyamayāmi tāvadanena duḥśāsanaśoṇitokṣitena pāṇinā pāñcālyā duḥśāsanāvakṛṣṭaṁ keśahastam |

yudhiṣṭhiraḥ—gacchatu bhavān | anubhavatu tapasvinī veṇīsaṁhāram || ityanena keśasaṁyamanakāryasyānveṣaṇādvibodha iti ||51b||

grathanaṁ tadupakṣepo… |51c|

**dhanikaḥ: atha grathanam—grathanaṁ iti | **yathā ratnāvalyām—

yaugandharāyaṇaḥ—deva, kṣamyatāṁ yaddevasyānivedya mayaitatkṛtam || ityanena vatsarājasya ratnāvalīprāpaṇakāryopakṣepādgrathanam |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—pāñcāli, na khalu mayi jīvati saṁhartavyā duḥśāsanavilulitā veṇirātmapāṇinā | tiṣṭhatu tiṣṭhatu | svayamevāhaṁ saṁharāmi || ityanena draupadīkeśasaṁyamanakāryasyopakṣepādgrhanam ||51c||

**…’nubhūtākhyā tu nirṇayaḥ ||51d|| **

dhanikaḥ: atha nirṇayaḥ—’nubhūtākhyā iti | yathā ratnāvalyām—

yaugandharāyaṇaḥ—(kṛtāñjaliḥ |) deva, śrūyatām | iyaṁ siṁhaleśvaraduhitā siddhādeśenopadiṣṭā, yo’syāḥ pāṇigrahīṣyati sa sārvabhaumo rājā bhaviṣyati | tatpratyayādasmābhiḥ svāmyarthe bahuśaḥ prārthyamānāpi siṁhaleśvareṇa devyā vāsavadattāyāścittakhedaṁ pariharatā yadā na dattā, tadā lāvaṇike devī dagdheti prasiddhimutpādya tadantikaṁ bābhravyaḥ prahitaḥ || ityanena yaugandharāyaṇaḥ svānubhūtamarthaṁ khyāpitavāniti nirṇayaḥ ||

yathā ca veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—deva deva ajātaśatro, kvādyāpi duryodhanahatakaḥ | mayā hi tasya durātmanaḥ—

bhūmau kṣiptā śarīraṁ nihitamidamasṛkcandanābhaṁ nijāṅge


lakṣmīrārye niṣiktā caturudadhipayaḥsīmayā sārdhamurtyā |


bhṛtyā mitrāṇi yodhāḥ kurukulamakhilaṁ dagdhametadraṇāgnau 


nāmaikaṁ yadbravīṣi kṣitipa tadadhunā dhārtarāṣṭrasya śeṣam || 

ityanena svānubhūtārthakathanānnirṇaya iti ||51d||

paribhāṣā mitho jalpaḥ… |52|

**dhanikaḥ: **atha paribhāṣaṇam—paribhāṣā iti | yathā ratnāvalyām—

ratnāvalī—(ātmagatam |) kaāvarāhā devīe ṇa sakkuṇomi muhaṁ daṁsidum |

vāsavadattā—(sāstram | punarbāhū prasārya |) ehi ayi ṇiṭṭhure, idāṇīṁ pi bandhusiṇehaṁ daṁsehi | (apavārya |) ajjautta, lajjāmi kkhu ahaṁ imiṇā ṇisaṁsattaṇeṇa | tā lahuṁ avaṇehi se bandhaṇam |

rājā—yathāha devī | (bandhanamapanayati |)

vāsavadattā—(vasubhūtṁ nirdiśya |) ajja, amaccayogandharāyaṇeṇa dujjaṇīkadami jeṇa jāṇanteṇa vi ṇācakkhidam || ityanenānyonyavacanātparibhāṣaṇam |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—kṛṣṭā yenāsi rājñāṁ sadasi nṛpaśunā tena duḥśāsanena | ityādinā kvāsau bhānumatī yopahasati pāṇḍavadārān || ityantena bhāṣaṇātparibhāṣaṇam ||52a||

**…prasādaḥ paryupāsanam |52b| **

**dhanikaḥ: **atha prasādaḥ—prasādaḥ iti | yathā ratnāvalyām—deva, kṣamyatām | ityādi darśitam |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

bhīmaḥ—(draupadīmupasṛtya |) devi pāñcālarājatanaye, diṣṭyā vardhase ripukulakṣayena || ityanena draupadyā bhīmasenenārādhitatvātprasāda iti ||52b||

ānando vāñchitāvāptiḥ… |52c|

**dhanikaḥ: **athānandaḥ—ānando iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—yathāha devī | (ratnāvalī gṛhṇāti |) |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

draupadī–ṇādha, visumaridahmi evaṁ vāvāram | ṇādhassa ppasādeṇa puṇo sikkhissam | (keśānyadhnāti |) || ityābhyāṁ prārthitaratnāvalīprāptikeśasaṁyamanayorvatsarājadraupadībhyāṁ prāptatvādānandaḥ ||52c||

**…samayo duḥkhanirgamaḥ ||52d|| **

**dhanikaḥ: atha samayaḥ—samayo iti | **yathā ratnāvalyām—

vāsavadattā—(ratnāvalīmāliṅgya |) samassasa samassasa bahiṇie || ityanena bhaginyoranyonyasamāgamena duḥkhanirgamātsamayaḥ |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

bhagavan, kutastasya vijayādanyadyasya bhagavānpurāṇapuruṣaḥ svayameva nārāyaṇo maṅgalānyāśāste |

kṛtagurumahadādikṣobhasaṁbhūtamūrti


guṇinamudayanāśasthānahetuṁ prajānām | 


ajamamaramacintyaṁ cintayitvāpi na tvāṁ


bhavati jagati duḥkhī kiṁ punardeva dṛṣṭvā || 

ityanena yudhiṣṭhiraduḥkhāpagamaṁ darśayati ||52d||

kṛtirlabdhārthaśamanaṁ… |53a|

**dhanikaḥ: **atha kṛtiḥ—kṛtiḥ iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—ko devyāḥ prasādaṁ na bahu manyate |

vāsavadattā—ajjautta, dūre se māduulam | tā tathā karesu jadhā bandhuaṇaṁ na sumaredi || ityanyonyavacasā labdhāyāṁ ratnāvalyāṁ rājñaḥ suśliṣṭaya upaśamanātkṛtiriti |

yathā ca veṇīsaṁhāre—

kṛṣṇaḥ—ete khalu bhagavanto vyāsavālmīki—ityādinā abhiṣekamārabdhavantastiṣṭhanti | ityanena prāptarājyasyābhiṣekamaṅgalaiḥ sthirīkaraṇaṁ kṛtiḥ ||53a||

…mānādyāptiś ca bhāṣaṇam |53b|

**dhanikaḥ: **atha bhāṣaṇam—mānādyāptiḥ iti | yathā ratnāvalyām—

rājā—ataḥparam api priyamasti—

yāto vikramabāhurātmasamatāṁ prāpteyamurvītale 


sāraṁ sāgarikā sasāgaramahīprāptyekahetuḥ priyā |


devī prītimupāgatā ca bhaginīlābhājjitāḥ kośalāḥ


kiṁ nāsti tvayi satyamātyavṛṣabhe yasmai karomi spṛhām || 

ityanena kāmārthamānādilābhādbhāṣaṇamiti ||53b||

**kāryadṛṣṭyadbhutamāptī pūrvabhāvopagūhane ||53c|| **

**dhanikaḥ: **atha pūrvabhāvopagūhane—kāryadṛṣṭi iti | kāryadarśanaṁ pūrvabhāvaḥ | yathā ratnāvalyām—

yaugandharāyaṇaḥ—evaṁ vijñāya bhaginyāḥ saṁprati karaṇīye devī pramāṇam | vāsavadattā—phuḍaṁ jjeva ki ṇa bhaṇesi | paḍivāehi se raaṇamālaṁ tti || ityanena vatsarājāya ratnāvalī dīyatām | iti kāryasya yaugandharāyaṇābhiprāyānupraviṣṭasya vāsavadattayā darśanātpūrvabhāva iti |

adbhutaprāptirupagūhanam | yathā veṇīsaṁhāre—

(nepathye |) mahāsamarānaladagdhaśeṣāya svasti bhavate rājanyalokāya |

krodhāndhairyasya mokṣātkṣatanarapatibhiḥ pāṇḍuputraiḥ kṛtāni 


pratyāśaṁ muktakeśānyanudinamadhunā pārthivāntaḥpurāṇi | 


kṛṣṇāyāḥ keśapāśaḥ kupitayamasakho dhūmaketuḥ kurūṇāṁ


diṣṭyā baddhaḥ prajānāṁ viramatu nidhanaṁ svasti rājanyakebhyaḥ || 

yudhiṣṭhiraḥ—devi, eṣa te mūrdhajānāṁ saṁhāro’bhinandito nabhastalacāriṇā siddhajanena | ityetenādbhutārthaprāptirupagūhanamiti | labdhārthaśamanātkṛtir api bhavati ||53c||

varāptiḥ kāvyasaṁhāraḥ… |54a|

**dhanikaḥ: atha kāvyasaṁhāraḥ—varāptiḥ iti | **yathā—kiṁ te bhūyaḥ priyamupakaromi | ityanena kāvyārthasaṁharaṇātkāvyasaṁhāra iti ||54a||

**…praśastiḥ śubhaśaṁsanam |54b| **

**dhanikaḥ: atha praśastiḥ—praśastiḥ iti | **yathā veṇīsaṁhāre—

prītataraścedbhavān, tadidamevamastu |

akṛpaṇamatiḥ kāmaṁ jīvyājjanaḥ puruṣāyuṣaṁ


bhavatu bhagavadbhaktirdvaitaṁ vinā puruṣottame | 


kalitabhuvano vidvadbandhurguṇeṣu viśeṣavit


satatasukṛtī bhūyādbhūpaḥ prasādhitamaṇḍalaḥ || 

iti śubhaśaṁsanātpraśastiḥ | ityetāni caturdaśa nirvahaṇāṅgāni | evaṁ catuḥṣaṣṭyaṅgasamanvitāḥ pañcasaṁdhayaḥ pratipāditāḥ ||54b||

**uktāṅgānāṁ catuḥṣaṣṭiḥ ṣoḍhā caiṣāṁ prayojanam ||54c|| **

**dhanikaḥ: ṣaṭprakāraṁ cāṅgānāṁ prayojanamityāha—uktāṅgānāṁ iti | **kāni punastāni ṣaṭprayojanāni—

iṣṭasyārthasya racanā gopyaguptiḥ prakāśanam |

**rāgaḥ prayogasyāścaryaṁ vṛttāntasyānupakṣayaḥ ||55|| **

**dhanikaḥ: **vivakṣitārthanibandhanaṁ gopyārthagopanaṁ prakāśyārthaprakāśanamabhineyarāgavṛdhiścamatkāritvaṁ ca kāvyasyetivṛttasya vistara ityaṅgaiḥ ṣaṭprayojanāni saṁpādyanta iti ||55||

dvedhā vibhāgaḥ kartavyaḥ sarvasyāpīha vastunaḥ |

**sūcyameva bhavetkiñciddṛśyaśravyamathāparam ||56|| **

dhanikaḥ: punarvastuvibhāgamāha— dvedhā iti |** **kīdṛksūcyaṁ kīdṛgdṛśyaśravyamityāha—

nīraso’nucitastatra saṁsūcyo vastuvistaraḥ |

**dṛśyastu madhurodāttarasabhāvanirantaraḥ ||57|| **

arthopakṣepakaiḥ sūcyaṁ pañcabhiḥ pratipādayet |

**viṣkambhacūlikāṅkāsyāṅkāvatārapraveśakaiḥ ||58|| **

**dhanikaḥ: **sūcyasya pratipādanaprakāramāha—arthopakṣepakaiḥ iti ||58||

vṛtta-vartiṣyamāṇānāṁ kathāṁśānāṁ nidarśakaḥ |

saṅkṣepārthas tu viṣkambho madhya-pātra-prayojitaḥ ||59||

dhanikaḥ: atha viṣkambhakaḥ—vṛtta-vartiṣyamāṇānāṁ iti | atītānāṁ bhāvināṁ ca kathāvayavānāṁ jñāpako madhyamena madhyamābhyāṁ vā pātrābhyāṁ prayojito viṣkambhaka iti ||59||

ekāneka-kṛtaḥ śuddhaḥ saṅkīrṇo nīca-madhyamaiḥ ||60a||

**dhanikaḥ: sa dvividhaḥ śuddhaḥ saṅkīrṇaś cety āha—ekāneka-kṛtaḥ iti | **ekena dvābhyāṁ vā madhyama-pātrābhyāṁ śuddho bhavati, madhyamādhama-pātrair yugapat prayojitaḥ saṅkīrṇa iti ||60a||

tadvad evānudāttoktyā nīca-pātra-prayojitaḥ ||60b||

praveśo’ṅka-dvayasyāntaḥ śeṣārthasyopasūcakaḥ |61a|

**dhanikaḥ : **atha praveśakaḥ | tadvad eveti bhūta-bhaviṣyad-artha-jñāpakatvam atidiśyate | anudāttoktyā nīcena nīcair vā pātraiḥ prayojita iti viṣkambha-lakṣaṇāpavādaḥ | aṅka-dvayasyānta iti prathamāṅke pratiṣedha iti ||60b-61a||

**bhāvātmahetūttarūnāṁparam-mātriti śeṣaḥrūpātmānand: **

antar-javanikā-saṁsthaiś cūlikārthasya sūcanā ||61b||

**dhanikaḥ : **atha cūlikā | nepathya-pātreṇārtha-sūcanaṁ cūlikā | yathottara-caritre dvitīyāṅkasyādau—

(nepathye) svāgataṁ tapodhanāyāḥ (tataḥ praviśati tapodhanāḥ) |

iti nepathya-pātreṇa vāsantikayātreyī-sūcanāc cūlikā | yathā vā vīra-carite caturthāṅkasyādau—

nepathye—bho bho vaimānikāḥ, pravartyantāṁ pravartyantāṁ maṅgalāni—


kṛśāśvāntevāsī jayati bhagavān kauśika-muniḥ


sahasrāṁśor vaśe jagati vijayi kṣatram adhunā |


vinetā kṣatrārer jagad-abhaya-dāna-vrata-dharaḥ


śaraṇyo lokānāṁ dinakara-kulendur vijayate || (4.2)

ity atra nepathya-pātrair devaiḥ “rāmeṇa paraśurāmo jitaḥ” iti sūcanāc cūlikā ||61b||

aṅkānta-pātrair aṅkāsyaṁ chinnāṅkasyārtha¹-sūcanāt |62a|

dhanikaḥ : bhāvātmahetūttarūnāṁparam-mātriti śeṣaḥrūpātmānand—aṅkānta iti |

atha aṅkāsyam | aṅkānta eva pātram aṅkānta-pātraṁ tena viśiṣṭasyottarāṅka-mukhasya sūcanaṁ tad-veśenottarāṅkāvatāro’ṅkāsyam iti | yathā vīra-carite dvitīyāṅkānte—

(praviśya) **sumantraḥ**—bhagavantau vaśiṣṭa-viśvāmitrau bhavataḥ sa-bhārgavān āhvayataḥ |


**itare**—kva bhagavantau ?


**sumantraḥ**—mahārāja-daśarathasyāntike |


**itare**—tad-anurodhāt tatraiva[^2] gacchāmaḥ | 

ity aṅka-samāptau | “tataḥ praviśanty upaviṣṭā vaśiṣṭa-viśvāmitra-paraśurāmāḥ |” ity atra pūrvāṅkānta eva praviṣṭena sumantra-pātreṇa śatānanda-janaka-kathārtha-vicchede uttarāṅka-mukha-sūcanād aṅkāsyam iti ||62a||

bahurūpa-miśraḥ : aṅkāsyaṁ lakṣayati | chinna uktaḥ, aṅkārtho yasottarāṅkārthasya tasya chinnoktārthasya aṅkāvasāna-praviṣṭaiḥ pātraiḥ sūcanam aṅkāsyam iti | etad uktaṁ bhavati—uttarāṅkārthasya pūrvāṅkārthāviccheda-karaṇena yā sūcanā tad aṅkāsyam iti | yathā vīra-carite dvitīyāṅkāvasāne rāma-paraśurāmayoḥ kalahe sañjāte— [yathopari dṛṣṭam] (iti niṣkrāntāḥ sarve |)

dvitīyo’ṅkaḥ—tataḥ praviśato vasiṣṭha-viśvāmitrau jāmadagnya-śatānandau ca |) vasiṣṭha-viśvāmitrau jāmadagnyaṁ prati—

iṣṭāpūrta-vidheḥ sapatna-gamanāt preyān maghonaḥ sakhā


yena dyaur iva vajriṇā vasumatī vīreṇa rājanvatī |


tasyaite vayam agrataḥ kim aparaṁ vaṁśasya vaivasvataḥ


so’yaṁ tvāṁ tanaya-priyaḥ pariṇato rājā śamaṁ yācate ||

tad viramatu śuṣka-kalahāti-prasaṅgāt |

iti pūrvokta-rāma-paraśurāma-kalaha-vicchedena tṛtīyāṅkopakramārthasya sūcanā aṅkāvasāna-praviṣṭena sumantreṇa sūcanād aṅkāsyam iti |

sūtraṇaṁ sakalāṅkānāṁ jñeyam aṅka-mukhaṁ budhaiḥ iti ṣaṭ-sāhasrī-kāraḥ | tad evātrāpy uktam ity eke |

aṅka-mukhaṁ viśliṣṭaṁ yatorpaśliṣyate striyā vākyaiḥ |


puruṣasya vā tad aṅka-mukham iti santo vyapadiśanti || ||62a||

aṅkāvatāras tv aṅkānte pāto’ṅkasyāvibhāgataḥ ||62b||

ebhiḥ saṁsūcayet sūcyaṁ dṛśyam aṅkaiḥ pradarśayet |63a|

**dhanikaḥ : **atha aṅkāvatāraḥ ||62b-63a||

**bahurūpa-miśraḥ : **aṅkāvatāraṁ lakṣayati | uparitanasyāṅkasya pūrvāṅkāvasāne kathārthāvicchedenaiva pātaḥ praveśo’ṅkāvatāra ity arthaḥ |

samāpyamāna etasminn itarāṅkārtha-sūcanam |


samāsato hi nāṭyajñair aṅkāvatāra iṣyate || iti dvādaśa-sāhasrī-kāraḥ ||

yathā mālavikāgni-mitre prathamāṅkāvasāne—

**vidūṣakaḥ**—teṇa hi dubebi baggā pakkhāghare saṅgīda-raṇaṁ kadua attahodo dūaṁ pesaṁtu ahaba miaṁgasaddo ebba ṇo uṭṭhāba{i}ssadi | 


[_tena hi dvāv api vargau prekṣā-gṛhe saṅgīta-racanāṁ kṛtvātra-bhagavato dūtaṁ preṣayatām athavā mṛdaṅga-śabda eva na utthāpayiṣyati |_]

ity anantarāṅkādau pravekṣyamāṇe pātre abhihite—

(nepathye mṛdaṅga-śabdaḥ, sarve karṇaṁ dadati) parivrājikā—hanta ! pravṛttaṁ saṅgītam | tathā hy eṣā—


jīmūta-stanita-viśaṅkibhir mayūrair 


udagrīvair anurasitasya puṣkarasya |


nirhrādiny upahita-madhyama-svarotthā


māyūrī madayati majjanā manāṁsi ||

iti mṛdaṅga-śabda-śravaṇena saṅgītaṁ pravṛttam ity avagate niṣkrāntāḥ sarve prathamo’ṅkaḥ |

(tataḥ praviśati saṅgīta-racanāyāṁ kṛtāyām āsanasthaḥ savasyo rājā dhāriṇī parivrājikā vibhavataś ca parivāraḥ |) 


**rājā**—bhagavati ! atrabhavator ācāryayoḥ katarasya prathamam upadeśaṁ drakṣyāmaḥ | 

iti pūrvāṅka-pravṛtta-haradatta-gaṇadāsa-vivādāvicchedenaiva viṣkambhādy-anantaritam aṅkāntara-bhavatāritam iti |

eṣu viṣkambhādiṣu pañcasu viṣkambha-praveśakayor evāṅka-bahir-bhāvaḥ | cūlikāyās tu kvacid bahir-bhāvaḥ kvacid aṅka-madhye niveśa ity aniyamaḥ | praveśa-viṣkambhayor ivāṅkād bahir eva sanniveśa ity anuktatvāl lakṣyeṣu ca veṇī-saṁhārādi-pañcamāṅkādiṣu madhye darśanāc ca | aṅka-mukha-garbhāṅkābhyām aṅkād bahiṣṭhābhyāṁ saha iti vṛttāviccheda-hetutayā bhojarājena lakṣitatvāc ca |

tathā nāṭakānuvṛttau—

aṅka-mukhaṁ garbhāṅkaḥ kāryo’smin cūlikāthavā kuśalaiḥ |


mā bhūd iti vṛttānāṁ vicchedo vistaro vāpi ||62b|||

aṅka-mukhāṅkāvasārayoḥ svabhāvād evāṅkābahirbhāvaḥ ity anusandhātavyam ity upasaṁharati—ebhir iti | iyanto’ṅkā nāṭakādau īdṛśāś ceti turīye vakṣyāmaḥ ||63a||

nāṭya-dharmam apekṣyaitat punar vastu tridheṣyate ||63b||

dhanikaḥ : punas tridhā vastu-vibhāgam āha ||63b||

bahurūpa-miśraḥ : punaś ca nāṭya-dharmāpekṣayā vastu-traividhyaṁ bhavatīty āha ||63b||

sarveṣāṁ niyatasyaiva śrāvyam aśrāvyam eva ca |64a|

**dhanikaḥ : **kena prakāreṇa traidhaṁ tad āha ||64a||

bahurūpa-miśraḥ : tā eva tisro vidhā darśayati ||64a||

sarva-śrāvyaṁ prakāśaṁ syād aśrāvyaṁ svagataṁ matam ||64b||

dhanikaḥ : tatra—sarveti | sarva-śrāvyaṁ yad vastu tat prakāśam ity ucyate | yat tu sarvasyāśrāvyaṁ tat svagatam iti śabdābhdheyam ||64b||

**bahurūpa-miśraḥ : **tatra sarveṣāṁ śrāvyam aśrāvyaṁ ca lakṣayati—sarveti ||64b||

dvedhānyan nāṭya-dharmākhyaṁ janāntam apavāritam |65a|

dhanikaḥ : niyata-śrāvyam āha | anyat tu niyata-śrāvyaṁ dvi-prakāraṁ janāntikāpavārita-bhedena ||65a||

**bahurūpa-miśraḥ : **niyatasyaiva śrāvyam api nāṭya-dharmam avekṣya janāntam apavāritam iti dvedhā bhidyata ity āha—dvedhānyam iti ||65a||

tripatākākareṇānyān apavāryāntarā kathām ||65b||

anyonyāmantraṇaṁ yat syāj janānte taj janāntikam |66a|

dhanikaḥ : tatra janāntikam āha—trīti | yasya na śrāvyaṁ tasyāntara ūrdvha-sarvāṅgulaṁ vakrānāmika-tripatākā-lakṣaṇaṁ karaṁ kṛtvānyena saha yan mantyate, taj janāntikam iti ||65b-66a||

**bahurūpa-miśraḥ : **tatra yathā-kramaṁ dvayam api lakṣayati | yasya na śrāvyaṁ tasyāntarata ūrdhva-sarvāṅulikaṁ vakrānāmikaṁ tripatākā-lakṣaṇaṁ karaṁ kṛtvā anyena saha yad āmantraṇaṁ taj janāntikam iti ||65b-66a||

rahasyaṁ kathyate’nyasya parāvṛttyāpavāritam ||66b||

dhanikaḥ : athāpavāritam | parāvṛttyānyasya rahasya-kathanam apavāritam iti ||66b||

**bahurūpa-miśraḥ : **parāvṛttyānyasya rahasya-kathanam apavāritam iti ||66b||

kiṁ bravīṣy evam ity-ādi vinā pātraṁ bravīti yat |

śrutvevānuktam apy ekas tat syād ākāśa-bhāṣitam ||67||

dhanikaḥ : nāṭya-dharma-prasaṅgād ākāśa-bhāṣitam āha | spaṣṭārthaḥ ||67||

**bahurūpa-miśraḥ : **nāṭya-dharma-prasaṅgād vastu-nirvāhakatvāc cākāśa-bhāṣitaṁ vyutpādayati ||67||

ity-ādy-aśeṣam iha vastu-vibheda-jātaṁ

rāmāyaṇādi ca vibhāvya bṛhat-kathāṁ ca |

āsūtrayet tad anu netṛ-rasānuguṇyāc

citrāṁ kathām ucita-cāru-vacaḥ-prapañcaiḥ ||68||

**iti dhanañjaya-kṛta-daśa-rūpakasya **

prathamaḥ prakāśaḥ samāptaḥ

||1||

**dhanikaḥ: **anyāny api nāṭya-dharmāṇi prathama-kalpādīni kaiścid udāhṛtāni | teṣām abhāratīyatvān nāma-mālā-prasiddhānāṁ keṣāṁcid deśa-bhāṣātmakatvān nāṭya-dharmatvābhāvāl lakṣaṇaṁ noktam ity upasaṁharati | vastu-vibheda-jātaṁ vastu varṇanīyam, tasya vibheda-jātaṁ nānā-bhedāḥ | rāmāyaṇādi bṛhatkathāṁ ca guṇāḍhya-nirmitāṁ vibhāvya ālocya, tad-anu etad-uttaram | netr iti netā vakṣyamāṇa-lakṣaṇaḥ | rasāś ca teṣām ānuguṇyāc citrāṁ citra-rūpām | kathām ākhyāyikām | cārūṇi yāni vacāṁsi teṣāṁ prapañcair vistārair āsūtrayed anugrathayet | tatra bṛhat-kathā-mūlaṁ mudrā-rākṣasam—

cāṇakya-nāmnā trenātha śakaṭāla-gṛhe rahaḥ


kṛtyāṁ vidhāya sahasā sa-putro nihato nṛpaḥ |


yogānanda-yaśaḥ-śeṣe pūrva-nanda-sutas tataḥ


candraguptaḥ kṛto rājñā cāṇakyena mahaujasā || [2.216]

iti bṛhatkathāyāṁ sūcitam | śrī-rāmāyaṇoktaṁ rāma-kathādi jñeyam |

iti śrī-viṣṇusūnor dhanikasya kṛtau daśarūpāvaloke prathamaḥ prakāśaḥ samāptaḥ ||

**bahurūpa-miśraḥ : **evaṁ vyutpāditaṁ vastu-vibhāgam ālocya rāmāyaṇa-bṛhatkathādy-abhiyuktaṁ lakṣyaṁ ca yathāvan nirūpya ucita-cāru-vacaḥ-prapañcaḥ kavir vicitrāṁ kathām āracayed ity abhidadhāna upasaṁharati | na kevalaṁ rasa evānusaraṇīyaḥ, na ca vacaś caraṇayatiam eva, na ca nāyakotkarṣa eva, na ca lakṣaṇam eva, na ca lakṣyam eva | ato sarveṣāṁ parasparam ānuguṇyaṁ bhavet tathā kathā-śarīram ārabheteti |

prajñā-mayena netreṇa rūpaṁ draṣṭuṁ ya icchati |

tat-kṛte bahu-rūpeṇa racitā rūpa-dīpikā || ||68||

iti mahā-mahopādhyāya-bahurūpa-miśra-viracitāyāṁ daśarūpa-dīpikāyāṁ

vastu vicāro nāma prathamaḥ prakāśaḥ ||

…

(2)

dvitīyaḥ prakāśaḥ |

netā vinīto madhuras tyāgī dakṣaḥ priyaṁvadaḥ |

rakta-lokaḥ śucir vāgmī rūḍha-vaṁśaḥ sthiro yuvā ||1||

buddhy-utsāha-smṛti-prajñā-kalāmāna-samanvitaḥ |

śūro dṛḍhaś ca tejasvī śāstra-cakṣuś ca dhārmikāḥ ||2||

**dhanikaḥ: **netā nāyako vinayādiguṇasaṁpanno bhavatīti |

tatra vinītaḥ | yathā vīracarite—

yadbrahmavādibhirupāsitavandyapāde


vidyātapovratanidhau tapatāṁ variṣṭhe | 


daivātkṛtastvayi mayā vinayāpacāras


tatra prasīda bhagavannayamañjaliste || 

madhuraḥ priyadarśanaḥ | yathā tatraiva—

rāma rāma nayanābhirāmatāmāśayasya sadṛśīṁ samudvahan |


apratarkyaguṇarāmaṇīyakaḥ sarvathaiva hṛdayaṁgamo'si me || 

tyāgī sarvasvadāyakaḥ | yathā—

tvacaṁ karṇaḥ śivirmāsaṁ jīvaṁ jīmūtavāhanaḥ |


dadau dadhīcirasthīni nāstyadeyaṁ mahātmanām || 

dakṣaḥ kṣiprakārī | yathā vīracarite—

sphūrjadvajrasahasranirmitamiva prādurbhavatyagrato


rāmasya tripurāntakṛddiviṣadāṁ tejobhiriddhaṁ dhanuḥ | 


śuṇḍāraḥ kalabhena yadvadacale vatsena dordaṇḍaka


stasminnāhita eva garjitaguṇaṁ kṛṣṭaṁ ca bhagnaṁ ca tat || 

priyaṁvadaḥ priyabhāṣī | yathā tatraiva—

utpattirjamadagnitaḥ sa bhagavāndevaḥ pinākī gurur


vīryaṁ yattu na tadgirāṁ pathi nanu vyaktaṁ hi tatkarmabhiḥ | 


tyāgaḥ saptasamudramudritamahīnirvyājadānāvadhiḥ


satyabrahmataponidherbhagavataḥ kiṁ vā na lokottaram ||

raktalokaḥ | yathā tatraiva—

trayyāstrātā yastavāyaṁ tanūjas


tenādyaiva svāminaste prasādāt | 


rājanvanto rāmabhadreṇa rājñā


labdhakṣemāḥ pūrṇakāmāścarāmaḥ || 

evaṁ śaucādiṣvapyudāhāryam | tatra śaucaṁ nāma manonaimalyādinā kāmādyanabhibhūtatvam | yathā raghau—

kā tvaṁ śubhe kasya parigraho vā kiṁ vā madabhyāgamakāraṇaṁ te |


ācakṣva matvā vaśināṁ raghūṇāṁ manaḥ parastrīvimukhapravṛtti || 

vāḍmī | yathā hanumannāṭake—

bāhvorbalaṁ na viditaṁ na ca kārmukasya


traiyambakasya tanimā tata eṣa doṣaḥ | 


taccāpalaṁ paraśurāma mama kṣamasva


ḍimbhasya durvilasitāni mude gurūṇām || 

rūḍhavaṁśo yathā—

ye catvāro dinakarakulakṣatrasaṁtānamallī


mālāmlānastabakamadhupā jajñire rājaputrāḥ | 


rāmasteṣāmacaramabhavastāṅakākālarātri


pratyūṣo'yaṁ sucaritakathākandalīmūlakandaḥ ||

sthiro vāṅmanaḥkriyābhiracañcalaḥ | yathā vīracarite—

prāyaścittaṁ cariṣyāmi pūjyānāṁ vo vyatikramāt |


na tveva dūṣayiṣyāmi śastragrahamahāvratam || 

yathā vā bhartṛhariśatake—

prārabhyate na khalu vighnabhayena nīcaiḥ


prārabhya vighnavihatā viramanti madhyāḥ | 


vighnaiḥ punaḥ punar api pratihanyamānāḥ |


prārabdhamuttamaguṇāstvamivodvahanti || 

yuvā prasiddhaḥ | buddhirjñānam | gṛhītaviśeṣakarī tu prajñā | yathā mālavikāgnimitre—

yadyatprayogaviṣaye bhāvikamupadiśyate mayā tasyai ||


tattadviśeṣakaraṇātpratyupadiśatīva me bālā || 

spaṣṭamanyat ||1-2||

bhedaiś caturdhā lalita-śāntodāttoddhatair ayam |

niścinto dhīra-lalitaḥ kalāsaktaḥ sukhī mṛduḥ ||3||

**dhanikaḥ: **netṛviśeṣānāha—bhedaiś caturdhā iti | yathoddeśaṁ lakṣaṇam āha—niścinta iti | sacivādi-vihita-yoga-kṣematvāc cintā-rahitaḥ | ata eva gītādi-kalāviṣṭo bhoga-pravaṇaś ca śṛṅgāra-pradhānatvāc ca sukumāra-sattvācāro mṛdur iti lalitaḥ|

yathā ratnāvalyāṁ (1.9)—

rājyaṁ nirjita-śatru yogya-sacive nyastaḥ samasto bharaḥ


samyak-pālana-lālitāḥ praśamitāśeṣopasargāḥ prajāḥ |


pradyotasya sutā vasanta-samayas tvaṁ ceti nāmnā dhṛtiṁ


kāmaḥ kāmam upaitv ayaṁ mama punar manye mahān utsavaḥ ||3b||

bahuguṇa-miśraḥ: lalitaḥ śāntaḥ udātta uddhata iti caturdhā bhidyate | tatra dhīra-lalitaṁ lakṣayati—niścinta iti ||3||

sāmānya-guṇa-yuktas tu dhīra-śānto dvijādikaḥ |4a|

dhanikaḥ: vinayādinetṛsāmānyaguṇayogī dhīraśānto dvijādika iti vipravaṇiksacivādīnāṁ prakaraṇanetṛṇāmupalakṣaṇam | vivikṣitaṁ caitat | tena naiścintyādiguṇasaṁbhave‘pi viprādīnāṁ śāntataiva na lālityam | yathā mālatīmādhava-mṛcchakaṭikādau mādhava-cāruttādiḥ |

tata udayagirerivaika eva


sphuritaguṇadyutisundaraḥ kalāvān |


iha jagati mahotsavasya hetur


nayanavatāmudiyāya bālacandraḥ ||

ityādi | yahtā vā—

makhaśataparipūtaṁ gotramudbhāsitaṁ yat


sadasi nibiḍacaityabrahmaghoṣaiḥ purastāt |


mama nidhanadaśāyāṁ vartamānasya pāpais

tadadṛśamanuṣyairghuṣyate ghoṣaṇāyām ||

**bahuguṇa-miśraḥ: **dhīra-śāntaṁ lakṣayati—sāmānyeti | saty api caturṇāṁ sāmānya-guṇa-yoge, dhīra-śānte’vaśyam-bhāvaṁ sūcayitum ity eke | anyeṣāṁ dhīra-lalitādīnām api pradarśanārtham ity eke | dvijādika iti vipra-vaṇik-sacivānāṁ śama-pradhānānāṁ grahaṇam | tathā coktam—dhīra-śāntāś ca vijñeyā brāhmaṇā vaṇijaś ca ye ity-ādi |

bhoja-rājena dhīra-śānta-nāyaka-prakaraṇaṁ lakṣayatoktaṁ—

vipra-vaṇik-sacivānāṁ purohitāmātya-sārthavāhānām |


caritaṁ yatnaika-vidhaṁ taj jñeyaṁ prakaraṇaṁ kṛtibhiḥ || iti | 

yasyāpi kalāsaktyādir ekaiko dhīra-lalita-guṇo’sty eva lakṣyeṣu dṛṣṭatvād aviruddhatvāc ca | tad-guṇa-samudāyas tu nodbhūta iti vivekaḥ ||4a||

mahā-sattvo’tigambhīraḥ kṣamāvān avikatthanaḥ ||4b||

sthiro nigūḍhāhaṅkāro dhīrodātto dṛḍhavrataḥ |5a|

**dhanikaḥ: atha **dhīrodāttaḥ | mahāsattvaḥ śokakrodhādyanabhibhūtāntaḥsattvaḥ | avikatthano’nātmaślāghanaḥ | nigūḍhāhaṁkāro vinayacchannāvalepaḥ | dṛḍhavrato’ṅgīkṛtanirvāhako dhīrodāttaḥ | yathā nāgānande—

jīmūtavāhanaḥ—

śirāmukhaiḥ syandata eva raktamadyāpi dehe mama māṁsamasti |


tṛptiṁ na paśyāmi tavaiva tāvatkiṁ bhakṣaṇāttvaṁ virato garutman || 

yathā ca rāmaṁ prati—

āhūtasyābhiṣekāya visṛṣṭasya vanāya ca |


na mayā lakṣitastasya svalpo'pyākāravibhramaḥ || 

yacca keṣāñcitsthairyādīnāṁ sāmānyaguṇānām api viśeṣalakṣaṇe kvacitsaṁkīrtanaṁ | tatteṣāṁ tatrādhikyapratipādanārtham | nanu ca kathaṁ jīmūtavāhanādirnāgānandādāvudātta ityucyate | audāttyaṁ hi nāma sarvotkarṣeṇa vṛttiḥ | tac ca vijigīṣutva evopapadyate | jīmūtavāhanastu nirjigīṣutayaiva kavinā pratipāditaḥ | yathā—

tiṣṭhanbhāti pituḥ puro bhuvi yathā siṁhāsane kiṁ tathā


yatsaṁvāhayataḥ sukhaṁ hi caraṇau tātasya kiṁ rājyataḥ | 


kiṁ bhukte bhuvanatraye dhṛtirasau bhuktojjhite yā guro


rāyāsaḥ khalu rājyamujjhitagurostatrāsti kaścidguṇaḥ || 

ityanena |

pitrorvidhātuṁ śuśrūṣāṁ tyaktvaiśvaryaṁ kramāgatam |


vanaṁ yāmyahamapyeṣa yathā jīmūtavāhanaḥ || 

ityanena ca | ato’syātyantaśamapradhānatvātparamakāruṇikatvācca vītarāgavacchāntatā | anyaccānāyuktaṁ yattathābhūtaṁ rājyasukhādau nirabhilāṣaṁ nāyakamupādāyāntarā tathābhūtamalayavatyanurāgopavarṇanam, yaccoktaṁ sāmānyaguṇayogī dvijādirdhīraśānta iti, tadapi pāribhāṣikatvādavāstavamityabhedakam | ato vastusthityā buddha-yudhiṣṭhira-jīmūtavāhanādivyavahārāḥ śāntatāmāvirbhāvayanti | atrocyate—yattāvaduktaṁ sarvotkarṣeṇa vṛttirodāttyamiti, na tajjīmūtavāhanādau parihīyate | na hyekarūpaiva vijigīṣutā | yaḥ kenāpi śauryatyāgadayādinānyānatiśete sa vijigīṣuḥ, na yaḥ parāpakāreṇārthagrahādipravṛttaḥ | tathātve ca mārgadūṣakāder api dhīrodāttatvaprasaktiḥ | rāmāder api jagatpālanīyamiti duṣṭanigrahe pravṛttasya nāntarīyakatvena bhūmyādilābhaḥ | jīmūtavāhanādistu prāṇair api parārthasaṁpādanādviśvamapyatiśeta ityudāttatamaḥ | yathoktam—tiṣṭhanbhāti ityādinā viṣayasukhaparāṅmukhateti, tatsatyam | kārpaṇyahetuṣu svasukhatṛṣṇāsu nirabhilāṣā eva jigīṣavaḥ | yaduktam—

vasukhanirabhilāṣaḥ khidyase lokahetoḥ


pratidinamathavā te vṛttirevaṁvidhaiva | 


anubhavati hi mūrdhnā pādapastīvramuṣṇaṁ


śamayati paritāpaṁ chāyayopāśritānām || 

ityādinā malayavatyanurāgopavarṇanaṁ tvaśāntarasāśrayaṁ śāntanāyakatāṁ pratyuta | niṣedhati | śāntatvaṁ cānahaṁkṛtatvaṁ tac ca viprāderaucityaprāptamiti vastusthityā viprādeḥ śāntatā na svaparibhāṣāmātreṇa | buddhajīmūtavāhanayostu kāruṇikatvāviśepe’pi sakāmaniṣkāmakaruṇatvādidharmatvādbhedaḥ | ato jīmūtavāhanāderdhīrodāttatvamiti ||4b-5a||

darpa-mātsarya-bhūyiṣṭho māyā-cchadma-parāyaṇaḥ ||5b||

dhīroddhatas tv ahaṅkārī calaś caṇḍo vikatthanaḥ |6a|

**dhanikaḥ: **atha dhīroddhataḥ—darpa-mātsarya iti | darpaḥ śauryādimadaḥ | mātsaryamasahanatā | mantrabalenāvidyamānavastuprakāśanaṁ māyā | chadma vañcanāmātram | calo’navasthitaścaṇḍo raudraḥ svaguṇaśaṁsī vikatthano dhīroddhato bhavati | yathā jāmadagyaḥ—kailāsoddhārasāratribhuvanavijaya ityādi | yathā ca rāvaṇaḥ—

trailokyaiśvaryalakṣmīhaṭhaharaṇasahā bāhavo rāvaṇasya ||

dhīralalitādiśabdāś ca yathoktaguṇasamāropitāvasthābhidhāyino vatsavṛṣabhamahokṣādivanna jātyā kaścidavasthitarūpo lalitādirasti | tadā hi mahākaviprabandheṣu viruddhānekarūpābhidhānamasaṁgatameva syāt, jāteranapāyitvāt | tathā ca bhavabhūtinaika eva jāmadagnyaḥ—

brāhmaṇātikramatyāgo bhavatāmeva bhūtaye |


jāmadagnyaś ca vo mitramanyathā durmanāyate || 

ityādinā rāvaṇaṁ prati dhīrodāttatvena kailāsoddhārasāra ityādibhiś ca rāmādīnprati prathamaṁ dhīroddhatatvena punaḥ puṇyā brāhmaṇajātiḥ ityādibhiś ca dhīraśāntatvenopavarṇitaḥ | na cāvasthāntarābhidhānamanucitamaṅgabhūtanāyakānāṁ nāyakāntarāpekṣayā mahāsattvāderavyavasthitatvādaṅginastu rāmāderekaprabandhopāttānpratyekarūpatvādārambhopāttāvasthāto’vasthāntaropādānamanyāyyam | yathodāttatvābhimatasya rāmasya chādmanā bālivadhādamahāsattvatayā svāvasthāparityāga iti | vakṣyamāṇānāṁ ca dakṣiṇādyavasthānāṁ pūrvīṁ pratyanyayāhṛta iti nityasāpekṣatvenāvirbhāvādupāttāvasthāto’vasthāntarābhidhānamaṅgāṅginorapyaviruddham ||5b-6a||

sa dakṣiṇaḥ śaṭho dhṛṣṭaḥ pūrvā pratyanyayā hṛtaḥ ||6b||

**dhanikaḥ: atha śṛṅgāranetravasthāḥ—sa dakṣiṇaḥ iti | **nāyakaprakaraṇātpūrvāṁ nāyikāṁ pratyanyayāpūrvanāyikayāpahṛtacittakhyavastho vakṣyamāṇabhedena sa caturavasthaḥ | tadevaṁ pūrvoktānāṁ caturṇāṁ pratyekaṁ caturavasthatvena ṣoḍaśadhā nāyakaḥ ||6b||

dakṣiṇo’syāṁ sahṛdayaḥ… |7a|

**dhanikaḥ: **tatra—dakṣiṇo’syāṁ iti | yo’syā jyeṣṭhāyāṁ hṛdayena saha vyavaharati sa dakṣiṇaḥ | yathā mamaiva—

prasīdatyāloke kim api kim api premaguravo


ratikrīḍāḥ ko'pi pratidinamapūrvo'sya vinayaḥ | 


saviśrambhaḥ kaścitkathayati ca kiñcitparijano


na cāhaṁ pratyemi priyasakhi kimapyasya vikṛtim || 

yathā vā—

ucitaḥ praṇayo varaṁ vihantuṁ bahavaḥ khaṇḍanahetavo hi dṛṣṭāḥ | 


upacāravidhirmanasvinīnāṁ nanu pūrvābhyadhiko'pi bhāvaśūnyaḥ || ||7a||

…gūḍha-vipriya-kṛc chaṭhaḥ |7b|

**dhanikaḥ: **atha śaṭhaḥ—gūḍha-vipriya iti | dakṣiṇasyāpi nāyikāntarāpahṛtacittatayā vipriyakāritvāviśeṣe’pi sahṛdayatvena śaṭhādviśeṣaḥ | yathā—

śaṭho'nyasyāḥ kāñcīmaṇiraṇitamākarṇya sahasā


yadāśli.ayanneva praśithilabhujagranthirabhavaḥ | 


tadetatkvācakṣe ghṛtamadhumayatvabahuvaco


viṣeṇāghūrṇantī kim api na sakhī me gaṇayati || ||7b||

vyaktāṅga-vaikṛto dhṛṣṭo… |7c|

**dhanikaḥ: atha dhṛṣṭaḥ—vyaktāṅga iti | **yathāmaruśatake—

lākṣālakṣma lalāṭapaṭṭamabhitaḥ keyūramudrā gale


vaktre kajjalakālimā nayanayostāmbūlarāgo'paraḥ | 


dṛṣṭvā kopavidhāyimaṇḍanamidaṁ prātaściraṁ preyaso


līlātāmarasodare mṛgadṛśaḥ śvāsāḥ samāptiṁ gatāḥ || ||7c||

… ’nukūlas tv eka-nāyikaḥ ||7d||

dhanikaḥ: bhedāntaramāha—’nukūlas tv iti |** **bhedāntaram āha anukūla iti | yathā—

advaitaṁ sukha-duḥkhayor anuguṇaṁ sarvāsv avasthāsu yad 


viśrāmo hṛdayasya yatra jarasā yasminn ahāryo rasaḥ |


kālenāvaraṇātyayāt pariṇate yat sneha-sāre sthitaṁ 


bhadraṁ tasya sumānuṣasya katham apy ekaṁ hi tat prāpyate || (u.rā.ca.1.38) 

kim avasthaḥ punar eṣāṁ vatsa-rājādir nāṭikā-nāyakaḥ syāt | ity ucyate—pūrvam anupajāta-nāyikāntarānurāgo’nukūlaḥ | paratas tu dakṣiṇaḥ | nanu ca gūḍha-vipriya-kāritvād vyaktatara-vipriyatvāc ca śāṭhya-dhārṣṭye’pi kamān na bhavataḥ ? na tathāvidha-vipriyatve’pi vatsa-rājāder āprabandha-samāpter jyeṣṭhāṁ nāyikāṁ prati sahṛdayatvād dakṣiṇataiva, na cobhayor jyeṣṭhā-kaniṣṭhayor nāyakasya snehena na bhavitavyam iti vācyam, avirodhāt | mahākavi-prabandheṣu ca—

snātā tiṣṭhati kuntaleśvara-sutā vāro’ṅga-rāja-svasur


dyūte rātrir iyaṁ jitā kamalayā devī prasādyādya ca |


ity antaḥ-pura-sundarīḥ prati mayā vijñāya vijñāpite


devenāpratipatti-mūḍha-manasā dvitrāḥ sthitaṁ nāḍikāḥ || (bhoja 302)

ity-ādāv apakṣa-pātena sarva-nāyikāsu pratipatty-upanibandhanāt | tathā ca bharataḥ—

madhuras tyāgī rāgaṁ na yāti madanasya nāpi vaśam eti |


avamānitaś ca nāryā virajyate sa tu bhavej jyeṣṭhaḥ || [nā.śā. 23.56]

ity atra na rāgaṁ yāti na madanasya vaśam eti ity anenāsādhāraṇa ekasyāṁ sneho niṣiddho dakṣiṇasyeti | ato vatsarājāder āprabandha-samāpti-sthitaṁ dākṣiṇyam eti | ṣoṣaśānām api pratyekaṁ jyeṣṭha-madhyamādhamatvenāṣṭācatvariṁśan-nāyaka-bhedā bhavanti ||7d||

patākā-nāyakas tv anyaḥ pīṭha-mardo vicakṣaṇaḥ |

tasyaivānucaro bhaktaḥ kiñcid ūnaś ca tad-guṇaiḥ ||8||

dhanikaḥ: sahāyān āha—patākā-nāyakas tv iti |** **prāg-ukta-prāsaṅgiketivṛtta-viśeṣaḥ patākā | tan-nāyakaḥ pīṭha-mardaḥ pradhānetivṛtta-nāyakasya sahāyaḥ | yathā mālatī-mādhave makarandaḥ, rāmāyaṇe sugrīvaḥ ||8||

eka-vidho viṭaś cānyo viṭaś cānyo hāsya-kṛc ca vidūṣakaḥ |9a|

dhanikaḥ: sahāyāntaram āha—eka-vidho iti | gītādi-vidyānāṁ nāyakopayoginīnām ekasyā vidyāyā veditā viṭaḥ | hāsyakārī vidūṣakaḥ | asya vikṛtākāra-veṣāditvaṁ hāsya-kāritvenaiva labhyate | yathā śekharako nāgānande viṭaḥ | vidūṣakaḥ prasiddha eva ||9a||

lubdho dhīroddhataḥ stabdhaḥ pāpa-kṛd vyasanī ripuḥ ||9b||

**dhanikaḥ: **atha pratināyakaḥ—lubdho dhīroddhataḥ iti | tasya nāyakasyetthaṁbhūtaḥ pratipakṣa-nāyako bhavati | yathā rāma-yudhiṣṭhirayoḥ rāvaṇa-duryodhanau ||9b||

śobhā vilāso mādhuryaṁ gāmbhīryaṁ sthairya-tejasī |

**lalitaudāryam ity aṣṭau sāttvikāḥ pauruṣā guṇāḥ ||10||**

**dhanikaḥ: **atha sāttvikā nāyaka-guṇāḥ ||10||

nīce ghṛṇādhike spardhā śobhāyāṁ śaurya-dakṣate |11a|

**dhanikaḥ: tatra (śobhā, yathā)—nīce ghṛṇādhike iti | **nīca ghṛṇā | yathā vīra-carite—

uttāla-tāḍakotpāta-darśane’py aprakampitaḥ |


niyuktas tat-pramāthāya straiṇyena vicikitsati || [ma.vī. 1.37]

guṇādhikaiḥ spardhā, yathā—

etāṁ paśya puraḥ-sthalīm iha kila krīḍā-kirāto haraḥ


kodaṇḍena kirīṭinā sarabhasaṁ cūḍāntare tāḍitaḥ |


ity ākarṇya kathādbhutaṁ hima-nidhāv adrau subhadrā-pater


mandaṁ mandam akāri yena nijayor dordaṇḍayor maṇḍalam ||

śaurya-śobhā, yathā mamaiva—

antraiḥ svair api saṁyatāgra-carānao mūrcchā-virāma-kṣaṇe


svādhīna-vraṇitāṅga-śastra-nicito romodgamaṁ varmayan |


bhagnānudvalayan nijān para-bhaṭān santarjayan niṣṭhuraṁ


dhanyo dhāma jaya-śriyaḥ pṛthu-raṇa-stambhe patākāyate ||

dakṣa-śobhā, yathā vīra-carite—

sphūrjitadvajrasahasranirmitamiva prādurbhavatyagrato


rāmasya tripurāntakṛddiviṣadāṁ tejobhiriddhaṁ dhanuḥ |


śuṇḍāraḥ kalabhena yadvadacale vatsena dirdaṇḍakas


tasminnāhita eva garjitaguṇaṁ kṛṣṭaṁ ca bhagnaṁ ca tat || ||11a||

gatiḥ sadhairyā dṛṣṭiś ca vilāse sasmitaṁ vacaḥ ||11b||

**dhanikaḥ: **atha vilāsaḥ—gatiḥ iti | yathā—

dṛṣṭistṛṇīkṛtajagastrayasattvasārā


dhīroddhatā namayatīva gatirdharitrīm | 


kaumārake'pi girivadgurutāṁ dadhāno


vīro rasaḥ kimayametyuta darpa eva || ||11b||

ślakṣṇo vikāro mādhuryaṁ saṁkṣobhe sumahaty api |12a|

**dhanikaḥ: atha mādhuryam—ślakṣṇo iti | **mahatyapi vikārahetau madhuro vikāro mādhuryam | yathā—

kapole jānakyāḥ karikalabhadantadyutimuṣi


smarasmeraṁ gaṇḍoddrumarapulakaṁ vakrakamalam |


muhuḥ paśyaśṛṇvanrajanicarasenākalakalaṁ


jaṭājūṭagranthiṁ draḍhayati raghūṇāṁ parivṛḍhaḥ || ||12a||

gāmbhīryaṁ yat prabhāvena vikāro nopalakṣate ||12b||

**dhanikaḥ: atha gāmbhīryam—gāmbhīryaṁ iti | **mṛduvikāropalambhādvikārānupalabdhiranyeti mādhuryādanyadgāmbhīryam yathā—

āhūtasyābhiṣekāya visṛṣṭasya vanāya ca |


na mayā lakṣitastasya svalpo'pyākāravibhramaḥ || ||12b||

vyavasāyād acalanaṁ sthairyaṁ vighna-kulād api |13a|

**dhanikaḥ: **atha sthairyam—vyavasāyād iti | yathā vīracarite—

prāyaścittaṁ cariṣyāmi pūjyānāṁ vo vyatikramāt |


na tvevaṁ dūṣayiṣyāmi śastragrahamahāvratam || ||13a||

adhikṣepādy-asahanaṁ tejaḥ prāṇātyayeṣv api ||13b||

**dhanikaḥ: atha tejaḥ—adhikṣepādy-asahanaṁ iti | **yathā—

brūta nūtanakūṣmāṇḍaphalānāṁ ke bhavantyamī |


aṅgulīdarśanādyena na jīvanti manasvinaḥ || ||13b||

śṛṅgārākāra-ceṣṭātvaṁ sahajaṁ lalitaṁ mṛdu |14a|

**dhanikaḥ: atha lalitam—śṛṅgārākāra-ceṣṭātvaṁ iti | **svābhāvikaḥ śṛṅgāro mṛduḥ | tathāvidhā śṛṅgāraceṣṭā ca lalitam | yathā mamaiva—

lāvaṇyamanmathavilāsavijṛmbhitena


svābhāvikena sukumāramanohareṇa | 


kiṁvā mameva sakhi yo'pi mamopadeṣṭā


tasyaiva kiṁ na viṣamaṁ vidadhīta tāpam || ||14a||

priyoktyājīvitād dānam audāryaṁ sad-upagrahaḥ ||14b||

**dhanikaḥ: **athaudāryam—**priyoktyājīvitād **iti | priyavacanena sahājīvitāvadherdānamaudāryaṁ satāmupagrahaś ca | yathā nāgānande—

śirāmukhaiḥ syandata eva raktamadyāpi dehe mama māṁsamasti |


tṛptiṁ na paśyāmi tavaiva tāvatkiṁ bhakṣaṇāttvaṁ virato garutman || 

sadupagraho yathā—

ete vayamamī dārāḥ kanyeyaṁ kulajīvitam |


brūta yenātra vaḥ kāryamanāsthā bāhyavastuṣu || ||14b||

svānyā sādhāraṇa-strīti tad-guṇā nāyikā tridhā |15a|

**dhanikaḥ: **atha nāyikā—svānyā iti | tadguṇeti yathoktasaṁbhave nāyakasāmānyaguṇayoginī nāyiketi | vastrī parastrī sādhāraṇastrītyanena vibhāgena tridhā ||15a||

mugdhā madhyā pragalbheti svīyā śīlārjavādi-yuk ||15b||

**dhanikaḥ: **tatra svīyāyā vibhāgagarbhaṁ sāmānya-lakṣaṇamāha—mugdhā iti | śīlaṁ suvṛttam | pativratākuṭilā lajjāvatī puruṣopacāranipuṇā svīyā nāyikā |

tatra śīlavatī yathā—

kulabāliāe pecchaha jovvaṇalāaṇṇavibbhamavilāsā |


pavasanti vva pavasie enti vva piye gharaṁ ette || 

ārjavādiyoginī yathā—

hasiamaviāramuddhaṁ bhamiaṁ virahiavilāsasucchāam |


bhaṇiaṁ sahāvasaralaṁ dhaṇṇāṇa ghare kalattāṇam || 

lajjāvatī yathā—

lajjāpajjattapasāhaṇāīṁ paratittiṇippivāsāīṁ | 


aviṇaadummehāiṁ dhaṇṇāṇa ghare kalattāīṁ || 

sā caivaṁvidhā svīyā mugdhā-madhyā-pragalbhābhedātrividhā ||15b||

**mugdhā nava-vayaḥ kāmā ratau vāmā mṛdu krudhi |16a|**

**dhanikaḥ: **tatra—mugdhā nava-vayaḥ iti | prathamāvatīrṇa-tāruṇya-manmathā ramaṇe vāma-śīlā sukhopāya-prasādanā mugdha-nāyikā | tatra vayo-mugdhā, yathā—

vistārī stana-bhāra eva gamito na svocitām unnatiṁ


rekhodbhāsi-kṛtaṁ bali-trayam idaṁ na spaṣṭa-nimnonnatam |


madhye’syā ṛjur āyatārdha-kapiśā romāvalī nirmitā 


ramyaṁ yauvana-śaiśava-vyatikaronmiśraṁ vayo vartate ||a||

yathā ca mamaiva—

ucchvasan maṇḍala-prānta-rekham ābaddha-kuḍmalam |


aparyāptam uro vṛddheḥ śaṁsaty asyāḥ stana-dvayam ||b||

kāma-mugdhā, yathā—

dṛṣṭiḥ sālasatāṁ bibharti na śiśu-krīḍāsu baddhādarā 


śrotre preṣayati pravartita-sukhī-sambhoga-vārtāsv api |


puṁsām aṅkam apeta-śaṅkam adhunā nārohati prāg yathā


bālā nūtana-yauvana-vyatikarāvaṣṭabhyamānā śanaiḥ ||c||

ratau vāmā, yathā—

vyāhṛtā prativaco na sandadhe 


gantum aicchad avalambitāṁśukā |


sevate sma śayanaṁ parāṅmukhī 


sā tathāpi rataye pinākinaḥ || [ku.saṁ. 8.2] d||

mṛduḥ kope, yathā—

prathama-janite bālā manyau vikāram ajānatī


kitava-caritenāsajyāṅke vinamra-mukhaiva sā |


cibukam alikaṁ connamyoccair akṛtrima-vibhramā


nayana-salila-syandinyoṣṭhe rudanty api cumbitā ||e||

evam anye’pi lajjā-saṁvṛtānurāga-nibandhanā mugdhā-vyavahārā nibandhanīyāḥ | yathā—

na madhye saṁskāraṁ kusumam api bālā viṣahate


na niḥśvāsaiḥ subhrūr janayati taraṅga-vyatikaram |


navoḍhā paśyantī likhitam iva bhartuḥ pratimukhaṁ


prarhad romāñcā na pibati na pātra calayati || ||16a||


**madhyodyad-yauvanānaṅgā mohānta-surata-kṣamā ||16b||**

**dhanikaḥ: **atha madhyā—madhyodyad iti | saṁprāptatāruṇyakāmā mohāntaratayogyā madhyā |

tatra yauvanavatī yathā—

ālāpānbhrūvilāso viralayati lasadbāhuvikṣiptiyātaṁ


nīvīgranthiṁ prathimnā pratanayati manāṅmadhyanimno nitambaḥ | utpuṣpatpārśvamūcrchatkucaśikharamuro nūnamantaḥ smareṇa


spṛṣṭā kodaṇḍakoṭyā hariṇaśiśudṛśo dṛśyate yauvanaśrīḥ || 

kāmavatī yathā—

smaranavanadīpūreṇoḍhāḥ punargurusetubhir


yadapi vidhṛtāstiṣṭhantyārādapūrṇamanorathāḥ | 


tadapi likhitaprakhyairaṅgaiḥ parasparamunmukhā


nayananalinīnālākṛṣṭaṁ pibanti rasaṁ priyāḥ || 

madhyāsaṁbhogo yathā—

tāva ccia raisamae mahilāṇaṁ vibbhamā virāanti |


jāva ṇa kuvalayadalasacchahāi maulenti ṇaaṇāīṁ || 

evaṁ dhīrāyāmadhīrāyāṁ dhīrādhīrāyāmapyudāhāryam |||16b||

dhīrā sotprāsa-vakroktyā madhyā sāśru kṛtāgasam |

**khedayed dayitaṁ kopād adhīrā paruṣākṣaram ||17||**

**dhanikaḥ: **athāsyā mānavṛttiḥ—dhīrā iti | madhyādhīrā kṛtāparādhaṁ priyaṁ sotprāsavakroktyā khedayet | yathā māghe—

na khalu vayamamuṣya dānayogyāḥ


pibati ca pāti ca yāsakaurahastvām | 


vraja viṭapamamuṁ dadasva tasyai


bhavatu yataḥ saddṛśościrāya yogaḥ ||

dhīrādhīrā sāśru sotprāsavakroktyā khedayet | yathāmaruśatake—

bāle nātha vimuñca mānini ruṣaṁ roṣānmayā kiṁ kṛtaṁ


khedo'smāsu na me'parādhyati bhavānsarve'parādhā mayi | 


tatkiṁ rodiṣi gadgadena vacasā kasyāgrato rudyate |


nanvatanmama kā tavāsmi dayitā nāsmītyato rudyate || 

adhīrā sāśru paruṣākṣaram | yathā—

yātu yātu kimanena tiṣṭhatā muñca muñca sakhi mādaraṁ kṛthāḥ | 


khaṇḍitādharakalaṅkitaṁ priyaṁ śaknumo na nayanairnirīkṣitum || 

evamapare’pi vrīḍānupahitāḥ svayamanabhiyogakāriṇo madhyāvyavahārā bhavanti | yathā—

svedāmbhaḥkaṇikāñcite'pi vadane jāte'pi romodgame


viśrambhe'pi gurau payodharabharotkampe'pi vṛddhiṁ gate | 


durvārasmaranirbhare'pi hṛdaye naivābhiyuktaḥ priya


stanvaṅgyā haṭhakeśakarṣaṇaghanāśleṣāmṛte lubdhayā || 

svato’nabhiyojakatvaṁ haṭhakeśakarṣaṇaghanāśleṣāmṛte lubdhayevetyutprekṣāpratīteḥ ||17||

yauvanāndhā smaronmattā pragalbhā dayitāṅgake |

vilīyamānevānandād ratārambhe’py acetanā ||18||

**dhanikaḥ: atha pragalbhā—yauvanāndhā iti | **gāḍhayauvanā | yathā mamaiva—

abhyunnatastanamuro nayane ca dīrghe


vakre bhruvāvatitarāṁ vacanaṁ tato'pi | 


madhyo'dhikaṁ tanuratīvagururnitambo


mandā gatiḥ kim api cādbhutayauvanāyāḥ || 

yathā ca—

stanataṭamidamuttaṅgaṁ nimno madhyaḥ samunnataṁ jaghanam |


viṣame mṛgaśāvākṣyā vapuṣi nave ka iva na skhalati || 

bhāvapragalbhā yathā—

na jāne saṁmukhāyāte priyāṇi vadati priye | 


sarvāṇyaṅgāni kiṁ yānti netratāmuta karṇatām ||

ratapragalbhā yathā—

kānte talpamupāgate vigalitā nīvī svayaṁ bandhanā


dvāsaḥ praślathamekhalāguṇadhṛtaṁ kiñcinnitambe sthitam | 


etāvatsakhi vedmi kevalamahaṁ tasyāṅgasaṅge punaḥ


ko'sau kāsmi rataṁ nu kiṁ kathamiti svalpāpi me na smṛtiḥ || 

evamanye’pi parityaktahīyantraṇāvaidagdhyaprāyāḥ pragalbhā vyavahārā veditavyāḥ | yathā—

kvacittāmbūlāktaḥ kvacidagarupaṅkāṅkamalinaḥ


kvaciccūrṇodgārī kvacidapi ca sālaktakapadaḥ | 


valībhaṅgābhogairalakapatitaiḥ śīrṇakusumaiḥ


striyāḥ sarvāvasthaṁ kathayati rataṁ pracchadapaṭaḥ || ||18||


**sāvahitthādarodās te rataui dhīretarā krudhā |**


**santyajya tāḍayet madhyā madhyādhīreva taṁ vadet ||19||**

**dhanikaḥ: **athāsyāḥ kopaceṣṭā—sāvahitthādarodās iti | sahāvahitthena ākāra-saṁvaraṇena | ādareṇa ca upacārādhikyena vartate sā sāvahitthādarā | ratād udāsīnā krudhā kopena bhavati |

sāvahitthādarā**,** yathā amaru-śatake (18)—

ekatrāsana-saṁsthitiḥ parihatā pratudgamād dūratas


tāmbūlānayana-cchalena rabhasāśelṣo’pi saṁvighnitaḥ |


ālāpo’pi na miśritaḥ parijanaṁ vyāpārayanty āntike


kāntaṁ pratyupacārataś caturayā kopaḥ kṛtārthīkṛtaḥ ||a||

itarā tv adhīra-pragalbhā kupitā satī santarjya tāḍayati | yathā amaru-śatake –

kopāt kiñcid upānato’pi rabhasād ākṛṣya keśeṣv alaṁ


nītvā mohana-mandiraṁ dayitayā hāreṇa bahvā dṛḍham |


bhūyo yāsyasi tad-gṛhān iti muhuḥ kaṇṭhāruddhākṣaraṁ


jalpantyā śravaṇotpalena sukṛtī kaścid rahas tāḍyate ||c|| (amaru 9, dṛśaś 2.19)

ratāv udāsīnā, yathā (tatra, 106)

āyastā kalahaṁ pureva kurute na sraṁsanaṁ vāsaso


bhagna-bhrū-gati-khaṇḍyamānam adharaṁ dhatte na keśāgrahe |


aṅgāny arpayati svayaṁ bhavati no vāmā haṭhāliṅgane


tanvyā śikṣita eṣa samprati kutaḥ kopa-prakāro’paraḥ || [amaru 106?]

itarā tv adhīra-pragalbhā kupitā satī santarjya tāḍayati, yathāmaru-śatake—

kopāt komala-lola-bāhu-latikā-pāśena baddhā dṛḍhaṁ


nītvā keli-niketanaṁ dayitayā sāyaṁ sakhīnāṁ puraḥ |


bhūyo'py evam iti skhalan mṛdu-girā saṁsūcya duśceṣṭitaṁ


dhanyo hanyata eva nihnuti-paraḥ preyān rudatyā hasan ||8|| (9)

dhīrādhīra-pragalbhā madhyā-dhīreva taṁ vadati sotprāsa-vakroktyā | yathā tatraiva—

kopo yatra bhrū-kuṭi-racanā nigraho yatra maunaṁ 


yatrānyonya-smitam anunayo yatra dṛṣṭiḥ prasādaḥ |


tasya premṇas tad idam adhunā vaiṣamaṁ paśya jātaṁ


tvaṁ pādānte luṭhasi nahi me manyu-mokṣaḥ khalāyāḥ || [amaru 38] ||19||


**dvedhā jyeṣṭhā kaniṣṭhā cety amugdhā dvādaśoditāḥ |20a|**

**dhanikaḥ: **punaś ca—dvedhā iti | madhyā-pragalbhā-bhedānāṁ pratyekaṁ jyeṣṭhā-kaniṣṭhātva-bhedena dvādaśa bhedā bhavanti | mugdhā tv eka-rūpaiva | jyeṣṭhā-kaniṣṭhe, yathāmaru-śatake—

dṛṣṭvaikāsana-saṁshtite priyatame paścād upetyādarād


ekasyā nayane pidyāya vihita-krīḍānubandha-cchalaḥ |


īṣad-vakrima-kandharaḥ sa-pulakaḥ premollasan-mānasām


antar-hāsa-lasat-kapola-phalakāṁ dhūrto’parāṁ cumbati ||a|| [amaru 19]

na cānayordākṣiṇyapremabhyāmeva vyavahāraḥ | api tu premṇāpi | yathā caitattathoktaṁ dakṣilakṣaṇāvasare | eṣāṁ ca dhīramadhyāādhīramadhyā-dhīradhīramadhyā-dhīrapraglabhāādhīrapragalbhā-dhīrādhīrapragalbhābhedānāṁ pratyekaṁ jyeṣṭhākaniṣṭhābhedāddvādaśānāṁ vāsavadattā-ratnāvalīvatprabandhanāyikānāmudāharaṇāni mahākaviprabandheṣvanusartavyāpi |||20a||

anya-strī kanyakoḍhā ca nānyoḍhāṅgi-rase kvacit ||20b||

kanyānurāgam icchātaḥ kuryād aṅgāṅgi-saṁśrayam |21a|

**dhanikaḥ: **athānya-strī {parakīyā nāyikā}—anya-strī iti | nāyakāntara-sambandhiny anyoḍhā, yathā—

dṛṣṭiṁ he prativeśini kṣaṇam ihāpy asmin gṛhe dāsyati 


prāyeṇāsya śiśoḥ pitā na virasāḥ kaupīr apaḥ pāsyati |


ekākiny api yāmi tad varam itaḥ srotas-tamālākulaṁ


nīrandhrās tanum ālikhantu jaraṭha-cchedānala-granthayaḥ ||[^3]

iyaṁ tv aṅgini pradhāne rase na kvacit nibandhanīyeti na prapañcitā | kanyakā tu pitrādy-āyattatvād apariṇītatāpy anya-strīty ucyate, tasyāṁ pitrādibhyo’labhya-mānāyāṁ sulabhāyām api paroparodha-svakāntābhayāt pracchannaṁ kāmitvaṁ pravartate | yathā mālatyāṁ mādhavasya sāgarikāyāṁ ca vatsarājasyeti | tad-anurāgaś ca svecchayā pradhānāpradhāna-rasa-samāśrayo nibandhanīyaḥ | yathā ratnāvalī-nāgānandayoḥ sāgarikā-malayavaty-anurāga iti ||20b-21a||

sādharaṇa-strī gaṇikā kalā-prāgalbhya-dhaurtya-yuk ||21b||

**dhanikaḥ: **tad-vyavahāro vistarataḥ śāstrāntare nidarśitaḥ ||21b||

channa-kāma-sukhārthajña-svatantrāhaṁyu-paṇḍakān |

rakteva rañjayed āḍhyān niḥsvān mātrā vivāsayet ||22||

**dhanikaḥ: **diṅ-mātraṁ tu—channa-kāma iti | channaṁ ye kāmayante te channa-kāmāḥ śrotriya-vaṇig-liṅgi-prabhṛtayaḥ | sukhārthaḥ aprayāsāvāpta-dhanaḥ | sukha-prayojano vā, ajño mūrkhaḥ svatantro niraṅkuśaḥ ahaṁyur ahaṅkṛtaḥ paṇḍako vātaṣaṇḍādiḥ, etān bahu-vidhān rakteva rañjayed arthārtham, tat-pradhānatvāt tad-vṛtteḥ | gṛhītārthān kuṭṭiny-ādinā niṣkāsayet punaḥ pratisandhānāya | idaṁ tāsām autsargikaṁ rūpam ||22||

raktaiva tv aprahasane naiṣā divya-nṛpāśraye |23a|

**dhanikaḥ: **rūpakeṣu tu—raktaiva tv iti | prahasana-varjite prakaraṇādau raktaivaiṣā vidheyā | yathā mṛcchakaṭikāyāṁ vasantasenā cārudattasya | prahasane tv araktāpi hāsya-hetutvāt | nāṭakādau tu divya-nṛpa-nāyake naiva vidheyā |||23a||

āsām aṣṭāv avasthāḥ syuḥ svādhīna-patikādikāḥ ||23b||

**dhanikaḥ: atha bhedāntarāṇi—āsām aṣṭāv iti | **svādhīnapatikā vāsakasajjā virahotkaṇṭhitā khaṇḍitā kalahāntaritā vipralabdhā proṣitapriyā abhisāriketyaṣṭau svastrīprabhṛtīnāmavasthāḥ | nāyikāprabhṛtīnāmapyavasthārūpatve satyavasthāntarābhidhānaṁ pūrvāsāṁ dharmitvapratipādanāyāṣṭāviti nyūnādhikavyavacchedaḥ | na ca vāsakasajjādeḥ svādhīnapatikādāvantarbhāvaḥ | anāsannapriyatvādvāsakasajjāyā na svādhīnapatikātvam | yadi caipyatpriyāpi svādhīnapatikā proṣitapriyāpi na pṛthagvācyā | na ceyatā vyavadhānenāsattiriti niyantuṁ śakyam | na cāviditapriyavyalīkāyāḥ khaṇḍitātvaṁ nāpi pravṛttaratibhogecchāyāḥ proṣitapriyātvaṁ svayamagamanānnāyakaṁ pratyaprayojakatvānnābhisārikātvam | evamutkaṇṭhitāpyanyaiva pūrvābhyaḥ | aucityaprāptapriyāgamanasamayātivṛttividhurā na vāsakasajjā | tathā vipralabdhāpi vāsakasajjāvadanyaiva pūrvābhyaḥ | uktvā nāyāta iti pratāraṇādhikyācca vāsakasajjotkaṇṭhitayoḥ pṛthak | kalahāntaritā tu yadyapi viditavyalīkā tathāpyagṛhītapriyānunayā paścāttāpaprakāśitaprasādā pṛthageva khaṇḍitāyāḥ | tatsthitametadaṣṭāvavasthā iti ||23b||

āsannāyatta-ramaṇā hṛṣṭā svādhīna-bhartṛkā |24a|

**dhanikaḥ: tatra—āsannāyatta iti | **yathā—

mā garvamudvaha kapolatale cakāsti


kāntasvahastalikhitā mama mañjarīti | 


anyāpi kiṁ na sakhi bhājanamīdṛśānāṁ


vairī na cedbhavati vepathurantarāyaḥ || ||24a||

mudā vāsakasajjā svaṁ maṇḍayaty eṣyati priye ||24b||

**dhanikaḥ: **atha vāsakasajjā—mudā vāsakasajjā iti | svam ātmānaṁ veśma ca harṣeṇa bhūṣayaty eṣyati priye vāsakasajjā | yathā—

nija-pāṇi-pallava-tala-skhalanād


abhināsika-vivaram utpatitaiḥ |


aparā parīkṣya śanakair mumude 


mukha-vāsam āsya-kamala-śvasanaiḥ || [śi.va. 9.52] ||24b||

cirayaty avyalīke tu virahotkaṇṭhitonmanāḥ |25a|

**dhanikaḥ: **atha virahotkaṇṭhitā—cirayaty avyalīke iti | yathā—

sakhi sa vijito vīṇā-vādyaiḥ kayāpy apara-striyā


paṇitam abhavat tābhyāṁ tava kṣapā-lalitaṁ dhruvam |


katham itarathā śephālīṣu skhalat-kusumāsv api 


prasarati nabho-madhye’pīndau priyeṇa vilambaye ||213|| ||25a||

(sarvkarṁ 2.39.3 rudraṭasya; dṛśaśarūpaka 2.23; sarvsthit 1.78ad)

jñāte’nyāsaṅga-vikṛte khaṇḍiterṣyā-kaṣāyitā ||25b||

dhanikaḥ: atha khaṇḍitā—

nava-nakha-padam aṅgaṁ gopayasy aṁśukena 


sthagayasi punar oṣṭhaṁ pāṇinā danta-daṣṭam |


prati-diśam apara-strī-saṅga-śaṁsī visarpan


nava-parimala-gandhaḥ kena śakyo varītum || [śi.va. 11.34] ||25b||

kalahāntaritāmarṣād vidhūte’nuśayārti-yuk |26a|

**dhanikaḥ: **atha kalahāntaritā—kalahāntaritā iti | yathā—

niḥśvāsā vadanaṁ dahanti hṛdayaṁ nirmūlam unmathyate


nidrā neti na dṛśyate priya-mukhaṁ rātrindivaṁ rudyate |


aṅgaṁ śoṣam upaiti pāda-patitaḥ preyāṁs tathopekṣitaḥ 


sakhyaḥ kaṁ guṇam ākalayya dayite mānaṁ vayaṁ kāritāḥ || [amaru. 92] ||26a||

vipralabdhokta-samaya-prāpte’tivimānitā ||26b||

**dhanikaḥ: **atha vipralabdhā—vipralabdhokta iti | yathā—

uttiṣṭha dūti yāmo yāmo yātastathāpi nāyātaḥ |


yātaḥ param api jīvej jīvitanātho bhavet tasyāḥ || ||26b||

dūra-deśāntarasthe tu kāryataḥ proṣita-priyā |27a|

**dhanikaḥ: **atha proṣita-priyā—dūra-deśāntarasthe iti ||27a||

kāmārtābhisaret kāntaṁ sārayed vābhisārikā ||27b||

**dhanikaḥ: athābhisārikā—kāmārtābhisaret iti | **yathāmaru-śatake—

urasi nihitas tāro hāraḥ kṛtā jaghane ghane


kalakalavatī kāñcī pādau kvaṇan-maṇi-nūpurau |


priyam abhisarasy evaṁ mugdhe samāhata-ḍiṇḍimā


yadi kim adhika-trāsotkampaṁ diśaḥ samudīkṣase || [amaru 31][^4] 

yathā ca—

na ca me’vagacchati yathā laghutāṁ 


karuṇāṁ yathā ca kurute sa mayi |


nipuṇaṁ tathainam upagamya 


vader abhidūti kācid iti sandidiśe || [śi.va. 9.56] ||27b||

tatra—

cintā-niḥśvāsa-khedāśru-vaivarṇya-glāny-abhūṣaṇaiḥ |

yuktāḥ ṣaḍ-antyā dve cādye krīḍaujjvalya-praharṣitaiḥ ||28||

**dhanikaḥ: **para-striyau tu kanyakoḍhe | saṅketāt pūrvaṁ virahotkaṇṭhite, paścād vidūṣakādinā sahābhisarantyāv abhisārike, kuto’pi saṅketa-sthānam aprāpte nāyake vipralabdhe iti try-avasthataivānayor iti | asvādhīna-priyayor avasthāntarāyogāt |

yat tu mālāvikāgni-mitrādau, yo’py evaṁ dhīraḥ so’pi dṛṣṭo devyāḥ purataḥ iti mālavikā-vacanānantaraṁ, rājā—

dākṣiṇyaṁ nāma bimboṣṭhi nāyakānāṁ kula-vratam |


tan me dīrghākṣi ye prāṇās te tvad-āśā-nibandhanāḥ || [mā.a.mi. 4.14] ity-ādi |

tan na khaṇḍitānunayābhiprāyeṇa, api tu sarvathā mama devy-adhīnatvam āśaṅkya nirāśā mā bhūd iti kanyā-viśrambhaṇāyeti |

sthitātmanupasañjāta-nāyaka-samāgamāyā deśāntara-vyavadhāne’py utkaṇṭhitātvam eveti, na proṣita-priyātvam anāyatta-priyatvād eveti |||28||

dūtyo dāsi sakhī kārūr dhātreyī prativeśikā |

liṅginī śilpinī svaṁ ca netṛ-mitra-guṇānvitā ||29||

**dhanikaḥ: **athāsāṁ sahāyinyaḥ—dūtyo dāsi iti | dāsī—paricārikā | sakhī—sneha-nibaddhā | kārūḥ—rajakī-prabhṛtiḥ | dhātreyī—upamātṛ-sutā | prativeśikā—pratigṛhiṇī | liṅginī—bhikṣuky-ādikā | śilpinī—cirakārādi-strī | svaṁ ceti dūtī-viśeṣā | nāyaka-mitrāṇāṁ pīṭhamardādīnāṁ nisṛṣṭārthatvādinā guṇena yuktāḥ | sthitātma ca mālatī-mādhave kāmandakīṁ prati—

śāstreṣu niṣṭhā sahajaś ca bodhaḥ prāgalbhyam abhyasta-guṇā ca vāṇī |


kālānurodhaḥ pratibhānavattvam ete guṇāḥ kāma-dughāḥ kriyāsu || (3.11)

tatra sakhī, yathā—

mṛga-śiśu-dṛśas tasyās tāpaṁ kathaṁ kathayāmi te


dahana-patitā dṛṣṭā mūrtir mayā na hi vaidhavī |


iti tu niyataṁ nārī-rūpaḥ sa loka-dṛśāṁ priya-


stava śaṭhatayā śilpotkarṣo vidher vighaṭiṣyate ||[^5]

yathā ca—

saccaṁ cāṇāi daṭṭhuṁ sarisammi jaṇammi jurrae rāo |


mara{u} ṇa tumaṁ bhaṇissaṁ maraṇaṁ pi salāhaṇijjaṁ se || [gāthā 1.12]


_satyaṁ jānāti draṣṭuṁ sadṛśe jane yujyate rāgaḥ |_


_mriyatāṁ na tvaṁ bhaṇiṣyāmi maraṇam api ślāghanīyam asyāḥ ||_

svayaṁ dūtī, yathā—

mahu ehi kiṁ ṇibāla harasi ṇiaṁ bāu ja{i} bi me sicam |


sāhemi kassa sundara dūre gāmo aham ekkā || 


_muhur ehi kiṁ nivāraka harasi nijaṁ vāyo yadyapi me sicayam |_


_sādhayāmi kasya sundara dūre grāmo’ham ekā ||_

ity-ādy ūhyam ||29||

yauvane sattvajāḥ strīṇām alaṅkārās tu viṁśatiḥ |30a|

**dhanikaḥ: atha yoṣid-alaṅkārāḥ—yauvane iti | **yauvane sattvodbhūtā viṁśatir alaṅkārāḥ strīṇāṁ bhavanti ||30a||

tatra—

bhāvo hāvaś ca helā ca trayas tatra śarīrajāḥ ||30b||

śobhā kāntiś ca dīptiś ca mādhuryaṁ ca pragalbhatā |

audāryaṁ dhairyam ity ete sapta bhāvā ayatnajāḥ |31a|

**dhanikaḥ: **tatra bhāva-hāva-helās trayo’ṅgajāḥ | śobhā kāntir dīptir mādhuryaṁ prāgalbhyam audaryaṁ dhairyam ity ayatnajāḥ sapta ||30b-31a||

līlā vilāso vicchittir vibhramaḥ kilakiñcitam |

moṭṭāyitaṁ kuṭṭamitaṁ bibboko lalitaṁ tathā ||32||

vihṛtaṁ ceti vijñeyā daśa bhāvāḥ svabhāvajāḥ |

nirvikārātmakāt sattvād bhāvas tatrādy-avikriyā ||33||

**dhanikaḥ: **tān eva nirdiśati—līlā vilāso iti | tatra vikāra-hetau saty apy avikāraṁ sattvam | yathā kumāra-sambhave—

śrutāpsaro-gītir api kṣaṇe'smin


haraḥ prasaṁkhyāna-paro babhūva |


ātmeśvarāṇāṁ na hi jātu vighnāḥ


samādhi-bheda-prabhavo bhavanti || [ku.saṁ. 3.40]

tasmād avikāra-rūpāt sattvāt yaḥ prathamo vikāro’ntar-viparivartī bījasyocchūnateva, sa bhāvaḥ | yathā—

dṛṣṭiḥ sālasatāṁ bibharti na śiśu-krīḍāsu baddhādarā


śrotre preṣayati pravartita-sakhī-sambhoga-vārtāsv api |


puṁsām aṅkam apeta-śaṅkam adhunā nārohati prāg yathā


bālā nūtana-yauvana-vyatikarāvaṣṭabhyamānā śanaiḥ ||

yathā vā kumāra-sambhave—

haras tu kiñcit parilupta-dhairyaś


candrodayārambha ivāmburāśiḥ |


umā-mukhe bimba-phalādharoṣṭhe


vyāpārayām āsa vilocanāni || [ku.saṁ. 3.67]

yathā vā mamaiva—

taṁ ccia baṇaṁ ccea loaṇe jobbaṇaṁ pi taṁ ccea |


aṇṇā aṇaṅga-lacchī aṇṇaṁ ccia kiṁ pi sohei ||


_tad eva vacanaṁ te caiva locane yauvanam api tad eva |_


_anyā anaṅga-lakṣmīr anyad eva kim api sādhayati || _||33||

alpālāpaḥ sa-śṛṅgāro hāvo’kṣi-bhrū-vikāra-kṛt |34a|

dhanikaḥ: atha hāvaḥ—alpālāpaḥ iti |** **pratiniyatāṅga-vikāra-kārī śṛṅgāraḥ svabhāva-viśeṣo hāvaḥ | yathā mamaiva—

jaṁ kiṁ pi pecchamāṇaṁ bhaṇamāṇaṁ re jaha taha ccea |


ṇijjha ṇeha-muddhaṁ bassa muddhaṁ giaccheha ||


_yat kim api prekṣamāṇāṁ bhaṇamāṇāṁ re yathā tathaiva |_


_nirdhāya sneha-mugdhāṁ vayasya mugdhāṁ paśya || _||34a||

sa eva helā suvyakta-śṛṅgāra-rasa-sūcikā ||34b||

dhanikaḥ: atha helā— sa eva helā iti | hāva eva spaṣṭa-bhūyo-vikāratvāt suvyakta-śṛṅgāra-rasa-sūcako helā | yathā mamaiva—

taha jhatti se pattā sabbaṅgaṁ bibbhamā thaṇubbhae |


saṁsa{i}abāla-bhāvā ha{i} ciraṁ jaha sahīṇaṁ pi ||


_tathā jhaṭity asyāḥ pravṛttāḥ sarvāṅgaṁ vibhramāḥ stanodbhede |_


_saṁśayita-bāla-bhāvā bhavati ciraṁ yathā sakhīnām api || _

atha **ayatnajāḥ **sapta ||34b||

rūpopabhoga-tāruṇyaiḥ śobhāṅganānāṁ vibhūṣaṇam |35a|

**dhanikaḥ: tatra śobhā—rūpopabhoga iti | **yathā kumāra-sambhave—

tāṁ prāṅ-mukhīṁ tatra niveśya tanvīṁ 


kṣaṇaṁ vyalambanta puro niṣaṇṇāḥ |


bhūtārtha-śobhā-hriyamāṇa-netrāḥ 


prasādhane sannihite 'pi nāryaḥ || [ku.saṁ. 7.13] ity-ādi |

yathā ca śākuntale—

anāghrātaṁ puṣpaṁ kisalayam alūnaṁ kararuhair 


anāviddhaṁ ratnaṁ madhu navam anāsvāditarasam |


akhaṇḍaṁ puṣyānāṁ phalam iva ca tadrūpam anaghaṁ 


na jāne bhoktāraṁ kam iha samupasthāsyati vidhiḥ || [a.śā. 2.10] ||35a||

manmathāpita-cchāyā saiva kāntir iti smṛtā ||35b||

**dhanikaḥ: **atha kāntiḥ—manmathāpita iti | śobhaiva rāgāvatāra-ghanīkṛtā kāntiḥ, yathā—

unmīlad-vadanendu-kānti-visarair dūraṁ samutsāritaṁ \

bhagnaṁ pīna-kuca-sthalasya ca rucā hasta-prabhābhir hatam |

etasyāḥ kalaviṁka-kaṇṭha-kadalī-kalpaṁ milat-kautukād \

aprāptābhimukhaṁ ruṣeva sahasā keśeṣu lagnaṁ tamaḥ ||

yathā hi mahāśvetāvarṇāvasare bhaṭṭa-bāṇasya ||35b||

**anulbaṇatvaṁ mādhuryaṁ… |36a| **

dhanikaḥ: atha mādhuryam—anulbaṇatvaṁ iti | yathā śākuntale—

sarasijam anuviddhaṁ śaivalenāpi ramyaṁ


malinam api himāṁśor lakṣma lakṣmīṁ tanoti |


iyam adhika-manojñā valkalenāpi tanvī 


kim iva hi madhurāṇāṁ maṇḍanaṁ nākṛtīnām || [a.śā. 1.18] ||36a||


**…dīptiḥ kāntes tu vistaraḥ |36b|**

**dhanikaḥ: **atha dīptiḥ—dīptiḥ iti | yathā—

deā pasia ṇiantasu muha-sasijoṇhāviluttatamaṇivahe |


ahisāriāṇa vigghaṁ karesi aṇṇāṇaṁ vi hāse || [gāthā 962]


[_prārthaye tāvat prasīda nivartasva mukha-śaśi-jyotsnā-vilupta-tamo nivahe |_


_abhisārikāṇāṁ vighnaṁ karoṣy anyāsām api hatāśe ||_] ||36b||

niḥsādhvasatvaṁ prāgalbhyaṁ… |36c|

**dhanikaḥ: **atha prāgalbhyam—niḥsādhvasatvaṁ iti | manaḥ-kṣobha-pūrvako’ṅgasādaḥ sādhvasaṁ, tad-abhāvaḥ prāgalbhyam | yathā mamaiva—

tathā vrīḍā vidheyāpi tathā mugdhāpi sundarī |


kalā-prayoga-cāturye sabhāsv ācāryakaṁ gatā || ||36c||

…audāryaṁ praśrayaḥ sadā ||36d||

**dhanikaḥ: atha audāryam—audāryaṁ iti | **yathā—

diahaṁ khu dukkhiāe salaṁ kāūṇa geha-vāvaram |


gurue bi maṇṇu-dukkhe marimo panta-suttassa ||


[_divasaṁ khalu duḥkhitāyāḥ sakalaṁ kṛtvā gṛha-vyāpāram |_


_guruṇy api manyu-duḥkhe smarāmaḥ pādānta-suptāyāḥ _||] ||36d||

cāpalā’vihatā dhairyaṁ cid-vṛttir avikatthanā |37a|

**dhanikaḥ: **atha dhairyam—cāpalā’vihatā iti | cāpalānupahatā mano-vṛttir ātma-guṇānām anākhyāyikā dhairyam iti | yathā mālatī-mādhave—

jvalatu gagane rātrau rātrāv akhaṇḍa-kalaḥ śaśī


dahatu madanaḥ kiṁ vā mṛtyoḥ pareṇa vidhāsyati |


mama tu dayitaḥ ślāghyās tāto janany amalānvayāṁ


kulam amalinaṁ na tv evāyaṁ jano na ca jīvitam || [mā.mā. 2.2] 

atha **svābhāvikā **daśa ||37a||

priyānukaraṇaṁ līlā madhurāṅga-viceṣṭitaiḥ ||37b||

**dhanikaḥ: tatra—priyānukaraṇaṁ iti | **priya-kṛtānāṁ vāg-veṣa-ceṣṭānāṁ śṛṅgāriṇīnām aṅganābhir anukaraṇaṁ līlā | yathā mamaiva—

taha diṭṭhaṁ taha bhaṇiaṁ tāe ṇiadaṁ tahā tahāsīṇam |


avalohaṁ sa{i}ṇhaṁ sabibbhamaṁ jaha savattīhim ||


[_tathā dṛṣṭaṁ tathā bhaṇitaṁ tathā niyataṁ tathā tathāsīnam |_


_avalokitaṁ sa-tṛṣṇaṁ sa-vibhramaṁ yathā sapatnībhiḥ_ ||]

yathā vā, tenehitaṁ vadati yāti tathā yathāsau ity-ādi ||37b||

tātkāliko viṣeṣas tu vilāso’ṅga-kriyoktiṣu |38a|

**dhanikaḥ: atha vilāsaḥ—tātkāliko iti | **dayitāvalokanādikāle’ṅge kriyāyāṁ vacane ca sātiśaya-viśeṣotpattir vilāsaḥ | yathā mālatī-mādhave—

atrāntare kim api vāg-vibhavātivṛtta-


vaicitryam ullasita-vibhramam āyatākṣyāḥ |


tad-bhūri-sāttvika-vikāram apāsta-dhairyaṁ 


ācāryakaṁ vijayi mānmatham āvirāsīt || [mā.mā. 1.29] ||38a||

ākalpa-racanālpāpi vicchittiḥ kānti-poṣa-kṛt ||38b||

**dhanikaḥ: atha vicchittiḥ—ākalpa iti | **stoko’pi veṣo bahutara-kamanīyatā-kārī vicchittiḥ | yathā kumāra-sambhave—

karṇārpito lodhra-kaṣāya-rūkṣe 


gorocanākṣepa-nitānta-gaure |


tasyāḥ kapole para-bhāga-lābhād 


babandha cakṣūṁṣi yava-prarohaḥ || [ku.saṁ. 7.17] ||38b||

vibhramas tvarayā kāle bhūṣā-sthāna-viparyayaḥ |39a|

**dhanikaḥ: **atha vibhramaḥ—vibhramas iti | yathā—

abhyudgate śaśini peśala-kānta-dūtī


saṁlāpa-saṁvalita-locana-mānasābhiḥ |


agrāhi maṇḍana-vidhir viparīta-bhūṣā-


vinyāsa-hāsita-sakhī-janam aṅganābhiḥ ||

yathā vā mamaiva—

śrutvāyātaṁ bahiḥ kāntam asamāpta-vibhūṣaṇā |


bhāle’ñjanaṁ dṛśor lākṣā kapole tilakaḥ kṛtaḥ || ||39a||


**krodhāśru-harṣa-bhīty-ādeḥ saṅkaraḥ kila-kiñcitam ||39b||**

**dhanikaḥ: atha kilakiñcitam—krodhāśru iti | **yathā mamaiva—

rati-krīḍā-dyūte katham api samāsādya samayaṁ


mayā labdhe tasyāḥ kvaṇita-kala-kaṇṭhārdham adhare |


kṛta-bhrū-bhaṅgāsau prakaṭita-vilakṣārdha-rudita-


smita-krodhodbhrāntaṁ punar api vidadhyān mayi mukham || 

bahurūpa-miśraḥ : kilakiñcitam āha—krodheti | rudita-harṣādīnāṁ saṅkaraḥ ekīkaraṇaṁ kilakiñcitam iti | yathā—(yathā dhanika-vṛttyām) ||39b||

moṭṭāyitaṁ tu tad-bhāva-bhāvaneṣṭa-kathādiṣu |40a|

dhanikaḥ: atha moṭṭāyitaṁ—moṭṭāyitaṁ iti | iṣṭa-kathādiṣu priyatama-kathānukaraṇādiṣu priyānurāgeṇa bhāvitāntaḥkaraṇatvaṁ moṭṭāyitam | yathā padma-guptasya—

citra-vartiny api nṛpe tattvāveśena cetasi |


vrīḍārdha-valitaṁ cakre mukhendum avaśaiva sā || [navasāha. 6.45]

yathā vā—

mātaḥ kaṁ hṛdaye nidhāya suciraṁ romāñcitāṅgī muhur


jṛmbhāmanthara-tārakāṁ sulalitāpāṅgāṁ dadhānā dṛśam |


suptevālikhiteva śūnya-hṛdayā lekhāvaśeṣībhavasy


ātma-drohiṇi kiṁ hriyā kathaya me gūḍho nihanti smaraḥ || ||40a||

sānandāntaḥ kuṭṭamitaṁ kupyet keśādhara-grahe ||40b||

**dhanikaḥ: **yathā vā, mamaiva—sānandāntaḥ iti | yathā—

nāndī-padāni rati-nāṭaka-vibhramāṇāṁ


ājñākṣarāṇi paramāṇy athavā smarasya |


daṣṭe’dhare praṇayinā vidhūtāgra-pāṇeḥ


sītkāra-śuṣka-ruditāni jayanti nāryāḥ ||2.40b||[^6] ||40b||

garvābhimānād iṣṭe’pi bibboko’nādara-kriyā |41a|

**dhanikaḥ: **atha bibbokaḥ—garvābhimānād iti | yathā mamaiva—

sa-vyājaṁ tilakālakānviralayaṁl lolāṅguliḥ saṁspṛśan


vāraṁ vāram udañcayan kuca-yuga-prodañci-nīlāñcalam |


yad-bhrū-bhaṅga-taraṅgita-dṛśā sāvajñam ālokitaṁ


tad-garvād avadhīrito’smi na punaḥ kānte kṛtārthīkṛtaḥ || ||41a||

sukumārāṅga-vinyāso masṛṇo lalitaṁ bhavet ||41b||

dhanikaḥ: atha lalitam—sukumārāṅga iti | yathā mamaiva—

sa-bhrū-bhaṅgaṁ kara-kisalayāvartanair ālapantī 


sā paśyantī lalita-lalitaṁ locanasyāñcalena 


vinyasyantī caraṇa-kamale līlayā svaira-yātair


niḥsaṅgītaṁ prathama-vayasā nartitā paṅkajākṣī || ||41b||

prāpta-kālaṁ na yad brūyād vrīḍayā vihṛtaṁ hi tat |42a|

**dhanikaḥ: **atha vihṛtam—prāpta-kālaṁ iti | prāptāvasarasyāpi vākyasya lajjayā yad avacanaṁ tad vihṛtam, yathā—

pādāṅguṣṭhena bhūmiṁ kisalaya-rucinā sāpadeśaṁ likhantī


bhūyo bhūyaḥ kṣipantī mayi sita-śabale locane lola-tāre |


vakraṁ hrīnamram īṣat-sphurad-adhara-puṭaṁ vākya-garbhaṁ dadhānā


yan māṁ novāca kiñcit sthitam api hṛdaye mānasaṁ tad dunoti || [amaru 136?] ||42a||

mantrī svaṁ vobhayaṁ vāpi sakhā tasyārtha-cintane ||42b||

**dhanikaḥ: **atha netuḥ kāryāntara-sahāyān āha—mantrī svaṁ iti | tasya neturarthacintāyāṁ tantrāvāpādilakṣaṇāyāṁ mantrī vātmā vobhayaṁ vā sahāyaḥ ||42b||

mantriṇā lalitaḥ śeṣā mantri-svāyatta-siddhayaḥ |43a|

**dhanikaḥ: tatra vibhāgamāha mantriṇā iti | **uktalakṣaṇo lalito netā mantryāyattasiddhiḥ | śeṣā dhīrodāttādayaḥ | aniyamena mantriṇā svena vobhayena vāṅgīkṛtasiddhaya iti |||43a||

ṛtvik-purohitau dharme tapasvi-brahma-vādinaḥ ||43b||

**dhanikaḥ: dharmasahāyāstu—ṛtvik-purohitau iti | **brahma vedastaṁ vadanti vyācakṣate vā tacchīlā brahmavādinaḥ | ātmajñānino vā | śeṣāḥ pratītāḥ ||43b||

suhṛt-kumārāṭavikā daṇḍe sāmanta-sainikāḥ |44a|

**dhanikaḥ: duṣṭadamanaṁ daṇḍaḥ | tatsahāyāstu—suhṛt iti | **spaṣṭam | evaṁ tattatkāryāntareṣu sahāyāntarāṇi yojyāni ||44a||

antaḥpure varṣa-varāḥ kirātā mūka-vāmanāḥ ||44b||

mlecchābhīra-śakārādyāḥ sva-sva-kāryopayoginaḥ |45a|

**dhanikaḥ: **yadāha—antaḥpure iti | śakāro rājñaḥ śyālo hīnajātiḥ ||44b-45a||

jyeṣṭha-madhyādhamatvena sarveṣāṁ ca trirūpatā ||45b||

tāratamyād yathoktānāṁ guṇānāṁ cottamāditā |46a|

**dhanikaḥ: **viśeṣāntaramāha—jyeṣṭha iti | evaṁ prāguktānāṁ nāyakanāyikādūtadūtīmantripurohitādīnāmuttamamadhyamādhamabhāvena trirūpatā | uttamādibhāvaś ca na guṇasaṅkhyopacayāpacayena kiṁ tarhi guṇātiśayatāratamyena ||45b-46a||

evaṁ nāṭye vidhātavyo nāyakaḥ saparicchadaḥ ||46b||

tad-vyāpārātmikā vṛttiś caturdhā tatra kaiśikī |

gīta-nṛtya-vilāsādyair mṛduḥ śṛṅgāra-ceṣṭitaiḥ ||47||

**dhanikaḥ: dhanikaḥ: ukto nāyakaḥ | tadvyāpārastūcyate—evaṁ nāṭye iti | **pravṛttirūpo netṛvyāpārasvabhāvo vṛttiḥ | sā ca kaiśikī-sātvatī-ārabhaṭī-bhāratībhedāccaturvidhā | tāsāṁ gītanṛtyavilāsakāmopabhogādyupalakṣyamāṇo mṛduḥ śṛṅgārī kāmaphalāvacchinno vyāpāraḥ kaiśikī ||47||

narma-tat-sphiñja-tat-sphoṭa-tad-garbhaś caturaṅgikā |48a|

**dhanikaḥ: **sā tu—narma-tat iti | tadityanena sarvatra narma parāmṛśyate ||48a||

vaidagdhya-krīḍitaṁ narma priyopacchandanātmakam ||48b||

hāsyenaiva sa-śṛṅgāra-bhayena vihitaṁ tridhā |

ātmopakṣepa-sambhoga-mānaiḥ śṛṅgāry api tridhā ||49||

**śuddham aṅgaṁ bhayaṁ dvedhā tredhā vāg-veṣa-ceṣṭitaiḥ |**


**sarvaṁ sahāsyam ity evaṁ narmāṣṭādaśadhoditam ||50||**

**dhanikaḥ: tatra—vaidagdhya iti | **agrāmya iṣṭajanāvarjanarūpaḥ parihāso narma | tac ca śuddhahāsyena saśṛṅgārahāsyena sabhayahāsyena ca racitaṁ trividham | śṛṅgāravadapi svānurāganivedanasaṁmogecchāprakāśana-sāparādhapriyapratibhedanaistrividhameva | bhayanarmāpi śuddharasāntarāṅgabhāvāddvividham | evaṁ ṣaḍvidhasya pratyekaṁ vāgveṣaceṣṭāvyatikareṇāṣṭādaśavidhatvam |

tatra vacohāsyanarma yathā—

patyuḥ śiraścandrakalāmanena spṛśeti sakhyā parihāsapūrvam |


sā rañjayitvā caraṇau kṛtāśīrmālyena tāṁ nirvacanaṁ jaghāna || 

veṣanarma yathā nāgānande vidūṣakaśekharakavyatikare | kriyānarma yathā mālavikāgnimitra utsvapnāyamānasya vidūṣakasyopari nipuṇikā sarpabhramakāraṇaṁ daṇḍakāṣṭhaṁ pātayati | evaṁ vakṣyamāṇeṣvapi vāgveṣaceṣṭāparatvamudāhāryam |

śṛṅgāravadātmopakṣepanarma yathā—

madhyāhaṁ gamaya tyaja śramajalaṁ sthitvā payaḥ pīyatāṁ


mā śūnyeti vimuñca pāntha vivaśaḥ śītaḥ prapāmaṇḍapaḥ | 


tāmeva smara ghasmarasmaraśaratrastāṁ nijapreyasīṁ


tvaccittaṁ tu na rañjayanti pathika prāyaḥ prapāpālikāḥ ||

saṁbhoganarma yathā—

sāloe ccia sūre ghariṇī gharasāmiassa ghettūṇa |


ṇecchantassa vi pāe dhuai hasantī hasantassa ||

mānanarma yathā—

tadavitathamavādīryanmama tvaṁ priyeti


priyajanaparibhuktaṁ yaddukūlaṁ dadhānaḥ | 


madadhivasati māgāḥ kāmināṁ maṇḍanaśrīr


vrajati hi saphalatvaṁ vallabhālokanena ||

bhayanarma yathā ratnāvalyāmālekhyadarśanāvasare—susaṁgatā—jāṇido mae eso savvo vuttanto samaṁ cittaphalahaeṇa | tā devīe ṇivedaissam | ityādi |

śṛṅgārāṅgaṁ bhayanarma | yathā mamaiva—

abhivyaktālīkaḥ sakalaviphalopāyavibhavaś


ciraṁ dhyātvā sadyaḥ kṛtakṛtakasaṁrambhanipuṇam |  


itaḥ pṛṣṭhe pṛṣṭhe kimidamiti saṁtrāsya sahasā

kṛtāśleṣaṁ dhūrtaḥ smitamadhuramāliṅgati badhūm || ||48b-50||

**narma-sphiñjaḥ sukhārambho bhayānto nava-saṅgame |51a|**

**dhanikaḥ: atha narmasphiñjaḥ—narma-sphiñjaḥ iti | **yathā mālavikāgnimitre saṅkete nāyakamabhisṛtāyāṁ nāyikāyāṁ nāyakaḥ—

visṛja sundari saṁgamasādhvasaṁ nanu cirātprabhṛti praṇayonmukhe | 


parigṛhāṇa gate sahakāratāṁ tvamatimuktalatācaritaṁ mayi || 

mālavikā—bhaṭṭā, devīe bhayeṇa attaṇo vi piaṁ kāuṁ ṇa pāremi ityādi ||51a||

**narma-sphoṭas tu bhāvānāṁ sūcito’lpa-rase lavaiḥ ||51b||**

**dhanikaḥ: atha narmasphoṭaḥ—narma-sphoṭas iti | **yathā mālatīmādhave—makarandaḥ—

gamanamalasaṁ śūnyā dṛṣṭiḥ śarīramasauṣṭhavaṁ


śvasitamadhikaṁ kiṁ nvetatsyātkimanyadato'tha vā | 


bhramati bhuvane kandarpājñā vikāri ca yauvanaṁ


lalitamadhurāste te bhāvāḥ kṣipanti ca dhīratām ||

ityatra gamanādibhirbhāvaleśairmādhavasya mālatyāmanurāgaḥ stokaḥ prakāśyate ||51b||

**channa-netṛ-pratīcāro narma-garbho’rtha-hetave |**


**aṅgaiḥ sahāsya-nirhāsyair ebhir eṣo’tra kaiśikī ||52||**

**dhanikaḥ: **atha narmagarbhaḥ—channa-netṛ iti | yathāmaru-śatake—

dṛṣṭvaikāsana-saṁsthite priyatame paścād upetyādarād


ekasyā nayane nimīlya vihita-krīḍānubandha-cchalaḥ |


īṣad-vakrima-kandharaḥ sapulakaḥ premollasan-mānasām

antar-hāsa-lasat-kapola-phalakāṁ dhūrto’parāṁ cumbati || [amaru 19]² ||52||

**viśokā sāttvatī sattva-śaurya-tyāga-dayārjavaiḥ |**


**saṁlāpotthāpakāvasthāṁ sāṅghātyaḥ parivartakaḥ ||53||**

**dhanikaḥ: **śokahīnaḥ sattvaśauryatyāgadayāharṣādibhāvottaro nāyakavyāpāraḥ sāttvatī | tadaṅgāni ca saṁlāpotthāpakasāṅghātyaparivartakākhyāni ||53||

**saṁlāpako gabhīroktir nānā-bhāva-rasā mithaḥ |54a|**

**dhanikaḥ: tatra—saṁlāpako iti | **yathā vīracarite—

rāmaḥ—ayaṁ sa yaḥ kila saparivārakārttikeyavijayāvarjitena bhagavatā nīlalohitena parivatsarasahasrāntevāsine tubhyaṁ prasādīkṛtaḥ paraśuḥ |

paraśurāmaḥ—rāma rāma dāśarathe, sa evāyamācāryapādānāṁ priyaḥ paraśuḥ—

śastraprayogakhuralīkalahe gaṇānāṁ


sainyairvṛto vijita eva mayā kumāraḥ | 


etāvatāpi parirabhya kṛtaprasādaḥ


prādādamuṁ priyaguṇo bhagavāngururme ||

ityādinānāprakārabhāvarasena rāmaparaśurāmayoranyonyagabhīravacasā saṁlāpa iti ||54a||

**utthāpakas tu yatrādau yuddhāyotthāpayet param ||54b||**

**dhanikaḥ: **athotthāpakaḥ—utthāpakas iti | yathā vīracarite—

ānandāya ca vismayāya ca mayā dṛṣṭo'si duḥkhāya vā


vaitṛṣṇyaṁ nu kuto'dya saṁprati mama tvadarśane cakṣuṣaḥ | 


tvatsāṅgatyasukhasya nāsmi viṣayaḥ kiṁ vā bahuvyāhṛtair


asminviśrutajāmadagnyavijaye bāhau dhanurjṛmbhatām || ||54b||


**mantrārtha-daiva-śaktyādeḥ sāṅghātyaḥ saṅgha-bhedanam |55a|**

**dhanikaḥ: atha sāṅghātyaḥ—mantrārtha iti | **mantraśaktyā | yathā mudrārākṣase rākṣasasahāyādīnāṁ cāṇakyena svabuddhyā bhedanam | arthaśaktyā tatraiva | yathā parvatakābharaṇasya rākṣasahastagamanena malayaketusahotthāyibhedanam | daivaśatyā tu | yathā rāmāyaṇe rāmasya daivaśaktyā rāvaṇādvibhīṣaṇasya bheda ityādi ||55a||

**prārabdhotthāna-kāryānya-karaṇāt parivartakaḥ ||55b||**

**dhanikaḥ: atha parivartakaḥ—prārabdhotthāna iti | **prastutasyodyogakāryasya parityāgena kāryāntarakaraṇaṁ parivartakaḥ | yathā vīracarite—

herambadantamusalollikhitaikabhitti


vakṣo viśākhaviśikhabraṇalāñchanaṁ me | 


romāñcakañcukitamadbhutavīralābhā


dyatsatyamadya parirabdhumivecchati tvām || 

rāmaḥ—bhagavan, parirambhaṇamiti prastutapratīpametat | ityādi ||55b||

**ebhir aṅgaiś caturdheyaṁ sāttvaty ārabhaṭī punaḥ |**


**māyendrajāla-saṅgrāma-krodhodbhrāntādi-ceṣṭitaiḥ ||56||**

**dhanikaḥ: sātvatīmupasaṁharannārabhaṭīlakṣaṇamāha—ebhir iti | **māyāmantrabalenāvidyamānavastuprakāśanam | tantrabalādindrajālam ||56||

**saṅkṣiptikā syāt saṁpheṭo vastūtthānāvapātane |**


**saṅkṣipta-vastu-racanā saṅkṣiptiḥ śilpa-yogataḥ ||57||**

**dhanikaḥ: tatra—saṅkṣiptikā iti | **mṛdvaṁśadalacarmādidravyayogena vastūtthāpanaṁ saṁkṣiptiḥ | yathodayanacarite kiliñjahastiprayogaḥ | pūrvanāyakāvasthānivṛttyāvasthāntaraparigrahamanye saṁkṣiptikāṁ manyante | yathā vālinivṛttyā sugrīvaḥ | yathā ca paraśurāmasyauddhatyanivṛttyā śāntatvāpādanaṁ puṇyā brāhmaṇajātiḥ ityādinā ||57||

**pūrva-netṛ-nivṛttyānye netrantara-parigrahaḥ |**


**sampheṭas tu samāghātaḥ kruddha-saṁrabdhayor dvayoḥ ||58||**

**dhanikaḥ: atha saṁpheṭaḥ—pūrva-netṛ iti | **yathā mādhavāghoraghaṇṭayormālatīmādhave | indrajillakṣmaṇayoś ca rāmāyaṇapratibaddhavastuṣu ||58||

**māyādy-utthāpitaṁ vastu vastūtthāpanam iṣyate |59a|**

**dhanikaḥ: atha vastūtthāpanam—māyādi iti | **yathodāttarāghave—

jīyante jayino'pi sāndratimiravrātairviyadvyāpibhir


bhāsvantaḥ sakalā raver api rucaḥ kasmādakasmādamī | etāścograkabandharandhrarudhirairādhmāyamānodarā


muñcantyānanakandarānalamucastīvrā ravāḥ pheravāḥ || ityādi | ||59a||


**avapātas tu niṣkrāma-praveśa-trāsa-vidravaiḥ ||59b||**

**dhanikaḥ: athāvapātaḥ—avapātas tu iti | **yathā ratnāvalyām—

kaṇṭhe kṛtvāvaśeṣaṁ kanakamayamadhaḥ śṛṅkhalādāma karṣan


krāntvā dvārāṇi helāvalacaraṇavalatkiṅkiṇīcakravālaḥ | 


dattātaṅko gajānāmanusṛtasaraṇiḥ saṁbhramādaśvapālaiḥ


prabhraṣṭo'yaṁ plavaṅgaḥ praviśati nṛpatermandiraṁ mandurātaḥ || 


naṣṭaṁ varṣavarairmanuṣyagaṇanābhāvādakṛtvā trapām


antaḥ kañcukikañcukasya viśati trāsādayaṁ vāmanaḥ | 


paryantāśrayibhirnijasya sadṛśaṁ nāmnaḥ kirātaiḥ kṛtaṁ


kubjā nīcatayaiva yānti śanakairātmekṣaṇāśaṅkinaḥ || 

yathā ca priyadarśanāyāṁ prathame’ṅke vindhyaketvavaskande ||59b||

**ebhir aṅgaiś catardheyaṁ nārtha-vṛttir ataḥ parā |**


**caturthī bhāratī sāpi vācyā nāṭaka-lakṣaṇe ||60||**


**kaiśikī sāttvatī cārtha-vṛttim ārabhaṭīm iti |**


**paṭhantaḥ pañcamīṁ vṛttim audbhaṭāḥ pratijānate ||61||**

**dhanikaḥ: **upasaṁharati—**ebhir aṅgaiḥ iti | **sā tu lakṣye kvacidapi na dṛśyate na copapadyate raseṣu hāsyādīnāṁ bhāratyātmakatvāt | nīrasasya ca kāvyārthasya cābhāvāt | tisra evaitā arthavṛttayaḥ | bhāratī tu śabdavṛttirāmukhasaṅgatvāttatraiva vācyā ||60-61||

**śṛṅgāre kaiśikī vīre sāttvaty ārabhaṭī punaḥ |**


**rase raudre ca bībhatse vṛttiḥ sarvatra bhāratī ||62||**

**dhanikaḥ: vṛttiniyamamāha—śṛṅgāre iti | **deśabhedabhinnaveṣādistu nāyakādivyāpāraḥ pravṛttirityāha—

**deśa-bhāṣā-kriyā-veṣa-lakṣaṇāḥ syuḥ pravṛttayaḥ |**


**lokād evāvagamyaitā yathaucityaṁ prayojayet ||63||**


**pāṭhyaṁ tu saṁskṛtaṁ nṛṇām anīcānāṁ kṛtātmanām |**


**liṅginīnāṁ mahādevyā mantrajā-veśyayoḥ kvacit ||64||**

**dhanikaḥ: tatra pāṭhyaṁ prati viśeṣaḥ—deśa-bhāṣā iti | **kvaciditi devīprabhṛtīnāṁ saṁbandhaḥ ||64|| |

**strīṇāṁ tu prākṛtaṁ prāyaḥ śauraseny-adhameṣu ca |65a|**

**dhanikaḥ: **prakṛterāgataṁ prākṛtam | prakṛtiḥ saṁskṛtaṁ tadbhavaṁ tatsamaṁ deśītyanekaprakāram | saurasenī māgadhī ca svaśāstraniyate ||65a||

**piśācātyanta-nīcādau paiśācaṁ māgadhaṁ tathā ||65b||**


**yad deśaṁ nīca-pātraṁ yat tad deśaṁ tasya bhāṣitam |**


**kāryataś cottamādīnāṁ kāryo bhāṣā-vyatikramaḥ ||66||**

**dhanikaḥ: **spaṣṭārthametat ||65b-66||

**bhagavanto varair vācyā vidvad-devarṣi-liṅginaḥ |**


**viprāmātyāgrajāś cārthā naṭī-sūtra-bhūtau mithaḥ ||67||**

**dhanikaḥ: āmantryāmantrakaucityenāmantraṇamāha—bhagavanto iti | **āryāviti saṁbandhaḥ ||67||

**rathī sūtena cāuṣmān pūjyaiḥ śiṣyātmajānujāḥ |**


**vatseti tātaḥ pūjyo’pi sugṛhītābhidhas tu taiḥ ||68||**

**dhanikaḥ: **apiśabdātpūjyena śiṣyātmajānujāstāteti vācyāḥ | so’pi taistāteti sugṛhītanāmā ceti ||68||

**bhāvo’nugena sūtrī ca mārṣety etena so’pi ca |69a|**

**dhanikaḥ: **sūtradhāraḥ pāripārśvakena bhāva iti vaktavyaḥ | sa ca sūtriṇā mārṣa iti ||69a||

**devaḥ svāmīti nṛpatir bhṛtyair bhaṭṭeti cādhamaiḥ ||69b||**


**āmantraṇīyāḥ pativaj jyeṣṭha-madhyādhamaiḥ striyaḥ |70a|**

**dhanikaḥ: **vidvaddevādistriyo bhartṛvadeva devarādibhirvācyāḥ ||69b-70a||

samā haleti preṣyā ca hañje veśyājjukā tathā ||70b||

kuṭṭiny attety anugataiḥ pūjyāmbā jaratī-janaiḥ |

vidūṣakeṇa bhavatī rājñī ceṭīti śabdyate ||71||

**dhanikaḥ: **tatra striyaṁ prati viśeṣaḥ |

pūjyā jaratī ambeti | spaṣṭamanyat ||70b-71||

ceṣṭā-guṇodāhṛti-sattva-bhāvān

aśeṣato netṛ-daśā-vibhinnān |

ko vaktum īśo bharato na yo vā

yo vā na devaḥ śaśi-khaṇḍa-mauliḥ ||72||

**dhanikaḥ: **diṅmātraṁ darśitamityarthaḥ | ceṣṭā līlādyāḥ, guṇā vinayādyāḥ, udāhṛtayaḥ saṁskṛtaprākṛtādyā uktayaḥ, sattvaṁ nirvikārātmakaṁ manobhāvaḥ sattvasya prathamo vikārastena hāvādayo hyupalakṣitāḥ ||72||

iti śrīviṣṇusūnordhanikasya kṛtau daśarūpāvaloke

netṛprakāśo nāma dvitīyaḥ prakāśaḥ samāptaḥ |

||2||

…

(3)

tṛtīyaḥ prakāśaḥ |

prakṛtivādathānyeṣāṁ bhūyo rasaparigrahāt |

saṁpūrṇalakṣaṇatvācca pūrvaṁ nāṭakamucyate ||1||

**dhanikaḥ: **bahuvaktavyatayā rasavicārātilaṅghanena vastunetṛrasānāṁ vibhajya nāṭakādiṣūpayogaḥ pratipādyate—prakṛtivād iti | uddiṣṭadharmakaṁ hi nāṭakamanuddiṣṭadharmāṇāṁ prakaraṇādīnāṁ prakṛtiḥ | śeṣaṁ pratītam ||1||

pūrvaraṅgaṁ vidhāyādau sūtradhāre vinirgate |

praviśya tadvadaparaḥ kāvyamāsthāpayennaṭaḥ ||2||

**dhanikaḥ: tatra—pūrvaraṅgaṁ iti | **pūrvaṁ rajyate’sminniti pūrvaraṅgo nāṭyaśālā | tatsthaprathamaprayogavyutthāpanādau pūrvaraṅgatā | taṁ vidhāya vinirgate prathamaṁ sūtradhāre tadvadeva vaiṣṇavasthānakādinā praviśyānyo naṭaḥ kāvyārthaṁ sthāpayet | sa ca kāvyārthasthāpanātsūcanātsthāpakaḥ ||2||

divyamartye sa tadrūpo miśramanyatarastayoḥ |

sūcayedvastu bījaṁ vā mukhaṁ pātramathāpi vā ||3||

**dhanikaḥ: **sa sthāpako divyaṁ vastu divyo bhūtvā martyaṁ ca martyarūpo bhūtvā miśraṁ ca divyamartyeyoranyataro bhūtvā sūcayet | vastu bījaṁ mukhaṁ pātraṁ vā | vastu yathodāttarāghave—

rāmo mūrdhni nidhāya kānanamagānmālāmivājñāṁ guros


tadbhaktyā bharatena rājyamakhilaṁ mātrā sahaivojjhitam | 


tau sugrīvavibhīṣaṇāvanugatau nītau parāṁ saṁpadaṁ


prodvṛttā daśakandharaprabhṛtayo dhvastāḥ samastā dviṣaḥ ||

bījaṁ yathā ratnāvalyām—

dvīpādanyasmādapi madhyādapi jalanidherdiśo'pyantāt |


ānīya jhaṭiti ghaṭayati vidhirabhimatamabhimukhībhūtaḥ || 

mukhaṁ yathā—

āsāditaprakaṭanirmalacandrahāsaḥ


prāptaḥ śaratsamaya eṣa viśuddhakāntaḥ |


utkhāya gāḍhatamasaṁ ghanakālamugraṁ


rāmo daśāsyamiva saṁbhṛtabandhujīvaḥ || 

pātraṁ yathā śākuntale—

tavāsmi gītarāgeṇa hāriṇā prasabhaṁ hṛtaḥ |


eṣa rājeva duṣyantaḥ sāraṅgeṇātiraṁhasā || ||3||

raṅgaṁ prasādya madhuraiḥ ślokaiḥ kāvyārthasūcakaiḥ |

ṛtuṁ kañcidupādāya bhāratīṁ vṛttimāśrayet ||4||

**dhanikaḥ: **raṅgasya praśaṁsti kāvyārthānugatārthaiḥ ślokaiḥ kṛtvā—

autsukyena kṛtatvarā sahabhuvā vyāvartamānā hriyā


taistairbandhuvadhūjanasya vacanairnītābhimukhyaṁ punaḥ | 


dṛṣṭvāgre varamāttasādhvasarasā gaurī nave saṅgame


saṁrohatpulakā hareṇa hasatā śliṣṭā śivā pātu vaḥ ||[^8] ||4||

bhāratī saṁskṛtaprāyo vāgvyāpāro naṭāśrayaḥ |

bhedaiḥ prarocanāyuktairvīthīprahasanāmukhaiḥ ||5||

**dhanikaḥ: ityādibhireva bhāratīṁ vṛttimāśrayet | sā tu—bhāratī iti | **puruṣaviśeṣaprayojyaḥ saṁskṛtabahulo vākpradhāno naṭāśrayo vyāpāro bhāratī | prarocanā vīthīprahasanāmukhāni cāsyāmaṅgāni ||5||

unmukhīkaraṇaṁ tatra praśaṁsātaḥ prarocanā |6a|

**dhanikaḥ: yathāddeśaṁ lakṣaṇamāha—unmukhī iti | **prastutārthapraśaṁsanena śrotṛṇāṁ pravṛttyunmukhīkaraṇaṁ prarocanā | yathā ratnāvalyām—

śrīharṣo nipuṇaḥ kaviḥ pariṣadapyeṣā guṇagrāhiṇī


loke hāri ca vatsarājacaritaṁ nāṭye ca dakṣā vayam | 


vastvekaikamapīha vāñchitaphalaprāpteḥ padaṁ kiṁ punar


madbhāgyopacayādayaṁ samuditaḥ sarvo guṇānāṁ gaṇaḥ || ||6a||

vīthī prahasanaṁ cāpi svaprasaṅge’bhidhāsyate ||6b||

vīthyaṅgānyāmukhāṅgatvāducyante’traiva tatpunaḥ |

sūtradhāro naṭīṁ brūte mārṣaṁ vātha vidūṣakam ||7||

**svakāryaṁ prastutākṣepi citroktyā yattadāmukham | **

prastāvanā vā tatra syuḥ kathoddhātaḥ pravṛttakam ||8||

**prayogātiśayaścātha vīthyaṅgāni trayodaśa | **

svetivṛttasamaṁ vākyamarthaṁ vā yatra sūtriṇaḥ ||9||

**gṛhītvā praviśetpātraṁ kathoddhāto dvidhaiva saḥ |10a| **

dhanikaḥ: tatra kathoddhātaḥ— vīthī prahasanaṁ iti | vākyaṁ yathā ratnāvalyām—yaugandharāyaṇaḥ—dvīpādanyasmādapi iti | vākyārthaṁ yathā veṇīsaṁhāre—bhīmaḥ—

nirvāṇavairidahanāḥ praśamādarīṇāṁ


nandantu pāṇḍutanayāḥ saha keśavena | 


raktaprasādhitabhuvaḥ kṣatavigrahāśca


svasthā bhavantu kururājasutāḥ sabhṛtyāḥ || 

tato’rthenāha—bhīmaḥ—

lākṣāgṛhānalaviṣānnasabhāpraveśaiḥ


prāṇeṣu vittanicayeṣu ca naḥ prahṛtya | 


ākṛṣṭapāṇḍavavadhūparidhānakeśāḥ |


svasthā bhavantu mayi jīvati dhārtarāṣṭrāḥ || ||6b-10a||

kālasāmyasamākṣiptapraveśaḥ syātpravṛttakam ||10b||

**dhanikaḥ: atha pravṛttakam—kālasāmya iti | **pravṛttakālasamānaguṇavarṇanayā sūcitapātrapraveśaḥ pravṛttakam | yathā—-

āsāditaprakaṭanirmalacandrahāsaḥ


prāptaḥ śaratsamaya eṣa viśuddhakāntaḥ | 


utkhāya gāḍhatamasaṁ ghanakālamugraṁ


rāmo daśāsyamiva saṁbhṛtabandhujīvaḥ || 

(tataḥ praviśati yathānirdiṣṭo rāmaḥ |) ||10b||

**eṣo’yamityupakṣepātsūtradhāraprayogataḥ | **

pātrapraveśo yatraiṣa prayogātiśayo mataḥ ||11||

**dhanikaḥ: atha prayogātiśayaḥ—eṣo’yam iti | **yathā—eṣa rājeva duṣyantaḥ iti ||11||

**uddhātyakāvalagite prapañcatrigate chalam | **

vākkelyadhibale gaṇḍamavasyanditanālike ||12||

**asatpralāpavyāhāramṛdavāni trayodaśa |13a| **

**dhanikaḥ: **atha vīthyaṅgāni—uddhātyakāvalagite iti ||12-13a||

gūḍhārthapadaparyāyamālā praśnottarasya vā ||13b||

**yatrānyonyaṁ samālāpo dvedhoddhātyaṁ taducyate |14a| **

**dhanikaḥ: **tatra—gūḍhārthapada iti | gūḍhārthaṁ padaṁ tatparyāyaścetyevaṁ mālā | praśnottaraṁ cetyevaṁ vā mālā | dvayoruktipratyuktau taddvividhamuddhātyakam | tatrādyaṁ vikramorvaśyāṁ yathā—

vidūṣakaḥ—bho vaassa, ko eso kāmo jeṇa tumaṁ pi dūmijjase | so kiṁ puriso ādu itthia tti | rājā—sakhe—

manojātiranādhīnā sukheṣveva pravartate | 


snehasya lalito mārgaḥ kāma ityabhidhīyate ||

vidūṣakaḥ—evaṁ pi ṇa jāṇe |

rājā—vayasya, icchāprabhavaḥ sa iti |

vidūṣakaḥ—kiṁ jo jaṁ icchadi so taṁ kāmeditti |

rājā—atha kim |

vidūṣakaḥ—to jāṇidaṁ jaha ahaṁ sūaārasālāe bhoaṇaṁ icchāmi ||

dvitīyaṁ yathā pāṇḍavānande—

kā ślāghyā guṇināṁ kṣamā paribhavaḥ ko yaḥ svakulyaiḥ kṛtaḥ


kiṁ duḥkhaṁ parasaṁśrayo jagati kaḥ ślāghyo ya āśrīyate |


ko mṛtyurvyasanaṁ śucaṁ jahati ke yairnirjitāḥ śatravaḥ


kairvijñātamidaṁ virāṭanagare channasthitaiḥ pāṇḍavaiḥ || ||13b-14a||

yatraikatra samāveśātkāryamanyatprasādhyate ||14b||

**prastute’nyatra vānyatsyāttaccāvalagitaṁ dvidhā |15a| **

**dhanikaḥ: athāvalagitam—yatraikatra iti | **tatrādyaṁ yathottaracarite samutpannavanavihāragarbhadohadāyāḥ sītāyā dohadakārye’nupraviśya janāpavādādaraṇye tyāgaḥ | dvitīyaṁ yathā chalitarāme—

rāmaḥ—lakṣmaṇa, tāta viyuktāmayodhyāṁ vimānastho nāhaṁ praveṣṭuṁ śaknomi | tadavatīrya gacchāmi—

ko'pi siṁhāsanasyādhaḥ sthitaḥ pādukayoḥ puraḥ |


jaṭāvānakṣamālī ca cāmarī ca virājate || 

iti bharatadarśanakāryasiddhiḥ ||14b-15a||

asadbhūtaṁ mithaḥstotraṁ prapañco hāsyakṛnmataḥ ||15b||

**dhanikaḥ: atha prapañcaḥ—asadbhūtaṁ iti | **asadbhūtenārthena pāradāryādinaipuṇyādinā yānyonyastutiḥ sa prapañcaḥ | yathā karpūramañjaryām—

bhairavānandaḥ—

reṇḍā caṇḍā dikkhidā dhammadārā majjaṁ maṁsaṁ pijjae khajjae a | 


bhikkhā bhojjaṁ cammakhaṇḍaṁ ca sejjā kolo dhammo kassa ṇo hoi rammo || ||15b||

śrutisāmyādanekārthayojanaṁ trigataṁ tviha |

naṭāditritayālāpaḥ pūrvaraṅge tadiṣyate ||16||

**dhanikaḥ: atha trigatam—śrutisāmyād iti | **yathā vikramorvaśyām—

mattānāṁ kusumarasena ṣaṭpadānāṁ


śabdo'yaṁ parabhṛtanāda eṣa dhīraḥ | 


kailāse suragaṇasevite samantāt


kinnaryaḥ kalamadhurākṣaraṁ pragītāḥ || ||16||

**priyābhairapriyairvākyairvilobhya chalanācchalam |17a| **

**dhanikaḥ: atha chalanam—priyābhair iti | **yathā veṇīsaṁhāre—

bhīmārjunau—

kartā dyūtacchalānāṁ jatumayaśaraṇoddīpanaḥ so'bhimānī


rājā duḥśāsanādergururanujaśatasyāṅgarājasya mitram | 


kṛṣṇākeśottarīyavyapanayanapaṭuḥ pāṇḍavā yasya dāsāḥ


kvāste duryodhano'sau kathayata puruṣā draṣṭumabhyāgatau svaḥ || ||17a||

vinivṛttyāsya vākkelī dvistriḥ pratyuktito’pi vā ||17b||

**dhanikaḥ: atha vākkelī—vinivṛttyāsya iti | **asyeti vākyasya prakrāntasya sākāṅkṣasya vinivartanaṁ vākkelī | dvitrirvā uktipratyuktayaḥ | tatrādyā yathottaracarite—

vāsantī—

tvaṁ jīvitaṁ tvamasi me hṛdayaṁ dvitīyaṁ


tvaṁ kaumudī nayanayoramṛtaṁ tvamaṅge | 


ityādibhiḥ priyaśatairanurudhya mugdhāṁ


tāmeva śāntamathavā kimataḥ pareṇa || 

uktipratyuktito yathā ratnāvalyām—

vidūṣakaḥ—bhodi maaṇie, maṁ pi edaṁ caccariṁ sikkhāvehi |

madanikā—hadāsa, ṇa kkhu esā caccarī | duvadikhaṇḍaaṁ kkhu edam |

vidūṣakaḥ—bhodi, kiṁ ediṇā khaṇḍeṇa modaā karīanti |

madanikā—ṇahi | paḍhīadi kkhu edam | ityādi ||17b||

**anyonyavākyādhikyoktiḥ spardhayādhibalaṁ bhavet |18a| **

**dhanikaḥ: athādhibalam—anyonyavākyā iti | **yathā veṇīsaṁhāre—

arjunaḥ—

sakalaripujayāśā yatra baddhā sutaiste


tṛṇamiva paribhūto yasya garveṇa lokaḥ | 


raṇaśirasi nihantā tasya rādhāsutasya


praṇamati pitarau vāṁ madhyamaḥ pāṇḍuputraḥ || 

ityupakrame—

rājā—are, nāhaṁ bhavāniva vikatthanāpragalbhaḥ | kintu |

drakṣyanti na cirātsuptaṁ bāndhavāstvāṁ raṇāṅgaṇe |


madgadābhinnavakṣo'sthiveṇikābhaṅgabhīṣaṇam || 

ityantena bhīmaduryodhanayoranyonyavākyasyādhikyoktiradhibalam ||18a||

gaṇḍaḥ prastutasaṁbandhibhinnārthaṁ sahasoditam ||18b||

dhanikaḥ: atha gaṇḍaḥ— gaṇḍaḥ iti |** **yathottaracarite—

rāmaḥ—

iyaṁ gehe lakṣmīriyamamṛtavartirnayanayo


rasāvasyāḥ sparśo vapuṣi bahalaścandanarasaḥ | 


ayaṁ bāhuḥ kaṇṭhe śiśiramasṛṇo mauktikasaraḥ


kimasyā na preyo yadi paramasahyastu virahaḥ || 

(praviśya |)

pratīhārī—deva, uatthido |

rāmaḥ—ayi, kaḥ |

pratīhārī—devassa āsaṇṇaparicārao dummuho | iti ||18b||

**rasoktasyānyathā vyākhyā yatrāvasyanditaṁ hi tat |19a| **

**dhanikaḥ: athāvasyanditam—rasoktasyā iti | **yathā chalitarāme—

sītā—jāda, kallaṁ kkhu tuhyehiṁ ajujjhāe gantavvam | tahiṁ so rāā viṇaeṇa ṇamidavvo | lavaḥ—amba, kimāvābhyāṁ rājopajīvibhyāṁ bhavitavyam |

sītā—jāda, so kkhu tumhāṇaṁ pidā |

lavaḥ—kimāvayo raghupatiḥ pitā |

sītā—(sāśaṅkam |) jāda, ṇa kkhu paraṁ tuhyāṇam | saalāe jjevva puhavīe | iti ||19a||

sopahāsā nigūḍhārthā nālikaiva prahelikā ||19b||

**dhanikaḥ: atha nālikā—sopahāsā iti | **yathā mudrārākṣase—

caraḥ—haṁho bahmaṇa, mā kuppa | kiṁ pi tuha uajjhāo jāṇādi | kiṁ pi ahmārisā jaṇā jāṇanti | śiṣyaḥ—kimasmadupādhyāyasya sarvajñatvamapahartumicchasi |

caraḥ—yadi de uvajjhāo savvaṁ jāṇādi tā jāṇādu dāva kassa cando aṇabhippedo tti |

śiṣyaḥ—kimanena jñātena bhavati |

ityupakrame—

cāṇakyaḥ—candraguptādaparaktānpuruṣāñjānāmi | ityuktaṁ bhavati ||19b||

**asaṁbaddhakathāprāyo’satpalāpo yathottaraḥ |20a| **

**dhanikaḥ: athāsatpralāpaḥ—asaṁbaddha iti | **nanu cāsaṁbaddhārthatve’saṅgatirna vākyadoṣa uktaḥ | tanna | utsvapnāyitamadonmādaśaiśavādīnāmasaṁbaddhapralāpitaiva vibhāvaḥ | yathā—

arciṣmanti vidārya vaktrakuharāṇyāsṛkkato vāsuke


raṅgulyā viṣakarvurāngaṇayataḥ saṁspṛśya dantāṅkurān | 


ekaṁ trīṇi navāṣṭa sapta ṣaḍiti pradhvastasaṅkhyākramā


vācaḥ krauñcaripoḥ śiśutvavikalāḥ śreyāṁsi puṣṇantu vaḥ || 

yathā ca—

haṁsa prayaccha me kāntāṁ gatistasyāstvayā hṛtā |


vibhāvitaikadeśena deyaṁ yadabhiyujyate || 

yathā vā—

bhuktā hi mayā girayaḥ snāto'haṁ vahninā pibāmi viyat |


hariharahiraṇyagarbhā matputrāstena nṛtyāmi || ||20a||

anyārthameva vyāhāro hāsyalobhakaraṁ vacaḥ ||20b||

**dhanikaḥ: atha vyāhāraḥ—anyārtham iti | **yathā mālavikāgnimitre lāsyaprayogāvasāne—(mālavikā nirgantumicchati |) vidūṣakaḥ—mā dāva | uvaesasuddhā gamissasi | ityupakrame—

gaṇadāsaḥ—(vidūṣakaṁ prati |) ārya, ucyatāṁ yastvayā kramabhedo lakṣitaḥ |

vidūṣakaḥ— paḍhamaṁ paccūse bahmaṇassa pūā bhodi | sā tae laṅghidā | (mālavikā smayate |) |

ityādinā nāyakasya viśrabdhanāyikādarśanaprayuktena hāsyalobhakāriṇā vacanena vyāhāraḥ ||20b||

**doṣā guṇā guṇā doṣā yatra syurmṛdavaṁ hi tat |21a| **

**dhanikaḥ: atha mṛdavam—doṣā guṇā iti | **yathā śākuntale—

medaśchedakṛśodaraṁ laghu bhavatyutthānayogyaṁ vapuḥ


sattvānāmupalakṣyate vikṛtimaccittaṁ bhayakrodhayoḥ | 


utkarṣaḥ sa ca dhanvināṁ yadiṣavaḥ sidhyanti lakṣye cale


mithyaiva vyasanaṁ vadanti mṛgayāmīdṛgvinodaḥ kutaḥ || 

iti mṛgayādoṣasya guṇīkāraḥ |

yathā ca—

satatamanirvṛtamānasamāyāsasahasrasaṁkulakliṣṭam |


gatanidramaviśvāsaṁ jīvati rājā jigīpurayam || 

iti rājyaguṇasya doṣībhāvaḥ | ubhayaṁ vā—

santaḥ saccaritodayavyasaninaḥ prādurbhavadyantraṇāḥ


sarvatraiva janāpavādacakitā jīvanti duḥkhaṁ sadā | 


avyutpannamatiḥ kṛtena na satā naivāsatā vyākulo


yuktāyuktavivekaśūnyahṛdayo dhanyo janaḥ prākṛtaḥ || ||21a||

eṣāmanyatamenārthaṁ pātraṁ cākṣipya sūtrabhṛt ||21b||

prastāvanānte nirgacchettato vastu prapañcayet |22a|

**dhanikaḥ: **iti prastāvanāṅgāni ||21b-22a||

abhigamyaguṇairyukto dhīrodāttaḥ pratāpavān ||22b||

**kīrtikāmo mahotsāhastrayyāstrātā mahīpatiḥ | **

prakhyātavaṁśo rājarṣidivyo vā yatra nāyakaḥ ||23||

**tatprakhyātaṁ vidhātavyaṁ vṛttamatrādhikārikam |24a| **

dhanikaḥ: tatra—abhigamyaguṇair iti |** **yatretivṛtte satyavāgasaṁvādakārinītiśāstraprasiddhābhigāmikādiguṇayukto rāmāyaṇamahābhāratādiprasiddho dhīrodātto rājarṣirdivyo vā nāyakastatprakhyātamevātra nāṭaka ādhikārikaṁ vastu vidheyamiti ||22b-24a|||

yattatrānucitaṁ kiṁcinnāyakasya rasasya vā ||24b||

**viruddhaṁ tatparityājyamanyathā vā prakalpayet |25a| **

**dhanikaḥ: **yathā chadmanā vālivadho māyurājenodāttarāghave parityaktaḥ | vīracarite tu rāvaṇasauhṛdena vālī rāmavadhārthamāgato rāmeṇa hata ityanyathā kṛtaḥ ||24b-25a||

ādyantamevaṁ niścitya pañcadhā tadvibhajya ca ||25b||

**khaṇḍaśaḥ saṁdhisaṁjñāṁś ca vibhāgānapi khaṇḍayet |26a| **

**dhanikaḥ: **anaucityarasavirodhaparihārapariśuddhīkṛtasūcanīyadarśanīyavastuvibhāgaphalānusāreṇopakḷptabījabindupatākāprakarīkāryalakṣaṇārthaprakṛtikaṁ pañcāvasthānuguṇyena pañcadhā vibhajet | punar api caikaikasya bhāgasya dvādaśa trayodaśa caturdaśetyevamaṅgasaṁjñānāṁ sandhīnāṁ vibhāgānkuryāt ||25b-26a||

catuḥṣaṣṭistu tāni syuraṅgānītyaparaṁ tathā ||26b||

patākāṣṭattamapyūnamekādyairanusaṁdhibhiḥ |

aṅgānyatra yathālābhamasaṁdhiṁ prakarīṁ nyaset ||27||

**dhanikaḥ: **aparam api prāsaṅgikamitivṛttamekādyairanusaṁdhibhinyūnamiti pradhānetivṛttādekadvitricaturbhiranusaṁdhibhirnenaṁ patāketivṛttaṁ nyasanīyam | aṅgāni ca pradhānāvirodhe yathālābhaṁ nyasanīyāni | prakarītivṛttaṁ tvaparipūrṇasaṁdhi vidheyam ||26b-27||

**ādau viṣkambhakaṁ kuryādaṅkaṁ vā kāryayuktitaḥ |28a| **

**dhanikaḥ: **tatraivaṁ vibhakte—ādau viṣkambhakaṁ iti ||28a||

apekṣitaṁ parityajya nīrasaṁ vastuvistaram ||28b||

**yadā saṁdarśayeccheṣaṁ kuryādviṣkambhakaṁ tadā | **

yadā tu sarasaṁ vastu mūlādeva pravartate ||29||

ādāveva tadāṅkaḥ syādāmukhākṣepasaṁśrayaḥ |30a|

**dhanikaḥ: **iyamatra kāryayuktiḥ ||28b-30a||

pratyakṣanetṛcarito binduvyāptipuraskṛtaḥ ||30b||

aṅko nānāprakārārthasaṁvidhānarasāśrayaḥ |31a|

**dhanikaḥ: sa ca—pratyakṣanetṛ iti | **raṅgapraveśe sākṣānnirdiśyamānanāyakavyāpāro bindūpakṣepārthaparimito’nekaprayojanasaṁvidhānarasādhikaraṇa utsaṅga ivāṅkaḥ ||30b-31a||

anubhāvavibhāvābhyāṁ sthāyinā vyabhicāribhiḥ ||31b||

**gṛhītamuktaiḥ kartavyamaṅginaḥ paripoṣaṇam |32a| **

**dhanikaḥ: tatra ca—anubhāva iti | **aṅgina evāṅgirasasthāyinaḥ saṁgrahātsthāyineti rasāntarasthāyino grahaṇam | gṛhītamuktaiḥ parasparavyatikīrṇairityarthaḥ ||31b-32a||

na cātirasato vastu dūraṁ vicchinnatāṁ nayet ||32b||

**rasaṁ vā na tirodadhyādvastvalaṅkāralakṣaṇaiḥ |33a| **

**dhanikaḥ: **kathāsandhyaṅgopamādilakṣaṇairbhūṣaṇādibhiḥ ||32b-33a||

eko raso’ṅgīkartavyo vīraḥ śṛṅgāra eva vā ||33b||

**aṅgamanye rasāḥ sarve kuryānnirvahaṇe’dbhutam |34a| **

**dhanikaḥ: **nanu ca rasāntarasthāyinetyanenaiva rasāntarāṇāmaṅgatvamuktam | tanna | yatra rasāntarasthāyī svānubhāvavibhāvavyabhicāriyukto bhūyasopanibadhyate tatra rasāntarāṇāmaṅgatvam | kevalasthāyupanibandhe tu sthāyino vyabhicāritaiva ||33b-34a||

dūrādhvānaṁ vadhaṁ yuddhaṁ rājyadeśādiviplavam ||34b||

saṁrodhaṁ bhojanaṁ snānaṁ surataṁ cānulepanam |

**ambaragrahaṇādīni pratyakṣāṇi na nirdiśet ||35|| **

**dhanikaḥ: **aṅkairnaivopanibadhnīta praveśakādibhireva sūcayedityarthaḥ ||34b-35||

**nādhikārivadhaṁ kvāpi tyājyamāvaśyakaṁ na ca |36a| **

**dhanikaḥ: **adhikṛtanāyakavadhaṁ praveśakādināpi na sūcayet | āvaśyakaṁ tu devapinṛkāryādyavaśyameva kvacitkuryāt ||36a||

ekāhācaritaikārthamitthamāsannanāyakam ||36b||

**pātraistricaturairaṅkaṁ teṣāmante’sya nirgamaḥ |37a| **

**dhanikaḥ: **ekadivasapravṛttaikaprayojanasaṁbaddhamāsannanāyakamabahupātrapraveśamaṅkaṁ kuryāt | teṣāṁ pātrāṇāmavaśyamaṅkasyānte nirgamaḥ kāryaḥ |||36b-37a||

**patākāsthānakānyatra bindurante ca bījavat ||37b|| **

evamaṅkāḥ prakartavyāḥ praveśādipuraskṛtāḥ |

pañcāṅkametadavaraṁ daśāṅkaṁ nāṭakaṁ param ||38||

**dhanikaḥ: **ityuktaṁ nāṭakalakṣaṇam ||37b-38||

**atha prakaraṇe vṛttamutpādyaṁ lokasaṁśrayam | **

amātyavipravaṇijāmekaṁ kuryācca nāyakam ||39||

dhīrapraśāntaṁ sāpāyaṁ dharmakāmārthatatparam |

śeṣaṁ nāṭakavatsaṁdhipraveśakarasādikam ||40||

**dhanikaḥ: **kavibuddhiviracitamitivṛttam | lokasaṁśrayamanudāttamamātyādyanyatamadhīrapraśāntanāyakaṁ vipadantaritārthasiddhiṁ kuryāt | prakaraṇe mantrī amātya eva | sārthavāho vaṇigviśeṣa eveti | spaṣṭamanyat ||39-40||

**nāyikā tu dvidhā netuḥ kulastrī gaṇikā tathā | **

kvacidekaiva kulajā veśyā kvāpi dvayaṁ kvacit ||41||

kulajābhyantarā bāhyā veśyā nātikramo’nayoḥ |

ābhiḥ prakaraṇaṁ tredhā saṁkīrṇe dhūrtasaṁkulam ||42||

dhanikaḥ: veśo bhṛtiḥ so’syā jīvanamiti veśyā | tadviśeṣo gaṇikā | yaduktam—

ābhirabhyarthitā veśyā rūpaśīlaguṇānvitā |


labhate gaṇikāśabdaṁ sthānaṁ ca janasaṁsadi || 

evaṁ ca kulajā veśyā ubhayamiti tredhā prakaraṇe nāyikā | yathā veśyaiva taraṅgadatte kulajaiva puṣpadūṣitake | te dve’pi mṛcchakaṭikāyāmiti | kitavadyūtakārādidhūrtasaṁkulaṁ tu mṛcchakaṭikādivatsaṁkīrṇaprakaraṇamiti ||41-42||

**lakṣyate nāṭikāpyatra saṁkīrṇānyanivṛttaye |43a| **

**dhanikaḥ: atha nāṭikā—lakṣyate iti | **atra kecit—

anayoś ca bandhayogādeko bhedaḥ prayoktṛbhirjñeyaḥ |


prakhyātastvitaro vā nāṭīsaṁjñāśrite kāvye || 

ityamuṁ bharatīyaṁ ślokameko bhedaḥ prakhyāto nāṭikākhya itarastvaprakhyātaḥ prakaraṇikāsaṁjño nāṭīsaṁjñayā he kāvye āśrite iti vyācakṣāṇāḥ prakaraṇikām api manyante | tadasat | uddeśalakṣaṇayoranabhidhānātsamānalakṣaṇatve vā bhedābhāvāt | vasturasanāyakānāṁ prakaraṇābhedātprakaraṇikāyāḥ | ato’nuddiṣṭāyā nāṭikāyā yanmuninā lakṣaṇaṁ kṛtaṁ tatrāyamabhiprāyaḥ | śuddhalakṣaṇasaṁkarādeva tallakṣaṇe siddhe lakṣaṇakaraṇaṁ saṁkīrṇānāṁ nāṭikaiva kartavyeti niyamārthaṁ vijñāyate ||43a||

tatra vastu prakaraṇānnāṭakānnāyako nṛpaḥ ||43b||

**prakhyāto dhīralalitaḥ śṛṅgāro’ṅgī salakṣaṇaḥ |44a| **

**dhanikaḥ: tameva saṁkaraṁ darśayati—tatra vastu iti | **utpādyetivṛttatvaṁ prakaraṇadharmaḥ prakhyātanṛpanāyakāditvaṁ tu nāṭakadharma iti | evaṁ ca nāṭakaprakaraṇanāṭikātirekeṇa vastvādeḥ prakaraṇikāyāmabhāvādaṅkapātrabhedādyadi bhedaḥ ||43b-44a||

strīprāyacaturaṅkādibhedakaṁ yadi ceṣyate ||44b||

**ekadvitryaṅkapātrādibhedenānantarūpatā |45a| **

**dhanikaḥ: tatra—strīprāya iti | **tatra nāṭiketi strīsamākhyayaucityaprāptaṁ strīpradhānatvam | kaiśikīvṛttyāśrayatvācca tadaṅgasaṅkhyayālpāvamarśatvena caturaṅkatvamapyaucityaprāptameva ||44b-45a||

devī tatra bhavejjyeṣṭhā pragalbhā nṛpavaṁśajā ||45b||

**gambhīrā māninī kṛcchrāttadvaśānnetṛsaṅgamaḥ |46a| **

**dhanikaḥ: **viśeṣastu—devī tatra iti ||45b-46a||

**nāyikā tādṛśī mugdhā divyā cātimanoharā ||46b|| **

**dhanikaḥ: prāpyā tu—nāyikā iti | **tādṛśīti nṛpavaṁśajatvādidharmātideśaḥ ||46b||

**antaḥpurādisaṁbandhādāsannā śrutidarśanaiḥ | **

anurāgo navāvastho netustasyāṁ yathottaram ||47||

netā tatra pravarteta devītrāsena śaṅkitaḥ |48a|

**dhanikaḥ: **tasyāṁ mugdhanāyikāyāmantaḥpurasaṁbandhasaṁgītakasaṁbandhādinā pratyāsannāyāṁ nāyakasya devīpratibandhāntarita uttarottaro navāvasthānurāgo nibandhanīyaḥ ||47-48a||

kaiśikyaṅgaiścaturbhiś ca yuktāṅkairiva nāṭikā ||48b||

**dhanikaḥ: **pratyaṅkopanibaddhābhihitalakṣaṇakaiśikyaṅgacatuṣṭayavatī nāṭiketi |||48b||

**bhāṇastu dhūrtacaritaṁ svānubhūtaṁ pareṇa vā | **

yatropavarṇayedeko nipuṇaḥ paṇḍito viṭaḥ ||49||

**saṁbodhanoktipratyuktī kuryādākāśabhāṣitaiḥ | **

sūcayedvīraśṛṅgārau śauryasaubhāgyasaṁstavaiḥ ||50||

**bhūyasā bhāratī vṛttirekāṅkaṁ vastu kalpitam | **

mukhanirvahaṇe sāṅge lāsyāṅgāni daśāpi ca ||51||

**dhanikaḥ: **atha bhāṇaḥ—**bhāṇastu iti | **dhūrtāścauradyūtakārādayasteṣāṁ caritaṁ yatraika eva viṭaḥ svakṛtaṁ parakṛtaṁ vopavarṇayati sa bhāratīvṛttipradhānatvādbhāṇaḥ | ekasya coktipratyuktaya ākāśabhāṣitairāśaṅkitottaratvena bhavanti | aspaṣṭatvācca vīraśṛṅgārau saubhāgyaśauryopavarṇanayā sūcanīyau ||49-51||

**geyaṁ padaṁ sthitaṁ pāṭhyamāsīnaṁ puṣpagaṇḍikā | **

pracchedakastrigūḍhaṁ ca saindhavākhyaṁ dvigūḍhakam ||52||

**uttamottamakaṁ caiva uktapratyuktameva ca | **

lāsye daśavidhaṁ hyetadaṅganirdeśakalpanam ||53||

**dhanikaḥ: **lāsyāṅgāni—**geyaṁ iti | **śeṣaṁ spaṣṭamiti ||52-53||

**tadvatprahasanaṁ tredhā śuddhavaikṛtasaṁkaraiḥ |54a| **

**dhanikaḥ: **atha prahasanam—tadvat iti | tadvaditi bhāṇavadvastusaṁdhisaṁdhyaṅgalāsyādīnāmatideśaḥ ||54a||

pākhaṇḍivipraprabhṛticeṭaceṭīviṭākulam ||54b||

**ceṣṭitaṁ veṣabhāṣābhiḥ śuddhaṁ hāsyavaconvitam |55a| **

**dhanikaḥ: **tatra śuddhaṁ tāvat—pākhaṇḍivipra iti | pākhaṇḍinaḥ śākyanirgranthaprabhṛtayaḥ | viprāścātyantamṛjavaḥ | jātimātropajīvino vā | prahasanāṅgihāsyavibhāvāsteṣāṁ ca yathāvatsvavyāpāropanibandhanaṁ ceṭaceṭīvyavahārayuktaṁ śuddhaṁ prahasanam ||54b-55a||

**kāmukādivacoveṣaiḥ ṣaṇḍhakañcakitāpasaiḥ ||55b|| **

**vikṛtaṁ saṁkarādvīthyā saṁkīrṇa dhūrtasaṁkulam |56a| **

**dhanikaḥ: vikṛtaṁ tu—kāmukādi iti | **kāmukādayo bhujaṅgacārabhaṭādyāḥ | tadveṣabhāṣādiyogino yatra ṣaṇḍhakañcakitāpasavṛddhādayastadvikṛtam | svasvarūpapracyutavibhāvatvāt | vīthyaṅgaistu saṁkīrṇatvātsaṁkīrṇam ||55b-556a||

rasastu bhūyasā kāryaḥ paḍvidho hāsya eva tu ||56b||

**dhanikaḥ: **iti spaṣṭam ||56b||

**ḍime vastu prasiddhaṁ syādvṛttayaḥ kaiśikīṁ vinā | **

**netāro devagandharvayakṣarakṣomahoragāḥ ||57|| **

**bhūtapretapiśācādyāḥ ṣoḍaśātyantamuddhatāḥ | **

rasairahāsyaśṛṅgāraiḥ ṣaḍbhirdīptaiḥ samanvitaḥ ||58||

**māyendrajālasaṁgrāmakrodhodbrāntādiceṣṭitaiḥ | **

candrasūryoparāgaiś ca nyāyye raudrarase’ṅgini ||59||

caturaṅkaścatuḥsaṁdhirnirvimarśo ḍimaḥ smṛtaḥ |60a|

**dhanikaḥ: atha ḍimaḥ—ḍime vastu iti | **ḍimasaṅghāta iti nāyakasaṅghātavyāpārātmakatvāḍḍimaḥ | tatretihāsaprasiddhamitivṛttam | vṛttayaś ca kaiśikīvarjāstisraḥ | rasāś ca vīraraudrabībhatsādbhutakaruṇabhayānakāḥ ṣaṭ | sthāyī tu raudro nyāyapradhāno vimarśarahitā mukhapratimukhagarbhanirvahaṇākhyāścatvāraḥ saṁdhayaḥ sāṅgāḥ | māyendrajālādyanubhāvasamāśrayāḥ | śeṣaṁ prastāvādināṭakavat | etacca—

idaṁ tripuradāhe tu lakṣaṇaṁ brahmaṇoditam |


tatastripuradāhaś ca ḍimasaṁjñaḥ prayojitaḥ ||

iti bharatamuninā svayameva tripuradāhetivṛttasya tulyatvaṁ darśitam ||57-60a||

khyātetivṛtto vyāyogaḥ khyātoddhatanarāśrayaḥ ||60b||

**hīno garbhavimarśābhyāṁ dīptāḥ syurḍimavadrasāḥ | **

astrīnimittasaṁgrāmo jāmadagnyajaye yathā ||61||

**ekāhācaritaikāṅko vyāyogo bahubhirnaraiḥ |62a| **

**dhanikaḥ: atha vyāyogaḥ—khyātetivṛtto iti | **vyāyujyante’sminbahavaḥ puruṣā iti vyāyogaḥ | tatra ḍimavadrasāḥ ṣaṭ hāsyaśṛṅgārarahitāḥ | vṛttyātmakatvācca rasānāmavacane’pi kaiśikīrahitetaravṛttitvaṁ rasavadeva labhyate | astrīnimittaścātra saṁgrāmaḥ | yathā paraśurāmeṇa pitṛvadhakopātsahasrārjunavadhaḥ kṛtaḥ | śeṣaṁ spaṣṭam ||60b-62a||

kāryaṁ samavakāre’pi āmukhaṁ nāṭakādivat ||62b||

**khyātaṁ devāsuraṁ vastu nirvimarśāstu saṁdhayaḥ | **

vṛttayo mandakaiśikyo netāro devadānavāḥ ||63||

**dvādaśodāttavikhyātāḥ phalaṁ teṣāṁ pṛthakpṛthak | **

**bahuvīrarasāḥ sarve yadvadambhodhimanthane ||64|| **

**aṅkaistribhistrikapaṭastriśṛṅgārastrividravaḥ | **

dvisaṁdhiraṅkaḥ prathamaḥ kāryo dvādaśarnālikaḥ ||65||

**caturdvinālikāvantyau nālikā ghaṭikādvayam | **

vastusvabhāvadaivārikṛtāḥ syuḥ kapaṭāstrayaḥ ||66||

**nagaroparodhayuddhe vātāgnyādikavidravāḥ | **

dharmārthakāmaiḥ śṛṅgāro nātra bindupraveśakau ||67||

**vīthyaṅgāni yathālābhaṁ kuryātprahasane yathā |68a| **

**dhanikaḥ: atha samavakāraḥ—kāryaṁ iti | **samavakīryante’sminnarthā iti samavakāraḥ | tatra nāṭakādivadāmukhamiti

samastarūpakāṇāmāmukhaprāpaṇam | vimarśavarjitāścatvāraḥ saṁdhayaḥ | devāsurādayo dvādaśanāyakāḥ | teṣāṁ ca phalāni pṛthakpṛthagbhavanti | yathā samudramanthane vāsudevādīnāṁ lakṣmyādilābhāḥ | vīraścāṅgī | aṅgabhūtāḥ sarve rasāḥ | trayo’ṅkāḥ | teṣāṁ prathamo dvādaśanālikānirvṛtteti vṛttapramāṇaḥ | yathāsaṅkhya caturdvinālikāvantyau nālikā ca ghaṭikādvayam | pratyaṅkaṁ ca yathāsaṅkhyaṁ kapaṭāḥ | tathā nagaroparodhayuddhavātāgnyādividravāṇāṁ madhya ekaiko vidravaḥ kāryaḥ | dharmārthakāmaśṛṅgārāṇāmekaikaḥ śṛṅgāraḥ | pratyaṅkameva vidhātavyaḥ | vīthyaṅgāni ca yathālābhaṁ kāryāṇi | bindupraveśakau nāṭakoktāvapi na vidhātavyau | ityayaṁ samavakāraḥ ||62b-68a||

vīthī tu kaiśikīvṛttau saṁdhyaṅgāṅkaistu bhāṇavat ||68b||

**rasaḥ mūcyastu śṛṅgāraḥ spṛśedapi rasāntaram | **

yuktā prastāvanākhyātairaṅgairuddhātyakādibhiḥ ||69||

**evaṁ vīthī vidhātavyā dvyekapātraprayojitā |70a| **

**dhanikaḥ: atha vīthī—vīthī tu iti | **vīthīvadvīthīmārgo’ṅgānāṁ paṅktirvā bhāṇavatkāryā | viśeṣastu rasaḥ śṛṅgāro’paripūrṇatvādbhūyasā sūcyaḥ | rasāntarāṇyapi stokaṁ sparśanīyāni | kaiśikī vṛttī rasaucityādeveti | śeṣaṁ spaṣṭam ||68b-70a||

utsṛṣṭikāṅke prakhyātaṁ vṛttaṁ buddhyā prapañcayet ||70b||

**rasastu karuṇaḥ sthāyī netāraḥ prākṛtā narāḥ | **

bhāṇavatsaṁdhivṛttyaṅgairyuktaḥ strīparidevitaiḥ ||71||

**vācā yuddhaṁ vidhātavyaṁ tathā jayaparājayau |72a| **

**dhanikaḥ: athāṅkaḥ—utsṛṣṭikāṅke iti | **utsṛṣṭikāṅka iti nāṭakāntargatāṅkavyavacchedārtham | śeṣaṁ pratītamiti ||70b-72a||

miśram īhāmṛge vṛttaṁ caturaṅkaṁ trisaṁdhimat ||72b||

**nara-divyāvaniyamān nāyaka-pratināyakau | **

khyātau dhīroddhatāv antyo viparyāsād ayukta-kṛt ||73||

divya-striyam anicchantīm apahārādinecchataḥ |

śṛṅgārābhāsam apy asya kiñcit kiñcit pradarśayet ||74||

**saṁrambhaṁ param ānīya yuddhaṁ vyājān nivārayet | **

vadha-prāptasya kurvīta vadhaṁ naiva mahātmanaḥ ||75||

**dhanikaḥ: athehāmṛgaḥ—miśramīhāmṛge iti | **mṛgavadalabhyāṁ nāyikāṁ nāyako’sminnīhate itīhāmṛgaḥ | khyātākhyātaṁ vastv-antyaḥ pratināyako viparyāsād viparyaya-jñānād ayukta-kārī vidheyaḥ ||72b-75|| spaṣṭam anyat |

itthaṁ vicintya daśarūpaka-lakṣma-mārgam

**ālokya vastu paribhāvya kavi-prabandhān | **

kuryād ayatnavad alaṅkṛtibhiḥ prabandhaṁ

vākyair udāra-madhuraiḥ sphuṭa-manda-vṛttaiḥ ||76||

**dhanikaḥ: **spaṣṭam ||76||

iti śrīviṣṇu-sūnor dhanikasya kṛtau daśarūpāvaloke

rūpaka-lakṣaṇa-prakāśo nāma tṛtīyaḥ prakāśaḥ samāptaḥ |

…

(4)

caturthaḥ prakāśaḥ |

**vibhāvair anubhāvaiś ca sāttvikair vyabhicāribhiḥ | **

ānīyamānaḥ svādyatvaṁ sthāyī bhāvo rasaḥ smṛtaḥ ||1||

**dhanikaḥ: athedānīṁ rasa-bhedaḥ pradarśyate—vibhāvair iti | **vakṣyamāṇa-svabhāvair vibhāvānubhāva-vyabhicāri-sāttvikaiḥ kāvyopāttair abhinayopadarśitair vā śrotṛ-prekṣakāṇām antar viparivartamāno raty-ādir vakṣyamāṇa-lakṣaṇaḥ sthāyī svāda-gocaratāṁ nirbharānanda-saṁvid-ātmatām ānīyamāno rasaḥ | tena rasikāḥ sāmājikāḥ | kāvyaṁ tu tathā-vidhānanda-saṁvid-unmīlana-hetu-bhāvena rasavad “āyur ghṛtam” ity ādi vyapadeśavat ||1||

jñāyamānatayā tatra vibhāvo bhāva-poṣakṛt |

ālambanoddīpanatva-prabhedena sa ca dvidhā³** ||2||**

**dhanikaḥ: tata vibhāvaḥ—jñāyamānatayā iti | **evam ayam evam iyam ity atiśayokti-rūpa-kāvya-vyāpārāhita-viśiṣṭa-rūpatayā jñāyamāno vibhāvyamānaḥ sann ālambanatvenoddīpanatvena vā yo nāyakādir abhimata-deśa-kālādir vā sa vibhāvaḥ | yad uktaṁ vibhāva iti vijñātārtha iti, tāṁś ca yathāsvaṁ yathāvasaraṁ ca raseṣūpapādayiṣyāmaḥ | amīṣāṁ cānapekṣita-bāhya-sattvānāṁ śabdopadhānād evāsādita-tad-bhāvānāṁ sāmānyātmanāṁ sva-sva-saṁbandhitvena vibhāvitānāṁ sākṣād bhāvaka-cetasi viparivartamānānām ālambanādi-bhāva iti na vastu-śūnyatā | tad uktaṁ bhartṛhariṇā—

śabdopahita-rūpāṁs tān buddher viṣayatāṁ gatān | 


pratyakṣam iva kaṁsādīn sādhanatvena manyate || iti | 

ṣaṭsahasrīkṛtāpy uktam—ebhyaś ca sāmānya-guṇa-yogena rasā niṣpadyante iti |

tatrālambana-vibhāvo yathā—

asyāḥ sarga-vidhau prajāpatir abhūc candro nu kānti-pradaḥ


śṛṅgāraika-nidhiḥ svayaṁ nu madano māso nu puṣpākaraḥ | 


vedābhyāsa-jaḍaḥ kathaṁ nu viṣaya-vyāvṛtta-kautūhalo 


nirmātuṁ prabhaven manoharam idaṁ rūpaṁ purāṇo muniḥ ||

uddīpana-vibhāvo yathā—

ayam udayati candraś candrikā-dhauta-viśvaḥ


pariṇata-vimalimni vyomni karpūra-gauraḥ | 


ṛjur ajataśalākāspardhibhir yasya pādair


jagad-amala-mṛṇālī-pañjarasthaṁ vibhāti || ||2||

**anubhāvo vikāras tu bhāva-saṁsūcanātmakaḥ |3a| **

**dhanikaḥ: **sthāyi-bhāvānanubhāvayataḥ sāmājikān sa-bhrū-vikṣepa-kaṭākṣādayo rasa-poṣa-kāriṇo’nubhāvāḥ | ete cābhinaya-kāvyayor apy anubhāvayatāṁ sākṣād-bhāvakānubhava-karmatayānubhūyanta ity anubhavanam iti cānubhāvā rasikeṣu vyapadiśyante | vikāro bhāva-saṁsūcanātmaka iti tu laukika-rasāpekṣayā iha tu teṣāṁ kāraṇatvam eva | yathā mamaiva—

ujjṛmbhānanam ullasat-kuca-taṭaṁ lola-bhramad-bhrū-lataṁ


svedāmbhaḥ-snapitāṅga-yaṣṭi-vigalad-vrīḍaṁ sa-romāñcayā |


dhanyaḥ ko'pi yuvā sa yasya vadane vyāpāritāḥ sa-spṛhaṁ


mugdhe dugdha-mahābdhi-phena-paṭala-prakhyāḥ kaṭākṣa-cchaṭāḥ || 

ity-ādi yathā-rasam udāhariṣyāmaḥ ||3a||

hetu-kāryātmanoḥ siddhis tayoḥ saṁvyavahārataḥ ||3b||

**dhanikaḥ: **tayor vibhāvānubhāvayor laukika-rasaṁ pratihetu-kārya-bhūtayoḥ saṁvyavahārād eva siddhatvān na pṛthag-lakṣaṇam upayujyate | tad uktam—

vibhāvānubhāvau loka-saṁsiddhau loka-yātrānugāminau |


loka-svabhāvopagatatvāc ca na pṛthag lakṣaṇam ucyate || iti ||3b||

**sukha-duḥkhādikair bhāvair bhāvas tad-bhāva-bhāvanam |4a| **

**dhanikaḥ: atha bhāvaḥ—sukha-duḥkhādikair iti | **anukāryāśrayatvenopanibadhyamānaiḥ sukha-duḥkhādi-rūpair bhāvais tad-bhāvasya bhāvaka-cetaso bhāvanaṁ vāsanaṁ bhāvaḥ | tad uktam—aho hy anena rasena gandhena vā sarvam etad bhāvitaṁ vāsitam iti | yat tu rasān bhāvayan bhāva iti, kaver antar-gataṁ bhāvaṁ bhāvayan bhāva iti ca, tad abhinaya-kāvyayoḥ pravartamānasya bhāva-śabdasya pravṛtti-nimitta-kathanam |

te ca sthāyino vyabhicāriṇaś ceti vakṣyamāṇāḥ ||4a||

pṛthag-bhāvā bhavanty anye’nubhāvatve’pi sāttvikāḥ ||4b||

**sattvād eva samutpattes tac ca tad-bhāva-bhāvanam |5a| **

**dhanikaḥ: **para-gata-duḥkha-harṣodi-bhāvanāyām atyantānukūlāntaḥkaraṇatvaṁ sattvam | yad āha—sattvaṁ nāma manaḥ-prabhavam | tac ca samāhita-manastvād utpadyate | etad evāsya sattvaṁ yataḥ khinnena praharṣitena cāśru-romāñcādayo nirvartyante | tena sattvena nirvṛttāḥ sāttvikās ta eva bhāvās tata utpadyamānatvād aśru-prabhṛtayo’pi bhāvā bhāva-saṁsūcanātmaka-vikāra-rūpatvāc cānubhāvā iti dvairūpyam eṣām ||4b-5a||

stambha-pralaya-romāñcāḥ svedo vaivarṇya-vepathū ||5b||

**aśru-vaisvaryam ity aṣṭau stambho’smin niṣkriyāṅgatā| **

pralayo naṣṭa-saṁjñatvaṁ śeṣāḥ suvyakta-lakṣaṇāḥ ||6||

**dhanikaḥ: te ca—stambha-pralaya iti | **yathā—

vevei seadavadanī romañcia gattie vavai | 


vilalullu tu valaa lahu vāhoallīe raṇetti || 


muhaū sāmali hoī khaṇe vimucchai viaggheṇa |


muddhā muhaallī tua pemmeṇa sāvi ṇa dhijjai || ||5b-6||

viśeṣād ābhimukhyena caranto vyabhicāriṇaḥ |

sthāyiny unmagna-nirmagnāḥ kallolā iva vāridhau ||7||

**dhanikaḥ: atha vyabhicāriṇaḥ | tatra sāmānya-lakṣaṇam—viśeṣādābhimukhyena iti | **yathā vāridhau satyeva kallolā udbhavanti vilīyante ca tadvadeva ratyādau sthāyini satyevāvirbhāvatirobhāvābhyāmābhimukhyena caranto vartamānā nirvedādayo vyabhicāriṇo bhāvāḥ ||7||

nirveda-glāni-śaṅkāśram adhṛti-jaḍatā-harṣa-dainyaugrya-cintās

**trāserṣyāmarṣa-garvāḥ smṛti-maraṇa-madāḥ supta-nidrā-vibodhāḥ | vrīḍāpasmāra-mohāḥ sa-matir alasatā-vega-tarkāvahitthā **

vyādhy-unmādau viṣādotsuka-capala-yutās triṁśad ete trayaś ca ||8||

tattva-jñānāpad-īrṣyāder nirvedaḥ svāvamānanam |

tatra cintāśru-niḥśvāsa-vaivarṇyocchrvāsadīnatāḥ ||9||

**dhanikaḥ: **tatra nirvedaḥ—nirveda-glāni iti |

tattva-jñānān nirvedo yathā—

prāptāḥ śriyaḥ sakala-kāma-dughās tataḥ kiṁ


dattaṁ padaṁ śirasi vidviṣatāṁ tataḥ kim | 


saṁprīṇitāḥ praṇayino vibhavais tataḥ kiṁ |


kalpaṁ sthitaṁ tanubhṛtāṁ tanubhis tataḥ kim || 

āpado yathā—

rājño vipad bandhu-viyoga-duḥkhaṁ 


deśa-cyutir durgama-mārga-khedaḥ |


āsvādyate'syāḥ kaṭu-niṣphalāyāḥ 


phalaṁ mayaitac cira-jīvitāyāḥ || 

īrṣyāto yathā—

dhig dhik śakra-jitaṁ prabodhitavatā kiṁ kumbhakarṇena vā


svarga-grāmaṭikā-viluṇṭhana-paraiḥ pīnaiḥ kim ebhir bhujaiḥ | 


nyak-kāro hy ayam eva me yad arayas tatrāpy asau tāpasaḥ


so'py atraiva nihanti rākṣasa-bhaṭāñ jīvaty aho rāvaṇaḥ || 

vīra-śṛṅgārayor vyabhicārī nirvedo yathā—

ye bāhavo na yudhi vairi-kaṭhora-kaṇṭha


pīṭhocchalad-rudhira-rāji-virājitāṁsāḥ | 


nāpi priyā-pṛthu-payodhara-patra-bhaṅga-


saṁkrānta-kuṅkuma-rasāḥ khalu niṣphalāste || 

ātmānurūpaṁ ripuṁ ramaṇīṁ vālabhamānasya nirvedād iyam uktiḥ | evaṁ rasāntarāṇām apy aṅga-bhāva udāhāryaḥ |

rasānaṅgaḥ svatantro nirvedo yathā—

kas tvaṁ bhoḥ kathayāmi daiva-hatakaṁ māṁ viddhi śākhoṭakaṁ


vairāgyād iva vakṣi sādhu viditaṁ kasmād yataḥ śrūyatām | 


vāmenātra vaṭas tam adhvaga-janaḥ sarvātmanā sevate


na cchāyāpi paropakāra-karaṇī mārga-sthitasyāpi me ||[^10] 

vibhāvānubhāva-rasāṅgān aṅga-bhedād aneka-śākho nirvedo nidarśanīyaḥ ||8-9||

raty-ādy-āyāsa-tṛṭ-kṣudbhir glānir niṣprāṇateha ca |

vaivarṇya-kampānutsāha-kṣāmāṅga-vacana-kriyāḥ ||10||

**dhanikaḥ: **atha glāniḥ–ratyādyāyāsatṛṭ iti | nidhuvana-kalābhyāsādi-śrama-tṛṭ-kṣud-vamanādibhir niṣprāṇatā-rūpā glāniḥ | asyāṁ ca vaivarṇya-kampānutsāhādayo’nubhāvāḥ |

yathā māghe—

lulita-nayana-tārāḥ kṣāma-vaktrendu-bimbā


rajanaya iva nidrā-klānta-nīlotpalākṣyaḥ | 


timiram iva dadhānāḥ sraṁsinaḥ keśa-pāśā


navani-pati-gṛhebhyo yānty amūr vāra-vadhvaḥ || 

śeṣaṁ nirvedavad ūhyam ||10||

**anartha-pratibhā śaṅkā para-krauryāt sva-durnayāt | **

kampa-śoṣābhivīkṣādir atra varṇa-svarānyatā ||11||

**dhanikaḥ: atha śaṅkā—anarthapratibhā iti | **tatra para-krauryād yathā ratnāvalyām—

hriyā sarvasyāsau harati viditāsmīti vadanaṁ


dvayor dṛṣṭvālāpaṁ kalayati kathām ātma-viṣayām | 


sakhīṣu smerāsu prakaṭayati vailakṣyam adhikaṁ |


priyā prāyeṇāste hṛdaya-nihitātaṅka-vidhurā || 

sva-durnayād yathā vīracarite—

dūrād davīyo dharaṇī-dharābhaṁ yas tāṭakeyaṁ tṛṇavad vyadhūnot |


hantā subāhor api tāḍakāriḥ sa rāja-putro hṛdi bādhate mām || 

anayā diśānyad anusartavyam ||11||

**śramaḥ khedo’dhvaraty ādeḥ khedo’smin mardanādayaḥ |12a| **

**dhanikaḥ: ** atha śramaḥ—śramaḥ iti | adhvato yathottararāma-carite—

alasalulitamugdhānyadhvasaṁjātakhedā


daśithilaparirambhairdattasaṁvāhanāni | 


parimṛditamṛṇālīdurbalānyaṅgakāni


tvamurasi mama kṛtvā yatra nidrāmavāptā || 

ratiśramo yathā māghe—

prāpya manmatharasādatibhūmiṁ durvahastanabharāḥ suratasya |


śaśramuḥ śramajalārdralalāṭaśliṣṭakeśamasitāyatakeśyaḥ || 

ityādyutprekṣyam ||12a||

santoṣo jñāna-śakty-āder dhṛtir avyagra-bhoga-kṛt ||12b||

dhanikaḥ: atha dhṛtiḥ—saṁtoṣo iti |** **jñānādyathā bhartṛhariśatake—

vayamiha parituṣṭā valkalaistvaṁ ca lakṣmyā


sama iha paritoṣo nirviśeṣo viśeṣaḥ | 


sa tu bhavatu daridro yasya tṛṣṇā viśālā


manasi ca parituṣṭe ko'rthavānko daridraḥ || 

śaktito yathā ratnāvalyām—

rājyaṁ nirjita-śatru yogya-sacive nyastaḥ samasto bharaḥ


samyak pālana-pālitāḥ praśamitāśeṣopasargāḥ prajāḥ | 


pradyotasya sutā vasanta-samayas tvaṁ ceti nāmnā dhṛtiṁ


kāmaḥ kāmam upaitv ayaṁ mama punar manye mahān utsavaḥ || 

ity-ādy ūhyam ||12b||

apratipattir jaḍatā syād iṣṭāniṣṭa-darśana-śrutibhiḥ |

animiṣa-nayana-nirīkṣaṇa-tūṣṇīṁbhāvādayas tatra ||13||

**dhanikaḥ: atha jaḍatā—apratipattir iti | **iṣṭa-darśanād yathā—

evam āli nigṛhīta-sādhvasaṁ śaṅkaro rahasi sevyatām iti |


sā sakhībhir upadiṣṭam ākulā nāsmarat pramukha-vartini priye || 

aniṣṭa-śravaṇād yathodātta-rāghave—

rākṣasaḥ—

tāvantas te mahātmāno nihatāḥ kena rākṣasāḥ | 


yeṣāṁ nāyakatāṁ yātās triśiraḥ-khara-dūṣaṇāḥ ||

dvitīyaḥ—gṛhīta-dhanuṣā rāma-hatakena |

prathamaḥ—kim ekākinaiva |

dvitīyaḥ—adṛṣṭvā kaḥ pratyeti | paśya tāvato’smad-balasya—

sadyaśchinnaśiraḥśvabhramajjatkaṅkakulākulāḥ |


kabandhāḥ kevalaṁ jātāstālottālā raṇāṅgaṇe || 

prathamaḥ—sakhe, yadyevaṁ tadāhamevaṁvidhaḥ kiṁ karavāṇi | iti ||13||

**prasattir utsavādibhyo harṣo’śrus kheda-gadgadāḥ |14a| **

**dhanikaḥ: atha harṣaḥ—prasattir iti | **priyāgamana-putra-jananotsavādi-vibhāvaiś cetaḥ-prasādo harṣaḥ | tatra cāśru-sveda-gadgadādayo’nubhāvāḥ | yathā—

āyāte dayite marusthala-bhuvām utprekṣya durlaṅghyatāṁ


gehinyā paritoṣa-bāṣpa-kalilām āsajya dṛṣṭiṁ mukhe | 


dattvā pīlu-śamīkarīra-kavalān svenāñcalenādarād


unmṛṣṭaṁ karabhasya kesara-saṭā-bhārāgra-lagnaṁ rajaḥ || 

nirvedavad itarad unneyam ||14a||

daurgatyādyair anaujasyaṁ dainyaṁ kārṣṇyāmṛjādimat ||14b||

**dhanikaḥ: atha dainyam—daurgatyādyair iti | **dāridryanyakkārādivibhāvairanaujaskatā cetaso dainyam | tatra ca kṛṣṇatāmalinavasanadarśanādayo’nubhāvāḥ | yathā—

vṛddho'ndhaḥ patir eṣa mañcaka-gataḥ sthūṇāvaśeṣaṁ 


gṛhaṁ kālo'bhyarṇa-jalāgamaḥ kuśalinī vatsasya vārtāpi no | 


yatnāt saṁcita-taila-bindu-ghaṭikā bhagneti paryākulā


dṛṣṭvā garbha-bharālasāṁ suta-vadhūṁ śvaśrūś ciraṁ roditi || 

śeṣaṁ pūrvavat ||14b||

duṣṭe’parādha-daurmukhya-krauryaiś caṇḍatvam ugratā |

tatra sveda-śiraḥ-kampa-tarjanā-tāḍanādayaḥ ||15||

**dhanikaḥ: athaugryam—duṣṭe’parā iti | **yathā vīracarite—

jāmadagnyaḥ—

utkṛtyotkṛtya garbhān api śakalayataḥ kṣatra-santāna-roṣād


uddāmasyaika-viṁśaty avadhi viśesataḥ sarvato rājavaṁśyān | 


pitryaṁ tad-rakta-pūrṇa-hrada-savana-mahānandam andāyamāna


krodhāgneḥ kurvato me na khalu na viditaḥ sarvabhūtaiḥ svabhāvaḥ || ||15||

**dhyānaṁ cintehitānāpteḥ śūnyatāśvāsatāpakṛt |16a| **

dhanikaḥ: ** atha cintā—dhyānaṁ iti | **yathā—

pakṣmāgragrathitāśrubindunikarairmuktāphalaspardhibhiḥ


kurvantyā harahāsahāri hṛdaye hārāvalībhūṣaṇam | 


bāle bālamṛṇālanālavalayālaṅkārakānte kare


vinyasyānanamāyatākṣi sukṛtī ko'yaṁ tvayā smaryate || 

yathā vā—

astamitaviṣayasaṅgā mukulitanayanotpalā bahuśvasitā |


dhyāyati kimapyalakṣyaṁ bālā yogābhiyukteva || ||16a||

garjitādermanaḥkṣobhastrāso’trotkampitādayaḥ ||16b||

**dhanikaḥ: atha trāsaḥ—garjitāder iti | **yathā māghe—

trasyantī calaśapharīvighaṭṭitorūr


vāmorūratiśayamāpa vibhramasya | 


kṣubhyanti prasabhamaho vināpi hetor


līlābhiḥ kimu sati kāraṇe ramaṇyaḥ || ||16b||

**parotkarṣākṣamāsūyā garvadaurjanyamanyujā | **

doṣoktyavajñe bhukuṭimanyukrodheṅgitāni ca ||17||

dhanikaḥ: athāsūyā—parotkarṣa iti |** **garve yathā vīracarite—

arthitve prakaṭīkṛte'pi na phalaprāptiḥ prabhoḥ pratyuta


druhyandāśarathirviruddhacarito yuktastayā kanyayā


utkarṣaṁ ca parasya mānayaśasorvisraṁsanaṁ cātmanaḥ


strīratnaṁ ca jagatpatirdaśamukho dṛptaḥ kathaṁ mṛṣyate || 

daurjanyādyathā—

yadi paraguṇā na kṣamyante yatasva guṇārjane


nahi parayaśo nindāvyājairalaṁ parimārjitum | 


viramasi na cedicchādveṣaprasaktamanoratho


dinakarakarānpāṇicchatrairnudañśramameṣyasi || 

manyujā yathāmaruśatake—

purastanvyā gotraskhalanacakito'haṁ natamukhaḥ


pravṛtto vailakṣyātkim api likhituṁ daivahatakaḥ | 


sphuṭo rekhānyāsaḥ katham api sa tādṛkpariṇato


gatā yena vyaktiṁ punaravayavaiḥ saiva taruṇī || 


tataścābhijñāya sphuradaruṇagaṇḍasthalarucā


manasvinyā roṣapraṇayarabhasādgadgadagirā | 


aho citraṁ citraṁ sphuṭamiti nigadyāśrukaluṣaṁ


ruṣā brahmāstraṁ me śirasi nihito vāmacaraṇaḥ || ||17||

**adhikṣepāpamānāderamarṣo’bhiniviṣṭatā | **

tatra svedaśiraḥkampatarjanātāḍanādayaḥ ||18||

**dhanikaḥ: athāmarṣaḥ—adhikṣepā iti | **yathā vīracarite—

prāyaścittaṁ cariṣyāmi pūjyānāṁ vo vyatikramāt |


na tvevaṁ dūṣayiṣyāmi śastragrahamahāvratam || 

yathā vā veṇīsaṁhāre—

yuṣmacchāsanalaṅghanāmbhasi mayā magnena nāma sthitaṁ


prāptā nāma vigarhaṇā sthitimatāṁ madhye'nujānām api | krodhollāsitaśoṇitāruṇagadasyocchindataḥ kauravā


nadyaikaṁ divasaṁ mamāsi na gururnāhaṁ vidheyastava || ||18||

**garvo’bhijanalāvaṇyabalaiśvaryādibhirmadaḥ | **

karmāṇyādharṣaṇāvajñā savilāsāṅgavīkṣaṇam ||19||

dhanikaḥ: atha garvaḥ—garvo’bhijana iti |** **yathā vīracarite—

munirayamatha vīrastādṛśastatpriyaṁ me


viramatu parikampaḥ kātare kṣatriyāsi | 


tapasi vitatakīrtedarpaikaṇḍūladoṣṇaḥ


paricaraṇasamartho rāghavaḥ kṣatriyo'ham || 

yathā vā tatraiva—

brāhmaṇātikramatyāgo bhavatāmeva bhūtaye |


jāmadagnyaś ca vo mitramanyathā durmanāyate || ||19||

**sadṛśajñānacintādyaiḥ saṁskārātsmṛtiratra ca | **

jñātatvenārthabhāsinyāṁ bhrūsamunnayanādayaḥ ||20||

**dhanikaḥ: atha smṛtiḥ—sadṛśajñāna iti | **yathā—

mainākaḥ kimayaṁ ruṇaddhi gagane manmārgamavyāhataṁ


śaktistasya kutaḥ sa vajrapatanādbhīto mahendrādapi | 


tārkṣyaḥ so'pi samaṁ nijena vibhunā jānāti māṁ rāvaṇa


mā jñātaṁ sa jaṭāyureṣa jarasā kliṣṭo vadhaṁ vāñchati || 

yathā vā mālatīmādhave—mādhavaḥ—mama hi prāktanopalambhasaṁbhāvitātmajanmanaḥ saṁskārasyānavarataprabodhātpratāyamānastadvisadṛśaiḥ pratyayāntarairatiraskṛtapravāhaḥ priyatamāsmṛtipratyayotpattisaṁtānastanmayamiva karoti vṛttisārūpyataścaitanyam |

līneva pratibimbiteva likhitevotkīrṇarūpeva ca


pratyupteva ca vajrasāraghaṭitavāntarnikhāteva ca | 


sā naścetasi kīliteva viśikhaiścetobhuvaḥ pañcabhiś


cintāsaṁtatitantujālanibiḍasyūteva lagnā priyā || ||20||

**maraṇaṁ suprasiddhatvādanarthatvācca nocyate |21a| **

**dhanikaḥ: atha maraṇam—maraṇaṁ iti | **yathā—

saṁprāpte'vadhivāsare kṣaṇamanu tvadvartmavātāyanaṁ


vāraṁvāramupetya niṣkriyatayā niścitya kiñcicciram |


saṁpratyeva nivedya kelikurarīṁ sāsraṁ sakhībhyaḥ śiśor


mādhavyāḥ sahakārakeṇa karuṇaḥ pāṇigraho nirmitaḥ || 

ityādivacchṛṅgārāśrayālambanatvena maraṇe vyavasāyamātramupanibandhanīyam | anyatra kāmacāraḥ | yathā vīracarite—paśyantu bhavantastāḍakām |

hṛnmarmabhedipatadutkaṭakaṅkapatra


saṁvegatatkṣaṇakṛtasphuradaṅgabhaṅgā | 


nāsākuṭīrakuharadvayatulyanirya


dudbudbudadhvanadasṛkprasarā mṛtaiva || ||21a||

harṣotkarṣo madaḥ pānātskhaladaṅgavacogatiḥ ||21b||

**nidrā hāso’tra ruditaṁ jyeṣṭhamadhyādhamādiṣu |22a| **

**dhanikaḥ: atha madaḥ—harṣotkarṣo iti | **yathā māghe—

hāvahāri hasitaṁ vacanānāṁ kauśalaṁ dṛśi vikāraviśeṣāḥ |


cakrire bhṛśamṛjor api badhvāḥ kāmineva taruṇena madena || 

ityādi ||21b-22a||

suptaṁ nidrodbhavaṁ tatra śvāsocchvāsakriyāparam ||22b||

**dhanikaḥ: atha suptam—suptaṁ iti | **yathā—

laghuni tṛṇakuṭīre kṣetrakoṇe yavānāṁ


navakalamapalālasrastare sopadhāne | 


pariharati suṣuptaṁ hālikadvandvamārāt


kucakalaśamahoṣmābaddharekhastuṣāraḥ ||[^11] ||22b||

manaḥsaṁmīlanaṁ nidrā cintālasyaklamādibhiḥ |

tatra jṛmbhāṅgabhaṅgākṣimīlanotsvapnatādayaḥ ||23||

**dhanikaḥ: **atha nidrā—manaḥsaṁmīlanaṁ iti | yathā—

nidrārdhamīlitadṛśo madamantharāṇi


nāpyarthavanti na ca yāni nirarthakāni |


adyāpi me mṛgadṛśo madhurāṇi tasyā


stānyakṣarāṇi hṛdaye kim api dhvananti || 

yathā ca māghe—

praharakamapanīya svaṁ nididrāsatoccaiḥ


pratipadamupahūtaḥ kenacijjāgṛhīti | 


muhuraviśadavarṇāṁ nidrayā śūnyaśūnyāṁ


dadadapi giramantarbudhyate no manuṣyaḥ || 

atha vibodhaḥ—

vibodhaḥ pariṇāmādestatra jṛmbhākṣimardane |

yathā māghe—

ciraratiparikhedaprāptanidrāsukhānāṁ


caramam api śayitvā pūrvameva prabuddhāḥ | 


aparicalitagātrāḥ kurvate na priyāṇām


aśithilabhujacakrāśleṣabhedaṁ taruṇyaḥ || ||23||

durācārādibhirvrīḍā dhārṣṭyābhāvastamunnayet |

sācīkṛtāṅgāvaraṇavaivarṇyādhomukhādibhiḥ ||24||

**dhanikaḥ: atha vrīḍā—durācārādibhir iti | **yathāmaruśatake—

paṭālagne patyau namayati mukhaṁ jātavinayā


haṭhāśleṣaṁ vāñchatyapaharati gātrāṇi nibhṛtam | 


na śaknotyākhyātuṁ smitamukhasakhīdattanayanā


hriyā tāmyatyantaḥ prathamaparihāse navavadhūḥ || ||24||

āveśo grahaduḥkhādyairapasmāro yathāvidhiḥ |

bhūpātakampaprasvedalālāphenodgamādayaḥ ||25||

**dhanikaḥ: athāpasmāraḥ—āveśo iti | **yathā māghe—

āśliṣṭabhūmiṁ rasitāramuccairloladbhujākārabṛhattaraṅgam | 


phenāyamānaṁ patimāpagānāmasāvapasmāriṇamāśaśaṅke || ||25||

moho vicittatā bhītiduḥkhāveśānucintanaiḥ | tatrājñānabhramāghātaghūrṇanādarśanādayaḥ ||26||

**dhanikaḥ: atha mohaḥ—moho vicittatā iti | **yathā kumārasaṁbhave—

tīvrābhiṣaṅgaprabhavena vṛttiṁ mohena saṁstambhayatendriyāṇām | | ajñātabhartṛvyasanā muhūrtaṁ kṛtopakāreva ratirbabhūva || 

yathā cottararāmacarite—

viniścetuṁ śakyo na sukhamiti vā duḥkhamiti vā


pramoho nidrā vā kimu viṣavisarpaḥ kimu madaḥ | 


tava sparśe sparśe mama hi parimūḍhendriyagaṇo 


vikāraḥ ko'pyantarjaḍayati ca tāpaṁ ca kurute || ||26||

**bhānticchedopadeśābhyāṁ śāstrādestattvadhīrmatiḥ |27a| **

**dhanikaḥ: atha matiḥ—bhāntiḥ iti | **yathā kirāte—

sahasā vidadhīta na kriyāmavivekaḥ paramāpadāṁ padam |


vṛṇute hi vimṛśyakāriṇaṁ guṇalubdhāḥ svayameva saṁpadaḥ || 

yathā ca—

na paṇḍitāḥ sāhasikā bhavanti śrutvāpi te saṁtulayanti tattvam | 


tattvaṁ samādāya samācaranti svārthaṁ prakurvanti parasya cārtham || ||27a||

ālasyaṁ śramagarbhādejahyajṛmbhāsitādimat ||27b||

**dhanikaḥ: athālasyam—ālasyaṁ iti | **yathā mamaiva—

calati kathañcitpṛṣṭā yacchati vacanaṁ kathañcidālīnām |


āsitumeva hi manute gurugarbhabharālasā sutanuḥ || ||27b||

āvegaḥ saṁbhramo’sminnabhisarajanite śastranāgābhiyogo

**vātātpāṁsūpadigdhastvaritapadgativarṣaje piṇḍitāṅgaḥ | **

utpātātsrastatāṅgeṣvahitahitakṛte śokaharṣānubhāvā

vahnerdhūmākulāsyaḥ karijamanu bhayastambhakampāpasārāḥ ||28||

**dhanikaḥ: athāvegaḥ—āvegaḥ iti | **abhisaro rājavidravādiḥ | taddheturāvegaḥ | yathā mamaiva—

āgacchāgaccha sajjaṁ kuru varaturagaṁ saṁnidhehi drutaṁ me 


khaṅgaḥ kvāso kṛpāṇīmupanaya dhanuṣā kiṁ kimaṅgapraviṣṭām 


saṁrambhonnidritānāṁ kṣitibhṛti gahane'nyonyamevaṁ pratīcchan


vādaḥ svapnābhidṛṣṭe tvayi cakitadṛśāṁ vidviṣāmāvirāsīt || 

ityādi |

tanutrāṇaṁ tanutrāṇaṁ śastraṁ śastraṁ ratho rathaḥ ||


iti śuśruvire viṣvagudbhaṭāḥ subhaṭoktayaḥ || 

yathā vā—

prārabdhāṁ taruputrakeṣu sahasā saṁtyajya sekakriyām


etāstāpasakanyakāḥ kimidamityālokayantyākulāḥ | 


ārohantyuṭajadrumāṁś ca baṭavo vācaṁyamā apyamī


sadyo muktasamādhayo nijavṛṣīṣvevoccapādaṁ sthitāḥ || 

vātāvego yathā—vātāhataṁ vasanamākulamuttarīyam ityādi | varṣajo yathā—

deve varṣatyaśanapavanavyāpṛtā vahnihetor


gehādgehaṁ phalakanicitaiḥ setubhiḥ paṅkabhītāḥ | 


nīdhraprāntānaviralajalānpāṇibhistāḍayitvā


śūrpacchatrasthagitaśiraso yoṣitaḥ saṁcaranti || 

utpātajo yathā—

paulastyapīnabhujasaṁpadudasyamāna


kailāsasaṁbhramaviloladṛśaḥ priyāyāḥ | 


śreyāṁsi vo diśatu nihnutakopacihna


māliṅganotpulakamāsitamindumauleḥ || 

ahitakṛtastvaniṣṭadarśanaśravaṇābhyām | tadyathodāttarāghave—

citramāyaḥ—(sasaṁbhramam |) bhagavan kulapate rāmabhadra, paritrāyatāṁ paritrāyatām | (ityākulatāṁ nāṭayati |) ityādi | punaḥ—

citramāyaḥ—

mṛgarūpaṁ parityajya vidhāya vikaṭaṁ vapuḥ | 


nīyate rakṣasānena lakṣmaṇo yudhi saṁśayam ||

rāmaḥ—

vatsasyābhayavāridheḥ pratibhayaṁ manye kathaṁ rākṣasā


trastaścaiṣa munirvirauti manasaścāstyeva me saṁbhramaḥ | 


māhāsīrjanakātmajāmiti muhuḥ snehādgururyācate


na sthātuṁ na ca gantumākulamatermūḍhasya me niścayaḥ || 

ityantenāniṣṭaprāptikṛtasaṁbhramaḥ |

iṣṭaprāptikṛto yathātraiva—

(praviśya paṭākṣepeṇa saṁbhrānto vānaraḥ |)

vānaraḥ—mahārāa, edaṁ khu pavaṇaṇandaṇāgamaṇeṇa paharisa—ityādi devassa hiaāṇandajaṇaṇaṁ vialidaṁ mahuvaṇam | ityantam |

yathā vā vīracarite—

ehyehi vatsa raghunandana pūrṇacandra


cumbāmi mūrdhani cirasya pariṣvaje tvām | 


āropya vā hṛdi divāniśamudvahāmi


vande'thavā caraṇapuṣkarakadvayaṁ te || 

vahnijo yathāmaruśatake—

kṣipto hastāvalagnaḥ prasabhamabhihato'pyādadāno’ṁśukāntaṁ


gṛhṇankeśeṣvapāstaścaraṇanipatito nekṣitaḥ saṁbhrameṇa | 


āliṅganyo'vadhūtastripurayuvatibhiḥ sāśrunetrotpalābhiḥ


kāmīvārdrāparādhaḥ sa dahatu duritaṁ śāṁbhavo vaḥ śarāgniḥ || 

yathā vā ratnāvalyām—

virama virama vahne muñca dhūmākulatvaṁ


prasarayasi kimuccairarciṣāṁ cakravālam | 


virahahutabhujāhaṁ yo na dagdhaḥ priyāyāḥ


pralayadahanabhāsā tasya kiṁ tvaṁ karoṣi || 

karijo yathā raghuvaṁśe—

sa cchinnabandhadbhutayugyaśūnyaṁ bhagnākṣaparyastarathaṁ kṣaṇena |


rāmānāretrāṇavihastayodhaṁ senāniveśaṁ tumulaṁ cakāra || 

karigrahaṇaṁ vyālopalakṣaṇārtham | tena vyāghraśūkaravānarādiprabhavā āvegā vyākhyātāḥ |

atha vitarkaḥ—

tarko vicāraḥ saṁdehādbrūśiro’ṅgulinartakaḥ |

yathā—

kiṁ lobhena vilaṅghitaḥ sa bharato yenaitadevaṁ kṛtaṁ


sadyaḥ strīlaghutāṁ gatā kimathavā mātaiva me madhyamā | 


mithyaitanmama cintitaṁ dvitayamapyāryānujo'sau gurur


rmātā tātakalatramityanucitaṁ manye vidhātrā kṛtam || 

athavā |

kaḥ samucitābhiṣekādāryaṁ pracyāvayedguṇajyeṣṭham |


manye mamaiṣa puṇyaiḥ sevāvasaraḥ kṛto vidhinā || ||28||

**lajjādyairvikriyāguptāvavahitthāṅgavikriyā |29a| **

**dhanikaḥ: athāvahittham—lajjādyair iti | **yathā kumārasaṁbhave—

evaṁvādini devarṣau pārśve pituradhomukhī |


līlākamalapatrāṇi gaṇayāmāsa pārvatī || ||29a||

vyādhayaḥ sannipātādyāsteṣāmanyatra vistaraḥ ||29b||

**dhanikaḥ: atha vyādhiḥ—vyādhayaḥ iti | **diṅmātraṁ tu yathā—

acchinnaṁ nayanāmbu bandhuṣu kṛtaṁ cintā gurubhyo'rpitā


dattaṁ dainyamaśeṣataḥ parijane tāpaḥ sakhīṣvāhitaḥ | 


adya śvaḥ parinirvṛtiṁ vrajati sā śvāsaiḥ paraṁ khidyate


viśrabdho bhava viprayogajanitaṁ duḥkhaṁ vibhaktaṁ tayā || ||29b||

aprekṣākāritonmādaḥ sannipātagrahādibhiḥ |

**asminnavasthā ruditagītahāsāsitādayaḥ ||30|| **

**dhanikaḥ: athonmādaḥ—aprekṣākārita iti | **yathā—āḥ kṣudrarākṣasa, tiṣṭha tiṣṭha | kva me priyatamāmādāya gacchasi ityupakrame katham |

navajaladharaḥ sannaddho'yaṁ na dṛptaniśācaraḥ


suradhanuridaṁ dūrākṛṣṭaṁ na tasya śarāsanam | 


ayam api paṭurdhārāsāro na bāṇaparamparā


kanakanikaṣasnigdhā vidyutpriyā na mamorvaśī || 

ityādi ||30||

prārabdhakāryāsiddhyāderviṣādaḥ sattvasaṁkṣayaḥ | niḥśvāsocchvāsahṛttāpasahāyānveṣaṇādikṛt ||31||

**dhanikaḥ: atha viṣādaḥ—prārabdhakāryā iti | **yathā vīracarite—hā ārye tāḍake, kiṁ hi nāmaitat | ambuni majjantyalābūni, grāvāṇaḥ plavante |

nanveṣa rākṣasapateḥ skhalitaḥ pratāpaḥ


prāpto'dbhutaḥ paribhavo hi manuṣyapotāt | 


dṛṣṭaḥ sthitena ca mayā svajanapramātho


dainyaṁ jarā ca niruṇaddhi kathaṁ karomi || ||31||

kālākṣamatvamautsukyaṁ ramyecchāratisaṁbhramaiḥ |

**tatrocchvāsatvaniḥśvāsahṛttāpasvedavibhramāḥ ||32|| **

**dhanikaḥ: athautsukyam—kālākṣamatvam iti | **yathā kumārasaṁbhave—

ātmānamālokya ca śobhamānamādarśabimbe stimitāyatākṣī | 


haropayāne tvaritā babhūva strīṇāṁ priyālokaphalo hi veṣaḥ || 

yathā vā tatraiva—

paśupatir api tānyahāni kṛcchrādaninayadadrisutāsamāgamotkaḥ | 


kamaparamavaśaṁ na viprakuryurvibhum api taṁ yadamī spṛśanti bhāvāḥ || ||32||

mātsaryadveṣarāgādeścāpalaṁ tvanavasthitiḥ |

tatra bhartsanapāruṣyasvacchandācaraṇādayaḥ ||33||

**dhanikaḥ: atha cāpalā—mātsaryadveṣa iti | **yathā vikaṭanitambāyāḥ—

anyāsu tāvadupamardasahāsu bhṛṅga


lolaṁ vinodaya manaḥ sumanolatāsu | 


bālāmajātarajasaṁ kalikāmakāle


vyarthaṁ kadarthayasi kiṁ navamallikāyāḥ || 

yathā vā—

vinikaṣaṇaraṇatkaṭhoradaṁṣṭrākrakacaviśaṅkaṭakandarodarāṇi |


ahamahamikayā patantu kopātsamamadhunaiva kimatra manmukhāni || 

athavā prastutameva tāvatsuvihitaṁ kariṣye | iti |

anye ca cittavṛttiviśeṣā eteṣāmeva vibhāvānubhāvasvarūpānupraveśānna pṛthagvācyāḥ ||33||

viruddhairaviruddhairvā bhāvairvicchidyate na yaḥ |

**ātmabhāvaṁ nayatyanyānsa sthāyī lavaṇākaraḥ ||34|| **

**dhanikaḥ: atha sthāyī—viruddhair iti | **sajātīyavijātīyabhāvāntarairatiraskṛtatvenopanibadhyamāno ratyādiḥ sthāyī | yathā bṛhatkathāyāṁ naravāhanadattasya madanamañjūṣāyāmanurāgaḥ | tattadavāntarānekanāyikānurāgairatiraskṛtaḥ sthāyī | yathā ca mālatīmādhave śmaśānāṅke bībhatsena mālatyanurāgasyātiraskāro mama hi prāktanopalambhasaṁbhāvitātmajanmanaḥ saṁskārasyānavarataprabodhātpratīyamānastadvisadṛśaiḥ pratyayāntarairatiraskṛtapravāhaḥ priyatamāsmṛtipratyayotpattisaṁtānastanmayamiva karotyantarvṛttisārūpyataścaitanyamityādinopanibaddhaḥ | tadanena prakāreṇa virodhināmavirodhināṁ ca samāveśo na virodhī | tathāhi | virodhaḥ sahānavasthānaṁ bādhyabādhakabhāvo vā | ubhayarūpeṇāpi na tāvattādātmyamasyaikarūpatvenaivāvirbhāvāt | sthāyināṁ ca vibhāvādīnāṁ yadi virodhastatrāpi na tāvatsahānavasthānaṁ ratyādyuparakte cetasi sraksūtranyāyenāvirodhināṁ vyabhicāriṇāṁ copanibandhaḥ samastabhāvakasvasaṁvedanasiddhaḥ | yathaiva svasaṁvedanasiddhastathaiva kāvyavyāpārasaṁrambheṇānukārye’pyāveśyamānaḥ svacetaḥsaṁbhedena tathāvidhānandasaṁvidunmīlanahetuḥ saṁpadyate | tasmānna tāvadbhāvānāṁ sahānavasthānam | bādhyabādhakabhāvastu bhāvāntarairbhāvāntaratiraskāraḥ | sa ca vyabhicāriṇāṁ sthāyināmaviruddhavyabhicāribhiḥ sthāyino’viruddhāsteṣāmaṅgatvātpradhānaviruddhasya cāṅgatvāyogādānantaryavirodhitvamapyanena prakāreṇāpāstaṁ bhavati | tathā ca mālatīmādhave śṛṅgārānantaraṁ bībhatsopanibandhe’pi na kiṁcidvairasyaṁ tadevameva sthite viruddharasaikāvalambanatvameva virodhe hetuḥ | sattvaviruddharasāntaravyavadhānenopanibadhyamāno na virodhī | yathā—

aṇṇahuṇāhumaheliahujuhuparimalususuandhu |


muhukantaha agatthaṇahaaṅga ṇa phiṭṭa̮i gandhu || 

ityatra bībhatsarasasyāṅgabhūtarasāntaravyavadhānena śṛṅgārasamāveśo na viruddhaḥ prakārāntareṇaikāśrayavirodhī parihartavyaḥ | nanu yatraikatātparyeṇetareṣāṁ viruddhānāmaviruddhānāṁ ca nyagbhūtatvenopādānaṁ tatra bhavatvaṅgatvenāvirodhaḥ | yatra tu samapradhānatvenānekasya bhāvasyopanibandhanaṁ tatra katham | yathā—

ekkatto ruai piā aṇṇatto samaratūraṇigghoso |


pemmeṇa raṇaraseṇa a bhaḍassa ḍolāiaṁ hiaam || 

ityādau ratyutsāhayoḥ | yathā vā—

mātsaryamutsārya vicārya kāryamāryāḥ samaryādamidaṁ vadantu |


sevyā nitambāḥ kimu bhūdharāṇāmuta smarasmeravilāsinīnām || 

ityādau ratiśamayoḥ | yathā ca—

iyaṁ sā lolākṣī tribhuvanalalāmaikavasatiḥ


sa cāyaṁ duṣṭātmā svasurapakṛtaṁ yena mama tat | 


itastīvraḥ kāmo gururayamitaḥ krodhadahanaḥ


kṛto veṣaścāyaṁ kathamidamiti bhrāmyati manaḥ || 

ityādau tu ratikrodhayoḥ |

antraiḥ kalpitamaṅgalapratisarāḥ strīhastaraktotpala


vyaktottaṁsabhṛtaḥ pinaddhaśirasā hṛtpuṇḍarīkasrajaḥ | 


etāḥ śoṇitapaṅkakuṅkumajuṣaḥ saṁbhūya kāntaiḥ piban


tyasthisnehasurāṁ kapālacaṣakaiḥ prītāḥ piśācāṅganāḥ || 

ityādāvekāśrayatvena ratijugupsayoḥ |

ekaṁ dhyānanimīlanānmukulitaṁ cakṣurdvitīyaṁ punaḥ


pārvatyā vadanāmbujastanataṭe śṛṅgārabhārālasam | 


anyaddūravikṛṣṭacāpamadanakrodhānaloddīpitaṁ


śaṁbhorbhinnarasaṁ samādhisamaye netratrayaṁ pātu vaḥ || 

ityādau śamaratikrodhānām ||

ekenākṣṇā pravitataruṣā vīkṣate vyomasaṁsthaṁ


bhānorbimbaṁ sajalalulitenāpareṇātmakāntam | 


ahnaśchede dayitavirahāśaṅkinī cakravākī


dvau saṁkīrṇau racayati rasau nartakīva pragalbhā || 

ityādau ratiśokakrodhānāṁ samaprādhānyenopanibandhastatkathaṁ na virodhaḥ | atrocyate—atrāpyeka eva sthāyī | tathāhi | ekatto ruai piā ityādau sthāyibhūtotsāhavyabhicārilakṣaṇavitarkabhāvahetusaṁdehakāraṇatayā karuṇasaṅgrāmatūryayorupādānaṁ vīrameva puṣṇātīti bhaṭasyetyanena padena pratipāditam | na ca dvayoḥ samapradhānayoranyonyamupakāryopakārakabhāvarahitayorekavākyabhāvo yujyate | kiñcopakrānte saṅgrāme subhaṭānāṁ kāryāntarakaraṇena prastutasaṅgrāmaudāsīnyena mahadanaucityam | ato bhartuḥ saṅgrāmaikarasikatayā śauryameva prakāśayanpriyatamākaruṇo vīrameva puṣṇāti | evam mātsaryam—ityādāvapi cirapravṛttarativāsanāyā heyatayopādānācchamaikaparatvam āryāḥ samaryādam ityanena prakāśitam | evam iyaṁ sā lolākṣī ityādāvapi rāvaṇasya pratipakṣanāyakatayā niśācaratvena māyāpradhānatayā ca raudravyabhicāriviṣādavibhāvavitarkahetutayā ratikrodhayorupādānaṁ raudraparameva | antraiḥ kalpitamaṅgalapratisarāḥ ityādau hāsyarasaikaparatvameva | ekaṁ dhyānanimīlanāt ityādau śaṁbhorbhāvāntarairanākṣiptatayā śamasthasyāpi yogyantaraśamādvailakṣaṇyapratipādanena śamaikaparataiva samādhisamaye ityanena sphuṭīkṛtā | ekenākṣṇā ityādau tu samastam api vākyaṁ bhaviṣyadvipralambhaviṣayamiti na kvacidanekatātparyam | yatra tu śleṣādivākyeṣvanekatātparyam api tatra vākyārthabhedena svatantratayā cārthadvayaparatetyadoṣaḥ | yathā—

ślāghyāśeṣatanuṁ sudarśanakaraḥ sarvāṅgalīlājita


trailokyāṁ caraṇāravindalalitenākrāntaloko hariḥ | 


bibhrāṇāṁ mukhamindusundararucaṁ candrātmacakṣurdadha


sthāne yāṁ svatanorapaśyadadhikāṁ sā rukmiṇī vo'vatāt ||

ityādau | tadevamuktaprakāreṇa ratyādyupanibandhe sarvatrāvirodhaḥ | yathā vā śrūyamāṇaratyādipadeṣvapi vākyeṣu tatraiva tātparyaṁ tathāgre darśayiṣyāmaḥ ||34||

ratyutsāhajugupsāḥ krodho hāsaḥ smayo bhayaṁ śokaḥ |

śamam api kecitprāhuḥ puṣṭirnāṭyeṣu naitasya ||35||

**dhanikaḥ: te ca—ratyutsāha iti | **iha śāntarasaṁ prati vādināmanekavidhā vipratipattayaḥ | tatra kecidāhuḥ—nāstyeva śānto rasaḥ | tasyācāryeṇa vibhāvādyapratipādanāllakṣaṇākaraṇāt | anye tu vastutastasyābhāvaṁ varṇayanti | anādikālapravāhāyātarāgadveṣayorucchettumaśakyatvāt | anye tu vīrabībhatsādāvantarbhāvaṁ varṇayanti | evaṁ vadantaḥ śamam api necchanti | yathā tathāstu | sarvathā nāṭakādāvabhinayātmani sthāyitvamasmābhiḥ śamasya niṣidhyate | tasya samastavyāpārapravilayarūpasyābhinayāyogāt | yattu kaiścinnāgānandādau śamasya sthāyitvamupavarṇitam, tattu malayavatyanurāgeṇāprabandhapravṛttena vidyādharacakravartitvaprātyāviruddham | na hyekānukāryavibhāvālambanau viṣayānurāgāparāgāvupalabdhau | ato dayāvīrotsāhasyaiva tatra sthāyitvam | tatraiva śṛṅgārasyāṅgatvena cakravartitvāvāpteś ca phalatvenāvirodhādīpsitameva ca sarvatra kartavyamiti paropakārapravṛttasya vijigīṣornāntarīyakatvena phalaṁ saṁpadyata ityāveditameva prāk | ato’ṣṭāveva sthāyinaḥ | nanu ca—

rasanādrasatvameteṣāṁ madhurādīnāmivoktamācāryaḥ | 


nirvedādiṣvapi tatprakāmamastīti te'pi rasāḥ || 

ityādinā rasāntarāṇāmapyanyairabhyupagatatvātsthāyino’pyanye kalpitā ityavadhāraṇānupapattiḥ ||35||

nirvedādiratādbhūpyādasthāyī svadate katham |

**vairasyāyaiva tatpoṣastenāṣṭau sthāyino matāḥ ||36|| **

**dhanikaḥ: atrocyate—nirvedādi iti | **viruddhāviruddhāviccheditvasya nirvedādīnāmabhāvādasthāyitvam | ata eva te cintādisvasvavyabhicāryantaritā api paritoṣaṁ nīyamānā vairasyamāvahanti | na ca niṣphalāvasānatvameteṣāmasthāyitvanibandhanaṁ hāsyādīnāmapyasthāyitvaprasaṅgāt | pāramparyeṇa tu nirvedādīnām api phalavattvāt | ato niṣphalatvamasthāyitve prayojakaṁ na bhavati | kintu viruddhairaviruddhairbhāvairatiraskṛtatvam | na ca nirvedādīnāmiti na te sthāyinaḥ | tato rasatvam api na teṣāmucyate | ato’sthāyitvādevaiteṣāmarasatā | kaḥ punareteṣāṁ kāvyenāpi saṁbandhaḥ |

na tāvadvācyavācakabhāvaḥ svaśabdairanāveditatvāt | na hi śṛṅgārādiraseṣu kāvyeṣu śṛṅgārādiśabdā ratyādiśabdā vā śrūyante | yena teṣāṁ tatparipoṣasya vābhidheyatvaṁ syāt | yatrāpi ca śrūyante tatrāpi vibhāvādidvārakameva rasatvameteṣāṁ na svaśabdābhidheyatvamātreṇa | nāpi lakṣyalakṣakabhāvastatsāmānyābhidhāyinastu lakṣakasya padasyāprayogāt | nāpi lakṣitalakṣaṇayā tatpratipattiḥ | yathā gaṅgāyāṁ ghoṣaḥ ityādau | tatra hi svārthe srotolakṣaṇe ghoṣasyāvasthānāsaṁbhavātsvārthe skhaladgatirgaṅgāśabdaḥ svārthaṁ vinā bhūtārthopalakṣitaṁ taṭamupalakṣayati | atra tu nāyakādiśabdāḥ svārthe’skhaladgatayaḥ kathamivārthāntaramupalakṣayeyuḥ | ko vā nimittaprayojanābhyāṁ vinā mukhye satyupacaritaṁ prayuñjīta | siṁho māṇavakaḥ ityādivat | ataeva guṇavṛttyāpi neyaṁ pratītiḥ | yadi vācyatvena rasapratipattiḥ syāttadā kevalavācyavācakabhāvamātravyutpannacetasāmapyarasikānāṁ rasāsvādo bhavet | na ca kālpanikatvamavigānena sarvasahṛdayānāṁ rasāsvādodbhūteḥ | ataḥ kecidabhidhālakṣaṇāgauṇībhyo vācyāntaraparikalpitaśaktibhyo vyatiriktaṁ vyañjakatvalakṣaṇaṁ śabdavyāpāraṁ rasālaṅkāravastuviṣayamicchanti | tathāhi | vibhāvānubhāvavyabhicārimukhena rasādipratipattirupajāyamānā kathamiva vācyā syāt | yathā kumārasaṁbhave—

vivṛṇvatī śailasutāpi bhāvamaṅgaiḥ sphuradbālakadambakalpaiḥ | \

sācīkṛtā cārutareṇa tasthau mukhena paryastavilocanena ||

ityādāvanurāgajanyāvasthāviśeṣānubhāvavadgirijālakṣaṇavibhāvopavarṇanādevāśabdāpi śṛṅgārapratītirudeti | rasāntareṣvapyayameva nyāyaḥ | na kevalaṁ raseṣveva yāvadvastumātre’pi | yathā—

bhama dhammia vīsaddho so suṇaho ajja mārio teṇa |


golāṇa̮ikacchakuḍaṅgavāsiṇā dariasīheṇa || 

ityādau niṣedhapratipattiraśabdāpi vyañjakaśaktimūlaiva | tathālaṅkāreṣvapi—

lāvaṇyakāntiparipūritadiṅmukhe'smin


smere'dhunā tava mukhe taralāyatākṣi | 


kṣobhaṁ yadeti na manāgapi tena manye


suvyaktameva jalarāśirayaṁ payodhiḥ ||

ityādiṣu candratulyaṁ tanvīvadanāravindamityādyupamādyalaṅkārapratipattirvyañjakatvanibandhanīti | na cāsāvarthāpattijanyā | anupapadyamānārthāpekṣābhāvāt | nāpi vākyārthatvaṁ vyaṅgyasya tṛtīyakakṣāviṣayatvāt | tathāhi—bhrama dhārmika ityādau padārthaviṣayābhidhālakṣaṇaprathamakakṣātikrāntakriyākārakasaṁsargātmakavidhiviṣayavākyārthakakṣātikrāntatṛtīyakakṣākrānto niṣedhātmā vyaṅgyalakṣaṇo’rtho vyañjakaśaktayadhīnaḥ sphuṭamevāvabhāsate | ato nāsau vākyārthaḥ | nanu ca tṛtīyakakṣāviṣayatvamaśrūyamāṇapadārthatātparyeṣu viṣaṁ bhuṅkṣva ityādivākyeṣu niṣedhārthaviṣayeṣu pratīyata eva vākyārthaḥ | na cātra vyañjakatvavādināpi vākyārthatvaṁ neṣyate tātparyādanyatvāddhvaneḥ | tatra svārthasya dvitīyakakṣāyāmaviśrāntasya tṛtīyakakṣābhāvāt | saiva niṣedhakakṣā tatra dvitīyakakṣāvidhau kriyākārakasaṁsargānupapatteḥ | prakaraṇātpitari vaktari putrasya viṣabhakṣaṇaniyogābhāvāt | rasavadvākyeṣu ca vibhāvapratipattilakṣaṇadvitīyakakṣāyāṁ rasānavagamāt | tad uktam—

apratiṣṭhamaviśrāntaṁ svārthe yatparatāmidam | 


vākyaṁ vigāhate tatra nyāyyā tatparatāsya sā || 


yatra tu svārthaviśrāntaṁ pratiṣṭhāṁ tāvadāgatam |


tatprasarpati tatra syātsarvatra dhvaninā sthitiḥ || 

ityevaṁ sarvatra rasānāṁ vyaṅgyatvameva | vastvalaṅkārayostu kvacidvācyatvaṁ kvacidvyaṅgyatvam | tatrāpi yatra vyaṅgyasya prādhānyena pratipattistatraiva dhvaniḥ, anyatra guṇībhūtavyaṅgyatvam | tad uktam—

yatrārthaḥ śabdo vā yamarthamupasarjanīkṛtasvārthau | 


vyaktaḥ kāvyaviśeṣaḥ sa dhvaniriti sūribhiḥ kathitaḥ ||


pradhāne'nyatra vākyārthe yatrāṅgaṁ tu rasādayaḥ |


kāvye tasminnalaṅkāro rasādiriti me matiḥ || 

yathā—upoḍharāgeṇa ityādi | tasya ca dhvanervivakṣitavācyāvivakṣitavācyatvena dvaividhyam | avivakṣitavācyo’pyatyantatiraskṛtasvārtho’rthāntarasaṁkramitavācyaśceti dvidhā | vivakṣitavācyaś ca asaṁlakṣikramaḥ kramadyotyaśceti dvividhaḥ | tatra rasādīnāmasaṁlakṣyakrame dhvanitvaṁ prādhānyapratītau satyāmaṅgatvena pratītau rasavadalaṅkāra iti ||36||

vācyā prakaraṇādibhyo buddhisthā vā yathā kriyā |

**vākyārthaḥ kārakairyuktā sthāyī bhāvastathetaraiḥ ||37|| **

**dhanikaḥ: atrocyate—vācyā iti | **yathā laukikavākyeṣu śrūyamāṇakriyeṣu gāmabhyāja ityādiṣvaśrūyamāṇakriyeṣu ca dvāraṁ dvāram ityādiṣu svaśabdopādānātprakaraṇādivaśādbuddhisaṁniveśinī kriyaiva kārakopacitā vākyārthastathā kāvyeṣvapi svaśabdopādānātkvacit prītyai navoḍhā priyā ityevamādau, kvacicca prakaraṇādivaśānniyatāvihitavibhāvādyavinābhāvādvā sākṣādbhāvakacetasi viparivartamāno ratyādiḥ sthāyī svasvavibhāvānubhāvavyabhicāribhistattacchabdopanītaiḥ saṁskāraparamparayā paraṁ prauḍhimānīyamāno ratyādivākyārthaḥ | na cāpadārthasya vākyārthatvaṁ nāstīti vācyam | kāryaparyavasāyitvāttātparyaśakteḥ | tathāhi pauruṣeyamapauruṣeyaṁ vākyaṁ sarvaṁ kāryaparam | atatparatve’nupādeyatvādunmattādivākyavatkāvyaśabdānāṁ cānvayavyatirekābhyāṁ niratiśayasukhāsvādavyatirekeṇa pratipādyapratipādakayoḥ pravṛttiviṣayayoḥ prayojanāntarānupalabdheḥ svānandodbhatireva kāryatvenāvadhāryate | tadudbhūtinimittatvaṁ ca vibhāvādisaṁsṛṣṭasya sthāyina evāvagamyate | ato vākyasyābhidhānaśaktistena tena rasenākṛṣyamāṇā tattatsvārthāpekṣitāvāntaravibhāvādipratipādanadvārā svaparyavasāyitāmānīyate | tatra vibhāvādayaḥ padārthasthānīyāstatsaṁsṛṣṭo ratyādirvākyārthaḥ | tadetatkāvyavākyam | yadīyaṁ tāvimau padārthavākyārthau | na caivaṁ sati gītādivatsukhajanakatve’pi vācyavācakabhāvānupayogaḥ | viśiṣṭavibhāvādisāmagrīviduṣāmeva tathāvidharatyādibhāvanāvatāmeva svādodbhūtestadanenātiprasaṅgo’pi nirastaḥ | īdṛśi ca vākyārthanirūpaṇe parikalpitābhidhādiśaktivaśenaiva samastavākyārthāvagataḥ śaktyantaraparikalpanaṁ prayāsaḥ | yathāvocāma kāvyanirṇaye—

tātparyānatirekācca vyañjakatvasya na dhvaniḥ | 


kimuktaṁ syādaśrutārthatātparye'nyoktirūpiṇi || 


viṣaṁ bhakṣaya pūrvo yaścaivaṁ parasutādiṣu | 


prasahyate pradhānatvāddhvanitvaṁ kena vāryate || 


dhvaniścetsvārthaviśrāntaṁ vākyamarthāntarāśrayam | 


tatparatvaṁ tvaviśrāntau tanna viśrāntyasaṁbhavāt ||


etāvatyeva viśrāntistātparyasyeti kiṁ kṛtam | 


yāvatkāryaprasāritvāttātparyaṁ na tulādhṛtam || 


bhrama dhārmika viśrabdhamiti bhramikṛtāspade | 


nirvyāvṛtti kathaṁ vākyaṁ niṣedhamupasarpati || 


pratipādyasya viśrāntirapekṣāpūraṇādyadi | 


vakturvivakṣitaprāpteraviśrāntirna vā katham || 


pauruṣeyasya vākyasya vivakṣā paratantratā |


vaktrabhipretatātparyamataḥ kāvyasya yujyate || 

iti | ato na rasādīnāṁ kāvyena saha vyaṅgyavyañjakabhāvaḥ | kiṁ tarhi bhāvyabhāvakasaṁbandhaḥ kāvyaṁ hi bhāvakam | bhāvyā rasādayaḥ | te hi svato bhavanta eva bhāvakeṣu viśiṣṭavibhāvādimatā kāvyena bhāvyante na cānyatra śabdāntareṣu bhāvyabhāvakalakṣaṇasaṁbandhābhāvātkāvyaśabdeṣvapi tathā bhāvyamiti vācyam | bhāvanākriyāvādibhistathāṅgīkṛtatvāt | kiñca mā cānyatra tathāstvanvayavyatirekābhyāmiha tathāvagamāt | tad uktam—

bhāvābhinayasaṁbandhānbhāvayanti rasānimān |


yasmāttasmādamī bhāvā vijñeyā nāṭyayoktṛbhiḥ ||

iti | kathaṁ punaragṛhītasaṁbandhebhyaḥ padebhyaḥ sthāyyādipratipattiriti celloke tathāvidhaceṣṭāyuktastrīpuṁsādiṣu ratyādyavinābhāvadarśanādihāpi tathopanibandhe sati ratyādyavinābhūtaceṣṭādipratipādakaśabdaśravaṇādabhidheyā vinābhāvena lākṣaṇikī ratyādipratītiḥ | yathā ca kāvyārthasya rasabhāvakatvaṁ tathāgre vakṣyāmaḥ ||37||

**rasaḥ sa eva svādyatvādrasikasyaiva vartanāt | **

**nānukāryasya vṛttatvātkāvyasyātatparatvataḥ ||38|| **

draṣṭuḥ pratītirvrīḍerṣyārāgadveṣaprasaṅgataḥ |

laukikasya svaramaṇīsaṁyuktasyeva darśanāt ||39||

**dhanikaḥ: **kāvyārthopaplāvito rasikavartī ratyādiḥ sthāyībhāvaḥ sa iti pratinirdiśyate | sa ca svādyatāṁ nirbharānandasaṁvidātmatāmāpādyamāno raso rasikavartīti vartamānatvānnānukāryarāmādivartī vṛttatvāttasya | atha śabdopahitarūpatvenāvartamānasyāpi vartamānavadavabhāsanamiṣyata eva | tathāpi tadavabhāsasyāsmadādibhiranubhūyamānatvādasatsamataikāsvādaṁ prati vibhāvatvena tu rāmādervartamānavadavabhāsanamiṣyata eva | kiñca na kāvyaṁ rāmādīnāṁ rasopajananāya kavibhiḥ pravartyate | api tu sahṛdayānānandayitum | sa ca samastabhāvakasvasaṁvedya eva | yadi cānukāryasya rāmādeḥ śṛṅgāraḥ syāttato nāṭakādau taddarśane laukika iva nāyake śṛṅgāriṇi svakāntāsaṁyukte dṛśyamāne śṛṅgāravānayamiti prekṣakāṇāṁ pratītimātraṁ bhavenna rasānāṁ svādaḥ satpuruṣāṇāṁ ca lajjetareṣāṁ tvasūyānurāgāpahārecchādayaḥ prasajyeran | evaṁ ca sati rasādīnāṁ vyaṅgyatvamapāstam | anyato labdhasattākaṁ vastvanyenāpi vyajyate | pradīpeneva ghaṭādi | na tu tadānīmevābhivyañjakatvābhimatairāpādya svabhāvam | bhāvyante ca vibhāvādibhiḥ prekṣakeṣu rasā ityāveditameva |

nanu ca sāmājikāśrayeṣu raseṣu ko vibhāvaḥ | kathaṁ ca sītādīnāṁ ca devīnāṁ vibhāvatvenāvirodha ucyate ||38-39||

**dhīrodāttādyavasthānāṁ rāmādiḥ pratipādakaḥ | **

vibhāvayati ratyādīnsvadante rasikasya te ||40||

**dhanikaḥ: **na hi kavayo yogina iva dhyānacakṣuṣā dhyātvā prātisvikīṁ rāmādīnāmavasthāṁ itihāsavadupanibadhnanti | kiṁ tarhi sarvalokasādhāraṇāḥ svotprekṣākṛtasannidhayo dhīrodāttādyavasthāḥ kvacidāśrayamātradāyinyo dadhati ||40||

**tā eva ca parityaktaviśeṣā rasahetavaḥ |41a| **

**dhanikaḥ: **tatra sītādiśabdāḥ parityaktajanakatanayādiviśeṣāḥ strīmātravācinaḥ kimivāniṣṭaṁ kuryuḥ ||41a||

krīḍatāṁ mṛṇmayairyadvaddālānāṁ dviradādibhiḥ ||41b||

**svotsāhaḥ svadate tadvacchrotṛṇāmarjunādibhiḥ |42a| **

**dhanikaḥ: kimarthaṁ tarhyupādīyanta iti ceducyate—krīḍatāṁ iti | **etad uktaṁ bhavati | nātra laukikaśṛṅgārādivatstryādivibhāvādīnāmupayogaḥ | kiṁ tarhi pratipāditaprakāreṇa laukikarasavilakṣaṇatvaṁ nāṭyarasānām | yadāha—aṣṭau nāṭyarasāḥ smṛtāḥ iti ||41b-42a||

kāvyārthabhāvanāsvādo nartakasya na vāryate ||42b||

**dhanikaḥ: **nartako’pi na laukikarasena rasavānbhavati | tadānīṁ bhogyatvena svamahilāderagrahaṇātkāvyārthabhāvanayā tvasmadādivatkāvyarasāsvādo’syāpi na vāryate |||42b||

svādaḥ kāvyārthasaṁbhedādātmānandasamudbhavaḥ | vikāśavistarakṣobhavikṣepaiḥ sa caturvidhaḥ ||43||

śṛṅgāravīravībhatsaraudreṣu manasaḥ kramāt | hāsyādbhutabhayotkarṣakaruṇānāṁ ta eva hi ||44||

**atastajjanyatā teṣāmata evāvadhāraṇam |45a| **

**dhanikaḥ: **kathaṁ ca kāvyātsvādodbhūtiḥ kimātmā cāsāviti vyutpādyate—

kāvyārthena vibhāvādi saṁsṛṣṭasthāyyātmakena bhāvakacetasaḥ saṁbhede’nyonyasaṁcalane pratyastamitasvaparavibhāge sati prabalatarasvānandodbhūtiḥ svādaḥ | tasya ca sāmānyātmakatve’pi pratiniyatavibhāvādikāraṇajanyatvena saṁbhedena caturdhā cittabhūmayo bhavanti | tadyathā—śṛṅgāre vikāsaḥ, vīre vistaraḥ, bībhatse kṣobhaḥ, raudre vikṣepa iti | tadanyeṣāṁ caturṇāṁ hāsyādbhutabhayānakakaruṇānāṁ svasāmagrīlabdhaparipoṣāṇāṁ ta eva catvāro vikāsādyāścetasaḥ saṁbhedāḥ | ata eva—

śṛṅgārāddhi bhaveddhāsyo raudrācca karuṇo rasaḥ |


vīrāccaivādbhutotpattirbībhatsācca bhayānakaḥ ||

iti | hetuhetumadbhāva eva saṁbhedāpekṣayā darśito na kāryakāraṇabhāvābhiprāyeṇa teṣāṁ kāraṇāntarajanyatvāt |

śṛṅgārānukṛtiryā tu sa hāsya iti kīrtitaḥ |

ityādinā vikāsādisaṁbhedaikatvasyaiva sphuṭīkaraṇādavadhāraṇamapyata evāṣṭāviti saṁbhedānāṁ bhāvāt | nanu ca yuktaṁ śṛṅgāravīrahāsyādiṣu pramodātmakeṣu vākyārthasaṁbhedādānandodbhava iti | karuṇādau tu duḥkhātmakatve kathamivāsau prāduṣyāt | tathāhi | tatra karuṇātmakakāvyaśravaṇādduḥkhāvibhāvo’śrupātādayaś ca rasikānām api prādurbhavanti | na caitadānandātmakatve sati yujyate | satyametat | kintu tādṛśa evāsāvānandaḥ sukhaduḥkhātmako yathā praharaṇādiṣu saṁbhogāvasthāyāṁ kuṭṭamite strīṇāmanyaś ca laukikātkaruṇātkāvyakaruṇaḥ | tathāhyatrottarottarā rasikānāṁ pravṛttayaḥ | yadi vā laukikakaruṇavaduḥkhātmakatvameveha syāttadā na kaścittatra pravarteta | tataḥ kāruṇyaikarasānāṁ rāmāyaṇādimahāprabandhānāmuccheda eva bhavedaśrupātādayaśceti vṛttavarṇanākarṇanena vinipātiteṣu laukikavaiklavyadarśanādivatprekṣakāṇāṁ prādurbhavanto na virudhyante | tasmādrasāntaravatkaruṇasyāpyānandātmakatvameva |

nanu śāntarasasyānabhidheyatvādyadyapi nāṭye’nupraveśo nāsti tathāpi sūkṣmātītādivastūnāṁ sarveṣām api śabdapratipādyatāyā vidyamānatvātkāvyaviṣayatvaṁ na nivāryate ||43-45a||

śamaprakarṣo nirvācyo muditādestadātmatā ||45b||

**dhanikaḥ: atastaducyate—śamaprakarṣo iti | **śānto hi yadi tāvat—

na yatra duḥkhaṁ na sukhaṁ na cintā na dveṣarāgau na ca kācidicchā |


rasastu śāntaḥ kathito munīndraiḥ sarveṣu bhāveṣu śamapradhānaḥ || 

ityevaṁlakṣaṇaḥ, tadā tasya mokṣāvasthāyāmevātmasvarūpāpattilakṣaṇāyāṁ prādurbhāvāttasya ca svarūpeṇānirvacanīyatā | tathāhi śrutir api sa eṣa neti netyanyāpoharūpeṇāha na ca tathābhūtasya śāntarasasya sahṛdayāḥ svādayitāraḥ santyatha tadupāyabhūto muditāmaitrīkaruṇopekṣādilakṣaṇastasya ca vikāśavistārakṣobhavikṣeparūpataiveti | tad uktyaiva śāntarasāsvādo nirūpitaḥ |||45b||

padārthairindunirvedaromāñcādisvarūpakaiḥ | kāvyādvibhāvasaṁcāryanubhāvaprakhyatāṁ gataiḥ ||46||

**bhāvitaḥ svadate sthāyī rasaḥ sa parikīrtitaḥ |47a| **

**dhanikaḥ: idānīṁ vibhāvādiviṣayāvāntarakāvyavyāpārapradarśanapūrvakaḥ prakaraṇenopasaṁhāraḥ pratipādyate—padārthair iti | **atiśayoktirūpakāvyavyāpārāhitaviśeṣaiścandrādyairuddīpanavibhāvaiḥ pramadāprabhṛtibhirālambanavibhāvairnirvedādibhirvyabhicāribhāvai romāñcāśrubhrūkṣepakaṭākṣādyairanubhāvairavāntaravyāpāratayā padārthībhūtairvākyārthaḥ sthāyībhāvo vibhāvito bhāvarūpatāmānītaḥ svadate sa rasa iti prākprakaraṇe tātparyam |

viśeṣalakṣaṇānyucyante—tatrācāryeṇa sthāyināṁ ratyādīnāṁ śṛṅgārādīnāṁ ca pṛthaglakṣaṇāni vibhāvādipratipādanenoditāni ||45-47a||

lakṣaṇaikyaṁ vibhāvaikyādabhedādrasabhāvayoḥ ||47b||

**dhanikaḥ: **atra tu—lakṣaṇaikyaṁ iti | kriyata iti vākyaśeṣaḥ ||47b||

**ramyadeśakalākālaveṣabhogādisevanaiḥ | **

**pramodātmā ratiḥ saiva yūnoranyonyaraktayoḥ | **

prahṛṣyamāṇā śṛṅgāro madhurāṅgaviceṣṭitaiḥ ||48||

**dhanikaḥ: tatra tāvacchṛṅgāraḥ—ramyadeśa iti | **itthamupanibadhyamānaṁ kāvyaṁ śṛṅgārāsvādāya prabhavatīti | kavyupadeśaparametat |

tatra deśavibhāvo yathottararāmacarite—

smarasi sutanu tasminparvate lakṣmaṇena


prativihitasaparyāsusthayostānyahāni | 


smarasi sarasatīrāṁ tatra godāvarīṁ  vā


smarasi ca tadupānteṣvāvayorvartanāni || 

kalāvibhāvo yathā—

hastairantarnihitavacanaiḥ sūcitaḥ samyagarthaḥ


pādanyāsairlayamupagatastanmayatvaṁ raseṣu | 


śākhāyonirmṛdurabhinayaḥ ṣaḍvikalpo'nuvṛttair


bhāve bhāve nudati viṣayānrāgabandhaḥ sa eva || 

yathā ca—

vyaktirvyañjanadhātunā daśavidhenāpyatra labdhāmunā


vispaṣṭo drutamadhyalambitaparicchinnastridhāyaṁ layaḥ | 


gopucchapramukhāḥ krameṇa gatayastisro'pi saṁpāditās


tattvaughānugatāś ca vādyavidhayaḥ samyaktrayo darśitāḥ || 

kālavibhāvo yathā kumārasaṁbhave—

asūta sadyaḥ kusumānyaśokaḥ skandhātprabhṛtyeva sapallavāni |


pādena cāpaikṣata sundarīṇāṁ saṁparkamāsiñjitanūpureṇa || 

ityupakrame—

madhu dvirephaḥ kusumaikapātre papau priyāṁ svāmanuvartamānaḥ |


śṛṅgeṇa saṁsparśanimīlitākṣīṁ mṛgīmakaṇḍūyata kṛṣṇasāraḥ || 

veṣavibhāvo yathā tatraiva—

aśokanirbhartsitapadmarāgamākṛṣṭahemadyutikarṇikāram |


muktākalāpīkṛtasinduvāraṁ vasantapuṣpābharaṇaṁ vahanti || 

upabhogavibhāvo yathā—

cakṣurluptamaṣīkaṇaṁ kavalitastāmbūlarāgo'dhare


viśrāntā kabarī kapolaphalake lupteva gātradyutiḥ |


jāne saṁprati mānini praṇayinā kairapyupāyakramair


bhagno mānamahātarustaruṇi te cetaḥsthalīvardhitaḥ || 

pramodātmā ratiryathā mālatīmādhave—

jagati jayinaste te bhāvā navendukalādayaḥ 


prakṛtimadhurāḥ santyevānye mano madayanti ye | 


mama tu yadiyaṁ yātā loke vilocanacandrikā


nayanaviṣayaṁ janmanyekaḥ sa eva mahotsavaḥ || 

yuvativibhāvo yathā mālavikāgnimitre—

dīrghākṣaṁ śaradindukānti vadanaṁ bāhū natāvaṁsayoḥ


saṁkṣiptaṁ nibiḍonnatastanamuraḥ pārśve pramṛṣṭe iva | 


madhyaḥ pāṇimito nitamba jaghanaṁ pādāvarālāṅgulī


chando nartayituryathaiva manasaḥ spaṣṭaṁ tathāsyā vapuḥ || 

yūnorvibhāvo yathā mālatīmādhave—

bhūyo bhūyaḥ savidhanagarīrathyayā paryaṭantaṁ


dṛṣṭvā dṛṣṭvā bhavanavalabhītuṅgavātāyanasthā | 


sākṣātkāmaṁ navamiva ratirmālatī mādhavaṁ yad


gāḍhotkaṇṭhā lulitalalitairaṅgakaistāmyatīti || 

anyonyānurāgo yathā tatraiva—

yāntyā muhurvalitakandharamānanaṁ ta


dāvṛttavṛttaśatapatranibhaṁ vahantyā | 


digdho'mṛtena ca viṣeṇa ca pakṣmalākṣyā


gāḍhaṁ nikhāta iva me hṛdaye kaṭākṣaḥ || 

madhurāṅgaviceṣṭitaṁ yathā tatraiva—

stimitavikasitānāmullasadbhrūlatānāṁ


masṛṇamukulitānāṁ prāntavistārabhājām | 


pratinayananipāte kiñcidākuñcitānāṁ 


vividhamahamabhūvaṁ pātramālokitānām || ||48||

**ye sattvajāḥ sthāyina eva cāṣṭau **

triṁśattrayo ye vyabhicāriṇaś ca |

ekonapañcāśadamī hi bhāvā

**yuktyā nibaddhāḥ paripoṣayanti | **

ālasyamaugryaṁ maraṇaṁ jugupsā

tasyāśrayādvaitaviruddhamiṣṭam ||49||

**dhanikaḥ: **trayastriṁśadvyabhicāriṇaścāṣṭau sthāyina aṣṭau sāttvikāścetyekonapañcāśat | yuktāṅgatvenopanibadhyamānāḥ śṛṅgāraṁ saṁpādayantyālasyaugryajugupsāmaraṇādīnyekālambanavibhāvāśrayatvena sākṣādaṅgatvena copanibadhyamānāni virudhyante | prakārāntareṇa cāvirodhaḥ prākpratipādita eva ||49||

ayogo viprayogaś ca saṁbhogaśceti sa tridhā |50a|

**dhanikaḥ: **vibhāgastu—ayogo iti | ayogaviprayogaviśeṣatvādvipralambhasyaitatsāmānyābhidhāyitvena vipralambha śabda upacaritavṛttirmā bhūditi na prayuktaḥ | tathāhi | dattvā saṁketamaprāpte’vadhyatikrame sādhyena nāyikāntarānusaraṇācca vipralambhaśabdasya mukhyaprayogo vañcanārthatvāt ||50a||

tatrāyogo’nurāge’pi navayorekacittayoḥ ||50b||

**pāratantryeṇa daivādvā viprakarṣādasaṁgamaḥ |51a| **

**dhanikaḥ: **yogo’nyonyasvīkārastadabhāvastvayogaḥ | pāratantryeṇa viprakarṣāddaivapitrādyāyattatvātsāgarikāmālatyorvatsarājamādhavābhyāmiva daivādgaurīśivayorivāsamāgamo’yogaḥ ||50-51a||

daśāvasthaḥ sa tatrādāvabhilāṣo’tha cintanam ||51b||

**smṛtirguṇakathodvegapralāponmādasaṁjvarāḥ | **

jaḍatā maraṇaṁ ceti duravasthaṁ yathottaram ||52||

**abhilāpaḥ spṛhā tatra kānte sarvāṅgasundare | **

dṛṣṭe śrute vā tatrāpi vismayānandasādhvasāḥ ||53||

sākṣātpratikṛtisvapnacchāyāmāyāsu darśanam | śrutirvyājātsakhīgītamāgadhādiguṇastuteḥ ||54||

**dhanikaḥ: **abhilāṣo yathā śākuntale—

asaṁśayaṁ kṣatraparigrahakṣamā yadāryamasyāmabhilāṣi me manaḥ |


satāṁ hi saṁdehapadeṣu vastuṣu pramāṇamantaḥkaraṇapravṛttayaḥ || 

vismayo yathā—

stanāvālokya tanvaṅgyāḥ śiraḥ kampayate yuvā |


tayorantaranirmagnāṁ dṛṣṭimutpāṭayanniva || 

ānando yathā viddhaśālabhañjikāyām—

sudhābaddhagrāsairupavanacakoraiḥ kavalitāṁ


kirañjyotsnāmacchāṁ lavaliphalapākapraṇayinīm | 


upaprākārāgraṁ prahiṇu nayane tarkaya manā


ganākāśe ko'yaṁ galitahariṇaḥ śītakiraṇaḥ || 

sādhvasaṁ yathā kumārasaṁbhave—

taṁ vīkṣya vepathumatī sarasāṅgayaṣṭir


nikṣepaṇāya padamuddhṛtamudvahantī | 


mārgācalavyatikarākuliteva sindhuḥ


śailādhirājatanayā na yayau na tasthau || 

yathā vā—

vyāhṛtā prativaco na saṁdadhe gantumaicchadavalambitāṁśukā | 


sevate sma śayanaṁ parāṅmukhī sā tathāpi rataye pinākinaḥ || ||51b-54||

**sānubhāvavibhāvāstu cintādyāḥ pūrvadarśitāḥ |55a| **

**dhanikaḥ: **guṇakīrtanaṁ tu spaṣṭatvānna vyākhyātam ||55a||

daśāvasthatvamācāryaiḥ prāyo vṛttyā nidarśitam ||55b||

mahākaviprabandheṣu dṛśyate tadanantatā |

dṛṣṭe śrute’bhilāṣācca kiṁ nautsukyaṁ prajāyate ||56||

**aprāptau kiṁ na nirvedo glāniḥ kiṁ nāticintanāt |57a| **

**dhanikaḥ: diṅmātraṁ tu—daśāvasthatvam iti | **śeṣaṁ pracchannakāmitādi kāmasūtrādavagantavyam ||56b-57a||

viprayogastu viśleṣo rūḍhavisrambhayordvidhā ||57b||

**mānapravāsabhedena māno’pi praṇayerṣyayoḥ |58a| **

**dhanikaḥ: atha viprayogaḥ—viprayogastu iti | **prāptayoraprāptirviprayogaḥ | tasya dvau bhedau—mānaḥ pravāsaś ca | mānaviprayogo’pi dvividhaḥ—praṇayamāna īrṣyāmānaśceti ||57b-58a||

tatra praṇayamānaḥ syātkopāvasitayordvayoḥ ||58b||

**dhanikaḥ: **premapūrvako vaśīkāraḥ praṇayaḥ | tadbhaṅgo mānaḥ praṇayamānaḥ | sa ca dvayornāyakayorbhavati | tatra nāyakasya yathottararāmacarite—

asminneva latāgṛhe tvamabhavastanmārgadattekṣaṇaḥ


sā haṁsaiḥ kṛtakautukā ciramabhūdgodāvarīsaikate | 


āyāntyā paridurmanāyitamiva tvāṁ vīkṣya baddhastayā


kātaryādaravindakuḍmalanibho mugdhaḥ praṇāmāñjaliḥ || 

nāyikāyā yathā śrīvākpatirājadevasya—

praṇayakupitāṁ dṛṣṭvā devīṁ sasaṁbhramavismitas


tribhuvanagururbhītyā sadyaḥ praṇāmaparo'bhavat | 


namitaśiraso gaṅgāloke tayā caraṇāhatā


vavatu bhavatastryakṣasyaitadvilakṣamavasthitam || 

ubhayoḥ praṇayamāno yathā—

peṇaakuviāṇa dohṇavi aliapasuttāṇa māṇaintāṇam | 


ṇiccalaṇiruddhaṇīsāsadiṇṇaaṇṇāṇa ko mallo || ||58b||

**strīṇāmīrṣyākṛto mānaḥ kopo’nyāsaṅgini priye | **

śrute vānumite dṛṣṭe śrutistatra sakhīmukhāt ||59|| utsvapnāyitabhogāṅkagotraskhalanakalpitaḥ |

**tridhānumāniko dṛṣṭaḥ sākṣādindriyagocaraḥ ||60|| **

**dhanikaḥ: **īrṣymānaḥ punaḥ strīṇāmeva nāyikāntarasaṅgini svakānte upalabdhe satyanyāsaṅgaḥ śruto vānumito dṛṣṭo vā syāt | tatra śravaṇaṁ sakhīvacanāttasyā viśvāsyatvāt | yathā mamaiva—

subhru tvaṁ navanītakalpahṛdayā kenāpi durmantriṇā


mithyaiva priyakāriṇā madhumukhenāsmāsu caṇḍīkṛtā | 


kiṁ tvetadvimṛśa kṣaṇaṁ praṇayināmeṇākṣi kaste hitaḥ


kiṁ dhātrītanayā vayaṁ kimu sakhī kiṁ vā kimasmatsuhṛt || 

utsvapnāyito yathā rudrasya—

nirmagnena mayāmbhasi smarabharādālī samāliṅgitā


kenālīkamidaṁ tavādya kathitaṁ rādhe mudhā tāmyasi | 


ityutsvapnaparamparāsu śayane śrutvā vacaḥ śārṅgiṇaḥ


savyājaṁ śithilīkṛtaḥ kamalayā kaṇṭhagrahaḥ pātu vaḥ || 

bhogāṅkānumito yathā—

navanakhapadabhaṅgaṁ gopayasyaṁśukena


sthagayasi punaroṣṭhaṁ pāṇinā dantadaṣṭam | 


pratidiśamaparastrīsaṅgaśaṁsī visarpan


navaparimalagandhaḥ kena śakyo varītum || 

gotraskhalanakalpito yathā—

kelīgottakkhalaṇe vikuppae keavaṁ aāṇantī |


duṭṭha uasu parihāsaṁ jāā saccaṁ via paruṇṇā || 

dṛṣṭo yathā śrīmuñjasya—

praṇayakupitāṁ dṛṣṭvā devīṁ sasaṁbhramavismitas


tribhuvanagururmītyā sadyaḥ praṇāmaparo'bhavat | 


namitaśiraso gaṅgāloke tayā caraṇāhatā


vavatu bhavatastryakṣasyaitadvilakṣamavasthitam || ||59-60||

**yathottaraṁ guruḥ ṣaḍbhirūpāyaistamupācaret | **

sāmnā bhedena dānena natyupekṣārasāntaraiḥ ||61||

**tatra priyavacaḥ sāma bhedastatsakhyupārjanam | **

dānaṁ vyājena bhūṣādeḥ pādayoḥ patanaṁ natiḥ ||62||

**sāmādau tu parikṣīṇe syādupekṣāvadhīraṇam | **

rabhasatrāsaharṣādeḥ kopabhraṁśo rasāntaram ||63||

**kopaceṣṭāś ca nārīṇāṁ prāgeva pratipāditāḥ |64a| **

**dhanikaḥ: eṣām—yathottaraṁ iti | **tatra priyavacaḥ sāma yathā mamaiva—

smitajyotsnābhiste dhavalayati viśvaṁ mukhaśaśī


dṛśaste pīyūṣadravamiva vimuñcanti paritaḥ | 


vapuste lāvaṇyaṁ kirati madhuraṁ dikṣu tadidaṁ


kutaste pāruṣyaṁ sutanu hṛdayenādya guṇitam || 

yathā vā—

indīvareṇa nayanaṁ mukhamambujena kundena dantamadharaṁ navapallavena | 


aṅgāni campakadalaiḥ sa vidhāya vedhāḥ kānte kathaṁ racitavānupalena cetaḥ ||[^12] 

nāyikāsakhīsamāvarjanabhedo yathā mamaiva—

kṛte'pyājñābhaṅge kathamiva mayā te praṇatayo


dhatāḥ smitvā haste visṛjasi ruṣaṁ subhru bahuśaḥ | 


prakopaḥ ko'pyanyaḥ punarayamasīmādya guṇito


vṛthā yatra snigdhāḥ priyasahacarīṇām api giraḥ || 

dānaṁ vyājena bhūṣāderyathā māghe—

muhurupahasitāmivālinādair


vitarasi naḥ kalikāṁ kimarthamenām | 


adhirajani gatena[^13] dhāmni tasyāḥ


śaṭha kalireva mahāṁstvayādya dattaḥ || 

pādayoḥ patanaṁ natiryathā—

ṇeurakoḍivilaggaṁ cihuraṁ daiassa pāapaḍiassa |


hiaaṁ māṇapautthaṁ ummoaṁ tti ccia kahei || 

upekṣā tadavadhīraṇaṁ yathā—

kiṁ gatena na hi yuktamupaituṁ neśvare paruṣatā sakhi sādhvī |


ānayainamanunīya kathaṁ vā vipriyāṇi janayannanuneyaḥ || 

rabhasatrāsaharṣāde rasāntarātkopabhraṁśo yathā mamaiva—

abhivyaktālīkaḥ sakalaviphalopāyavibhavaś


ciraṁ dhyātvā sadyaḥ kṛtakṛtakasaṁrambhanipuṇam | 


itaḥ pṛṣṭhe pṛṣṭhe kimidamiti saṁtrāsya sahasā


kṛtāśleṣāṁ dhūrtaḥ smitamadhuramāliṅgati vadhūm || ||61-64a||

kāryataḥ saṁbhramācchāpātpravāso bhinnadeśatā ||64b||

dvayostatrāśruniḥśvāsakāryalambālakāditā |

sa ca bhāvī bhavanbhūtastridhādyo buddhipūrvakaḥ ||65||

**dhanikaḥ: atha pravāsaviprayogaḥ—kāryataḥ iti | **ādyaḥ kāryajaḥ samudragamanasevādikāryavaśapravṛttau buddhipūrvakatvādbhūtabhavipyadvartamānatayā trividhaḥ |

tatra yāsyatpravāso yathā—

hontapahiassa jāā āucchaṇajīadhāraṇarahassam |


pucchantī bhamai gharaṁ gharesu piavirahasahirīā || 

gacchatpravāso yathāmaruśatake—

praharaviratau madhye vāhnastato'pi pare'thavā


dinakṛti gate vāstaṁ nātha tvamadya sameṣyasi | 


iti dinaśataprāpyaṁ deśaṁ priyasya yiyāsato


harati gamanaṁ bālālāpaiḥ sabāṣpagalajjalaiḥ || 

yathā vā tatraiva—

deśairantaritā śataiś ca saritāmurvībhṛtāṁ kānanair


yatnenāpi na yāti locanapathaṁ kānteti jānannapi | 


udgrīvaścaraṇārdharuddhavasudhaḥ kṛtvāśrupūrṇe dṛśau


tāmāśāṁ pathikastathāpi kim api dhyātvā ciraṁ tiṣṭhati || 

gatapravāso yathā meghadūte—

utsaṅge vā malinavasane saumya nikṣipya vīṇāṁ


madgotrāṅkaṁ viracitapadaṁ geyamudgātukāmā | 


tantrīmārdrāṁ nayanasalilaiḥ sārayitvā kathañcid


bhūyo bhūyaḥ svayam api kṛtāṁ mūrcchanāṁ vismarantī || 

āgacchadāgatayostu pravāsābhāvādeṣyatpravāsasya ca gatapravāsāviśeṣāstraividhyameva yuktam ||64b-65||

**dvitīyaḥ sahasotpanno divyamānuṣaviplavāt |66a| **

**dhanikaḥ: **utpātanirghātavātādijanyaviplavātparacakrādijanyaviplavādvābuddhipūrvakatvādekarūpa eva saṁbhramajaḥ pravāsaḥ | yathorvaśīpurūravasorvikramorvaśyām | yathā ca kapālakuṇḍalāpahṛtāyāṁ mālatyāṁ mālatīmādhavayoḥ ||66a||

svarūpānyatvakaraṇācchāpajaḥ sannidhāvapi ||66b||

**dhanikaḥ: **yathā kādambaryāṁ vaiśaṁpāyanasyeti ||66b||

mṛte tvekatra yatrānyaḥ pralapecchoka eva saḥ |

vyāśrayatvānna śṛṅgāraḥ pratyāpanne tu netaraḥ ||67||

**dhanikaḥ: **yathendumatīmaraṇādajasya karuṇa eva raghuvaṁśe | kādambaryāṁ tu prathamaṁ karuṇa ākāśasarasvatīvacanādūrdhvaṁ pravāsaśṛṅgāra eveti ||67||

**praṇayāyogayorutkā pravāse proṣitapriyā | **

kalahāntariterṣyāyāṁ vipralabdhā ca khaṇḍitā ||68||

**dhanikaḥ: **tatra nāyikāṁ prati niyamaḥ—praṇayā iti ||68||

**anukūlau niṣevete yatrānyonyaṁ vilāsinau | **

darśanasparśanādīni sa saṁbhogo mudānvitaḥ ||69||

**dhanikaḥ: atha saṁbhogaḥ—anukūlau iti | **yathottararāmacarite—

kim api kim api mandaṁ mandamāsattiyogā


daviralitakapolaṁ jalpatorakrameṇa | 


sapulakaparirambhavyāpṛtaikaikadoṣṇo


raviditagatayāmā rātrireva vyaraṁsīt || 

athavā | priye, kimetat |

viniścetuṁ śakyo na sukhamiti vā duḥkhamiti vā


pramoho nidrā vā kimu viṣavisarpaḥ kimu madaḥ | 


tava sparśe sparśe mama hi parimūḍhendriyagaṇo


vikāraḥ ko'pyantarjaḍayati ca tāpaṁ ca kurute || 

yathā ca mamaiva—

lāvaṇyāmṛtavarṣiṇi pratidiśaṁ kṛṣṇāgaruśyāmale


varṣāṇāmiva te payodharabhare tanvaṅgi dūronnate | nāsāvaṁśamanojñaketakatanurbhrūpatragarbhollasat


puṣpaśrīstilakaḥ sahelamalakairbhṛṅgairivāpīyate || ||69||

ceṣṭāstatra pravartante līlādyā daśa yoṣitām |

dākṣiṇyamārdavapremṇāmanurūpāḥ priyaṁ prati ||70||

**dhanikaḥ: **tāś ca sodāhṛtayo nāyakaprakāśe darśitāḥ ||70||

ramayeccāṭukṛtkāntaḥ kalākrīḍādibhiś ca tām |

na grāmyamācaretkiñcinnarmabhraṁśakaraṁ na ca ||71||

**dhanikaḥ: **grāmyaḥ saṁbhogo raṅge niṣiddho’pi kāvye’pi na kartavya iti punarniṣidhyate | yathā ratnāvalyām—

spṛṣṭastvayaiṣa dayite smarapūjāvyāpṛtena hastena |


udbhinnāparamṛdutarakisalaya iva lakṣyate'śokaḥ || 

ityādi | nāyakanāyikākaiśikīvṛttināṭakanāṭikālakṣaṇāyuktaṁ kaviparamparāvagataṁ svayamaucityasaṁbhāvanānuguṇyenotprekṣitaṁ cānusaṁdadhānaḥ sukaviḥ śṛṅgāramupanibadhnīyāt ||71||

vīraḥ pratāpavinayādhyavasāyasattva

**mohāviṣādanayavismayavikramādyaiḥ | **

utsāhabhūḥ sa ca dayāraṇadānayogās

tredhā kilātra matigarvadhṛtipraharṣāḥ ||72||

**dhanikaḥ: atha vīraḥ—vīraḥ iti | **pratāpavinayādibhirvibhāvitaḥ karuṇāyuddhadānādyairanubhāvito garvadhṛtiharṣāmarṣasmṛtimativitarkaprabhṛtibhirbhāvita utsāhaḥ sthāyī svadate bhāvakamanovistārānandāya prabhavatītyeṣa vīraḥ | tatra dayāvīro yathā nāgānande jīmūtavāhanasya | yuddhavīro vīracarite rāmasya | dānavīraḥ paraśurāmabaliprabhṛtīnām | tyāgaḥ saptasamudramudritamahīnirvyājadānāvadhiḥ iti |

kharvagranthivimuktasaṁdhi vikasadvakṣaḥsphuratkaustubhaṁ


niryannābhisarojakuḍmalakuṭīgambhīrasāmadhvani | 


pātrāvāptisamutsukena balinā sānandamālokitaṁ


pāyādvaḥ kramavardhamānamahimāścaryaṁ murārervapuḥ || 

yathā ca mamaiva—

lakṣmīpayodharotsaṅgakuṅkamāruṇito hareḥ |


balireṣa sa yenāsya bhikṣāpātrīkṛtaḥ karaḥ || 

vinayādiṣu pūrvamudāhṛtamanusaṁdheyam | pratāpaguṇāvarjanādinā vīrāṇām api bhāvāstraidhaṁ prāyovādaḥ | prasvedaraktavadananayanādikrodhānubhāvarahito yuddhavīro’nyathā raudraḥ ||72||

bībhatsaḥ kṛmipūtigandhivamathuprāyairjugupsaikabhūr

udvegī rudhirāntrakīkasavasāmāṁsādibhiḥ kṣobhaṇaḥ | vairāgyājjaghanastanādiṣu ghṛṇāśuddho’nubhāvairvṛto

**nāsāvaktravikūṇanādibhirihāvegārtiśaṅkādayaḥ ||73|| **

**dhanikaḥ: atha bībhatsaḥ—bībhatsaḥ iti | **atyantāhṛdyaiḥ kṛmipūtigandhiprāyavibhāvairudbhūto jugupsāsthāyibhāvaparipoṣaṇalakṣaṇa udvegī bībhatsaḥ | yathā mālatīmādhave—

utkṛtyotkṛtya kṛttiṁ prathamamatha pṛthūcchopabhūyāṁsi māṁsā


nyaṁsasphikpṛṣṭhapiṇḍādyavayavasulabhānyugrapūtīni jagdhvā | 


ārtaḥ paryastanetraḥ prakaṭitadaśanaḥ pretaraṅkaḥ karaṅkā


daṅkasthādasthisaṁsthaṁ sthapuṭagatam api kravyamavyagramatti ||[^14] 

rudhirāntravasākīkasamāṁsādivibhāvaḥ kṣobhaṇo bībhatsaḥ |

yathā vīracarite—

āntraprotabṛhatkapālanalakakrūrakvaṇatkaṅkaṇa


prāyapreṅkhitabhūribhūṣaṇaravairāghoṣayantyambaram | 


pītoccharditaraktakardamaghanaprāgbhāraghorollasad


vyālolastanabhārabhairavavapurbandhoddhataṁ dhāvati || 

ramyeṣvapi ramaṇīyajaghanastanādiṣu vairāgyāddhṛṇāśuddho bībhatsaḥ | yathā—

lālāṁ vaktrāsavaṁ vetti māṁsapiṇḍau payodharau |


māṁsāsthikūṭaṁ jaghanaṁ janaḥ kāmagrahāturaḥ || 

na cāyaṁ śānta eva virakto yato bībhatsamāno virajyate ||73||

**krodho matsaravairivaikṛtamayaiḥ poṣo’sya raudro’nujaḥ **

kṣobhaḥ svādharadaṁśakampabhrukuṭisvedāsyarāgairyutaḥ | śastrollāsavikatthanāṁsadharaṇīghātapratijñāgrahair

atrāmarṣamadau smṛtiścapalatāsūyaugryavegādayaḥ ||74||

**dhanikaḥ: atha raudraḥ—krodho iti | **mātsaryavibhāvo raudro yathā vīracarite—

tvaṁ brahmavarcasadharo yadi vartamāno


yadvā svajātisamayena dhanurdharaḥ syāḥ | 


ugreṇa bhostava tapastapasā dahāmi


pakṣāntarasya sadṛśaṁ paraśuḥ karoti || 

vairivaikṛtādiryathā veṇīsaṁhāre—

lākṣāgṛhānalaviṣānnasabhāpraveśaiḥ  


prāṇeṣu vittanicayeṣu ca naḥ prahṛtya | 


ākṛṣṭapāṇḍavavadhūparidhānakeśāḥ


svasthā bhavantu mayi jīvati dhārtarāṣṭrāḥ || 

ityevamādivibhāvaiḥ prasvedaraktavadananayanādyanubhāvairamarṣādivyabhicāribhiḥ krodhaparipoṣo raudraḥ | paraśurāmabhīmasenaduryodhanādivyavahāreṣu vīracarita-veṇīsaṁhārāderanugantavyaḥ ||74||

**vikṛtākṛtivāgveṣairātmano’tha parasya vā | **

hāsaḥ syātparipoṣo’sya hāsyastriprakṛtiḥ smṛtaḥ ||75||

**dhanikaḥ: atha hāsyaḥ—vikṛtākṛti iti | **ātmasthānvikṛtaveṣabhāṣādīnparasthānvā vibhāvānavalambamāno hāsastatparipoṣātmā hāsyo raso dvyadhiṣṭhāno bhavati | sa cottamamadhyamādhamaprakṛtibhedātṣaḍvidhaḥ |

ātmastho yathā rāvaṇaḥ—

jātaṁ me paruṣeṇa bhasmarajasā taccandanoddhūlanaṁ


hāro vakṣasi yajñasūtramucitaṁ kliṣṭā jaṭāḥ kuntalāḥ | 


rudrākṣaiḥ sakalaiḥ saratnavalayaṁ citrāṁśukaṁ valkalaṁ


sītālocanahāri kalpitamaho ramyaṁ vapuḥ kāminaḥ || 

parastho yathā—

bhikṣo māṁsaniṣevaṇaṁ prakuruṣe kiṁ tena madyaṁ vinā


kiṁ te madyam api priyaṁ priyamaho vārāṅganābhiḥ saha | 


veśyā dravyaruciḥ kutastava dhanaṁ dyūtena cauryeṇa vā


cauryadyūtaparigraho'pi bhavato dāsasya kānyā gatiḥ || ||75||

**smitamiha vikāsinayanaṁ kiñcillakṣyadvijaṁ tu hasitaṁ syāt | **

madhurasvaraṁ vihasitaṁ saśiraḥkampamidamupahasitam ||76||

**apahasitaṁ sāsrākṣaṁ vikṣiptāṅgaṁ bhavatyatihasitam | **

dve dve hasite caiṣāṁ jyeṣṭhe madhye’dhame kramaśaḥ ||77||

**dhanikaḥ: **uttamasya svaparasthavikāradarśanāsmitahasite madhyamasya vihasitopahasite’dhamasyāpahasitātihasite | udāhṛtayaḥ svayamutprekṣyāḥ ||76-77||

**nidrālasyaśramaglānimūrchāś ca sahacāriṇaḥ | **

**dhanikaḥ: **vyabhicāriṇaścāsya—nidrālasya iti ||78a||

atilokaiḥ padārthaiḥ syādvismayātmā raso’dbhutaḥ ||78||

**karmāsya sādhuvādāśruvepathusvedagadgadāḥ | **

harṣāvegadhṛtiprāyā bhavanti vyabhicāriṇaḥ ||79||

**dhanikaḥ: athādbhutaḥ—atilokaiḥ iti | **lokasīmātivṛttapadārthavarṇanādivibhāvitaḥ sādhuvādādyanubhāvaparipuṣṭo vismayaḥ sthāyibhāvo harṣovegādibhāvito raso’dbhutaḥ | yathā—

dordaṇḍāñcitacandraśekharadhanurdaṇḍāvabhaṅgoddhata


ṣṭaṅkāradhvanirāryabālacaritaprastāvanāḍiṇḍimaḥ | drākparyāptakapālasaṁpuṭamiladbrahmāṇḍabhāṇḍodara


bhrāmyatpiṇḍitacaṇḍimā kathamasau nādyāpi viśrāmyati ||[^15] 

ityādi ||78-79||

vikṛtasvarasattvāderbhayabhāvo bhayānakaḥ | sarvāṅgavepathusvedaśoṣavaicittyalakṣaṇaḥ |

dainyasaṁbhramasaṁmohatrāsādistatsahodaraḥ ||80||

**dhanikaḥ: **atha bhayānakaḥ—vikṛtasvara iti | raudraśabdaśravaṇādraudrasattvadarśanācca bhayasthāyibhāvaprabhavo bhayānako rasaḥ | tatra sarvāṅgavepathuprabhṛtayo’nubhāvāḥ | dainyādayastu vyabhicāriṇaḥ | bhayānako yathā prāgudāhṛtaḥ—

śastrametatsamutsṛjya kubjībhūya śanaiḥ śanaiḥ |


yathāyathāgatenaiva yadi śaknoṣi gamyatām || 

yathā ca ratnāvalyām—naṣṭaṁ varṣavaraiḥ ityādi |

yathā ca—

svagehātpanthānaṁ tata upacitaṁ kānanamatho


giriṁ tasmātsāndradrumagahanamasmādapi guhām || 


tadanvaṅgānyaṅgairabhiniviśamāno na gaṇaya


tyarātiḥ kvālīye tava vijayayātrācakitadhīḥ || ||80||

iṣṭanāśādaniṣṭāptau śokātmā karuṇo’nu tam | niḥśvāsocchvāsaruditastambhapralapitādayaḥ ||81||

**svāpāpasmāradainyādhimaraṇālasyasaṁbhramāḥ | **

viṣādajaḍatonmādacintādyā vyabhicāriṇaḥ ||82||

**dhanikaḥ: atha karuṇaḥ—iṣṭanāśādaniṣṭāptau iti | **iṣṭasya bandhuprabhṛtervināśādaniṣṭasya tu bandhanādeḥ prāptyā śokaprakarṣajaḥ karuṇaḥ | tamanviti tadanubhāvaniḥśvāsādikathanam | vyabhicāriṇaś ca svāpāpasmārādayaḥ | iṣṭanāśātkaruṇo yathā kumārasaṁbhave—

ayi jīvitanātha jīvasītyabhidhāyotthitayā tayā puraḥ |


dadṛśe puruṣākṛti kṣitau harakopānalabhasma kevalam || 

ityādi ratipralāpaḥ | aniṣṭāvāpteḥ sāgarikāyā bandhanādyathā ratnāvalyām ||81-82||

**prītibhaktyādayo bhāvā mṛgayākṣādayo rasāḥ | **

harṣotsāhādiṣu spaṣṭamantarbhāvānna kīrtitāḥ ||83||

**dhanikaḥ: **spaṣṭam ||83 ||

ṣaṭtriṁśadbhūṣaṇādīni sāmādīnyekaviṁśatiḥ |

lakṣyasaṁdhyantarāṅgāni sālaṅkāreṣu teṣu ca ||84||

**dhanikaḥ: **vibhūṣaṇaṁ cākṣarasaṁhatiś ca śobhābhimānau guṇakīrtanaṁ ca ityevamādīni ṣaṭtriṁśatkāvyalakṣaṇāni | sāma bhedaḥ pradānaṁ ca ityevamādīni saṁdhyantarāṇyekaviṁśatirupamādiṣvivālaṅkāreṣu harṣotsāhādiṣvantarbhāvānna pṛthaguktāni ||84||

ramyaṁ jugupsitamudāramathāpi nīcam

**ugraṁ prasādi gahanaṁ vikṛtaṁ ca vastu | **

yadvāpyavastu kavibhāvakabhāvyamānaṁ

tannāsti yanna rasabhāvamupaiti loke ||85||

**viṣṇoḥ sutenāpi dhanañjayena vidvanmanorāganibandhahetuḥ | **

**āviṣkṛtaṁ muñjamahīśagoṣṭhīvaidagdhyabhājā daśarūpametat ||86|| **

iti śrīviṣṇusūnordhanikasya kṛtau daśarūpāvaloke

rasavicāro nāma caturthaḥ prakāśaḥ samāptaḥ |

samāptaścāryaṁ granthaḥ |

…

Notes